Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Informācija. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.02.1997., Nr. 52/53 https://www.vestnesis.lv/ta/id/42293

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Informācija (turpinājums)

Vēl šajā numurā

20.02.1997., Nr. 52/53

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

INFORMĀCIJA

Ar Draudzīgā aicinājuma veldzi

“Latvijas Vēstnesis” — Cēsu Valsts ģimnāzijai

Vakar pēcpusdienā “Latvijas Vēstneša" redakcijā bija ieradies Cēsu Draudzīgā aicinājuma Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Endele. Viņš pastāstīja par savas mācību iestādes dienām un nedienām, kas ir ciešā saskarē ar Latvijas izglītības problēmām. Jo Püces iela Cēsīs nav vientuļa sala müsu tēvzemes jauno cilvēku zināšanu tieksmē — te netrükst censoņu, kuri dod priekšroku humanitārajai izglītībai, domā par valodu apguvi un tālāku intelektuālo izglītību.

“Latvijas Vēstneša” redakcija, visnotaļ atbalstīdama Draudzīgā aicinājuma ideju, Cēsu ģimnāzijas šīgada absolventiem nodod “LV” suvenīrizdevumus — trīsdaļīgos greznumsējumiņus “Tava zeme Latvija (Pilsonim, Patriotam, Cilvēkam)”, bet pašai skolai — lielsējumus “Latvijas Republikas likumi, līgumi un pārējie normatīvie akti” par 1994. un 1995.gadu, kam pēc iesiešanas drīz sekos arī jaunākie valsts likumu un starptautisko dokumentu folianti — par 1996.gadu.

Tajā pašā reizē Draudzīgā aicinājuma fonda vārdā Jānis Endele redakcijai pasniedza Piemiņas medaļu (3. attēlā), kas atgādina Cēsu Draudzīgā aicinājuma Valsts ģimnāzijas būtību un statusu. Pateicoties par pilnīgi negaidīto uzmanības zīmi, “Latvijas Vēstnesis” apliecina savu uzticību Draudzīgā aicinājuma idejai arī turpmāk.

Dāvinājuma reizē: 1.attēlā — Cēsu Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Endele, “Latvijas Vēstneša” procesa direktors Kārlis Grīnbergs un redaktoru korpusa vecākais Andris Sproģis; 2.attēlā — ģimnāzijas direktors un “Latvijas Vēstneša” īpašu uzdevumu redaktors Mintauts Ģeibāks.

“LV” informācija,

Foto: Atis Ieviņš

un Arnis Blumbergs, “LV”


Par Rīgas jubilejas monētām

Atzīmējot Rīgas 800 gadu jubileju, Latvijas Banka velta katram Rīgas gadsimtam vienu sudraba monētu. Astoņu monētu sērijas ietvaros laista apgrozībā otrā un trešā monēta — XIV un XV gadsimta Rīgai veltītie sudraba 10 lati (monētu apraksti 1.un 2.pielikumā). Monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā.

Kristaps Otersons,

Latvijas Bankas preses sekretāra vietnieks

XIV gadsimta Rīgai veltīta jubilejas monēta

Nomināls: 10 latu (saīsināti — Ls 10)

Izmēri: diametrs — 38,61 mm, svars — 31,47 g

Materiāls: sudrabs, 925.raudze

Kaluma kvalitāte: augstākā (proof)

Kaltuve: “Royal Mint” (Lielbritānija)

Monētas josta

Uzraksti “Latvijas Republika” un “Latvijas Banka” atdalīti ar rombveida punktiem.

Monētas priekšpuse (averss)

Centrā ar dažādas intensitātes matējumu radīts Rīgas mazā ģerboņa atveids no pilsētas rātes 1368.g. slepenā zīmoga (pilsētas atslēgas ar Livonijas ordeņa krustu virs tām), zem tā gadskaitlis 1995, nomināls 10 un uzraksts LATU.

Monētas aizmugure (reverss)

Centrā ar dažādas intensitātes matējumu atveidots Lielās ģildes ģerbonis (1354; zeltīts kuģis ar pilsētas zīmi — sakrustotām atslēgām ar krustu virs tām — mastā), tam apkārt puslokā izvietots uzraksts “Lielās ģildes” (kreisajā pusē) un “Ģerbonis XIV gs.” (labajā pusē); zem attēla uzraksts “Rīga — 800”.

Nomināls: 10 latu (saīsināti — Ls 10)

Izmēri: diametrs — 38,61 mm, svars — 31,47 g

Materiāls: sudrabs, 925.raudze

Kaluma kvalitāte: augstākā (proof)

Kaltuve: “Royal Mint” (Lielbritānija)

Monētas josta

Uzraksti “Latvijas Republika” un “Latvijas Banka” atdalīti ar rombveida punktiem.

Monētas priekšpuse (averss)

Centrā ar dažādas intensitātes matējumu atveidots Rīgas rātes zīmogs ar pilsētas ģerboni (vārti ar jumtu starp diviem torņiem, vārtos lauvas galva), zem tā gadskaitlis 1996, nomināls 10 un uzraksts LATU.

Monētas aizmugure (reverss)

Centrā ar dažādas intensitātes matējumu attēlots Lielais Kristaps ar Kristus bērniņu uz pleca, tam apkārt puslokā izvietots uzraksts “Lielais Kristaps” (kreisajā pusē) un XV gs. (labajā pusē); zem attēla uzraksts “Rīga—800”.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!