Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Sāk misiju jaunais Krievijas pilnvarotais pārstāvis Latvijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.01.1997., Nr. 29/30 https://www.vestnesis.lv/ta/id/42072

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Sāk misiju jaunais Krievijas pilnvarotais pārstāvis Latvijā (turpinājums). Informācija

Vēl šajā numurā

29.01.1997., Nr. 29/30

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Sāk misiju jaunais Krievijas pilnvarotais pārstāvis Latvijā

Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Aleksandrs Udaļcovs Akreditācijā pie Valsts prezidenta

Vakar, 28.janvārī, Rīgas pilī akreditācijas rakstu Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim iesniedza Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Aleksandrs Udaļcovs.

Aleksandrs Udaļcovs, Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā, dzimis 1951. gadā. Vēstnieks beidzis Mihaila Lomonosova Maskavas Valsts universitāti un Diplomātisko akadēmiju. Kopš 1973. gada Aleksandrs Udsaļcovs strādā diplomātiskajā darbā. Viņš pārstāvējis savas valsts intereses Čehoslovakijā, pēc tam Čehijā un Slovakijā. 1992. gadā A. Udaļcovs tika iecelts par Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas Eiropas departamenta pārvaldes priekšnieka vietnieku, bet 1994. gadā - par Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas Otrā Eiropas departamenta direktora vietnieku. Aleksandram Udaļcovam ir piešķirts otrās klases ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka rangs. Viņš pārvalda krievu, čehu, slovaku, angļu un poļu valodu. Vēstnieks ir precējies, viņam ir dēls un meita.

Pasniedzot savu akreditācijas rakstu Valsts prezidentam Guntim Ulmanim, Aleksandrs Udaļcovs teica:

— Godātais prezidenta kungs! Atļaujiet man jums iesniegt akreditācijas rakstu, kas mani akreditē par Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā.

Man ir dots liels gods pārstāvēt Krievijas intereses jūsu brīnišķīgajā valstī mūsu divpusējo attiecību attīstības atbildīgā un, es ceru, izsķirošā posmā. Pēdējo gadu rezultāti ļauj izdarīt galveno secinājumu: Krievijai un Latvijai ir kopīgas ilglaicīgas intereses politikas, ekonomikas un humanitārajā jomā. Šīs intereses diktē nepieciešāmību izveidot patiešām labas, līdztiesīgas, abpusēji izdevīgas kaimiņattiecības. Es esmu parliecināts: jau šodien ir nepieciešamie priekšnosacījumi šī uzdevuma atrisināšanai, - tie balstīti uz partnera interešu un rūpju ievērošanu. Svarīgs pamats tam ir demokrātiskie parkārtojumi un ekonomikas reformas kā Krievijā, tā arī Latvijā, jau uzkrātā pieredze, sekmīgi risinot virkni sarežģītu savstarpējo attiecību jautājumu.

Ir acīmredzams vēl viens secinājums: vēsturiskā pagātne mums atstājusi mantojumā ne mazums problēmu, kas skar daudzu tūkstošu cilvēku likteņus un prasa drīzāku un civilizētu atrisinājumu. Runa vispirms ir par simtiem tūkstošu Latvijā dzīvojošo nepilsoņu stāvokli, no kuriem absolūtais vairākums ir etniskie krievi, par viņu integrāciju pilnā apjomā Latvijas sabiedrībā.

Krievijas puse iestājas par konsekventu un paralēlu virzīšanos uz priekšu dažādos mūsu attiecību virzienos. Labas iespējas tam paver Krievijas - Latvijas starpvaldību komisija, kuras ātrāku darbības sākumu mēs vērtējam kā vienu no pirmreizējiem uzdevumiem. Komisijas mehānisma iekustēšanās ļaus atrisināt, cita starpā, daudzus tirdznieciski ekonomisko sakaru jautājumus, kuri interesē abas puses. Pēc mūsu pārliecības ar politisku gribu un reālistisku pieeju mēs esam spējīgi īsā laikā nonākt līdz līguma par robežu parakstīšanai un līdz ar to radīt jaunas iespējas labām un auglīgām kaimiņattiecībām. Tas sekmētu gan mūsu valstu autoritātes pieaugumu starptautiskā arēnā, gan drošības un stabilitātes nostiprināšanu Eiropas kontinentā.

Godājamais prezidenta kungs! Jau ar pirmajām savas uzturēšanās minūtēm senajā Latvijas zemē, ko savā poēzijā apdziedājuši Rainis un Aspazija, savās gleznās Purvītis un Rozentāls, kas apdziedāta Barona savāktajās dainās, es sajutu siltu draudzību un viesmīlību.

Ieņemot Krievijas vēstnieka amatu Latvijā, es pielikšu visas pūles, lai attaisnotu šīs labās jūtas, lai normalizētu un aktivizētu mūsu sadarbību visās jomās, lai stiprinātu savstarpējo sapratni un uzticību starp mūsu tautām.

Savukārt Latvijas Republikas Valsts prezidents uzrunā Krievijas Federācijas vēstniekam teica:

Latvijas Republikas Valsts prezidents uzrunā Krievijas Federācijas vēstniekam teica:

— Jūsu ekselence!

Sveicu jūs kā Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Krievijas vēstnieka akreditācija ir nozīmīgs savstarpējo attiecību fakts, kas būtiski sekmē sadarbību starp abām valstīm.

Latvijas ārpolitika, kas orientēta uz atvērtību, uz tālāku integrāciju jaunās Eiropas demokrātiskajās struktūrās, iestājas par stabilitāti, drošību un labklājību visiem valsts iedzīvotājiem. Latvijas tauta augstu godā cēlos brīvības un neatkarības ideālus. Cieņa pret katru indivīdu, pret katra cilvēka savdabīgumu ir Latvijas valsts būves pamatu pamats.

Latvijai, demokrātijai un stabilitātei visā reģionā nav citas redzamas alternatīvas kā aktīva Eiropas Savienības paplašināšanās un NATO atvēršana. Vitāli nozīmīgi ir turpināt paplašināt un nostiprināt stabilitātes zonu kontinentā. Integrācija demokrātiskajā Eiropā ir identitāte, drošība, labklājība, brīvība un miers. Latvija tiecas būt droša un stabila tās kaimiņiem.

Latvijas nepārprotamie centieni uz ātru tālāku integrāciju jaunās Eiropas struktūrās nodrošina valsts strauju sociālekonomisko attīstības tempu, demokratizācijas padziļināšanos un dramatiskā pagātnes mantojuma — totalitārisma un okupācijas seku civilizētu pārvarēšanu. Latvija pārliecinoši veidojas kā demokrātijas, stabilitātes un reformu veiksmīgas īstenošanas paraugs Eiropā. Latvija plānveidīgi un nenovirzoties iet pa veiksmīgi iesākto brīvības, demokrātijas un plašu reformu ceļu.

Latviju un Krieviju saista sena attiecību vēsture, balti un slāvi ir gadsimtiem dzīvojuši blakus. Vēsturei nav nozīmes, ja tās mācības neņem vērā, nākotnes māju būvējot. Latvija ir pārliecināta, ka Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības arī turpmāk veidosies un attīstīsies uz tā pamata, kas konstruktīvi iezīmējas kā laba, savstarpēji izdevīga kaimiņvalstu sadarbība. Latvijas un Krievijas saimnieciskie, kultūras, sociālie un diplomātiskie kontakti attīstas veiksmīgi.

Latvija cer, ka jau tuvākajā laikā tiks abpusēji pieņemamā veidā atrisināts savstarpējās robežas jautājums. Tā ir pietiekami sarežģīta problēma, bet civilizētām un demokrātiskām valstīm, konstruktīvi atrisināms jautājums. Daudz darba ir mūsu valdībām un parlamentāriešiem. Cerēsim, ka šie kontakti veiksmīgi risināsies un savstarpējo apmaiņas vizīšu skaits pieaugs. Kas gan tie par kaimiņiem, kas nebrauc ciemos viens pie otra? Darbs jāsāk arī starpvaldību komisijā, sadarbībai būtiski jāpadziļinās.

Krievijā dzīvo liela vēstures likteņu kliedētās Latvijas tautas daļa. Tas tuvina abu zemju tautas. Latvijas valsts vēlas uzturēt ciešus kontaktus ar visiem savas zemes dēliem un meitām, lai kur arī tie dzīvotu. Katrai tautai, katram indivīdam ir tiesības uz savu vienreizīgumu, kā arī tiesības uz tā saglabāšanu.

Veiksmi darbu uzsākot! Latvijas un Krievijas tautas vieno labas kaimiņattiecības un sadarbības saites!

Pēc akreditācijas ceremonijas notika saruna, kurā Valsts prezidents un vēstnieks vērsa uzmanību uz plānotajām valstu divpusējām attiecībām. Valsts prezidents uzsvēra, ka šis ir aktīvas sadarbības laiks starp Krieviju un Latviju, lai veicinātu abu valstu sadarbības padziļināšanos. A. Udaļcovs norādīja, ka, pirms ierašanās Latvijā tiekoties ar Krievijas ārlietu ministru J. Primakovu un citām Krievijas vadošajām amatpersonām, guvis apliecinājumu vienprātīgai attieksmei — ir nepieciešams straujāk attīstīt attiecības ar Latviju. Vēstnieks arī pauda cerību, ka šis gads būs izvērstas sadarbības gads starp Latviju un Krieviju.

Tika pārrunāti vairāki jautājumi saistībā ar Valsts prezidenta braucienu uz Krasnojarsku šī gada maijā. Vēstnieks apstiprināja Krievijas puses apņēmību intensīvi strādāt pie veiksmīga risinājuma panākšanas robežjautājumā, piebilstot, ka, noņemot visu lieko, abas puses varētu ātri vienoties. Runājot par vizīti uz Krasnojarsku, Valsts prezidents akcentēja tās nozīmi savstarpējo sakaru attīstīšanā, kā arī minēja Latvijas biznesmeņu un kultūras darbinieku ieinteresētību šajā braucienā.

Valsts prezidents akcentēja Baltijas valstu vienotības nozīmi, pieskaroties kopējas Eiropas mājas veidošanas perspektīvai. Tika uzsvērta tranzītkoridora loma Krievijas un Latvijas sadarbības paplašināšanā, abpusēji atzīstot Ventpsils ostas nozīmi. Vēstnieks un Valsts prezidents bija vienisprātis, ka jautājumiem, kas skar humanitāro problemātiku, ir visas iespējas vēl straujāk attīstīties pozitīvā virzienā. Vēstnieks augstu vērtēja tādas institūcijas kā Cilvēktiesību birojs izveidošanu Latvijā.

A. Udaļcovs arī pastāstīja, ka šobrīd lasa G. Ulmaņa grāmatu krievu valodā “Prezidenta ceļš”.

Valsts prezidenta preses dienests

un “LV” informācija

Tūdaļ pēc akreditācijas ceremonijas un sarunas ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Aleksandrs Udaļcovs tikās ar žurnālistiem. Tikšanos ievadīja “Latvijas Vēstneša” jautājums:

— Vēstnieka kungs, kā jūs vērtējat nule notikušo sarunu ar Latvijas Replublikas Valsts prezidentu?

-— Kaut arī šādām protokola sarunām ir mazliet formāls raksturs, mūsu saruna iznāca ļoti saturīga. Tiesa, es varbūt mazliet aizkavēju prezidentu, taču man šī saruna bija ļoti nozīmīga. Mēs bijām vienisprātis, ka mūsu valstu attiecībām nepieciešams kāds spēcīgs pozitīvs impulss. Mēs ar prezidentu konstatējām, ka tam ir visi priekšnoteikumi. Atklāti sakot, es ceru, ka 1997. gads, kas tikko sācies, būs ja arī ne gluži pārrāvuma gads mūsu attiecībās, tad vismaz pozitīva pavērsiena gads mūsu attiecībās.

Mums ir ieplānots, būtībā jau arī apstiprināts, ļoti aktīvu kontaktu grafiks dažādos līmeņos. Gan Ārlietu ministriju, gan vicepremjeru līmenī. Jūlijā Rīgā jābūt Krievijas ārlietu ministram. Augustā vai septembrī acīmredzot Baltijas Jūras valstu padomes valstu vadītāju tikšanās ietvaros Latvijā ieradīsies premjerministrs Viktors Černomirdins. Tuvākajās dienās plānots vicepremjera Serova brauciens uz šejieni — viņš vada Krievijas un Latvijas starpvaldību komisiju tirdznieciski ekonomiskās, zinātniski tehniskās, humanitārās un kultūras sadarbības jautājumos. Tāpat, es ceru, tuvākajās dienās notiks Čepāņa kunga brauciens uz Maskavu. Tā ka mums būs pietiekami daudz kontaktu. Tie notiks augstā līmenī un, es ceru, būs saturīgi. Galvenais tagad, lai mēs šos kontaktus prastu pareizi izmantot. Mūs kritizēja, iespējams pamatoti, par to, ka šādu kontaktu bija maz. Tagad mūs par to kritizēt diez vai varēs. Bet vai mēs pratīsim šos kontaktus piepildīt ar pareizu saturu — tas jau ir mūsu, politiķu un diplomātu, pienākums. Šodien es runāju arī ar Birkava kungu. Runājām par konkrētiem jautājumiem. Es esmu ļoti apmierināts ar šīm sarunām. Es sajutu labvēlību, sajutu vēlēšanos sadarboties. Sajutu konstruktīvismu. Es esmu labas apņēmības pilns un labā noskaņojumā ķeros pie savu pienākumu pildīšanas. Es esmu parliecināts, ka mēs noteikti radīsim kaut ko pozitīvu.

Latvijas Radio: — Ko jūs uzskatāt par savu pirmo uzdevumu?

— Likvidēt parādu žurnālistu priekšā. Mani jau te sāka kritizēt par to, ka es kādu laiku slēpos. Kaut gan jums jāsaprot, — man nebūtu bijis ērti pirms akreditācijas vērsties pie publikas. Citādi es vēl, nedod Dies', sarunātu ko lieku, un no manis nepieņemtu akreditācijas rakstu. Tāpēc jau tuvākajās dienās, ja jums nebūs iebildumu, es jūs gribētu uzaicināt uz vēstniecību, kur mēs pamatīgi izrunātos par visiem jautājumiem. Par mūsu valstu attiecībām — šos jautājumus diez vai ir vērts pārrunāt steigā. Vēl, runājot par tuvākajiem uzdevumiem, es uzskatu vicepremjerministra Serova vizīti Latvijā. Tā būs ļoti svarīga vizīte, jo runa ir par kompleksu komisiju.

Avīze “Subota”: — Jūs jau veselu nedēļu esat Latvijā.Kādi ir jūsu pirmie iespaidi? Jūs šeit ieradāties tieši valdības krīzes laikā...

— Es uzreiz varu teikt, ka man nav nekādas līdzdalības valdības krīzē.

— Savā uzrunā prezidentam jūs teicāt, ka vēsturiskā pagātne mums atstājusi mantojumā daudzas problēmas... Ko nozīmē “iespējami ātrs un civilizēts atrisinājums”?

- Šeit Latvijā ir vesela virkne vispārzināmu starptautisko ekspertu rekomendāciju. To būtība ir — lai paātrinātu naturalizācijas procesu, lai šīs Latvijas iedzīvotāju kategorijas tiesiskais stāvoklis būtu kaut aizsargātāks. Un tā tālāk. Es domāju, visiem ir saprotams, par ko šeit ir runa. Te nav nekādu noslēpumu. Katrā ziņā mani sarunu biedri saprata, par ko ir runa.

— Vai jūs domājat, ka jūsu atrašanās laikā šeit izdosies atrisināt Latvijas robežjautājumu ar Krieviju?

— Es ceru, ka esmu šurp atbraucis uz vairākiem gadiem. Bet jautājums par robežu, manuprāt, ir atrisināms dažos mēnešos. Jau tuvākajā laikā.

— Jūs jau nedēļu esat Latvijā. Kā jūs esat iekārtojies?

— Uz ko jūs tēmējat? Es esmu iekārtojies lieliski, un ceru, ka visu savu uzturēšanās laiku pavadīšu tajās pašās telpās, kur dzīvoju pašlaik. Es vienmēr esmu bijis iemīlējies Rīgā, tās iedzīvotājos, šajā brīnišķīgajā pilsētā. Tagad brīvdienās es ar ģimeni ar lielu prieku izstaigājos pa Vecrīgu. Man patiešām atpūtās dvēsele.

— Vai esat jau sācis savas latviešu valodas mācību stundas?

— Ziniet, šodien sarunā ar prezidentu es pateicu latviešu valodā vienu vārdkopu — “Latvijas ceļš”, un prezidents uzreiz paprasīja:” Vai jūs simpatizējat šai partijai?” Tā ka redzat, “pirmā pankūka izrādījās piedegusi”. Tā ka pagaidām es latviski neko neteikšu. Taču mācīšos latviešu valodu noteikti.

“Latvijas Vēstnesis”: — Visbeidzot, kā jūs uzņēmāt savu iecelšanu par vēstnieku Latvijā?

— Ziniet, es jums teikšu pilnīgi atklāti — uzņēmu to ar lielu gandarījumu. Un pat ja man šodien piedāvātu uz kartes izvēlēties valsti, kur strādāt, es izvēlētos Latviju. Tiesa, es gan nepretendētu uz ikvienu valsti, jo uzskatu sevi tomēr par Austrumeiropas un Baltijas valstu speciālistu. Un es esmu tiešām priecīgs, ka manis paša intereses sakrita ar to cilvēku izvēli, kuri pie mums izlemj šos jautājumus.

— Paldies, vēstnieka kungs, par atbildēm!

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Diplomātija

Pie ārlietu ministra — Krievijas vēstnieks

Vakar, 28.janvārī, ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Aleksandru Udaļcovu, kas bija ieradies pie viņa iepazīšanās vizītē.

V.Birkavs uzsvēra, ka Latvija grib veidot un uzturēt konstruktīvas un lietišķas kaimiņattiecības ar Krieviju saskaņā ar ES asociētās valsts statusu, un atkārtoti apliecināja, ka Latvijas puse ir gatava ar Krieviju apspriest visu starpvalstu attiecību jautājumu spektru. A.Udaļcovs piekrita, ka šādai sadarbībai izveidota laba augsne, un apstiprināja arī Krievijas puses nodomu jau šogad būtiski aktivizēt abu valstu sadarbību.

V.Birkavs un A.Udaļcovs apsprieda Latvijas un Krievijas vadītāju un augstāko amatpersonu iespējamās savstarpējās vizītes. Abi tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas darba sākums dos būtisku ieguldījumu abu valstu sadarbības padziļināšanā.

V.Birkavs un A.Udaļcovs pārrunāja iespēju attīstīt Latvijas un Krievijas kontaktus starptautiskās organizācijās, it īpaši reģionālā līmenī — Baltijas Jūras valstu padomē.

ĀM preses centrs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!