INTERVIJAS. Sarunas. Preses konferences

Par izglītības reformu

Piektdien, 17.janvārī, notikušajā preses konferencē gan izglītības ministrs Māris Grīnblats, gan augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs Pēteris Cimdiņš iepazīstināja žurnālistus ar izglītības reformas gaitu valstī.

Māris Grīnblats: — Viens no nopietnākajiem jautājumiem ir 1998.gada ministrijas budžeta projekta sagatavošana. Valdība 1998.gada valsts budžeta koncepcijas sagatavošanu sāks jau februārī. Taču Ministru prezidents mūs aicina uz sarunu Ministru kabineta sēdē jau 24.janvārī. Tad tiks iezīmēti tie izglītības reformas virzieni, kuros varētu sagaidīt finansējuma pieaugumu. Šajā sakarā izveidos speciālu darba grupu, kas sagatavos ministrijas 1998.gada budžeta finansējuma modeli visiem izglītības veidiem.

Otrs būtisks jautājums, kas saistīts ar izglītības reformu, ir izglītības saturs. Tajā ir arī pamatizglītības mērķi un pamatizglītības standarts, pie kuriem jau strādā Izglītības satura un eksaminācijas centrs kopā ar citām ministrijas struktūrvienībām. Janvāra beigās (29.I) ministrijā notiks pirmā nopietnā diskusija par to, vai cilvēka pamatizglītība ir jāstrukturē pirmo četru un nākamo piecu klašu veidā, vai — tāds ir Izglītības satura un eksaminācijas centra viedoklis — šī struktūra jāveido pēc shēmas 1.—3.klase, 4.—6.klase, 7.—9.klase. Galvenā problēma, ko izvirza speciālisti, ir šāda: ja mēs gribam sagatavot labus izpildītājus, kas orientēti uz faktu atcerēšanos, tad jāizšķiras par pirmo shēmu; ja gribam gatavot radošas personības, kas izprot, ko, kāpēc un kā dara, tad skola jāveido pēc otras shēmas. Tādā gadījumā mācību darbs pirmajās trīs klasēs būtu orientēts uz integrētu mācību priekšmetu, kur viens skolotājs (audzinātājs) māca visu, speciāli nenodalot mācību priekšmetus; 4.—6.klasē tiks izdalītas īpašas mācību priekšmetu grupas, un tikai 7.—9.klasē sāksies mācību šaura specializācija.

Šāds eksperiments otro gadu noris 13 Latvijas skolās. Saprotam, ka būs nepieciešama skolotāju pārkvalificēšana un skolu pārstrukturēšana.

Tagad ir skaidrs, ka skolu tīkla reorganizāciju nevarēs veikt tikmēr, kamēr tā nenotiks ciešā “sazobē” ar pašvaldību reformu un Latvijas administratīvi teritoriālo reformu.

Mums visiem ir jāizšķiras, kāda būs turpmākās pamatskolas struktūra, un jāsaprot, ka pamatskolai jāatrodas pagasta centrā. Tātad svarīgi zināt, kāds būs pagastu izvietojums Latvijā. Tāpat jāizvērtē vidusskolas. Vai mums tik daudz šo skolu ir vajadzīgs? Speciālisti uzskata, ka uz 10 tūkstošiem iedzīvotāju ir vajadzīga viena vidusskola. Tāda nostādne maz ietekmēs vidusskolu skaitu pilsētās, vairāk — laukos. Tātad runa ir par 10., 11. un 12.klasi, bet ne par pārējām klasēm.

Un kā ir ar valsts ģimnāzijām? Vai tas ir tikai goda nosaukums? Ja valsts ģimnāzija ir apkārtējo skolu centrs, tad tam ir jābūt saistītam ar noteiktu teritoriālu centru Latvijā.

Šie ir tie jautājumi, kurus mēs risinām paši vai arī kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Būtisks jautājums mums visiem ir Latvijas integrācija Eiropā, un Latvijai kā Eiropas Savienības asociētai valstij ir tiesības iekļauties Eiropas Savienības izglītības projektos. Latvijai 1998.gadā ir iespēja piedalīties trijos projektos. Jau trešdien Rīgā risināsies Eiropas Savienības pārstāvju tikšanās ar šo projektu koordinatoriem. Aplēses rāda, ka Latvijai šajos projektos būtu jāiegulda vairāk nekā divi miljoni latu. Precīzāka summa kļūs zināma pēc šīm sarunām. Tas būs ieguldījums informācijas apmaiņā, cilvēku kontaktu un attiecību veidošanā. Tas ir ieguldījums ne kādas skolas celtnē, bet gan Latvijas nākotnē. Ministrijas darbinieki uzskata, ka Latvijas līdzdalība šajos projektos nedrīkst notikt uz kāda Latvijas iekšējā izglītības projekta rēķina.

Ministrs pastāstīja, ka ar Ministru prezidenta rīkojumu ticis iecelts par Nacionālās sporta padomes vadītāju. Aizvadītajā nedēļā viņa vadībā jau notikusi Nacionālās sporta padomes sēde, kurā apspriests jautājums par Latvijas izcilāko sportistu prēmēšanu par gūtajiem panākumiem Olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos, un jau izstrādāts projekts, ar kuru drīzumā tiks iepazīstināti sportisti un sabiedrība.

Par augstskolu uzdevumiem un studiju kreditēšanas problēmām runāja Pēteris Cimdiņš. Viņš informēja, ka aizvadītajā nedēļā notikusi Augstākās izglītības padomes sanāksme, kurā pieņemts lēmums par 90 profesoru vietu akceptēšanu Latvijas Universitātei. Galīgo lēmumu saskaņā ar augstākās izglītības likumu pieņems izglītības ministrs. Pēc tam Latvijas Universitāte izsludināšot konkursu uz šīm profesoru štata vietām. Jau ceturtdien eksperti un darba grupa izvērtēšot Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Medicīnas akadēmijas pieteikumus profesoru štata vietu skaita noteikšanai. Konkursu noteikumi tikšot publicēti masu saziņas līdzekļos ar tādu aprēķinu, lai šī informācija piesaistītu arī ārzemēs dzīvojošo latviešu profesoru uzmanību.

Runājot par studējošo kreditēšanu, ministrs uzsvēra, ka tā neizslēdz studiju jeb studiju vietas kreditēšanu, kas ir daudz dārgāka. Augstākās izglītības padomē ticis pieņemts lēmums, ka sociāli nenodrošinātiem studentiem jādod iespēja no valsts aizņemties naudu savas eksistences un studiju nodrošināšanai. Valsts budžetā šiem mērķiem līdzekļi esot, un ministrs uzņēmies personisko atbildību par studentu kreditēšanas mehānisma sagatavošanu.

Ministrs iepazīstināja žurnālistus arī ar Augstākās izglītības padomes sagatavoto materiālu par visu 6.Saeimā pārstāvēto partiju solījumiem saviem vēlētājiem izglītības jomā, kā arī ar Latvijas Studentu apvienības viedokli par studējošo kreditēšanu.

Pēteris Cimdiņš augstu novērtēja aizvadītajā nedēļā notikušo starptautisko semināru par profesionālo izglītību. “Tas bija ļoti konstruktīvs un augsta līmeņa seminārs,” viņš sacīja. “Tas mums bija ļoti svarīgs pasākums, jo Latvijā šīm diskusijām, kas notiek par profesionālo izglītību, ir jādod reāls atrisinājums — koncepcija, likums un kārtība. Seminārā izkristalizējās vairākas pamatnostādnes. Galvenais — uzsvara pārbīde no vispārējās izglītības uz profesionālo izglītību, jo sociālā riska grupai — jauniešiem no 15 līdz 25 gadiem — jādod profesionālas darba iemaņas, lai tie varētu konkurēt darba tirgū.”

Jau vairāk nekā gadu turpinās darbs pie Rīgas Tiesību augstskolas izveidošanas. Kā atzīmēja valsts ministrs, tiesību un sociālajā sfērā ir jāveic būtiski pārkārtojumi, kurus nav iespējams veikt ar agrāk uzkrātajām zināšanām. Tiesību augstskolas izveidošana Rīgā notikšot ar Eiropas Savienības un Zviedrijas atbalstu. Pirmā studentu uzņemšana jaunajā augstskolā varētu notikt jau šā gada vasarā. Paredzēts, ka studenti tiks sagatavoti maģistru līmenī.

Rīgas Tiesību augstskola izveidosies Alberta un Strēlnieku ielas stūra ēkā, kas atrodas blakus Stokholmas Ekonomikas augstskolai Rīgā.

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors