Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogramma(turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.12.1996., Nr. 212 https://www.vestnesis.lv/ta/id/41486

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas valsts valoda kā ANO rūpe

Vēl šajā numurā

07.12.1996., Nr. 212

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Komisiju iesniegumi

Dokumenti ar nr.1850

Par Aļģimanta Burbas kandidatūru

pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem Latvijas labā

Nosūtām Jums š.g. 26.novembra komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola Nr.40, kurā tika izskatīts jautājums par septiņu deputātu izvirzītā Aļģimanta Burbas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1996.gada 26.novembrī__priekšsēdētāja biedre A.Prēdele

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1996.gada 26.novembra sēdes protokola Nr.40

Piedalījās: A.Prēdele, A.Pētersons, O.Dunkers, A.Seile, L.Ozoliņš, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, A.Golubovs, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods, A.Seiksts, J.Straume.

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā — par Aļģimanta Burbas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Aļģimanta Burbas kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja biedre A.Prēdele

Pilsonības piešķiršanu atbalsta — Saeimas deputāti: A.Seile, A.Krastiņš, J.Kalviņš, A.Kiršteins, P.Tabūns, J.Dobelis, A.Lambergs

Ieteikumi

Aļģimants Burba dzimis 1952.gada 20.oktobrī Lietuvā. A.Burbas tēvs krita cīņās kā Lietuvas nacionālais partizāns. Lai izvairītos no represijām, Burbu ģimene pārcēlās uz dzīvi uz Latviju.

Kopš šī brīža visa A.Burbas dzīve pilnīgi saistīta ar Latviju. Beidzis Dobeles rajona Penkules skolu ar latviešu apmācību valodu, tāpēc pilnībā pārvalda latviešu valodu un integrējies latviešu sabiedrībā.

Jau ar Atmodas pirmsākumiem aktīvi nostājās uz Latvijas neatkarības ceļa. Ir viens no LNNK 1.kongresa organizatoriem un delegātiem. 1988.gada 18. novembrī pacēla sarkanbaltsarkano karogu Jelgavā virs muzeja un kopš tā laika regulāri par saviem līdzekļiem uzvelk jaunu karogu. 1989.gadā tika ievēlēts par Jelgavas pilsētas padomes deputātu, kur vadīja Aizsardzības komisiju. Īpaši aktīvi drosme un neatkarības atbalsts izpaudās 1991.gada augusta puča laikā, kad A.Burba organizēja municipālās policijas ieroču un pašvaldības pavairošanas tehnikas slēpšanu. 1990.gadā bija LR AP deputātu A.Tomašūna, I.Bērziņa un I.Geidāna palīgs, kopš 1993.gada — Saeimas deputāta P.Tabūna palīgs.

Es, Uldis Ivans, Jelgavas domes priekšsēdētājs, rekomendēju uzņemt Aļģimantu Burbu Latvijas Republikas pilsonībā par īpašiem nopelniem.

1996. gada 23.oktobrī__Jelgavas Domes priekšsēdētājs U.Ivans

Kā trešās Atmodas dalībnieks Aļģimants Burba ir aktīvi piedalījies Tautas frontes un LNNK nodaļas organizēšanā un dibināšanā Jelgavā.Viņš brīvi pārvalda lietuviešu un latviešu valodu un ir daudz darījis abu tautu neatkarības atgūšanas labā, savstarpēji saskaņojot politisko rīcību starp Lietuvas un Latvijas aktīvistiem

Barikāžu dalībnieks un organizētājs 1991. gada janvārī. Arī pašreiz kā Jelgavas LNNK nodaļas vadītājs dara visu iespējamo Latvijas neatkarības nostiprināšanai un sadarbības veicināšanai starp Baltijas valstīm.

Latvijas Nacionāli konservatīvās partijas LNNK valde rekomendē piešķirt Aļģimantam Burbam Latvijas Republikas pilsonību ārpus kārtas par aktīvu darbību Latvijas brīvības atgūšanā.

Latvijas Nacionāli konservatīvās partijas LNNK priekšsēdētājs A.Krastiņš

Autobiogrāfija

Es, Aļģimants Antans Burba, esmu dzimis 1952. gada 20. oktobrī Lietuvā, Lazdiju rajonā, Juškoņu ciemā.

Mans tēvs Urbons Viktors dzimis 1928.gadā, bija Lietuvas nacionālais partizāns un krita kaujā pret NKVD karaspēka vienībām 1952. gada 22. septembrī.

Mana māte Veronika Burbaite dzimusi 1932. gada 20. oktobrī Lietuvā, šo brīd dzīvo Dobeles rajona Penkules pagastā. Visu mūžu viņa ir strādājusi par lopkopi, tagad saņem pensiju. Uz dzīvi Latvijā pārcēlāmies 1961. gadā.

Esmu mācījies Penkules 8 gadīgajā skolā. Vidējo izglītību ieguvu Bēnes vakara vidusskolā. 1980. gadā iestājos Jelgavas LLA Mehanizācijas fakultātē, taču augstskolu nepabeidzu ģimenes apstākļu dēļ.

1970. gadā tiku iesaukts okupācijas (padomju) armijā un dienēju pretgaisa aizsardzības karaspēka daļās līdz 1972. gada decembrim, biju šoferis. 1973. gadā iestājos darbā par šoferi k–zā “Penkule”, 1980. gadā pārgāju darbā par šoferi Jelgavas sēklu fabrikā. Pēc LR Augstākās padomes ievēlēšanas 1990. gadā sāku strādāt LR Augstākajā padomē par deputātu palīgu AP deputātu grupai no Jelgavas — Andrim Tomašūnam, Indulim Bērziņam un Imantam Geidānam. No 1993. gada strādāju par deputāta palīgu LR 5. Saeimas deputātam Pēterim Tabūnam. Kopš LR 6. Saeimas vēlēšanām 1995. gadā esmu darbā Jelgavas pilsētas domes preses dienestā.

Esmu precējies, ģimenē četri bērni. Sieva Gunta Burba strādā LR Pilsonības un imigrācijas departamenta Jelgavas nodaļā. Vecākais dēls Gaitis dzimis 1976. gada 21. maijā, mācās Latvijas Universitātē. Dēls Jānis dzimis 1981. gada 19. martā, mācās Zaļenieku Lauksaimniecības skolā. Meita Liene dzimusi 1982. gada 30. augustā, mācās Jelgavas 1. ģimnāzijā 9. klasē. Dēls Gints dzimis 1986. gada 24. maijā, mācās Jelgavas 3. sākumskolā.

Komunistiskajā partijā neesmu sastāvējis. 1989. gadā tiku ievēlēts par deputātu Jelgavas pilsētas deputātu padomē, pildīju Sabiedrības drošības komisijas priekšsēdētāja pienākumus un vadīju LNNK deputātu frakciju. No 1990.gada esmu LNNK Jelgavas nodaļas priekšsēdētājs.

1996.gada 7.oktobrī__A.Burba

Dokumenti ar nr.1851

Par Vladimira Kuļika kandidatūru

pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem Latvijas labā

Nosūtām Jums š.g. 26.novembra komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola Nr.40, kurā tika izskatīts jautājums par deviņu deputātu izvirzītā Vladimira Kuļika uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1996.gada 26.novembrī__priekšsēdētāja biedre A.Prēdele

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1996.gada 26.novembra sēdes protokola Nr.40

Piedalījās: A.Prēdele, A.Pētersons, O.Dunkers, A.Seile, L.Ozoliņš, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, A.Golubovs, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods, A.Seiksts, J.Straume.

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā — par Vladimira Kuļika uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Vladimira Kuļika kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja biedre A.Prēdele

Pilsonības piešķiršanu atbalsta — Saeimas deputāti: V.Dozorcevs, J.Urbanovičs, J.Jurkāns, A.Panteļējevs, I.Bērziņš, P.Apinis, J.Celmiņš, A.Sausnītis, A.Lambergs

Ieteikumi

Latvijas valsts atdzimšanas un veidošanās procesā savu ieguldījumu dod arī kultūra, kas nodrošina sabiedrības harmonisku attīstību. Ir patīkami, ka kultūras vērtību saglabāšanu un stabilizāciju kā nosacījumu Latvijas valsts tālākai attīstībai saprot arī biznesa pārstāvji. Šāds cilvēks ir Vladimirs Kuļiks, a/s “Rīgas Komercbanka” prezidents, kas ar savu darbību praktiski apliecinājis vēlmi integrēties vidē, kurā dzīvo un strādā.

Pieminēsim tikai dažus no pasākumim, kurus, sākot ar 1991.gadu, aktīvi atbalstīja arī V.Kuļika vadītā banka:

1991.gada novembrī aizvadītās Latvijas kultūras dienas Maskavā, “Mikrofons–91” noslēguma koncerta organizēšana;

1992.gadā banka bija ģenerālsponsors folkloras festivālam “Sudmaliņas–92”, finansiāla palīdzība tika sniegta pūtēju orķestrim “Rīga”, komponista Zigmāra Liepiņa koncertiem;

1993.gadā viens no XXI Vispārējo latviešu dziesmu un XI Deju svētku ģenerālsponsoriem; tika sniegta finansiāla palīdzība Latvijas zāles restaurācijai Nāciju pilī Ženēvā, arī valsts akadēmiskajam korim “Latvija”;

1994.gadā finansiālu atbalstu saņēma valsts deju ansamblis “Daile”, Liepājas valsts teātris, Dailes teātris, Rīgas Jaunais teātris, Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejs.

Banka piešķīra līdzekļus dokumentālās filmas uzņemšanai par izcilo latviešu aktrisi Elzu Radziņu; videofilmai “Latvija pasaulē”. Operas cienītāji 1995.gadā saņēma skaistu velti — divus kompaktdiskus un divas audiokasetes “Latvijas opermūzikas zvaigznes”. No 1993.gada banka sponsorē Baltijas valstīs lielākās starptautiskās sacensības sporta dejās “Rīgas Komercbankas kauss”, kurās piedalās gan bērni, gan pasaules labākie profesionālie deju pāri. 1996.gada janvārī banka atbalstīja komponista Raimonda Paula jubilejas koncerta norisi Operas namā. Latvijas Kultūras fondam ir izveidojusies ilggadēja lietišķa un stabila sadarbība ar Rīgas Komercbanku, realizējot dažādus kultūras projektus.

V.Kuļika personā esmu vienmēr sastapusi saprotošu bankas vadītāju, kuram patiesi rūp Latvijas kultūras pamatvērtības,un tāpēc Latvijas Kultūras fonda vārdā atbalstu Latvijas pilsonības piešķiršanu a/s “Rīgas Komercbanka” prezidentam Vladimiram Kuļikam.

Latvijas Kultūras fonda priekšsēdētāja Ramona Umblija

1996.gada 17.septembrī

Publiskā akciju sabiedrība “Rīgas Komercbanka” ir vecākā komercbanka Latvijā, kas jau vairāk nekā 7 gadus sekmīgi darbojas Latvijas Republikas finansu tirgū. Sākdama savu darbu Vladimira Kuļika vadībā 6 cilvēku sastāvā ar 36,6 tūkstošu latu lielu statūtu kapitālu, banka šajos gados kļuvusi par otru lielāko privāto komercbanku Latvijā, kur gandrīz 700 cilvēku augstas kvalifikācijas personāls centrālajā birojā, 12 filiālēs un 62 norēķinu grupās nozīmīgākajos valsts ekonomiskajos centros apkalpo vairāk nekā 33 tūkstošus klientu Latvijā un ārzemēs, kuru līdzekļu apgrozījums 1995.gadā bija lielāks par 11 miljardiem latu.

1990.gada novembrī “Rīgas Komercbanka” pirmā Latvijā saņēma Latvijas Bankas licenci ar numuru 1 operāciju veikšanai ar ārzemju valūtu. Bankas kontakti ar Skandināvijas bankām būtiski ietekmēja toreizējās valdības uzticību “Rīgas Komercbankai”, gādājot par valsts valūtas rezervju drošību sarežģītajā 1991.gada janvārī, kad notika traģiski notikumi, saistīti ar Latvijas valsts neatkarības atgūšanu.

Ar savu pārdomāto attīstības stratēģiju banka guvusi pelnītu starptautisku atzinību, ko apliecina iegūtās balvas par sasniegumiem finansu un kredītu tirgū Latvijā, kā arī aktīva līdzdalība vairākās prestižās pasaules finansu institūcijās (VISA International, BAFT Bankers Association for Foreign Trade (ASV), EMTA (Emerging Markets Traders Association)), kā arī plašie starptautiskie sakari, līdz ar to “Rīgas Komercbanka” ir devusi ievērojamu ieguldījumu Latvijas pozitīvā tēla veidošanā pasaulē.

Bankas stratēģijas neatņemama sastāvdaļa ir aktīva līdzdalība valsts sabiedriskajā dzīvē, palīdzot sociāli neaizsargātajiem slāņiem, slimiem cilvēkiem, izglītībai, sportam un kultūrai. Lietišķa, konstruktīva sadarbība ir izveidojusies ar Latvijas Bērnu fondu, Mārtiņa fondu, Latvijas Sarkano krustu, Latvijas Kultūras fondu un Latvijas Olimpisko komiteju.

Savas darbības gados banka uzskatāmi pierāda, ka tā ir izveidojusies par solīdu, noturīgu finansu iestādi. Attīstīdamās kvantitatīvi un kvalitatīvi, tā kļuvusi par pilnvērtīgu un nozīmīgu Latvijas tautas saimniecības dalībnieci, kas strādā perspektīvai. Lieli nopelni šajos sasniegumos ir V.Kuļikam, kurš vada banku no tās dibināšanas pirmās dienas.

Ar savu darbību sarežģītajos reformu apstākļos V.Kuļiks ir devis lielu ieguldījumu komercbanku sistēmas veidošanā, ir parādījis sevi kā uzticams Latvijas Republikas patriots, kā cilvēks, kurš ir cienīgs būt par Latvijas pilsoni. Tas dod mums pamatu ieteikt Saeimai piešķirt V.Kuļikam Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Einars Repše

1996.gada 20.septembrī__Teodors Tverijons

Autobiogrāfija

Es, Vladimirs Kuļiks, esmu dzimis 1952.gada 24.janvārī Petrozavodskas pilsētā Karēlijas Autonomajā Republikā kalpotāju ģimenē. 1954.gadā kopā ar ģimeni pārbraucu dzīvot uz Rīgu.

1970.gadā Rīgā pabeidzu 33.vidusskolu un sāku darba gaitas Rīgas eksperimentāli mehāniskajā rūpnīcā, strādājot par atslēdznieku.

1970.gadā tiku iesaukts dienestā armijā, bet 1972.gadā iestājos Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē, kuru pabeidzu 1976.gadā, un tiku nosūtīts strādāt uz Ventspils Baltijas jūras hidroceltniecības pārvaldi inženiera amatā, kur piedalījos Ventspils pieostas rūpnīcas celtniecībā. No 1978.gada novembra līdz 1988.gada decembrim strādāju dažādos sabiedriskajos amatos, 1988.gada decembrī tiku ievēlēts par Inovāciju komercbankas valdes priekšsēdētāju, bet no 1989.gada augusta līdz šodienai par a/s “Rīgas Komercbanka” prezidentu.

Precējies. Sieva Ludmila Kuļika ir mājsaimniece. Dēls — Ruslans, dzimis 1975.gadā, students.

Brīvajā laikā nodarbojos ar māksliniecisko fotogrāfiju un tenisu.

1996.gada 14.oktobrī__V.Kuļiks

Dokumenti ar nr. 1888

Par Andreja Sokolova kandidatūru

pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem Latvijas labā

Nosūtām Jums š.g. 3. decembra komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola Nr. 41, kurā tika izskatīts jautājums par sešu deputātu izvirzītā Andreja Sokolova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1996. gada 3. decembrī__priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1996. gada 3. decembra sēdes protokola Nr. 41

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Prēdele, A.Pētersons, O.Dunkers, A.Seile, L.Ozoliņš, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, A.Golubovs, E.Bāns, J.Strods, A.Seiksts, J.Straume, I.Kreituse

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā — par Andreja Sokolova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Andreja Sokolova kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Pilsonības piešķiršanu atbalsta — Saeimas deputāti: J.Jurkāns, E.Bāns, I.Bišers, V.Dozorcevs, A.Endziņš, A.Seiksts

Ieteikums

Latvijas Šaha savienība lūdz izskatīt jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā (Pilsonības likuma 13. panta 5. punkts) Latvijas olimpiskās izlases dalībniekam, starptautiskajam meistaram Andrejam Sokolovam.

Andrejs Sokolovs dzimis 1972. gadā Rīgā, starptautiskais meistars kopš 1992. gada, vairākkārtējais Latvijas jaunatnes čempions un Latvijas pieaugušo čempionātu godalgoto vietu ieguvējs.

Pārtstāvējis republikas jaunatnes izlasi vēl PSRS Laikos, kopš neatkarības atgūšanas bijis valsts izlasē Eiropas komandu čempionātā. Olimpiskajā komandā spēlējis iepriekšējā pasaules šaha olimpiādē 1994. gadā, ir izlases sastāvā kārtējai olimpiādei šī gada rudenī.

Raksturojam Andreju kā inteliģentu, erudītu jaunu cilvēku ar labu audzināšanu un labām valsts valodas zināšanām.

1996. gada 29.augustā__Latvijas Šaha savienības viceprezidents E.Berķis

Autobiogrāfija

Es, Andrejs Sokolovs, esmu dzimis Rīgā 1972. gada 23. februārī.

Mana māte, Tamāra Sokolova, dzimusi Jelgavā 1947. gadā. Mans tēvs, Jurijs Sokolovs, dzimis Ukrainā 1947. gadā.

1990. gadā pabeidzu Rīgas 70. vidusskolu un iestājos Rīgas Tehniskajā universitātē Tehnisko sistēmu automātikas un vadības specialitātē. Sakarā ar profesionālā šahista karjeras uzsākšanu līdz šim momentam studijas neesmu pabeidzis.

Esmu divkārtējs Latvijas jaunatnes čempions un divkārtējs Latvijas vīriešu čempionāta otrās vietas ieguvējs.

1992. gadā esmu ieguvis starptautiskā meistara nosaukumu. Esmu pārstāzvējis Latvijas izlasi dažāda mēroga starptautiskajos jauniešu turnīros. 1993. un 1995. gadā esmu izcīnījis divas starptautiskā lielmeistara balles. 1995. gadā Rīgas šaha skolas komandas sastāvā ieguvu pirmo vietu Latvijas komandu čempionātā. Esmu uzvarējis sešos starptautiskajos turnīros. 1992. gadā pārstāvēju Latvijas izlasi Eiropas komandu čempionātā un 1994. gadā vispasaules Šaha olimpiādē. Esmu izcīnījis tiesības pārstāvēt Latviju arī šī gada vispasaules šaha olimpiādē, kura notiks no 15. septembra līdz 2. oktobrim Armēnijā.

Neesmu sastāvējis nevienā partijā un neesmu dienējis armijā.

1996. gada 29. augustā__A.Sokolovs

Dokumenti ar nr.1889

Par Tatjanas Voronovas kandidatūru

pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem Latvijas labā

Nosūtām Jums š.g. 3.decembra komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola Nr.41, kurā tika izskatīts jautājums par sešu deputātu izvirzītās Tatjanas Voronovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1996.gada 3.decembrī__priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1996.gada 3.decembra sēdes protokola Nr.41

P i e d a l ī j ā s: A.Požarnovs, A.Prēdele, A.Pētersons, O.Dunkers, A.Seile, L.Ozoliņš, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, A.Golubovs, E.Bāns, J.Strods, A.Seiksts, J.Straume, I.Kreituse

I z s k a t ī j a: Komisijas slēgtajā daļā — par Tatjanas Voronovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

N o l ē m a: Tatjanas Voronovas kandidatūra ar komisijas negatīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Pilsonības piešķiršanu atbalsta — Saeimas deputāti: J.Jurkāns, E.Bāns, I.Bišers, V.Dozorcevs, A.Endziņš, A.Seiksts

Ieteikums

Latvijas Šaha savienība lūdz izskatīt jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā (Pilsonības likuma 13.panta 5.punkts) Latvijas olimpiskās izlases dalībniecei, starptautiskajai meistarei Tatjanai Voronovai.

Tatjana Voronova dzimusi 1955.gadā, Latvijā dzīvo no 1978.gada, starptautiskā meistare kopš 1993.gada. Četrkārtēja Latvijas čempione un vairāku starptautisku sacensību uzvarētāja. Vistālāk no Latvijas šahistēm tikusi FIDE individuālajās sacensībās — zonas turnīrā 3.vieta, sasniedza labāko rezultātu Latvijas komandā iepriekšējā pasaules šaha olimpiādē 1994.gadā, kā arī ir izlases sastāvā kārtējai olimpiādei šī gada rudenī.

No 1983.gada T.Voronova strādā par treneri Rīgas šaha skolā, vairāki viņas audzēkņi ir pārstāvējuši Latviju Eiropas un pasaules šaha čempionātos bērniem un jauniešiem.

Raksturojam Voronovas kundzi kā labu speciālisti un sportisti, augstas kultūras un inteliģences cilvēku ar pietiekošām valsts valodas zināšanām.

1996.gada 29.augustā__Latvijas Šaha savienības viceprezidents E.Berķis

Autobiogrāfija

Es, Tatjana Voronova, esmu dzimusi 1955.gada 24.decembrī Arhangeļskas apgabalā, Ročegdas ciemā. 1973.gadā pabeidzu vidusskolu Arhangeļskā un iestājos Fiziskās kultūras institūtā Maskavā, kur studēju Šaha nodaļā. 1977.gadā pabeidzu augstskolu un ieguvu šaha trenera–pasniedzēja un fiziskās kultūras skolotāja specialitāti. Pēc augstskolas beigšanas strādāju par šaha treneri Naberežnije Čelnos.

1978.gadā PSRS sieviešu šaha čempionātā izcīnīju 3.vietu un Latvijas PSR Šaha federācija uzaicināja mani pārstāvēt Latvijas PSR sieviešu izlasi, dzīvot un strādāt Latvijā, lai pastiprinātu Latvijas sieviešu šaha izlases līmeni. 1979.gadā pārstāvēju Latvijas komandu PSRS tautu spartakiādē. 1980.gadā pirmo reizi kļuvu par Latvijas čempioni šahā. Šo panākumu vēl atkārtoju arī 1985., 1986. un 1987.gadā. Vairākkārt pārstāvēju Latviju PSRS čempionātos un zonālajos atlases turnīros uz pasaules šaha čempiones nosaukumu.

No 1983.gada strādāju par šaha treneri Rīgas šaha skolā. Esmu sagatavojusi vairākus pasaules un Eiropas čempionātu dalībniekus dažādās vecuma grupās. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas regulāri pārstāvu Latviju dažāda līmeņa starptautiskās šaha sacensībās. 1992.gadā, lai varētu turpināt strādāt Rīgas šaha skolā, nokārtoju valsts valodas atestācijas eksāmenu.

1993.gadā man piešķirts starptautiskās meistares nosaukums šahā. 1994.gadā vispasaules šaha olimpiādē Maskavā izcīnīju 3.vietu individuālajā vērtējumā. Esmu izcīnījusi tiesības pārstāvēt Latvijas izlasi 1996.gada vispasaules šaha olimpiādē, kas notika Armēnijā no 15.septembra līdz 2.oktobrim.

Pašlaik audzinu dēlu Iļju, kurš dzimis Rīgā 1988.gadā. Mans vīrs Vladimirs Permjakovs, arī šahists, pārstāv Latviju dažādos starptautiskos šaha turnīros.

Rīgā 1996.gada 28.augustā__T.Voronova

Dokumenti ar nr.1890

Par Vladimira Bagirova kandidatūru

pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem Latvijas labā

Nosūtām Jums š.g. 3.decembra komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola Nr.41, kurā tika izskatīts jautājums par sešu deputātu izvirzītā Vladimira Bagirova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1996.gada 3.decembrī__priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1996.gada 3.decembra sēdes protokola Nr.41

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Prēdele, A.Pētersons, O.Dunkers, A.Seile, L.Ozoliņš, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, A.Golubovs, E.Bāns, J.Strods, A.Seiksts, J.Straume, I.Kreituse

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā — par Vladimira Bagirova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Vladimira Bagirova kandidatūra ar komisijas negatīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Pilsonības piešķiršanu atbalsta — Saeimas deputāti: J.Jurkāns, E.Bāns, I.Bišers, V.Dozorcevs, A.Endziņš, A.Seiksts

Ieteikums

Latvijas Šaha savienība lūdz izskatīt jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā (Pilsonības likuma 13.panta 5.punkts) Latvijas olimpiskās izlases dalībniekam, starptautiskajam lielmeistaram Vladimiram Bagirovam.

Vladimirs Bagirovs dzimis 1936.gadā, starptautiskais lielmeistars no 1978.gada, Latvijā dzīvo kopš 1980.gada. Vairāku Latvijas čempionātu godalgoto vietu ieguvējs, vairāku starptautisku turnīru uzvarētājs. Latvijas izlasē spēlējis Eiropas komandu čempionātā un pasaules šaha olimpiādē 1992.gadā, kā arī ir izlases sastāvā kārtējai olimpiādei šī gada rudenī.

Īpaši nopelni V.Bagirovam ir kā Latvijas izlases trenerim, par kuru viņš strādā kopš 1980.gada. Viņa audzēkņi ir bijuši visi Latvijas spēcīgākie šahisti — M.Tāls, A.Širovs, E.Ķeņģis, Z.Lanka, A.Šabalovs, D.Fridmans, N.Miezis, A.Sokolovs, V.Meijers un citi.

V.Bagirovs ir vairāku šaha teorijas grāmatu autors, kuras izdotas daudzās valodās. Raksturojam Bagirova kungu kā augstas klases speciālistu un inteliģentu cilvēku.

1996.gada 29.augustā__Latvijas Šaha savienības viceprezidents E.Berķis

Autobiogrāfija

Es, Vladimirs Bagirovs, esmu dzimis 1936.gada 16.augustā Batumi, kalpotāja ģimenē. Pēc tautības esmu armēnis. Mans tēvs Konstantīns Bagirovs (dzimis 1909.gadā) bija inženieris naftinieks, strādāja par Batumi naftas pārstrādes rūpnīcas direktoru. 1937.gadā viņš kā tautas ienaidnieks tika arestēts un 1938.gadā nošauts, 1957.gadā viņš tika reabilitēts. Mana māte Anastasija Lukašuka (dzimusi 1909.gadā) pēc izglītības bija ekonomiste. Viņa mirusi 1993.gadā Rīgā.

1953.gadā es pabeidzu vidusskolu Baku, 1958.gadā absolvēju Azerbaidžānas Industriālo institūtu un līdz 1962.gadam strādāju Baku mašīnbūves rūpnīcā par inženieri konstruktoru. 1962.gadā sāku strādāt par šaha treneri.

No 1967.gada līdz 1980.gadam strādāju par Azerbaidžānas izlases galveno treneri. Esmu trīspadsmitkārtējs Azerbaidžānas čempions. 1961., 1976., 1979. un 1984.gadā biju Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā. 1978.gadā ieguvu starptautiskā lielmeistara nosaukumu.

1980.gadā pēc Latvijas Centrālā šaha un dambretes kluba direkcijas ielūguma kopā ar ģimeni pārcēlos dzīvot uz Latviju, lai strādātu par Latvijas izlases galveno treneri. Esmu precējies 1965.gadā, un Rīgā dzīvo mana sieva Iraida Harlamova un meita Viktorija Bagirova. No pārbraukšanas brīža līdz šim momentam strādāju par Latvijas izlases galveno treneri. Manis trenētā komanda, kurā es pats arī spēlēju, 1983.gadā PSRS Tautu spartakiādē ieņēma 5.vietu.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un Latvijas Šaha savienības statusa atjaunošanas Starptautiskajā šaha federācijā Latvijas izlase vispasaules šaha olimpiādē Manilā 1992.gadā ieņēma 5.vietu, kas deva mums tiesības startēt arī pasaules komandu čempionātā Lucernā 1993.gadā, kur mēs ieguvām 6.vietu.

Rīgā nodzīvoto gadu laikā esmu trenējis lielmeistarus M.Tālu, E.Ķeņģi, L.Lanku, A.Širovu (1988.gada pasaules jauniešu čempionu), A.Šabalovu un starptautiskos meistarus A.Sokolovu, N.Miezi, V.Meijeru, D.Fridmanu (1996. gada Latvijas čempionu) R.Bērziņu un daudzus citus.

Savas šahista karjeras laikā esmu uzvarējis 12 starptautiskos šaha turnīros un sarakstījis 11 šaha grāmatas. Esmu izcīnījis tiesības startēt Latvijas komandas sastāvā arī 1996. gada vispasaules šaha olimpiādē, kas notiks no 15. septembra līdz 2. oktobrim Armēnijā.

Savas dzīves laikā neesmu bijis nevienā partijā un neesmu dienējis nevienā armijā.

1996. gada 29. augustā____V.Bagirovs

Dokuments nr.1877

Par Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas

Iesniegumu birojā saņemtajiem iesniegumiem

1996.gada novembrī

Saņemti iesniegumi — pavisam__170

t.sk.individuāli__146

kolektīvi__16

anonīmi__6

Iesniegumu izskatīšana:

— atbilde sagatavota Iesniegumu birojā__36

— sniegtas starpatbildes par iesniegumu pārsūtīšanu__24

— nodoti atsevišķiem deputātiem__130

— nodoti deputātu frakcijām (t.sk.pavairoti)__28

— nodoti deputātu komisijām__84

— nodoti Saeimas struktūrvienībām__8

— pārsūtīti citām iestādēm un organizācijām__11

— nodoti lietā (anonīmi un bez konkrēta satura)__6

Personīgā pieņemšanā griezušies apmeklētāji__85

t.sk.saņemti iesniegumi__68

Likumā noteikto atbilžu sniegšanas termiņu pārkāpuši:

Sociālo un darba lietu komisija__1

Juridiskā komisija__1

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās pol.kom.__1

Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs I.Bišers

Iesniegumu biroja vadītāja I.Dreģe

Par saņemtajiem iesniegumiem konkrēti

1) Priekšlikumi un atsauksmes par politiskajiem un sociāli ekonomiskajiem procesiem. Kopā — 16 iesniegumi.

— E.Upenieks no Rīgas apsveic Saeimas priekšsēdētāju ar stāšanos jaunā amatā un novēl panākumus svarīgu likumu pieņemšanā — 1.

— Ā.Evarsone no Rīgas, E.Didrihsons un L.Blumberga no Tukuma nosoda deputāta V.Krisberga rīcību ar iedzīvotāju noguldījumiem firmā “Auseklītis” un izvairīšanos no atbildības — 3.

— P.Rubenis no Jēkabpils pensionāru u.c.maznodrošināto latviešu cerības saista ar apvienību “Tēvzemei un Brīvībai” — 1.

— U.Rubenis no Aizkraukles rajona pateicas frakcijas “Latvijai” pārstāvjiem par uzaicinājumu piedalīties valsts svētku atzīmēšanā Jelgavā un aptaujas anketu par 1997.gada pašvaldību vēlēšanām — 1.

— G.Gailīte no Apes neapmierināta ar deputāta P.Vidiņa atbildi un kritiski vērtē apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” programmu — 1.

— J.Stars no Rīgas uzskata, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai” ir pasīva latviskas Latvijas veidošanā — 1.

— D.Jakimovičs no Rīgas divos iesniegumos kritiski vērtē Saeimas deputātu darbu — 2.

— I.Vilciņš no Madonas pieskaras deputātu ētikas jautājumiem un aicina katru deputātu apliecināt uzticību savai valstij un tautai, izmantojot R.Blaumaņa dzejas rindas — 1.

— J.Vindulis no Rīgas izvērtē Valsts prezidenta izteikumus, kritizē Saeimas darbu un aicina Tautas kustības “Latvijai” deputātus rīkoties aktīvāk — 1.

— Anonīms pensionārs no Jēkabpils dod savu vērtējumu bezdarba, veselības aprūpes, dzimstības samazināšanās, mirstības palielināšanās un vēl citiem procesiem valstī. Autors ir neizpratnē arī par, viņaprāt, nesamērīgi augstiem obligātās transporta līdzekļu apdrošināšanas tarifiem — 1.

— I.Aizkalns no Limbažiem apsveic J.Zīgeristu un deputātu O.Kostandu ar ievēlēšanu Tautas kustības Latvijai vadībā, kā arī apcer vairākas valstiskas problēmas — 1.

— J.Žunda no Daugavpils nosoda bijušā komunista — aktīvista A.Vidavska uzdrīkstēšanos balotēties pašvaldību vēlēšanās. Viņš lūdz Saeimu nepieļaut šādu iespēju — 1.

— A.Vanags no Liepājas pateicas Tautas kustībai Latvijai par uzaicinājumu uz valsts svētku atzīmēšanu Jelgavā. Autors deputātiem atgādina par saviem agrāk izteiktajiem brīdinājumiem — 1.

2) Priekšlikumi likumu un lēmumu pilnveidošanā. Kopā — 33 iesniegumi.

1. Ārlietu jautājumi:

— H.Ozols no Ikšķiles kategoriski iestājas par Abrenes apriņķa atgriešanu un prasa stingru patriotisku nostāju no deputātiem — 1.

2. Budžeta un finansu (nodokļu) jautājumi:

— M.Trauciņa no Valmieras, A.Sproģis un J.Gailums no Rīgas norūpējušies par 1997.gada valsts budžetu un lūdz neatcelt pašreizējos atvieglojumus invalīdiem — 3.

— J.Leja no Valkas, I.Druvinieks no Jēkabpils un M.Lazdiņš no Rīgas izsaka domas un priekšlikumus par paredzamo obligātās transporta līdzekļu apdrošināšanas ieviešanu, tarifu neatbilstību iedzīvotāju, sevišķi pensionāru, maksātspējai — 3.

3. Juridiskās komisijas jautājumi:

— V.Viļumsone no Rīgas piekrīt maksāt īpašuma nodokli tikai par reāli atgūtu īpašumu labā stāvoklī, tāpēc uzdod vairākus jautājumus likuma “Par īpašuma nodokli” piemērošanā — 1.

— J.Gailums no Rīgas iesaka izstrādāt un pieņemt jaunu Darba likumdošanas kodeksu, kas kalpotu galvenokārt pilsoņu aizstāvībai — 1.

4. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu jautājumi:

— J.Svensons un L.Lindgrena no Zviedrijas interesējas par dažādu starptautisko cilvēktiesību dokumentu virzību un atbalstīšanu Latvijā — 2.

5. Aizsardzības un iekšlietu jautājumi:

— I.Kleimanis no Dobeles izvirza priekšlikumus likumprojektam “Par obligāto militāro dienestu” — 1.

— K.Vaikevics no ASV iztirzā jautājumus par Baltijas valstu pievienošanās iespējām NATO un Krievijas interesēm Baltijā — 1.

— I.Ziemelis no Liepājas, Ozola no Rīgas skar valsts aizsardzības, karavīru patriotisko jūtu audzināšanas un jauniešu veselības jautājumus — 2.

— Latviešu Strēlnieku apvienības priekšsēdētājs V.Krūmiņš izstrādājis pasākumu virkni karavīru patriotiskās un ētiskās audzināšanas darba uzlabošanai NBS — 1.

6. Valsts pārvaldes un pašvaldību jautājumi:

— I.Daņilova u.c. (19 paraksti) un V.Varkalis no Rīgas nobažījušies par dzīvokļu īres maksas tarifu ierobežojumu atcelšanu. Viņi aicina deputātus, pirms to darīt, ņemt vērā iedzīvotāju nožēlojamo materiālo stāvokli un vēlas redzēt balsojuma publikāciju presē — 2.

— Ā.Borbals no Madonas rajona analizē pašvaldību vēlēšanu likumprojektu un kritiskas piezīmes velta Saeimas plenārsēžu stenogrammu saturam — 1.

— Z.Pekale no Rīgas pievēršas likumprojektam par sociālajiem dzīvokļiem un mājām — 1.

7. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas jautājumi:

— M.Dišlere, Z.Zariņa, M.Auns no Rīgas, M.Auna no Ogres rajona, trīspadsmit Rīgas 3.vidusskolas skolēni, S.Zemīte no Salaspils, K.Švanks no Valmieras rajona dažādi pamato, bet principā iebilst brīvajam zemes tirgum un tiesībām “nepilsoņiem” pirkt zemi Latvijā — 7

— J.Libers no Valkas rajona interesējas, kad tiks atjaunots atceltais Zemesgrāmatu likuma 5.pants — 1.

— J.Putniņš no Ogres rajona interesējas par tiesībām saņemt kompensāciju par zemi naudā — 1.

8. Sociālo un darba lietu jautājumi:

— V.Ozoliņa no Jelgavas sašutusi par lēmumprojektu atcelt braukšanas atvieglojumus invalīdiem sabiedriskajā transportā — 1.

— E.Zeļenko no Rīgas aicina deputātus steidzami iekļaut ziepju vārītāja profesiju 2.pakāpes kaitīgo darbu sarakstā — 1.

9. Pilsonības likuma izpildes komisijas jautājumi:

— V.Čirjatjevs no Rīgas iesniedzis dokumentus ar lūgumu piešķirt viņam Latvijas pilsonību — 1.

— J.Gailums no Rīgas kritizē Pilsonības likumu un tā piemērošanas kārtību, kā arī pauž satraukumu par lielo krievu īpatsvaru Latvijas austrumos — 1.

3) Iesniegumi un sūdzības dažādos jautājumos.

Kopā — 121 iesniegums, t.sk. — 5 anonīmi, bez konkrēta satura — 1 iesniegums.

Pavisam saņemti — 170 iesniegumi.

Personīgā pieņemšanā griezušies — 85 apmeklētāji, saņemti — 68 iesniegumi.

Svarīgākie jautājumi:

— kompensācija naudā par zemi;

— tarifu atvieglojumi invalīdiem sabiedriskajā transportā;

— namu īpašnieku un īrnieku nesaskaņas par maksājumu tarifiem;

— bažas par dzīvokļu īres maksas “griestu” atcelšanu;

— pensionāru izdzīvošanas grūtības;

— neskaidrības un konflikti īpašuma tiesību atjaunošanā, īpašumu reģistrēšanā un zemes iemērīšanā.

Iesniegumu biroja vadītāja I.Dreģe

Likumprojektu iesniegumi

Dokuments nr. 1837; 565. likumprojekts

Par Latvijā dzīvojošo

Otrā pasaules kara dalībnieku —

antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu

Saeimas frakcijas “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”

iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis un uzdevumi

Šis likums nosaka juridisko statusu Latvijā dzīvojošo Otrā pasaules kara dalībnieku — antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu, sociālās garantijas, tiesības, darbības organizēšanas principus.

2.pants. Otrā pasaules kara dalībnieka jēdziens

Otrā pasaules kara dalībnieks (turpmāk — dalībnieks) ir Latvijas Republikas pilsonis vai pastāvīgi Latvijas Republikā dzīvojoša persona, kas laika posmā no 1939. gada 1. septembra līdz 1945. gada 2. septembrim atradusies koalīcijas valstu bruņotajos spēkos neatkarīgi no amata un dienesta pakāpes un piedalījusies cīņās frontē, partizānu vienībās un brigādēs, karojošo armiju izlūkvienībās vai citās specializētās vienībās vai piedalījusies kustībā pret nacistisko Vāciju, Japānu un to sabiedrotajiem.

Dalībnieka statuss netiek piešķirts personām, kuras izdarījušas noziegumus pret cilvēci, piedalījušās soda (iznīcinātāju) vienībās, realizējot genocīdu pret savu un citām tautām, vai arī piedalījušās mierīgo iedzīvotāju masveida iznīcināšanā kara un pēckara gados.

3.pants. Valsts politika dalībnieku juridiskā statusa un sociālo garantiju noteikšanā

Valsts nodrošina šajā un citos likumos noteikto dalībnieku juridisko statusu, viņu sociālās garantijas, kā arī rada apstākļus dalībnieku organizāciju darbībai. Šis darbs tiek koordinēts valdības noteiktajā kārtībā.

II nodaļa. Dalībnieku tiesības un sociālās garantijas

4.pants. Pensiju un citu atvieglojumu piešķiršana

Kara dalībniekiem piešķir un izmaksā likumdošanā paredzētās cietušo personu pensijas, kā arī piešķir citas likumdošanā paredzētās garantijas un atvieglojumus.

5.pants. Dalībnieku sociālās aizsardzības pasākumu plānošana un finansēšana

Visu dalībnieku paredzēto sociālās aizsardzības programmu finansēšana norisinās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no valsts budžeta, pašvaldību vai citu fondu līdzekļiem.

6.pants. Dalībnieku tiesību realizēšana

Šajā likumā paredzētās tiesības var izmantot vienīgi persona, kurai ir noteiktas formas kara dalībnieka apliecība.

Apliecību izsniegšanas kārtību nosaka valdība. Apliecība ir vienīgais dokuments, kas nosaka dalībnieka personību. Apliecība ir spēkā visā Latvijas Republikas teritorijā.

III nodaļa. Organizāciju darbība

7.pants. Dalībnieku organizācijas

Latvijā dzīvojošo Otrā pasaules kara dalībnieku organizācijas — Latvijas antihitleriskās koalīcijas cīnītāju asociācija, 130. latviešu strēlnieku korpusa un latviešu partizānu brigāžu veterānu biedrība ir pārstāvētas Vispasaules kara veterānu federācijā, tām ir juridiskās personas tiesības, un tās darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”.

8.pants. Dalībnieku un to organizāciju darbības garantijas

Valsts varas un pašvaldību institūcijas savas kompetences ietvaros var no budžeta līdzekļiem sniegt finansiālu palīdzību Latvijā dzīvojošo Otrā pasaules kara dalībnieku — antihitleriskās koalīcijas cīnītāju veterānu organizācijām, lai tās varētu realizēt savas darbības programmas, kā arī uz atvieglotiem noteikumiem piešķirt šo organizāciju darbībai nepieciešamās telpas, iekārtu, sakaru un transporta līdzekļus.

IV nodaļa. Noslēguma jautājumi

9.pants.

Šis likums stājas spēkā ar publicēšanas brīdi.

Šī likuma 6.pants stājas spēkā ar 1997. gada 1. janvāri

Saeimas deputāti: A.Golubovs, M.Bekasovs, O.Deņisovs,

1996. gada 25. novembrī__M.Lujāns, V.Kalnbērzs

Deputātu iesniegumi

Dokuments nr. 1834

Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu “Latvijas Unibankas” un “Latvijas Krājbankas” jautājumā

Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 150. pantu un Satversmes 26. pantu Saeimas deputāti lūdz Saeimas 1996. gada 5. decembra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu:

“Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu nolūkā izvērtēt akciju sabiedrības “Latvijas Unibanka” un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” privatizācijas likumību un atbilstību valsts un sabiedrības interesēm.”

Saeimas deputāti: J.Ādamsons, L.Stašs, L.Ozoliņš, O.Grīgs, J.Mauliņš, E.Zelgalvis, E.Grīnbergs, L.Kuprijanova, V.Dozorcevs, J.Kazāks, V.Krisbergs, J.Rubulis, G.Valdmanis, A.Rubins, G.Grīnblats, J.Dobelis, I.Bišers,

R.Leitena, P.Tabūns, A.Lambergs, M.Rudzītis, O.Grinbergs, V.Kalnbērzs, E.Bāns, R.Jurdžs, A.Pētersons, V.Stikuts, I.Kalniņš, O.Brūvers,

J.Celmiņš, J.Jurkāns, I.Liepa, K.Čerāns, R.Apalups, O.Kostanda,

1996. gada 21. novembrī__A.Golubovs, M.Bekasovs, O.Deņisovs, M.Lujāns

Dokumenti nr. 1834a, 1834b

Par savu parakstu atsaukšanu

Saeimas Prezidijam

Atsaucam savus parakstus zem lēmuma projekta (dokuments nr. 1834) “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu nolūkā izvērtēt akciju sabiedrības “Latvijas Unibanka” un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” privatizācijas likumību un atbilstību valsts un sabiedrības interesēm”.

1996. gada 2. decembrī__Saeimas deputāti: O.Grinbergs, M.Rudzītis

Līdzīgu iesniegumu (nr.1834b;4.12.1996.) iesnieguši arī Saeimas deputāti J.Dobelis, A.Pētersons, O.Grīgs, R.Jurdžs, E.Grinovskis, G.Grīnblats, L.Ozoliņš un P.Tabūns.

Dokuments nr. 1891

Par neuzticības izteikšanu

valsts ieņēmumu valsts ministrei A. Počai

Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 29. pantu ierosinām Saeimai izteikt neuzticību LR valsts ieņēmumu valsts ministrei A. Počai.

Saeimas deputāti: O.Kostanda, J.Mauliņš, E.Grīnbergs, K.Čerāns, J.Kazāks, I.Liepa, J.Kušnere, M.Lujāns, A.Golubovs, M.Bekasovs

1996. gada 5. decembrī

Informācija

Par Saeimas Prezidija lēmumu

Piektdien, 6. decembrī, Saeimas Prezidijs pēc Ministru prezidenta A.Šķēles prasības nolēma sasaukt ārkārtas sēdi š.g. 10. decembrī pulksten 9.00 un izsludināt šādu darba kārtību:

1. Likumprojekts “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā” (1.lasījums).

2. Likumprojekts “Par valsts budžetu 1997.gadam” (2.lasījums).

3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumā”” (2.lasījums).

4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” (2.lasījums).

5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes nodokli”” (3.lasījums).

Saeimas preses dienests

Balsojumā par zemes privatizāciju laukos

Datums: 1996.g. 5.decembrī — 10:19:22

Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”

Rezultāts (71): Par — 45; pret — 20; atturas —6

1. Dzintars Ābiķis __— Par

2. Jānis Ābele __— Par

3. Jānis Ādamsons __— Attur.

4. Raitis Apalups __— Attur.

5. Pēteris Apinis __— Par

6. Vents Balodis __— Pret

7. Edgars Bāns __— Attur.

8. Aleksandrs Bartaševičs __— Par

9. Martijans Bekasovs __— Pret

10. Indulis Bērziņš __— Par

11. Ilmārs Bišers __— Par

12. Olafs Brūvers __— Par

13. Jānis Bunkšs __— Par

14. Juris Celmiņš __— Par

15. Alfreds Čepānis __— Par

16. Imants Daudišs __— Par

17. Oļegs Deņisovs __— Pret

18. Roberts Dilba __— Par

19. Juris Dobelis __— Pret

20. Kārlis Jūlijs Druva __— Par

21. Oļģerts Dunkers __— Par

22. Indulis Emsis __— Par

23. Guntis Eniņš __— Pret

24. Gunta Gannusa __— Par

25. Aleksandrs Golubovs __— Pret

26. Viesturs Gredzens __— Pret

27. Oskars Grīgs __— Pret

28. Ojārs Grinbergs __— Par

29. Guntars Grīnblats __— Pret

30. Ervids Grinovskis __— Par

31. Aigars Jirgens __— Pret

32. Roberts Jurdžs __— Pret

33. Juris Kaksītis __— Par

34. Pēteris Keišs __— Par

35. Aleksandrs Kiršteins __— Par

36. Andrejs Krastiņš __— Par

37. Valdis Krisbergs __— Par

38. Ģirts Kristovskis __— Par

39. Jānis Lagzdiņš __— Par

40. Rudīte Leitena __— Par

41. Kārlis Leiškalns __— Par

42. Kristiāna Lībane __— Par

43. Ādolfs Ločmelis __— Pret

44. Modris Lujāns __— Par

45. Andrejs Naglis __— Attur.

46. Valdis Nagobads __— Par

47. Andrejs Panteļējevs __— Par

48. Normunds Pēterkops __— Pret

49. Aleksandrs Pētersons __— Pret

50. Andrejs Požarnovs __— Pret

51. Aida Prēdele __— Attur.

52. Jānis Priedkalns __— Pret

53. Pauls Putniņš __— Par

54. Jānis Rāzna __— Par

55. Jānis Rubulis __— Attur.

56. Māris Rudzītis __— Par

57. Anta Rugāte __— Par

58. Andris Saulītis __— Par

59. Atis Sausnītis __— Par

60. Antons Seiksts __— Par

61. Anna Seile __— Pret

62. Juris Sinka __— Pret

63. Leonards Stašs __— Par

64. Viktors Stikuts __— Par

65. Jānis Straume __— Pret

66. Jānis Strods __— Par

67. Pēteris Tabūns __— Pret

68. Leonards Teniss __— Par

69. Andris Tomašūns __— Par

70. Jānis Urbanovičs __— Par

71. Māris Vītols __— Par

Piektdien, 6. decembrī

Saeimas ārkārtas sēde,

Deputātu G.Valdmaņa un A.Rubina preses konferencē:

— izteica neapmierinātību ar Visvalža Lāča “Neatkarīgās Rīta Avīzes” un citu masu mediju informācijas atspoguļošanas veidu.

Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” preses konferencē:

— frakcijas deputāti izteica neapmierinātību ar saeimas 5.decembrī pieņemto likumu “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” un informēja par lūgumu Valsts prezidentam G.Ulmanim apturēt likuma publicēšanu un nodot no tautas nobalsošanai.

Prezidija sēde.

Balsojumā par vietējo padomju vēlēšanām

Datums: 1996.g. 6.decembrī — 09:02:20

Balsošanas motīvs: Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā

Rezultāts (55): Par — 50; pret — 0; atturas — 5

1. Dzintars Ābiķis__— Par

2. Jānis Ābele__— Par

3. Andris Ameriks__— Par

4. Raitis Apalups__— Par

5. Pēteris Apinis__— Par

6. Edgars Bāns__— Attur.

7. Indulis Bērziņš__— Par

8. Olafs Brūvers__— Par

9. Juris Celmiņš__— Par

10. Alfreds Čepānis__— Par

11. Ziedonis Čevers__— Par

12. Imants Daudišs__— Par

13. Roberts Dilba__— Par

14. Kārlis Jūlijs Druva__— Par

15. Oļģerts Dunkers__— Par

16. Indulis Emsis__— Par

17. Guntis Eniņš__— Attur.

18. Gunta Gannusa__— Par

19. Viesturs Gredzens__— Par

20. Ojārs Grinbergs__— Par

21. Ervids Grinovskis__— Par

22. Edvīns Inkēns__— Par

23. Juris Kaksītis__— Par

24. Jānis Kalviņš__— Attur.

25. Pēteris Keišs__— Par

26. Aleksandrs Kiršteins__— Par

27. Paulis Kļaviņš__— Par

28. Andrejs Krastiņš__— Par

29. Ilga Kreituse__— Attur.

30. Aivars Kreituss__— Attur.

31. Valdis Krisbergs__— Par

32. Ģirts Kristovskis__— Par

33. Ludmila Kuprijanova__— Par

34. Ivars Jānis Ķezbers__— Par

35. Jānis Lagzdiņš__— Par

36. Rudīte Leitena__— Par

37. Kārlis Leiškalns__— Par

38. Kristiāna Lībane__— Par

39. Ruta Marjaša__— Par

40. Andrejs Naglis__— Par

41. Valdis Nagobads__— Par

42. Andrejs Panteļējevs__— Par

43. Aida Prēdele__— Par

44. Pauls Putniņš__— Par

45. Jānis Rāzna__— Par

46. Māris Rudzītis__— Par

47. Anta Rugāte__— Par

48. Andris Saulītis__— Par

49. Atis Sausnītis__— Par

50. Antons Seiksts__— Par

51. Jānis Strods__— Par

52. Leonards Teniss__— Par

53. Andris Tomašūns__— Par

54. Māris Vītols__— Par

55. Ēriks Zunda__— Par

Sestdien, 7. decembrī

10.00__Centrālās vēlēšanu komisijas sēde.

1. Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes

vēlēšanu izsludināšanu.

2. Par vēlēšanu iecirkņu skaita noteikšanu.

Pirmdien, 9. decembrī

10.00__Juridiskās komisijas sēde.

1.Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””

2.Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību””.

3.Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”.

4.Likumprojekts “Par nekustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatās”.

5.Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašumu tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””.

12.00__A.Amerika un E.Inkēna preses konference

__par Rietumeiropas Savienības asamblejas sesijas rezultātiem.

12.00__LZS, KDS un LDP frakcijas sēde.

14.00__LNNK, LZP frakcijas sēde.

15.00__Prezidija sēde.

16.00__Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās radio

un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai sēde.

Ziemeļatlantijas asamblejas seminārs

“Baltijas valstu drošības perspektīvas”

10.00__Latvijas delegācijas vadītāja Ziemeļatlantijas asamblejā

__I. Daudiša uzruna.

Ziemeļatlantijas asamblejas vadības uzruna.

Dānijas karalistes ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijas Republikā M. Merka uzruna.

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra M.Riekstiņa uzstāšanās par Latvijas valsts integrācijas problēmām Eiropas Savienības struktūrās un NATO. Atbildes uz jautājumiem.

11.45__Diskusijas par Baltijas valstu drošības jautājumiem, piedaloties

__Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pārstāvjiem.

15.00__Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandiera J.Dalbiņa

uzstāšanās par Latvijas valsts aizsardzības un drošības problēmām. Atbildes uz jautājumiem.

15.45__Noslēguma diskusijas.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!