13.–14. novembra sēde

14. novembrī

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 195., 196., 197/198.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

O.Kostanda (TKL — runas turpinājums). Kā vērtējams fakts, ka Nacionālās radio un televīzijas padomes vadītājs Ojārs Rubenis, kam likums dod tiesības dalīt nacionālo pasūtījumu, joprojām nav pārtraucis savu tiešo saistību ar SIA “Labvakar”, kas savukārt cieši sadarbojas ar LTV1. Tas ir interešu konflikts.

Lai novērstu interešu konfliktu, ir nepieciešams veikt kadru izmaiņas televīzijas nozarē. Lai to izdarītu, ir nepieciešams Saeimas izmeklēšanas komisijas vērtējums.

Par kabeļtelevīziju Latvijā. Vēl viena darbības joma, ko nav spējusi kontrolēt Nacionālā radio un televīzijas padome, ir kabeļtelevīzija, kurā valda pilnīgs sajukums. Latvijā kabeļu tīkli vairojas ļoti ātri. Ar kabeļtelevīziju nodarbojas neskaitāmas firmas — “Baltcom”, “Dilar”, “Elektrons”, “KTV”, “Starts”, “Adri”, “ATV”, “Namsaimnieks”, “Pārgauja”, “SEV”, “Sono plus Vladimirs Šutko” un neskaitāmas citas daudzas firmas. Daudzas firmas pat nedomā lūgt tām izsniegt licences, lai nodarbotos ar kabeļtelevīziju. Bieži tās darbojas pretlikumīgi. Ir bijuši gadījumi, kad šīs nelicencētās firmas uzdevušās par māju kolektīvās antenas īpašniecēm un nelikumīgi iekasējušas no iedzīvotājiem naudu, tādējādi daudzkārt šie pirātiskie kabeļtelevīzijas tīkli ir radījuši neērtības cilvēkiem.

Nav mazsvarīgi arī tas, ka kabeļtīklos raidītās ārzemju programmas un filmas ir vienkārši nozagtas. Netiek tātad ievērotas autortiesības Latvijas Republikā.

Piemēram, praktiski nevienam kabeļtīklam nav oficiālu tiesību translēt Ostankinas pārraides. Kad Nacionālā radio un televīzijas padome ieviesīs kārtību kabeļtelevīzijas tīklos? Kad šīs neskaitāmās firmas sāks maksāt nodokļus valstij, tas ir jānoskaidro izmeklēšanas komisijai.

Par Nacionālās radio un televīzijas padomes uzdevumiem un locekļu darbību. Kaut arī “Latvijas ceļa” ievēlētais Ojārs Rubenis vienmēr taisnojas, ka Nacionālā radio un televīzijas padome nepiedalās nekādās politiskās spēlēs, tomēr jau minētie fakti liek domāt, ka notiek politisko lobiju cīņa. Īstenoto manipulāciju rezultātā televīzijas skatītāji ilgu laiku būs spiesti samierināties ar “vienā virtuvē vārītu barību”. Viegli iedomāties, cik varens ierocis šāda televīzija būs pašvaldību un arī nakamās Saeimas vēlēšanās. Iznāk, ka tām partijām, kas neietilpst šajā valdošajā grupējumā, nākamo vēlēšanu laikā nāksies maksāt praktiski saviem politiskajiem konkurentiem, lai iekļūtu televīzijas ēterā. Tā teikt, vieniem par sevis reklamēšanu nāksies maksāt, turpretī otri bez bēdām reklamēs sevi un vēl saņems naudu par šo procedūru. Lielisks paraugs reformistiskai “vienlīdzībai”. Padome sāk pārvērsties par instrumentu, ar kura palīdzību var iznīcināt konkurentus. Tātad, es domāju, šeit ir ļoti nepieciešama Saeimas izmeklēšanas komisijas izveidošana.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda, otro reizi — piecas minūtes.

O.Kostanda. Gribu vēl nedaudz raksturot dažus vērtējumus komisijas izveidošanas sakarā. Norises televīzijas tirgū precīzi atspoguļo procesus valstī. Kā jau teicu, notiek cīņa par varu, ar kuru vairums politiķu diemžēl saprot autoritārismu, ekonomisko un ideoloģisko monopolizāciju. Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļi vēlas uzņemties televīzijas un radio sakaru kontrolieru funkcijas. Šādi turpinot, padome var pārvērsties par politiskās cenzūras institūtu. Tas nav pieļaujams.

Ko īsti dara, piemēram, padomes locekļi Helmī Stalta un Rolands Tjarve? Ir zināms, ka Tjarvem ir uzdots nodarboties ar nacionālā pasūtījuma izstrādi, prioritāšu noteikšanu televīzijas programmā. Taču par nacionālā pasūtījuma saturu zina ļoti maz cilvēku. Neviens nav redzējis padomes apstiprinātu dokumentu — Nacionālais pasūtījums 1996.gadam. Atcerieties, savukārt to prasīja izskaidrot žurnālists Domburs jau kopš maija, nu, kā tas beidzās, arī redzējām. Par savu uzdrīkstēšanos Domburs bija spiests pārtraukt Latvijas televīzijā savu raidījumu “Deviņdesmitie”.

Nav noteikti vienoti principi Valsts televīzijas programmās. Nav par tām socioloģisku datu un ekspertu analīzes. Nacionālā pasūtījuma projekts īstenībā atklāti būtu jāapspriež šeit, Saeimas deputātiem, tāpat kā mēs apspriežam valsts budžetu. Mēs, deputāti, arī esam par to atbildīgi. Radio un televīzijas likuma 41.pantā ir teikts, ka Nacionālā radio un televīzijas padome ir patstāvīga institūcija, kas pārstāv sabiedrības intereses elektronisko saziņas līdzekļu jomā un uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Satversme, šis likums un arī citi likumi, kā arī nodrošināta vārda un informācijas brīvība. Līdzšinējā Nacionālā radio un televīzijas padome nespēj pilnībā veikt likumā paredzētās prasības, tāpēc faktiski izmeklēšanas komisijai būtu jāizvērtē, ka varbūt ir nepieciešams pārvēlēt daļu padomes locekļu, jo padomē ir jāstrādā cilvēkiem, kam nav ne tieša, ne pastarpināta interešu konflikta. Labāk lai tur būtu, piemēram, radošās inteliģences un zinātnes pārstāvji.

Atbildību par notiekošajām nekārtībām, kuras es uzskaitīju, ir jāuzņemas gan Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājam Ojāram Rubenim, gan arī pārējiem padomes locekļiem. Nepieciešams ir izveidot Saeimas izmeklēšanas komisiju, kas pārbaudītu šos un arī citus faktus par Nacionālās radio un televīzijas padomes darbā pieļautām kļūdām. Aicinu balsot par iesniegto lēmuma projektu, paredzot izveidot komisiju pēc frakciju pārstāvniecības principa.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi, es uz šo jautājumu gribētu paskatīties nedaudz no politiskā viedokļa. Kostandas kungs ļoti labi norādīja uz tīri gan ekonomiskiem momentiem un vēl daudziem jautājumiem, kas izmeklēšanas komisijai būtu nopietni jāizpēta, jo tas ir jautājums par to, kāds tiks radīts sabiedrības viedoklis.

Sakarā ar pēdējiem visiem labi pazīstamiem skandāliem rodas paradoksāla situācija, ar kuru mēs visi saskaramies. Iznāk tā, ka cilvēks, kas ir izplatījis apmelojumus, pēc būtības, izrādās, nav izplatījis tos. Un tad rodas nākošā paradoksālā situācija. Izrādās, ka tajā skaitā Valsts televīzija ir izplatījusi apmelojumus par visas valsts varas pārstāvjiem, par prezidentu, par Ministru prezidentu un kopā vēl tur Valsts televīzijas priekšsēdētājs Pulks, nevalstiskās televīzijas priekšsēdētājs laikam Āķa kungs, Ēķa kungs. Vēl arī atsevišķi masu mediju vadītāji ir organizējuši kaut kādu slēgto grupu, kas uzlikusi sev par pienākumu tādu darbību veikt. Vai mēs nenokļūstam arī šeit paradoksālā situācijā? Labi, mēs varam pieņemt to, ka nevalstiskie izdevumi un nevalstiskā televīzija var izteikt šādus vai tādus viedokļus, bet, kad Valsts televīzija noliek šādus paziņojumus pirmajā programmā un pasniedz to gandrīz kā prezidenta paziņojuma līmenī, tad rodas jautājums: kaut kas nav kārtībā. Kaut kas nav kārtībā ar šo Valsts televīziju, ka šāda nepārbaudīta informācija var tikt izplatīta valsts kanālos.

Tāpat rodas vēl jautājums, vai tas ir arī sava veida politisks pasūtījums? Tas ir ļoti ērti — turēt rokās tādu padomi un caur padomi koriģēt televīzijas raidījumus vai arī ievirzes, un līdz ar to pilnā mērā var diskreditēt gan politisko opozīciju, gan jebkuru politiķi vai citu cilvēku. Tas atkal ir jautājums. Kāpēc tas ir iespējams? Kāpēc Radio un televīzijas padome mierīgi, it kā deklarējot to, ka viņa ir apolitiska, bet pēc būtības mierīgi caur pirkstiem skatās uz šādām visādām izdarībām.

Tādēļ, protams, izmeklēšanas komisijai ir jābūt, un ir jānotiek izpētei. Protams, šajā brīdī jau atkal kārtējo reizi vairākums parādīs savu veiksmi un spēku, aizbāžot muti.

Kaut vai vēl viens moments, kas man ļoti interesētu. Ja mēs šovakar paskatīsimies televīzijā, es neticu, ka televīzijas kanālos būs šie jautājumi pat nopietni atspoguļoti. Un vai šī diskusija būs parādīta televīzijā? Tajā skaitā arī Valsts televīzijā?

Tāpat man rodas jautājums, uz kuru es arī nesaņēmu savā laikā atbildi, ka izrādījās, ka Šķēles kungam pēkšņi iedot kaut kur 30 minūtes televīzijas ētera laiku. Kad uzdevām jautājumu: “Kas to ir apmaksājis?” Izrādās pēkšņi, ka Šķēles kungs nezina, ka viņam ir iedots, ka viņam ir uzstāšanās tiesības. Tikai es pagaidām nezinu tādu momentu, ka Čepāņa kungam arī būtu kaut kāds ētera laiks. Izrādās, Latvijā ir “Prezidenta laiks”, “Premjerministra laiks”, bet Saeimas priekšsēdētāja laiks nav. Līdz ar to Saeima tiek atbīdīta malā. Kāpēc tiek atbīdīta malā? Tādēļ, ka patiešām arī Saeimas priekšsēdētājs nav tā īstā politiskā spārna pārstāvis, kas vienmēr varbūt dejos pēc nezināmas rokas vadītas stabules. Un tādēļ arī šis jautājums ir: kāpēc Saeimas priekšsēdētājs vai Saeimas pārstāvji... nav izteikts viņu viedoklis? Tas arī būtu jautājums, kam Valsts televīzijā būtu jāparādās, jo tādam viedoklim ir jāparādās, kādēļ Saeima ir pieņēmusi tādu vai citu lēmumu, vai kāda ir arī valsts politika, jo šodien tomēr valsts mums ir parlamentāra. Bet bieži vien, skatoties Latvijas televīziju, man liekas, ka mēs lēnām kļūstam no parlamentāras valsts par prezidentālu, jo es varu uzzināt, kur Ulmaņa kungs ir aizgājis, ko viņš ir apmeklējis, ar ko viņš ir sabučojies, bet, piedodiet, Saeimas pārstāvniecība televīzijā, valsts, gandrīz neeksistē. Un šīs problēmas visas ir ļoti nopietnas, šīs problēmas ir jāizskata. Iespējams, ka komisija varbūt neatradīs tiešus pārkāpumus, bet tas dos arī stimulu, un varbūt tajā skaitā arī caur likumdošanu būs jāmaina šīs komisijas darbības principi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Prezidijs saņēmis deputātu Dobeļa, Seiles, Lamberga, Kalviņa, Emša, Vītola, Druvas, Putniņa, Nagļa un Prēdeles parakstītu dokumentu par debašu laika noteikšanu, apspriežot šo jautājumu. Pirmo reizi — piecas minūtes, otro reizi — divas minūtes... Trešo reizi — viena minūte. Lūdzu, vēlas par šo runāt Leopolds Ozoliņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

L.Ozoliņš (TB). Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Manuprāt izskatāmais jautājums ir ļoti svarīgs visai Latvijai, īpaši ņemot vērā, ka mums jau ļoti vāji iet daudzās sfērās un daudz ko mēs nezinām, un daudz ko mums pasniedz ne tā, kā tas patiesībā ir, un tomēr mēs daudz ko uzzinām no televīzijas un radio raidījumiem. Un šodien izskan gan kritika, gan atbalsts visam tam, ko mēs līdz šim esam dzirdējuši, un es ceru, ka mēs dzirdēsim arī turpmāk. Es domāju, ka tā ir klaja brīvas gribas, brīvas domas izteikšanas ierobežošana. Es lūgtu gan katru deputātu izteikties konkrēti, pēc būtības, un tad mēs varētu arī šo laiku neierobežot. Es aicinu balsot pret laika ierobežošanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Dobeļa kungs vēlas runāt “par”. Lūdzu, Dobeļa kungs, jums tādas tiesības ir. Piecas minūtes.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Cienīsim sevi vispirms un nepaliksim smieklīgi visu cilvēku acīs. Man liekas, ka tāpat daudziem ļoti patīk, ka mēs esam smieklīgi ar garu un tukšu pļāpāšanu, ko mēs piekopjam ilgu laiku jau. Piecās minūtēs katrs var izteikt savus argumentus ļoti pārliecinoši un nav vajadzīgas šīs 15 minūtes. Es lūdzu — ietaupīsim laiku un runāsim lietišķāk! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsosim par deputātu priekšlikumu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 25, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts. Runās Antons Seiksts — frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (LC). Godātais Saeimas priekssēdētāja kungs, godātie kolēģi! Es aicinu kolēģus debatēs nerunāt par izveidošanu vai neizveidošanu, jo Saeimas Kārtības rullis paredz — ja ir noteikts skaits deputātu parakstījuši prasību... lēmumu par komisijas izveidošanu, tad komisija ir jāizveido, un šoreiz šis jautājums, kamēr šie paraksti ir, nav debatējams.

Es esmu pilnvarots paust atbildīgās komisijas viedokli šajā jautājumā. Neatkarīgi no tā, vai komisiju izveido vai neizveido, atbildīgā komisija šī sasaukuma laikā sešas reizes ir klausījusies Radio un televīzijas padomes darbu tajā vai citā aspektā, protams, ne tik aptveroši, kā to savā ziņojumā, savā runā Kostandas kungs nupat skāra, varbūt ne visus jautājumus mēs esam skatījuši, taču komisijā padomes darbs ir skatīts.

Līdz ar to komisijai ir sekojoša nostādne... Protams, parlamentārās komisijas izveidošana ir ārkārtīgi atbildīgs darbs. Parasti parlamentārās komisijas izveido tad, kad ir inkriminēti tieši un apzināti likuma pārkāpumi, tad, kad ar darbu vairs netiek tiesa un prokuratūra galā, kā tas, piemēram, bija ar... kad runa ir par izsaimniekošanu, kā ar G—24 vai “Lata International” vai citos jautājumos, kur tiešām parlamentārā komisija var stimulēt tiesu un prokuratūras darbu. Es vēlreiz akcentēju, ka komisijas locekļiem un man personīgi nav nekādu ne tiesību, ne vēlēšanās apšaubīt deputātu brīvo gribu parakstīt to vai citu lēmumu. Taču būtu loģiski, ja visas Saeimā pārstāvētās frakcijas būtu uzklausījušas padomes vadītājus, ne savu partiju delegātus tur, bet padomi varbūt pat pilnā sastāvā, varbūt pa nozarēm, jo viņiem ir pienākumu sadale, un tad, kad ir uzklausīta informācija frakcijās un kad pēc šīs informācijas uzklausīšanas doti norādījumi, ko deputāti drīkst darīt, un, ja šie norādījumi nav pildīti un padome ignorē Saeimas gribu, frakciju gribu, tad parlamentārajai komisijai tiešām ir darbs.

Man ir ziņas, piedodiet, šajā gadījumā, šo teikumu saku ne komisijas, bet savā vārdā, ka ne visas vai vairākums frakciju nav uzaicinājušas ne Rubeņa kungu, ne Pīka kungu, kad viņš vēl nebija kultūras ministrs, bet labākajā gadījumā uzaicinājušas savas partijas pārstāvi, bet dažas frakcijas vispār nav ne reizi paaicinājušas, un līdz ar to šis neapstrīdamais deputātu... šī neapstrīdamā deputātu prerogatīva izveidot komisiju, manuprāt, un, komisijasprāt, ir priekšlaicīga, jo jautājumu vēl var risināt daudzos citos līmeņos.

Nākošais. Komisijai ir pamatotas aizdomas, vai, piedodiet, pat ziņas, ka liela dokumentu parakstījušo daļa nav izpētījusi jautājumu un nesaprot lietas būtību. Piedodiet, es nesaucu uzvārdus, jo pretējā gadījumā man varētu inkriminēt goda un cieņas aizskaršanu. Lieta ir sekojoša. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija saņēma par daudziem jautājumiem, kurus pamatoti varbūt lielā mērā arī akcentēja Kostandas kungs, saņēma rakstisku informāciju, ar kuru mēs lūdzām iepazīstināt visus deputātus. Man ir informācija, ka daļa deputātu šo informāciju nav redzējuši, bet tajā pašā laikā tie, kas ir lasījuši, nav spējuši atrast nevienu nopietnu argumentu pret.

Tāpēc mēs ierosinām neapstrīdot... vēlreiz.. neapstrīdot deputātu tiesības izveidot komisiju, atlikt šo jautājumu uz divām nedēļām ar sekojošiem mērķiem:

Pirmais — lūgt frakcijas uzaicināt Rubeņa kungu, Tjarves kungu uz frakcijām un tur tiešām, atvainojos par izteicienu, nopratināt, uzklausīt, uzstādīt jautājumus, lai ne tikai Kostandas kungam, Ķezbera kungam, ar ko man ir bijusi saruna, kuriem tiešām ir informācija, un es neapšaubu, ka šie cilvēki ir iedziļinājušies jautājumā ļoti nopietni, bet visiem deputātiem pirms parlamentārās komisijas izveidošanas ir jābūt pilnai un visaptverošai informācijai, pretējā gadījumā ir nejaušības, es akcentēju sekojošu domu, kolēģi... Radio un televīzijas mehānisms, tāds vai citāds, ir ārkārtīgi jūtīgs, un raustīt aiz politiskas pārliecības šo mehānismu... var būt neparedzamas sekas.

Ja kāds negrib padomi, un šādi priekšlikumi mums jau ir bijuši mūsu komisijā un arī Saeimā, tad viņiem jārēķinās, ka pastāv likums, kur šīs padomes eksistence var tikt apstrīdēta, tikai grozot likumu. Ja kādam nepatīk personālsastāvs, tad jārēķinās ar Saeimas politisko sastāvu. Ja ieliek citu vai pārvēl, tad atkal citi... Un kā lai strādā šis mehānisms sapolitizēts, kā var strādāt radio un televīzija... Kolēģi, ja mani kāds izvirzītu, es kategoriski izvairītos no līdzdalības šādā komisijā, jo man varētu inkriminēt ieinteresētību, jo es tur pāris nedēļas esmu strādājis, bet zināma nojausma man ir, un tādēļ ļoti lūdzu, kolēģi, tad, kad šī komisija būs izveidota, es ļoti lūdzu profesionāli, lietišķi, ar vēsu prātu strādāt nevis politisko emociju vadīti, jo šajā sfērā var sadarīt brīnumus, ar kuriem pēc tam nevarēs tikt galā.

Un pēdējais. Tātad atlikt uz divām nedēļām, lai visi deputāti, 100 deputāti, būtu informēti par patieso lietas būtību, jo komisijas sēdēs, es akcentēju un mēs esam daudzkārt uzklausījuši, tik principiālu iebildumu arī starp parakstījušiem deputātiem nav bijis.

Un otrs. Pa šo laiku frakcijas var apspriest jautājumu. Tad, kad ir uzklausīta pilna informācija, frakcijas var deleģēt kompetentus cilvēkus, kas tiešām var pētīt, ja šī komisija ir jāizveido, es pieļauju, ka daļa deputātu, uzklausot patiesu informāciju, var mainīt savu viedokli, bet es uz to nedrīkstu aicināt un kādam uzspiest. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij, godātie kolēģi deputāti! Es gribētu izteikties par šo jautājumu un vilkt zināmas paralēles starp žurnālistu darbu un starp ārsta darbu sakarā ar to, ka mums diskusija starp Ārstu biedrības Ētikas komisiju un žurnālistiem notiek apmēram jau divu gadu garumā. Un paralēles ir šādas, proti, medicīnā. Pirms neilga laika vēl bija pilnīga centralizācija, un ministram bija pakļauts pilnīgi viss. Viņš izlēma visus jautājumus. Bet šodien ir privātā medicīna, ir pašvaldību iestādes, ir valsts iestādes, un līdz ar to ārstu darbs vairs nav pakļauts ministram, bet kas gan būs tas, kas skatīsies ārstu profesionālo un ētisko rīcību? Atbilstoši daudzu valstu pieredzei to veic profesionālās organizācijas. Un tā ir pie mums. Tas ir sākumā. Pirms diviem gadiem tika izveidota Ārstu ētikas komisija. Un tad mēs pirms diviem gadiem sanācām kopā ar žurnālistiem un spriedām to jautājumu par Ētikas kodeksu. Un tad es jautāju žurnālistiem, bet ziniet, nu, bet kā tas īsti ir, mums Ētikas kodeksā ir pieņemts, ka ārsti nedrīkst ķengāties viens par otru, dot nepatiesas ziņas, bet žurnālisti to vien dara kā meklē šādus gadījumus un pa tiešo uzreiz momentā tos publicē un laiž televīzijā un radio. Un tad tie žurnālisti atbildēja, ziniet, nu, bet šī ir tā lieta, kad ir konkurence, mēs esam ieinteresēti, lai mūsu izdevumus pirktu, lai mūs klausītos un skatītos, un tādēļ mums ir vajadzīgs, lai mums ir vairāk lasītāju. Un finansiālu apsvērumu dēļ mēs esam spiesti šādu nepārbaudītu informāciju publicēt. Ziniet, mēs jau varētu tieši tādā pašā veidā teikt, ziniet, nu, redziet, nu tur daži ārsti kļūdījās, viņi sarakstīja nepareizus dokumentus par Krūzes lietu, bet, nu, ārstam maza alga, ziniet, nu, Krūze bagāts cilvēks, nu, kļūdījās attiecīgais dakteris, bet tāpēc viņu nevajag tiesāt, bet mēs nedrīkstam pieļaut šādu pieeju. Vairāki ir atlaisti no darba, citiem ir ierosināts jautājums par sertifikātu anulēšanu. Un tāpat arī presei. Agrāk bija cenzūra — šodien ir preses brīvība, tas, protams, ir labi un apsveicami no dažādiem viedokļiem, bet preses brīvība nav visatļautība. Bet diemžēl nav mums tādas profesionālas organizācijas, kas varētu izvērtēt žurnālista ētiku, jo atbilstoši brīvajam preses likumam rakstīt var jebkurš, kas prot pildspalvu rokā noturēt. Man par lielu izbrīnu vai par patīkamu pārsteigumu pēc gada tika publicēts Žurnālista ētikas kodekss. Šajā Ētikas kodeksā ir viens pants par to, ka žurnālists nedrīkst publicēt nepārbaudītu informāciju. Taču reāli dzīvē šī norma nedarbojas. Bet, ja mēs paskatāmies, kā tā darbojās citās valstīs. Pieņemsim, “Dienas” komentētājs Ainārs Dimants, es nocitēšu vienu teikumu, kā viņš raksta. “Piemēram, Vācijā preses padome, ko proporcionāli veido izdevēju un žurnālistu organizāciju pārstāvji, kas seko Žurnālistu ētikas kodeksa ievērošanai...”, un tālāk pēc teksta, tātad tas ir padomes kompetencē. Bet kas notiek pie mums? Mums partijas cīnās par krēsliem, par vietām, par ietekmes sfēru. Padomes savā starpā risina jautājumu par kanālu privatizāciju, par raidlaikiem, un nevienu neinteresē tas, vai šie skaistie žurnālistu ētikas jautājumi dzīvē tiek pildīti vai ne, un tādēļ prese kļūst dzeltena, radio kļuvis dzeltens, un televīzija kļuvusi dzeltena. Un tad, kad kārtējo reizi tiek palaistas kaut kādas muļķības, tad pēc tam žurnālisti aizbildinās: “Vai, piedodiet, attiecīgais žurnālists bija vienkārši neprofesionālis.” Bet tā nav nekāda attaisnošanās, un tas ir padomes vistiešākais uzdevums — skatīties, lai attiecīgi radio un televīzijā strādātu kompetenti un profesionāli cilvēki, un tādēļ es aicinu atbalstīt šo komisijas izveidošanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs, kad nonāksim līdz balsošanai, neizveidot šādu komisiju, jo mēs zinām, kā ir bijis 5.un 6.Saeimā ar šīm komisijām, kādu galu ņēma tā pati bankas “Baltija” komisija un ko viņi paveica. Beigās iznāca tā, ka nekā jau nepaveica, laikam taisni otrādi, veicināja to, ka veikli vīriņi tika dažos mēnešos pie 300 tūkstošiem un vēl dažādiem citiem skaitļiem naudā, bet es gribu pateikt, lūk, ko. Vai jūs esat ieskatījušies īsti Radio un televīzijas likumā, kuru pieņēma 5.Saeimā tie, kuri parakstīja par šīs komisijas izveidošanu? Vai jūs zināt, kas ir rakstīts šajā likumā? Un kāpēc tika izveidota šī radio un televīzijas padome kā neatkarīga institūcija, lai varētu sakārtot radio un televīziju Latvijā, lai neraustītu to pa labi un pa kriesi, uz vidu un vēl visādi citādi. Ja arī mēs, ne tikai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, arī mēs, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, esam klausījušies šos cilvēkus, tur ir bijis Rubeņa kungs, ir bijis Kolāta kungs, Pulka kungs. Esam runājuši, lai mēs patiešām būtu informēti, lai zinātu, kas notiek gan televīzijas un radio padomē, gan atsevišķi radio un televīzijā, kura saņem budžeta līdzekļus no valsts. Bet, redziet, te ir interešu konflikts, un Kostandas kungs jau ļoti precīzi pateica savas runas beigās par vēlēšanām, redziet, tur ir tās intereses, viņš gribētu, lai viņš būtu tas lielais cenzors, lai viņš būtu tas lielais revizors un noteiktu toni tur radio un televīzijā, tur labprāt būtu klāt Lujāns, Golubovs, lai varētu stāstīt, ka Latvija nav okupēta. Protams, protams, viņi to gribētu, un, lūk, tāpēc pēkšņi viņi izskaitļojuši, izdomājuši un apelē pie visu deputātu sirdsapziņas un vēl dažādi citādi, ka ir vajadzīga šī komisija. Šī komisija, es patiešām pārzinu šo sfēru, nav vajadzīga, lai gan es arī televīzijā netieku klāt, Kostandas kungs, es tieku mazāk nekā jūs, es četru gadu laikā Latvijas televīzijā neesmu runājis, bet es neapvainojos par to. Gan viņi zina, ko dara un kā dara, ja viņi mani neaicina, nu, lai tas paliek, tā sakot, viņu zinā, bet nevajag tāpēc veidot komisiju, izmeklēt un sākt tagad raustīt, uzlikties... paši jūs iestājaties par šo demokrātiju, par brīvu presi, radio, televīziju, bet nē, tagad jūs gribat cenzori būt... par cenzoriem būt, lūk. Tāpēc, cienījamie kolēģi, es neaizkavēšu jūsu laiku vairāk, es lūdzu neielaisties šajā kārtējā avantūrā un nebalsot par šīs komisijas izveidi. Mani drusciņ pārsteidz, es nebrīnos, ka Kostandas kungs tur grib... tur sociālisti grib izveidot šo komisiju, mani drusciņ pārsteidz partijas “Saimnieks” nostāja šajā jautājumā. Es domāju, ka šīs partijas cilvēki padomās un arī balsos par šādas komisijas neizveidošanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

E.Inkēns (frakcija “LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šodien Kostandas kungs, kā parasti, bija spožs. Viņš vienkārši lieliski un spoži pierādīja to, ka nekompetents tiešām cenšas sasniegt savu pilnību. Tas, ko pateica Kostandas kungs, ir pavisam vienkārši, viņš pateica, ka mēness ir sirpis, nevis apaļš, jo viņš to tā redz. Šajā sakarībā man nāk prātā kāda veca arābu pasaka. Situācija bija tāda, ka kāda veca, akla sieviete lūdz beduīnam: “Vai tu, cienītais, pazīsti svētos rakstus?” Beduīns teica: “Jā”. Tad vecenīte iedeva viņam Korānu un lūdza izlasīt kādu nesaprotamu vietu... neredzamu vietu. Beduīns izbrīnējās un prasīja: “Vecene, es taču tev teicu, ka zinu, kā izskatās svētie raksti, bet neteicu, ka māku lasīt.” Tāpat arī Kostandas kungs, viņš saka, ka redz problēmu, bet ar tās saprašanu ir tādas diezgan ievērojamas grūtības.

Par komisiju — vai tāda ir vajadzīga. Diezgan apšaubāmi. Pirmkārt, ir pagājis tikai gads, un gada laikā diezin vai jūs varat prasīt no kādas padomes, no jebkuras, iedomājaties, ka vienu gadu pēc dibināšanas jūs Latvijas Bankas padomi arī pārbaudītu. Gada laikā nevar pārāk daudz prasīt no šādas padomes, lai viņa būtu daudz izdarījusi. Tajā pašā laikā padome jau šodien ir sagatavojusi atskaiti par to, kā likums ir pildīts. Jūs tur neatradīsiet nevienu likuma pārkāpumu.

Un treškārt. Ja Kostandas kungs būtu lasījis likumu un vēl jo vairāk Latvijas radio un televīzijas attīstības koncepciju, tad viņš pamanītu, ka liela daļa no tā, ko viņš uzskata par trūkumiem, ir lielākie panākumi, ko reāli šajā laikā, tā teikt, ētera saimniecības sakārtošanā padome arī ir guvusi. Bet tajā pašā laikā nav jau labuma bez ļaunuma. Varbūt ka komisija varētu izstrādāt kādus papildu labojumus likumā, varbūt ka komisija, kā tas arī parlamentam pienākas, sāktu domāt par kabeļtelevīzijas likuma veidošanu, un varbūt beidzot tiktu izpētīti raduraksti, jo es sapratu no Kostandas kunga, ka pats galvenais ir izpildīt radurakstus. Ņemot vērā, ka latviešu nācija ir ļoti maza, tad es pieļauju, ka arī Kostandas kungs kaut kur jau būs radinieks.

Tagad pie lietas būtiskā, jo tas, ko teica Kostandas kungs, lai viņš man piedod, ne viņš pats to rakstīja, ne arī būtiskais tas bija, lasīja pats, pie tam labi lasīja. Tas, ko dara Kostandas kungs, ir elementāra lobija darbība, kas pati par sevi ir normāla lieta, tā ir absolūti pieņemama, atbalstāma un saprotama, ja vienīgi nebūtu kāds sīkums. Nevar lobēt un piesegt sevi ar lobēšanu, ar saukli: “Ķeriet zagli!” Tas nebūtu tas labākais. Kostanda, kā jūs minējāt savā runā, visvairāk minēja divus apzīmējumus — IGE un Bērtuļa kungs. Kostandas lobijs IGE ir saistīts ar to, ka šī stacija, kuras auditorija ir aptuveni starp 3—4 procenti no visiem Latvijas skatītājiem, atrodas diezgan, nu, teiksim, divdomīgā ekonomiskā situācijā. Viņa līdz šim ir profetējusi uz to, ka no visa ētera laika attiecīgajā kanālā, kur tā raida, viņa raida vislabākajā, bet tajā pašā laikā tai nav nedz spēka, nedz resursu, lai paplašinātu savu raidīšanu līdz pilnam kanāla apjomam, ne velti tā ir atteikusies no vairākiem padomes piedāvājumiem, tajā skaitā, teiksim, rīta bloku veidot, tāpēc ka nav šo resursu. Un tāpēc šai kompānijai — IGE, lai izdzīvotu, lai saglabātu šos absolūti lieliskos apstākļus ar lēto raidīšanas laiku, bet izdevīgā laikā, ir vajadzīgs politiskais lobijs. Savukārt Kostandas kunga intereses arī nav grūti saprotamas, nāk taču vēlēšanas, un Kostandas kungs ar savām “Latvijas reportāžām” ir kā kaķene, kas ar kaķēnu staigā apkārt, neviena no tām Latvijas televīzijām, kuras atrodas pieklājīgā ekonomiskā situācijā, šādas “Latvijas reportāžas” negrib rādīt, jo, kā zināms, “Latvijas reportāžas” ir pašslavināšanās un nopulgojumu visai bezgaumīgs samaisījums. Nu ko, varbūt mēs drīzumā redzēsim IGE kanālā “Latvijas reportāžu”, bet tad gan man jāsaka, mīļais Kostandas kungs, ir zināmas problēmas, jo Zīgerista kungam būs jāiemācās runāt ne tikai latviski, bet arī krieviski, jo 74 procenti aptuveni no šīs stacijas skatītājiem ir krievu valodā runājoši cilvēki. No otras puses, no šīs manas un Kostandas kunga divām runām, es pieļauju, izšķilsies arī kaut kas labs, jo Kostandas kungs paziņos, ka viņi nekad nav gribējuši IGE izvietot savu raidījumu, un tas būs pozitīvais rezultāts, jo es ceru, ka viņš tiešām šādu solījumu arī pildīs. Ja uzmanīgi paskatās, tad starp parakstītājiem ir vēl viena grupa bez kustības “Latvijai”. Arī tur ir konkrētas materiālas intereses, es viņus zinu, un, ja komisija labi strādās, tad šīs intereses arī varbūt tiks atrastas. Un tādā gadījumā, ka tik nesanāk kā vecajā latviešu teicienā: “Kas citam bedri rok — pats iekrīt.” Tiktāl par šīs izmeklēšanas komisijas motivāciju.

Par komisijas darbu. Tas nebūs viegls, jo svarīgākais būs saprast elektroniskās saziņas līdzekļus kā ekonomisko, nevis kā politisko nozari. Tas nav politiskais pīrādziņš, pirmkārt, tā ir ekonomikas nozare. Un visa vulgarizācija, kas šodien šeit notika attiecībā uz elektroniskiem masu informācijas līdzekļiem, šīs nozares politizēšana, ir elementāra nevēlēšanās ņemt vērā ekonomiskos priekšnosacījumus, kas valda mūsu valstī. Nu, kaut vai mazs piemērs. Kostandas kungs, kurš bērnišķīgi pasaules reklāmas aģentūru pārstāvjus Latvijā nosauca par starpnieku firmām, tā tas nav. Vai arī, lai nebūtu, kā tas, kas būtībā šajā gadā ir bijis lielākais panākums, kad par konkrētiem raidkanāliem ir notikuši konkursi. Tas ir lielākais panākums, lai tas netiktu nosaukts par kļūdu. Rietumu speciālisti vairākkārt ir rēķinājuši, cik televīzijas Latvijā var izdzīvot. Viņi ir ļoti pesimistiski. Viņi saka — maksimums divas, iespējams, ka viena, bet tā viena obligāti tiek finansēta no valsts, viņā nav reklāmu, un reklāma ir privātajā. Pie normāla dzīves līmeņa vienai normālai privātajai televīzijas kompānijai Latvijā gandrīz nav iespēju izdzīvot. Bez šīm divām, kuras, pieņemsim, varētu izdzīvot, trešā varētu būt lokālā. Tā ka diemžēl, Kostandas kungs, lai arī kā jūs neaizstāvētu mazās stacijas, vai nu tās apvienosies, vai tās ar laiku pazudīs, jo tie ir ekonomikas likumi un nevis politiskie likumi. Jo citādāk var iznāk ar IGE tāpat kā ar VNA, jūs to nezināt, bet tajā pašā laikā divas no ietekmīgākām Latvijas bankām, kas uztur šīs kompānijas attiecīgos finansu resursus, zina šo kompāniju, un viņa dod pašreiz diezgan lielas cerības, tātad skatītājiem. Komisijas loceķlus gaida ļoti smags darbs un pirmkārt iedziļināšanās ekonomikā, un es viņiem novēlu šajā sakarībā, protams, smagu darbu un arī atrast patiesību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte.

A.Rugāte (LZS, KDS, LDP). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Liktenis man bija lēmis arī 5.Saeimā ar šiem jautājumiem ļoti nopietni strādāt. Un te ir jāatsaucas, lai arī varbūt mūsu viedokļi 5.Saeimā nedaudz atšķīrās no Inkēna kunga teiktā, taču neizbēgami tā patiešām ir ekonomiska lieta pirmkārt. Un politika pievienojas tādēļ, ka tā ir izdevīga sfēra, kurā politiku var iepīt. Un man šobrīd ir tāds priekšstats, ka nez kāpēc iesniedzēju pusei, kuri vēlas izveidot šādu izmeklēšanas komisiju, gribas redzēt Latvijā televīziju kā vienu ļoti lielu, ļoti orandžu apelsīnu, kuru var sadalīt daiviņās, jo tas jau tur it kā ieprogrammēts, ka tā tas varētu būt. Tīri garšīgi. Taču mēs aizmirstam pašu galveno. Likums tāds, kāds nu tas mums ir pieņemts, paredz, ka šī padome tiek izveidota jau ar politisko partiju pārstāvniecību, un tur tā ir arī normēta ar ne vairāk kā trim pārstāvjiem no katras partijas. Ir normēts arī locekļu skaits šajā padomē. Tātad ne jau katram parlamentā pārstāvētajam spēkam ir iespēja pretendēt uz šādu pārstāvniecību. Šī ir norma, kas nebija īpaši vēlama šajā likumā, maigi izsakoties, jo tas zināmā mērā orientēja sabiedrisko domu un arī partiju intereses politizēt televīzijas attīstības procesu valstī un sabiedrisko saziņas līdzekļu politizēšanu, nebūt ne sabiedriskošanu, bet likuma ideja, kad to sākām gatavot, bija tieši tāda, lai Valsts televīzija, kura tika veidota un mantota Latvijā no aizgājušajiem laikiem līdz ar finansējumu, līdz ar politiskās propagandas interesēm, neturpinātos tādā pašā formā, kādā tā bija agrāk, bet iegūtu savu sabiedriskā raidītāja veidolu un stiprinātu arī šādu statusu. Protams, bija arī apgrūtinošs nosacījums — abonentu maksas kā viens no veidiem, kas stimulētu sabiedriskās televīzijas pamatotību valstī. Ekonomiskajos apstākļos, kādos šobrīd atrodas Latvija, tā ir problēma, un tādēļ šajā likumā šāda norma par abonentu maksām netika iebalsota. Taču tika meklēti citi, varbūt ne gluži ideāli paņēmieni, lai varētu šo sabiedrisko domu gan pārstāvēt, gan aizstāvēt.

Pirmkārt. Ir šī norma likuma 41.pantā, kurā ir teikts, ka Nacionālā radio un televīzijas padome pārstāv un aizstāv sabiedrības intereses. Interpretācija 42.panta 7.daļā, protams, ir diskutējama. Un arī man šī norma nav sevišķi tīkama, taču tā bija forma, kādā mēs piedāvājām ievēlētajai, Saeimā apstiprinātajai padomei, par kuras politiskajiem pārstāvjiem vairāk vai mazāk, veiksmīgāk vai neveiksmīgāk notika diskusijas, mēģinot izvērtēt pretendentus arī no viņu lietderības viedokļa darboties šajā padomē. Un tālākās darbības laikā, dodot iespēju padomes darbā pierādīt šo interesi, vēlmi un arī spēju novirzīties no partejiskās pārstāvniecības, ja tā kādreiz, deleģējot šos cilvēkus, tur bija tomēr sazīmējama. Kā nu ir gājis šis process gada laikā, tas viss ir bijis mūsu acu priekšā, un mēs to varam vērtēt. Tas nebija veiksmīgākais, taču tas ir ceļš uz to, ko mēs vēlamies, — uz sabiedrisko raidītāju. Un Nacionālā radio un televīzijas padome, ja tiek veidota izmeklēšanas komisija tās darbības likumības izmeklēšanai, patiesi šajā aizvadītajā gadā, pusotrā gadā, gads un vēl mazdrusciņ mēneši, darbības laikā ir darbojusies atbilstoši likumam. Neko citu likums no padomes nav prasījis. Tādēļ ir paradoksāls šīs komisijas izveidošanas pamatojuma formulējuma saturs. Kāda gan ir starpība, ja mēs analizējam šīs padomes sastāvu, un ne reizi vien tika pārmests vienai partijai, kura ir noteikusi gan šīs normas politiskās pārstāvniecības iebalsošanu, gan arī savu konkrēto pārstāvju iebīdīšanu šajā padomē. Ka, lūk, šī televīzija pieder vienai no partijām. Kāda starpība, ja tā pāries kādas citas partijas ļoti līdzīgu interešu nostiprinājuma pozīcijās. Nekādas! Godātie deputāti, nekādas starpības nebūs! Starpība būs tikai tad, ja Nacionālā radio un televīzijas padome savās pūlēs centīsies panākt sabiedriskā raidītāja izveidošanu Latvijā un nevis politisko interešu pārstāvniecību. Un te nevarēs noderēt neviens no aizsegiem, ar kuriem mēģina pamatot šībrīža padomes darbības nelikumību. Nav ideāls izveidots nedz likums, nedz arī nevainojama ir šīs padomes darbība. Taču ir apstrīdama šīs izmeklēšanas komisijas izveidošana padomes darba izvērtējumam, jo vēlreiz gribu jums, kolēģi, atkārtot to, kas ir likumā, kas šīs padomes darbībā ir bijis realizēts. Tātad šī darbība ir likumīga. Protams, ja komisija strādā ar mērķi, kā uzlabot likumu, kurā ir daudz nepilnību, un tādā veidā sabiedriskos šo raidītāju, kurš pagaidām gan patiešām vēl aizvien tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem, lai gan norma par to, ka līdzās privātajām raidstacijām arī esošā Valsts televīzija, kā mēs to vēl aizvien saucam, saņem iespēju no tā paša reklāmas groza izmantot attiecīgo procentu daļu reklāmas raidījumam un tādā veidā pelnīt, taču ir kāds cits nosacījums, kas nekādā citādā formā viņai šobrīd neļauj izmantot iegūtos līdzekļus kā tikai nacionālā pasūtījuma izpildei.

Jūs labi zināt, godātie kolēģi, ka nacionālais pasūtījums tika ierakstīts ar ārkārtīgi lielām bažām un ar lielu apstrīdējumu šajā likumā tādēļ, ka tā ir savdabīga forma, kurā mēs saskatījām šo sabiedriskošanas iespējamo ceļu. Mēs to varam tagad koriģēt. Mēs varam pārlūkot, cik publiska bija nacionālā pasūtījuma pieteikuma motivācijas analīze un arīdzan pieņemšanas procedūra gan Nacionālajā radio un televīzijas padomē, gan arī radio un televīzijai kā uzņēmumiem, kuri piedāvāja šo nacionālo pasūtījumu saturu par jautājumiem, tēmām un virzieniem, kuros viņi gatavotu nākošajā gadā šīs pārraides, lai par to saņemtu valsts budžeta, tātad visu nodokļu maksātāju finansējumu. Tas ir cits jautājums, taču vai tādēļ vajadzētu dibināt šo izmeklēšanas komisiju, zinot iepriekšējo izmeklēšanas komisiju ārkārtīgi mazproduktīvo darbu. Tas, lūk, ir jautājums, kurš ir nopietni jāapsver pirms šī balsojuma.

Nebūt neesmu apmierināta nedz ar esošo likumu pilnībā, nedz ar padomes darbu, taču šajā konkrētajā gadījumā uzskatu, ka sabiedrība un tās iespaids uz visu procesu, kas ir publiskā televīzija vai sabiedriskā televīzija, vai televīzija kopumā Latvijā, ir daudz vērtīgāka gan pašai sabiedrībai, gan arīdzan televīzijai kā nozarei. Un izmeklēšanas komisija — tas ir tikai, protams, parlamentāras darbības piedāvājums, kurš ir arī noraidāms, un aicinu to noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

Z.Čevers (DPS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man ir patīkami, ka bez tiem deputātiem, kas ir parakstījuši, tribīnē kāpa deputāti, kas pateica, ka nu ne ar visu ir apmierināti. Ir neapmierinātība, varētu vēl darbu pilnveidot. Runa par to, ka šī padome ir politizēta, bet tā ir sagadījies, ka Saeimā šeit atrodas partiju frakcijas, un tagad ir parlamentārisms Latvijā. Ko citu darīt? Arī padome šodien ir politizēta. Tikai jautājums — vai mēs aiz tās politizācijas gribam redzēt jēgu? Mēs gribam redzēt, ka nav bīstami Saeimai atļauties pēc gada paskatīties, kas te notiek, kā tērēt valsts naudu, vai likums tiek ievērots, vai tas kalpo valsts interesēm? Bet nevis uztraukties un klaigāt pēc vienas vai pēc otras pārraides televīzijā, kur jūtams neprofesionālisms. Runājot ar padomes locekļiem, mēs jūtam vienprātību. Arī viņi ir neapmierināti. Varbūt mēs mēģināsim kopīgiem spēkiem ar padomes locekļiem, kas ir Saeimas pārstāvēto partiju ievēlēti, tikt skaidrībā, kas vēl jādara. Varbūt jāatrod papildu finansējums, varbūt jāievirza šis valstiskais pasūtījums, par ko diezgan bieži deputāti runā un par ko runā padomes locekļi — dodiet pasūtījumu. Bet kādu pasūtījumu tad mēs dosim? Audzināt mūsu bērnos ticību, mīlestību, darba vēlmi. Vai mēs audzināsim par to, kā sadalīt cilvēkus dzeltenajos, zilajos, melnajos, brūnajos? Vai mēs audzināsim, ka vajag lietot alkoholu ikdienā? Es gribētu, lai katrs deputāts, pirms spiež pogu, pamēģina paskaitīt, cik tad televīzijā ir labestīgu pārraižu, kas aicina un izraisa vēlmi domāt, vēlmi, ticību šai valstij, nevis nihilismu valstī.

Kas mēģina atraisīt radošo potenciālu sabiedrībā. Jā, tādas pārraides ir, bet tas jau nenozīmē, ka šodien vajadzētu pieiet pie tās lietas un uztraukties par to, ka tā ir izmeklēšanas komisija. Nu jā, ne pārāk labs nosaukums — izmeklēšanas. Nu varam uzrakstīt “Pārdomu komisija”, “Pētnieciskā komisija”. Mēs varam izsvītrot vārdus, kas ir rakstīts, “atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai”, bet par tiem jautājumiem, cik es atceros, pavisam nesen runāja praktiski visi deputāti, kas runāja par to, ka televīzijā kaut kas nav kārtībā. Arī Rugātes kundze tikko piesauca, ka ne viss patīk, bet vai tad kāds ir pacēlis jautājumu, ka vajag izvērtēt likumu. Mēs esam nenopietns parlaments, kas katru mēnesi izvērtēsim likumu tikai tāpēc, ka kāds deputāts ir neapmierināts ar vienu vai otru pārraidi.

Tabūna kungs, tās nav pretenzijas pret jums. Es jums vēlu katru dienu būt televīzijā. Bet man jau nav ko sūdzēt. Es tur atrodos diezgan bieži. Bet tajā pašā laikā, nu, parunāsim atklāti, taču, runājot ar padomes locekļiem, ar to pašu Rubeņa kungu, ar to pašu Pulka kungu, ar daudziem padomes locekļiem, kas pārstāv partijas, mēs esam konstatējuši, ka ne viss ir kārtībā. Nav kārtības ar tām pašām programmām, ar profesionālitāti. Mēs dzirdam, ka, veidojot “Panorāmu”, darbinieks nav līdz galam pārdomājis. Bet tajā pašā laikā kolīzija ir izraisīta.

Nu ņemsim kaut vai to pēdējo faktu par — 30 vai cik to deputātu šeit nosaukti dažādās krāsās. Par to pašu faktu, vai kāds ir padomājis par šo cilvēku ģimenes locekļiem? Par maziem bērniem. Viņi apmeklē skolas, un viņiem šodien ir uzlikts zīmogs uz pieres. Vai mēs varam redzēt šo atbildību vai nevaram redzēt šo atbildību. Kāpēc mēs katrs iedomājamies, ka katrs, kuram ir dots mikrofons rokās, var runāt muļķības. Pilnīgas muļķības. Vismaz patīkami, ka daudziem deputātiem šobrīd ir ienākusi tradīcija, diezgan laba tradīcija, ja viņš par kādu lietu nezina, ko runāt, tad viņš īpaši arī nepretendē. Es nepretendēju līst iekšā tajā komisijā, ja tāda tiks izveidota, lai tur iet cilvēki, kuri patiešām profesionāli labi orientējas televīzijas darbā un atrod šo izeju. Nu uzlabosim darbu, ar ko mēs neesam kopā apmierināti. Kāpēc mums uzreiz ir vēlme kādu nomest, izmainīt. Partijas tur ir deleģējušas savus pārstāvjus. Atbalstīsim viņus, bet mēģināsim kopīgi ar viņiem optimizēt un sakārtot šo televīzijas darbu.

Var jau būt, ka man nav taisnība, var jau būt, ka mūsu frakcijas deputātiem nav taisnība, kas parakstījuši šo dokumentu, un man vajag paklausīties daudzu deputātu runas vispār, ko tad mēs esam iedomājušies — atļauties izveidot kaut kādu komisiju. Varbūt. Varbūt mēs esam pārāk drošsirdīgi. Man prieks, ka vismaz šajā jautājumā mēs esam drošsirdīgi, jo ļoti daudzos jautājumos mēs esam kļuvuši par iztapīgiem politiķiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Te skan runas par pogu spiešanu vai nespiešanu. Faktiski visas šīs pārrunas ir diezgan savdabīgas. Ne jau velti es gribēju panākt, lai tās nebūtu katra 15 minūšu garumā. Ir taču galu galā Satversme, tur ir 26.pants, kurš automātiski paredz attiecīgo izmeklēšanas komisiju veidošanu, ja ir šī trešā daļa parakstu. Tātad par to runāt, balsot “par” vai “pret” komisijas izveidošanu ir vienkārši amizanti, un vairāk neko citu es šeit nevaru piebilst pie šī jautājuma.

Varētu runāt par to, vai no katras frakcijas viens vai desmit tajā komisijā strādā. Pēc tam, balsojot par attiecīgajām kandidatūrām, viņas var izbalsot, var iebalsot, un tā ir pavisam cita lieta. Tāpēc es atkārtoju to, šoreiz, protams, ka, pret šādu projektu balsojot, tā ir balsošana pret Satversmi, ja gadījumā šādu projektu atbalsta vismaz trešā daļa no deputātiem. Līdz ar to nav nekādas jēgas pret to kā tādu balsot. Tas ir vienkārši nevajadzīgi, jo attiecīgi šī Saeima dabūs pa muguru no visiem, kas to vēlēsies, tikai par to, ka tā ir pārkāpusi Satversmi.

Līdz ar to es tomēr gribu aicināt kolēģus, pirms jūs te visi uzstājaties, pirms jūs ierosināt kaut ko, paskatāties, lai mēs maksimāli varētu ietaupīt laiku. Tas ir galvenais. Jo šodien vairs arī izmainīt tur neko būtisku nevar šajā dokumentā, jo viņš sastāv no divām daļām. Par to otro daļu varētu strīdēties, bet, tā kā tas ir savienots vienā daļā un neviens nav ierosinājis kaut ko citu, tad tā balsošana būs absolūti formāla lieta šajā gadījumā. Un kaut kas konstruktīvs sāksies tad, kad izvirzīs kādu kandidātu, kurš mums citiem var patikt vai nepatikt. Un es pirmīt jūs lūdzu saīsināt debašu laiku. Negribējāt. Bet varbūt nākošreiz pie nākošā jautājuma tomēr neizvērsīsim šīs garās, absolūti nevajadzīgās politiskās diskusijas, kuras galīgi neko nedod šāda dokumenta pieņemšanai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, kā viņš raksta — procedūras jautājumā. Lūdzu!

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Lai cik tas savādi šoreiz, es turpināšu tikai to, ko iesāka Juris Dobelis, pieminot, ka 26.pants paredz, Satversmes 26.pants paredz tātad izmeklēšanas komisijas iecelšanu, ja ir viena trešdaļa deputātu parakstu, bet to tikpat labi paredz 150.pants Kārtības rullī, kas skaidri pasaka, ka Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa deputātu. Tātad Satversmes 26.pants. To viņi vēl iekavās piemin. Tas, ka šeit gari tika runāts, tas tikai liecina, ka jautājums ir sasāpējis. Bet jautājums jau vairs nav jālemj par to, vai komisija ir izveidojama vai nav izveidojama. Tas pats par sevi ar šiem likumdošanas aktiem un ar Satversmi ir noteikts. Runa ir tikai par to, kāda tā komisija ir jāizveido. Tātad vai viens deputāts būs no vienas frakcijas vai divi būs, par to tikai ir jālemj, un es domāju, ka jāpārtrauc ir debates, kaut gan tās bija skaistas un daudzko arī mums vēl papildus deva par šo sāpīgo jautājumu, bet jālemj ir tikai par to, kādu komisiju mēs izveidosim, cik cilvēku sastāvā un pēc kādiem principiem. Es lūdzu turpmāk šādā veidā arī lemt tālāk jautājumu un tālāk virzīt šo jautājumu Saeimā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputātu pieteikušie nav. Debates beidzam. Deputāts Seiksts saskaņā ar Kārtības ruļļa 136.pantā dotajām tiesībām iesniedzis Saeimas Prezidijā dokumentu, kurā ierosina dokumentu “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības izvērtēšanai” atlikt uz divām nedēļām un izskatīt to 28.novembrī.

Šis priekšlikums saskaņā ar Kārtības rulli mums ir jāizlemj, pirms lieta tiek izlemta pēc būtības. Tādēļ lūdzu zvanu! Piedodiet, Čerāna kungs, par šo jautājumu var runāt viens “par”, viens “pret”. Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns (TKL). Godājamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Šis Seiksta kunga priekšlikums nav balsojams pēc būtības tāpēc, ka Saeimas Kārtības ruļļa 150.pants, kas runā par to, ka atsevišķu likumdošanas uzdevumu veikšanai ... atvainojos, kas runā par to, ka Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa deputātu. Šis pats pants arī pasaka, ka priekšlikumi par šādas komisijas izveidošanu izskatāmi tuvākajā Saeimas kārtējā sēdē. Nevar būt runas ne par kādu atlikšanu šajā gadījumā. Tātad šis jautājums nav balsojams, un uzreiz jāpāriet pie tā jautājuma, pie kārtības, kādā veidā tiks veidota šī komisija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atļausit jums, Čerāna kungs, iebilst. Kārtības ruļļa 150.pantā ir rakstīti vārdi “izskatāmi”, nevis “izlemjami”. Tādēļ lieku uz balsošanu Seiksta kunga priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Par lietas atlikšanu uz divām nedēļām. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Seiksta kunga iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 44, atturas — 6. Šis priekšlikums nav pieņemts. Tādēļ lietu izlemjam šodien.

Godātie kolēģi, mums ir iesniegts Saeimas lēmuma projekts. Tas ir fiksēts dokumentā nr.1658, kurš sastāv no diviem punktiem. Tā kā debates ir beigušās, visi ar to saistītie jautājumi ir izskatīti, lieku šo lēmuma projektu uz balsošanu. Pirms tam gribu aicināt deputātus atscerēties visu Saeimas Izmeklēšanas komisiju efektīvo darbību.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu šajā jautājumā. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 13, atturas — 13. Lēmums ir pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu balsošanu ir pašlaik darba kārtībā 31.punkts. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Jānis Rāzna, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

J.Rāzna (DPS). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” trešajā lasījumā. Dokuments nr. 1675 un 1675a. Ja deputāti ir atraduši dokumentus, tad pārejam pie šī likumprojekta izskatīšanas pa punktiem. Pirmajā lappusē 1. priekšlikums. Juridiskā biroja un deputātu Seiles un Rāznas — izslēgt 1.panta 4.punktu. Komisija ir atbalstījusi, jo 6. nodaļa nereglamentē jautājumus, kas minēti 4.punktā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem arī iebildumu pret to, ka 1. pantā 4. punktā tiek izslēgts, tas iebildumus neizsauc. Pieņemts.

J.Rāzna. Otrajā lappusē 2. priekšlikums. Juridiskā biroja, deputātes Seiles un Rāznas — izslēgt 3. panta 2. nodaļu. Komisija ir atbalstījusi, jo 6. nodaļā netiek reglamentētas darbības, kas minētas 3. panta 2. daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 3. lapaspusē 3. priekšlikums... Trešais Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 4. panta 1. daļas 2. punktā vārdus “un Latvijā reģistrētām juridiskajām personām”. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, jo reformas gaitā juridiskajām personām zemi īpašumā par samaksu nepiešķir.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 4. priekšlikums 3. lapaspusē. Juridiskā biroja, deputātu Seiles un Rāznas — aizstāt 4. panta 2. daļā vārdu “padomes” ar vārdiem “zemes komisijas”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 4. lapaspusē deputātes Seiles un deputāta Rāznas priekšlikums — izteikt 5. panta 3. daļu iesniegtajā redakcijā. Komisija atbalstīja, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Rāzna. 5. lapaspusē 6. priekšlikums. Deputātes Seiles — papildināt 6. panta 4. daļas pirmo teikumu ar vārdiem “bet ne ilgāk kā viena gada laikā no šī likuma spēkā stāšanās brīža”. Komisija pieņēma daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Nākošais — 7. — Juridiskā biroja priekšlikums — precizēt 8. panta 4.daļā, kas domāts ar vārdiem “noteiktajās platībās atbilstoši izstrādātajiem projektiem”, komisija pieņēma un precizēja. Tātad Zemkopības ministrijas apstiprinātajās platībās.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Rāzna. 8. Juridiskā biroja priekšlikums — 6. panta 4. daļas pēdējais teikums ir pretrunīgs. Komisija izskatīja un atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu un precizēja šo teikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Deputātu Seiles un Rāznas priekšlikums — papildināt 6. panta 4. daļu iesniegtajā redakcijā. Komisija atbalstīja — papildināt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Rāzna. 6. lapaspusē deputātu Seiles un Rāznas priekšlikums — aizstāt 6. panta 5. daļā vārdu “pašvaldība” ar vārdiem “zemes komisija”. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 11. Juridiskā biroja priekšlikums. Izteikt 6. panta 5. daļas pēdējo teikumu iesniegtajā redakcijā. Atbalstīts un izteikts kā jauna 6. panta 6. daļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Rāzna. 12. priekšlikums ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas, kura nolēma izslēgt 6. panta 5. daļas pēdējo teikumu, ietverot jaunajā 6. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Rāzna. 7. lapaspusē — 13. — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas priekšlikums — papildināt 6. pantu ar jaunu 6. daļu dotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret priekšlikumu — papildināt 6. pantu ar jaunu 6. daļu iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Arī 14. priekšlikums ir Tautsaimniecības, agrārās un vides reģionālās komisijas priekšlikums — izslēgt 6. panta 8. daļā vārdu “mirušā”.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Rāzna. 8. lapaspusē deputātes Seiles un deputāta Rāznas priekšlikums — izslēgt otrā lasījuma 2. punktu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Rāzna. 16. priekšlikums ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas — papildināt 7. panta 2. daļu un izteikt iesniegtajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 17. priekšlikums ir deputātes Seiles un deputāta Rāznas priekšlikums — papildināt 8. pantu ar jaunu otro daļu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret 8. panta papildināšanu ar jaunu otro daļu. Pieņemts.

J.Rāzna. 18. priekšlikums 9. lapaspusē. Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 9. panta otrās daļas pēdējo teikumu iesniegtajā redakcijā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 9. panta 2. daļas pēdējā teikuma redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

J.Rāzna. 10. lapaspusē 19. priekšlikums. Deputātu Seiles un Rāznas. Papildināt 10. panta 1. daļas pirmo un otro teikumu ar vārdu “būves”. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Rāzna. Juridiskā biroja 20. priekšlikums — izteikt 10. pantu jaunā redakcijā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī pret 10. panta jauno redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 21. priekšlikums. Deputātu Seiles un Rāznas — izslēgt otrajā lasījumā pieņemtā 10. panta otro daļu. Komisija atbalstīja, jo tas ir iestrādāts 10. panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 11. lapaspusē 22. priekšlikums. LZS, KDS un LDP frakcija iesniegusi, un arī 23. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Endziņš, — izteikt 12. panta otrās daļas 3. apakšpunktu iesniegtajā redakcijā. Būtībā šeit tiek runāts par to... papildināt personu loku, kuras var saņemt par kompensācijas sertifikātiem naudu. Komisija šos abus priekšlikumus neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu? Iebildumi? Frakcija pieprasa balsojumu. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu — izteikt 12. panta otrās daļas 3. apakšpunktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 5, atturas — 9. Priekšlikums pieņemts.

J.Rāzna. 24. priekšlikums. Deputāta...

Sēdes vadītājs. Acumirkli! Mēs neesam izrunājuši deputāta Endziņa priekšlikumu atsevisķi. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputāta Endziņa priekšlikumu 12. pantā. (No zāles: “Tie ir vienādi.”)

J.Rāzna. Es atvainojos, Čepāņa kungs, viņi ir absolūti vienādi. Ja mēs nobalsojām par pirmo, tad otrais nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies!

J.Rāzna. Tad 24. priekšlikums ir deputāta Grīga — izteikt 16. panta pirmo daļu šādā redakcijā “Īpašumā piešķirtās zemes kopplatība nedrīkst būt lielāka par 150 hektāriem, bet meža platība — par 50 hektāriem.” Komisija neatbalstīja. Pašreizējā redakcija tātad ir... “Zemnieku saimniecībām īpašumā tiek piešķirtas zemes līdz 100 hektāriem un meži līdz 50 hektāriem.”

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās Oskars Grīgs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

O.Grīgs (TB). Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Cienījamais sēdes vadītāj, es vēlreiz gribētu jums lūgt...

Sēdes vadītājs. Grīga kungs, tikai ja piecas minūtes... jo pārtraukums.

O.Grīgs. Es gribētu jums lūgt izsludināt pārtraukumu un par šo pantu tālāk pēc pārtraukuma debatēt .

Sēdes vadītājs. Skaidrs. Lūdzu... Vai ir kādi paziņojumi? Aleksandrs Golubovs — par preses konferenci. Lūdzu, Golubova kungs!

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Sakarā ar to, ka ir izveidota frakcija — Sociālistiskā partija “Līdztiesība” — tagad šajā pārtraukumā Jēkaba 16, 104. telpā notiks preses konference. Ielūdzu visus, kam tas interesē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl ir kādi paziņojumi deputātiem? Vairāk paziņojumu nav. Paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Pulkstenis ir 13.30. Turpināsim Saeimas plenārsēdes darbu. Par 16.panta pirmās daļas iesniegto redakciju debatēs pieteicies Oskars Grīgs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

O.Grīgs (TB). Cienījamie kolēģi! Cienījamais sēdes vadītāj! Jā, es saprotu, ka mans priekšlikums nedaudz ir nokavējies. Es to saprotu skaidri un gaiši, jo pirms Satversmes 81.panta kārtībā izdotiem Ministru kabineta noteikumiem nr.9 likumā “Par zemes privatizāciju laukos” 16.pants pirmajā lasījumā pirmā daļa skanēja sekojoši: “Īpašumā piešķirtās zemes kopplatība nedrīkst būt lielāka par 100 hektāriem, bet mežu platība par 50 hektāriem.” Es nedaudz ar savu priekšlikumu, dabiski, nokavējos. Ielikdams tajos 150 hektāri aramzemes un mežu platība par 50 hektāriem. Nedaudz paanalizējot situāciju Latvijā, gan Eiropā, gan mūsu tehniskās iespējas, gan strādātgribu un tā tālāk, es domāju, ka vajadzētu 200 hektāri. Bet, tā kā nav priekšlikumā rakstiski iesniegts, tad es tomēr uzskatu, ka tas ir nokavēts.

Pēc būtības. Kāpēc es iedomājos par 200 hektāriem? Es runāju par “griestiem”, kas var piederēt privātīpašumā. Un 16.pantā tā bija teikts sākumā: “Īpašumā par samaksu piešķiramās zemes platības maksimālais apmērs.” Dabiski, ka otrajā lasījumā pieņemtā 16.panta otrajā daļā skan tāds jautājums. Jautājumu par lielu zemes un meža platības piešķiršanu īpašumā izlemj Latvijas Republikas Centrālā zemes komisija, pamatojoties uz attiecīgā pagasta zemes komisijas ieteikumu. Jā, līdz 1.novembrim varēja pieteikties bijušie zemes īpašnieki, gan lietotāji zemes otrajā reformas kārtā un varēja paplašināt zemi gan par sertifikātiem, gan arī par naudu faktiski var izpirkt. Tikai esošās zemes, kas ir brīvas pagastos. Bet mana priekšlikuma būtība jau ir tāda, ka es tomēr pastāvu uz to, ka ir jābūt noteiktiem griestiem zemei, kas pieder privātīpašumā. Ja Latvijas laikā, Kārļa Ulmaņa valdīšanas laikā lielākoties bija tomēr noteikts zemes lielums, privātīpašumā lauksaimniecībā izmantojamās zemes, un tie bija 60 hektāri, un tad, kad ģimenes apvienojās, varēja būt 120. Bet kā vēlākā statistika rāda, tad Latvijas valstī bija arī pāri pa 200 un bija pat 300 hektāri. Bija tādas zemes. Tam varētu piekrist. Jo kas tad ir agrārā reforma? Kas ir agrārās reformas pamatprincips? Es nedaudz arī paskatījos, kā ir Eiropas zemēs. Ja Somijā ir 12 hektāri vidējais privātīpašums — aramzemes, meži, tur ir, dabiski, lielākas platības. Vācijā ir 34 hektāri, Holandē — 42. Un tās valstis viena vai otra ir vairāk vai mazāk lielākas par mūsu republikas teritoriju. Tad kāpēc šāds princips ir? Es domāju, ka agrārās reformas preambula jeb pirmais teikums agrārās reformas likumā vienmēr ir skanējis un skanēs vēl turpmāk, ka tas ir taisnīgs sadalījums zemes pilsoņiem. Pilsoņiem, Latvijas pilsoņiem Latvijā. Agrārā reforma ir vairāk vai mazāk radikāla agrārās reformas iekārtas maiņa, kuras pamatuzdevums ir pavairot sīksaimniecību un mazsaimniecību skaitu uz lielsaimniecības rēķina. Tas nenozīmē sociālisma vienlīdzības princips. Agrārās reformas viens no galvenajiem mērķiem ir līdzsvara uzturēšana starp lauku un pilsētas dzīvi. Ar agrāru reformu var uzlabot tautas sociālo struktūru, pavairot saimnieciski patstāvīgu īpašnieku skaitu, kuru eksistences nodrošināšana mazākas dara rūpes valsts varai. Jo tie vairs nevar nokļūt bezdarbnieku rindās. Turpretī lielsaimniecība ir stipri atkarīga no algota darbaspēka un tā kvalitātes. Laukstrādnieku trūkums bieži vien lielsaimniecību noved pie saimnieciskām grūtībām. Jā, šeit man argumentēs, ka Latvijā ir jau saimniecības ar 600 hektāriem, kur lieliski saimnieko. Bet es vēlreiz uzskatu, ka tas tikai radīs nākotnē stresu. Agrāk vai vēlāk tas radīs sociālo spriedzi. Jo taisnīgs zemes sadalījums tomēr noņem valstij stresu, kā tas bija uz 1938.gadu Latvijas brīvvalsts laikā. Jo viena no zemes reformas kārtām beidzās 1937.gadā. Dabiski, ka tā tika pārtraukta 1940.gada 17.jūnijā. Man liekas, ka mums šodien liekas pats par sevi skaidrs un saprotams, ka tikai visos laikos un apstākļos stipra lauksaimniecība, es uzsveru — Latvijā, dod iespēju sekmīgi attīstīties visām citām darbu nozarēm valstī. Man liekas, mēs arī zinām, ka zemkopja ražojumu pārpalikums, tas ir, kas paliek pāri pēc pašu zemkopju vajadzību apmierināšanas, ir tas, kas arvien noteic un ierobežo tās sabiedrības daļas attīstību, kas nenodarbojas lauksaimniecībā. Un ka visā pasaulē rūpniecībā un dažādos civilos un militāros arodos nodarbināto personu skaitam jābūt precīzā samērā ar šo lauksaimniecības ražojumu pārpalikumu. Un šis skaits, dabiski, nevar pieaugt pāri šim pārpalikumam.

Ja mūsu valstī zeme būtu bijusi tik skopa ar saviem ražojumiem, ka piespiestu visus tās iedzīvotājus strādāt zemkopībā, nekādi rūpnieki, tirgotāji un citi nekad nebūtu spējuši rasties un pastāvēt. Tā ir, cienījamie kolēģi, patiesību patiesība, ka lauksaimniecība ir mūsu tautas, latviešu tautas pamats, ir mūsu valsts sociālās un saimnieciskās struktūras mugurkauls, ka lauksaimniecība ir kaut kas ārkārtīgi stiprs un spēcīgs, kas pārdzīvo visus laikmetus un laikmetu svārstības. Un ka tur atrodams mūžīgs spēka avots, ekonomiskas un politiskas stabilitātes rezerves. Ka zemkopja darbs un zemkopja darba augļi aptver dienišķo maizi, ko mēs pieminam savās lūgšanās un visu, visu pārējo.

Cienījamie kolēģi, es domāju, ka lauksaimniecība ir tāpat visas cilvēces kultūras pamats, un par kādas tautas vēsturi ar pilnām tiesībām var runāt tikai no tā brīža, kad tauta atmet klejojošu dzīves formu un apmetas uz dzīvi noteiktā vietā, reizē radot materiālās dzīves paliekošo pamatu — zemkopību. Zemnieka dzīves veids, viņa tikumi un paražas ir civilizācijas pirmsākums, ir tiesību pirmsākums, sabiedriskās struktūras pirmsākums. Zemniecība un lauku iedzīvotāji ir bijuši un paliek cilvēces lielais enerģijas rezervuārs, kas aizsargā tautu no izdilšanas un izmiršanas, fiziskā un garīgā, materiālā un sociālā ziņā. Un pasarga, vēlreiz pasarga to valsti, kurā zemnieks bojā ietu.

Un, ja mēs šodien atļaujam brīvi, teiksim, iegādāt kādai fiziskai vai juridiskai personai tūkstošiem, tūkstošiem hektāru, motivēdami ar to, ka viņiem labāk veiksies saimniekošana, es uzskatu, ka tas ir strupceļš, un latviešu tautā turpināsies sēdēšana divos ierakumos, un mūsu valstī miera nekad nebūs.

Es piekrītu, ka šis mans priekšlikums varēja būt sestajā nodaļā, kur runa ir par zemes pirkšanu un pārdošanu. Es tam piekrītu, bet es ceru, ka šo likumu, tāpat kā iesaukuma dienesta likumu, mēs trešajā lasījumā nenobalsosim un dosim iespēju tautai izteikt savu viedoklis par zemes privatizāciju lauku apvidos un arī pilsētā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Anna Seile, LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK, LZP). Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Es gribu nedaudz paskaidrot šī likuma būtību. Visa likuma darbība līdz sestajai nodaļai — zemes dalīšana, piešķirot īpašumā par sertifikātiem — ir beigusies 1.novembrī. Atsevišķi labojumi, kurus mēs šodien apspriežam, attiecas uz dokumentu iesniegšanas un zemes nostiprināšanas kārtību, lai šis process tiktu vienkāršots vēl tiem, kuri nav paspējuši ierakstīties zemesgrāmatā. Bet jaunus zemes īpašumus piešķirt vairs nevar. Tāpēc tik tiešām, kā Grīga kungs jau pats saprata, viņa priekšlikums šajā nodaļā ir vienkārši lieks.

Vai vajag Latvijā ierobežot vai neierobežot zemes īpašumus, tas ir cits jautājums, bet to mēs nevaram risināt šajā nodaļā. Un es gribu teikt, ka tik tiešām Latvijā ir daudzi zemes īpašumi, kuri ir lielāki par 100 hektāriem, kā to noteic šis likums. Bija dota iespēja Centrālajai zemes komisijai izvērtēt, vai tas ir saimnieks, vai viņam zeme ir dodama vēl klāt, vai tas ir bijušais īpašnieks, kuram jau arī bija virs 100 hektāriem zemes, tas viss ir noticis. Pēc 1.novembra tam jēgas vairs nav, un tāpēc es lūdzu neatbalstīt Grīga kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļšī deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Kolēģi deputāti! Jautājums par privātīpašumā esošas zemes lielumu ir ļoti sens un daudzkārt valdību un parlamentu diskutēts jautājums. Piemēram, tādas tālas valstis kā Meksikas konstitūcijā vesela nodaļa, kura sastāv no vairākiem desmitiem pantu, ir veltīta zemes jautājumiem. Meksika ir ļoti, ļoti liela valsts, kurā ir daudz zemes, bet arī tur šī gadsimta sākumā, kad valstī notika lielas pārmaiņas, jaunie likumdevēji ļoti aktīvi pie šī jautājuma strādāja, un šajā konstitūcijā ir ļoti sīki reglamentēti šie jautājumi. Bet arī mēs šajā likumā cenšamies ielikt kādu normu, kura, no pirmā acu metiena vērtējot, būtu aicināta radīt sociālu taisnīgumu varbūt un tālākā perspektīvā mūsu valstī, varbūt kā Grīga kungs teica, garantētu kaut kādu dzīvesveidu vai saimniekošanas veidu. Bet, godātie kolēģi, es neesmu speciālists lauku lietās, bet, pat pavirši tiekoties ar zemniekiem, kuri ir guvuši zināmus panākumus, un tādu nav daudz mūsu valstī, esmu nācis pie secinājuma, ka šobrīd ir tāda tehnika mūsu valstī, piemēram, ļoti moderna Rietumu tehnika, kura atļauj ar vienas tehnikas vienības palīdzību apstrādāt daudz vairāk, daudz lielāku platību nekā Grīga kungs ir minējis savā priekšlikumā. Un, ja mēs ieliktu šādu normu, tad zemniekiem nebūtu jēgas iegādāties šo ļoti moderno, dārgo tehniku, kuras rezultātā var zemi apstrādāt daudz kvalitatīvāk, būtu daudz augstākas ražas, novākt daudz sekmīgāk, piemēram, tādas slavenas amerikāņu firmas kā “Džon dive” kombaini ir paredzēti... viens kombains ir paredzēts 600 hektāru lielas platības nopļaušanai, graudaugu nopļaušanai, tad jājautā, vai mūsu zemnieki, kuru īpašumā būs 150 hektāru zemes, vai būs kāda jēga viņiem iegādāties šādu tehniku, ja tiks izmantota tās jauda tikai par vienu ceturto daļu. Jūs teiksiet, šie zemnieki varētu nomāt no kaimiņiem zemi, arī tā var rīkoties, bet, manuprāt, tas nav īstais ceļš, ka mūsu valstī nodibinātos nomas attiecības. Es vēlreiz, godātie kolēģi, uzsveru, es nepretendēju uz galīgo patiesību un es nebūt neesmu speciālists šajos jautājumos, bet man šķiet, ka šādi ierobežojumu ielikšana likumā nav īsti pareiza lieta un ka tas neatbilst jau mūsu modernajai saimniekošanas sistēmai. Neapšaubāmi, arī atstāt spēkā esošo redakciju nebūtu nekādas jēgas, tādēļ, godātie kolēģi, es ierosinātu vistuvākā laikā šo normu grozīt un noteikt to atbilstoši reālajai situācijai mūsu valstī, lai tie zemnieki, kuri vēlas iegādāties īpašumā lielākus zemes gabalus, to arī varētu darīt bez birokrātiskiem šķēršļiem, bez nekādas atļaujas izprasīšanas kādām institūcijām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ervids Grinovskis, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

E.Grinovskis (LZS, KDS, LDP). Cienījamā Saeima! Es gribu turpināt, ar dažiem argumentiem papildināt šeit aizsākto domas risinājumu. Manuprāt, administratīvi likuma ceļā ierobežot zemes platību nebūtu lietderīgi, šādas metodes sevi neattaisno, bet pasaules prakse mums ir pierādījusi, ka plānošanu var veikt citām metodēm — indikatīvā plānošana, kas rada interešu orientāciju, rada noteiktu ekonomisku attiecību sistēmu, kas transformējas par interesēm un ved pie konkrētiem darbības rezultātiem. Manuprāt, agrārai reformai ir jāatrisina divi jautājumi pamatā, kuriem vajadzēja jau būt principiāli iestrādātiem.

Pirmais — lai saimniecības, kas ražo preču produkciju, es nerunāju par palīgsaimniecībām, kam ir pakārtota nozīme, kur galvenais ienākuma avots ir darbs ārpus šīs saimniecības, bet preču ražošanas saimniecība, lai tā būtu tik liela pēc platības, kas ļauj efektīvi, racionāli izmantot moderno tehnoloģiju. Un aprēķini rāda, ka šāda platība sākās ar 50, 60, 70 hektāriem, ar šādu platību jau varam organizēt modernu ražošanu un iet, protams, vēl augstāk. Mums nav jācenšas likt hektāru blakus hektāram, bet hektāru uz hektāra. Tas ir viens princips, lai saimniecība pēc platības būtu tik liela, kas dod iespēju racionāli izmantot mūsdienu tehnoloģiju.

Otrs. Mums jācenšās pēc tā, lai laukos būtu iespējami lielāks īpašnieku skaits. Ja mēs par optimumu paņemsim 1000, 2000, 3000 hektāru, tās ekonomiski strādās diezgan efektīgi, bet veidosies nevēlama sociālā struktūra laukos, būs viens īpašnieks un vesela armija kalpu un ar dažādām atšķirīgām interesēm, un sociālas stabilitātes nebūs. Tātad jāatrod tas vidusceļš starp tām divām it kā pretrunām, pietiekami liela saimniecība efektīvai tehnoloģijai un maksimālam īpašnieku skaitam. Un, manuprāt, tā sākās ar 50, 60, 70 hektāru apstrādājamās zemes un, protams, var iet arī augstāk. Griestus juridiski noteikt nevajadzētu, bet to var regulēt ar šīm pašām indikatīvajām metodēm, ar nodokļu, ar kredīta politikas palīdzību.

Un beidzot — par nomu. Šeit atsaucās uz nomu. Es atzīstu atkal šeit divus principus.

Pirmkārt. Nomas institūtam ir jābūt garantētam konstitucijā. Likumam, ka šāda zemes īpašuma forma pastāv kā noma.

Otrkārt. Es nevēlētos nomas attiecību pārāk plašu attīstību laukos. Noma divās nozīmēs vājina interešu orientāciju.

Pirmkārt. Iztekot nomas līgumam, zūd interese investēt kapitālu šajā zemē, bet vairāk no tās ņemt ārā, un otrs, noma nokrejo agrāro kapitālu, jo tas, kas nomaksāts nomā, ar to vairs neiegādāsies nekādus jaunus resursus. Tāpēc Latvijā es redzu nākotni lauksaimniecībā kā īpašnieku nozari, bet nevis kā nomnieku nozari. Lūk, šie divi momenti, saimniecību lielumi un par zemes izmantošanas formām, ar kurām es gribēju turpināt iepriekšējo runātāju aizsākto domu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Godātie kolēģi! Šodien, man liekas, ir pilnīgi vienalga, par ko mēs nobalsojam, vai pieņemam šos priekšlikumus vai ne, jo diemžēl jāatzīst, ka komisija, izskatot šo likumprojektu, 16.panta pirmajā teikumā ir ierakstījusi pilnīgu absurdu, kas rada pārpratumus, un ,kā zālē noskaidrojās, lielākā daļa deputātu, izlasot šo tekstu, arī nesaprata, kas tur īstenībā ir apakšā. Un es tikko kā pajautāju pāris žurnālistiem, kā viņi saprot to tekstu, arī viņi saprata tā, kā tas nav domāts, jo šeit ir rakstīts: par samaksu piešķiramas. Visi saprot — nopērkamas, jo samaksa ir maksa par preci, ko es saņemu. Līdz ar to...

Un otrkārt, par samaksu neko nevar piešķirt, par samaksu var nopirkt. Līdz ar to viss šis pants savā tālākajā būtībā zaudē savu jēgu.

Otra lieta. Ja mēs šeit sākam ielikt normas un robežas, cik drīkst piederēt cilvēkam, no kura mēs gaidam, lai viņš organizē brīvā tirgus apstākļos brīvi attīstošos saimniecību, tādā gadījumā mums vajag atgriezties pie vecās ierobežojošās sistēmas, ko kādreiz sauca par sociālismu.

Otra lieta. Es neesmu dzirdējusi no komisijas pamatojumu, kāpēc 100 hektāri. 20.gadā bija pilnīgi skaidrs, kāpēc ne vairāk kā par 20 desetīnām, viena divzirgu saimniecība ar ģimenes darbaspēku bez algotā darbaspēka ko var apstrādāt. Bija skaidrs ekonomiskais pamatojums, kāpēc agrārā reformā tika noteikts tāds zemes daudzums, mazāk par 10 hektāriem Latvijas apstākļos zemnieku saimniecība nevar eksistēt, tad tā viņa nav ražotāja, tā ir vienkārši palīglīdzeklis, kā amatnieku saimniecība. Lielākā par 20 — prasīja algoto darbaspēku. Kāpēc šeit 100 hektāri? No kurienes tas ir ņemts? Vai tā ir viena traktora jauda? Vai kaut kas tamlīdzīgs. Kāpēc šādi parametri? Kāpēc meži šādas platības? Un otra lieta, ka tas absolūti neatbilst tam, par ko mēs runājam savā valsts ekonomiskajā attīstībā. Ja mēs runājam par brīvu ražošanas attīstību, ļaujiet īpašniekam arī to attīstīt un nemēģiniet visus padarīt vienādus, uzliekot kaut kādus griestus. Un pasakot, ja tu strādā labāk, tu tomēr labāk nedrīksti strādāt, jo tev zemi vairāk mēs nedosim, un mēs sākam atkal sabiedrību mākslīgi dalīt. Bet es vēlreiz lūdzu pievērst uzmanību jau pašam pirmajam teikumam, “īpašumā par samaksu piešķiramās”. Es ceru, ka komisija atšifrēs, jo, cik es saprotu, tad šeit tiek runāts par zemes platībām, kas izpērkamas par sertifikātiem, nevis par naudu, bet samaksa var būt naudā, graudā un arī dažādās formās, kā savstarpēji vienojas īpašnieki.

Un vēl viena lieta. Es gan atbalstītu Grīga kunga priekšlikumu par otrās daļas svītrošanu. Tā ir vēlreizēja visa procesa birokratizācija. Birokrātiskais aparāts no tā tikai plauks un zels. Ierosinās viena komisija, izskatīs otra komisija, neatbalstīs otrā komisija, atgriezīsies pie pirmās komisijas, un pa vidu vēl tiesas process. Ja mēs gribam vairot birokrātisko varu un birokrātisko aparātu Latvijā, tad turpināsim no vienas komisijas sūtīt pie otras.

Sēdes vadītājs. Vents Balodis, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

V.Balodis (TB) Godātie kolēģi! Saprotu, ka te ir daudz pārpratumu par 16.pantu, un gribu mazliet paskaidrot. Šī “īpašumā par samaksu” zeme, kas tika piešķirta par sertifikātiem, līdzšinējā prakse bija tāda, ja pagasts piešķīra šim cilvēkam lielāku platību lauksaimniecisko zemi kā 100 hektāru vai vairāk par 50 hektāriem mežu, tad šo jautājumu izskatīja Centrālā zemes komisija un parasti deva pozitīvu akceptu. Un tagad Grīga kunga priekšlikums ir tāds, ka šo platību lauksaimniecības zemei palielināt no 100 hektāriem uz 150 hektāriem. Tā kā mēs zinām, ka jau 1.novembris ir pagājis, pieteikšanās termiņš, pagasti izskata tagad šos zemes pieteikumus un, ja būs tādi cilvēki, kam ir piešķirts vairāk par 100 hektāriem, bet kuri savukārt būs mazāk par 150 hektāriem, tad viņiem nevajadzēs nākt uz Centrālo zemes komisiju un prasīt tās akceptu. Tā ir visa panta būtība. Tāpēc es atbalstu Grīga priekšlikumu un gribu, lai jūs balsotu arī par to. (No zāles: “Var!”)

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Otro reizi.

J.Lagzdiņš (LC). Kolēģi deputāti! Mūsu zemes reformas likumdošana ir ārkārtīgi samudžināta. Daudzi juristi, nerunājot nemaz par tiem cilvēkiem, kuri ikdienā zemi apstrādā, viņiem ir ārkārtīgi grūti orientēties šajos mūsu pašu pieņemtos un diemžēl ne vienmēr labajos likumos. Tādēļ es gribētu uzdot jautājumu un ceru sagaidīt atbildi no referenta, vai, pieņemot šo priekšlikumu, vai saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu šobrīd privātīpašumā viena fiziska persona vai juridiska persona var iegūt no cita privātīpašnieka, respektīvi, nopirkt vairāk zemi kā 150 hektāri? Lūdzu, godāto referent, atbildēt uz šādu jautājumu, es būtu ļoti pateicīgs, ja jūs arī savā informācijā atsauktos uz konkrētiem pantiem.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte. Otro reizi.

A.Seile (LNNK, LZP ) Cienījamie deputāti! Es vēlreiz jums gribu atgādināt, ka likums ir jālasa no paša sākuma. Pašā sākumā visas daļas līdz sestajai nodaļai runā par zemes piešķiršanu, par samaksu, šajā gadījumā visā likuma tekstā par sertifikātiem. Lai būtu kaut kāda vienlīdzība, lai viens nepaņemtu 500 hektārus, otrs varbūt tikai 5 hektārus, tika ievesta šī norma — ne vairāk par 100 hektāriem, bet, ja sevišķi labi saimnieko, tad viņš varēja dabūt, speciāli izvērtējot pagastā, un viens ceļš jau bija šī Centrālā zemes komisija, viņš varēja dabūt arī vairāk. Ir gadījumi, kad ir piešķirti arī 300 hektāru, ja pagastā ir izziņa, ka neviens no mantiniekiem vai citiem pretendentiem uz šo zemi nepiesakās. Parasti tās bija neauglīgas vai purvu zemes. Tāpēc Grīga kunga ierosinājumam nav šajā mirklī jēgas, jo visa šī zemes pieprasīšana ir beigusies. Sākas zemes pirkšana. Zemes pirkšanā pašlaik ierobežojumu nav. Ja gribētu ielikt zemes pirkšanā ierobežojumu, tad tas būtu jāiestrādā vai nu īpašā likumā, vai šajā sestajā nodaļā. Kā bija Latvijas laikā? Jā, Latvijas laikā bija vispārējs lauksaimniecības nolikums. Šajā nolikumā bija reglamentēts, ka sevišķi lielas platības var piešķirt ar tieslietu ministra atļauju. Ulmanis personīgi bija devis norādījumu tieslietu ministram kārtīgi izvērtēt katru saimnieku un tikai atsevišķos gadījumos šīs zemes piešķirt. Pat, ja mēs nobalsotu par Grīga kunga priekšlikumu, arī tad nekas dzīvē nemainīsies, jo šīs zemes piešķiršana par sertifikātiem ir beigusies. Varbūt ka turpināsies atkal, bet jau uz citiem principiem, varbūt par kompensācijas sertifikātiem un naudu, varbūt tikai par naudu, tas ir cits jautājums. Aicinu vienkārši likuma nesamudžināšanas vārdā neatbalstīt šo Grīga kunga priekšlikumu. Tas nav vajadzīgs, jo nevienam vairs zemi nevar piešķirt tādā veidā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies... Ir pieteikušies. Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātie kolēģi! Es tomēr esmu nesapratnē. Es nevaru par šo 16.pantu ne balsot “pret”, ne balsot “par”, ne “atturas”, jo vai tad mēs balsosim par aplamu pantu, kur cienījamā Anna Seiles kundze te runāja. Runā par šiem hektāriem kaut kur. Saka — piešķirt, bet te taču lasām. Es lasu vārds pa vārdam. 16.pants: “Īpašumā par samaksu piešķiramas zemes platības...” Maksimālais par samaksu piešķiramais — nu ko tas nozīmē. Tas ir iet vai saņemt, lai piešķir, nes līdzi “kukuli”, tas tādā veidā ir formulēts “par samaksu piešķirt”. Ar sertifikātiem iet, bet, ja šeit tas nav ierakstīts, katrs jurists taču tulkos tā, kā mēs tagad būsim šeit pieņēmuši. Kā var par samaksu piešķirt? Man prātā nav tas... Es nezinu — atturēties vai vienkārši, kamēr nav izskaidrojuma....

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk pieteikušos deputātu nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Rāznas kungs. Lūdzu!

J.Rāzna (DPS).Cienījamie kolēģi! Es negribu analizēt likuma iepriekšējo tekstu, kas bija līdz šim. Protams, ka tas varbūt nav tik precīzi izteikts, bet es domāju, tie, kas skatījušies šo likumu no pašā sākuma, tie saprot, par ko ir runa. Bet, manuprāt, Grīga kungam būtu jāatzīstas, ka viņš šeit vienkārši gribēja ielikt normu, ka, lūk, zemnieks var iegūt zemi īpašumā par sertifikātiem līdz 150 hektāriem, bet, saprotot, ka laiks ir pagājis, šobrīd viņš uzskata, ka tie ir vispār atļaujamie hektāri, kurus zemnieks varētu iegūt īpašumā. Vai mums ir vajadzīgas lielas vai mazas zemnieku saimniecības? Es jums gribu tikai paskaidrot vienu, ka mums ir ļoti daudz būtībā saimniecību, kuru lielums ir 300 un 400 hektāru. Un viņas ļoti veiksmīgi, šīs saimniecības republikā strādā.

Vēl viens, kas par labu runā šīm lielajām zemnieku saimniecībām, ka mums šobrīd nav pieprasīta zeme apmēram pusmiljona hektāru platībā. Kas tad viņus apsaimniekos, tad man, šeit stāvot, ir jāprasa. Tad mums, gribot negribot, ir jāsaka šobrīd, ka pārdosim tos ārzemniekiem, ja mēs ierobežojam paši savus zemniekus, ka viņi nevar apsaimniekot zemi tik, cik viņi šobrīd vēlas.

Man liekas, ka ir aizgājis tas laiks, kas bija trīsdesmitajos gados, kad Latvijā 4,4 miljonus hektāru apsaimniekoja 213 000 zemnieku. Šobrīd visās attīstītajās valstīs lauksaimniecībā strādā no diviem procentiem līdz maksimāli sešiem procentiem strādājošo. Acīmredzot arī mums uz to ir jāiet. Tāpēc es lūdzu Grīga priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Grīga kunga priekšlikumu — izteikt 16.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 15, atturas — 6. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Rāzna. 25. deputāta Grīga priekšlikums. Izslēgt 16.panta otro daļu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par likumprojekta 16.panta otrās daļas izslēgšanu? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 26. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — papildināt 19.pantu ar jaunu sesto daļu dotajā redakcijā?

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret 19.panta papildināšanu ar jaunu 6.punktu šādā redakcijā? Leopolds Ozoliņš vēlas runāt. Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

L.Ozoliņš (TB). Cienījamais priekšsēdētāj! Prezidij! Cienījamie kolēģi! Referent! Ir parādījies jauns papildinājums šādā redakcijā, ka valsts akciju sabiedrība — Privatizācijas aģentūra veic zemes privatizāciju likumā “Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju” paredzētajos gadījumos un kārtībā. Tātad Privatizācijas aģentūrai ir tiesības realizēt zemi lauku apvidos. Vai, godātais referent, jūs varētu tik laipns būt un atbildēt, kādēļ ir vajadzīga šāda priekšlikuma atbalstīšana, kāpēc tas šeit ir parādījies. Es gribētu dzirdēt atbildi par to, pirms balsot, jo zinu, ka Engures ezera krastu jau pārdod. Kādreiz esošo Putnu novērošanas staciju ar mūsu iestāžu atbalstu. Lūdzu, paskaidrojiet, kāda loma ir Privatizācijas aģentūrai šeit.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, LNNK un Zaļās partijas frakcija. Lūdzu!

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Lieta ir tāda, ja kāds ir ieguvis zemi īpašumā, kaut vai par sertifikātiem, kaut vai atjaunojis savas īpašumtiesības, viņš var iegādāties sev papildu zemi. Parasti viņš var iegādāties no kurienes papildu zemi? Arī tagad. No valstij piederošās zemes. Vai no pašvaldībai piederošās zemes. Un valstij tāpat gan bija tiesības, gan turpmāk būs tiesības savu zemi gan privatizēt, ja viņa ir tāda, ka viņa negrib ņemt naudu par sertifikātiem, tāpēc šajā nodaļā tas ir ierakstīts, gan arī pārdot par naudu. Kas to veiks? Šeit Ministru kabinets ir ierosinājis, ka to veiks valsts akciju sabiedrība — Privatizācijas aģentūra. Kādi mums var būt iebildumi, vai mēs vispār varbūt negribam, ka Ministru kabinets nosaka attiecīgo institūciju, kas veiks šo zemes privatizāciju. Es uzskatu, ka valstij sev piekrītošo, piederošo zemi, jo viņai bija arī zeme uz 1940.gadu, un tā nevienam vēl nav sadalīta. Kāpēc lai viņa nevarētu turpināt to gan privatizēt, gan pārdot. Te ir noteikta tikai atbildīgā institūcija, nav pamata protestēt.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš — otro reizi.

L.Ozoliņš (TB). Cienījamais Prezidija priekšsēdētāj! Tomēr es jūtu, ka šeit samudžina šo likumdošanu, šos grozījumus, šos likumus, jo te jau 19.pantā ir rakstīts, ka zemes privatizāciju realizē Ministru kabinets un tā institūcijas, materiāli un tehniski nodrošinot zemes privatizācijas gaitu republikā. Tātad realizē Ministru kabinets. Kāpēc ir vajadzīgs speciāli vēl šeit uzsvērt, ka akciju sabiedrība — Privatizācijas aģentūra? Tas man nav skaidrs.

Sēdes vadītājs. Godājamais Ozoliņa kungs! Saeima nevar nodarboties jums ar atsevišķu likuma pantu skaidrošanu. Likuma panti ir pieņemti vai 5. vai 6.Saeimas laikā, un to teksts mums ir grozāms tikai Kārtības rullī un citos normatīvajos dokumentos noteiktajā kārtībā.

Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā. Lūdzu, Rāznas kungs, vai vēlaties kaut ko piebilst?

J.Rāzna. Es gribu tikai deputātus informēt, ka šī norma ir iestrādāta tajā likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju”.

Sēdes vadītājs. Tātad bija domstarpības par to, vai atbalstīt komisijas slēdzienu par 19.panta papildināšanu ar jaunu 6. punktu jums iesniegtajā redakcijā. Tāpēc lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 1, atturas — 8. Komisijas priekšlikums ir pieņemts. Paldies!

J.Rāzna. 13.lapaspuse. Juridiskā biroja 27. priekšlikums — precizēt 24.panta nosaukumu, jo patlaban tas neatbilst panta saturam. Komisija to atbalstīja, un 24.panta nosaukums ir “Zemes privatizācijas īpašie nosacījumi”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 28. Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 24.panta pirmo daļu, jo tā iekļauta 10. panta otrajā daļā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neiebilst. Pieņemts.

J.Rāzna. 29. — Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 24.panta 3.daļas pēdējo teikumu kā ceturto daļu. Komisija atbalstīja un izsaka kā 3.daļas... kā 3.daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 14. lapaspusē deputātes Seiles 30. priekšlikums — izteikt 27.panta 2. daļu iesniegtajā redakcijā. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāte Seile nepieprasa balsojumu? Pārējie deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par deputātes Seiles ierosinājumu šai 27. panta otrajā daļā. Pieņemts. Paldies!

J.Rāzna. Juridiskā biroja 31. priekšlikums — aizstāt 27. panta otrajā daļā vārdu “dāvinājumi” ar vārdu “dāvināšana”. Komisija neatbalstīja, jo mainīta panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šajā jautājumā atbildīgās komisijas slēdzienam? Piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. Juridiskā biroja 32. priekšlikums — aizstāt 27. panta otrajā daļā vārdus “šā likuma” ar vārdiem “šās nodaļas”. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. Juridiskā biroja 33. priekšlikums. Papildināt 27. panta 2. daļu pēc vārda “maiņa” ar vārdiem “testamentārā mantošana, ieķīlātās zemes atsavināšana”. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Tātad pieņemts.

J.Rāzna. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 34. priekšlikums — izteikt 27. panta otro daļu dotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par 27. panta otrās daļas redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 15. lapaspuse. Es šeit gribētu deputātiem... vispirms tātad mums vajadzētu izskatīt 36. priekšlikumu — Juridiskā biroja — aizstāt 28. panta pirmajā daļā vārdus “Civillikuma noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “saskaņā ar Civillikumu”. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ka mēs vispirms izskatām 36. priekšlikumu, kurā Juridiskais birojs ierosina aizstāt 28. panta pirmajā daļā vārdus? Iebildumu nav. Tātad tas pieņemts.

J.Rāzna. Deputāta Grīga... 35. priekšlikums — izteikt 28. panta pirmās daļas 3. punktu dotajā redakcijā. Komisija daļēji atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Oskars Grīgs frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

O.Grīgs (TB). Cienījamie kolēģi! Paldies komisijai, ka tā daļēji atbalstīja šo priekšlikumu, un tas ir iestrādāts 28. panta tālākajos apakšpunktos, bet manā priekšlikumā bija diezgan precīzi pateikts par uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, es domāju, ārvalstniekiem. Un priekšlikuma jēga un būtība bija tāda, ka tie, kuri ir nomājuši šo zemi... ne mazāk kā 30 gadus. Es domāju, ka... kādreiz bija dzirdams, ka varētu iznomāt zemi uz 99 gadiem, uz 50 un tā tālāk. Es domāju, ka 30 gadi ir normāli, ja ārvalstu kāda kompānija vai uzņēmējsabiedrība ir nomājusi 30 gadus, es domāju... un pierādījusi, ka tā ir ieguldījusi investīcijas Latvijas tautsaimniecībā un lojāla pret mūsu valsti, es pat domāju arī tādiem cilvēkiem un, teiksim, citas valsts pilsoņiem varētu arī, ja viņi vēlētos, varētu arī iedot, viņiem piešķirt Latvijas pilsonību. Tā pēc 30 gadiem ražena darba Latvijas labā. Un tāpēc es tomēr uzturu savu priekšlikumu šo, kurā ir noteikts 30 gadi uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kas ir no ārvalstīm.

Sēdes vadītājs. Un pieprasāt balsot par to, ja? Paldies! Anna Seile, LNNK un Zaļā partija. Lūdzu!

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Katrs balsojums šajā nodaļā ir ārkārtīgi svarīgs. Mēs runājam par subjektiem, kas varēs iegūt zemi, kas varēs zemi pirkt. Nu jau vairs ne privatizēt, bet pirkt. Ja Grīga kunga priekšlikums būtu tāds, kā viņš runāja no tribīnes, tad es pilnībā varbūt arī varētu viņu atbalstīt un nenākt šeit tribīnē runāt. Bet diemžēl Grīga kunga priekšlikums saka tā, ka šie ierobežojumi — 30 gadus nomāt zemi un pēc tam tikai iegūt īpašumā — ir Latvijā reģistrētām uzņēmējsabiedrībām, no kurām puse pamatkapitāla pieder Latvijas Republikas pilsoņiem. Un, ja nu tālākajos pantos mēs nobalsojam par pilnīgi brīvu zemes tirgu ārvalstu uzņēmējsabiedrībām, kur tad mēs nonāksim? No šī viedokļa skatoties, es aicinu neatbalstīt Grīga kunga priekšlikumu, jo katrai mūsu paju sabiedrībai, akciju sabiedrībai, kura Latvijā reģistrēta, 30 gadu būs jānomā zeme, un viņa vēl domās, kurš tas iznomātājs ir — valsts, pašvaldība vai privātpersona. Iesaku to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vēl kāds vēlas runāt no deputātiem? Vairāk runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par deputāta Grīga priekšlikumu izteikt 28. panta pirmās daļas 3. punktu sekojošā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 32, atturas — 13. Grīga kunga priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 37. priekšlikums — deputāts Zīle iesniedzis — papildināt 28. panta pirmās daļas 3. punktu dotajā redakcijā. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle vēlas runāt, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

R.Zīle (TB). Godāto priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Mana priekšlikuma būtība tātad ir 28. panta 3. punkta “b” apakšpunktā, kurš ir arī galīgajā versijā, tātad doma ir papildināt par šiem investīciju savstarpējiem līgumiem, par ārvalstu investīciju veicināšanu un aizsardzību ar konkrētām valstīm, paredzēt to punktu, ja šajos līgumos ir precīzi fiksētas tiesības iegādāties Latvijas Republikas pilsoņiem un Latvijas Republikā reģistrētām personām zemi šajās valstīs. Es minēju, ja jūs atceraties, ka ir informācija, ka ... un mēs esam, man liekas, pat daļēji izskatījuši vairākus līgumus ar bijušajām NVS valstīm, šāda veida līgumus, kur jau projektu veidā... kā ar Baltkrieviju, es pieņemu, arī ar Krieviju tas nav tālu, un ja mēs zinām, kādas īpašuma tiesību normas ir attiecībā uz zemi šajās valstīs, Krievijā tur ir vairāku kategoriju īpašuma tiesības, tā saucamās, kuras pēc mūsu izpratnes bieži vien nemaz nav īpašuma tiesības, un Baltkrievijā — es precīzi nevaru pateikt, bet es domāju, ka šis jautājums tur nav nolemts, tādā gadījumā mēs vienpusējā kārtībā dodam šo valstu pārstāvjiem un viņu juridiskajām personām tiesības iegādāties tikai tāpēc, ka viņi ir noslēguši kāda veida investīciju veicināšanas un aizsardzības līgumu.

Mans priekšlikums būtu tomēr uzturēt šo priekšlikumu un papildināt to ar šo palīgteikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt no deputātiem? Vairāk runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par deputāta Zīles priekšlikumu — papildināt 28. panta pirmās daļas 3. punktu “bī apakšpunktā aiz vārdiem... un tālāk kā jums iesniegts tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 6, atturas — nav. Priekšlikums pieņemts.

J.Rāzna. 38. Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 28. panta pirmās daļas 3. punkta “c” apakšpunktu šādā redakcijā. Komisija neatbalstīja. Praktiski tas ir tikai redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu 28. panta pirmās daļas 3. punkta “c” apakšpunktā? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Praktiski par to pašu ir arī 39. priekšlikums — deputātu Seiles un Rāznas — izslēgt otrajā lasījumā pieņemto 28. panta pirmās daļas 3. punkta “c” apakšpunktu. Un praktiski tas nozīmē, ka šis punkts, šīs publiskās akciju sabiedrības pāriet uz 28. panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts. Piedodiet... Ir iebildumi. Vai kāds vēlas protestēt? Pieprasa balsojumu. Paldies! Lūdzu zvanu! Vēlas runāt debatēs Anna Seile — LZS... piedodiet, LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Īstenībā abi šie priekšlikumi, kurus ir iesniedzis Rāzna un Seile, kuru atbalstījusi Tautsaimniecības komisija, un nākošais priekšlikums, kuru iesniedzis Ministru prezidents Šķēle, ir visa šī likuma sāls. Būs vai nebūs publiskajām akciju sabiedrībām brīvas, pilnīgi brīvas tiesības nopirkt zemi. Kas ir publikas akciju sabiedrības? Presē jau vairākkārt tiek izteikti nosodījumi tiem, kas izsaka ierosinājumu neatbalstīt brīvu zemes tirdzniecību publiskajām akciju sabiedrībām.

Tiek minēts — kā jūs neļausiet zemi iepirkt Unibankai, “Staburadzei” vai kādai citai akciju sabiedrībai. Bet šodienas “Dienā” mēs lasam publikāciju, ka Unibankas akcijas kotēsies pasaules starptautiskajās biržās un ka Unibanka ir viena no pievilcīgākajām bankām Baltijā un spēcīgākajām pozīcijām vietējā tirgū. Un tagad viņai tiek radītas iespējas savas akcijas realizēt Latvijā un Rietumu tirgū.

Ja mēs nobalsojam, ka zemi pilnīgi brīvi var iepirkt Unibanka, pārdot viņu, tad īstenībā mēs noliekam zem sitiena savus pašreizējos zemes īpašniekus, kuriem varbūt šādu iespēju nebūs tik veikli pārdot Rietumu tirgū zemi, un es domāju, ka zem šī jēdziena “publiskās akciju sabiedrības” var slēpties ļoti daudzas akciju sabiedrības, kuras sāks šos starpniecības darījumus ar zemi. Varbūt ir mazliet pāragri. Bet vai... tad ir tā, ja mēs nenobalsojam par šo priekšlikumu, ka publiskajām akciju sabiedrībām atļaujam brīvi uzpirkt zemi, vai tad viņas vispār nevar dabūt zemi? Nē, tā tas nav. Tikai katrā gadījumā šis jautājums būs jāsaskaņo ar konkrētā zemes gabala teritoriju, ar tā teritoriālo pārvaldi, ar vietējo pašvaldību. Pašlaik visus darījumus ar zemi, arī hipotēku darījumus, veic viena banka Latvijā — tā ir Hipotēku ... Latvijas Hipotēku un zemes banka. Latvijas brīvvalsts laikā bija divas bankas — vispārējā Latvijas lauksaimniecības banka un Zemes banka. Un, tikai pateicoties tam, ka ulmaņlaika valdība toreiz bija noteikusi šo ierobežojumu, mēs tagad varam atrast visus baltvācu īpašumus, visus apšaubāmos valsts īpašumus, un mēs viņus tagad varam dalīt šiem mūsu pilsoņiem, privātpersonām, mūsu Latvijas valstī reģistrētām juridiskajām personām un varam nodot zemi valstij un pašvaldībai, un tad var šo zemi pārdot tālāk.

Ja kāda cita banka grib iegūt šīs tiesības, tad to vajag darīt citādā kārtībā un citā ar likumu noteiktā kārtībā. Kā šīs tiesības ieguva Hipotēku un zemes banka tagad mūsu zemes reformas laikā? Bija īpašs likums par Hipotēku un zemes banku. Šis likums 81. panta kārtībā tika atcelts, bet banka darbojās uz savu statūtu pamata, tātad statūti regulē šo kārtību. Nekas netraucē Ministru kabinetam un Latvijas Bankai apstiprināt arī vēl kādu banku citā noteiktā kārtībā. Bet nevar jebkurai publiskai akciju sabiedrībai dot tiesības uzpirkt zemi neierobežotos daudzumos.

Kāpēc es tā uzstājos par šo jautājumu? Pavisam nesen mēs tikāmies ar Taivanas parlamenta pārstāvjiem un biznesmeņiem. Un saviesīgajā vakarā, tad, kad Taivanas pārstāvji uzzināja, cik pie mums maksā zeme Rīgas centrā, un ka turpat pie Rīgas nomales šīs zemes cena ir tikai 200 dolāru par pushektāru, viņi izvilka no kabatas 100 dolāru zīmi, sniedza mums mūsu deputātiem un teica — slēdzam darījumu, pirmā iemaksa. Jo mūsu zeme ir tik lēta, bet par tik lētu maksu Saeimas deputātus, protams, nopirkt nevar. Cik maksā zeme Taivanas nomalē? 120 kvadrātmetri — 300 000 dolāru. Tā ir tā starpība. Jūs varat teikt, kamēr mēs nepalaidīsim pilnīgi brīvu zemes tirgu, šī cena neaugs. Augs. Šis zemes tirgus sākas jau tagad. Mūsu juridiskās personas nav kavējušās zemi iepirkt un iepirks viņu vēl vieglāk, jo ar šo likumu palīdzību šī kārtība tiks vienkāršota. Bet nevar pilnīgi brīvi jebkura publiskā akciju sabiedrība veikt šos starpnieka pienākumus, un tāpēc arī piemēram Vācija ir jau attapusies, ka arī viņiem ir šī problēma, ka lielus zemes gabalus ir uzpirkušas starpnieku firmas, un nevar attīstīt vairs šo pilnīgi brīvo zemes tirgu. Labi gribēdami, mēs panāksim gluži pretējo. Katrs, kam ir liekā neatmazgātā nauda, katrs mūsu Austrumu kaimiņš caur šo publisko akciju sabiedrību, un viņš radīs jaunu šādu publisko akciju sabiedrību, varēs iegādāties Latvijas zemi.

Tāpēc es jūs ļoti lūdzu iedziļināties šajā punktā, kas ir faktiski visa likuma sāls. Atbalstīt Tautsaimniecības komisiju, kura ir atbalstījusi manu un Rāznas kunga priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi Centrālās zemes komisija un kur katrā saietā, kur tiekas Latvijas iedzīvotāji, visi jautā — vai tiešām pieļausiet šo pilnīgi nekontrolējamo zemes pārdošanu? Es piekrītu. Var pārdot. Cenai jāaug, bet tam visam jānotiek normālā kārtībā.

Un šajā gadījumā es aicinu noraidīt Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikumu, jo kādreiz var gadīties arī tā, ka Ministru prezidents var būt līdz galam nav šajos jautājumos iedziļinājies. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Ļoti liela daļa taisnības Annas Seiles teiktajā tiešām arī ir. Diemžēl Latvijā nedarbojas civilizēta biznesa likumi. Vai pieņems šo labojumu, vai nepieņems šo labojumu — publiskās akciju sabiedrības diemžēl to spēs, vienalga, darīt. Paskaidroju mehānismu, kurš šodien darbojas Latvijā. Banka, Baltijas tranzītu banka. Es domāju, ka šāda pat operācija tika veikta arī caur Kuļika kunga komercbanku. Tātad kāds ir mehānisms? Šodien firma, kurai ir neskaidrs naudas izcelsmes avots, slēdz līgumu ar banku par starpniecību nekustamā īpašuma tirdzniecībā. Austrumos bankas starpniecības grupa meklē pircēju Latvijas zemei. Lai zemi varētu lētāk nopirkt, banka kreditē starpnieku firmu, tādas es varētu kādas desmit nosaukt, un pārdevējam uzreiz tiek izmaksāts kredīts — 70 procentu apmērā no inventarizācijas biroja noteiktā vērtējuma, kas ir arī fiksēts zemesgrāmatā. Šādu operāciju tie, kas grib, šodien var arī veikt, un tādas operācijas ir pietiekoši daudz veiktas. Ja banku prezidenti vēlas saukt mani pie tiesas par goda un cieņas aizskaršanu, varu pierādīt to ar dokumentiem.

Tātad vai mēs iebalsojam vai neiebalsojam šo likumu normā. Būtisks ir tikai viens — atkal Austrumu tirgus pārstāvji lieliski prot apiet likumu ar līkumu. Rietumu puses pircējs šādu līkumu nevēlas mest, jo tā viņš nav audzināts gadsimtiem ilgi. Tātad, ja mēs gribam pievērsties ar prioritāti uz Austrumiem, atbalstām. Ja negribam šo prioritāti dot tikai uz Austrumu pusi — noraidām. Lūk, kāda alternatīva mums šobrīd ir iespējama.

Līdz ar to, lai līdzsvarotu un liberalizētu zemes tirgu, es labāk izvēlētos līdzsvaru starp Rietumu un Austrumu pircēju un noraidītu šo te Seiles un Rāznas labojumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi Saeimā! Ne visam var piekrist, kas no šīs tribīnes šeit tika izteikts šī priekšlikuma sakarā. Ja mēs runājam par publiskām akciju sabiedrībām kā uzņēmējdarbības formu, tad jārunā ir par to, ka šeit ir tiešām uzsvērts šī uzņēmējdarbības publiskums. Šeit nav slēgta tipa uzņēmējdarbības veids, ka šīm publiskām akciju sabiedrībām, viņām ir jātirgo savas akcijas publiski fondu biržā, un līdz ar to tas ir ļoti atklāts un pārraugāms uzņēmējdarbības veids. Publiskās akciju sabiedrības ir tās, caur kurām, kotējot šos vērtspapīrus fondu biržā, tiek piesaistīti ilgtermiņa investīcijām līdzekļi. Un šis jautājums arī par investīciju piesaistīšanu Latvijā. Un es nedomāju, ka tam uzņēmējsabiedrības veidam, caur ko mēs šīs investīcijas Latvijas tautsaimniecībā gribam veicināt, būtu jānosaka kaut kādi darījumu ierobežojumi. Šajā situācijā ir runa par to, ka šis pants nosaka darījumu subjektus. Un es pilnībā atbalstu to, ka kā viens no darījumu subjektiem tiek minētas publiskas akciju sabiedrības. Ja mēs gribam noteikt kaut kādus ierobežojumus zemes tirgum, tad tas ir jānosaka nevis attiecībā uz darījumu subjektu, bet gan uz darījumu mērķi. Un šajā gadījumā es arī jūs vēlāk aicināšu atbalstīt deputāta Zīles priekšlikumu pie 29.panta, kurš noteiktu ierobežojumus darījumiem ar lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām izmantojamo zemi. Tātad izejot no šiem zemes lietošanas mērķiem. Un tā būtu varbūt šajā gadījumā pareiza pieeja.

Un tāpēc es lūdzu jūs neatbalstīt šeit Rāznas un Seiles priekšlikumu, atbalstīt pēc tam Ministru prezidenta Šķēles priekšlikumu pie 40.priekšlikuma un pēc tam atbalstīt arī deputāta Zīles priekšlikumu, kurš ir pilnīgi normāls, kurš nodrošina to, ka šis tirgus tiek kontrolēts un tiek ierobežots. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Anna Seile grib otrreiz runāt, bet Valdmaņa kungs nav vēl runājis. Valdmaņa kungs, jums priekšroka. Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (Latvijas Vienības partijas frakcija). Godājamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Es būtu labprāt atļāvis Seiles kundzei nākt pa priekšu, jo varbūt viņa atbildētu to, ko es šeit nesaprotu. Mums Vītola kungs mēģina apgalvot, ka subjekts ir vienīgā lieta, kas šeit tiek runāts. Bet es lasu to pantu, un man saka, ka var iegūt zemi neierobežoti. Un tur ir kaut kāda vai nu maldināšana, un es negribētu teikt, ka Vītola kungs mūs tīši mēģina maldināt. Un es negribētu teikt, ka es jūs tīši maldinu, bet es lasu to pantu, kas saka, ka var iegūt zemi neierobežoti zem šitā panta. Un tādā gadījumā, ja mēs tagad atļausim kādai pasaules firmai jeb lielai firmai atnākt, uzpirkt visu Latviju un pārdot viņu varbūt Lielrievijai vai kādai citai vietai, un mēs it kā to atļausim šajā pantā. Es domāju, ka Seiles kundze ļoti pareizi pateica, ka šeit ir tas sāls šinī likumā. Un es nesaprotu, kāpēc Vītola kungs, kuru es gribu uzskatīt kā godīgu un pareizu cilvēku, es ceru, ka viņš atnāks otrreiz runāt un paskaidros man, kā viņš var to pantu lasīt, kā viņš to lasa.

Es šeit saskatu kaut ko pilnīgi nepieņemamu. Šeit ir tas sāls. Un, ja mēs atļausim paņemt nopirkt visu Latviju un tad to kotēt Tokijas biržā vai Taivanas biržā, tad visa Latvija aizies. Un tas nav atļauts manā prātā. Mums jābalso “pret”. Mums jābalso, kā Seiles kundze teica.

Sēdes vadītājs. Anna Seile — otro reizi.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Latvija ir pārāk maza zeme, lai mēs ar viņu spēlētos, bet mums ir jūra, un visi grib, lai viņiem būtu logs uz Eiropu, kā to jau savā laikā gribēja Pēteris Pirmais. Nebūs šī loga, ja mēs paši to kārtīgi noturēsim. Manuprāt, pilnīgi nepamatoti Vītola kunga aicinājumi balsot par Zīles kunga priekšlikumu, kurš absolūti neko neizsaka un neierobežo, kurš, protams, ir derīgs, bet kurš nestāv pretī šim jautājumam par publiskajām akciju sabiedrībām.

Un tāpēc es aicinu “Tēvzemei un Brīvībai” lēti neuzpirkties no šāda viena balsojuma solījuma un balsot “pret” zemes pārdošanu publiskām akciju sabiedrībām. Jā, protams, mēs varam būt pasaules pilsoņi un domāt, kā ašāk ieskriet Eiropā, bet diez vai mēs kādreiz būsim latvieši, ja mēs pieņemsim šo likuma labojumu. Jo kāpēc? Nav jau tā, kā šeit visi skaidro, ka tādā gadījumā publiskās akciju sabiedrības vispār nevarēs dabūt zemi. Viņas varēs dabūt zemi, bet ar šajā pantā un tālākajos pantos noteiktiem ierobežojumiem. Šie ierobežojumi nav lieli. Viņi ir tādi, ka nevar dabūt zemi mūsu valsts pierobežas joslā. Ne Spānija, ne Itālija, ne Kanāda nevarēs dabūt zemi mūsu pierobežas joslā. Vai tas ir šausmīgs ierobežojums? Jūs paši zināt, cik šaura ir šī pierobežas josla. Viņi nevarēs dabūt zemi mūsu valsts rezervātos, kuri aizņem tikai dažus procentus no mūsu Latvijas teritorijas. Tie ir tie ierobežojumi. Viņi nevarēs dabūt mūsu piejūru. Mūsu ostas viņi nevarēs dabūt, jo atliek šai pašai mūsu Saeimai izdarīt vienu grozījumu Ostu likumā, un šī zeme, mēs varēsim par ļoti dārgu naudu, divus gadus mēs varēsim šajā Saeimā un valdībā lepni dzīvot, ja mēs savas Ventspils, Liepājas un Rīgas ostas pārdosim.

Ā, es varu runāt arī klusāk, jā. Nu redziet, un tāpēc es jūs ļoti aicinu izvērtēt visu savu turpmāko darbību, balsojot par šo punktu, par ko jūs balsosiet, par to jūs turpmāk arī stāvēsiet — par Latviju vai ne par Latviju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Vītols — otro reizi.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Acīmredzot man ir jāpaskaidro šeit dažas lietas. 28.panta pirmās daļas 3.punktā ir noteikts, ka šie darījumu subjekti var būt reģistrētas juridiskās personas, Latvijā reģistrētās uzņēmējsabiedrības ar ierobežojumiem, proti, nosakot, ka puse no pamatkapitāla pieder Latvijas Republikas pilsoņiem. Un it kā zem šīs uzņēmējsabiedrības formas mums būtu arī jāiekļauj publiskas akciju sabiedrības. Bet tas nav iespējams. Tāpēc, ka publisku akciju sabiedrību akcijas tiek kotētas, tirgotas biržā. Līdz ar to nav iespējams kontrolēt — vai puse vai cik daudz pieder šīs Latvijas Republikas pilsoņiem. Šīs akcijas var tikt kotētas ne tikai Rīgas fondu biržā, bet arī citās biržās, un līdz ar to ir jāizdala šeit publiskas akciju sabiedrības kā atsevišķa uzņēmējdarbības forma.

Valdmaņa kungs, tagad atbilde jums. 28.pants, ja jūs paskatīsieties tabulā, ir tiešām runa tikai par darījumu subjektiem. Tiem subjektiem, kuriem ir darījumu tiesības ar zemi. Un tas, ko jūs runājiet, ir 29.pants, nākamais, jo 29.pants ir zemes īpašuma darījumu ierobežojumi. Par ierobežojumiem mēs runāsim nākamajā pantā. Šeit mēs runājam par darījumu subjektiem. Un es neuzskatu, ka publiskām akciju sabiedrībām ir jānosaka darījumu ierobežojumi kā vienai no ļoti labi pārraugāmām, atklātam uzņēmējdarbības formām un veidiem.

Ņemot vērā šeit šos paskaidrojumus, ko es izteicu, es lūdzu jūs neatbalstīt Seiles un Rāznas priekšlikumu un atbalstīt Šķēles kunga priekšlikumu pēc tam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godājamais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Man tiešām ļoti grūti saprast, kāpēc Māris Vītols, šeit runājot par šo priekšlikumu, atkal vai nu tīšuprāt vai netīšām nepareizi cenšas pasniegt tā priekšlikuma būtību un tās likuma normas, par kurām mēs tagad balsosim. Es nezinu, Vītola kungs, kāpēc jums vajadzēja citēt šī likuma tekstu pirms Satversmes 81.panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas. Bet kāpēc jūs neskatījāties šīs pašas tabulas otrajā ailītē, kur ir rakstīta šī otrajā lasījumā nobalsotā redakcija. Un tur ir skaidri un gaiši uzrakstīts šā 28.panta pirmajā daļā, ka zemi, uz kuru īpašuma tiesības nostirpinātas zemesgrāmatā, var iegūt īpašumā Civillikumā noteiktajā kārtībā, un tālāk seko uzskaitījums. Un šajā uzskaitījumā ir 3.punkts, kurā rakstīts ir pavisam kas cits nekā tas, ko jūs teicāt.

Es lasu to, kas ir šobrīd otrajā lasījumā nobalsotais. Attiecībā uz ko ir iesniegts šis deputātu Rāznas un Seiles priekšlikums. Tas ir pirmais. Tātad šeit nav nekāda sakara ar šīm publiskām akciju sabiedrībām, ar uzņēmējsabiedrībām, no kuru pamatkapitāla vairāk nekā puse pieder Latvijas Republikas pilsoņiem.

Un otrais. Tiešām nepamatota ir arī Vītola kunga argumentācija, saistot šo priekšlikumu ar deputāta Zīles priekšlikumu, kurš tabulā ir ar nr.63 un kurš arī ir visnotaļ derīgs un atbalstāms, bet tas nekādā ziņā nevar būt par aizstājēju šim priekšlikumam, jo šobrīd šis jautājums ir par to, vai tiks noteikti kaut kādi ierobežojumi šīm publiskām akciju sabiedrībām. Lūdzu par to arī runāt un lūdzu nedezinformēt Saeimu. Es aicinātu atbalstīt šo Rāznas un Seiles deputātu iesniegto priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis — otro reizi.

G.Valdmanis (LVP). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Godātais Vītola kungs! Vītola kungs, pasaule ir pilna ar ierobežojumiem tādiem, kā mēs šeit runājam, ka varētu būt firma reģistrēta, un puse vai 60 procenti vai kaut kādi procenti no pajām jāpieder pilsoņiem vai iedzīvotājiem, un tad tā otrā daļa no firmas varētu tikt kotēta citur. To ļoti vienkārši dara. Vienkārši ir divu kategoriju pajas ar līdzīgām balsstiesībām, ar līdzīgām peļņas tiesībām, bet viena daļa no tām pajām var tikt tirgotas tikai Latvijā Latvijas pilsoņiem. Varētu pat tikt atklāti pārdots visā pasaulē Latvijas pilsoņiem, bet nevar tos pārdot nepilsoņiem. Tas jūsu atbalsts Šķēles kunga pozīcijai ir atkal maldinājums. Es saprotu, ka pieredzes drusku trūkst, bet nevajadzētu uzstāties tādās pozīcijās, kuras tautai ir ļoti bīstamas, ar neprecīzu domas veidu. Ja firma grib būt reģistrēta Latvijā, grib būt Latvijas pilsoņu kontrolē, tad viņa var tikt kotēta visā pasaulē un var tā palikt kā subjekts, kas varētu it kā pirkt šo zemi.

Seiles kundzei ir pilnīga taisnība. Šeit ir sāls, un es nesaprotu, kāpēc jūs to gribat noslēpt, kāpēc jūs gribat mūs maldināt, mēs piespiedīsim to pogu, un tad jau būs izdarīts. Man ir žēl, ka man tas ir jāsaka, es šeit saprotu tikai maldināšanu. Turēsimies pie Seiles kundzes.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Rāzna.

J.Rāzna. Komisijas vārdā es tikai gribu pateikt, ka, lūk, šī redakcija, kas šeit ir, tā nav ne deputāta Rāznas, ne Seiles kundzes, bet tā ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas redakcija. Tas ir viens.

Otrs. Es gribu tikai pateikt to, ka praktiski jau publiskajām akciju sabiedrībām netiek aizliegts pirkt zemi. Un to, ka viņa izprasīs no pašvaldības, manuprāt, tas nekas briesmīgs nav. Jautājums šeit ir citur. Vai mēs atļausim, kā Seiles kundze teica, šīm publiskajām akciju sabiedrībām iegādāties zemi piejūrā, pierobežā un rezervātos? Kāpēc tādām publiskajām akcijām varētu būt šī zeme tur vajadzīga, tad jāuzdod jautājums. Bet katrā ziņā tas ir deputātiem izlemjams, un es lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Godājamie kolēģi, ļoti lūdzu pievērst uzmanību balsojumam. Tātad balsojam par deputātu Rāznas un Seiles priekšlikumu, kuru atbalsta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija — izslēgt otrajā lasījumā pieņemto 28.panta pirmās daļas 3.punkta “c” apakšpunktu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 28, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 40.priekšlikums. Iesniedzis Ministru prezidents Šķēles kungs. Papildināt 28.panta pirmās daļas 3.punktu ar jaunu “d” apakšpunktu šādā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī šeit pieprasa balsojumu. Debatēs runāt neviens nevēlas. Paldies! Lūdzu zvanu!

Cienījamie kolēģi, tātad balsojam par Ministru prezidenta Šķēles izteikto priekšlikumu — papildināt 28.panta pirmās daļas 3.punktu ar jaunu “d” apakšpunktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 12, atturas — 5. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Rāzna. 41.priekšlikums. Iesniegusi deputāte Seile. Izslēgt 28.panta pirmās daļas 4.punktu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Runās Anna Seile, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Ja mēs nobalsojam, ka publiskās akciju sabiedrības var pilnīgi brīvi iegādāties pirkt — pārdot, uzpirkt un tālāk pārdot zemi, tad es neredzu iemeslu, kāpēc lai mūsu partijas, kā šeit ir rakstīts, un reliģiskās organizācijas nedarītu to pašu. Es noņemu savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad priekšlikums nav balsojams un nav skatāms. Lūdzu, Rāznas kungs, tālāk!

J.Rāzna. 42. ir deputāta Ozoliņa priekšlikums — papildināt 28.panta 4. punktu ar vārdiem “kuru darbības laiks, skaitot no reģistrēšanas brīža Latvijas Republikā, ir ne mazāks kā trīs gadi”. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

L.Ozoliņš (TB). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamā Saeima! Šeit mums vajadzētu tomēr padomāt, pirms mēs balsojam, — atbalstīt vai neatbalstīt šo priekšlikumu. Mēs zinām, ka Latvijā jau izsenis — vairākus simtus gadus un varbūt desmit, divdesmit gadus — pastāv vairākas reliģiskās organizācijas, kuras ir reģistrējušās un kuras strādā un pret kuru darbu nekādu iebildumu nav. Mēs zinām, ka ir katoļi, ir pareizticīgie, ir luterāņi, ir baptisti, un visiem viņiem pieder īpašumi. Visiem viņiem pieder zeme. Ir pareizticīgo klosteri pie Jelgavas, un tiem pieder diezgan plaša zeme, un lauki pieder šiem klosteriem. Es nezinu, vai nevajadzētu tomēr ievērot šo trīs gadu laiku. Un it īpaši kāpēc? Man rodas šaubas, vai visas organizācijas, kā te minēts, — reliģiskās, sabiedriskās, vai viņas visas ir tik lojālas pret mūsu valsti, pret mūsu pilsoņiem un vai viņiem zeme nebūtu vajadzīga kādiem citiem mērķiem. Mēs atcerēsimies šajā sakarībā noritējušo tiesu Japānā, kad tāda atdzimšanas sekta centās noindēt metro pasažierus, kur gāja bojā 11 cilvēki un 5000 cilvēku bija saindēti, ievainoti un cīnījās starp dzīvību un nāvi.

Mēs zinām, ka ir tāda Saules sekta, kura veic pašsadedzināšanos Šveicē, arī Francijā. Mēs zinām, ka ir mūniešu sekta, kas Latvijā ir jau guvusi diezgan lielus panākumus, ir diezgan paplašs šo sektas piekritēju pulks. Un arvien paplašinās, un pat pie Saeimas ēkas, atcerieties, šādi mūnieši piketēja un pieprasīja dažādas tiesības, tajā skaitā iegādāties zemi.

Nesen mēs visi bijām liecinieki tam, ka Jehovas sekta ļāva vai pat pieprasīja nomirt vienai no savām piekritējām. Jaunai sievietei, kā jūs atceraties, 18 gadīgai meitenei, kurai neatļāva pārliet asinis. Es domāju, ka tādas sektas, kas nāk un iet, vai arī tādas, kas nāk, lai šeit nostiprinātos un atkal pelnītu, un praktiski apkrāptu mūsu pilsoņus, tomēr, ja sabiedriskās organizācijas un reliģiskās organizācijas vismaz trīs gadus — tas taču nav daudz — pierādītu, ka viņu darbošanās atbilst mūsu Latvijas kultūrai, mūsu mentalitātei un ka tā neposta mūsu zemi, tad tas būtu normāli, bet es domāju, ka šajā gadījumā es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. Tātad priekšlikumu, kurš skan: “Sabiedriskās un reliģiskās organizācijas to īpašumā esošo būvju un ēku uzturēšanai, kuru darbības laiks, skaitot no reģistrēšanas brīža Latvijas Republikā, ir ne mazāks kā trīs gadi”. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi pret deputāta Ozoliņa priekšlikumu — papildināt 28.panta 4.punktu ar vārdiem... tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 14, atturas — 9. Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu tālāk, Rāznas kungs!

J.Rāzna. 43.priekšlikums — LZS, KDS, LDP frakcijas un deputātu Seiles un Rāznas — izteikt 28.panta pirmās daļas 4.punktu iesniegtajā redakcijā. Komisija daļēji to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Iebilst. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS, LSP). Godātie kolēģi Saeimā! Šis ir jautājums, kur es gribu salīdzināt to, kāda bija otrajā lasījumā nobalsotā redakcija un piedāvātā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstītā redakcija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi tādu redakciju, kura nosaka, ka Latvijā reģistrētās reliģiskās organizācijas var iegūt zemi īpašumā to esošo ēku un būvju uzturēšanai. Mēs nevaram un negribam piekrist šādam traktējumam un lūdzam, lai mēs neatbalstītu, ka Saeima sašaurinātu pieeju šim jautājumam.

Ļoti bieži mēs saskaramies ar situāciju, ka pilsoņi vēlas ziedot baznīcai un ziedot reliģiskajām organizācijām, dāvinot tām savu zemi. Arī nepavisam noteikti ne ar ēkām un būvēm uz tās. Es nezinu, kāpēc mums vajadzētu ierobežot baznīcai pieņemt ziedojumus zemes veidā. Īpaši, ja tas ļoti plaši jau šodien notiek, piemēram, evaņģēliski luteriskajai baznīcai un citām reliģiskām, šīm tieši tradicionālajām baznīcām, kuru īpašumā atrodas lielas zemes platības. Es uzskatu, ka mums ir jāveicina zināmā mērā arī šī žēlsirdība, un, ja cilvēki grib ziedot, dāvināt baznīcai savu zemi baznīcas īpašumā, tad mums nevajadzētu to ierobežot. Tāpēc es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu — 43.priekšlikumu, kurš nosaka, ka var arī dāvināt šo zemi un ne tikai to zemi, kas būtu nepieciešama baznīcas ēku un būvju uzturēšanai, bet zemi vispār. Lūdzu to atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi, mēs atbalstījām deputāta Ozoliņa priekšlikumu, bet tas ir papildinājums, kurš neizslēdz iespēju atbalstīt 43.priekšlikumu. 43. priekšlikums tieši tādā tekstā, kā piedāvā, attiecas tikai uz reģistrētām reliģiskām organizācijām. Es aicinu atbalstīt tieši šo priekšlikumu, lai izslēgtu Latvijā reģistrētās sabiedriskās organizācijas, jo, ja mēs atļausim šīm sabiedriskām organizācijām saimniekot, mēs radīsim papildu jūkli. Jo varētu jums uzrādīt veselu virkni šādu sabiedrisko organizāciju, sākot ar militāro pensionāru biedrību un tamlīdzīgām organizācijām. Un mēs ar mīļu prātu vēlamies viņiem dot iespēju šeit, Latvijā, manipulēt ar ēkām, būvēm un zemi. Pie tam nav jau runa tikai par tādām, par kurām es nupat runāju, — militāro pensionāru un tamlīdzīgām organizācijām, runa jau ir arī par tām pašām diezgan īpatnējām darbībām, ar kādām partijas uzkrāj savas vērtības. Ja kāda mazāk naudīga partija vēlas godīgi pakaulēties un noslēgt sev izdevīgu līgumu, ar kuru palīdzību pēc iespējas mazāk ir jāmaksā, tas tiek uzskatīts par lielu negodu, bet, ja kāda cita partija ar veikliem paņēmieniem vienkārši tiek pie ēkām, būvēm un tas viss ļoti skaisti izskatās, un mēs vēl viņiem dosim iespēju manipulēt ar zemi, es domāju, ka, lūk, tas ir galīgi nepieļaujami. It īpaši, zinot to posmu, kādā mēs atrodamies, kad faktiski mums šīs organizācijas veidojas, ka tiek izmantotas ar dažādiem gājieniem šīs pirmskara organizācijas, pārreģistrētas un visādā veidā pierādītas tiesības uz visādu pārmantojamību, es domāju, ka mēs ar šāda daļēja atbalsta palīdzību radam tikai papildu sarežģījumus. Mēs padarām atkal likumu piebāztu ar visādiem papildu pielikumiem, faktiski mēs padaram stāvokli pēc iespējas mazāk kontrolējamu. Jau savā laikā Augstākajā padomē daži veikli darboņi, izmantojot daudzu mūsu patriotisko noskaņojumu, centās iesmērēt vienu likumprojektu pēc otra. Ar iepriekš apzinīgi radītiem caurumiem šajos likumprojektos, lai varētu viņus pēc tam ārkārtīgi ērti izmantot. Viens no ļoti tipiskiem piemēriem ir viss tas, kas attiecas uz bankām, banku saimniecību, banku atbildību un tā tālāk. Lūk, tagad mēs par katru cenu, tomēr jau nedaudz pastrādājuši, nu, vismaz kaut kāda pieredzi ieguvuši, es ceru ar nelielu godīguma piejaukumu, mēs tagad to pašu cenšamies 6.Saeimā izdarīt. Es saprotu, te ir ļoti gudri prātnieki mūsu vidū tagad, it īpaši daži gados jaunāki, ne jau tikai starp deputātiem, kuri visu laiku te dala deputātus tajos konservatīvajos, atpalikušajos, kuri nekā nejēdz no brīvā tirgus, kuri bremzē valsts attīstību, un tas tiek ļoti gudri uzrakstīts. Tā jau var uzrakstīt, protams. Protams, turpināsim šādā veidā, turpināsim tēlot, ka mēs esam ārkārtīgi moderni, ka mēs atbalstām visas modernās ekonomiskās tendences. Es tikai gribētu, lai mēs visi arī pasekotu, pie kā tas novedīs dažu gadu laikā, un man liekas, ka tā statistika, kas tagad ir Latvijā, mūs pietiekoši labi pārliecina. Šajā gadījumā es drusku plašāk par to runāju vienkārši tāpēc, ka šeit jau ir konceptuāla pieeja likumam. Vai mēs apzināti radām vēl un vēl liekas iespējas manipulēt ar Latvijas zemi, vai mēs tomēr ievērojam kaut kādus nosacījumus, un ļoti nepareizi šeit ir bieži lietotās frāzes, ka, lūk, Igaunijā, tur ir pilnīgi brīvi, nav tā, to runā cilvēki, kas nav iedziļinājušies attiecīgajos likumos. Izvilkuši no turienes sev vēlamo un šeit Latvijā pasniedz, es jau nemaz nerunāšu par to, ka mums jau ir tagad tendence atteikties no visiem saviem vēsturiskiem mantojumiem un visa pārējā. Un tajā pašā laikā salaist iekšā savā zemē visus, kam nav slinkums. Un, protams, ticiet man, ka jebkuru šādu iespēju kādam te kaut ko iegādāties, izmantot tā, ka iegādāsies to labāko zemi un to sliktāko mierīgi atstās jebkuram. Un šitie prātvēderi, kas te filozofē par brīvo tirgu un par visādām brīnumu lietām, es gribētu redzēt vienu no viņiem strādājam, vienu vismaz šito filozofu, kas cep visāda veida rakstus un visāda veida filozofiju, kas vienkārši vispār nejēdz neko, kas tas darbs ir tāds, bet gudri spriest — tā nav šobrīd absolūti nekāda liela māka, nav vajadzīga, un tāpēc es konkrēti aicinu atbalstīt 43.piedāvājumu tieši tādā redakcijā, kādā tas ir un nevis daļēji atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Acumirkli, Požarnova kungs, piedodiet, es tik ļoti aizrāvos, ka nepamanīju, ka pienācis laiks pārtraukumam. Jūs runāsiet, Požarnova kungs, tūlīt pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz pulkstens 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Debatēs bija pieteicies deputāts Andrejs Požarnovs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Atgriežoties pie 43. priekšlikuma, pie LZS, KDS un LDP frakcijas izstrādātā priekšlikuma, es gribētu teikt sekojošo. Vītola kungs iebilda, ka reliģiskajām organizācijām ar to zemi, kas nepieciešama īpašumā esošo ēku un būvju uzturēšanai, ir par maz, un ka ir daudzi, kas grib ziedot šīm organizācijām vēl papildu zemi. Man nebūtu nekādu iebildumu, ja šis priekšlikums saturētu tikai šādu domu, ka šīs reliģiskās organizācijas varētu iegūt papildu zemi. Bet, pieņemot šādu priekšlikumu, vienlaicīgi tiek izslēgtas iespējas pārējām sabiedriskajām organizācijām iegūt zemi savu ēku uzturēšanai. Bet mums Latvijā ir pietiekami daudz dažādu sabiedrisko organizāciju, kam ir savā īpašumā ēkas. Un, ja pieņems šādu redakciju, iedomājieties, kas tādā gadījumā notiks. Tad, pieņemsim, Sarkanā krusta priekšsēdētājs Lauča kungs savā kongresā izvirzīs priekšlikumu pārdēvēt Sarkano krustu par Kristīgi demokrātisko sarkano krustu. Vai Žurnālistu savienībai, kam ļoti patīk rakstīt par jehoviešiem, pieņems lēmumu, ka viņi pārdēvē sevi par Jehovas liecinieku žurnālistu savienību. Vai kaut kādā citādā veidā. Respektīvi, jebkura sabiedriskā organizācija mēģinās pieņemt sev šo te reliģiskās organizācijas statusu, lai savu ēku apsaimniekošanai varētu iegūt zemi.

Un tādēļ es domāju, ka šī te redakcija, kādu ir pieņēmusi komisija, ir ļoti saprātīga,un es aicinātu noraidīt kristīgo demokrātu, LZS un LDP frakcijas pieņemto priekšlikumu un atbalstīt komisijas priekšlikumu tā, kāds tas ir tabulā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Godātie kolēģi! Man vispirms gribas teikt — Požarnova kungs, vajag izlasīt pantu un tad runāt. Te nav runa par tiem īpašumiem, kas šobrīd pieder, bet jautājums ir par to, ko var iegūt. Līdz ar to nevienai sabiedriskajai organiziācijai, kam kaut kas pieder, šodien nekas nav jāatdod. Bet, ja mēs pieņemam komisijas redakcijā izteikto šo pantu, mēs radam dubultu pretrunu, un es jums tūlīt paskaidrošu, kādu.

Pirmā pretruna ir tā, ka sabiedriskās organizācijas, kuras šodien ir atjaunotas, tās vispirms ir tās partijas, kas meklē savas vēsturiskās saknes, sev piesaistot divus vecbiedrus, nevar atjaunot savus vēsturiskos īpašumus, bet šodien nopirkt var. Tā ir pirmā pretruna.

Otrā pretruna. Baznīca, kura var atjaunot savus zemes īpašumus, un luterāņi ļoti labi zina, ka eksistē mācītāju muiža ar visu zemi, ar visu saimniecību, to viņa var, bet šodien, ja pieņem šādā redakcijā, to iegūt, papildināt savus īpašumus nevar. Līdz ar to šeit ir ielikta šī dubultā pretruna. Un tāpēc, lai tāda nerastos, un lai nebūtu jādomā, es te ierosināju padomāt — interesanti, cik tiesas procesu rezultātā viena izjukusi partija, un partijas veidojas un jūk, sadalītu savu piecstāvu namu, kas viņai būtu īpašumā un par kādu cirku tas pārvērstos. Līdz ar to pieņemot šāda panta redakciju, kāda tā ir ierosināta, automātiski ir jādomā par nākamo īpašuma atjaunošanu sabiedriskajām organizācijām, jo, ja jau šodien drīkst iegādāties, tad kāpēc nedrīkst atjaunot īpašuma tiesības, ja tiek reģistrēts kopā ar vecbiedriem tanī nosaukumā, kā ir bijis, kā arī otrs jautājums, kā tad novērtēt mācītājmuižas eksistenci un baznīcas iespēju vest šo saimniecisko darbību uz atjaunoto īpašumu, kas ir piederējis līdz 1940. gada 21. jūlijam.

Un vēl viena lieta. Tik izplūdis jēdziens kā nepieciešamā zeme esošo ēku un būvju uzturēšanā, kas man pateiks, cik kvadrātmetru zemes ir nepieciešams Rīgas centrā, lai uzturētu vienu partijai piederošu namu. Kas to noteiks... šo nepieciešamību? Jo ir automašīnu stāvvietas nepieciešamas, varbūt visiem 200 sabiedriskās organizācijas biedriem uz 200 mašīnām, nu tad izrēķināsim, cik tad šīs zemes būs. Kas būs kritēriju noteicējs? Zemes komisija? Pašvaldība? Vai kāds cits? Un kādā... uz kāda pamata visu to noteiks?

Tāpēc man būtu priekšlikums noraidīt komisijas izstrādāto un šinī gadījumā atbalstīt iesniegto priekšlikumu — Latvijā reģistrētās reliģiskās organizācijas, kas nāk ar šo papildinājumu, ko mēs jau nobalsojām, tas ir Leopolda Ozoliņa iesniegto papildinājumu — ir ne mazāk kā trīs gadi šeit reģistrētas — jo tas labojums ir mūsu atbalstīts pirms šī labojuma izskatīšanas par reliģiskajām organizācijām.

Bet es lūgtu vēlreiz deputātus pārdomāt par šo vēsturisko saiti un par to, kam mēs atjaunojam, kam neatjaunojam īpašuma tiesības, un uz ko mēs atjaunojam īpašuma tiesības.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Paldies Kreituses kundzei, kura pateica ārkārtīgi svarīgu niansi. Bieži vien klausās pa radio un draudzēs nesaprot, par ko ir runa. Runa nav par atdotajiem īpašumiem, bet par tiesībām pirkt. Es ļoti gribētu, lai nerodas pārpratumi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputātu pieteikušies nav. Vents Balodis, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

V.Balodis (TB). Godātie kolēģi! Es gribētu papildināt Antonu Seikstu. Te nav runa tikai pirkt to zemi, bet arī saņemt kā dāvinājumu vai kā novēlējumu mantojumā. Un nebūtu pareizi, ka mēs atļautu tikai reliģiskajām organizācijām zem ēkām un nevis kādu citu zemi.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Rāznas kungs, vēlaties ko teikt vai balsosim?

J.Rāzna. Es domāju, ka jābalso.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par LZS, KDS un LDP un deputātu Rāznas un Seiles priekšlikumu — izteikt 28. panta pirmās daļas 4. punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu deputātus balsot un lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 6, atturas — 6. Priekšlikums pieņemts. Tālāk man, kolēģi, kā šķiet, tad nākamie divi gan ir zaudējuši sakarā ar to jēgu un nebūtu skatāmi

J.Rāzna. Jā.

Sēdes vadītājs.Vai jūs neiebilstat pret to? Neiebilst. Paldies! Skatām tālāk. Nākamais — 46.

J.Rāzna. Es lūgtu deputātus nobalsot par visu pantu kopumā, par cik ir iebalsotas izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu — balsot par 28. panta redakciju kopumā? Iebildumi ir. Roberts Zīle vēlas runāt, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

J.Rāzna. Tas ir par 28. panta pirmo daļu es domāju... jā...

Sēdes vadītājs. Rāznas kungs, jūs teicāt — par 28. pantu kopumā. Un tādēļ deputāti sāk pamatoti protestēt. Lūdzu, Zīles kungs!

R.Zīle (TB). Jā, ne tikai tāpēc, ka par šo pirmo daļu... jau varētu balsot arī par 28. panta pirmo daļu kopumā, tad man būtu jājautā, par kuru redakciju tad būs, jo, kā mēs redzam, komisijas atbalstītajā redakcijā “c” punkts, par ko mēs vispār nebalsojām, 3. punkta “c” apakšpunkts nav vispār nobalsots atsevišķi. Tātad, ja mēs balsojam par to daļu vai arī no tā, ko mēs... kas izriet no visas šīs pirmās 28. panta daļas, no tiem balsojumiem, ko mēs izteicām, konkrēti izsakot attieksmi pret konkrētu priekšlikumu. Te ir divas dažādas situācijas

Sēdes vadītājs. Tad jūs, Zīles kungs, ierosināt skatīt arī 44., 45.?

J.Rāzna. Nē, šeit ir pie trešā punkta tātad “c”.... pie 28. panta 1. punkta 3.daļas ir “c” apakšpunkts, par kuru praktiski netika balsots. Tas ir komisijas priekšlikums būtībā. Komisija uzskatīja, ja ir “b” punkts un “a” punkts, tad “c” punkts atļauj šīm abām sabiedrībām kopā arī šiem subjektiem iegādāties zemi. Tātad izlasiet varbūt, labajā pusē ir šī redakcija, un tāpēc es lūdzu balsot par šo 28. panta 1. daļu kopumā.

Sēdes vadītājs. Tātad komisija ierosina balsot par 28. panta 1. daļu atsevišķi. Kādā redakcijā tad tā būs, Rāznas kungs?

J.Rāzna. Es nolasīšu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

J.Rāzna. Tātad “c” apakšpunkts 3. punkta pirmās daļas: kuras pamatkapitālā ir... vairāk nekā puse pieder vāirākiem “a” un “b” apakšpunktā minētajiem subjektiem kopā. “A” apakšpunkts.... tātad un “b” ir nedaudz augstāk. Un “d” apakšpunkts — tas nāks klāt apakšā vēl zem šī te trešā, tā ka tas pats par sevi, tas ir iebalsots iekšā.

Sēdes vadītājs. Jā... Deputātiem ir kaut kāda skaidrība no teiktā? Nav.

J.Rāzna. Tātad es nolasīšu visu...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Rāznas kungs, tādēļ, lūdzu, nolasiet to 28. panta daļu, par kuru jūs ierosināt tagad balsot.

J.Rāzna. 28. panta pirmajā punktā pirmajā daļā...

Sēdes vadītājs. Lasiet tekstu, neimprovizējiet, lasiet tekstu .

J.Rāzna. Es jau vienreiz nolasīju.

Sēdes vadītājs. Deputāti aizmirsa.

J.Rāzna. “C” apakšpunkts. Visu tātad, labi!

Sēdes vadītājs. Rāznas kungs, lūdzu, atkārtojiet visu panta daļu.

J.Rāzna. Čepāņa kungs, es lasu. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētas statūtsabiedrības...

Sēdes vadītājs. Tas ir 3. punkts.

J.Rāzna. Jā...

Sēdes vadītājs. Rāznas kungs, vai jūs varētu tomēr saņemties un lasīt visu pantu no sākuma, par kuru jūs gribētu, lai mēs balsojam.

J.Rāzna. Pirmā daļa. Pirmais punkts. Latvijas Republikas pilsoņi, valsts un pašvaldību uzņēmumu statūtsabiedrības, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētas statūtsabiedrības a/ kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder Latvijas Republikas pilsoņiem, valstij vai pašvaldībai, katram atsevišķi vai vairākiem šiem subjektiem kopā; b/ kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder fiziskajām vai juridiskajām personām no valstīm, ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ārvalstu investīciju veicināšanu un aizsardzību, ja šos līgumus ir apstiprinājusi Saeima un tie ir stājušies spēkā; c/ ... jā un šeit arī vēl nāk iekšā Zīles kunga labojums, priekšlikums... tātad “b” apakšpunktā... tātad aiz vārdiem “veicināšana un aizsardzība” ar vārdiem “un ja šajos līgumos ir precīzi fiksētas tiesības iegādāties zemi Latvijas Republikas pilsoņiem un Latvijas Republikā reģistrētām personām un tie ir stājušies spēkā...” Tā ir pēdējā šīs daļas redakcija. Tātad trešais — “c” apakšpunkts — kuras pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder vairākiem “a” un “b” apakšpunktā minētajiem subjektiem kopā. Un beidzot “d” apakšpunkts — tātad publiskās akciju sabiedrības, ja tās akcijas tiek kotētas fondu biržā. Un par šādu redakciju es lūdzu balsot.

Un ceturtais tātad, ja mēs arī par to balsojam, kaut gan... tātad Latvijā reģistrētas reliģiskās organizācijas. Tātad, un piebalsota tika klāt deputāta Ozoliņa redakcija, kur darbības laiks, skaitot no reģistrācijas brīža Latvijas Republikā, ir ne mazāks kā trīs gadi. Tātad šī ir pilna 28.panta pirmās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Nepiekrīt. Pēterkopa kungs vēlas runāt. Lūdzu!

N.Pēterkops (TB). Cik es sapratu, ka “c” punkts palika tāds, kāds bija otrajā lasījumā “publiskas akciju sabiedrības” bez kaut kādiem papildinājumiem.

J.Rāzna. Tas ir Šķēles priekšlikums, tas ir “d” punkts.

N.Pēterkops. Bet tas ir nākamais, “d” punkts ir jau.

Sēdes vadītājs. Staša kungs vēlējās runāt? Nevēlējās. Seiles kundze vēlas runāt. Anna Seile, LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Iepriekšējā runātāja iebilde nebija pareiza. Mēs balsojam par dažādiem priekšlikumiem, kuri ir ietverti 3.ailē, un, lai arī kā man tas nepatika, tika nobalsots “d” punkts Ministru prezidenta ieteiktajā redakcijā, nevis otrā lasījuma redakcijā. Otrā lasījuma redakcija bija “publiskas akcijas sabiedrības”, bet Šķēles ieteikums ir “kura ir publiska akciju sabiedrība, ja tās akcīzes tiek kotētas fonda biržā”. Tas, ko nolasīja Rāznas kungs, tik tiešām bija visa panta redakcija, un, ja kāds pieprasa balsojumu par šo visu panta redakciju, protams, to var darīt, kaut arī atsevišķi pa daļām mēs praktiski visi bijām nobalsojuši, un par Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu par jauno “c” apakšpunktu pēdējā ailē nevienam nebija nekādu iebildumu. Nebija pamata prasīt šo balsojumu, ja kāds pieprasa, tad, manuprāt, par to ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Seiles kundze, jautājums uz balsošanu jau tāpēc arī tika likts, ka deputāti pieprasīja. Man arī likās, ka viss ir visiem skaidrs, bet izrādās, ka nebūt tā nav. Vai kolēģiem ir saprotama 28.panta pirmā daļa, par kuru mēs tagad vēlētos balsot, tā kā to pasniedza Rāznas kungs un izskaidroja nupat Seiles kundze. Vai ir vēl kādi jautājumi vai šaubas par šo lietu? Ja nav, tad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta 28.panta pirmo daļu tikko nolasītajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 8, atturas — 2. Pirmās daļas redakcija pieņemta.

J.Rāzna. 17.lappuse. Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāta Grīga, deputāta Zīles un deputāta Ozoliņa priekšlikums izslēgt... Es atvainojos, 19.lappuse.

Sēdes vadītājs. Rāznas kungs, mēs esam apstājušies pie dokumenta 17.lappuses, 46.priekšlikums. Bet sakarā ar to, kolēģi... sakarā ar to pirmo daļu mēs esam jau tagad nobalsojuši, tad šie priekšlikumi, kuri skar pirmo daļu, tie vairs nav balsojami un skatāmi. Tā tas loģiski ir.

J.Rāzna. Praktiski šie visi priekšlikumi vairs nav balsojami līdz 49. priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. 49.skar panta otro daļu, un tas ir skatāms.

J.Rāzna. Tātad deputāta Grīga un deputāta Ozoliņa priekšlikums — izslēgt 28.panta otro daļu. Komisijas priekšlikums — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Ozoliņa kungs vēlas runāt. Lūdzu! Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

L.Ozoliņš (TB). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šis ir tas jaunais komisijas atbalstītais variants, ka citas fiziskās un juridiskās personas, kuras nav minētas šā panta pirmajā daļā, var iegūt zemi īpašumā ar ierobežojumu, kas noteikts šajā nodaļā. Un tad mēs lasām 34.pantu, kur, nu, lūk, būtu šie ierobežojumi. Šie ierobežojumi skan šādi, ka Ministru kabinets var noteikt un tā tālāk... ierobežojums 3.punkta apakšpunktā, ievērojot nosacījumu, ka šīs personas nevar iegūt īpašumā vairāk nekā vienu desmito daļu no pagasta kopplatības, kā arī to... klausaties ļoti uzmanīgi, lūdzu... ka viena ārvalstu fiziskā vai juridiskā persona vai arī Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs, kurš nav Latvijas Republikas pilsonis, var iegūt īpašumā vienu pagasta administratīvajās robežās zemi platībā, kas nepārsniedz 100 hektārus. Tātad pilsonis... nepilsonis, pastāvīgais iedzīvotājs var iegūt īpašumā viena pagasta... zemi, kas nepārsniedz 100 hektārus. Es domāju, ja mēs tagad šo noraidīsim, šo otro daļu — citas fiziskās un juridiskās personas, tad nebūs jābalso par šiem ierobežojumiem, tāpēc lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu — izslēgt 28.panta otro daļu un atbalstīt šo mūsu priekšlikumu — izslēgt šo daļu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Pierasta procedūra, kad sāk izskatīt zemes reformas likumus, labot tos pēdējā brīdī, tad putrošanās ir bezgala liela. Kas notiks, ja mēs izslēgsim šo panta otro daļu? Citas fiziskās un juridiskās personas — īstenībā jau juridisko personu vairs pāri palicis nav, ir tikai citas fiziskās personas, un tie ir Latvijas teritorijā dzīvojošie pastāvīgie iedzīvotāji, kuriem zeme jau ir piešķirta pastāvīgā lietošanā pirmām kārtām, kur viņi jau visu mūžu dzīvo, bet viņi nav pilsoņi. Šajā gadījumā, lai arī es esmu LNNK pārstāvis, es uzskatu, ja cilvēks jau gadiem dzīvo uz šīs zemes, strādā, viņam ir tiesības šo zemi, kuru viņš visu laiku ir godīgi kopis, uz kuru viņam ir lietošanas tiesības un arī mantošanas tiesības, saņemt īpašumā. Ja viņš jau to ir izdarījis, tad viņš varētu arī pārdot šīm citām fiziskajām un juridiskajām personām šo zemi, bet šajā nodaļā tiešām ir ierobežojumi. Ja mēs šos ierobežojumus neieliksim, tad nebūs nekādu ierobežojumu, ierobežojumi nav tikai divi vai trīs, kurus nolasīja iepriekšējais runātājs, viņi ir vairāki. Pirmkārt, jau pagasta pašvaldībai jāskatās, kā viņš tur ir saimniekojis uz tās zemes, ir ļoti daudz šo ierobežojumu. Viņi nevar iegūt zemi pierobežas joslā, īpašumā viņi nevar iegūt rezervātos. Ja mēs vispār šo otro daļu noraidām, tad likums kļūst bezjēdzīgs un tad ir jālūdz viņu prezidentam neizsludināt, ja gadījumā tā nejauši gadās un mēs tomēr par viņu nobalsojam kopumā.

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Kolēģi! Es nesaprotu, kā var tik tiešām nepārdot zemi citām fiziskām, juridiskām personām, kuras nav minētas šajā pirmajā daļā. Nu, tik tiešām, ja cilvēkam jau šodien, Latvijā dzīvojošam nepilsonim, kurš dzīvo no 1945.gada vai no 1950., vai nu, teiksim, kurā tas arī nebūtu, ja viņš te dzīvo, strādā, viņš jau ir novecojis, viņam bērni te ir piedzimuši, arī jauktās ģimenes mums ir, krievi, latvieši, tā sakot, precējušies. Vieniem bērniem ir pilsonība, otriem — nav, te viņi dzīvo, un tagad viņiem piešķirta tik tiešām lietošanā zeme, kāpēc mēs viņiem varam... kā mēs varam viņiem aizliegt šo zemi iegūt īpašumā, vai viņš maksā naudu, vai viņš to zemi pērk un iegūst īpašumā. Es domāju, ka te nekāda diskriminācija nevar būt. Nevar būt, jo galu galā viņi ir tāpat mūsu potenciālie pilsoņi un tāpat ir ieguldījuši savā laikā mūsu valstī darbu un laiku. Tāpat arī viņi drīkst, cik es saprotu, saņemt zemi mantojumā, var viņiem dāvināt un tā tālāk. Un, ja mēs nepieņemam šo normu, tad es nesaprotu, kā mēs varam ieiet vispār Eiropā un kā mēs varam vispār savu civilizētību parādīt. Tā ka es domāju 2.punktu, tas ir svarīgs punkts, uz kuru gaida tūkstošiem mūsu pastāvīgo iedzīvotāju, un noraidīt to nekādi nevar. Es aicinu par to nobalsot, un lai viņš paliek tā, kā viņš ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl kas vēlas runāt? Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

I.Bišers (DPS). Cienītie kolēģi! Es gribētu mazliet oponēt Seiles kundzei. Viņa teica, ka tas esot noņēmis visus jautājumus attiecībā uz juridiskām personām, gluži līdzšinējam balsojumam, tas nav gluži tā. Mēs esam no iepriekšējā panta izbalsojuši sabiedriskās organizācijas, un, ja nu mēs izslēdzam arī šo otro daļu, tad sabiedriskās organizācijas vispār vairāk nevar iegūt zemi, ne ar kādiem ierobežojumiem. Pati latviskākā latviešu biedrība vairāk nevar iegūt zemi. Nevar iegūt ne “Tēvzemei un Brīvībai”, ne LNNK, ne cita latviska organizācija. Es domāju, ka līdz tādam absurdam mums tomēr nevajadzētu šo likumu novest.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputātu pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā, Rāznas kungs, vēlaties kaut ko piebilst vai balsosim.

J.Rāzna. Balsosim.

Sēdes vadītājs. Tātad, cienījamie kolēģi, lūdzu izteikt balsojot savu attieksmi pret deputāta Grīga un deputāta Ozoliņa priekšlikumu — izslēgt 28.panta otro daļu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 25, atturas — 6. Nav kvoruma.

Godājamie kolēģi, atkārtot lūdzu zvanu! Es lūdzu deputātus ieņemt savas vietas un piedalīties Saeimas darbā. Individuālas pārrunas, intervijas un citas lietas lūdzu atlikt uz mazliet vēlāku laiku.

Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu — izslēgt 28.panta otro daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 38, atturas — 9. Šis priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 50.priekšlikums. Deputātes Seiles priekšlikums. Papildināt 28.panta otro daļu ar vārdiem dotajā redakcijā. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Kāds ir deputātu viedoklis par komisijas slēdzienu par deputātes Seiles priekšlikumu. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 51. Juridiskā biroja priekšlikums. Papildināt 28.panta otro daļu pēc vārda “iegūt” ar vārdu “īpašumā”. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 52.priekšlikums. 18.lapaspusē. Tas attiecas vēl uz 29.pantu. 29.panta pilna redakcija ir 20.lapaspusē.

Deputāta Grīga priekšlikums — izslēgt 29.pantu. Komisija to neatbalstīja. Šis priekšlikums būtu atbalstāms, ja būtu izslēgta 28.panta otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Anna Seile vēlas runāt. LNNK un Zaļās partijas frakcija. Lūdzu!

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Grīga kungs bija iestrādājis citu koncepciju, Viņš acīmredzot paredzēja, ka vispār nedos šīm “citām personām” tiesības. Ja tagad citām personām dod tiesības iegādāties zemi īpašumā, un nav nekādu ierobežojumu, es domāju, ka, Grīga kungs, jums vajadzētu šo priekšlikumu tagad noņemt, jo mēs jau to pirmo daļu esam nobalsojuši, ka citām personām zeme būs. Un, ja Grīga kungs nenoņem šo priekšlikumu, tad es aicinu visus balsot pret to, lai ierobežojumi šīm citām personām būtu, kādi tie būs, to mēs paši nobalsosim, sabalsosim, jo priekšlikumu ir varen daudz šajā pantā.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Grīga kungs, vai jūs uzturat spēkā prasību balsot? Uztur. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Grīga priekšlikumu — izslēgt likumprojekta 29. pantu. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 43, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 53.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Seile un Rāzna. Izteikt 29.panta pirmo daļu iesniegtajā redakcijā. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav pret komisijas slēdzienu. Pieņemts.

J.Rāzna. 54.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Bāns. Izteikt 29.panta pirmo daļu iesniegtajā redakcijā. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par deputāta Bāna priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 55.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Eniņš. Papildināt 29.pantu dotajā redakcijā. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš runās. Pie frakcijām nepiederošs deputāts. Eniņa kungs, jūs vēlējāties runāt, es saprotu, par savu priekšlikumu. Lūdzu, jums vārds!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Mana runa ir visīsākā. Lūdzu, pieprasu balsojumu par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jūsu prasība tiks ņemta vērā. Vai vairāk neviens par šo jautājumu runāt nevēlas? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par deputāta Eniņa priekšlikumu — papildināt 29.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 25, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 19.lapaspusē. 56. priekšlikums, ko iesniegusi frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Izteikt 29.panta pirmo daļu iesniegtajā redakcijā. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Kāds ir frakcijas viedoklis? Balsot. Lūdzu zvanu! Atvainojiet, Seiles kundze vēlas runāt. Anna Seile, LNNK un Zaļās partijas frakcija.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Es pievēršu uzmanību šim tekstam, kādu ir iesniegusi “Tēvzemei un Brīvībai”. Tātad šīs “citas personas”, tātad nepilsoņi un visi pārējie, šis pārējās juridiskās personas zemi varēs iegūt īpašumā tikai vienam mērķim — rūpniecības vajadzībām un tikai līdz 5,5 hektāru platībā. Es vēlējos jums to paskaidrot pirms balsojuma. Tātad lauksaimnieciskajām vajadzībām zemi šīs “citas personas” iegādāties nevarēs.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot pret frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — izteikt 29.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 29, atturas — 8. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 57.priekšlikums. Deputāta Ozoliņa priekšlikums.Izteikt 29.panta pirmo daļu iesniegtajā redakcijā. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātu viedoklis? Ozoliņa kungs vēlas runāt. Leopolds Ozoliņš, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

L.Ozoliņš (TB). Cienījamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj! Mēs šodien jūtamies, kā saka, stipri noguruši un jau it kā sakauti, bet mums vēl ir vesela stunda. Es domāju, ka mums vajadzētu uzmanīgāk pieiet šiem pantiem un likumdošanai, šī likumdošana, manuprāt, ir ļoti svarīga mūsu tautai, mūsu zemei un Latvijai. Tāpēc es lūdzu vismaz kaut kādus ierobežojumus. Un šeit ir tie ierobežojumi, un viņi nav tik briesmīgi un neizpildāmi, ka, lūk, fiziskās un juridiskās personas var iegūt īpašumā tikai likumā “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību” 10. panta pirmās daļas 4.punktā noteiktajiem zemes lietošanas mērķiem. Rūpniecības vajadzībām un tikai 5,5 hektāri platībā, vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā. Vienam īpašuma subjektam pēc darījumu aktu saskaņošanas ar pagasta pašvaldību. Un šā likumna 30.panta noteiktajā kārtībā. Tātad tas paredz katrā pagastā iegādāties šo zemi līdz 5,5 hektāriem. Tas ir pietiekami, ja šāda fiziskā vai juridiskā persona parāda, ka viņa tiešām strādā apzinīgi un godīgi uz šiem 5,5 hektāriem, nevis mēģina spekulēt vai iegādāties šo zemi šādiem tālāk pārdošanas mērķiem, gaidot, ka tās cena pieaugs, tad mēs nākošajā likumdošanas kārtā, un mums ir iespējas to darīt, mēs varam paplašināt šos ierobežojumus. Atļaut tātad iegādāties lielākus gabalus vai lauksaimniecības mērķiem izmantot un tā tālāk. Mēs jau zinām, ka šodien “Canadian Agra” izmanto 1000 hektārus zemes uz 99 gadiem vai 30 gadiem, tas arī ir diezgan daudz, un mēģina iegūt vēl šo zemi, mēģina iepirkt šo zemi no apkārtējiem zemniekiem. Tāpat arī citas ārvalstis mēģina sarunāt ar zemniekiem par šāda zemes pirkšanas — pārdevuma līguma realizāciju. Tikko mēs pieņemsim vai nobalsosim par šo likuma grozījumu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, LNNK un Zaļās partijas frakcija.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Šis priekšlikums ir ļoti būtisks, un tas ir atšķirīgs no iepriekš iesniegtā frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikuma. Es aicinu jūs atbalstīt Ozoliņa kunga priekšlikumu. Uz ko tas attiecas. Uzmanīgi izlasiet. Tas attiecas uz tām ārvalstu juridiskajām personām, kuras ir noslēgušas ar mums starptautiskos līgumus. Ja viņiem vajag rūpnieciskām vajadzībām zemi, es domāju, ka 5,5 hektāri pietiks. Par pārējo šeit nav runāts. Es domāju, ka šādu ierobežojumu vajag pieņemt. Lūdzu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi pret deputāta Ozoliņa priekšlikumu — izteikt 29.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Redakcijas teksts jums redzams. Lūdzu deputātus balsot un lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 26, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 58.priekšlikums. Juridiskais birojs iesniedz. Precizēt 29.panta pirmajā daļā, lai darījumu akti saskaņojami ar pašvaldību vai pašvaldības priekšsēdētāju. Tas ir precizēts 30.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 59. priekšlikums. Juridiskais birojs iesniedz. Izteikt 29.panta pirmo daļu iesniegtajā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi 30.pantā.

Sēdes vadītājs. Arī pret to deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

J.Rāzna. 60.priekšlikums attiecas uz vietām, kur minētās personas nevar iegūt, 28.panta otrajā daļā minētās personas nevar iegūt zemi. Un šeit Tautsaimniecības komisija ir atbalstījusi 21.lapaspusē deputāta Emša iesniegto redakciju. Bet 60.priekšlikumu ir iesniegusi LZS, KDS un LDP frakcija, un Tautsaimniecības komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. Tāpat arī 61.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs — izteikt 29.panta otro daļu precizētā redakcijā, nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

J.Rāzna. Tāpat arī 62.priekšlikums, ko ir iesniedzis deputāts Eniņš — papildināt 29.panta otro daļu pēc vārdiem “Valsts un rezervātos” ar vārdiem — kā tālāk tekstā. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš vēlas runāt. Lūdzu! Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie deputāti! Es tomēr lūgšu balsojumu. Man gan Seiles kundze jau skaidroja, ka it kā vajadzīgi saimnieki šīm vietām, bet man tomēr nav saprotams, kāpēc tad mēs rezervātus liedzam pārdot, bet bez rezervātiem mums vēl ļoti daudz īpaši aizsargājamo dabas teritoriju — kompleksie liegumi, ornitoloģiskie liegumi, tas nozīmē purvi, kur putni mīt... Kā tad tos mēs? Es pat tādā gadījumā neredzu daudzkārt lielu atšķirību starp šo. Tāpēc es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Eniņa kungs! Jūsu prasība tiks ievērota. Vairāk deputāti runāt... Anna Seile vēlas runāt. Lūdzu!

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Es pieteicos runāt tikai tāpēc, ka Čepāņa kungs izteica frāzi, ka acīmredzot Eniņa kunga prasība tiks ievērota. Kāda ir šī prasības būtība? Tātad Eniņa kungs saka, ka arī kurortos, īpaši aizsargājamos dabas objektos, un tādu ir ārkārtīgi daudz, tas var būt viens dižkoks, kura zemi tagad, ja mēs nobalsosim par Eniņa prielšlikumu, vairs neatdos bijušajam īpašniekam, viņa paliks. Un šeit nav pateikts, kā pārziņā — valsts, pašvaldības, vai kādas speciāli izveidotas institūcijas pārvaldījumā.

Šādu objektu ir ārkārtīgi daudz. To raksturi ir dažādi. Un visas šīs zemes, izņemot valsts rezervātu zemes, tiek ierobežotas savā apsaimniekošanas sistēmā. Ir īpaši noteikumi, un Vides aizsardzības ministrija, slēdzot zemes izpirkuma līgumu, ieraksta savus īpašos noteikumus. Tur nedrīksti cirst mežu vai nedrīksti šo zemi uzart, vai kapu kalniņš ir jāsaglabā. Bet vislielākās problēmas, ja tiktu nobalsots Eniņa kunga priekšlikums, rastos ar vēstures un kultūras pieminekļiem. Liela daļa no viņiem, it sevišķi šie senlaicīgie nami, ir privātīpašums. Un kas tad nu būtu, ja mēs tā ierakstītu, ja kāds šo savu privātīpašumu pārdod un līdzi iet viņam visi šie ierobežojumi — tam kultūras objektam, zeme, kur tā paliktu? To nevarētu pārdot. Tā paliktu tam pašam iepriekšējam īpašniekam. Šāds ierosinājums ļoti sarežģītu mūsu zemes apsaimniekošanas sistēmu. Bet valsts rezervātos ierobežojumi ir tāpēc, ka šī zeme ir valsts zeme. Valsts rezervātu teritorijā nav neviena gabaliņa privātīpašuma zemes pēc zemes reformas. Viss ir apmainīts.

Sēdes vadītājs. Paldies, godājamā Seiles kundze. Es iedrošināju Eniņa kungu vienīgi ar to, ka tiks ievērota viņa prasība pēc balsojuma par viņa priekšlikumu. Par rezultātiem, protams, es neko teikt nevaru. Ja vairāk neviens nevēlas runāt, tad lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu un, lūdzu, balsojam deputāta Eniņa priekšlikumu — papildināt likumprojekta 29.panta otro daļu pēc vārdiem “Valsts rezervātos” ar vārdiem... tālāk kā tekstā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 31, atturas — 22. Diemžēl Eniņa kunga priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 63.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Zīle, — papildināt 29.panta otro daļu ar apakšpunktu iesniegtajā redakcijā. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Runās Roberts Zīle, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

R.Zīle (TB). Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šī priekšlikuma būtība ir tātad papildināt 29.panta otro daļu ar jaunu 4.apakšpunktu. Tā kā pašreizējā komisijas attieksmē, iepriekšējā lapaspusē jūs redzat otrās daļas trīs apakšpunktus, tad šī ceturtā svītra, kas nozīmē 4.apakšpunktu, tika papildināta ar lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām izmantojamām zemēm. Līdz ar to šī atsauce ir sasaistīta ar 28.panta otrajā daļā nobalsoto personu loku. Tātad šīm personām, ja atbalstītu šo manu priekšlikumu, nebūtu tiesības iegādāties zemi lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām saskaņā ar pagasta ģenerālplāniem. Ja tādu nav, tad ir atsauce uz Vides ministrijas atļauju, kas ir nākošā panta projektā. Un, ja tāda ir, tad situācija ir skaidra, un skaidra tā ir arī no likuma “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību”, kur 10.pantā ir uzskatīti, ja nemaldos, 10 zemes lietošanas mērķi lauku apvidos. Un šie ir divi no tiem — paši svarīgākie Latvijai, manuprāt. Es aicinu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātie kolēģi! Šajā gadījumā es runāšu no Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas puses, atbalstot šo priekšlikumu.

Pirms šī balsojuma mēs diskutējām ar priekšlikuma iesniedzēju Zīles kungu šo priekšlikumu un noteicām, ka konceptuāli pēc formas šis varētu būt tas veids, kā mēs ierobežojam ārzemju juridisko personu iespējas uzpirkt lauksaimniecības zemi ar zemi lauksaimniecības lietošanas mērķiem. Šāda situācija ir izveidojusies šobrīd laukos, un ir nepieciešamība zināmu laiku aizsargāt vietējos saimniekus, vietējos lauksaimniecības uzņēmumus, ļaut tiem nostiprināties, iegūt savā īpašumā pēc iespējas vairāk zemes. Tomēr, kā bijām diskutējuši, mūsuprāt, šis ir priekšlikums, kuram vajadzētu būt attiecībā uz mūsu valsts teritoriju iedarbībai ar selektīvu raksturu. Proti, ka šī problēma visasāk izpaužas tajās vietās, kur ir šī auglīgā augsne, kur ir šī auglīgā zeme, piemēram, Zemgalē. Bet nezinu, vai perspektīvā mums vajadzētu noteikt šādu ierobežojumu uz visu Latvijas teritoriju kopumā, īpaši tur, kur šī zeme varbūt nav tik auglīga, kur šie apstākļi nav tik piemēoti saimniekošanai, un vai mums nevajadzētu tomēr veicināt, ja ārzemju firmas grib nodarboties ar lauksaimniecisko ražošanu, veicināt, lai viņi pērk, ja viņi grib šo zemi Latgalē. Tāpēc tikām diskutējuši, ka šāds princips varētu tikt iekļauts pārejas noteikumos ar noteiktu darbības pārejas posmu, pēc kuriem šie ierobežojumi vairs nebūtu, jeb otrādi. Tad, kad Saeima izskatīs likumu par depresīvajiem reģioniem, tad šajā likumā noteikt, ka, lūk, šajos depresīvajos reģionos, piemēram, Latgalē, mēs šādus ierobežojumus ārzemju uzņēmējiem nenosakām.

Bet kopumā situācijā, kāda tā ir šobrīd, mēs atzīstam nepieciešamību laukos šos ierobežojumus šobrīd noteikt, un tāpēc aicinām arī atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies deputāti nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi pret deputāta Zīles priekšlikumu— papildināt 29.panta otro daļu ar apakšpunktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 3, atturas — 8. Pieņemts.

J.Rāzna. 64.priekšlikums. Deputāta Emša — izteikt 29.panta otro daļu dotajā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 22.lappuse. 65. un 66.priekšlikums attiecas uz 30.panta nosaukumu. 65.priekšlikumu iesniedzis deputāts Bartaševičs — izteikt 30.panta nosaukumu dotajā redakcijā. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas viedoklim par panta nosaukumu piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 66.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums, — izteikt 30.panta nosaukumu šādā redakcijā — “Darījumu izskatīšanas kārtība”. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Bet deputāti, man šķiet, ka neiebilst pret komisijas slēdzienu. Pieprasa balsojumu. Labi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Juridiskā biroja priekšlikumu — izteikt 30.panta nosaukumu šādā redakcijā “Darījumu izskatīšanas kārtība”. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 30, atturas — 10. Tātad panta redakcija netiek pieņemta. Panta nosaukums, piedodiet!

J.Rāzna. 67.priekšlikums — deputātu Seiles un Rāznas priekšlikums — papildināt 30.pantu ar jaunu pirmo daļu. Komisija daļēji atbalstīja. Es gribu pateikt, ka 30.panta redakcija sākas 26.lappusē.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Tās aizmugures vienošanās jau viena ārkārtīgi laba lieta, bet var jau būt arī tā, ka viens pants paliek bez nosaukuma, bet nedrīkstētu izslēgt visu šo pantu no likuma teksta. Es lūdzu mani nepārtraukt, Panteļējeva kungs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu neveidot dialogu ar zāli.

A.Seile. Tātad kāda ir šī priekšlikuma būtība. 30.pantā ir paredzēta darījumu izskatīšanas vai kā bija Juridiskā biroja priekšlikumā — kārtība. Un šajā pantā tiek... piemēram, pirmajā daļā ir paredzēts, ka visiem tiem, par kuriem subjektiem mēs nobalsojām 1.panta daļā, tātad Latvijā reģistrētām juridiskām personām, publiskām akciju sabiedrībām, pilsoņiem — ne pie viena nav jāgriežas, nekas nav jāprasa, ka viņu vienīgā kontrole ir Zemesgrāmatu nodaļa. Vai gribam to izsvītrot, ja mēs balsosim pret visu šo pantu? Neiesaku. Un tālāk, šīm otrajām personām, kur mēs esam noteikuši... otrajā daļā minētajām personām, nepilsoņiem, citām juridiskajām personām, sabiedriskajām organizācijām, ir noteikta šī kārtība, cik dienu laikā, cik ātri jāizskata šie priekšlikumi, un viņi nevar paši vien skriet ar pliku likumu kabatā uz Zemesgrāmatu nodaļu. Viņiem ir vēl jāsaņem šis pagasta atzinums un Vides un reģionālās ministrijas atzinums par to, vai viņiem tiešām šis zemes gabals pēc visa pienākas un vai uz viņiem neattiecas ierobežojums par to, ka tā ir pierobežas zona vai kaut kas tamlīdzīgs, vai valsts rezervātu zeme. Neiesaku tā sabalsot likumu, viņš kļūs nebaudāms.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai vēl kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Vairāk neviens runāt nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu, Rāznas kungs!

J.Rāzna. Es domāju, ka balsojam.

Sēdes vadītājs. Par ko balsojam, Rāznas kungs?

J.Rāzna. Par 30.panta pirmās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Par 67.priekšlikumu — papildināt 30.panta pirmo daļu ar jaunu...

J.Rāzna. Absolūti vienāds ir arī 68. priekšlikums, ko iesnieguši LZS, KDS un LDP frakcija. Viņi abi ir vienādi. Bet balsojam par 67.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kāds ir komisijas viedoklis — daļēji atbalstīt — dokumentā rakstīts.

J.Rāzna. Jā, jo atbalstīti ir arī zemnieki, no šiem diviem priekšlikumiem ir izveidota 30.panta pirmā daļa.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputātu Rāznas un Seiles priekšlikumu — papildināt 30.pantu ar jaunu pirmo daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 18, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. Tātad 68.priekšlikums, ko iesnieguši LZS, KDS un LDP frakcija — papildināt 30.pantu ar jaunu pirmo daļu iesniegtajā redakcijā. Komisija daļēji atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Prasa balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu — papildināt 30.pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 22, atturas — 14. Šis priekšlikums arī nav pieņemts.

J.Rāzna. 23.lappuse. 69.priekšlikums. Deputāta Bartaševiča priekšlikums — izteikt 30.panta pirmo daļu iesniegtajā redakcijā. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Bartaševiča priekšlikumu nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 70.priekšlikums. Iesniegusi deputāte Seile — izteikt 30.panta pirmo daļu dotajā redakcijā. Komisija atbalstīja, apvienojot ar Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tas ir nākamais, Rāznas kungs.

J.Rāzna. Tas ir nākamais 71.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt šādam komisijas viedoklim? Nepiekrīt. Seiles kundze, jūs vēlaties runāt? Deputāti pieprasa balsojumu par jūsu priekšlikumu. Lūdzu, runās Anna Seile, LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Es jau jums vēlreiz teicu, ka Latvija maza zeme, nav pārāk liela, un tāpēc visa tā koncepcija, kāda ir gan mūsu lauksaimniecībai, gan mūsu reģionālai politikai, faktiski līdz šim bija veidota uz tādiem principiem, ka vajadzēja pateikt, kādam mērķim zemi izmanto. Tas ir katrā normālā valstī, varbūt Āfrikā tā nav. Un šis mans priekšlikums, kuru ir atbalstījusi Tautsaimniecības komisija, paredz tikai vienu, ka šiem citiem pilsoņiem, kuriem mēs zemi piešķiram, un citām juridiskām personām, kuras nerauj tās lielās prioritātes, ir jāpasaka, kādam mērķim viņi pērk. Vai viņš pērk zemi lauksaimniecības vajadzībām, vai viņš pērk zemi rūpnieciskām vajadzībām, jo citādi Latvija — par ko viņa var pārvērsties? Nekāda reģionālā plānošana vairs nalīdzēs, padomājiet par to, ja jūs neatbalstīsiet šo priekšlikumu. Iedarbojas klajais balsojums, kurā nez kāpēc šoreiz ir galēji vienojušies “Tēvzemei un Brīvībai” un “Latvijas ceļš”. Es iesaku vismaz pārējiem neatbalstīt šo nostāju un balsot par iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti vēlas runāt? Vairāk nevēlas. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputātes Seiles un Juridiskā biroja priekšlikumu — izteikt 30.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 20, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. Nākamais 72.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 30.panta pirmo daļu dotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

J.Rāzna. 73.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, jā, es pats nepasekoju līdzi, mēs nobalsojām par 30.panta pirmo daļu tikko principiāli, un līdz ar to šī panta pirmā daļa vairs nav skatāma, tādēļ šis priekšlikums nav apspriežams un nav skatāms, jo 30.panta pirmā daļa mums ir pieņemta. Deputāti tam nepiekrīt. Andrejs Panteļējevs, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (LC). Jā, es domāju, kad... tieši otrādi, faktiski visi priekšlikumi, kas attiecas uz pirmo daļu, tika noraidīti, līdz ar to vai nu mēs pieņemam, tad mums atsevišķi jābalso par pirmās daļas piedāvājumu, kā viņu piedāvā komisija, vai arī to nenobalsot, tad paliek spēkā otrajā lasījumā pieņemtā redakcija pirmai daļai. Mēs neesam pieņēmuši pirmo daļu tādā nozīmē, ka visi priekšlikumi, kurus komisija it kā ņēma vērā, bija noraidīti balsojot, līdz ar to mēs nevaram teikt, ka pirmā daļa komisijas redakcijā ir pieņemta.

Sēdes vadītājs. Jā. Paldies! Godājamie kolēģi, mēs te pakonsultējāmies ar Kārtības ruļļa labiem zinātājiem, un tādēļ lieku priekšā balsot par komisijas iesniegto 30.panta pirmās daļas redakciju. Par komisijas iesniegto... 26.lappusē. Lūdzu iepazīties. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par komisijas iesniegto 30.panta pirmo daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 27, atturas — 10. Komisijas iesniegtais variants par 30.panta pirmo daļu nav pieņemts. Tātad paliek spēkā otrā lasījuma redakcija. Lūdzu tālāk!

J.Rāzna. Tagad 73.priekšlikums. Deputāta Bāna papildinājums — 30.panta otrajā daļā aiz vārdiem “28.panta tekstā pirmās daļas 3.b un 5.punktus”, un tālāk kā tekstā. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par Bāna kunga priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. Deputātu Seiles un Rāznas 74.priekšlikums — izteikt 30.panta otrās daļas pirmo teikumu iesniegtajā redakcijā. Komisija daļēji atbalstījusi un ietverts ceturtajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumi ir, tāpēc jābalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputātu Rāznas un Seiles priekšlikumu — izteikt 30.panta otrās daļas pirmo teikumu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 22, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 75.priekšlikums. Deputāta Bartaševiča priekšlikums — izteikt 30.panta otrās daļas pirmo teikumu iesniegtajā redakcijā. Komisija daļēji atbalstīja, ietverot ceturtajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret deputāta Bartaševiča priekšlikumu — izteikt 30.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 31, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 76.priekšlikums. Deputātes Seiles — aizstāt 30.panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus “pašvaldības priekšsēdētājiem” ar vārdiem “pagasta padomes priekšsēdētājiem”. Komisija atbalstīja, ietverts ceturtajā daļā.

Sēdes vadītājs. Arī par šo prasa balsojumu? Neprasa. Pieņemts.

J.Rāzna. 77.priekšlikums. Deputātes Seiles un Rāznas priekšlikums — izteikt 30.panta otrās daļas trešo teikumu iesniegtajā redakcijā. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 78.priekšlikums. Iesnieguši LZS, KDS un LDP frakcija — izteikt 30.panta otrās daļas pirmo teikumu iesniegtajā redakcijā. Komisija daļēji atbalstīja, ietverts ceturtajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu... Jūs noņemat savu... Priekšlikums noņemts. Paldies!

J.Rāzna. 79.priekšlikums. Deputāta Bartaševiča — izteikt 30.panta otrās daļas pēdējo teikumu iesniegtajā redakcijā. Komisija daļēji atbalstīja. Ietverts piektajā daļā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsojot izteikt attieksmi pret deputāta Bartaševiča priekšlikumu — izteikt 30.panta otrās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 26, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 26.lappusē. 80.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 30.panta otro daļu iesniegtajā redakcijā. Komisija atbalstīja precizētā redakcijā kā ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi un prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsojot izteikt attieksmi pret Juridiskā biroja priekšlikumu par 30.panta otrās daļas redakciju. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 25, atturas — 12. Nav pieņemts.

J.Rāzna. Komisijas piedāvātā otrā daļa ir 26.lappusē.

Sēdes vadītājs. Mums jābalso ir par komisijas piedāvāto šī panta otrās daļas redakciju. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 29, atturas — 9. Arī komisijas redakcija nav pieņemta, tādēļ paliek otrā lasījuma redakcija.

J.Rāzna. 81.priekšlikums, ko iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, — papildināt 30.pantu ar jaunu trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu pret šo priekšlikumu deputātiem nav. Pieņemts.

J.Rāzna. 82.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 30.panta trešo daļu iesniegtajā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi, izteikt precizētā redakcijā kā piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Ir. Tātad balsojam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par 30.panta trešās daļas redakciju. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 25, atturas — 11. Nav pieņemts.

J.Rāzna. 83.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Bartaševičs, — aizstāt 30.panta trešās daļas pirmajā teikumā vārdus “darījumu saskaņojums” ar vārdiem “darījums vai mantojums saskaņojams”. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas viedoklim piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 28.lappuse. 84.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Bartaševičs, — izteikt 30.panta ceturtās daļas pirmo teikumu iesniegtajā redakcijā. Komisija daļēji atbalstījusi, un iestrādāts 32. un 33.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par 30.panta ceturtās daļas pirmo teikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 24, atturas — 15. Nav pieņemts.

J.Rāzna. 85.priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — izteikt 30.panta ceturto daļu dotajā redakcijā. Komisija izsaka kā piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par komisijas priekšlikumu — 30.panta ceturtās daļas redakciju. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 22, atturas — 12. Nav pieņemts.

J.Rāzna. 86.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums — iekļaut 30.panta piekto daļu precizētā redakcijā 10.pantā. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna. 87.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Grīgs — izslēgt 31.pantu.

Sēdes vadītājs. Panteļējeva kungs, ja vēlaties runāt, lūdzu tribīnē. Mēs izskatām 87.priekšlikumu.

A.Panteļējevs. Problēma tā, ka 87.priekšlikums jau pāriet uz 31.pantu. Pašlaik mēs esam 30.pantā noraidījuši komisijas sēdē pieņemtos priekšlikumus, un tāpēc mums vismaz formāli jānobalso par komisijas piedāvāto ceturtās, piektās un sestās daļas redakciju trešajā lasījumā, kas, protams, formāli arī jānoraida, jo tāpēc, ka priekšlikumi ir noraidīti, bet mums...

Sēdes vadītājs. Tas ir 27.mūsu izsniegtā dokumenta lappusē. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts.

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Lai nerastos šādi pārpratumi, es tomēr aicinātu deputātus, kam ir iebildumi pret kādu priekšlikumu redakciju, paust to šeit no tribīnes, nevis formulējot tos no vietas. Tagad šobrīd mēs tā kā jau esam izskatījuši visus priekšlikumus, kas attiecas līdz 30.pantam ieskaitot, un neviens netika cēlis iebildumus pret šo komisijas redakciju šī panta ceturtai, piektai un sestai daļai, neviens nav oficiāli cēlis iebildumus no šīs tribīnes, mēs jau sākām izskatīt 31.pantu, un šeit pēkšņi deputāti uzstājas par to, lai mēs atgrieztos pie šiem vecajiem pantiem. Pie vecajām pantu daļām.

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs, mēs ņemsim šeit Prezidijā vērā jebkura deputāta prasību par balsojumu, ja viņš tādu pieprasīs, vai tas tiek no vietas vai no kādas citas zāles stūra izklāstīts, mēs to ņemsim vērā. Deputātiem ir tādas tiesības, tās tiek izmantotas. Lūdzu, Anna Seile.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamais sēdes vadītāj! Augsti godātie deputāti! Panteļējeva kunga prasība nav pareiza. Kāpēc? Tāpēc, ka visi Tautsaimniecības komisijas priekšlikumi, viņas atbalstītie priekšlikumi, jau ir arī iesniegti kā priekšlikumi 4.ailē. Nu, piemēram, šis par to ceturto daļu, par ko Panteļējeva kungs runā. Viņš jau tika balsots kā 85.priekšlikums, un pēdējā ailē šie priekšlikumi ir vienkārši atkārtoti, lai pirms likuma teksts būtu pēdējā ailē. Jā, tas ir noraidīts. Un tādēļ par to nekas vairs nav jābalso. Paliek spēkā šajā gadījumā otrā lasījuma redakcija un nevis kaut kas cits.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, Seiles kundzei nav taisnība tajā apstāklī, ka, ja mēs neesam pieņēmuši kādu no deputātu vai frakciju priekšlikumiem, bet tajā pašā laikā ir arī atbildīgās komisijas izteiktā redakcija, tad mums par to, Seiles kundze, ir jābalso. Jā, mēs to tagad arī taisāmies darīt, pēc deputātu pieprasījuma. Un tad, kad mēs būsim nobalsojuši “par” vai “pret”, tad lemsim jautājumu, vai paliks tas spēkā vai otrā lasījuma redakcija. Tādēļ, godājamie kolēģi, tagad es aicinu balsot par 30. panta 4. daļu, kādu to ir iesniegusi atbildīgā komisija. Šī panta redakcija ir izklāstīta mūsu dokumenta 27. lappusītē labajā ailītē. 4. daļa. Tagad mums ir jāizsaka sava attieksme pret šo te redakciju balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par atbildīgās komisijas iesniegto 30. panta 4. daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 30, atturas — 8. Arī šis priekšlikums nav pieņemts. Un līdz ar to paliek spēkā otrajā lasījumā pieņemtā redakcija.

J.Rāzna. Par 5. daļu jābalso.

Sēdes vadītājs. Tagad vēl par 5. daļu. Lūdzu, arī 5. daļa ir izklāstīta mūsu izsniegtā dokumenta 28. lapaspusē labajā ailītē. Lūdzu... ja neviens nevēlas runāt, lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus balsot par šī panta 5. daļas redakciju. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 31, atturas — 7. Arī šis priekšlikums nav pieņemts, un tādēļ paliek spēkā otrajā lasījumā pieņemtā redakcija. Lūdzu, tālāk!

J.Rāzna. Tālāk 29. lapaspuse, 87. ... 6. daļa tad ir vienāda kā otrā, tā trešā lasījumā, tur tikai gribēts ir pārcelt.

Sēdes vadītājs. Par 6. daļu kolēģiem strīdu nav. Tā tiek pieņemta. Paldies!

J.Rāzna. 29. lapaspuse, 87. priekšlikums. Iesniedz deputāts Grīgs — izslēgt 31. pantu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Grīgs vēlas runāt. Lūdzu! Oskars Grīgs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”

O.Grīgs (TB). Es nācu noņemt to priekšlikumu, jo tam jau vairs nav nekādas jēgas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Grīga kungs priekšlikumu noņem. Rāznas kungs, lūdzu, tālāk. Grīga kungs savu priekšlikumu — izslēgt 31. pantu — noņēma.

J.Rāzna. 88. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Bāns, — papildināt 31. pantu pirms vārdiem “28. panta otrajā daļā” ar tekstu “pirmās daļas 3. “b” un 5. punktos” — komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Nepiekrīt. Vents Balodis, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”, vēlas runāt, bet tikai 13 minūtes...

V.Balodis (TB). Godātie kolēģi, es tomēr gribu, lai mēs balsotu par šo, jo 3.b punkts, tas ir arī par SIA, kas ir ārvalstu īpašumā, un tos darījumus tomēr vajadzētu pārskatīt. Tā ka es lūdzu jūs balsot par Bāna kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis vēlas runāt, Latvijas Vienības partijas frakcija. 12 minūtes, Valdmaņa kungs, atlikušas ir.

G.Valdmanis (LVP). Godāto Prezidij, godātie kolēģi! Kā jau varbūt varēja paredzēt, mēs tagad esam nolēmuši, ka mēs Latvijas zemi pārdosim gandrīz bez ierobežojumiem. Es izprotu, ka tas ir man un varbūt daudziem citiem no jums nepieņemams, bet mēs it kā tā esam balsojuši. Vismazāk mums vajag... minimālā lieta, kas mums ir vajadzīga, ir, ka mēs redzam, kādu postu mēs esam izdarījuši. Lai mēs to redzētu laicīgi, lai mēs varētu likumu mainīt. Es jums lūdzu dot mums un mūsu tautai to pārskatu, lai mēs redzam, ko mēs šodien esam izdarījuši, lai mēs varētu to pēc vajadzības mainīt. Lūdzu atbalstīt Bāna kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk neviens debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Bāna kunga priekšlikumu — papildināt 31. pantā jums iesniegto tekstu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 20, atturas — 13. Priekšlikums pieņemts.

J. Rāzna. 89. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Bartaševičs, — izteikt 32. panta pirmo daļu iesniegtajā redakcijā. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti nepiekrīt? Bartaševiča kungs vēlas runāt? Vajag balsojumu. Bartaševiča kungs pieprasa balsojumu. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Bartaševiča kunga priekšlikumu — izteikt 32. panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 37, atturas — 21. Nav pieņemts.

J.Rāzna. 90. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Grīgs, — izteikt 32. panta pirmo daļu iesniegtajā redakcijā. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par komisija slēdzienu... Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsojot izteikt savu attieksmi pret deputāta Grīga priekšlikumu — izteikt 32. panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 30, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. 91. priekšlikums. Juridiskais birojs iesniedz — aizstāt 32. panta pirmajā daļā vārdu “īpašumā”, un tālāk kā tekstā. Komisija ir atbalstījusi, un gribu pateikt tagad, ka tie visi priekšlikumi, kas ir iesniegti uz 92. pantu, praktiski attiecas tagad uz jauno 93. pantu, jo šie panti ir mainīti vietām.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī prasa balsojumu. Lūdzu zvanu!

J.Rāzna. Es atvainojos... 33. pants...

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot Juridiskā biroja priekšlikumu — aizstāt 32. pantā pirmajā daļā vārdu “līgumā” ar vārdu “pašvaldības”, un vārdus tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 21, atturas — ... pret — 29, atturas — 14. Nav pieņemts.

J.Rāzna. 92. — Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt 32. panta otrajā daļā vārdus “pilsonības iegūšanas” ar vārdiem “uzņemšanas pilsonībā”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Andrejs Panteļējevs, frakcija “Latvijas ceļš”. Bet astoņas minūtes...

A.Panteļējevs (LC). Es atvainojos, cienījamais priekšsēdētāj! Es tikai gribētu paskaidrot, lai mums nebūtu jābalso par šo tīri tehnisko labojumu, tad es ierosinu tomēr balsot par 32. panta pirmās un otrās daļas redakciju tādu, kādu viņu piedāvā trešajam lasījumam, un, ja tā netiek pieņemta, tad paliek pirmā... otrā lasījuma redakcija, jo šeit faktiski tas tīri tehniskais labojums ir, vienalga, attiecināms vai uz vienu, vai uz otru lasījumu.

Sēdes vadītājs. 32. panta redakcija ir izklāstīta, cienījamie kolēģi, dokumentā 31. lappusē labajā pusē. 32. pants — fizisko un juridisko personu zemes īpašuma tiesību izbeigšanas kārtība. Pirmā un otrā šī panta daļa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Un lūdzu deputātus balsot par 32. panta redakciju! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 25, atturas — 13. Šī redakcija nav pieņemta, tādēļ paliek spēkā otrā lasījumā akceptētā redakcija. Seiles kundze vēlas runāt. Nu mums ir palikušas sešas minūtes, Seiles kundze.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamais sēdes vadītāj, es tomēr aicinu jūs likt uz balsošanu šo 92. priekšlikumu vai vismaz pavaicāt zālei, vai neviens neiebilst, jo te ir tīri redakcionāls labojums, un lielajā aizrautībā mēs jau daudzus redakcionālus labojumus esam izmetuši ārā. Šajā otrajā daļā runā par to Juridiskais birojs, ka vārdus “pilsonības iegūšana” nobalsot ar “uzņemšanu pilsonībā”. Tīri redakcionāls. Neaizraujieties!

Sēdes vadītājs. Godājamā Seiles kundze! Jūsu prasība man ir tikpat svēta kā citu deputātu, un tādēļ lieku uz balsošanu 92. priekšlikumu. Juridiskais birojs ierosina aizstāt 32. panta otrajā daļā vārdus “pilsonības iegūšana” ar vārdiem “uzņemšanas pilsonībā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Seiles kundze, godājamie kolēģi, pieprasa balsojumu, un man tas ir jāpilda. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 4, atturas — 93. priekšlikums. Lūdzu! Par 33. panta pirmās daļas...

J.Rāzna. 93. priekšlikums, ko iesniegusi Seile un Rāzna, — izteikt 33. panta pirmās daļas pirmo teikumu dotajā redakcijā. Komisija ir daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 25, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Rāzna. Nākošais — 94. priekšlikums, ko iesniegusi LZS, KDS un LDP frakcija, — izteikt 33. panta pirmās daļas pirmo teikumu iesniegtajā redakcijā. Komisija ir daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti noņem šo priekšlikumu. Seiles kundze, bet Vītola kungs kā frakcijas pārstāvis noņem šo priekšlikumu... Labi, Seiles kundze, lūdzu tribīnē! Četras minūtes.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Jebkuru iesniegto priekšlikumu var uzturēt jebkurš cits deputāts, kas atrodas šajā plenārsēžu zālē. Es uzturu šo priekšlikumu. Tā būtība zināmā mērā ir līdzīga ar manu iepriekš iesniegto priekšlikumu, un teksts pasaka vienīgi to, ka zemes īpašumu... ja zemes īpašumu neizmanto pirkuma līgumā paredzētajiem mērķiem un arī vēl citi noteikumi šeit tiek minēti, tad šis īpašums gada laikā ir jāatsavina Latvijas likumdošanas noteiktajā kārtībā. Es uzskatu, ka šis Zemnieku frakcijas iesniegtais priekšlikums ir ārkārtīgi būtisks un neizprotu, kāpēc Zemnieku frakcijas priekšlikumu viens pats Vītola kungs tik vienprātīgi var noņemt, jo šeit tomēr ir iestrādāts likumā līdz šim tas princips, ka zeme ir jāizmanto ļoti noteiktam mērķim, un tāpēc es aicinu jūs balsot par Zemnieku frakcijas izteikto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vītola kungs vēlas runāt. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija. Trīs minūtes vairs tikai palikušas.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Es gribēju vienkārši ieviest skaidrību. Seiles kundze, Zemnieku savienībai un kristīgajiem demokrātiem ir pieņemama 33. panta otrajā lasījumā nobalsotā redakcija, kura nosaka jau šos minētos nosacījumus, pie kuriem īpašums, ja tas netiek izmantots pirkuma līgumā paredzētajiem mērķiem, tiek atsavināts, un mūs šī redakcija apmierina.

Sēdes vadītājs. Nobalsosim to un ar to arī šodien darbu beigsim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu — izteikt 33. panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 25, atturas — 15. Tas nav pieņemts.

Paldies, godājamie kolēģi, pulksten 17.00 ir preses konference. Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Godājamie deputāti, nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Edgars Bāns, Ziedonis Čevers ir zālē. Roberts Dilba, Aivars Endziņš, Roberts Jurdžs, Jānis Jurkāns, Juris Kaksītis ir zālē. Pēteris Keišs, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ilga Kreituse, Aivars Kreituss, Ivars Jānis Ķezbers, Kristiāna Lībane, Jānis Rāzna ir zālē. Māris Rudzītis, Atis Sausnītis ir zālē. Elmārs Zelgalvis ir zālē. Ēriks Zunda. Paldies!

Sēdes vadītājs. Sēdi paziņoju par slēgtu. 17.30 sēde. Valdības atbildes uz deputātu jautājumiem.

14. novembra sēde

Sēdes sākums pulksten17.30

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Sāksim Saeimas plenārsēdi, kas velīta valdības atbildēm uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Edgars Bāns, Roberts Dilba, Vladilens Dozorcevs, Aivars Endziņš, Roberts Jurdžs, Jānis Jurkāns, Pēteris Keišs, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ilga Kreituse, Aivars Kreituss, Ivars Jānis Ķezbers, Kristiāna Lībane, Māris Rudzītis, Ēriks Zunda. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi! Pirms izskatām darba kārtību, gribu iepazīstināt jūs ar Ministru prezidenta Andra Šķēles parakstīto dokumentu, kurā viņš lūdz: “Atbilstoši Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantam pārcelt no Saeimas Prezidija izsludinātās Saeimas 1996.gada 14.novembra sēdes dienas kārtības uz kārtējo Saeimas sēdes dienas kārtību šādus jautājumus: “Par pamatojumu drošības dienesta vadības maiņām”, “Par paredzēto izdevumu tāmi Latvijas Republikas 1997.gada budžeta projektā programmā “Cietumi un administrācija””, iekšlietu ministram Dainim Turlā kungam šajā laikā jāveic jau agrāk dotie uzdevumi. Ministru prezidents Andris Šķēle.”

Gribu jūs informēt, ka Turlā kungs zvanīja arī uz Saeimas Prezidiju, un sakarā ar piedalīšanos saietā, kas ir veltīts netīrās naudas “atmazgāšanas” jautājumiem, kas notiek šodien Latvijā, viņš piedalās tur, un tādēļ arī Ministru prezidents šādu dokumentu mums ir iesniedzis. Godātie kolēģi, es saprotu jūsu emocijas, taču Kārtības rullis paliek Kārtības rullis.

Tādēļ izskatām otro darba kārtības jautājumu. Deputātu J.Vidiņa, J.Sinkas, N.Pēterkopa, R.Jurdža un A.Nagļa jautājums Ministru prezidentam un finansu ministram A.Šķēles kungam par kases aparātu “Casio-190” lietošanas aizliegumu no 1.01.1997.gada. Jautājuma pamatotībai vārds deputātam Jurim Vidiņam.

J.Vidiņš (TB). Cienījamā Saeima! Mēs šo jautājumu vispusēji skatījām jau mēnešus trīs, četrus atpakaļ, un tad bijušais finansu ministrs Kreituss teica, ka tie top izņemti no apgrozības tādēļ, ka esot novecojuši. Pēc tās reizes es piegāju pie Počas kundzes, un viņa man solīja, ka šo jautājumu noskaidros. Negaidot to, es aizgāju uz Finansu ministriju un mēģināju dabūt zināt, cik īsti tādi kases aparāti ir uzņēmējiem. Un tā man tas cilvēks, kas par šo lietu atbild, arī nevarēja neko sakarīgu pastāstīt. Lai gan ir jebkurā lielākā pilsētā un rajonā kases servīzes aparāti “Servise firms” pēc Ministru kabineta noteikumiem. Es esmu runājis ar vairākiem uzņēmējiem, un viņi ir nesaprašanā, kāpēc viņiem tagad ir jāziedo valstij katram 300 lati, kopsummā dažādi uzņēmēji izsaka minējumus, ka tā summa kopumā var sastādīt līdz 3 miljoniem latu. Kāpēc viņiem ir jāmaksā šo naudu, ja ir izpildījuši godprātīgi iepriekšējās valdības rīkojumu - iegādājušies tieši tos kases aparātus, ko iepriekšējās valdības rekomendēja. Es uzskatu, ka tas ir savdabīgs Valsts ieņēmumu dienesta rekets pret uzņēmējiem, un ne tikai pret uzņēmējiem, bet arī pret iedzīvotājiem nodokļu maksātājiem, jo, ja uzņēmēji cietīs šos zaudējumus, viņiem būs, lai kompensētu, katrā ziņā jāpalielina preču cenas, ko kompensēs, protams, vienkāršais nodokļu maksātājs. Es lūdzu Počas kundzi atbildēt skaidri uz šiem jautājumiem, kas ir uzdoti tieši un konkrēti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aija Poča, ieņēmumu valsts ministre. Lūdzu!

A.Poča (ieņēmumu valsts ministre). Godātais Saeimas Prezidij! Godātā Saeima! Atbildot uz deputātu Vidiņa, Sinkas, Pēterkopa, Jurdža un Nagļa jautājumu un noklausoties arī Vidiņa kunga jautājumu motivāciju, varu precīzi atbildēt uz visiem uzdotajiem jautājumiem. Faktiski šīs precīzās atbildes ir sniegtas dokumentā nr.1712a, kur ir norādīti pareizie termiņi, no kura laika nav lietojami šie aparāti, kur ir norādīta arī motivācija, kāpēc šie aparāti nav piemērojami, jo tie nenodrošina grāmatvedības dokumentiem jeb grāmatvedības atskaitēm nepieciešamās ziņas čeku izdrukā, kā arī to, kādi pasākumi tiek veikti, lai uzņēmējiem nebūtu jāmaksā 300 lati, kā šeit minēja Vidiņa kungs, bet aptuveni 25 - pilnveidojot šo aparātu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Papildjautājumiem Juris Vidiņš — frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

J.Vidiņš (TB). Cienītā Počas kundze! Man tomēr neapmierina jūsu atbilde. Ja šie kases aparāti nenodrošina grāmatvedības uzskaiti, tā nav uzņēmēju problēma. Tā ir jūsu problēma, kā iepriekšējās valdības varas pārmantotājas. Ja jūs esat izdevuši nepareizus un galīgi muļķīgus lēmumus. Un es nezinu, kādēļ par šiem muļķīgiem lēmumiem un norādījumiem, un instrukcijām ir jāmaksā nodokļu maksātājiem.

Sēdes vadītājs. Aija Poča, ieņēmumu valsts ministre. Lūdzu!

A.Poča (ieņēmumu valsts ministre). Jautājumu par to, kādi atskaites dokumenti ir nepieciešami, jeb, pareizāk sakot, kādi rekvizīti jāsatur atskaites dokumentiem, kurus izmanto grāmatvedībā, lai aprēķinātu gan nodokļu lielumu, gan arī citus ekonomiskus lielumus, nosaka nevis Valsts ieņēmumu dienests ar muļķīgiem lēmumiem, bet gan likums “Par nodokļiem un nodevām”, likums “Par grāmatvedību”, dažādi Ministru kabineta normatīvie akti un vēl vesela rinda citu dokumentu.

Runājot par to, ka tās ir mūsu problēmas, bet nevis uzņēmēju problēmas, es gribu teikt, ka šie paši uzņēmēji arī bieži pērk veikalos preces, tā saucamās mazvērtīgās preces, kuru vērtība ir līdz 50 latiem. Un, lai attaisnotu šos izdevumus, savā grāmatvedībā viņiem šie čeki ir nepieciešami. Tā kā, ja jūs uzskatiet, ka šādi dokumenti nav vajadzīgi, mums nav jāuzskaita visi attaisnotie izdevumi un precīzi jāaprēķina maksājamās nodokļu summas, likumdevējs ir tiesīgs mainīt likumus un noteikt citu kārtību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Otrs papildjautājums netiek izvirzīts. Paldies! Jautājums izskatīts.

Nākamais. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, L.Staša un V.Kalnbērza jautājums Ministru prezidentam A.Šķēles kungam par bankas “Baltija” likvidēšanai pieaicināto ārzemju firmas speciālistu nepieciešamību.

Jautājuma motivācijai vārdu neviens nevēlas. Atbildi sniedz Dzintars Rasnačs, Latvijas tieslietu ministrs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (Latvijas tieslietu ministrs). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Ministru prezidents ir pilnvarojis Tieslietu ministriju sniegt atbildi uz šo jautājumu. Atbilde iesniegta 13.novembrī, un tur viss ir paskaidrots.

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumiem vārdu neviens nelūdz. Jautājums izskatīts. Paldies! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties un Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Edgars Bāns, Roberts Dilba, Vladilens Dozorcevs, Aivars Endziņš, Roberts Jurdžs, Jānis Jurkāns, Pēteris Keišs, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ilga Kreituse, Aivars Kreituss, Ivars Jānis Ķezbers, Kristiāna Lībane, Imants Liepa (zālē). Leopolds Ozoliņš (zālē). Māris Rudzītis, Ēriks Zunda. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, godājamie kolēģi! Plenārsēdi paziņoju par slēgtu.

Atgādinu, ka Saeimas svinīgā plenārsēde notiek 18.novembrī pulksten 12.00 šeit. Un kārtējā plenārsēde 21.novembrī pulksten 9.00. Paldies!

Uz Saeimas deputātu jautājumiem

rakstiski iesniegtās atbildes

Uz jaut. Nr. 80 — dok. Nr. 1712a

Valsts ieņēmumu valsts ministre A. Poča:

1996. gada 6. novembrī

Atbildot uz deputātu jautājumu, vispirms jāatzīmē, ka saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta 1996. gada 8. marta rīkojuma Nr. 82 “Par elektroniskajiem kases aparātiem, kuri iegādāti līdz 1995. gada 1. janvārim” 3. punktu:

“Elektronisko kases aparātu “Casio ER–190” drīkst izmantot tikai līdz 1997. gada 31. decembrim, jo tas nenodrošina čeka izdrukā uzņēmuma nosaukumu, adresi, tālruņa numuru un nodokļu maksātāja kodu”, nevis līdz 1997. gada 1. janvārim, kā tas ir norādīts deputātu jautājumā.

Pēc Valsts ieņēmumu dienestā esošajām operatīvajām ziņām, valstī tiek izmantoti 33 693 kases aparāti, t. sk. kases aparāti “Casio ER–190” — 1248 (3,7%).

Minētais Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums tika pieņemts tādēļ, ka kases aparāta “Casio ER–190” čeka izdrukas nenodrošina pašreizējās likumu “Par grāmatvedību” un “Par pievienotās vērtības nodokli” prasības, jo čeka izdrukā nav virsraksta ar nepieciešamajiem rekvizītiem, un līdz ar to šie čeki neder kā grāmatvedības dokumenti.

Lai arī turpmāk varētu izmantot šos kases aparātus, tiek meklētas iespējas, kā tos pārveidot pēc modeļa “Casio ER–230” parauga. Tas kases aparātu lietotājiem ļaus nevis iegādāties jaunus kases aparātus, bet par minimālu samaksu (apmēram Ls 25) pārveidot lietošanā esošos kases aparātus “Casio ER–190”. Tāda kases aparāta pārveidošana tā lietotājam ir izdevīgāka par katra kases čeka izdrukas zīmogošanu ar virsraksta rekvizītu zīmogu un papildus darījuma apliecinošu kvīšu rakstīšanu.

Uz jaut. Nr. 82 — dok. Nr. 1752

Tieslietu ministrs Dz. Rasnačs:

1996. gada 13. novembrī

Latvijas Republikas Tieslietu ministrija, atbildot uz deputātu A. Golubova, O. Deņisova, M. Bekasova, L. Staša un V. Kalnbērza jautājumu, paskaidro, ka saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu komercbankas dibināšanu, darbību, reorganizāciju un likvidāciju, tajā skaitā arī bankrota gadījumā, regulē 1995. gada 5. oktobra “Kredītiestāžu likums”. Šī likuma 131. pants nosaka, ka kredītiestādes likvidācijas un bankrota gadījumā likvidāciju īsteno tiesas iecelts likvidators, kuru tiesa ieceļ pēc Latvijas Bankas ieteikuma. Turklāt, ievērojot šī likuma 132. pantā ietverto tiesību normu, par likvidatoru var būt fiziskā persona, kurai ir nepieciešamā izglītība un profesionālā pieredze banku darbībā, vai arī juridiskā persona, kuru pamatdarbība ir juridisko pakalpojumu vai auditorpakalpojumu veikšana.

Papildus paskaidrojam, ka saskaņā ar augstāk minētā likuma 133. pantu kredītiestādes likvidatora izdevumus sedz likvidējamā kredītiestāde un likvidatora kopējo izdevumu apjoms nedrīkst pārsniegt piecus procentus no likvidācijas gaitā realizēto un atgūto aktīvu vērtības.

Vēršam jūsu uzmanību, ka neviens no iepriekš minētiem jautājumiem nav pie-kritīgs Ministru kabinetam, jo neviena no likvidācijas procesā iesaistītām institūcijām tam nav pakļauta, un tāpēc aicinām deputātus iesniegt jautājumus pēc piekritības.

Kopsavilkums

Par 13.–14.novembra sēdēm

Saeima 2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Grozījums likumā “Operatīvās darbības likums””(Reģ.nr.168) (dok. nr.549; nr.1630) Balsojums: 46 par, 10 pret, 5 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. (Reģ. nr.305) (dok. nr.896; nr.1631) Balsojums: 60 par, 0 pret, 5 atturas.

— “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”. (Reģ.nr.411) (dok. nr.1206; nr.1632) Balsojums: 60 par, 4 pret, 3 atturas.

Saeima 1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. (Reģ.nr.456) (dok. nr. 1415; nr.1616) Balsojums: 40 par, 24 pret, 11 atturas.

— “Ārstniecības likums” (Reģ.nr.463) (dok. nr.1505; nr.1617) Balsojums: 62 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. (Reģ.nr.464) (dok. nr.1506; nr.1629) Balsojums: 64 par, 1 pret, 1 atturas.

Saeima nodeva otrreizējai caurlūkošanai likumu:

— “Obligātā militārā dienesta likums”. (Reģ.nr. 269) (dok. nr.1741; nr.1741a) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Balsojums: 61 par, 4 pret, 8 atturas.

Saeima nodeva komisijām likumprojektus:

— “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. (Reģ.nr.535) (dok. nr.1734; nr.1734a) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””. (Reģ.nr.536) (dok. nr.1735; nr.1735a) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. (Reģ.nr.537) (dok. nr.1739; nr.1739a) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

Saeima pieņēma lēmumus:

— “Par Grigorija Panteļējeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr.1605) Balsojums: 42 par, 2 pret, 6 atturas.

— “Par Igora Pavlova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr.1606) Balsojums: 39 par, 3 pret, 9 atturas.

— “Par Andreja Maticina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr.1607) Balsojums: 42 par, 3 pret, 7 atturas.

— “Par Vjačeslava Fanduļa uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr.1608) Balsojums: 41 par, 4 pret, 7 atturas.

— “Par Džamala Maisuradzes uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr.1610) Balsojums: 46 par, 1 pret, 6 atturas.

— “Par dažu rajonu tiesu tiesnešu apstiprināšanu”. (dok.nr.1736) Apstiprināt: Kārli Jansonu par Limbažu rajona tiesas tiesnesi. Balsojums: 52 par, 3 pret, 7 atturas. Ivetu Šultiņu–Šulcu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi. Balsojums: 45 par, 3 pret, 9 atturas.

— “Par dažu rajonu zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku vietnieku iecelšanu”. (dok. nr.1737) Iecelt: Ingūnu Mihaļovu par Vidzemes apgabaltiesas Cēsu rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci. Balsojums: 46 par, 1 pret, 6 atturas. Odetu Turku par Kuldīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci. Balsojums: 45 par, 0 pret, 7 atturas.

— “Par Jūrmalas pilsētas tiesas administratīvā tiesneša A.Strautiņa pirmstermiņa atbrīvošanu no amata”. (dok. nr.1738) Atbrīvot Andreju Strautiņu no Jūrmalas pilsētas administratīvā tiesneša amata. Balsojums: 45 par, 3 pret, 5 atturas.

— “Par Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma”. (dok.nr.1703;nr.1731) Apstiprināt par Satversmes tiesas tiesnešiem: Andreju Lepsi. Balsojums: 53 par. Ilzi Skultāni. Balsojums: 51 par.

Saeima pieņēma lēmumu:

— “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai”. (dok. nr.1658; nr.1658b; nr.1658c; nr.1658d) Balsojums: 47 par, 13 pret, 13 atturas.

Jautājumi un atbildes:

— Saeima saņēma valsts ieņēmumu valsts ministres A.Počas atbildi uz Saeimas deputātu J.Vidiņa, J.Sinkas, N.Pēterkopa, R.Jurdža, A.Nagļa jautājumu par kases aparātu “Casio–190” lietošanas aizliegumu no 01.01.97. (dok.nr.1712a)

— Saeima saņēma tieslietu ministra Dz.Rasnača atbildi uz Saeimas deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, L. Staša, V.Kalnbērza jautājumu par bankas “Baltija” likvidēšanai pieaicināto ārzemju firmas speciālistu nepieciešamību. (dok. nr.1752)

Saeimas preses dienests