pirms notikuma

Par vārdiem,

ar kuriem nāk pasaule

Pirmdien Rīgā darbu sāk Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas 50 darba gadiem veltīta Baltijas terminologu konference

Valentīna Skujiņa, LZA korespondētājlocekle,

Terminoloģijas komisijas līdzpriekšsēdētāja, — “Latvijas Vēstnesim”

Jau 50 gadus Latvijas Zinātņu akadēmijas pārziņā strādā Terminoloģijas komisija. Divdesmitajos gados, Latvijas pirmās neatkarības laikā, Terminoloģijas komisija (turpmāk — TK) darbojās Izglītības ministrijas pārziņā, bet padomju laikā, nodibinot Zinātņu akadēmiju un apvienojot tajā dažādu nozaru pētniecības institūtus, valdība nosprieda, ka arī Terminoloģijas komisijai būtu jādarbojas Zinātņu akadēmijā.

TK nolikumā noteikts, ka TK izlemj visus principiālos terminoloģijas jautājumus un šie lēmumi ir saistoši visām valsts iestādēm, organizācijām un poligrāfiskiem izdevumiem. Šie uzdevumi un no tiem izrietošais statuss ir saglabāts visu TK darbības laiku. Saskaņā ar šiem uzdevumiem TK ir izspriesti dažādi terminoloģiskie strīdi, piem., par fitopatoloģijas terminiem (1962.g.), par terminiem daļiņas dzīves laiks un daļiņas mūžs (1980.g.), stumbrs un stublājs (1966.g.), vadība un pārvaldība (1972. g.), nepilsonis un ārpilsonis (1994.g.).

Pa lielākajai daļai TK lēmumi praksē ievēroti, tomēr ne vienmēr — gan padomju laikā, gan patlaban.

Pildot valdības noteiktos pamatuzdevumus, TK ir apspriedusi dažādu nozaru terminus un vienotā izdevumu sērijā publicējusi 63 terminu biļetenus un 15 terminu vārdnīcas. Bez tam TK ir apstiprinājusi vēl citas terminu vārdnīcas, terminu un definīciju standartus, kā arī atsevišķus terminu sarakstus, kas publicēti kā mācībgrāmatu vai citu speciālai tematikai veltītu grāmatu pielikumi.

Īpaši apjomīgs terminoloģijas darbs veikts patlaban, deviņdesmitajos gados, kad latviešu valoda Latvijā pilda valsts valodas funkcijas. Latviešu valodas institūta Terminoloģijas nodaļā, kur koncentrēts TK organizatoriskais, kā arī nozaru terminoloģijas koordinēšanas un saskaņošanas un arī terminoloģijas zinātniskās pētniecības darbs, šajos gados izskatīti un ar TK lēmumiem saskaņoti 35 jau publicēti un pāri par 20 vēl nepublicēti darbi. Tās ir terminu vārdnīcas, katalogi, standarti, saraksti u.tml., un arvien biežāk latviešu termini doti sastatījumā ar angļu terminiem. Apjomīgākā ir 1995.gadā (ar atkārtojumu 1996.gadā) publicētā “Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas terminu” (ELDO) vārdnīca ar terminiem latviešu, krievu, angļu un vācu valodā. Tāpat kā citas, arī šī vārdnīca domāta vienotas latviešu valodas terminoloģijas ieviešanai praksē, tāpēc tai būtu jābūt kā rokasgrāmatai katrā iestādē, uzņēmumā, firmā un redakcijā, ja, kārtojot lietas, patiesi vēlamies runāt skaidru valodu un lietot vienotu terminoloģiju.

Terminoloģijas nodaļas konsultācijas izmanto plaša sabiedrība (caurmērā ap 3000 konsultāciju gadā), konsultācijas tiek sniegtas arī Saeimas redaktoriem un MK struktūrām. Tomēr atsevišķu likumprojektu un normatīvo aktu gatavošanā ne LZA TK publikācijas, ne vienotās konsultācijas netiek izmantotas, tāpēc daudzās jomās tieši likumos un normatīvajos aktos vērojama terminoloģiska nesaderība un pretruna. Straujie tulkošanas tempi pastiprina vēlēšanos iet vieglākās pretestības ceļu un terminus vienkārši pārņemt no angļu valodas netulkojot. Diemžēl daudzos gadījumos tas traucē jēdzieniskajai skaidrībai, jo citvalodu terminus pat speciālisti traktē dažādi.

LZA TK plašos starpnozaru sakarus raksturo arī saikne ar nozaru speciālistiem. Tā 50 gados ar TK darbību kā tās plēnuma vai apakškomisiju locekļi bijuši saistīti ap 370, bet kopā ar sēdēs pieaicinātajiem speciālistiem — ap 750 ievērojamāko dažādu nozaru speciālistu. ZA ietvaros veiktais TK darbs ir sekmējis latviešu valodas terminoloģijas izstrādi atbilstoši noteiktiem zinātniskiem principiem, kuros vienlīdz respektēta gan attiecīgās nozares jēdzienu sistēma, gan latviešu valodas likumi (šie principi apkopoti V.Skujiņas monogrāfijā “Latviešu terminoloģijas izstrādes principi” — R.,1993). Zinātniski objektīvā pieeja ir palīdzējusi stāvēt pretī pēdējo gadu desmitu rusifikācijas tendencēm. Gribas cerēt, ka tā neļaus tuvākajā nākotnē latviešu valodai pārvērsties par angļu valodas dialektu.

Šogad ar MK rīkojumu kā valsts institūts Ārlietu ministrijas paspārnē nodibināts Tulkošanas un terminoloģijas centrs, kura galvenie uzdevumi ir saistīti ar normatīvo aktu tulkošanu ES vajadzībām. Šajos materiālos būtiska loma būs pareizi izvēlētiem latviešu valodas terminiem. Diemžēl mūsu valstī nav godā prasība ievērot vienotu pieņemto terminoloģiju. Tieši juristu nostāja nereti bremzē lojālu attieksmi pret TK lēmumiem. Cerēsim, ka valdība, apzinoties vienotas terminoloģijas lomu valstī, tomēr radīs atrisinājumu jautājumā par valdībai pieņemamu juridisko statusu institūcijai, kurai termina izvēlē būtu sakāms galavārds.

Jaunajos neatkarīgas nacionālas valsts apstākļos nacionālās terminoloģijas funkcionālā slodze ir daudzkāršojusies. Radušās jaunas teorētiskas un praktiskas problēmas.

Lai atskatītos uz 50 gados paveikto darbu, apzinātu latviešu terminoloģijas izstrādes vēsturi un latviešu terminologu devumu, kā arī patlaban steidzami kārtojamās problēmas un rastu ceļus prakses izvirzīto uzdevumu operatīvai risināšanai uz datortehnikas bāzes, 14.oktobrī LZA augstceltnē darbu sāks zinātniska konference “Nacionālā terminoloģija: vēsture, tagadne un perspektīvas”. Konferences ietvaros paredzēta arī Lietuvas, Igaunijas un Latvijas terminologu apaļā galda saruna par tematu “Nacionālās terminoloģijas normalizācija un starptautiskā sadarbība”.

Konferencē par savu pieredzi stāstīs ne tikai Zinātņu akadēmijas, bet arī dažādu Latvijas augstskolu un dažādu nozaru speciālisti. Bet kopā ar kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas mēģināsim rast idejas jaunas stratēģijas izstrādei terminoloģijas darba nākotnei nacionālā valstī plašas starptautiskās sadarbības apstākļos.

Konferences pirmajā dienā paredzēta TK apstiprināto vai ar tās lēmumiem saskaņoto terminu vārdnīcu un rokasgrāmatu izstāde.