Valsts prezidents — Aizsardzības ministrijā

Vakar, 1. oktobrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis apmeklēja Aizsardzības ministriju, kur NBS komandiera Jura Dalbiņa vadībā notika Nacionālo bruņoto spēku piecu gadu attīstības plāna priekšā stādīšana.

Izpildot Valsts prezidenta pavēli, šis plāns tika sagatavots līdz 24. septembrim.

Vakar pusotru stundu ilgajā pasākumā prezidentam bija iespēja noklausīties NBS spēku komandieru, Zemessardzes komandiera un NAA rektora ziņojumus par sev pakļauto struktūru attīstības iespējām un prognozēm laika posmam no 1997. līdz 2001. gadam.

Uzsākot tikšanos, J.Dalbiņš uzsvēra: “Šis plāns izstrādāts, ņemot vērā pašreizējo situāciju, tomēr 1997. gadam budžetā valsts aizsardzībai iedalītais finansējums nenodrošina uzturēšanai nepieciešamo līdzekļu daudzumu. Tāpēc līdz 25. oktobrim esam nolēmuši izstrādāt NBS darbības plānu pie tādiem budžeta apstākļiem, kādi patlaban ir.”

Pēc pusotru stundu ilgās ziņojumu noklausīšanās prezidents teica, ka izstrādāto plānu vērtē kā labu soli uz priekšu, kas būtu jāattīsta tālāk. Sarunas gaitā prezidents uzsvēra, ka šis plāns nekādā gadījumā nav jāuzskata par dogmu, bet ik gadus jāpilnveido atbilstoši Latvijas drošības politikas nospraustajam mērķim — līdzdalībai NATO struktūrās. G.Ulmanis uzsvēra, ka nesaskata alternatīvu Latvijas iesaistīšanās ceļam NATO, kam arī jākļūst par NBS attīstības plāna pamatu. “Esmu vairākkārt izteicis savas bažas par to, vai Baltijas valstu loma lielvalstu sarunās netiek nonivilēta. Tāpēc mums ar savu darbību jāapliecina, ka neesam šaubu pilni par savu nākotni un iznīcībai nolemtie, bet gan paši ar savu darbību un apņēmību iesaistīties NATO varam iespaidot savas valsts turpmāko likteni,” sarunā ar virsniekiem teica G.Ulmanis.

Prezidents un NBS komandieris bija vienisprātis, ka šis plāns nododams Ministru kabineta izskatīšanai un ka tālākā virzībā tam būtu jāiegūst likuma spēks.

Prezidents izteica pārliecību, ka Latvijas bruņotie spēki nešaubīgi ir gatavi aizstāvēt savu valsti pret atsevišķiem militāriem draudiem un uzsvēra, ka vienam no valsts iekšpolitikas pamatmērķiem jābūt iekšējā apdraudējuma — provokāciju, diversiju — novēršanai. Šai sakarībā G.Ulmanis pozitīvi vērtēja Zemessardzes lomu šobrīd un perspektīvā, jo Zemessardzes struktūras izveidotas un reāli darbojas visā valsts teritorijā. Liela loma ir jaunsargu sagatavošanai, kas varētu būs jaunatnes patriotiskās audzināšanas pamats un, ko vairākkārt savās uzrunās uzsvēris arī Valsts prezidents. G.Ulmanis kategoriski noraidīja iespēju samazināt Nacionālās Aizsardzības akadēmijas audzēkņu skaitu un sašaurināt apmācību procesu, kas akadēmijai varētu draudēt sakarā ar finansējuma trūkumu nākamajā gadā. Par šādu iespēju brīdināja NAA rektors, pulkvedis Valdis Matīss.

Valsts prezidenta preses dienests