Kad iezīmējas attīstīties spējīgi novadi

Par Administratīvi teritoriālās reformas padomes pēdējo darba sēdi

21. februārī kārtējo Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) padomes sēdi vadīja īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš. Sēdē tika izskatīts Liepājas rajona pilsētu un pagastu pašvaldību apvienošanās (sadarbības) iespēju izpētes projekts, ko izstrādāja SIA " Sigma serviss". Tika izskatīts arī Bauskas rajona pilsētu un pagastu pašvaldību apvienošanās (sadarbības) iespēju izpētes projekts, ko izstrādāja SIA "Reģionālie projekti". Reformu padome arī sniedza savu atzinumu par Preiļu rajona Aizkalnes, Preiļu, Saunas, Sutru, Pelēču, Rušona, Rudzātu un Silajāņu pagastu un Preiļu pilsētas apvienošanās (sadarbības) projektu, ko izstrādājusi Preiļu pilsētas dome. Projekts paredz pārējo pašvaldību, kas atrodas ap Preiļu pilsētu, sadarbību un iespējas turpmākai integrācijai. Tāpat tika izskatīts jautājums par vienreizējas dotācijas piešķiršanu Laidzes pagastam, kas iekļāvies pašvaldību sadarbības apvienībā "Ziemeļkurzeme" un vēlas saņemt likumā noteikto dotāciju viena procenta apmērā no kopbudžeta.

Liepājas rajons

Par Liepājas rajona izpētes projektu ATR padomes sēdē runāja projekta izstrādātājas konsultāciju firmas SIA "Sigma serviss" direktors Ēriks Zunda . Raksturojot Liepājas rajona sociālos, ekonomiskos, demogrāfiskos un citus rādītājus, Ē. Zunda atzīmēja, ka Liepājas rajona reformai labvēlīgu situāciju veido pašreizējais piecu pilsētu izvietojums, kas vienmērīgi noklāj visu rajona teritoriju. Rajonu veido 25 pagasti un piecas pilsētas — Liepāja, Aizpute, Grobiņa, Pāvilosta un Priekule, šāda situācija esot vēl tikai Limbažu un Rīgas rajonā. Rajona teritorija ir vislielākā Latvijā, iedzīvotāju blīvums un skaits — salīdzinoši zems. Arī demogrāfiskā situācija rajonā nav labvēlīga, tomēr labāka par valsts vidējiem demogrāfiskajiem rādītājiem, taču Liepājas rajons pamatoti var lepoties ar bibliotēku un kultūras iestāžu skaitu, ar skolu tīklu. Gandrīz visas pašvaldības ir arī dotāciju saņēmējas no Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda. Ē. Zunda atzīmēja, ka reformas īstenošanā viens no svarīgākajiem jautājumiem ir ceļu sakārtošana. Pašvaldību vadītāji uzskata, ka jaunu teritoriju veidošanā svarīgākais ir izveidot finansiāli ekonomiski patstāvīgu pašvaldību, kas spēj piesaistīt investīcijas un kredītus, kam seko teritorijas ģeogrāfiskās vienotības un citi kritēriji. Arī iedzīvotāji izpētes laikā aicināti izteikt viedokli par apvienošanos, taču lielākā daļa iebilst pret apvienošanos. Pilsētnieki pieļauj apvienošanos ar tuvākajiem kaimiņu pagastiem.

Ņemot vērā izpētes rezultātus un iegūto informāciju, kā arī iedzīvotāju un pašvaldību pausto viedokli, izveidots Liepājas rajona pašvaldību apvienošanās (sadarbības) variants, ko veidotu piecas pašvaldību apvienības jeb novadi un viena pašvaldību sadarbības apvienība. Izpētes projekta ieteiktais iespējamais iedalījums novados paredz apvienot Grobiņu, Medzes, Grobiņas un Gaviezes pagastus, veidojot Grobiņas novadu, kura teritorija būs 374,6 kvadrātkilometri, vairāk nekā desmit tūkstoši iedzīvotāju un ieņēmumi, vērtēti ap 668 192 lati. Durbes novadu veidotu jau izveidotā Durbes novada teritorija, apvienojoties ar Vecpils un Dunalkas pagastiem, tādējādi teritorija būtu 312,2 kvadrātkilometri, vairāk nekā 4 tūkstoši iedzīvotāju un nedaudz vairāk nekā 205 tūkstošu latu ieņēmumi. Projektā paredzēta iespēja Dunalkas pagastam pievienoties arī Grobiņas novada pašvaldībām. Aizputes novadu veidotu Lažas, Cīravas, Aizputes, Kazdangas, Kalvenes pagasti un Aizputes pilsēta.

Aizputes novada teritorija ir 640 kvadrātkilometru, novadā dzīvotu vairāk nekā 12,5 tūkstoši iedzīvotāju un ieņēmumi prognozēti 686 539 lati. Priekules novadu veidotu Priekule, Priekules pagasts, Virgas, Gramzdes pagasti un, iespējams, arī Kalētu un Bunkas pagasti, par kuriem nepieciešami precizējumi reformas gaitā. Iespējams, ka Bunkas pagasta viena daļa varētu iekļauties Durbes novadā, bet otra — Priekules novadā.

Vaiņodes novadu veidotu trīs apvienoti pagasti — Embūtes, Vaiņodes un Nīgrandes, kuru kopējā teritorija būtu 404,3 kvadrātkilometri, novadā dzīvotu nedaudz mazāk nekā 6 tūkstoši iedzīvotāju, bet ieņēmumi būtu 248 142 lati. Pāvilostas novadu savukārt veidotu Pāvilosta, Vērgales pagasts, Sakas pagasts un, iespējams, arī Jūrkalnes pagasts. Novada teritorija — nedaudz vairāk nekā 600 kvadrātkilometru, iedzīvotāju vairāk nekā 4 tūkstoši, bet vērtētie ieņēmumi — vairāk nekā 220 tūkstoši latu. Bārtavas sadarbības apvienībā izpētes projektā iekļauti Rucavas, Nīcas, Dunikas, Otaņķu, Bārtas un Kalētu pagasti, par pēdējā piederību Bārtavas apvienībai vai Priekules novadam vēl paredzamas diskusijas. Bārtavas apvienības iedzīvotāju skaits būtu gandrīz 7,5 tūkstoši, ieņēmumi — vairāk nekā 350 tūkstoši, bet teritorija — 1030, 4 kvadrātkilometri. Ē. Zunda atzīmēja, ka ģeometrisko riņķu rādiusi ap veidojamo novadu centriem ir salīdzinoši nelieli un pārskatāmi atšķirībā no citiem Latvijas rajoniem — 11 (Durbes novadam) līdz 20 kilometri (Bārtavas apvienībai un Pāvilostas novadam).

Par izpētes projektu atzinumu bija izteikusi Liepājas rajona padome. PLP nosūtītajā padomes sēdes protokola izrakstā atzīts, ka izpētes projektā ieguldīts liels darbs un apkopotais informatīvais materiāls izmantojams turpmākā pašvaldību darbā, veicot citu projektu izstrādi. Liepājas rajona padome norādījusi uz Liepājas pilsētas ietekmi uz rajona pašvaldībām un to iedzīvotājiem, taču atzīmējusi, ka izpētes projekts nepieļauj citu pašvaldību vai to teritoriju daļu apvienošanos ar Liepāju. Rajona padome norādījusi, ka izpētes projektos neparādās arī iespējamā Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagastu apvienošanās ar kādu no Kuldīgas rajona pierobežas pagastiem, lai gan pārrunas par šādu sadarbību pagastu starpā jau notiekot. Tāpēc Liepājas rajona padome atzīmējusi, ka iespējamais iedalījums novados varētu būt citāds, un nolēmusi, ka jāveic pilnīgāka izpēte par rajona iedalījumu novados, vienlaikus tomēr uzskatot to par pamatu turpmākam darbam. ATR padomes sanāksmē Bārtavas apvienības priekšsēdētājs Jānis Mačuļskis uzsvēra, ka jāļauj lēmumu pieņemt pašām pašvaldībām, un esot cerība, ka tāda iespēja tām tiks dota. Viņš arī piebilda, ka Kalētu pagasts noteikti iekļaujams Bārtavas sadarbības apvienībā. Bārtavas apvienībai vismaz līdz 2004.gadam nav nekādu iespēju pārtapt par novadu, tāpēc novada veidošana būtu tikai reforma reformas pēc bez jebkāda ekonomiskā pamatojuma.

PLP direktora vietnieks Arvīds Pīlēģis sēdē atzīmēja, ka reformas veiksmīgai īstenošanai visā Latvijas teritorijā un ATR likuma izpildei izpētes projektā ierosinātie priekšlikumi ir reformas racionāls risinājums. Tāpēc ATR padome sēdē pieņēma atzinumu, ka SIA "Sigma serviss" pētījums ir atbalstāms, un noteica, ka Liepājas rajonā turpināma ATR, izstrādājot pagastu un pilsētu apvienošanās (sadarbības) projektus, par pamatu ņemot izpēti veikušo ekspertu ieteikumus un izdarot precizējumus par pašvaldībām, kuru apvienošanās vai sadarbība nav vienkārša.

Bauskas rajons

ATR padomes sēdē tika izskatīts arī Bauskas rajona pilsētu un pagastu pašvaldību apvienošanās (sadarbības) iespēju izpētes projekts, ko izstrādāja SIA "Reģionālie projekti". Sēdē par izpētes projektiem klātesošajiem stāstīja SIA "Reģionālie projekti" direktore Agita Šļara . Viņa pastāstīja par Bauskas rajona izpētes rezultātiem, minot izpētītos datus par Bauskas rajona apdzīvoto vietu struktūru, demogrāfisko struktūru, iedzīvotāju izglītības līmeni, nodarbinātību, sociālajiem pakalpojumiem un infrastruktūru katrā pagastā un vienīgajā rajona pilsētā Bauskā. A. Šļara pastāstīja, ka 2000. gada martā notikusi arī Bauskas rajona iedzīvotāju anketēšana, kuras laikā aptaujāti vairāk nekā pieci tūkstoši iedzīvotāju. Pēc veiktās teritorijas izpētes noteikti novadu veidošanās kritēriji, kurus gan nav iespējams izpildīt pilnībā, modelējot jaunas pašvaldību administratīvās teritorijas. Kritēriji ir nepieciešamais infrastruktūras tīkls, teritorijas vēsturiskās robežas un teritoriju ģeogrāfiskais viendabīgums, kā arī pašreizējās sadarbības saites un pašvaldību darba kvalitāte un ietilpība. A. Šļara informēja, ka starpziņojumos seminārā piedāvāti pat pieci apvienošanās (sadarbības) varianti. Taču noslēguma variantā piedāvātajā Bauskas pilsētas un pagastu apvienošanās modelī izveidotas septiņas teritorijas, no kurām piedāvāts Īslīces un Iecavas pagastus atstāt to tagadējās robežās. Pašvaldību sadarbības teritoriju ATR likuma izpratnē piedāvāts veidot starp Brunavas, Ceraukstes un Gailīšu pagastiem, jo teritorijai apvienošanās nav piemērota izteikta centra trūkuma dēļ un ceļu tīkls no Brunavas caur Cerauksti ved uz Bausku. Turklāt pagastus šķir arī dabisks šķērslis — upe Mūsa, tāpēc izpētes projektā teikts, ka ilgtermiņa perspektīvā teritorija varētu paplašināties uz Bauskas pusi, lai sekmētu šo pašvaldību tālāku attīstību. Pārējās 12 pašvaldības piedāvāts apvienot 4 novados. Projektā novadus veido Vecumnieku pagasts, Stelpes pagasts un Dāviņu pagasta Lambārtes daļa. Otru novadu veidotu Skaistkalnes pagasts, Bārbeles pagasts, Vecsaules pagasta Jaunsaules daļa un arī Aizkraukles rajona divi pagasti — Valles un Kurmenes. Trešais novads veidotos, apvienojoties Rundāles, Viesturu un Svitenes pagastiem, bet iedzīvotāju skaita ziņā vislielāko novadu veidotu Bauskas pilsēta ar Codes pagastu, Mežotnes pagastu, Vecsaules pagastu (bez Jaunsaules daļas, un Dāviņu pagastu (bez Lambārtes daļas). A. Šļara atzīmēja, ka izpētes laikā bijusi jūtama krasi negatīva pašvaldību nostāja pret ATR un vienīgajā saņemtajā priekšlikumā teikts, ka Bauskas rajonā reforma nav nepieciešama, kaut izpētītie dati liecinot par pretējo. Arī Bauskas rajona iedzīvotāji aptaujās pauduši negatīvu nostāju gan pret sadarbību, gan pret apvienošanos.

ATR padomes sēdē Bauskas rajona viedokli pārstāvēja Rundāles pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis . Viņš piekrita, ka visās 17 Bauskas pašvaldībās kopumā ir salīdzinoši liels iedzīvotāju skaits, kas, iespējams, bijis par iemeslu līdzšinējai pasīvajai attieksmei pret reformu. Tāpēc arī rajona padome pagājušā gada nogalē noraidījusi SIA "Reģionālie projekti" sagatavoto izpētes projektu kā neatbilstošu Bauskas rajona iedzīvotāju interesēm un Bauskas rajona attīstības iespējām. Saņemot no katras pašvaldības izpētes projekta novērtējumu, izveidots arī Bauskas rajona padomes atzinums par izpētes projektu. Tajā teikts: lai arī dažbrīd apkopotā informācija ir neprecīza, tomēr izpētes rezultātā iegūtais materiāls ir vērtējams atzinīgi. Bauskas rajona padome atzinusi, ka novadu veidošanās kritēriji uzskatāmi par nepilnīgiem, izpētes laikā reformas nav izskaidrotas iedzīvotājiem un pašvaldību vadītājiem, un piedāvātais modelis – par neatbilstošu ATR likumam. Uz iebildumiem Pašvaldību lietu pārvalde atbildējusi, ka ATR likums neparedz izpētes gaitā veikt izskaidrošanas darbu, bet noteiktie apvienošanās kritēriji atbilstot metodisko norādījumu prasībām. A. Okmanis aicināja ATR padomi pieņemt lēmumu par teritoriju tālāku izpēti, ņemot vērā rajona padomes norādītos trūkumus.

ATR padome, ņemot vērā izteiktos iebildumus, pieņēma lēmumu par izpētes projekta nodošanu rajona padomes attīstības nodaļai papildināšanai un precizējumu iestrādāšanai projektā, nosakot viena mēneša termiņu šim uzdevumam.

Preiļu rajons

ATR padomes sēdē tika izskatīts arī Preiļu rajona Aizkalnes, Preiļu, Saunas, Sutru, Pelēču, Rušona, Rudzātu un Silajāņu pagastu un Preiļu pilsētas apvienošanās (sadarbības) projekts. 2000. gadā izpēti veica Preiļu pilsētas dome, un par projekta rezultātiem ATR padomei stāstīja Preiļu pilsētas attīstības plānošanas nodaļas speciāliste Sanita Meļko . Viņa informēja, ka projekta izstrādāšanas mērķis bija pamatot Preiļu pilsētas, Aizkalnes, Preiļu, Saunas un Sutru pagastu apvienošanos un Pelēču, Rudzātu un Rušonas pagastu sadarbības nepieciešamību. Teritorijas izpēte veikta, pamatojoties uz vairākiem kritērijiem, piemēram, nepieciešamie infrastruktūras objekti pašvaldības funkciju veikšanai, pašvaldību teritoriju ģeogrāfiskā vienotība, iedzīvotāju ekonomiskā saikne, stabila pašvaldību ieņēmumu bāze, komunikāciju tīkls un iedzīvotāju attieksme pret piedāvātajiem reformas variantiem. Tāpēc, pamatojoties uz 1999. gada 14. decembrī pieņemto ATR padomes atzinumu par ES "Phare" projekta "Valsts pārvaldes reforma Latvijā" ietvaros veiktā Preiļu rajona izpētes noslēguma ziņojuma rezultātiem un uz ieteikumu izstrādāt pagastu apvienošanās (sadarbības) projektu, izpētes projektā reformu paredzēts īstenot četros posmos. S. Meļko norādīja, ka pirmais posms veiksmīgi īstenots, jo līdz 2000. gada beigām izveidots Preiļu novads, apvienojoties Preiļu pilsētai, Aizkalnes un Preiļu pagastiem. Otrajā reformas posmā paredzēts līdz 2001. gada beigām Preiļu novadam pievienot Saunas un Sutru pagastus un izveidot sadarbību ar Pelēču un Silajāņu pagastiem. Trešais reformas posms iecerēts līdz 2003. gadam, pievienojot Pelēču un Silajāņu pagastus Preiļu novadam, bet līdz 2004. gadam paredzēta Rušonas un Rudzātu pagastu pievienošana Preiļu novadam. Paredzams, ka apvienošanai būs arī pretinieki, iemesli — gan politiskās gribas trūkums, gan iedzīvotāju pretestība pārmaiņām, gan amatpersonu pretestība, neredzot sev vietu apvienotās pašvaldības domē. ATR padome pieņēma atzinumu par izpētes projektu, atbalstot izveidotā Preiļu novada sadarbību ar Saunas, Sutru, Pelēču, Rušona, Rudzātu, Silajāņu pagastiem un tālāko integrāciju vienotā novadā, kā arī ieteica reformas gaitā izskatīt iespēju par Riebiņu pagasta iekļaušanos Preiļu novadā, kas līdz šim paudis negatīvu nostāju par apvienošanos.

Sēdes noslēgumā Pašvaldību lietu pārvaldes direktors Ivars Kalniņš tika aicināts informēt padomes dalībniekus par reformas aktualitātēm. I. Kalniņš pastāstīja, ka ir sagatavota Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma karte, kas marta sākumā tiks iesniegta premjerministram. Karte veidota, pamatojoties uz visu rajonu izpētes rezultātiem, vienotiem kritērijiem, un tajā iezīmētas 102 pašvaldības. I. Kalniņš informēja, ka, mehāniski apkopojot izpētes rezultātus, kartē iezīmējušās 153 pašvaldības līdzšinējā pustūkstoša vietā, taču daudzās no izpētes rezultātā tapušajām pašvaldībām ir pārāk mazs iedzīvotāju skaits un arī citi rādītāji neliecina par ekonomiski attīstīties spējīgu teritoriju veidošanos.

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore