• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Filipīnu Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Rosario G.Manalo. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.05.1996., Nr. 84 https://www.vestnesis.lv/ta/id/40185

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kirgizstānas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Borubeks AŠirovs

Vēl šajā numurā

15.05.1996., Nr. 84

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Jauni valstu un tautu pilnvarotie pārstāvji Latvijā

Filipīnu Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Rosario G.Manalo

Svinīgajā akreditācijā

Vakar, 14.maijā, Rīgas pilī notika Filipīnu Republikas ārkārtējās un pilnvarotās vēstnieces Rosario G.Manalo (Rosario G.Manalo) akreditācija.

Rosario G.Manalo ir ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Somijā un Igaunijā.

Iesniedzot akreditācijas rakstu Valsts prezidentam Guntim Ulmanim, Rosario G.Manalo teica:

— Man ir tas gods nodot jums manas valsts prezidenta Fidela V.Ramosa siltus sveicienus un vēstuli, saskaņā ar kuru es tieku akreditēta kā Filipīnu jaunā vēstniece jūsu valstī.

Mūs vieno kopēji centieni uzlabot savas valsts iedzīvotāju dzīves līmeni un uzskatīt šo uzdevumu par prioritāti.

Mēs varam kopīgi strādāt attīstības un uzplaukuma ceļā, mūsu valdības var iezīmēt rīcības programmu, kas stiprinātu un padziļinātu mūsu attiecības tirdzniecības, investīciju, zinātnes un tehnoloģijas jomā, kā arī kultūrā un mākslā.

Mēs varam izveidot pamatu oficiālo pārstāvju un iedzīvotāju vizīšu apmaiņai un iedzīvotāju savstarpējo kontaktu veicināšanai.

Latvijas Republikas valdība varbūt vēlēsies arī apsvērt iespējas izvērst attiecības ar Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju (ASEAN), kuras dalībvalsts ir Filipīnas. Es ļoti labprāt palīdzētu definēt jomas, kurās varētu izvērst šo sadarbību.

Es gribētu sirsnīgi pateikties par to, ka mani šodien pieņēmāt, ar šo soli iezīmējot jaunu attiecību sākumu starp Latvijas Republiku un Filipīnu Republiku. Ceru, ka spēšu ar jūsu valdības palīdzību kultivēt un realizēt kopējos mūsu valstu mērķus un mazināt to, kas mūs šķir.

Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā atbildes runā teica:

— Jūsu ekselence, es jūs apsveicu kā Filipīnu Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā. Latvijas un Filipīnu attiecības nodibinājušās gandrīz tūlīt pēc mūsu neatkarības atgūšanas, un šajā laikā mēs viens otru esam labi iepazinuši gan politiskā, gan arī ekonomiskā ziņā.

Domāju, ir pienācis laiks šo labo pazīšanos realizēt materiālos labumos — ciešākās ekonomiskās sadarbības saitēs starp dažādām nozarēm un tautsaimniecības sfērām. Latvija tagad attīstās dinamiski, atvērti un demokrātiski. Viens no svarīgākajiem Latvijas uzdevumiem ir integrēties Eiropas Savienības institūcijās, kas mums nodrošinātu ekonomisko attīstību, kā arī integrēties drošības institūcijās, kas nodrošinātu Latvijas drošību.

Savukārt Eiropas uzmanība ir pievērsta ļoti dinamiskajai un straujajai Āzijas attīstībai. Par to liecina arī Bangkokas konferences rezultāti un visu šo valdību, no abām pusēm, lielā ieinteresētība. Kaut arī mēs vēl esam tikai Eiropas Savienības asociētie locekļi, mēs tomēr domās jau bijām kopā ar jums Bangkokā un domājām par to, kā veidot vēl ciešākas attiecības starp Āzijas un Eiropas kontinentiem.

Esmu pārliecināts, ka filipīniešu un latviešu tautām ir daudz kopēja un ka tās ir dziļi ieinteresētas ciešāk iepazīties. Vēl vairāk — ir jau apmēram noteiktas tās nozares, kas mūs varētu abpusēji interesēt. Tā varētu būt mežrūpniecība, ķīmijas rūpniecība, pārtikas rūpniecība un vēl dažas citas nozares. Būtiskākais un, mūsuprāt, šobrīd arī visvieglāk realizējamais ir veidot kultūras saites starp abām mūsu valstīm. Pēc tam jau mēs varētu runāt par daudz smagākām un sarežģītākām lietām. Nobeigumā gribu atzīmēt, ka mūsu valstīm nav nekādu savstarpēju domstarpību. Mūsu attiecības ir ciešas un ļoti draudzīgas. Tāpēc vēl jo vairāk es jums vēlu panākumus jūsu ļoti atbildīgajā darbā.

Pēc oficiālās akreditācijas ceremonijas vēstniece un Latvijas Valsts prezidents pārrunāja Filipīnu un Latvijas sadarbības perspektīvas un konkrētu kontaktu veidošanas iespējas. Filipīnu vēstniece izteica savu viedokli, ka Latvijai un Filipīnām ir jānoslēdz līgums par sadarbību, kā arī līgums par investīciju aizsardzību. Viņa uzsvēra, ka būtiska ir abu valstu privātā sektora biznesa pārstāvju sadarbība, un piebilda, ka Filipīnās priecātos uzņemt Latvijas uzņēmēju delegāciju. Prezidentu interesēja Filipīnu kā Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) dalībvalsts nostādnes drošības un ekonomiskās attīstības jautājumos. Viņa pauda ASEAN dalībvalstu uzskatu, ka drošības pamats nākotnē ir nevis ieroči, bet ekonomikas uzplaukums. Prezidents izteica cerību, ka abu valstu sadarbība visdrīzākajā laikā iegūs konkrētus apveidus, un novēlēja vēstniecei panākumus viņas atbildīgajā darbā.

 

Pie Saeimas priekšsēdētājas

Vakar, 14.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse tikās ar Filipīnu Republikas vēstnieci Rosario G.Manalo (Rosario G.Manalo). Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Filipīnām nodibinātas 1991.gada 17.decembrī. Rosario G.Manalo ir otrā vēstniece Latvijas Republikā, viņa nomainīja Luzu G.Del Mundo, kura tika akreditēta 1992.gadā.

Tikšanās laikā Saeimas priekšsēdētāja un Filipīnu Republikas vēstniece dalījās pārdomās par sievietes vietu un lomu valsts politiskajā dzīvē. Filipīnās sievietes ir visai grūti pierunāt darboties politikā, atzina vēstniece, toties viņas izceļas biznesā, kur esot sasniegušas labākus rezultātus nekā Filipīnu vīrieši. Filipīnās, tāpat kā Latvijā, sievietes visai plaši ir pārstāvētas valsts pārvaldes struktūrās, taču vadošos posteņus visbiežāk ieņem vīrieši.

Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse un Filipīnu Republikas vēstniece Rosario G.Manalo apmainījās ar informāciju, kas skar abu valstu iekšpolitikas jautājumus, kā arī turpmākās sadarbības iespējas. Kaut arī līdzšinējā sadarbība starp Latviju un Filipīnām ir visai niecīga, pastāv iespējas intensificēt divpusējo dialogu, īpaši tirdzniecības, tūrisma un kultūras, kā arī zinātnes jomā. Saeimas priekšsēdētāja rosināja pievērst uzmanību jautājumam studentu un mācību spēku apmaiņai, kā arī informēja, ka Latvijā ir samērā daudz cilvēku, kuriem ir iespēja un interese apceļot pasauli, un Filipīnas ir viena no tām zemēm, kas mūsu tūristus īpaši varētu piesaistīt ar savu savdabību un eksotiku.

Sarunas gaitā abas puses nonāca pie atziņas, ka būtu veicināma Latvijas un Filipīnu sadarbība parlamentāro kontaktu līmenī, bet vērtīga ir arī dalīšanās personīgajā pieredzē jautājumos par sievietes vietu politikā.

 

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 14.maijā, pie Ministru prezidenta Andra Šķēles viesojās Stokholmā rezidējošā Filipīnu Republikas vēstniece Latvijā Rosario G.Manalo.

R.G.Manalo iepazīstināja Ministru prezidentu ar ekonomisko reformu gaitu Filipīnās.

Sarunu laikā izskatīta nepieciešamība attīstīt abu valstu ekonomisko sadarbību un apmainīties ar uzņēmēju delegācijām. Tika uzsvērta nepieciešamība noslēgt līgumu par investīciju aizsardzību, kuru paredzēts parakstīt šā gada oktobrī Latvijas ārlietu ministra vizītes laikā.

Vēstniece apliecināja Filipīnu atbalstu Latvijas kandidatūrai ANO Ekonomiskās un sociālās padomes (ECOSOC) vēlēšanās.

 

Pie ārlietu ministra

Vakar, 14.maijā, LR ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar jauno Filipīnu Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Rosario G.Manalo, kura vakar iesniedza akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim.

Latvija diplomātiskās attiecības ar Filipīnu Republiku nodibināja 1991.gada 17.decembrī, un Rosario G.Manalo ir jau otrā vēstniece, kas pārstāv Filipīnas Latvijas Republikā.

Sarunas sākumā vēstniece iepazīstināja LR ārlietu ministru ar aktuālākajām norisēm Filipīnās, tāpat tika apspriestas Latvijas un Filipīnu divpusējās attiecības, uzsverot, ka abu valstu sadarbībai ir liela perspektīva.

Tikšanās laikā Valdis Birkavs iepazīstināja vēstnieci ar Latvijas ārpolitikas prioritātēm un iekšpolitisko situāciju valstī, galvenokārt akcentējot darbu, kas ir jāveic, lai sekmīgāk norisinātos sagatavošanās integrācijai ES, kā arī Latvijas virzību uz līdzdalību starptautiskajās drošības struktūrās. LR ārlietu ministrs pastāstīja vēstniecei par darbu, kas tiek veikts ekonomisko reformu un ārzemju ieguldījumu piesaistīšanas jomā, un tranzīta politikas nozīmi, īpaši akcentējot Latvijas prioritāti kļūt par tiltu sadarbībai starp Rietumiem un Austrumiem.

Sarunas noslēgumā tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar abu valstu savstarpējās tirdzniecības veicināšanas procesu attīstību, un apspriesti vairāki nozīmīgi starptautiskās politikas jautājumi, kā arī abu valstu sadarbības iespējas humanitārajā un kultūras jomā.

 

“Latvijas Vēstnesim”

Tūlīt pēc sarunas ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani Filipīnu ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā Rosario G.Manalo sniedza interviju “Latvijas Vēstnesim”.

 

— Atļaujiet jūs apsveikt ar stāšanos augstajā Filipīnu vēstnieces amatā Latvijā. Ar ko jūs esat iecerējusi sākt savu misiju mūsu valstī?

— Mēs cenšamies noorganizēt jūsu ārlietu ministra vizīti Filipīnās, lai pēc tam sagatavotu Latvijas un Filipīnu sadarbības līgumu. Šāds līgums konkretizēs mūsu attiecību virzību un būs īpaši nozīmīgs mūsu ekonomiskajā sadarbībā, tāpat arī tirdzniecības un kultūras sakaru attīstīšanā. Vizīte un līguma noslēgšana varētu notikt jau šajā gadā, jāatrod tikai abām pusēm pieņemams laiks.

 

— Kā jūs pati iedomājaties mūsu valstu sadarbību?

— Šis līgums būs ļoti ērts un svarīgs instruments mūsu attiecību tālākai virzībai. Domāju, ka mēs arī katru gadu rīkosim tikšanās Rīgā vai Manilā, lai apspriestu turpmākās sadarbības aktualitātes. Tad arī viss tiks konkretizēts.

 

— Manuprāt, pašlaik Filipīnās ir maz informācijas par mūsu valsti. Tāpat Latvijā ir visai nepilnīgi priekšstati par Filipīnu Republiku.

— Jā, jums taisnība. Tas izskaidrojams galvenokārt ar lielo attālumu starp mūsu valstīm. Jūsu ārlietu ministrs ielūdza mani kādreiz jūsu universitātē nolasīt lekciju par Filipīnām, un es ar lielu prieku šo lūgumu izpildīšu. Savukārt es ceru, ka jūsu ārlietu ministrs, apmeklējot Filipīnas, atradīs laiku nolasīt mūsu universitātē lekciju par Latviju.

Esmu noskaņota ierasties Latvijā tik bieži, cik vien tas būs iespējams. Tiesa, tas nebūs viegli, jo tagad esmu vēstniece septiņās valstīs. Tas ir visai tipiski tādai attīstības ceļu ejošai valstij kā Filipīnas, kur ir diezgan lielas problēmas ar valsts budžetu. Taču es centīšos no savas puses darīt visu.

 

— Ko jūs gribētu novēlēt mūsu laikraksta lasītājiem?

— Gribu teikt, ka filipīnieši augstu vērtē latviešu tautu, īpaši ņemot vērā jūsu varonīgās brīvības cīņas, tāpat vērtējot jūsu ekonomiskos pārkārtojumus. Gribu apliecināt, ka filipīnieši patiešām vēlas uzturēt ar jums sirsnīgas attiecības.

— Paldies par labajiem vārdiem un par interviju. Atļaujiet novēlēt labus panākumus jums jūsu cēlajā darbā!

 

Par jauno vēstnieci

Rosario G.Manalo dzimusi 1935. gada 2. oktobrī Manilā. 1957. gadā viņa Filipīnu universitātē ieguva bakalaura grādu jurisprudencē, 1958. gadā — bakalaura grādu tiesību zinātnēs un 1959. gadā — bakalaura grādu ārvalstu dienesta zinātnēs. 1961. gadā Rosario G.Manalo Filipīnu universitātē ieguva maģistra grādu sabiedriskajā pārvaldē, bet 1962. gadā Longailendas universitātē Ņujorkā — maģistra grādu starptautiskajās zinātnēs un diplomātijā.

1962. gadā Rosario G.Manalo sāka strādāt Filipīnu Ārlietu ministrijā, kur dažādos amatos strādāja septiņpadsmit gadus. No 1979. līdz 1987. gadam viņa bija Filipīnu vēstniece Eiropas Ekonomiskajā kopienā, no 1985. līdz 1987. gadam arī Filipīnu vēstniece Beļģijas Karalistē un Luksemburgas Lielhercogistē. Paralēli šiem pienākumiem viņa no 1984. līdz 1986. gadam pildīja arī ANO Sieviešu statusa komisijas prezidentes pienākumus. No 1988. līdz 1990. gadam Rosario G.Manalo Filipīnu valdības norīkojumā strādāja UNESCO par kabineta ģenerāldirektora padomnieci. No 1990. līdz 1994. gadam viņa bija Filipīnu vēstniece Francijā un Portugālē, tāpat Filipīnu pastāvīgā pārstāve UNESCO. Pašlaik Rosario G.Manalo ir Filipīnu vēstniece arī Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Somijā, Igaunijā un Lietuvā, viņas rezidence atrodas Stokholmā.

Rosario G.Manalo paralēli vēstnieces darbam piedalījusies daudzās savas valsts sabiedriskajās organizācijās. No 1975. līdz 1986. gadam viņa bija Filipīnu nacionālās sieviešu lomas jautājumu komisijas komisāre, darbojusies Filipīnu juristu organizācijā un Starptautiskajā likumdošanas biedrībā, tāpat arī Filipīnu sieviešu advokātu savienībā.

Rosario G.Manalo par izcilu darbu diplomātijā apbalvota ar Filipīnu goda zīmi “Desmit izcilas sievietes nacionālajā dienestā”, viņai piešķirta arī “Filipīnu Republikas dienas balva” par starptautisku sapratni, vairākas balvas par izciliem profesionālajiem nopelniem starptautisko attiecību un sieviešu tiesību aizsardzības jomā, kā arī dimanta balva par izcilību jurista profesijā. Rosario G.Manalo piešķirts juridisko zinātņu goda doktores grāds. Ņūrošelas universitāte Ņujorkā viņai piešķīrusi arī cilvēkzinātnes goda doktores grādu. Viņa ir Beļģijas karaļa Leopolda ordeņa kavaliere un Francijas valsts izcilības ordeņa lielvirsniece.

Rosario G.Manalo runā filipīniešu, angļu, spāņu un franču valodā. Viņa ir precējusies, ģimenē ir četri bērni. Vēstnieces vīrs Armando D.Manalo arī strādājis par diplomātu, tagad ir pensionēts vēstnieks.

Valsts prezidenta, Saeimas, Valdības un Ārlietu ministrijas preses dienesti,
“LV” ārpolitikas redaktors Jānis Ūdris
Foto: Māris Kaparkalējs un Arnis Blumbergs, “LV”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!