Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Savā tautā un kultūrvēsturē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.05.1996., Nr. 83 (568) https://www.vestnesis.lv/ta/id/40155

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Tiek izsludināts konkurss apraides atļaujas (licences) saņemšanai televīzijas programmas izplatīšanai 31. televīzijas kanālā Rīgā

Vēl šajā numurā

14.05.1996., Nr. 83 (568)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ar Triju Zvaigžņu ordeņa starojumu

Savā tautā un kultūrvēsturē

Vakar, 13. maijā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis pasniedza III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni grāmatniecības vēsturniekam un literatūrvēsturniekam Aleksejam Apīnim.

Aleksejs Apīnis dzimis 1926. gada 25. martā Rīgā. 1950. gadā viņš ar izcilību beidza LVU Bibliotēku zinātnes nodaļu un tika norīkots darbā Valsts biliotēkā, kur nostrādāja līdz aiziešanai pensijā 1986. gadā. No 1951. līdz 1986. gadam vadīja Reto grāmatu un rokrakstu nodaļu, kas izveidojās par latviešu grāmatniecības vēstures izpētes centru Latvijā. Bibliotēkā nostrādātajos gados A. Apīnis veicis ļoti lielu darbu reto grāmatu un rokrakstu fonda komplektēšanā ar vērtīgiem materiāliem. Savas plašās un bagātīgās zināšanas un pieredzi ieguldījis fondu zinātniskajā apstrādē, sastādot Latviešu rokraksta grāmatu kopkatalogu (16.—19. gs.).

A. Apīnis veica regulāru zinātnisko darbu, radot ievērojamus un kultūrvēstures pētniekiem neaizstājamus darbus. Viņš pievērsās zinātnei jau studiju gados, darbojoties LVU studentu zinātniskajā biedrībā. A. Apīnis ir 15 grāmatu un vairāk nekā 140 rakstu autors. Viņa pētījumi apkopoti četrās monogrāfijās un citās publikācijās. No 1960. līdz 1986. gadam A. Apīnis LVU Bibliotēku zinātnes nodaļā lasīja lekcijas grāmatzinātnē un grāmatniecības vēsturē.

Pēc aiziešanas pensijā A. Apīnis turpina sava mūža darbu grāmatniecības vēstures izpētē. Pašlaik viņš kā Sorosa fonda stipendiāts veic latviešu seniespiedumu kopkataloga zinātnisko redakciju. A. Apīnis ir paveicis milzīgu darbu, kam ir paliekoša nozīme latviešu kultūrā. Ar savu ieguldījumu grāmatzinātnes, grāmatniecības vēstures un bibliotēku darba attīstībā A. Apīnis ir apliecinājis, ka viņš ir ievērojamākais latviešu grāmatniecības vēstures pētnieks, kas ierindojams latviešu kultūras darbinieku pirmajās rindās. Sociālistiskā režīma cenzūra spēja svītrot A. Apīņa darbos daudzas atziņas, taču nespēja viņu piespiest rakstīt to, kas bija pret viņa uzskatiem, pat atsakoties no zinātņu doktora titula un LPSR Valsts prēmijas. Pretēji tā laika ideoloģijai A. Apīnis konsekventi un spītīgi aizstāvēja nacionālās kultūras — literatūras, grāmatniecības vēstures tiesības uz pastāvēšanu.

Kopš 1992. gada A. Apīnis ir filoloģijas doktors un Latvijas ZA goda doktors. 1992. gadā A. Apīnis kā pirmais latviešu bibliotekārs saņēma Starptautiskās bibliotēku asociācijas un institūtu federācijas (IFLA) goda rakstu.

Ar Triju Zvaigžņu ordeņa domes šā gada 22. aprīļa lēmumu Aleksejs Apīnis par nopelniem Latvijas labā iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri (ordeņa III šķira).

Valsts prezidenta preses dienests

(Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Aleksejs Apīnis no fotožurnālista klātbūtnes šajā brīdī kategoriski atteicās. Un tik un tā: no sirds sveicam Latvijas grāmatniecības vēstures čaklo darbarūķi! — “LV”)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!