Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
NATO ģenerālsekretārs: vārdos, darbībā, apņēmībā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.04.1996., Nr. 67 https://www.vestnesis.lv/ta/id/39853

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma "Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu"

Vēl šajā numurā

18.04.1996., Nr. 67

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

NATO ģenerālsekretārs: vārdos, darbībā, apņēmībā

NATO ģenerālsekretāra Havjera Solanas
(Javier Solana) aktīvā vizīte

Vakar, 17.aprīlī, Latvijā oficiālā vizītē bija ieradies NATO ģenerālsekretārs Havjers Solana. Savas īsās vizītes laikā augstais viesis tikās (augšējos attēlos) ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani un Ministru prezidentu Andri Šķēli, ārlietu ministru Valdi Birkavu un aizsardzības ministru Andreju Krastiņu, kā arī ar Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Induli Bērziņu un Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāju Kārli Jūliju Druvu.

Vairāk nekā stundu ilgajā sarunā pie Valsts prezidenta piedalījās Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs, aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš, NBS komandieris Juris Dalbiņš, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš. Pēc tam Guntis Ulmanis uzsvēra, ka šī bijusi sevišķi nozīmīga saruna. “Mēs runājām par valstu uzņemšanas kārtību NATO, par tām prasībām, kas būtu jāizpilda katrai valstij, lai NATO durvis mums būtu atvērtas. Pamatproblēma paliek Eiropa un Krievija. Nekādā gadījumā NATO paplašināšanās nedos gaidīto garantiju, ja netiks sakārtotas attiecības ar Krieviju, tai pašā laikā respektējot katras neatkarīgās valsts suverenitāti un neatkarību. Norunājām tuvākajā laikā atkal sarunas turpināt,” piebilda G.Ulmanis.

Vizītes noslēgumā Ministru kabineta sēžu zālē notika NATO ģenerālsekretāra Havjera Solanas un Latvijas Republikas ārlietu ministra Valda Birkava preses konference.

Konferences ievadā Havjers Solana deklarēja, ka vēlas publiski pateikties Latvijai par tās karavīru piedalīšanos tik svarīgajā starptautisko miera spēku misijā Bosnijā. “Es pats biju Bosnijā, un uz mani dziļu iespaidu atstāja jūsu karavīru profesionālisms,” teica H.Solana.

Savukārt ārlietu ministrs Valdis Birkavs savu uzrunu žurnālistiem sāka ar īsu atskatu vēsturē: “1918.gadā Latvijai bija fantastiski maza iespēja kļūt par neatkarīgu valsti. 1991.gadā mēs izmantojām visas iespējas, lai atjaunotu savu neatkarību.

Tagad mums ir unikāla iespēja iekļūt Eiropas Savienībā un NATO, kas faktiski nozīmē Latvijas valsts pastāvēšanu un drošību. Tāpēc ģenerālsekretāra Solanas vizīte ir ārkārtīgi nozīmīga un šīs sarunas — ļoti svarīgas.” V.Birkavs arī teica, ka NATO ģenerālsekretāram iesniegts Latvijas dokuments, kurā izklāstīta mūsu valsts izpratne par NATO lomu mūsdienu Eiropā un pamatota Latvijas vēlēšanās iestāties NATO. “Latvijas pilntiesīga līdzdalība šajā aliansē būtu svarīgs Ziemeļeiropas stabilitātes aspekts,” teica V.Birkavs, “mēs nedrīkstam palaist garām šo iespēju.”

Pēc tam “Latvijas Vēstneša” pārstāvis vaicāja NATO ģenerālsekretāram, kā viņš vērtē jaunāko notikumu attīstību Krievijā, ieskaitot notikumus Čečenijā, un vai tas varētu ietekmēt NATO lēmumus par šīs organizācijas nākotni. Havjers Solana atbildēja, ka lēmumus par NATO nākotni pieņem kopīgi visas šīs organizācijas dalībvalstis un ka NATO valstu lēmumus neietekmēs blakusapstākļi. “Mēs ar NATO paplašināšanu negribam radīt jaunas robežlīnijas Eiropā,” sacīja ģenerālsekretārs. “Mēs gribam padziļināt savas abpusējās attiecības ar Krieviju. Bet tas jādara abpusēji. Mēs negribam izolēt Krieviju, bet ceram, ka arī Krievija neizolēs pati sevi.”

Havjers Solana, komentējot negatīvo attieksmi pret NATO paplašināšanas ideju, teica: “ Krievijai šķiet, ka NATO ir novecojusi. Bet NATO šodien nav tas pats kas “aukstā kara” laika NATO. Un mēs nevaram piekrist Krievijas viedoklim. Es uzsveru — mēs vēlamies labas attiecības ar Krieviju. Varbūt Krievija pati sevi grib izolēt, bet mēs negribam izolēt Krieviju.”

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par eventuālajiem NATO paplašināšanas variantiem, ģenerālsekretārs Solana uzsvēra: “Mēs negribam “pelēkās zonas” Eiropas kartē. Visas valstis, kas izteikušas vēlēšanos iestāties NATO, ir vienā sarakstā. Neviena valsts nav izslēgta un neviena valsts arī nav automātiski iekļauta.”

Preses konferences izskaņā Havjers Solana teica, ka viņš personīgi kā cilvēks un Spānijas pilsonis būtu gatavs cīnīties ne vien par Baltijas valstu brīvību, bet arī kopumā par tām Eiropas vērtībām, kurām viņš tic un augstu vērtē.


Tagad mums ir unikāla iespēja iekļūt Eiropas Savienībā un NATO, kas faktiski nozīmē Latvijas valsts pastāvēšanu un drošību. Tāpēc ģenerālsekretāra Solanas vizīte ir ārkārtīgi nozīmīga un šīs sarunas — ļoti svarīgas.” V.Birkavs arī teica, ka NATO ģenerālsekretāram iesniegts Latvijas dokuments, kurā izklāstīta mūsu valsts izpratne par NATO lomu mūsdienu Eiropā un pamatota Latvijas vēlēšanās iestāties NATO. “Latvijas pilntiesīga līdzdalība šajā aliansē būtu svarīgs Ziemeļeiropas stabilitātes aspekts,” teica V.Birkavs, “mēs nedrīkstam palaist garām šo iespēju.”

Pēc tam “Latvijas Vēstneša” pārstāvis vaicāja NATO ģenerālsekretāram, kā viņš vērtē jaunāko notikumu attīstību Krievijā, ieskaitot notikumus Čečenijā, un vai tas varētu ietekmēt NATO lēmumus par šīs organizācijas nākotni. Havjers Solana atbildēja, ka lēmumus par NATO nākotni pieņem kopīgi visas šīs organizācijas dalībvalstis un ka NATO valstu lēmumus neietekmēs blakusapstākļi. “Mēs ar NATO paplašināšanu negribam radīt jaunas robežlīnijas Eiropā,” sacīja ģenerālsekretārs. “Mēs gribam padziļināt savas abpusējās attiecības ar Krieviju. Bet tas jādara abpusēji. Mēs negribam izolēt Krieviju, bet ceram, ka arī Krievija neizolēs pati sevi.”

Havjers Solana, komentējot negatīvo attieksmi pret NATO paplašināšanas ideju, teica: “ Krievijai šķiet, ka NATO ir novecojusi. Bet NATO šodien nav tas pats kas “aukstā kara” laika NATO. Un mēs nevaram piekrist Krievijas viedoklim. Es uzsveru — mēs vēlamies labas attiecības ar Krieviju. Varbūt Krievija pati sevi grib izolēt, bet mēs negribam izolēt Krieviju.”

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par eventuālajiem NATO paplašināšanas variantiem, ģenerālsekretārs Solana uzsvēra: “Mēs negribam “pelēkās zonas” Eiropas kartē. Visas valstis, kas izteikušas vēlēšanos iestāties NATO, ir vienā sarakstā. Neviena valsts nav izslēgta un neviena valsts arī nav automātiski iekļauta.”

Preses konferences izskaņā Havjers Solana teica, ka viņš personīgi kā cilvēks un Spānijas pilsonis būtu gatavs cīnīties ne vien par Baltijas valstu brīvību, bet arī kopumā par tām Eiropas vērtībām, kurām viņš tic un augstu vērtē.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!