Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Baltija - Eiropas daļa. Baltija - Eiropas drošības daļa. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.10.1995., Nr. 160 https://www.vestnesis.lv/ta/id/37365

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas un Ķīnas konkrētu sadarbību

Vēl šajā numurā

18.10.1995., Nr. 160

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

WPE21.JPG (17713 BYTES) Baltija — Eiropas daļa.
Baltija — Eiropas drošības daļa

Bundesvēra ģenerālinspektors Klauss Naumans — pie Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem

Divas dienas, 16. un 17. oktobrī, mūsu valstī oficiālā vizītē uzturējās Vācijas Federatīvās Republikas Bundesvēra ģenerālinspektors ģenerālis Klauss Naumans (Klaus Neumann) . Viņa vizītes mērķis bija iepazīties ar Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Klauss Naumans militāro dienestu Bundesvērā sāka pirms 36 gadiem. Pēc divu gadu dienesta viņš ieguva leitnanta pakāpi. 1991. gadā Klauss Naumans ieguva ģenerāļa dienesta pakāpi un tika iecelts par VFR bruņoto spēku štāba priekšnieku.

Rīgā ģenerālis Naumans tikās ar Latvijas Republikas Ministru prezidentu un aizsardzības ministru Māri Gaili un Nacionālo bruņoto spēku komandiera pienākumu izpildītāju, Zemessardzes pulkvedi Juri Eihmani un pārrunāja jautājumus par Latvijas NBS attīstību un Bundesvēra palīdzību mūsu valstij šajā aspektā. Vakar, 17. oktobrī, ģenerālis Naumans apmeklēja arī Baltijas bataljonu un NBS mobilo strēlnieku brigādi Ādažos, kā arī iepazinās ar Zemessardzes kājnieku mācību centru Cēsīs. Svinīgs akcents augstā viesa vizītes programmā vakar bija ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa.

Pēc tam Bundesvēra ģenerālinspektors Klauss Naumans kopā ar NBS komandiera pienākumu izpildītāju Juri Eihmani Aizsardzības ministrijā preses konferencē tikās ar Latvijas un ārvalstu žurnālistiem (augšējā attēlā).

Preses konferences ieskaņā pulkvedis Eihmanis uzsvēra tikšanās laikā gūto atziņu, ka Latvija, attīstot un atbilstoši Eiropas standartiem pārkārtojot savus Nacionālos bruņotos spēkus, sekmīgi virzās uz NATO. Čpaši svarīga šajā kontekstā ir NBS štāba darba reorganizācija atbilstoši NATO standartiem.

J.Eihmanis arī uzsvēra, ka abu valstu militāro struktūru bilaterālās sadarbības apspriešana ietvērusi ne vien nākamo, bet arī 1997. gadu. Čpašu Bundesvēra ģenerāļa interesi izraisījusi Latvijas informācija par mūsu valsts NBS darbību un plāniem NATO programmas “Partnerattiecības mieram” ietvaros.

Bundesvēra ģenerālinspektors Klauss Naumans savukārt izteica gandarījumu par plašo informāciju par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku uzbūvi un pārveidi, ko saņēmis savas vizītes laikā. Šis process, pēc ģenerāļa Naumana domām, Latviju ne vien tuvina Eiropas struktūrām, bet arī soli pa solim sekmē stabilitāti Baltijas reģionā un arī Eiropā. Ģenerālis Naumans apliecināja savas valsts gatavību arī turpmāk sadarboties ar Latviju mūsu Nacionālo bruņoto spēku pilnveidošanā. Klauss Naumans īpaši uzsvēra Bundesvēra 40 gadus krāto bagātīgo pieredzi bruņoto spēku integrēšanā demokrātiskā sabiedrībā. Pēc vācu ģenerāļa domām, informācija un VFR pieredze šajā aspektā ir īpaši nozīmīga Latvijas jaunajiem bruņotajiem spēkiem.

Žurnālistu jautājumu cēlienu ievadīja “Latvijas Vēstnesis”, Latvijas Republikas oficiālais laikraksts, vaicājot, kāds ir Bundesvēra ģenerālinspektora viedoklis par Latviju kā eventuālu NATO dalībvalsti un par Krievijas izteiktajiem draudiem šajā sakarā.

— NATO attīstība ir politisks process, un pašreizējā situācijā karavīrs nevar detalizēti komentēt šo attīstību, — atbildēja ģenerālis Naumans, NATO attīstības ceļš — tā ir arī neatkarīgu Eiropas valstu suverēnu lēmumu pieņemšana, ko citiem spēkiem no malas nevajadzētu ietekmēt. Kopumā šim procesam jābūt vērstam uz stabilitāti. Stabilitāti kopā ar Krieviju, nevis pret Krieviju.

Informācijas aģentūras BNS pārstāvi interesēja, kāda varētu būt Vācijas rīcība, ja Krievija realizētu savus draudus.

— Nevajadzētu spekulēt ar hepotētiskām, pieņemtām situācijām, atbildēja ģenerālis Naumans, — politiski lēmumi taču tiek pieņemti tikai tad, kad attiecīgā situācija ir reāli iestājusies. Ja kādas valsts vadītājs izsaka hipotēzi, tad nebūtu labi, ja otras valsts karavīrs, atrazdamies trešajā valstī, komentētu šādus izteikumus, taču nedomāju, ka Eiropā kāds uzskatītu, ka ar draudiem iespējams mainīt vai ietekmēt Eiropā notiekošos procesus. Draudi neatstāj būtisku ietekmi — to zina Krievija un to zina arī Eiropas valstis. Mums ir būtiski citam ar citu kopā iet stabilitātes ceļu.

Savukārt Krievijas televīzijas korespondents Latvijā gribēja zināt Bundesvēra ģenerāļa domas par to, kāpēc Krievijas valdība un Krievijas ģenerāļi tik asi reaģē uz NATO paplašināšanas projektu.

— Būtībā šis jautājums jums būtu jāuzdod saviem tautiešiem Krievijā, — atbildēja vācu ģenerālis. Varbūt problēma ir tā, ka Krievijā vēl ir aprindas, kuras nesaprot, kas ir NATO, un primitīvi salīdzina to ar bijušo Varšavas paktu, kurā vienai valstij bija visa teikšana, bet pārējām valstīm nebija tiesību kaut ko iebilst vai papildināt. NATO sastāvā ir 16 suverēnas dalībvalstis, un Islande, kam nav savu bruņoto spēku, šeit tiek vērtēta tikpat augstu kā vislielākā NATO dalībniece ASV. Kā zināms, Varšavas paktā šādu attiecību nebija. Bez tam jāņem arī vērā, ka NATO netiek izstrādāti nekādi uzbrukuma plāni, jo NATO ir aizsardzības organizācija. Varbūt arī šīs aprindas priekšstatu par NATO saista ar savu 40 gadus ilgo pieredzi Varšavas paktā, izstrādājot uzbrukuma plānus. NATO savu darbību šādā uzbrukumu plānošanas virzienā neizvērsīs arī nākotnē.

Zīmīga bija arī Bundesvēra ģenerāļa atbilde uz Krievijas TV korespondenta otro jautājumu: —Vai patlaban ir kāda sadarbība starp Bundesvēru un Krievijas armiju?

Jā, ģenerālis Naumans varot būt apmierināts, ka šajā jomā vērojams zināms progress. Ir bijušas abu valstu bruņoto spēku pārstāvju tikšanās. Klauss Naumans cer, ka šis process turpināsies. — Man gan žēl, ka manam krievu kolēģim ģenerālim Koļesņikovam (Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks — red.) šogad nebija iespējams pieņemt manu ielūgumu, ko es viņam izteicu trīs reizes. Ceru, ka viņam būs iespēja atbraukt uz Vāciju 1996. gadā, — teica ģenerālis Naumans, izsakot nožēlu arī par to, ka arī ģenerālis Gračovs (Krievijas aizsardzības ministrs — red.) šogad nav atradis par iespējamu pieņemt vācu puses ielūgumu. Domāju, ka problēmas un koncepcijas jārisina kopīgi šādās sarunās, nevis cīnoties vienam pret otru masu saziņas līdzekļos, — teica Bundesvēra ģenerālis preses konferencē Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijā.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors

pie Ministru prezidenta

Vakar, 17.oktobrī, Ministru prezidents Māris Gailis tikās ar Vācijas Bundesvēra ģenerālinspektoru Klausu Naumanu, kurš ieradās Latvijā, lai iepazītos ar situāciju mūsu valsts bruņotajos spēkos. Tikšanās laikā pārrunāta Latvijas gatavošanās uzņemšanai NATO un divu valstu militārā sadarbība. Runājot par iespējamo NATO paplašināšanu, ģenerālis Naumans atzīmēja, ka šis jautājums ir politiķu kompetencē. Tai pašā laikā viņš atzinīgi novērtēja Latvijas gatavošanos uzņemšanai NATO, piedaloties programmā “Partnerattiecības mieram”.

Klauss Naumans informēja Māri Gaili, ka Vācijas valdība ir gatava sniegt palīdzību Baltijas miera uzturēšanas bataljonam un ir akceptējusi Latvijas iesniegto nepieciešamo materiāli tehnisko līdzekļu sarakstu. Pašlaik galvenā problēma ir, kā nogādāt šo palīdzību Latvijai. Vācijas Bundesvēra ģenerālinspektors teica, ka arī 1996.gadā Latvijas virsnieki varēs papildināt zināšanas Vācijas militārajās mācību iestādēs un Vācijā izvietotajā ANO miera uzturēšanas operāciju mācību centrā.

Valdības preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!