Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pie viena galda Jūrmalā: visi Sestās Saeimas spēki, kam rūp Latvijas valsts nākotne. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.10.1995., Nr. 159 https://www.vestnesis.lv/ta/id/37350

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas ziņas

Vēl šajā numurā

17.10.1995., Nr. 159

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pie viena galda Jūrmalā: visi Sestās Saeimas spēki, kam rūp Latvijas valsts nākotne

WPE20.JPG (20720 BYTES) WPE21.JPG (17798 BYTES)

Visiem kopā meklējot kopsaucēju

Jūrmalas sarunā

Sestdien, 14.oktobrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis uz nopietnu un vaļsirdīgu sarunu par pašreizējo situāciju un Latvijas nākotni bija uzaicinājis visu to politisko partiju vadītājus, kurām saskaņā ar pirms divām nedēļām notikušo vēlēšanu rezultātiem būs savi deputāti 6. Saeimā (“LV” fotoredaktora Māra Kaparkalēja attēlos — augšā). Domu apmaiņa prezidenta Jūrmalas rezidencē ilga gandrīz četras stundas. Tās nobeigumā visi viendpadsmit partiju līderi parakstīja deklarāciju par mūsu valsts politisko un ekonomisko virzību uz Eiropas Savienību, tādējādi pamatvilcienos vienojoties par Latvijas parlamenta un valdības turpmāko ārpolitisko un iekšpolitisko kursu. Uz tikšanos pie prezidenta bija ieradušies pa vienam pārstāvim: no DP “Saimnieks” — Z.Čevers, “Latvijas ceļa” — V.Birkavs, Zīgerista partijas — O.Kostanda, “Tēvzemei un Brīvībai” — M.Grīnblats, Vienības partijas — A.Kauls, LNNK — A.Seile, Tautas saskaņas partijas — A.Ameriks, Sociālistiskās partijas — F.Stroganovs, Kristīgo demokrātu savienības — P.Kļaviņš, Zemnieku savienības — A.Rozentāls, Zaļās partijas — O.Batarevskis.

Preses konferencē

Tūdaļ pēc apspriedes notikušajā preses konferencē Valsts prezidents vispirms izteica lielu gandarījumu par to, ka visus Saeimā iekļuvušos politiskos spēkus izdevies sapulcēt pie viena sarunu galda un ka visi partiju pārstāvji parādījuši izpratni attiecībā uz Latvijas nākotni un jau tuvākajā laikā risināmajiem jautājumiem. Saruna notikusi ļoti korekti un atšķirībā no daudzām citām sanāksmēm — ievērojot visu tās dalībnieku intereses. Tajā pašā laikā izpaudušās arī nopietnas pretrunas, dažādas attieksmes pret pašreizējām problēmām un to risinājumiem.

G.Ulmanis izteica cerību, ka sarunā piedalījušies politiskie spēki atradīs sevī pietiekami daudz enerģijas, izpratnes un sadarbības centienu, lai tuvāko desmit dienu laikā varētu atrisināties jautājums par valdības sastādīšanu un Ministru prezidenta kandidatūru.

Prezidents atzīmēja, ka, apspriežot deklarāciju par attieksmi pret iestāšanos Eiropas Savienībā, gluži dabiski, aplūkoti arī daudzi citi ļoti būtiski jautājumi. Tostarp izteikti viedokļi par monetāro politiku, Latvijas Bankas lomu, pilsonības jautājumu, lauksaimniecības attīstību, agrāro reformu. Sarunas dalībnieki konstatējuši, ka šāda veida tikšanās ir visnotaļ lietderīga, bet nākotnē varētu apspriest arī šaurāku konkrētāku jautājumu loku, turklāt ar plašāku pārstāvību — piedaloties “partiju kodoliem”.

Visasākā diskusija izraisījusies par valsts centrālās bankas lomu un tās tālāko darbību. Cits jautājums, kur bijusi atšķirīgi viedokļi, — par valsts ietekmi ekonomikas regulēšanā un attīstīšanā, par to, cik liberālai vai no valsts puses vadībai jābūt mūsu tautsaimnieciskajai politikai.

Tikšanās laikā nolemts sagatavot kopīgu aicinājumu pašreizējai Saeimai lūdzot izskatīt un pieņemt novilcināto likumu par Satversmes tiesu. Satversmes tiesas locekļu iecelšanas jautājums gan būtu atstājams 6. Saeimas ziņā.

Izrādījies, ka politisko spēku vidū nav domstarpību par spēkā esošo pilsonības likumu. Visi atzinuši, ka jādarbojas tā pašreizējos ietvaros.

Pagrūtāk gājis ar lauksaimniecības politikas apspriešanu, lai gan visi parakstīja deklarāciju par ceļu uz Eiropas Savienību. LNNK pārstāve A.Seile sacīja: “Agrāk mēs meklējām to, kas šķir vienu partiju no otras, bet šodien visi esam pateicīgi Valsts prezidentam, kas, saaicinājis mūs šeit kopā, palīdzēja mums kopīgi meklēt to, kas mūs vieno. Um mēs atradām — tā ir kopīgā virzība uz Eiropu.”

Bet “LC” valdes priekšsēdētājs V.Birkavs uzsvēra: “No šī mirkļa un pašreizējās procesa attīstības viedokļa raugoties, šodien parakstītā deklarācija, kurā visi politiskie spēki atbalsta nupat Valsts prezidenta un Ministru prezidenta parakstīto pieteikumu uzņemšanai Eiropas Savienībā, nozīmīguma ziņā ir grūti pārvērtējama.”

Par to, ka sestdien notikusī saruna radījusi nomierinošu iespaidu un parādījusi 6. Saeimā iekļuvušo partiju gribu rīkoties konstruktīvi Latvijas labā, liecina G.Ulmaņa sacītais preses konferences nobeigumā: "Došos gan vizītē uz Zviedriju, gan uz ANO mītni Ņujorkā. Jo šodien es pārliecinājos, ka politiskie spēki ļoti normāli, pragmātiski attiecas pret to jautājumu risināšanu, kas pašreiz valstī eksistē. Ar šo pārliecību es dodos šajās divās vizītēs."

Deklarācija

Valsts prezidents, respektējot Latvijas politisko spēku gribu, ir veicinājis Latvijas virzības procesu uz Eiropas Savienību. Viņa vadībā notikušajā Ministru kabineta sēdē 13.10.95. tika apspriests un parakstīts iesniegums par pieteikumu mūsu valsts uzņemšanai Eiropas Savienībā.

Eiropas Savienība ir bijusi galvenais stabilitātes un pārticības sekmētājs Eiropā, sasniedzot līdz šim nepieredzētu politiskās un ekonomiskās sadarbības līmeni. Eiropas Savienība par savas tālākās attīstības pamatpostulātu definējusi atvērtību un piedāvājusi asociatīvajām valstīm aktīvi veidot nākotnes Eiropas arhitektūru 21.gadsimtam, lai kopīgiem spēkiem rastu atbildi jauniem globāliem izaicinājumiem un pierādītu to, ka arī turpmāk spēj būt par līderi starptautiskajā līmenī. Latvijai ir radīti visi priekšnoteikumi, kas savienojumā ar politisko gribu ļaus ieņemt tai pienākošos vietu Eiropā, organiski iekļaujoties un papildinot to politiski un ekonomiski. Tā ir vēsturiska iespēja, kas Latvijai jāizmanto valsts un tautas nacionālajās un ekonomiskajās interesēs.

Latvijas Republikas iekšējās un ārējās politikas uzdevums — valsts neatkarības nostiprināšana un tās neatgriezeniskuma nodrošināšana — ir sasniedzams, integrējoties Eiropas drošības, politiskajās un ekonomiskajās struktūrās, piedaloties Eiropas politikas veidošanā, kontinenta stabilitātes un drošības veicināšanā.

Šajā kontekstā iestāšanās Eiropas Savienībā ir viens no būtiskākajiem un svarīgākajiem Latvijas ārpolitikas pamatuzdevumiem, kas realizējams, turpinot un paātrinot ekonomiskās un sociālās reformas, pārveidojot saimniecisko un sociālo bāzi. Tas ir būtisks latviešu tautas izdzīvošanas un Latvijas valsts saglabāšanas priekšnoteikums, kas ļaus Latvijai attīstīties par modernu, atvērtu, demokrātisku, drošu un ekonomiski spēcīgu Eiropas valsti.

Asociācijas līguma parakstīšana ar Eiropas Savienību bija nozīmīgs solis šajā integrācijas procesā. Ar to Eiropas Savienība nodemonstrēja, ka ar Latviju rēķinās kā ar Eiropas daļu un akceptē tās izvēli kļūt par Eiropas Savienības pilntiesīgu locekli. Pēc Saeimas vēlēšanām nepieciešams intensīvs, stratēģiski izsvērts un pārdomāts darbs, lai šis formālais akts iegūtu substanciālu piepildījumu.

Līguma ratifikācija Latvijas parlamentā apliecināja, ka politisko spēku pārliecinošs vairākums atbalsta integrāciju Eiropas Savienībā, un jaunā parlamenta, jaunās valdības uzdevums ir piedāvāt Latvijas attīstības modeli saskaņā ar izdarīto izvēli. Tikai tā varēs nodrošināt latviešu tautas pamatintereses, saglabāt identitāti, panākt Latvijas iedzīvotāju labklājību.

Nākošais solis ceļā uz Eiropas Savienību būs Latvijas Republikas pieteikuma iesniegšana Eiropas Savienības padomei par iestāšanos. Tas pavērs ceļu aktīvākam dialogam ar šo Eiropas struktūru un nodrošinās galamērķa sasniegšanu — pilntiesīga locekļa statusu.

6. Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji uzskata, ka galavārdu jautājumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā jāsaka Latvijas tautai referendumā.

Partiju pārstāvji ir gatavi radīt politiskā reālisma gaisotni, veidojot kopīgu viedokli, balstītu uz nacionālajām interesēm, lai sasniegtu šo mērķi.

Ziedonis Čevers, Demokrātiskā partija “Saimnieks”

Odisejs Kostanda, Tautas kustība Latvijai

Anna Seile, Latvijas Nacionāli konservatīvā partija LNNK

Andris Ameriks, Tautas saskaņas partija

Filips Stroganovs, Latvijas Sociālistiskā partija

Oļegs Batarevskis, Latvijas Zaļā partija

Valdis Birkavs, Savienība “Latvijas ceļš”

Māris Grīnblats, Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”

Alberts Kauls, Latvijas Vienības partija

Andris Rozentāls, Latvijas Zemnieku savienība

Jūrmala, 14.10.95. Paulis Kļaviņš, Latvijas Kristīgo demokrātu savienība

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!