Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Trešais solis ceļā uz Eiropas Savienību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.10.1995., Nr. 159 https://www.vestnesis.lv/ta/id/37346

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ķīnas tirdzniecības un ekonomikas komisija

Vēl šajā numurā

17.10.1995., Nr. 159

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Trešais solis ceļā uz Eiropas Savienību

Valdības sēdē

Izmantojot Satversmē paredzētās tiesības, Valsts prezidents Guntis Ulmanis piektdien, 13.oktobrī, sasauca Ministru kabineta ārkārtas sēdi, kuras darba kārtībā bija iekļauts tikai viens jautājums — par oficiālo pieteikumu uz iestāšanos Eiropas Savienībā.

Pēc tam, kad šis dokuments bija parakstīts, notika preses konference.

Preses konferencē

Vispirms runāja Valsts prezidents Guntis Ulmanis, atgādinot, ka jautājums par mūsu valsts iesniegumu Eiropas Savienībai, kurā izteikta vēlēšanās iestāties ES, izskatīts ne vienreiz vien. Ir pieņemts attiecīgs likums, un tajā ir ierakstīts pants, kas nosaka, ka Ministru kabinetam jāsagatavo iesniegums un tas jāiesniedz Eiropas Savienībai. Taču Valsts prezidents uzskatījis, ka pašreizējā situācijā nav pieļaujama vilcināšanās, tāpēc aicinājis Ministru kabinetu sanākt ārkārtas sēdē, lai detalizēti apspriestu šo jautājumu. MK sēdē lēmums bijis vienprātīgs, visi ministri, kas runāja tajā, atbalstīja šāda iesnieguma parakstīšanu. Līdz ar to ir veikts vēl viens solis ES virzienā un vēlreiz nodemonstrēta Latvijas attieksme pret integrēšanos Eiropā.

Valdības sēdes laikā skarti daudzi aspekti, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos ES. Bet kā nozīmīgākos prezidents minēja trīs jautājumus: par mūsu valsts drošību, ekonomisko attīstību un tālāko demokratizāciju. Prezidents izteica pārliecību, ka Latvija turpinās iesākto virzību uz Eiropu, kaut arī tas nebūs viegls ceļš. Latvijai būs visur aktīvi jāpiedalās ar savu stāju, ar savu viedokli un arī ar savu interešu aizstāvēšanu. Bet šīs intereses tomēr ļoti cieši iekļaujas kopējā Eiropas kontekstā, pirmām kārtām, drošības kontekstā. Pēc G.Ulmaņa domām, par sekmīgu iekļaušanos ES gādās ne viena vien Latvijas valdība un katra no tām dos savu ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā un Latvijas drošības politikas veidošanā. Prezidents īpaši uzsvēra, ka šis dokuments ir mūsu atbilde uz tām daudzajām skeptiskajām publikācijām un pārdomām, kas pēdējā laikā parādījušās dažādās avīzēs un raidījumos Eiropā. Ar šo mēs gribam teikt, ka nav šaubu par Latvijas izraudzīto ceļu un ka mēs to turpināsim.

Ministru prezidents Māris Gailis sacīja, ka 5. Saeimas laikā ir veikti trīs svarīgi soļi. Pirmais bija brīvās tirdzniecības līguma noslēgšana ar ES. Tad sekoja asociatīvā līguma parakstīšana un tā ratificēšana Saeimā. Un tagad arī kopīgi parakstītā pieteikuma vēstule, kas šonedēļ tikšot nosūtīta uz Briseli. Tas viņaprāt skaidri apliecina mūsu mērķtiecīgo virzību uz Eiropas Savienību. “Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka, neskatoties uz zināmu sadrumstalotību, 6. Saeimas sastādītās valdības vai valdību virziens būs tāds pats — uz Eiropas Savienību,” optimistiski piebilda M.Gailis.

Arī Igaunija un Lietuva gatavojoties parakstīt iesniegumus par iestāšanos ES. Lietuvieši šajā nolūkā paredzējuši decembrī izdarīt dažus grozījumus savas valsts konstitūcijā.

Attiecībā uz apgalvojumiem, ka Igaunija esot tuvāk Eiropas Savienībai nekā Latvija, M.Gailis izteicās, ka nopietni politiķi tā nesakot, ieskaitot nule demisionējušās Igaunijas valdības locekļus. Tāpat, tiekoties ar ES augstākajām amatpersonām, nekad nav dzirdēts viedoklis, ka igauņi būtu priekšā un mēs atpalikuši un ka Baltijas valstu integrācijas process būtu dalāms. Dažos rādītājos Igaunija tiešām ir mums priekšā, taču dažos ir pilnīgi otrādi.

G.Ulmanis pavēstīja, ka ar visiem jaunajā Saeimā iekļuvušajiem politiskajiem spēkiem viņš ir runājis par virzību uz ES, un, izņemot Sociālistisko partiju, neviena partija nav izteikusies pret Latvijas iestāšanos ES.

Tātad nekādā ziņā nevarot būt runa par steigu vai nepārdomātu rīcību, parakstot pieteikumu. Bet, pēc M.Gaiļa domām, esot ļoti simboliski tas, ka šo MK sēdi šādi sasaucis Valsts prezidents, izmantojot Satversmē dotās tiesības. Tas tiešām piešķīris kontinuitātes nozīmi šim lēmumam. “Mēs jau būtu varējuši to pieņemt paši, tomēr tādā veidā šis pieteikums ir kļuvis pašreizējai politiskajai situācijai pāri stāvošs.”

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas—valdības lietu

redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!