Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
12. oktobra sēde. Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.10.1995., Nr. 159 https://www.vestnesis.lv/ta/id/37339

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimā otrdien, 17.oktobrī

Vēl šajā numurā

17.10.1995., Nr. 159

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

12. oktobra sēde
Stenogramma

Turpinājums. Sākums “LV” nr.158.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Saeimas Prezidijs ir saņēmis un izskatījis deputāta Edvīna Inkēna iesniegumu, kurā viņš lūdz piešķirt bezalgas atvaļinājumu laikā no 12. līdz 20.oktobrim. Par to Prezidijs ziņo Saeimai un lūdz Saeimas piekrišanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Tad esam akceptējuši šo Prezidija lēmumu.

 

Tālāk deputātu jautājums . Saeimas deputātu Prēdeles, Putniņa, Rugātes, Rozentāla, Lakševica jautājums Latvijas Republikas veselības valsts ministram Apinim — “Par stomioperēto invalīdu aprūpei piešķirto līdzekļu izlietojumu”. Te gan jāsaka, vēl jautājumu mēs formāli nebijām nodevuši ministra kungam, jo mēs pārtraucām sēdi, bet, protams, visus materiālus ministra kungs ir saņēmis, un viņš jau, kā redzat, ir gatavs doties uz tribīni, un līdz ar to uzskatīsim, ka jautājums ir uzdots, nolasot šo jautājumu, un uzklausīsim ministra atbildi. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Lūdzu, veselības valsts ministrs Apiņa kungs.

 

P. Apinis (veselības valsts ministrs). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie deputāti! Es esmu iesniedzis atbildi rakstiski un ceru, ka jūs to esat izlasījuši. Ja kādam ir jautājumi, es ļoti labprāt uz tiem atbildēšu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Diemžēl tāda procedūra nav paredzēta, ka jūs esat atbildējuši uz jautājumu. Desmit deputātu pieprasījums debatēm nav iesniegts, līdz ar to šis jautājums ir izskatīts. Pateicamies.

 

Tālāk — “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata” . Juridiskās komisijas vārdā Kristiāna Lībane.

 

K. Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi Saimnieciskās tiesas priekšsēdētāja vietnieka Ziedoņa Špengeļa iesniegumu par atbrīvošanu no tiesneša amata. Dokumentā nr. 2056 jūs redzat, ka ir arī Tieslietu ministrijas valsts sekretāra Maldupa kunga parakstīts Tieslietu ministrijas akcepts, un Juridiskā komisija lēma atbalstīt Ziedoņa Špengeļa vēlēšanos tikt atbrīvotam no amata un lūdz Saeimu balsot par šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Aizklāts balsojums. Lūdzu balsosim par Juridiskās komisijas ierosinājumu — atbrīvot Ziedoni Špengeli no Latvijas Saimnieciskās tiesas tiesneša un priekšsēdētāja vietnieka amata. Balsojam. Lūdzu visus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 3. Ziedonis Špengelis atbrīvots no Latvijas Saimnieciskās tiesas tiesneša un priekšsēdētāja vietnieka amata pēc paša vēlēšanās.

 

Nākošā sadaļa — “Likumprojektu izskatīšana”.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. Trešais lasījums. Lūdzu, Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs deputāts Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskā apvienība.

 

J. Zaščerinskis (TPA). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 2044. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” trešajam lasījumam. Uz trešo lasījumu ir iesniegti šādi priekšlikumi: Pirmais. “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikums. Par terminu “zemes gabals”. “Tēvzemei un brīvībai” piedāvā šādu redakciju: “Zemes gabals ir juridiski noteikta teritorija konkrētam zemes īpašniekam vai izmantotājam.” Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, pamatojoties uz to, ka izmantotājs ir plašāks jēdziens un ietver sevī arī jēdzienu “īpašnieks”. Tā kā šāds papildinājums varētu radīt tikai nevajadzīgas domstarpības. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Nepiekrīt. Ir jābalso. Jums tur ir dažādi viedokļi, bet katrā ziņā balsojumā izšķirsim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” iesniegto priekšlikumu. “Zemes gabals ir juridiski noteikta teritorija konkrētam zemes īpašniekam vai izmantotājam.” Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 5, atturas — 25. Pieņemts priekšlikums. Tālāk lūdzu!

 

J. Zaščerinskis . 4. panta ceturtās daļas 2. punktā un 4. panta ceturtās daļas 3. punktā ir Juridiskā biroja priekšlikumi, kurus Tautsaimniecības komisija atbalstīja, un piedāvā precizētu redakciju. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts. Lūdzu tālāk!

 

J. Zaščerinskis . Nākošais ir Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kurš piedāvā precizēt redakciju 6. panta 2. punkta otrajam teikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

 

J.Zaščerinskis. Tālāk Tautsaimniecības komisija atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu 8.panta 2.punkta 1.apakšpunktā “Par zemes lietošanu”.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Nav iebildumu.

 

J.Zaščerinskis. Nākamais priekšlikums ir “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikums — papildināt 9.panta otrās daļas 2.punktu. Šā priekšlikuma būtība nosaka, ka tiek atjaunotas īpašuma tiesības arī tām juridiskajām personām, kam bijušie zemes īpašnieki ar testamentu ir novēlējuši savus zemes īpašumus. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu un piedāvā savu precizēto redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Piekrīt. Pieņemts.

 

J.Zaščerinskis. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums par 9.panta trešo daļu, un šis priekšlikums dod iespēju atjaunot īpašuma tiesības tiem pilsoņiem, kas bija ieguvuši vācu izceļotāju zemes, bet nebija paspējuši tās reģistrēt Zemesgrāmatā. Komisija atbalsta to un piedāvā precizētu redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Pieņemts.

 

J.Zaščerinskis. Komisija atbalsta arī Juridiskā biroja priekšlikumu — konkretizēt 11.pantā Zemes komisijas nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

 

J.Zaščerinskis. Nākamais ir Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikums jeb precizēta redakcija 12.panta pirmās daļas 2.punktam. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Šeit ir runa par 12.panta pirmās daļas 2.punktu.

 

J.Zaščerinskis. Tautsaimniecības komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai šeit Gunāra Resnā priekšlikums pēc tam seko? Par Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu 12.panta pirmās daļas 2.punkta redakciju nav iebildumu deputātiem? Nav. Tālāk lūdzu!

 

J.Zaščerinskis. Tālāk seko deputāta Gunāra Resnā priekšlikums, un tā būtība ir šāda: tātad 12.panta pirmās daļas 2.punkts nosaka, ka, ja uz bijušo zemes īpašnieku zemes gabaliem Latvijas Republikas pilsoņi likumā noteiktajā kārtībā uzcēluši dzīvojamās ēkas vai būvē tās, tad pilsoņiem ir tiesības saņemt zemes gabalu īpašumā par maksu tādā platībā un robežās, kāda šī zeme tika piešķirta apbūvei, bet ne lielāku par 1200 kvadrātmetriem, izņemot gadījumus, ja paliekošā zemes lietojuma daļa ir mazāka par pilsētas apbūvei noteikto minimālo apbūves gabala lielumu. Šādos gadījumos zemes īpašuma daļa tiek pievienota ēkas un būves īpašnieka apbūves gabalam, un viņš var to iegūt par samaksu. Resnā kunga priekšlikuma būtība ir šāda, ka, ja zemes īpašnieks ir bijušais īpašnieks vai viņa pirmās pakāpes mantinieki ir politiski represētās personas, tad ēkas un būves īpašnieks uz šo zemes gabalu, kas ir virs 1200 kvadrātmetriem, iegūst pirmpirkuma tiesības, bet īpašuma tiesības saglabā zemes īpašnieks. Komisijai vienbalsīga lēmuma par šo jautājumu nav, balsis sadalās: 4 — par un 4 — atturas, konkrētu lēmumu šajā jautājumā nepieņēma.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Anna Seile Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

 

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Es kā Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja gribu paskaidrot deputāta Gunāra Resnā priekšlikuma būtību. Protams, ka šāds priekšlikums ir radies tāpēc, lai politiski represētai personai, kas ir zemes bijušais īpašnieks vai mantinieks, būtu tiesības par šiem nelielajiem gabaliņiem saņemt naudu. Bet formulējums, kādā ir izteikts šis priekšlikums, absolūti netrāpa mērķī. Lieta ir tāda, ka pirmpirkuma tiesības jebkurā gadījumā ir tam cilvēkam, kam pieder ēkas un būves. Bet šīs pirmpirkuma tiesības stājas spēkā tikai tad, ja kāds kaut ko pārdod.

Kādos gadījumos ir paredzēts šis papildinājums — palielināt zemes platību ēku ieguvējam virs 1200? Praksē tas notiek tā. Mazs mazs stūrītis, varbūt 10, varbūt 15 vai 20—30 kvadrātmetri ir palicis pāri kaut kādā joslā, teiksim, starp šo zemes īpašumu, ko iegūst ēku īpašnieks, un ceļu vai grāvi. Varbūt tas ir kāds skvēra stūrītis. Robežu izlīdzināšanas nolūkos Zemes ierīcības dienests piedāvā šo gabaliņu tam mājas īpašniekam. Protams, to var atdot bijušajam īpašniekam atpakaļ, bet šis gabaliņš ir tik mazs, mazāks par apbūves gabala lielumu, ka bijušajam īpašniekam izdevīgāk ir paņemt zemi citā vietā. Pieņemot šādu labi domātu Resnā kunga priekšlikumu, var iznākt tā, ka tas bijušais īpašnieks nemaz negrib šo mazo gabaliņu, jo ir skaidrs, ka tas mājas īpašnieks negribēs lielāku zemes gabalu papildināt tāpēc, ka šis gabaliņš ir stūrītis — šie 20 vai 30 kvadrātmetri praktiski nav izmantojami. Kādēļ lai tas jaunais mājas īpašnieks pirktu to par naudu? Ja te būtu ierakstīts, ka viņš piespiedu kārtā ir jāatpērk no bijušā zemes īpašnieka par naudu, tad būtu cita lieta. Bet šādā gadījumā nestrādā šis deputāta Resnā priekšlikums. Tādēļ no likuma precīzas realizēšanas viedokļa tam būtībā nav jēgas. Es aicinu to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Referents vēlas runāt? Nevēlas. Vai deputāts lūdz balsojumu? Deputāts nelūdz balsojumu. Bet mēs esam tādā situācijā, ka mums ir jābalso tomēr, jo komisija nespēj vienoties. Labāk nobalsosim. Lūdzu zvanu!

Lūdzu balsosim par deputāta Resnā priekšlikumu. Jūs debates dzirdējāt. Un situāciju izprotat, ka šeit varbūt ir arī cita izeja, bet tomēr balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 4, atturas — 30. Priekšlikums nav pieņemts. Nākamo, lūdzu!

 

J.Zaščerinskis. Nākamais ir deputāta Kokina priekšlikums — papildināt 12.panta pirmās daļas 2.punktu ar šādu teikumu: “Garāžu kooperatīva biedram, ja viņam zeme bija piešķirta garāžas būvei, ir tiesības privatizēt zemi zem garāžas, kā arī to zemi garāžas priekšā, kas nepieciešama garāžas normālai ekspluatācijai.” Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Es mēģināju pārliecināt Tautsaimniecības komisiju tās sēdē, ka nevajag atbalstīt šo priekšlikumu, bet balsojums nebija manam ierosinājumam par labu. Es atkārtoti aicinu sēdi iedziļināties šajā priekšlikumā. Tātad, garāžu kooperatīva biedram ir tiesības attiecībā pret bijušo īpašnieku privatizēt zemi zem garāžas par sertifikātiem. Zemes īpašniekam, uz kura zemes uzbūvēta šī garāža, tādā gadījumā nav tiesību saņemt ne nomas maksu, ne ko citu. Mēs jau paši nojautām, ka šis zemes īpašnieks bieži vien ir arī politiski represētā persona. Ja šādā redakcijā pieņem šo labojumu, tad iznāk tā, ka individuālo garāžu īpašniekam nav nekādu tiesību saņemt šo zemi zem savas garāžas īpašumā, tiklīdz tas ir garāžu kooperatīvs, tā uzreiz viņš par sertifikātiem attiecībā pret bijušo īpašnieku var izpirkt zemi. Es gribu tādā gadījumā papildināt šo likumu un iekļaut arī tajā nākošajā likumā, kur ir runa par sevišķi svarīgiem valstiskiem objektiem, visus garāžu kooperatīvus. Un tad nu būs, ja mēs tagad mainām reformas noteikumus, ja ir juridiskai personai piederoša ēka vai būve, tad zem tās zemes īpašuma tiesības atjauno bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam. Izņemot garāžas. Cienījamie deputāti, mēs paliksim smieklīgi. Zemes reformas beigu posmā mēs mainām likumu par labu garāžām. Varbūt kādam no deputātiem ir sava garāža kooperatīvā garāža, un viņi ir ieinteresēti, lai šī zeme tiktu atļauta izpirkt par sertifikātiem. Bet padomāsim par to cilvēku, kuram tiek atjaunotas zemes īpašuma tiesības, kurš saņem nevērtīgo sertifikātu, un šis garāžas īpašnieks iegādājas zemi par sertifikātu, kura faktiskā vērtība ir viens lats. Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Gunārs Resnais, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

 

G.Resnais (LZS). Cienījamais priekšsēdētāj! Kolēģi! Visnotaļ atbalstot Seiles kundzes priekšlikumu, es varbūt pāris vārdos mēģināšu vēl ar citiem argumentiem. Es biju spiests piekrist un noņemt savu priekšlikumu no iepriekšējās sadaļas, atzīstot kā neveiksmīgi formulētu un savā ziņā kautrīgi nepieprasot kompensāciju politiski represētajiem par zemi naudā. Es arī neloloju lielas cerības, jo komisijā neguvu atbalstu, un domāju, ka arī šeit nē. Visumā — ko nozīmē 12.pants? 12.pants ierobežo īpašnieka vai viņa mantinieka tiesības. Un uzskaita tos gadījumus, kad šie ierobežojumi darbojas. Šodien šeit labu domu deputāts ir piedāvājis, it kā labu domu, lai tie, kuriem ir kooperatīvās garāžas un laikam ne tikai garāžas, varētu šo zemi privatizēt. Es iebilstu pret to ar tiem pašiem argumentiem, ko teica Seiles kundze, un domāju arī par politiski represētajiem, un domāju par tiem gadījumiem, kad Latvijas mazpilsētās, ja tā var teikt, ir paplašinājušās teritorijas, un tās šodien aizņem kādreizējo lauku zemes teritorijas, kuru nomales lielākajā daļā ir apbūvētas ar dārzkopībām, ar garāžu kooperatīviem, laivu stacijām utt. Ja mēs piešķiram priekšrocības šiem garāžu īpašniekiem, es neredzu pamatojumu, kāpēc? Pirmkārt tās garāžas jau neviens nost nejauks. Par tām īres nauda ir jāmaksā vai pašvaldībām, vai kam. Un, ja tā tiešām ir persona, ko mēs saucam par politiski represēto, bez mantiniekiem lielākā daļa, bez pēcnācējiem, tad viņai ir cerības vismaz saņemt to pusotru īres maksu un, atstājot vienu trešdaļu no tā, dzīvot par izīrēto placi, nevis atdodot priekšroku šim sabiedriskajam veidojumam. Nevar salīdzināt kooperatīvo garāžu ar individuālo māju, ko cilvēks ir uzcēlis. Labestīgi dabūjis apbūvei zemes gabalu, tērējis naudu un cēlis māju, bet šis ir kooperatīvs, jau daļēji juridiska persona. Un tikai katrs garāžas gabaliņš ir personīgs. Tātad juridiska persona — garāžu kooperatīvs ir spējīgs norēķināties ar šo zemes īpašnieku, noslēdzot ar viņu līgumus un tā tālāk. Un tā būtu kaut kāda nauda. Par to naudu varētu nerunāt, ja darbotos likums visumā. Bet mēs šodien zinām, ka nedarbojas likuma punkts, kas nosaka — saņemt kompensāciju. Kompensācijas praktiski nav. Ir sertifikāts. Un šodien, kad 5. Saeima beidz savu darbību, tā arī īsti nenoformulējot, kas galu galā ir tas sertifikāts? Vērtspapīrs arī tas nav. Bet mēs likumā rakstām — “īpašnieks saņem kompensāciju”. Kādu kompensāciju? Ja šīs kompensācijas nav? Un tikai tāpēc, ka nav šīs kompensācijas, es uzskatu, ka, dodot garāžu kooperatīviem, pēkšņi šāda pielaide nav pieļaujama, un atkārtoju Seiles kundzes teikto, ka tas maina zemes reformu. Likums taču darbojas. Zemes reforma pilsētās darbojas. Un šis ir šā esošā likuma grozījums. Grozījums pret īpašnieku.

Cienījamie kolēģi! Ar ko atšķiras 5. Saeima no iepriekšējās Augstākās padomes? Ar to, ka pasludināja Satversmi, ar to, ka mainījām savu sociālo iekārtu. Ar to, ka īpašums un ražošanas līdzekļi ir privātās rokās. Un mēs esam ļoti dārgi maksājuši par šo pārejas periodu. Sabiedrībā ļoti grūti iet. Un tas ir šā īpašuma vārdā. Un šodien, pēc tik ilga laika, mēs gribam visu to nonivelēt un izveidot kaut kādu, nu es nezinu, kas tas ir, — socializētu privātīpašumu vai vēl ko citu. Es aicinu atbalstīt Seiles kundzes priekšlikumu un šo noraidīt.

Sēdes vadītājs. Jānis Kokins, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

 

J. Kokins (LZS). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Acīmredzot uz nupat teikto, ko teica Seiles kundze un ko teica arī Resnā kungs, jāattiecina krievu paruna — “Dūres vicina pēc kaujas”. Zemes reforma ir jau tik tālu izvērsusies, ka faktiski šobrīd garāžu kooperatīvi ir palikuši pēdējie. Un procentuāli tie pilsētās aizņem ļoti nedaudz zemes. Ja jau privātmāju īpašnieki, kam mājas pamatā būvētas uz svešām zemēm, var atļauties privatizēt atbilstošo zemi, tad garāžu kooperatīvs neglābs īpašnieku. Garāžu kooperatīvi ir tīri formāli veidojumi, un cerība, ka tie sagrabinās līdzekļus nomas maksai, ir apšaubāma. Tādēļ acīmredzot, tā kā tas privatizācijas process ir aizgājis ačgārni vispār kopumā, jo beigu beigās lauku zemes tūkstoši, varbūt simti tūkstoši hektāru arī ir šobrīd iegūti īpašumā par tādiem pašiem nevērtīgajiem sertifikātiem, tad tie daži procenti no tās pilsētu zemes kopplatības, varbūt pat procenta daļas, neglābs. Tādēļ es uzskatu un aicinu jūs atbalstīt garāžu kooperatīvu biedru tiesības tomēr privatizēt, un lai jau pēdējās kolhozu paliekas pazūd no Latvijas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Debates beidzam. Referents vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Kolēģi deputāti, es jūs aicinu ieņemt vietas... Lūdzu balsosim par deputāta Kokina priekšlikumu — papildināt 12. panta pirmās daļas 2. punktu ar šādu teikumu: “Garāžu kooperatīva (sabiedrības) biedram, ja viņam zeme bija piešķirta garāžas būvei, ir tiesības privatizēt zemi zem garāžas, kā arī to zemi garāžas priekšā, kas nepieciešama garāžas normālai ekspluatācijai.” Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 7, atturas — 37, atvainojos, 31. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk lūdzu!

 

J. Zaščerinskis . Tālāk ir deputāta Zaščerinska priekšlikums papildināt 12. panta pirmās daļas 2. punkta piezīmi ar teikumu sekojošā redakcijā: “Ja ēkas īpašnieka pilsonība atzīta saskaņā ar Pilsonības likuma 1995. gada 16. marta labojumu, bet zemei uz šo datumu atjaunotas īpašumtiesības bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, tad šis zemes nomas maksas maksimālais lielums nedrīkst būt nosakāms augstāks par zemes (nekustamā īpašuma) nodokli.” Šī priekšlikuma būtība ir šāda. Lai tos Latvijas pilsoņus, kuri pilsonību ieguva saskaņā ar 1995. gada 16. marta labojumu, tas nozīmē praktiski..., kā saka, mūsu Saeimas varbūt darba trūkuma rezultātā, iepriekšējā, teiksim, trūkuma rezultātā, pēc savām tiesībām un iespējām pielīdzināt visiem Latvijas Republikas pilsoņiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi?

 

J. Zaščerinskis . Es atvainojos, komisija daļēji atbalstīja tieši šo priekšlikumu, nosakot, ka zemes nomas maksas maksimālais lielums nedrīkst būt nosakāms augstāks par pusotrkārtīgu zemes nodokli. Es lūdzu varbūt priekšlikumu nobalsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Tātad ir deputāta Zaščerinska priekšlikums un ir komisijas redakcija. Līdz ar to deputāts Zaščerinskis lūdz balsot savu priekšlikumu, un lūdzu ieņemt vietas... Kam jūs to jautājat? Kārtības rullis neparedz uzdot jautājumus. Jūs starpbrīdī varēsiet aprunāties par šo lietu un izzināt detaļas.

Lūdzu, balsosim par deputāta Zaščerinska priekšlikumu — papildināt 12. panta pirmās daļas 2. punkta piezīmi ar teikumu šādā redakcijā... 8. lapaspuse, lūdzu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 3, atturas — 28. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, balsosim par komisijas redakciju! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 1, atturas — 7. Pieņemts. Tālāk!

 

J. Zaščerinskis . Tālāk ir “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikums par 12. panta pirmās daļas 2. punkta piezīmi. Piedāvātajā redakcijā. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo šie formulējumi ir zināmā pretrunā ar jau nobalsoto, tad tie rada dažādas atšķirības starp ēku īpašniekiem pilsoņiem un nepilsoņiem, netiek atrisināti starpgabalu jautājumi, un trešais — ja pieņemtā otrā lasījuma redakcija ir, ka zemes reformas laikā pilsētu pašvaldībām ir tiesības noteikt iepriekšminētā zemes nomas maksas apmēru un ne lielāku par nodokļa divkāršu apmēru, “Tēvzemei un brīvībai” piedāvā ne mazāku par zemes nodokļa divkāršu apmēru. Augstākā robeža netiek ierobežota. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tā kā šeit bija vesela buķete argumentu un acīmredzot arguments, ka ir jau balsots, kā vienīgais nevar tikt uzstādīts šeit, tad mums ir jābalso par šo priekšlikumu. Es jautāju referentam...

 

J. Zaščerinskis . Ja uzstāj iesniedzējs.

Sēdes vadītājs. Jā. Lūdzu, balsosim! Lūdzu, balsosim par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikumu izteikt pašreizējā 12. panta pirmās daļas 2. punkta piezīmi kā otro piezīmi un izteikt šādā redakcijā: 8. lapaspusē jums šī redakcija ir. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 8, atturas — 23. Nav kvoruma. Zvanu! Liekas, ka tagad būtu jābūt... Balsosim vēlreiz! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 9, atturas — 31. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu tālāk!

 

J. Zaščerinskis . Nākamais ir “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikums izslēgt 12. panta pirmās daļas 3. punkta otrajā teikumā vārdus “vai kompensāciju”. Izslēdzot vārdus “vai kompensāciju”, un ja nav līdzvērtīgas zemes vai īpašnieks atsakās to saņemt, tad īpašuma tiesības uz zemi, kur atrodas īpaši aizsargājamie dabas objekti, valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekti, nacionālās sporta bāzes, ceļu pārvaldes, dzelzceļa līnijas, ostas, nebūs iespējams nostiprināt. uz valsts un pašvaldības vārda. Tādā gadījumā mēs atgriežamies tajā situācijā, par kuru jau daudz debatējām pirmajā lasījumā. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikumu izslēgt 12. panta pirmās daļas 3. punkta otrajā teikumā vārdus “vai kompensācija”. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 11, atturas — 32. Nav pieņemts priekšlikums. Tālāk!

 

J. Zaščerinskis . Tālāk. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija piedāvā precizētu redakciju 12. panta pirmās daļas 3. punkta otrajam teikumam, saskaņojot to ar jau pieņemto likumu par valsts un pašvaldību zemes īpašumtiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Pieņemts.

 

J. Zaščerinskis . Tālāk frakcija “Tēvzemei un brīvībai” piedāvā izteikt 12. panta pirmās daļas 3. punkta trešo teikumu šādā redakcijā: “Gadījumā, ja bijušais zemes īpašnieks vai viņa mantinieks nevēlas saņemt līdzvērtīgu zemi citā vietā, tad šiem objektiem nepieciešamā zemes vērtība viņam tiek kompensēta naudā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņos.” Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, uzskatot, ka pašreizējā finansiālajā un ekonomiskajā situācijā tas nav reāls un nav izpildāms.

Sēdes vadītājs. Tā... Zvanu un balsosim! Lūdzu balsojam par frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” ierosināto priekšlikumu izteikt 12. panta pirmās daļas 3. punkta trešo teikumu šādā redakcijā: 9. lappusē. Lūdzu balsosim par šo redakciju! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 16, atturas — 24. Nav pieņemts. Nākamo lūdzu!

 

J. Zaščerinskis . Nākamais ir “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikums papildināt 12. pantu ar jaunu daļu piedāvātajā redakcijā. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu, un tas ir iestrādāts Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas redakcijā 12. pantā 1. daļas otrā punkta trešajā teikumā, ko mēs esam jau pieņēmuši.

Sēdes vadītājs. Iesniedzējiem nav iebildumu? Nav. Tālāk!

 

J. Zaščerinskis . Nākamais ir Juridiskā biroja divi priekšlikumi par 13. panta pirmo daļu un 13. panta pirmās daļas otro teikumu — nomainīt vārdus “būvniecības noteikumiem” ar vārdiem “apbūves noteikumiem”. Komisija atbalstīja abus šos priekšlikumus, tai skaitā otrajā teikumā ierosina izslēgt vārdus “un servitūtus”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk, lūdzu!

 

J. Zaščerinskis . Tālāk ir “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikums izslēgt no 22. panta pirmās daļas sekojošās redakcijas — “Latvijā reģistrētām juridiskām personām ir tiesības pirkt zemi zem ēkām un būvēm, ko tās ieguvušas privatizācijas rezultātā, un ēku un būvju uzturēšanai vai citiem mērķiem nepieciešamo zemi”. Priekšlikums bija izslēgt vārdus “vai citiem mērķiem nepieciešamo zemi”. Komisija uzskatīja, ka tas stipri ierobežotu iespējas, un neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un balsosim! Balsosim par priekšlikumu izslēgt 22. panta pirmajā daļā vārdus “vai citiem mērķiem”. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret 14, atturas — 25. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu zvanu!

 

J. Zaščerinskis . Vēl ir...

Sēdes vadītājs. Ā..., es atvainojos, vēl ir viena lappuse.

 

J. Zaščerinskis . Cienījamie kolēģi! Ir lūgums tagad paņemt dokumentu nr. 2044a. Tā ir dokumenta nr. 2044 14. lapaspuse, precizētā redakcijā jums ir izsniegta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai visiem deputātiem šis dokuments ir? Jā. Lūdzu skatām!

 

J. Zaščerinskis . Šeit ir Juridiskā biroja priekšlikums — attiecināt šī likuma 19., 20., 21. un 24. pantā minētos noteikumus arī uz gadījumiem, kad juridiskās personas zemi iegūst īpašumā dāvinājuma, maiņas rezultātā vai arī kā mantisko ieguldījumu, zemes īpašniekiem iestājoties uzņēmējsabiedrībā. Šie panti risina jautājumus, paskaidro, kas ir pirkšanas objekts, subjekts, nosaka pirkšanas kārtību un arī juridisko personu zemes pirkšanas līgumu izskatīšanas kārtību. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J. Zaščerinskis . Šeit arī Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ierosina papildināt Pārejas noteikumus, un pēc vārda “pieņemtie” papildināt ar vārdiem “pilsētas domes pieņemtie”, precizējot, kas pieņēmis to lēmumu. Komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Arī pieņemts.

 

J. Zaščerinskis . Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! 59 — par, 2 — pret, 2 — atturas. Likums pieņemts.

Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Ojāra Kehra iesniegumu.

“Pamatojoties... droši vien “uz”... šeit rakstīts “un”... Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51. pantu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 12. oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā — iekļaut un izskatīt pirmajā lasījumā kā steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas ndodokli (tarifiem)””. Dokuments nr. 2051. Pēc darba kārtības V sadaļas 12. punkta — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””.”

Tātad mēs tagad varam lemt par iekļaušanu darba kārtībā. Komisijai ir tādas tiesības. Mēs esam nodevuši šo likumprojektu izskatīt komisijai, un komisija lūdz to iekļaut darba kārtībā. Par steidzamību lemsim tad, kad izskatīsim šo likumprojektu. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu! Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

 

A. Kiršteins (LNNK). Jā, man ir tikai viens priekšlikums — iekļaut to pēc 13., nevis pēc 12. punkta, jo arī šis ir saistīts ar muitu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Siliņš, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

A. Siliņš (LC). Augsti godātie Prezidija locekļi, godātie kolēģi! Es arī gribētu lūgt šeit pieturēties pie tradīcijas, ka vispirms tiek izskatīti otrie steidzamie un trešie lasījumi un pēc tam arī tie, kas jau ir izmainīti dienas kārtībā, tāpēc loģiski būtu iekļaut pēc tiem grozījumiem, tātad pēc 16. punkta.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šādos gadījumos viens var runāt “pret” un viens — “par”. Nu... kā es saprotu, tad deputāts Kiršteins bija “pret” un deputātam Siliņam vajadzēja pēc loģikas būt “par”... pēc Kārtības ruļļa loģikas, bet nu tagad ir divi runājuši “pret”. “Par” tomēr viens var runāt... Uzskatīsim, ka sēdes vadītājs šeit ir pieļāvis neprecīzu sēdes vadību.

 

O. Kehris (LC). Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Es šajā gadījumā... Budžeta komisija izpildīja valdības un pirmkārt Emša kunga lūgumu, kurš ļoti iestājās par saviem attīrīšanas lietu projektiem, un tur ir nepieciešams izskatīt jautājumu par valsts investīciju programmā ietverto projektu, kas saistīti ar dabas aizsardzību muitas noteikumu realizācijai, proti, sakarā ar tām paredzamajām izmaiņām par muitas nodokļa tarifiem. Nu komisijā mums šeit nebija garu diskusiju, tāpēc mēs prognozējam, ka tas jautājums aizņemtu maz laika. Es noteikti piekristu Kiršteina kunga priekšlikumam. Nu ja... Siliņa kungs... proti, izskatīt pēc 13. ...nu manuprāt tas būtu daudz labāk, jo šie pārējie varētu būt stipri garāki likumprojekti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Mums jābalso. Lūdzu balsosim iekļaut un izskatīt pirmajā lasījumā “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” (No zāles: “Piekrītam, piekrītam.”) pēc darba kārtības V sadaļas 13.punkta. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 3, atturas — 3. Priekšlikums ir pieņemts.

 

Tagad, lūdzu, likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” , otrais lasījums, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas prieksšēdētājs Ojārs Kehris, “Latvijas ceļa” deputāts.

 

O.Kehris (LC). Godātie deputāti! Tātad mums būtu jāatrod un jāpaņem dokuments nr.913...

Sēdes vadītājs. Kurš pēc kārtas tas mums bija? Ā, tas jau nav mainīts...

 

O.Kehris. Nē, tas nav mainīts, tas ir 12., proti, likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, dokuments nr.913a. Šī likumprojekta būtība bija saistīta ar to, lai kredītiestādēm līdzekļi, ko tās novirza nedrošajiem parādiem un uzkrājumiem, kas paredzēti noguldījumu apdrošināšanai, ka tie netiek aplikti ar peļņas nodokli. Šis likumprojekts ir atzīts par steidzamu, un līdz ar to šis otrais lasījums ir galīgais lasījums. Un šeit mēs esam saņēmuši priekšlikumus, pirmais priekšlikums ir saņemts par šī likumprojekta 2.pantu, kurš gan pēc būtības nebija diskutēts uz pirmo lasījumu. Priekšlikums saņemts no deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa, kas neskāra to ideju vai to domu, kas bija pirmajā lasījumā, bet tomēr tā ir problēma, kuru deputāts Kalniņš bija jau arī izvirzījis, diskutējot savu priekšlikumu likumprojektā “Par kredītiestādēm”. Un, proti, viņa priekšlikuma būtība ir papildināt pantu ar jaunu 4.pantu šādā redakcijā, ka uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā krājaizdevu sabiedrības un ka ienākumu sadale krājaizdevu sabiedrību biedriem, krājaizdevu sabiedrības iesniedz deklarāciju par sadalītās peļņas saņēmējiem. Proti, tas paredzētu, ka krājaizdevu sabiedrības nemaksā uzņēmumu ienākuma nodokli, bet, ka to biedri saņem tās dividendes, maksā no tām iedzīvotāju ienākuma nodokli. Nu šeit komisijā mums bija diezgan tāda gara un pamatīga diskusija par šo punktu, bija viedokļi gan “par”, gan “pret”. “Par”, ka tas varētu arī sekmēt krājaizdevu sabiedrību veidošanos, “pret” — galvenokārt Finansu ministrijas pārstāvji, ka tas sarežģītu ienākumu, tas ir, uzņēmuma ienākuma nodokļa administrēšanu. Būtībā balsojot komisija izšķīrās par to, ka neatbalstīt deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumu. Mārtiņš Ādams Kalniņš bija aicināts, bet nebija komisijas sēdē. Tas man viss par šo...

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Mārtiņš Ādams Kalniņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Līdz pārtraukumam 10 minūtes.

 

M.Ā.Kalniņš (LZS). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis ir īss papildinājums, priekšlikums, likuma grozījumam, bet tas ir ārkārtīgi svarīgs. Es gribu to svarīgumu izcelt, ka tas būtībā ir jautājums par krājaizdevu sabiedrību — būt vai nebūt. Citur pasaulē krājaizdevu sabiedrības neattīstījās un neauga, līdz kamēr nebija attiecināts tāds likums attiecībā uz peļnas nodokli vai ienākuma nodokli. Krājaizdevu sabiedrības būtībā ir biedru kooperatīvi, un viņi ir, nu, kā tas ir definēts — vai nu vienas draudzes biedri vai pagasta iedzīvotāji, vai arī kāda uzņēmuma darbinieki, tādēļ ļoti ierobežota grupa savā izplatījuma ziņā. Un šis punkts par to, vai krājaizdevu sabiedrībām ir jāmaksā ienākuma nodoklis vai nē, ir jautājums, kurš izšķirs, vai Latvijā atkal attīstīsies un plauks un zels krājaizdevu sabiedrības vei nē. Pašlaik bankas šo sektoru neapkalpo, tie ir mazie aizņēmēji, mazie krājēji un tipiski tie ir zemnieki, tie ir amatnieki, tie ir lauksaimnieki. Amatnieki izlieto tādus aizdevumus, lai iegādātos darbarīkus vai materiālus, mazie uzņēmēji varbūt iegādājas kādu kravas automašīnu, lai savu ražojumu varētu aizvest uz tirgu, un zemnieki varbūt aizņemas, lai iepirktu sēklu vai iepirktu sivēnus, un, kā jau daudzi zemnieki zina, pārāk labi pašlaik tāds kredīts tādām vajadzībām par mazām likmēm, par zemām likmēm vienkārši nav pieejams, un tas ir tas apstāklis, kas būtiski ir traucējis Latvijas ekonomikas atkopšanos, un ir viens no iemesliem, kāpēc mūsu ekonomika ir tādā stāvoklī šodien, kādā tā ir. Un mūsu cienījamais banku lobijs domā, ka, varbūt, kavējot krājaizdevu sabiedrību attīstīšanos, it kā pasargās lielākas peļņas iespējas mūsu bankām. Šis ir visai kļūmīgs apsvērums, kurš vienkārši neiztur kritiku, jo bankas neapkalpo šo sektoru, mazos krājējus un mazos aizņēmējus, viņiem tas ir daudz par neērtu.

Ir samērā sarežģīti un grūti nodrošināt aizņēmumus ar drošību, ar ko tad garantē to aizdevumu. To daudz labāk var veikt krājaizdevu sabiedrības, kuru vadība pazīst tos cilvēkus, kas tajā krājaizdevu sabiedrībā sastāv, un tur tā drošība rodas, no tā, ka klientus pazīst, kad biedrs cits citu pazīst un zina, kuriem var aizdot un kuriem nevar aizdot. Ir arī izteikts tāds arguments, ka varbūt šis būs mehānisms, kā izvairīties no nodokļu maksāšanas, ka no pilsētas bagātniekiem it kā varētu aizplūst nauda uz krājaizdevu sabiedrībām un tādējādi varētu izvairīties no nodokļu maksāšanas. Tas ir galīgs absurds, jo kā noguldītāji, tā arī aizņēmēji nāk no krājaizdevu sabiedrības biedru saraksta. Un kurš pilsētnieks tad pārcelsies uz laukiem tāpēc vien, lai varbūt kādu procentu mēģinātu ietaupīt uz nodokļiem šāda iemesla dēļ, tas vienkārši neloģiski. Tādēļ šis jautājums ir jāizsver no valstiskā viedokļa, kas ir svarīgi Latvijas attīstībai. Vai mums vajag attīstīt krājaizdevu sabiedrības tādas, kuras var apkalpot mazos aizņēmējus un mazos krājējus laukos, un amatniekus pilsētās, un varbūt mazos uzņēmējus, tieši tos, uz kuriem mēs ceram, ka viņi attīstīsies, augs un būs par pamatu mūsu ekonomiskai attīstībai un izaugsmei nākotnē. Tādēļ es ierosinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo šis ir būtisks jautājums par krājaizdevu sabiedrību — būt vai nebūt. Pateicos par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Mums ir... Nav debatētāji pierakstījušies? Nav. Vai jūs četras minūtes runāsiet? Lūdzu! Vilis Krištopans, “Latvijas ceļa” deputāts.

 

V.Krištopans (LC). Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Protams, ir diezgan smieklīgi baidīt bankas ar tādiem konkurentiem kā krājaizdevu sabiedrības, jo šīs sabiedrības nav konkrēti komercbankām, tām, kas atrodas pilsētā. Mani vairāk uztrauc cita lieta, ka šādā veidā, iestrādājot šo uzņēmumu ienākuma nodoklī, mēs atkal izraisīsim spraudziņu, kas var kļūt diezgan liela nodokļu nemaksai. Jo, piemēram, nav nekādu grūtību nodibināt Ādažu pagastā trim vīriem, kas tur dzīvo, krājaizdevu sabiedrību un katram iemaksāt miljonu latu kapitālā, un kreditēt turpat šos uzņēmumus, nemaz nepiesaistot noguldījumus un saņemot no tā bankas licenci, tas ir atļauts, un nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Mēs tiešām tādā veidā radām precedentu izvairīties uzņēmumiem no ienākuma nodokļa, jo šādi šī krājaizdevu sabiedrība varētu vienus piecus gadus strādāt, šo visu ienākumu iemaksāt kapitālā un pēc kādiem 5—6 gadiem likvidēties. Un tas galīgi nav apsveicams. Tajā pašā laikā šis nav arguments, lai neveidotos krājaizdevu sabiedrības. Ienākuma nodoklis 25 procenti, tas nav šķērslis, tas ir jāmaksā gada beigās. Un mēs paši labi zinām, ka krājaizdevu sabiedrības strādās vai nu ar mazu peļņu, vai vispār bez peļņas. Tad rodas jautājums, kāpēc viņas vēl no tā visa ir jāatbrīvo. Tas nav arguments, lai nerastos krājaizdevu sabiedrības. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vēl vēlas otrreiz runāt deputāts Mārtiņš Ādams Kalniņš, pēc tam vēl arī komisijas vadītājs, noslēdzot debates varēs runāt, bet mums ir pārtraukums tagad. Tāpēc lūdzu zvanu reģistrācijai. Pēc pātraukuma mēs uzmanīgi uzklausīsim visus viedokļus vēl... jā, jā, būs. Kolēģi, lūdzu reģistrēsimies, un pēc tam būs divi svarīgi paziņojumi. Čsi, bet svarīgi. Reģistrējamies! Un tagad lūdzu uzmanību paziņojumam.

Pirmais paziņojums ir tāds, ka mēs sveicam mūsu kolēģi Andreju Siliņu 55 gadu jubilejā. (Aplausi.)

Otru paziņojumu sniegs Aleksandrs Kiršteins, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs.

 

A.Kiršteins (LNNK). Es arī gribu sveikt Ārlietu komisiju divarpus gadu jubilejā, bet, galvenais, es gribu pateikt, ka sēde būs tagad tūliņ Ārlietu komisijas telpās. Acināti visi Ārlietu komisijas locekļi.

Sēdes vadītājs. Un tagad noklausīsimies lūdzu reģistrācijas rezultātus... Es arī iešu pieteikties...

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Nav reģistrējušies šādi deputāti: Mariss Andersons, Aivars Berķis, Inese Birzniece, Igors Bukovskis, Aivars Endziņš, Māris Graudiņš, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Imants Kalninš...

Sēdes vadītājs. Imants Kalniņš ir zālē.

 

I.Folkmane. Ēriks Kaža, Edvīns Kide, Odisejs Kostanda, Ludmila Kuprijanova, Janīna Kušnere, Ruta Marjaša, Valdis Pavlovskis, Aija Poča, Indra Sāmīte, Andris Saulītis un Jānis Vaivads...

Sēdes vadītājs. Jānis Vaivads ir zālē.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieņemiet vietas un reģistrēsimies! Reģistrējamies! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 47 deputāti. 48, 49... 50. Mēs izskatām grozījumus likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. Debatējām Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Latvijas Zemnieku savienība.

 

M.Ā. Kalniņš (LZS). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti un deputātes! Vēlreiz gribu uzsvērt, ka šis ir ļoti svarīgs jautājums, tas ir būtiski — būt vai nebūt — jautājums kredītsabiedrību vai krājaizdevu sabiedrību attīstībai Latvijā, un uz to gaida amatnieki, zemnieki, mazie uzņēmēji, kā atbildi tai lielajai problēmai ar kredītu mazos apmēros par pieņemamām likmēm. Un šis ir tas sektors, ko bankas neapkalpo. Par iepriekšējā runātāja deputāta Krištopana piemēru, ka varētu it kā trīs bagātnieki no Ādažiem katrs ar miljonu latu nodibināt kredītsabiedrību un tad izvairīties no nodokļiem, es domāju, ka tas ir vienkārši nereāls piemērs. Neviens taču neieguldīs miljonus, lai pelnītu nedaudzus procentus. Ja jau viņiem tādas summas ir, tad viņi atradīs daudz ienesīgākus veidus, kā investēt, ieguldīt savus līdzekļus. Bez tam krājaizdevu sabiedrību dibināšanu regulē likums ar saviem paraugstatūtiem, un tādi trīs fiktīvi vai nenopietni dibinātāji vispār nevarētu krājaizdevu sabiedrību nodibināt un arī panākt, lai tā darbotos. Tāpēc tas ir vienkārši nederīgs piemērs. Tad attiecībā uz to, ka varētu izvairīties no nodokļiem. Te nekāda izvairīšanās no nodokļiem nav paredzēta, nav iespējama. Tajā priekšlikumā pēdējā teikumā ir minēts, ka krājaizdevu sabiedrības iesniedz deklarāciju par sadalītās peļņas saņēmējiem. Tātad deklarācija tiek iesniegta, un ir skaidri zināms Ieņēmumu dienestam, kurš ir saņēmis, cik, un, ja viņi kvalificējas ienākuma nodokļa maksāšanai, tad viņiem arī nebūs nekādas iespējas izvairīties. Un, ja arī mēs pieļaujam tādu iespēju, ka kāds būtu noguldījis miljonu latu savā krājaizdevu sabiedrībā, tad, bez šaubām, viņam šī deklarācija uzrādītu, ka viņš ir saņēmis pietiekami lielu summu, lai pilnā mērā maksātu attiecīgos ienākuma nodokļus. Tādēļ noslēgumā gribu teikt, ka šis ir tiešām svarīgs jautājums, kas varētu nākotnē, tuvākajos gados, līdzēt atrisināt to ļoti ļoti sāpīgo problēmu, ka mūsu amatniekiem nav iespējams lēts vai par pieņemamām likmēm kredīts, lai dabūtu jaunus darbgaldus vai instrumentus, vai darbarīkus, mūsu zemniekiem nav naudas, ko nopirkt sivēnus, lai varētu varbūt kaut kā tādā veidā piepelnīties, vai sēklu, vai mākslīgo mēslojumu. Tātad ir vesela rinda nepiepildītu vajadzību, ko šīs krājaizdevu sabiedrības varētu līdzēt risināt. Tādēļ es ļoti aicinu jūs apsvērt to jautājumu un nerūpēties par banku veselību, šis jautājums tiešām neskar bankas, tikai visminimālākajā veidā. Jo pašlaik šo sektoru bankas tiešām neapkalpo, un tas ir visiem skaidri zināms. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies runāt deputāti? Nav. Debates beidzam. Lūdzu referentu!

 

O.Kehris. Godātie kolēģi! Es jau minēju un atkārtošu, ka šajā jautājumā komisijā domas dalījās, bet ar balsošanu bija pieņemts komisijas lēmums par komisijas attieksmi — neatbalstīt. Vēl tikai varētu pieminēt to, ka šī priekšlikuma izskatīšanas gaitā mūsu komisijas deputāts Imants Kalniņš saņēma atzinību par nedēļas citātu, proti, viņš teica, ka šis priekšlikums parāda ceļu, kā blēdībām no pilsētas pārvietoties uz laukiem. Bet tas, protams, nav varbūt tas nopietnākais, protams, ka šis ir būtisks jautājums, jūs dzirdējāt argumentus, un ir arī šī komisijas attieksme.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumu 2.pantā jauns 4.punkts — uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā krājaizdevu sabiedrības, ienākumu sadala krājaizdevu sabiedrības biedriem, krājaizdevu sabiedrības iesniedz deklarāciju par sadalītās peļņas saņēmējiem. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 8, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

 

O.Kehris. Nākamie ir 7.pantā iesniegtie... par 7.pantu iesniegtie priekšlikumi, kas tika jau diskutēti pirmajā lasījumā, un šeit sakarā ar to, ka pirmajā lasījumā bija nobalsots priekšlikums par to, ka, nosakot apliekamo ienākumu, kredītiestādēm peļņu samazina par to atskaitījumu summu, saskaņā ar banku aģentūras noteikto kārtību gada laikā izdarīta banku aģentūras fondos, bet atbilstoši jau pieņemtajai banku likumdošanai šādas banku aģentūras nav, līdz ar to, balstoties un ņemot vērā deputāta Tomiņa priekšlikumus, ir tapusi jauna Budžetu un finansu (nodokļu) komisijas redakcija, proti, ka kredītiestāžu nedrošajiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu un maksājumu noguldījumu nodrošināšanas fondos iekļaušana ienākumos vai izdevumos, nosakot apliekamo ienākumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par 7.pantu — Budžeta un finansu komisijas redakcija — ir kādi iebildumi? Es ļoti atvainojos... Dāmas un kungi, sēdiet vai turpiniet sarunas blakustelpās. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts.

 

O.Kehris. Līdz ar to būtu iespējams balsot par šī likumprojekta pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 1, atturas — 6. Likums pieņemts.

 

Nākamais ir likumprojekts “Par starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu”. Aleksandrs Kiršteins, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, LNNK deputāts. Lūdzu!

 

A.Kiršteins (LNNK). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Ārlietu komisija savā 29.septembra sēdē izskatīja likumprojektu par starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu. Tā kā nekādu labojumu vai papildinājumu pie iepriekšējā varianta nebija, tad es jūs aicinātu nobalsot, tādējādi veicinot un sekmējot starptautisko tirdzniecību. Aicinu jūs nobalsot par starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu” pieņemšanu otrajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 1, atturas — 1. Nav kvoruma. Deputāti, kuri nepiedalās balsošanā, vai nebūtu tik laipni un to darītu. Deputāt Siliņ, mēģiniet atgādināt kolēģiem! Nav kvoruma. Lūdzu balsosim vēlreiz. Balsojam Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 1, atturas — 3. Likums pieņemts.

 

Lūdzu tagad likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” . Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

O.Kehris (LC). Godātie kolēģi deputāti! Lūdzu jūs paņemt dokumentu nr.2051, no kura ir redzams, ka likumdošanas iniciatīvas kārtībā pieci deputāti - Poča, Seile, Imants Kalniņš, Gundars Bērziņš un Andris Gūtmanis — iesnieguši priekšlikumu — izdarīt grozījumus likumā “Par muitas nodokļi (tarifiem)”, proti, papildināt likuma 22.pantu ar 5.punktu šādā redakcijā — ka tiek atbrīvotas no muitas nodokļa piegādes valsts investīciju programmā ietverto projektu realizācijai Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Mēs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdē bijām ar mieru pirmajā lasījumā atbalstīt šo priekšlikumu, par ko visvairāk argumentēti runāja kabineta vārdā pilnvarotā persona šajos jautājumos - ministrs Emša kungs. Bet tomēr mēs vienojāmies, ka acīmredzot uz otro lasījumu šis likumprojekts, šis priekšlikums, tiktu precizēts, proti, ka varbūt ne Ministru kabineta noteiktā kārtībā, bet ka, ja šīs valsts investīciju programmā ietvertie projekti, ja par tiem ir starpvalstu līgums. Bet pirmajā lasījumā es lūgtu atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Jūs savā iesniegumā vēl vienu lūgumu bijāt izteikuši. To nevajag ņemt vērā?

 

O.Kehris . Jā. Es pateicos jums. Mēs ierosinājām komisijas vārdā izskatīt šos grozījumus likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)” kā steidzamus - divos lasījumos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, par steidzamību neviens nevēlas runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par ierosināto steidzamību. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 2, atturas - 2. Steidzamība pieņemta.

Lūdzu balsosim par pieņemšanu pirmajā lasījumā, ja neviens nevēlas debatēt. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 2, atturas - 1. Pieņemts.

Godātais komisijas priekšsēdētāj Ojār Kehri! Vai jūs nebūtu tik laipns turpināt savus pienākumus pildīt no tribīnes?

 

O.Kehris . Mēs komisijas sēdē atbalstījām ministra Emša priekšlikumu — lūgt iesniegt priekšlikumus vienas dienas laikā. Dodot tam vienu dienu, ja jūs esat...

Sēdes vadītājs. Bet kad jūs esat iecerējuši otrajā lasījumā?

 

O.Kehris . Nākamajā plenārsēdē.

Sēdes vadītājs. Tas ir 19. oktobrī. Nav iebildumi deputātiem? Nav. Pieņemts. Paldies!

 

Nākamais — likumprojekts “Par Aglonas svētvietu” , trešais lasījums. Cilvēktiesību komisijas vārdā Antons Seiksts, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

A.Seiksts (LC).Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Cilvēktiesību komisijā uz trešo lasījumu bija vesela rinda priekšlikumu, kurus mēs saskaņojām ne tikai ar autoriem, bet arī ar Juridisko biroju. Un Cilvēktiesību komisijas doma šodien ir tāda, ka likumprojekts ir sakārtots pietiekoši juridiski korekti, lai to varētu arī pieņemt. Bet, ejot pa pantiem, atļausiet — sākt ar virsrakstu.

Cilvēktiesību komisija, kas ir atbildīgā komisija, lika priekšā izteikt nosaukumu šādā redakcijā “Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā”. Būtībā šis bija Siliņa kunga priekšlikums, ko Cilvēktiesību komisija akceptēja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

 

A.Seiksts . Pirmajā nodaļā 1.pants. Deputāta Endziņa priekšlikums - izteikt pantu šādā redakcijā: “Aglonas svētvieta — Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, kultūras piemineklis un reliģisku svētceļojumu vieta.” Komisijā pieņemts nedaudz precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

 

A.Seiksts . Ir pieņemts 2.panta otrajā daļā atbildīgās komisijas precizējums, kas tagad skan tā: “Aglonas svētvietā ietilpst Aglonas bazilikas sakrālās ēkas, svētavots, klosteris, sakrālais laukums un Aglonas kapsēta. Aglonas svētvietas aizsardzības zonā ietilpst citas Aglonas bazilikai piederošās zemes, ēkas un būves.”

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Seiksts . 3.pantā ir pieņemts deputāta Endziņa priekšlikums - izteikt panta otro daļu šādā redakcijā: “Reliģisko darbību Aglonas svētvietā nosaka Reliģisko organizāciju likums.”

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

 

A.Seiksts . Tāpat nedaudz mainītā redakcijā ir pieņemts deputāta Siliņa priekšlikums attiecībā uz šī panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem. Pieņemts.

 

A.Seiksts . 4.pantā priekšlikumu nebija. 5.pantā atbildīgās komisijas priekšlikums par 1. punktu ir pieņemts šādā redakcijā: “Nav pieļaujama tādu nodevu noteikšana, kas saistīta ar Aglonas svētvietas apmeklēšanu”. Komisijā pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

A.Seiksts . Komisija noraidīja Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikumu - izteikt 3.punktu šādā redakcijā: “Ar valsts nozīmes pasākumiem saistītie Aglonas svētvietas uzturēšanas izdevumi finansējami no valsts budžeta.” Ņemot vērā budžeta stāvokli, ņemot vērā dažus citus aspektus, komisijā šo obligātuma formu neatbalstīja, un atstāts ir varbūtības formā: “var finansēt”.

Sēdes vadītājs. Frakcija neuzstāj. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

 

A.Seiksts . Otrajā nodaļā 6.pants. Deputāta Endziņa priekšlikumi. Ja kolēģi atļaus, nenolasīšu visus, ir daļēji pieņemti. Deputāts Endziņš ir pilnvarojis paziņot, ka viņš piekrīt šādai redakcijai.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu, deputāts Stalts, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Atklājam debates.

 

D.Stalts (LNNK). Godātais Prezidij! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Pie šī panta, to izlasot, man radās zināmas pārdomas. Ir noteikta Aglonas svētvietas finansēšana, noteikts, kas veido šos finansu līdzekļus, bet nav redzams, kāds ir pārbaudes mehānisms šos finansu līdzekļu izlietošanā. Pirms neilga laika no Aglonas puses bija atbraukuši ļaudis un viņi pastāstīja par dažām niansēm šajā kopsakarībā. Tad, kad pirmajā lasījumā šis likumprojekts tika virzīts, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tika uzdots tāds jautājums un tika izteikts vēlējums - redzēt aplēses, kādi tad ir līdzšinējie izdevumi, kādi ir tikuši izlietoti un tā tālāk. Un lūk, tas ir visai interesants skats. Jau 1993.gadā Aglonas bazilikai ar Augstākās padomes lēmumu tikušas piešķirtas mērķdotācijas, tātad 42 miljoni toreiz. Tas ir apmēram 240 000 latu. Tad 1993.gadā Latvijas valsts banka caur Rēzeknes nodaļu ir devusi kredītu 350 000 latu, kas, ja šis Aglonas ļaužu teiktais ir tiesa, vēl šobaltdien nav pilnā mērā apmaksāts, un 1995.gada augustā, es ceru, ka šī informācija nav speciāli kļūdaina dota, bet tāda ir, ka ir saņemti turpat 200 000 latu. Tātad četros gados apmēram 900 000 latu izsniegts no valsts. Darbs ir veikts milzīgs, bet jāpiebilst, ka ir bijuši arī cita veida ziedojumi, un tie, protams, ir minēti, ka tādi ir pieļaujami. Gan fiziskās, gan juridiskās personas un tā tālāk. Protams, arī no Vatikāna. Un, lūk, mans vēlējums būtu, lai likumprojektā, kas paredz valsts budžeta līdzekļu izlietojumu ar valsts nozīmes pasākumiem saistīto izdevumu segšanai, lai šādā likumprojektā parādītos arī norma, kādā veidā tad varētu tomēr paskatīties, kā tiek izlietoti šie valsts budžeta līdzekļi un kurš par ko atbild. Šādā gadījumā, kad tāda norma nav paredzēta, es atturos balsot par šādu likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti vairāk nav pieteikušies runāt. Lūdzu referentu!

 

A.Seiksts . Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Jums, Stalta kungs, ir taisnība, ka zināma neskaidrība valsts budžeta piešķirto līdzekļu izlietojumā tiešām ir pastāvējusi. Tieši tāpēc mēs ierakstījām — pirmkārt, tikai ar Finansu ministrijā apstiprinātu tāmi, otrkārt, skaidriem, konkrētiem mērķiem — drošība, satiksme, medicīniskā aprūpe svētceļojuma laikā — un nekam citam. Taisni tādēļ, lai būtu šī skaidrība, mēs to ierakstījām. Paldies par jūsu piezīmi, bet es ļoti lūgtu atbalstīt komisijas redakciju tajā ziņā, ka uz priekšu šīs neskaidrības, es atļaujos cerēt un būt pārliecināts, tiks novērstas. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Es atvainojos. Jūs jau neatbildējāt uz jautājumu — kas kontrolēs. Valsts kontrole kontrolē budžeta izlietojumus.

 

A.Seiksts. Finansu ministrija valsts kontrolē, tas ir, likumdošanā paredzētā kārtībā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsosim par otrās nodaļas — Aglonas svētvietas finansēšana — 6.panta redakciju, ko iesaka komisija. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 4, atturas — 14. Nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Balsosim vēlreiz. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 5, atturas — 18. Pieņemts 6.pants. Lūdzu tālāk!

 

A.Seiksts. Paldies! Pie šī paša panta ir deputāta Endziņa priekšlikums, kuru komisija pieņēma, ieliekot to 5.panta 1.punktā. Citu priekšlikumu šajā pantā nav.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts. Tālāk!

 

A.Seiksts. 7.pantā ir divi priekšlikumi — deputāta Endziņa priekšlikums. Kolēģi, kas seko, piekritīs, ka varbūt nav vajadzības nolasīt visu. Un deputāta Siliņa priekšlikums. Tākā šie priekšlikumi nav konfrontējoši, bet tomēr atšķiras, komisija apstājās pie deputāta Siliņa priekšlikuma un akceptēja to kā piemērotāku.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

 

A.Seiksts. 8.pantā priekšlikumu nav. Trešās nodaļas 9.pants. Atbildīgā komisija izslēdz vārdus “Aglonas bazilikas pilnvarotas personas”. Tas bija Endziņa kunga priekšlikums, kuru komisija akceptēja, ka pilnvarotas personas izraidīšanas jautājumos tomēr regulē valsts, nevis sabiedriskās vai līdzīgas organizācijas. Tas ir pieņemts. Tad ir pieņemts arī Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums pirmajā teikumā svītrot vārdus “sakrālo ēku un sakrālo laukumu robežas”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem. Lūdzu, tālāk!

 

A.Seiksts. 10. pants ir Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšlikums — svītrot ceturtajā daļā “Aglonas pagasta padome”. Komisija nepieņēma, nevis tādēļ, ka neatbalstītu būtību vai neizprastu šā priekšlikuma jēgu, bet tādēļ, ka mēs visus šos saskaņošanas jautājumus esam pacēluši katoļu baznīcas vadības un Ministru kabineta līmenī. Un pats par sevi ir saprotams, ka šajā gadījumā tas ir automātiski. (No zāles: “Kas ir automātiski?”) Ka pagasta padome, tāpat kā rajona padome, saskaņā ar Pašvaldību likumu nevar būt izslēgta no procesa, bet saskaņošanas augstākais līmenis visos jautājumos ir Ministru kabinets un kūrija šajā gadījumā. Tikai tādēļ.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

 

A.Seiksts. Paldies. Pie Pārejas noteikumiem ir deputāta Endziņa priekšlikums — izslēgt 1. un 2.punktu. Ir pieņemts, jo tas ir iestrādāts pašā likumā. Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Aicinu kolēģus nākt un ņemt dalību balsošanā. Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par Aglonas svētvietu”, pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 2, atturas — 14. Likums ir pieņemts.

Tālāk — likumprojekts “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras, zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm pilsētās”. Trešais lasījums.

Andrejs Siliņš, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

A.Siliņš (LC). Paldies! Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir sagatavots trešajam lasījumam. Mūsu komisijā pēc... Paldies! Tagad ir labāk dzirdams. Šis likumprojekts ir sagatavots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā trešajam lasījumam, ievērojot ļoti lielo diskusiju, kas notika, izskatot likumprojektu otrajā lasījumā. Tādēļ komisija konsultējās ar juristiem, tajā skaitā ar Saeimas Juridiskā biroja pārstāvjiem. Lai šis likumprojekts, tālāk pārtapdams par likumu iegūtu, patiesi juridisku spēku, tur bija precīzi jādefinē pantu nosaukumi. Un tā precizitāte, pēc tam mēs kopīgi nonācām pie secinājuma, var tikt panākta tikai tad, ja pantos parādās tieši šis termins “objekti”. Un objekti ir jānodefinē viennozīmīgi šajā likumā, savādāk šis likums turpmāk varētu būt ar pamazinātu juridisku spēku. Līdz ar to otrajā lasījumā pieņemtais 1.pants ir trešajā lasījumā pārtapis par trim atsevišķiem pantiem. Un ir arī papildināts šis panta sastāvs ar dažiem priekšlikumiem, kurus iesnieguši ir gan deputāti, gan Kultūras ministrija. Līdz ar to ir arī mainījusies pārējo pantu numerācija, un kopā tagad likumprojektā ir septiņi panti. Diemžēl sagatavojot likumprojektu, tika pieļautas pāris tehniskas nepilnības un tās tika vēlāk izlabotas. Tādēļ tās izdarīja nelielas izmaiņas likumprojekta 8. un 9.lapaspusē, un šeit šīs izmaiņas ir pievienotas kā dokuments nr. 2066a, arī 12.lapaspusē, kas tagad ir pievienots kā dokuments nr. 2066b. Bet pamatdokuments ir dokuments nr. 2066. Ar šā dokumenta izskatīšanu es arī lūgtu sākt likumprojekta pieņemšanu.

Pirmais priekšlikums ir deputāta Ābiķa priekšlikums — izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā: “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm”. Komisija šeit neizteica savu slēdzienu, bet es personīgi atbalstu šo priekšlikumu. Es lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Siliņa kungs, vai mēs pagājušajā, otrajā, lasījumā nebalsojām par šo priekšlikumu?

 

A.Siliņš. Tieši formāli mēs par šādu priekšlikumu nebalsojām, bet pēc būtības kaut kas tuvs bija. Es ceru, ka deputāts Ābiķis varēs pamatot, kādēļ viņš tomēr uzskata, ka šis ir jauns priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, “Latvijas ceļš”. Lūdzu, jums vārds! Sākam debates par jūsu priekšlikumu.

 

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā formāli tas priekšlikums atšķīrās, bet pēc būtības tas neatšķiras. Tā kā es domāju, ka šeit likums pārkāpts nav, un atgriezties pie šī priekšlikuma un nedaudz izmainīt redakciju, es domāju, ka var. Kāpēc es vēlreiz aizstāvu šo ideju? Proti, likumprojektā ir tādas iestādes un organizācijas, kurām atsevišķi objekti atrodas lauku apvidū. Mēs komisijā un es personīgi konsultējāmies ar daudziem juristiem, un visi kā viens apgalvoja, ka nebūtu neviens likums pārkāpts, ja mēs virsrakstu izteiktu tādā redakcijā, un tas arī atvieglotu turpmāk 6.Saeimai šo likumu. Es ceru, ka to pieņems — papildināt arī ar objektiem, kuri atrodas lauku apvidū. Tā kā vēlreiz es atkārtoju. Neviens likuma pants, citu likumu pants netiek pārkāpts. Šādu priekšlikumu pieņemt var. Kā piemēru es varētu nosaukt šeit Latvijas Lauksaimniecības universitāti, kam pēc Valsts īpašuma fonda izvērtējuma un valdības pieņemtā lēmuma, pilnīgi iespējams, ka par īpašu statusu tiks pasludināts arī kāds objekts, kas atrodas lauku apvidū. Tāpēc es ļoti lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Neviens nevēlas runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Ābiķa priekšlikumu - izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā: “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm”. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - nav, atturas - 7. Nav kvoruma. Zvanu lūdzu! Es aicinu tomēr tos kolēģus, kuri ir zālē, tiešām piedalīties balsojumā, jo tērējam laiku veltīgi. Lūdzu, vēlreiz balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 9. Pieņemts. Lūdzu tālāk!

 

A.Siliņš. Tālāk ir otrs priekšlikums, kurā atbildīgā komisija lūdz no otrā lasījumā pieņemtā 1.panta izveidot 1.pantu, konkretizējot valsts nozīmes izglītības objektus, un izteikt pantu sekojoši: “Valsts nozīmes izglītības objektu statuss ir šādām iestādēm...” Mēs komisijā pēc ilgākām diskusijām nonācām pie secinājuma, ka šajā likumā var uzrādīt tikai iestādes nosaukumu, neuzrādot adresi, jo tikko tiek uzrādīta adrese, tā tālāk tas var izsaukt nepatīkamas juridiskas sekas, kaut arī tā ir juridiskā adrese, ar šīs iestādes pārējām sastāvdaļām, kurām ir citas adreses. Un var tikt pārprasts un rasties problēmas, piemēram, Latvijas Universitāte, ja mēs uzrādītu tikai adresi - Raiņa bulvārī 19, tad šī ģeogrāfiskā vieta tiktu aizsargāta, bet visas pārējās Universitātes ēkas sastāvdaļas netiktu aizsargātas. Šajā redakcijā tiek aizsargātas visas Universitātes ēkas. Tāpat tas ir izdarīts arī ar pārējām šīm otrajā lasījumā pieņemtajām iestādēm, un īstenībā šeit ir paplašināta objekta nozīme, un objekts ietver visu iestādi. Tādā veidā mēs atradām iespēju, saprotot, ka šādi parādās iespēja tiešām aizsargāt šos visiem zināmos objektus. Šeit ir komisijas variantā vēl iestrādāti papildus daži izglītības objekti, kurus savā iesniegumā uzrādīja Kultūras ministrija, ar ministra parakstīto vēstuli, diemžēl šī vēstule pienāca vēlāk nekā bija noteikts priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un tādēļ šeit tie nav parādījušies kā atsevišķi priekšlikumi, bet ir tikai papildinājums šajā sarakstā. Faktiski jau tiek atkārtots otrajā lasījumā pieņemto objektu jeb iestāžu saraksts, vienīgi šeit ir sakārtota numerācija un izdalīts atsevišķs pants. Es komisijas vārdā lūdzu deputātus atbalstīt šo mūsu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos! Mēs apspriežam strikti pa pantiem. Atklājam debates par 1.pantu. Lūdzu, Imants Kalniņš, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Es atvainojos, ir jālasa iesniegums sēdes vadītājam.

Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Imants Kalniņš nogādāja šo iesniegumu sekretariātā. Ņoti atvainojos!

 

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Protams, ka izglītības un kultūras objektiem ir jābūt zināmai prioritātei un ir jānosaka šo valstiski nozīmīgo objektu statuss. Bet, salīdzinot otrā lasījuma tekstu ar trešajā lasījumā piedāvātajiem priekšlikumiem, kurus izstrādājusi Izglītības un kultūras komisija, ir ļoti būtiskas izmaiņas. Šeit vispār vairs nav teksta. Šis likums ir pārvērties par sarakstu, kurā ir nosaukti valsts nozīmes kultūras un izglītības objekti. Nav pamatojuma, kas tas īsti ir - valsts nozīmes objekts, un nav noteiktas likumā vairs tās prioritātes, kas tad ir, ja šis objekts ir iekļauts šajā valstiski nozīmīgo objektu sarakstā. Ja iepriekšējā redakcijā bija paskaidrots, ka šādā gadījumā šiem objektiem ir tiesības uz zemes piešķiršanu par sertifikātiem attiecībā pret bijušo īpašnieku, tad šīs atsauces vairs nav. Šajā sarakstā ietilpst kā privātpersonām piederoši objekti, tā arī valstij un pašvaldībām piederoši objekti. Piemēram, augstskola... sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola “Attīstība” - kas tā ir? Tā ir privāta augstskola, bet tā ir iekļauta šajā valstiski nozīmīgo objektu sarakstā. Tālāk. Viļānu mākslīgās apsēklošanas stacija. Bez šaubām, tas ir šausmīgi valstiski nozīmīgs objekts, vienīgā no visām mākslīgās apsēklošanas stacijām, kādas ir Latvijā, tieši Viļāniem ir piešķirts šis īpašais un augstais valstiskās nozīmes izglītības objekta statuss. Vēl viena lieta. Šajā sarakstā ir pazudušas šo konkrēto objektu adreses. Un nākošajos pantos ir pateikts, ka Ministru kabinets var noteikt, kas ir šī objekta sastāvdaļas. Nu tā, piemēram, Lauksaimniecības universitāte ir šis nozīmīgais objekts un tai ir jābūt šo objektu skaitā. Bet vai šo objektu skaitā ir jābūt šīs universitātes dzīvojamai mājai attiecībā pret bijušo īpašnieku, vai šo objektu skaitā ir jābūt šīs universitātes garāžām? Par to gan mums būtu jāpadomā. Un tādus papildinājumus atbilstoši attiecīgās ministrijas priekšlikumam var noteikt Ministru kabinets.

Tātad es uzskatu, ka šajā likumā ir būtiski trūkumi, un manā izpratnē otrais lasījums bija daudz labāk sagatavots, daudz pilnīgāk sagatavots, un mēs pārtraucam šī likumprojekta steidzamību, lūgdami atzinumu no Juridiskās komisijas un varbūt arī no Juridiskā biroja. Diemžēl ir tikai apgalvojumi, ka šis teksts ir saskaņots gan ar Juridisko komisiju, gan ar Juridisko biroju, bet rakstiski šādu atzinumu nav. Protams, ir ārkārtīgi grūti kavēties ar šī likuma pieņemšanu, jo zemes piešķiršanas process iet uz priekšu. Bet uz priekšu iet arī šis process par valsts un pašvaldību īpašumu privatizāciju, un šajā likumā nav pat ierosinātas nekādas izmaiņas, lai šie nozīmīgie objekti arī kļūtu par valsts īpašumu privatizācijas procesā un lai uz tiem attiektos kaut kādi īpaši privatizācijas aizliegumi. Tāpēc es uzskatu, ka tā koncepcija, pēc kādas ir izstrādāts šis likums, pēc būtības man nav pieņemama, un nav izdarītas arī konsultācijas ar Centrālo zemes komisiju, tāpēc es atturēšos balsojumā kopumā un tālākā tā apspriešanā nepiedalos. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ojārs Kehris - “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

O.Kehris ( LC). Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Man jāsaka, ka es kā deputāts savas aizņemtības dēļ, nodarbojoties ar Budžeta un finansu likumprojektiem, es tiešām varbūt neesmu pievērsis šim likumprojektam pirmā un otrā lasījumā nepieciešamo uzmanību un pašlaik iznāk runāt jau trešajā lasījumā. Bet tiešām nedaudz ar to iepazīstoties un redzot šeit tādus formulējumus, kā piemēram, 7. lapaspusē 24. punkts - izstāžu zāle “Latvija”, bez adreses, bez kāda precizējuma, — padomāsim, ko tas nozīmē. Cik es zinu, izstāžu zāle... nevis izstāžu zāle “Latvija”, bet viesnīca “Latvija” pašlaik ir starptautiskajā tenderā, kas ir publicēts “Financial Times” un citās avīzēs. Ko nozīmē “izstāžu zāle “Latvija””, kas, kā es saprotu, aizņem daļu no pirmā vai cita stāva.

Tālāk kādā citā punktā bija minēts ēku komplekss ap kādas baznīcas drupām. Ko nozīmē “ēku komplekss”, ja šeit nav pateikts ... Šeit nav precīzi norādīta zemes platība, cik tā ir liela. Tālāk ir Talsu pilskalns, bet tad kāpēc varbūt ne Kolkas rags? Man tiešām liktos, ka, ja ir taisnība tas, ko teica Seiles kundze, ja nav Juridiskās komisijas un ja nav arī... vai vismaz Saeimas Juridiskā biroja kompetenta rakstiska slēdziena, šeit drusku vajadzētu uzmanīties... Diemžēl es saku, ka mēs, varbūt sakarā ar vēlēšanām un tamlīdzīgi, neesam iepriekš rūpīgi skatījušies uz otro un citiem lasījumiem. Bet redzat, ja uz vienu lasījumu var pielikt kaut vai vienu kādu objektu klāt šādā sarakstā, es saprastu, ka te būtu jābūt pamatīgai dokumentu paketei klāt, kur ir redzams, cik liela ir tā teritorija. Jo, ja te ir kultūras muzejs “Dauderi”, droši vien, ka tā tam arī noteikti ir jābūt, bet cik liela precīzi ir tā zeme. Un tad teiksim.... jā.... nu un es jau dzirdu, ka kāds domā, ka būtu labi arī, ja būtu Benjamiņa nams vai Maikapara nams, kuriem arī ir sava kultūras vai kāda savādāka nozīme. Man liekas... kādreiz atceramies, ka vēl Ministru kabineta laikā Godmaņa kungs parakstīja tādu rīkojumu, ka arī pēc saraksta visi uzņēmumi, kas atrodas pašvaldību bilancē, pāriet to īpašumā. Un pēc tam, protams, juristiem nu tur bija ko darīt un būs laikam vēl kādus septiņus līdz septiņdesmit gadus.

Es tiešām... ja, protams, Juridiskā biroja cilvēki saka, ka šeit viss ir kārtībā, es varētu par to balsot, ja nē, manuprāt to būtu vēlams atlikt kaut uz nedēļu, lai saņemtu šos slēdzienus, lai šeit nerastos pārpratumi un nerastos bažas. Jo pats par sevi jau tas mērķis noteikti ir vajadzīgs, un šeit nenoliedzami ir ļoti daudzas izglītības un kultūras iestādes, kurām tas noteikti ir nepieciešams. Bet vai tas saraksts ir tiešām pārdomāts, jo kaut vai..., es saku, ko nozīmē izstāžu zāle “Latvija” un kādā veidā tas ir saskaņots ar kopējo šo ēkas kompleksu un arī vairākas citas lietas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāt Kehri, vai es varu fiksēt, ka jūs ierosināt atlikt? Paldies! Lūdzu, Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”.

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Es gribētu atbalstīt abus iepriekšējos runātājus, jo šodien saņemtais likumprojekts trešajā lasījumā manuprāt ir pilnīgi jauns dokuments, veidots pēc citiem principiem un vismaz trīs reizes lielāks, nekā tas ir. Un jautājums jau ir par šiem principiem, ko mēs runājam. Jo, ja mēs ierakstām vienkārši tikai nosaukumu, tad kaut vai šo divu nedēļu laikā, kamēr prezidents to parakstīs un izsludinās, tā pati privātā skola var ieņemt, sarunājot ar pašvaldībām, vismaz vēl 3-4 ēkas, un viss būs kārtībā, ja adreses nav pieliktas klāt.

Mēs baidāmies no likuma apjoma, mums bija tranzītlikums, kuram pielikums bija 800 lappuses, bet tas mums netraucēja šo likumu izskatīt un pieņemt. Tāpat arī tam šeit būtu jābūt klāt. Kāpēc man tādas pārdomas radās? Vēl viena aspekta dēļ. Tāpēc, ka šeit, piemēram, Lauksaimniecības universitāte ir fiksēta divas reizes - gan kā universitāte, gan kā Jelgavas pils pie kultūras objektiem. Tāpat fiksēta divas reizes ir Bauskas pils. Tad parādās pavisam mistisks objekts, ko es nekādi nevarēju iedomāties, kur tas dabā eksistē - varbūt kāds deputāts zina - Valmieras viduslaiku pils. Es zinu mazu mazu tādu drupu strēmelīti tur pie parka malas, es nekur nezinu Valmieras viduslaiku pili. Pēc tam parādās vēl viens objekts šinī likumā, kuru atkal es zinu vismaz četrās izpausmes formās, nevis vienā - Raiņa memoriālais muzejs. Es skolas gados četrus apbraukāju pa Latviju, es nezinu, varbūt vēl ir piektais. Tad kurš no tiem šeit ir ielikts iekšā tanī sarakstā?

Es domāju, ka likumprojekts nav pārdomāts, bez adresēm, un šādā, piedodiet man, nesagatavotā veidā tas šeit nebūtu apspriežams. Es ierosinu tāpat tā tālāko apspriešanu atlikt vismaz uz nedēļu.

Sēdes vadītājs. Jānis Vaivads, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

J.Vaivads (LC). Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Es saprotu, ka šis likums taps, arī ja mēs to atliksim, taps ar lielām grūtībām, tas top ar lielām grūtībām. Bet kas manuprāt šeit ir būtiskais.Pirmkārt vajadzētu izvērtēt tos līmeņus, kas jādara Saeimai un ko var tiešām darīt Ministru kabinets. Ja mēs iesim pa konkrētām adresēm, tad tik tiešām mēs Saeimā būsim spiesti lemt par katru šķūnīti vai par katru garāžu. Tādēļ iet uz tādu variantu, ka mēs šajā likumā fiksējam visu izvērstu sarakstu par katru objektu, es domāju, ka tas ir pilnīgi neloģiski. Tādēļ arī šī funkcija tiek deleģēta Ministru kabinetam. Mēs Saeimā fiksējam tikai to juridisko personu sarakstu, kas var pretendēt uz valsts nozīmes izglītības un kultūras objektiem. Tādam ir jābūt pamatprincipam. Un tālāk tiešām, kas ietilpst, - jau konkrētais objektu saraksts precizētā variantā, tas top Ministru kabinetā, atsaucoties tiešām uz likumu, kur ir definētas tieši šīs juridiskās personas.Man jāpiekrīt, ka tā vēlme, teiksim, tiešām pasargāt daudzus objektus no nepārdomātas privatizācijas jeb arī neaizsargātus varbūt šā procesa priekšā daudzus nozīmīgus objektus, ka tā arī Kultūras ministrijā ir bijusi daudz lielāka nekā spēja to juridiski sakārtot, un šajā gadījumā tiešām mums varbūt likumprojektā ir dažas vietas, kur mēs esam sajaukuši juridisko personu ar konkrētu vietu jeb konkrētu objektu. No šāda viedokļa šis likumprojekts pagaidām tiešām varbūt nav pilnīgi līdz galam noslīpēts. Mans priekšlikums šinī gadījumā būtu tiešām, ja to Kārtības rullis pieļauj, es to nezinu precīzi, bet varbūt tiešām vēl uz nedēļu atlikt un noslīpēt, un ņemt vērā tos iebildumus, kas jau tagad ir izskanējuši, un saglabāt šo principu. Tas ir, ka mēs fiksējam to juridisko personu sarakstu, nesaucot objektus, jo to mēs nevaram atļauties, tas būtu pārāk apjomīgi, lai mēs te kaut ko izdarītu, un pieņemt tieši, un pēc tam uzticēt pārējo Ministru kabinetam sakārtot līdz katram konkrētajam objektam.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tur nav nekādu šaubu. Ir tāds pants Kārtības rullī, kurš nosaka, ka pirms balsošanas pēc būtības izšķirami priekšlikumi par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu un tamlīdzīgi. Tas ir136. pants. Un mūsu līdzšinējā prakse bija šo pantu pielietot arī... pirms to var pielietot pirms katra panta balsojuma, panta daļas balsojuma, tāpēc, līdz ko debatētāju pulks saruks vai viņu nebūs, tā mēs tūlīt ķersimies pie šī priekšlikuma izlemšanas, tas ir, balsojuma.

Lūdzu, ministrs Gaigala kungs.

 

J.Gaigals (izglītības un zinātnes ministrs). Labdien, godājamo priekšsēdētāj! Labdien, deputāti! Runājot par šo kultūras, izglītības un zinātnes objektu sarakstu, es pilnīgi piekrītu, ka tajā variantā, kāds tas tagad ir sagatavots trešajam lasījumam, var rasties jautājumi, un līdz ar to ir pilnīgi pamatots Seiles kundzes, Kehra kunga un arī Kreituses kundzes priekšlikums tajā variantā, kāds ir sagatavots uz trešo lasījumu, ka tur būtu jāprecizē un būtu jādabū nedēļas laikā šis papildu atzinums. Bet ir arī vēl viens variants, kuru es gribēju likt priekšā. Otrais lasījums ir tas objektu saraksts, kurš tika izskatīts Ministru kabinetā un kurā ir uzrakstītas juridiskās adreses un šo mācību iestāžu juridiskie nosaukumi, kādi tie ir pašreiz. Es saprotu, ka katrā likumā ir iespējams arī izdarīt papildinājumus nepieciešamības gadījumā, un tas nozīmē, ka tad, ja pie šī otrā lasījuma varianta pēc kāda laika būs nepieciešams kaut ko pievienot, to var izdarīt. Līdz ar to mans priekšlikums ir vienkārši paskatīties otrā lasījuma variantu un, ja te ir iespējams, to pieņemt arī trešajā lasījumā tāpēc, ka šis likums ir nepieciešams tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tām mācību iestādēm, kas reāli funkcionē, ir vajadzīga zināma valsts aizsardzība. Ir runa nevis par... ir runa par šo izglītības, kultūras un zinātnes objektu tīklu, kas pašreiz ir valsts pārziņā, un caur kurām valsts realizē savu politiku izglītībā, kultūrā un zinātnē. Tie priekšlikumi, kas ienākuši vēlāk, teiksim, ieslēdzot kultūras pieminekļus, ir vienkārši principiāli nepareizi, jo nav runas par kultūras pieminekļiem, ir runa par reāli funkcionējošām mācību un zinātnes iestādēm. Un tātad vēlreiz, vienkārši šis priekšlikums pieņemt otro variantu izskatīšanai trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tas tā varētu būt, ja nebūtu priekšlikuma atlikt. Ir priekšlikums atlikt, un tas ir balsojams pirmais. Es varu vienkārši teorētiski izteikt savu viedokli par ministra kunga priekšlikumu, tas ir interesants priekšlikums, bet no teorētiskā viedokļa tādu lietu var panākt tad, ja nav šāda priekšlikuma atlikt, un to var panākt, balsojot par katru pantu, noraidot visus priekšlikumus. Es runāju teorētiski tagad. Visi priekšlikumi tiek noraidīti, un tad paliek otrais lasījums. Bet tāda lieta, ka balsot par otro lasījumu, neņemot vērā trešā lasījumā iesniegtos priekšlikumus, tas nav iespējams. Par procedūru Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu! Vai debatēt... Jūs teicāt, ka jūs nepiedalāties vairāk debatēs. Par procedūru, jā, lūdzu! Es pareizi esmu pateicis tad...

 

A.Seile (LNNK). Jā, par procedūru. Es domāju, ka Gaigala kunga priekšlikums būtu ļoti loģisks, jo ar šo likumu nevar kavēties, jo zemes reforma rit uz priekšu. Otrā lasījuma teksts bez šaubām bija daudz optimālāks — ar visām adresēm un arī ar atsauci uz konkrētiem likumiem, pret kuriem būtu šīm iestādēm īpašs statuss, pret kuru darbību būtu īpašs statuss. Tikai ir viena nelaime, ka tomēr tas loks otrajā lasījumā, kurš tika piedāvāts, ir nedaudz par šauru, kaut vai konkrēti — tur trūkst visu arhīvu ēku. Tāpēc acīmredzot nevar šajā ceturtdienā tomēr par to nobalsot, tas balsojums būtu jāatliek līdz nākamai sēdei, un ministrijai rūpīgi jāpiestrādā pie likuma teksta. (No zāles: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta Par valsts nozīmes... Es atvainojos... Atlikšana. Pagaidiet, kāpēc jūs mani apstādināt. Tas attiecas uz jums. Es vēl nepateicu, ko mēs gribam darīt, man jau izsaka priekšlikumus, ko darīt. Redzat, nu tā iznāk, ka jūs, komisijas priekšsēdētāj Siliņa kungs, jūs sākāt vispārīgi un deputāti vispārīgi, un tagad mums it kā būtu jānobeidz un jums jādod vārds kā referentam, bet par ko. Vispārīgi nevar. Bet ir priekšlikums atlikt, un par atlikšanu runā viens “par” un viens “pret”. Bet jūs gribat noslēguma vārdu par debatēm, kuras bija? Nu, diemžēl ir jādod šis vārds, bet mēs tā īsti nedebatējām par pantu, mēs debatējām vispār. Labi, arī vispārējās debates pabeidzam, un referents runā.

 

A.Siliņš (LC) . Augsti godāto Prezidij, godātie kolēģi, es tiešām gribētu informēt par to darbu, kas tika darīts, un arī zināmu izpratni saņemt no kolēģu puses. Balsojums, protams, parādīs. Ir šeit tik tiešām konsultācijas bijušas gan ar Juridiskās komisijas priekšsēdētāju, gan ar Juridisko biroju. Nu, droši vien birokrātijas līmenis mūsu komisijā nav tik lielā cieņā, ka mēs neesam visur rakstiskus atzinumus saņēmuši, un acīmredzot — mūžu dzīvo, mūžu mācies. Kas attiecas uz to, ka likums tiešām ir nepieciešams, es tikai gribu pateikt jeb atgādināt tos pašus piemērus, kuri bija aktuāli, jau runājot par otro lasījumu. Un situācija ir tāda, ka...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, debates var būt tikai par 1.pantu.

 

A.Siliņš. Jā.

Sēdes vadītājs. Un arī noslēguma vārds jums jārunā par 1.pantu, jo es jau pieļāvu kļūdu kā sēdes vadītājs, atļaudams jums runāt vispār un kopumā pēc ievada. (No zāles deputāts Budovskis: “Runājot un domājot par 1.pantu.”)

 

A.Siliņš. Runājot par 1.pantu, šeit viss būtībā ir šajā mūsu komisijas ieteiktajā jaunajā variantā. Un tas ir tāds, ka šis objekta statuss ir jānosaka iestādēm un nevar būt tā, kā pieņemts otrajā lasījumā, ka iestādes sastāv no objektiem, tādā gadījumā šim likumam nav juridiska spēka tālākā lietojumā. Tā to mums izskaidroja Juridiskā biroja kolēģi. Par situāciju. Ja 1.pantā minētie objekti šodien netiek atzīti par valsts nozīmes objektiem, tad veselai virknei šo objektu, sevišķi tas attiecas uz zinātniskajām iestādēm, rodas, nu, es gribētu teikt, ļoti smagas finansiālas problēmas. Konkrēti, ir institūti, kur jau ir uzliktas ļoti lielas nomas maksas, jo zeme ir paspēta noprivatizēt pilsētās, un tiesa, pēdējā tiesa, būs pirms nākamās ceturtdienas, nu, var jau būt, ka vēl var kaut ko iztiesāt arī pēc pēdējās tiesas, to es nezinu. Šeit es tomēr uzskatu, ka ir iespējams šodien arī apskatīt šo sarakstu, jo saskaņā ar Kārtības rulli ir iespējams balsot par jebkuru apakšpunktu atsevišķi. Un, ja deputāti uzskata, ka kāds no komisijas ieteiktajiem apakšpunktiem nav cienīgs būt, tad to var izbalsot, ja tas nav arī bijis nobalsots otrajā lasījumā. Pamatā tie tiešām ir kultūras objekti, kuri parādījās šeit klāt. Kas attiecas uz zinātnes objektiem, tie pilnīgi sakrīt otrajā lasījumā un trešajā ir tikai formas izmaiņas. Es pilnīgi piekrītu deputāta Vaivada teiktajam, ka Saeimā laikam būtu neiespējami nodefinēt pēdējo ģeogrāfisko vietu katrai iestādei. Mēs šeit nepaspētu to izdarīt vairākos mēnešos, jo es gribu atgādināt, ka šādā veidā to sarakstu mēģināja sastādīt Ministru kabinets un apmēram pusgada laikā tur pie tāda paša secinājuma arī nonāca, ka ir jālieto juridiskās adreses. Kas diemžēl izrādījās juridiski nekorekti, un korekti ir lietot tikai šo iestāžu nosaukumus un atzīt šīs iestādes par objektiem. Acīmredzot balsojums izšķirs, vai mēs šodien tālāk skatīsim vai to izdarīsim pēc nedēļas. Tātad es paļaujos uz izpratni. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tagad lūdzu par priekšlikumu — atlikt un nodot atpakaļ komisijai. Viens runā “par”, viens - “pret”. 5 minūtes katram runātājam. Nav deputātu, kuri vēlas runāt. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu atlikt un nodot atpakaļ komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 9, atturas - 5. Lēmums pieņemts, nododam atpakaļ komisijai.

Nākamais ir likumprojekts “Augstskolu likums”, otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā Jānis Vaivads, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

J.Vaivads (LC). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Tātad jums ir izsniegts dokuments nr.2067, bet pirms mēs sākam darbu pie šī apjomīgā likumprojekta otrajā lasījumā, man ir jāatvainojas, ka, sagatavojot šo likumprojektu, rūpīgi vēlreiz skatot arī izsniegto dokumentu, esam atraduši tīri tehniskas kļūdas, nu, drukas kļūdas un tādus sīkumus, kurus mēs mēģinājām maksimāli tomēr novērst, un tādēļ jums ir izsniegts arī dokuments nr.2067a, kurā faktiski ir tikai izlabotas šīs drukas kļūdas. Tādēļ būtu priekšlikums strādāt pēc dokumenta nr.2067a, kas būtībā ir tas pats dokuments tikai kvalitatīvāk sagatavots.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, vai visiem dokuments “a” ir? Tā, lūdzu!

 

J.Vaivads. Pirms mēs sākam izskatīt šo likumprojektu pa pantiem, es gribu atgādināt tos būtiskos momentus, kas izskanēja diskusijā pirmajā lasījumā un kas tagad arī ir ņemts vērā, sagatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam. Pirmkārt es gribu pievērst uzmanību tam, ka likumprojekta sagatavošanā otrajā lasījumā līdzi darbojās pārstāvji no rektoru padomes un lielā mērā tika uzklausīti visi priekšlikumi, kas tika iesniegti rektoru padomes vārdā. Tāpat arī tika strādāts kopā ar pārstāvjiem no Latvijas Universitātes senāta, un, protams, tie tika arī diskutēti un iesniegti kā atbildīgās komisijas vai kā atsevišķu deputātu priekšlikumi. Varbūt tīri konceptuāli. Viens no būtiskākajiem momentiem, kas izskanēja, debatējot pirmajā lasījumā Augstskolu likumu, bija tieši par Augstskolu padomes statusu un vietu visā augstskolu sistēmā. Ja atceraties, tad viens no momentiem, kas tika šeit diskutēts, tas ir, lai augstskolu politika jeb augstskolu stratēģija būtu lielā mērā neatkarīga no kopējās politikas, jo tā ir tomēr daudz ilglaicīgāka, to daudz, varētu teikt, mazāk nepieciešams saistīt ar īslaicīgu politisko konjunktūru. Tādēļ arī likumprojekta otrajā lasījumā īpaša nozīme tika pievērsta, tieši sagatavojot šo sadaļu, kas tagad ir kā atsevišķa sadaļa, tieši par Augstskolu padomi jeb, kā tā tagad ir pārdēvēta, par Augstākās izglītības padomi. Ja jūs atceraties, tad pirmajā lasījumā šī padome... tās darbība tika definēta tikai vienā punktā. Tagad šī daļa ir izvērsta. Vēl arī tika ņemti vērā visi priekšlikumi, kas iesniegti no atsevišķiem deputātiem. Jāsaka, ka to nebija pārāk daudz, bet no frakcijām tikai viena frakcija, tas ir, frakcija “Saimnieks”, kas ir iesniegusi savus priekšlikumus. Tagad atļaujiet pāriet pie izskatīšanas tieši pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

 

J.Vaivads. Tātad pirmais priekšlikums ir - uzreiz ietvert lietotos terminus jau kā konkrētu 1.pantu. Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi. Tas — tīri no likumprojekta sakārtošanas viedokļa.

Sēdes vadītājs. Tālāk lūdzu!

 

J.Vaivads. Ir tātad deputāta Vaivada priekšlikums - svītrot no terminiem “studiju programma”. “Studiju programma” pēc savas būtības nav termins. Un šajā likumprojektā 58.pants ir veltīts tieši izvērstam “studiju programmas” raksturojumam. Līdz ar to nebūtu pamata to vienkārši definēt kā terminu un ietvert šajā terminu sarakstā, jo tam ir veltīts vesels pants.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

J.Vaivads. Līdzīgi ir ar “studiju programmas akreditāciju”. Arī tas ir vesels pants par “studiju programmas akreditāciju”, kas tā ir par procedūru, kas to veic, kādā kārtībā. Tam ir arī atsevišķs pants. Līdz ar to arī svītrot no terminu saraksta.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

 

J.Vaivads . Analoģiski — “studiju programmu licencēšana”.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

 

J.Vaivads . Līdz ar to 1.pants ir kopā komisijas piedāvātajā variantā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu 2.pantu.

 

J.Vaivads . Par 2.pantu priekšlikumu nav. Tālāk ļoti uzmanīgi ir jāseko numerācijai, un līdz ar to, ka mēs iekļaujam terminus tagad iekšā kā 1.pantu, mums, protams, mainās numerācija. Nākamajā pantā...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Jūs tad varbūt sauciet divus ciparus. Tad deputātiem būs ērtāk.

 

J.Vaivads . Iepriekšējais 2.pants, tagadējais 3., tas ir, augstskolas. Ir deputāta Kokina priekšlikums par to, ka universitātes var būt arī tādas iestādes, kur ir iespēja izveidot vairākas habilitācijas padomes. Atšķirībā no tā, kas ir teikts pašā pantā, ka tādas var būt universitātes, kur eksistē šīs vairākas habilitācijas padomes. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. Tieši tādēļ, ja jau ir iespēja izveidot habilitācijas padomes tādā augstākā mācību iestādē, tad tas ir jādara, un nav nekāda pamata, teiksim, tās neveidot un turēt tikai kaut kādu potenciālu iespēju, un pēc tā raksturot, kas šī ir par augstāko mācību iestādi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

 

J.Vaivads . Ir papildinājums — iepriekšējā numerācijā 2.panta trešo rindkopu - papildināt ar piedalīšanos zinātniskajos projektos, forumos un konferencēs. Tas ir, lai pilnīgāk raksturotu universitātes.

Sēdes vadītājs. Tālāk lūdzu!

 

J.Vaivads . 3.pantā pēc iepriekšējās numerācijas jeb tagadējā 4.pantā ir frakcijas “Saimnieks” priekšlikums, ka studiju saturu nepieciešams saskaņot ar Izglītības un zinātnes ministriju vai citu ministriju, kuras pārziņā ir augstākā mācību iestāde. Šis priekšlikums ir zināmā mērā pamatots. Sevišķi, ja mēs runājam par profesionālās izglītības augstākām mācību iestādēm, tad tieši šī mācību satura profesionālā līmeņa izvērtēšana, protams, ir nepieciešama. Tikai jautājums - kādā veidā to darīt. Un vai ministrija kā valsts pārvaldes institūcija ir tā, kas tiešām tad arī nosaka jeb arī spriež par šo mācību saturu. Principā akreditācijas process pats par sevi ir arī tas process, kas izvērtē šo studiju programmu saturu, atbilstību līmenim, un lielā mērā mums ir jāorientējas uz to. Un es pieļauju, ka nākotnē šis precizējums būs nepieciešams - kādā veidā iesaistīt profesionālās organizācijas augstākās izglītības satura izvērtēšanā. Bet es nekādā gadījumā nepiekrītu tam ceļam, ko mēs ejam, ka augstskolu sistēmu atkal sadalīt pa atsevišķām nozarēm ar ministriju resoru sadalījumu. Manuprāt tas nav pareizais izvēles ceļš. Ņemot vērā arī to, ka mēs jau pamazām tiekam vaļā no atsevišķu šauru nozaru ministrijām, mums arī augstskolu sistēma tomēr ir jāatbrīvo no caur ministrijām sadalītu resorismu. Bet tas, ka ir jābūt iesaistītām arī profesionālām organizācijām, pati par sevi šī ideja ir atbalstāma. Bet es neatbalstu ideju, ka tas ir jādara ar ministrijas starpniecību.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Es vispirms negribētu piekrist Vaivada kungam, ka mēs pamazām tiekam vaļā no atsevišķu nozaru ministrijām. Es gribu redzēt, kad mēs tiksim vaļā no Labklājības ministrijas, kad mēs tiksim vaļā no Zemkopības ministrijas, un kādas vispārējās ministrijas tās aizvietos. Mums jau viena otra ministrija veiksmīgi ir aizvietota, un tagad mēs esam atjaunojuši departamentus. Bet runa jau nav tikai par to. Tad kādā veidā tiks realizēts 82.pants? Šinī pašā likumā, kur ir noteikts: “Valsts kreditē studijas augstskolās atbilstoši reālai nepieciešamībai pēc noteikta veida speciālistiem.” Kas sastādīs un noteiks to, cik speciālisti valstī reāli ir nepieciešami? Kas tie būs? Kas noteiks, cik valstī reāli ir nepieciešami ārsti, medmāsas, cik reāli nepieciešami augstākās izglītības lauksaimniecības darbinieki un tā tālāk, un tā tālāk. Nerunājot par privātām struktūrām. Kas to veiks tādā gadījumā? Ja nepieņem šāda veida labojumu, tad jālabo citi panti, jo tie ir savstarpējā pretrunā tagad. (No zāles: “Brīvais tirgus! Valsts pasūtījums.”)

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates esam pabeiguši.

 

J.Vaivads . Drīkst, es atbildēšu uz deputātes Kreituses teikto?

Sēdes vadītājs. Tātad jūs pirms balsošanas runājat kā referents tagad? Lūdzu!

 

J.Vaivads . Jūsu teiktais ir pilnīgi atšķirīgs no tā, par ko patlaban ir arī jūsu priekšlikums šajā pantā. Ir runa par mācību saturu. Jā, ja mēs runājam par studentu skaitu, kas tiks, teiksim, apmaksāts no valsts budžeta, un tā tālāk, likumā ir Augstskolu padomes kompetentas arī šajā ziņā. Bet šeit ir par mācību saturu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Procedūra un Kārtības rullis jāievēro. Vairāk nevaram runāt par šo priekšlikumu, jo debates mēs pabeidzām. Un referents runāja galavārdu. Tagad lūdzu balsosim par demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikumu - papildināt otro daļu ar šādu tekstu: “Studiju saturu nepieciešams saskaņot ar Izglītības un zinātnes ministriju vai citu ministriju, kuras pārziņā ir augstākā mācību iestāde”. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 11, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu tālāk!

 

J.Vaivads . Nākamajā pantā ir demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums - svītrot otrajā daļā vārdu “apkalpojošās”. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

J.Vaivads . Tālāk ir Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums - aiz vārda “augstskolas” iestarpināt “organizē savu darbu sabiedrības interesēs”. Arī šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

J.Vaivads . Tālāk ir, ja jūs atceraties arī pirmā lasījuma debatēs, tas ir, kur tika uzsvērta nepieciešamība likumā tomēr vairāk uzmanības pievērst tieši akadēmiskajai brīvībai un garantijām. To arī ievērot augstskolās. Tādēļ arī priekšlikums papildināt 4.pantu ar 6. un 7.daļu, kur faktiski ir — šīs brīvības faktiski ir nostiprināt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

 

J.Vaivads . Analogi arī 5. pantā, pēc iepriekšējās numerācijas, ir papildinājumi, ko iesniegusi Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Arī tieši par pētniecības brīvības tiesību nostiprināšanu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

J.Vaivads . Tālāk 6.pants “Augstskolu juridiskais statuss un atribūtika”. Ir precizēta šī pirmās daļas redakcija un arī 3.punktā ir precizēts, kādos gadījumos kā rīkoties tām augstskolām, kas ir valsts dibinātas, bet vēl nav izgājušas akreditācijas procesu, un kādā veidā tiek izsniegti izglītības dokumenti.

Sēdes vadītājs. Tālāk lūdzu!

 

J.Vaivads . Priekšlikums 3.daļu izteikt — “Valsts akreditēto studiju programmu apguvējiem augstskola izsniedz Latvijas Republikā noteikta parauga diplomu ar Latvijas valsts ģerboņa attēlu”. Tas arī ir ietverts šajā komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tālāk lūdzu!

 

J.Vaivads . Deputāte Laviņa 7.pantā ir iesniegusi priekšlikumu - universitāšu satversmes apstiprina Latvijas Republikas Saeima. Atceros, arī pirmā lasījuma debatēs bija būtisks jautājums - vai šis likums

 

Turpinājums nākamajos numuros

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!