• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ceļā uz nākamo Latvijas valdību: Saeimas vēlēšanās uzvarējušo partiju partnerības meklējumi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.10.1995., Nr. 154 https://www.vestnesis.lv/ta/id/37152

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas soļi 1995. gadā

Vēl šajā numurā

06.10.1995., Nr. 154

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ceļā uz nākamo Latvijas valdību: Saeimas vēlēšanās uzvarējušo partiju partnerības meklējumi

AAA1.JPG (10854 BYTES) AAA2.JPG (40066 BYTES) AAA3.JPG (38174 BYTES) AAA4.JPG (36814 BYTES)
Pie viena galda — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai", Latvijas Kristīgo demokrātu savienības, savienības "Latvijas ceļš", Latvijas Nacionāli konservatīvās partijas LNNK un Latvijas Zemnieku savienības vadītāji un pārstāvji (attēlu grupējumā no kreisās): Aigars Jirgens, Māris Grīnblats, Anta Rugāte, Paulis Kļaviņš, Ojārs Kehris, Jānis Lagzdiņš, Māris Gailis, Indulis Bērziņš, Andrejs Panteļējevs, Anna Seile, Andrejs Krastiņš, Andris Rozentāls, Gundars Bērziņš, Vilis Krištopans.

Pēc 6. Saeimas vēlēšanām un konsultācijām ar Valsts prezidentu, vakar un aizvakar Latvijā sākusies vadošo politisko spēku aktīva pārgrupēšanās. Iezīmējas divas jūtami atšķirīgas virzības.

Jaunā koalīcija un tās kontūras

Trešdien, vēlu vakarā, tika parakstīts līgums starp Demokrātisko partiju “Saimnieks”, Tautas saskaņas partiju un Latvijas Vienības partiju. Jau ceturtdien konsolidējušos partiju vadītāji Ziedonis Čevers, Jānis Jurkāns, Alberts Kauls, kā arī partijas “Tautas kustība Latvijai” līderis Joahims Zīgerists Saeimas nama Sarkanajā zālē tikās ar žurnālistiem.

Atklājot preses konferenci,

Ziedonis Čevers sacīja:

— Parakstīdami līgumu par sadarbību nākamajā Saeimā, mēs izvirzījām sev mērķi uzņemties atbildību par Latvijas ekonomisko un politisko attīstību, par tautas nākotni, par cilvēkiem, kas šobrīd dzīvo trūkumā. Lai izvestu valsti no ekonomiskās krīzes, ir vajadzīgas ārvalstu investīcijas, kas dotu iespēju cilvēkus nodrošināt ar jaunām darbavietām. Reformas ir jāturpina, mums jātuvinās Eiropai, vienlaikus veidojot labas attiecības ar visiem kaimiņiem, vienalga, vai tā ir Igaunija, Lietuva, Baltkrievija, vai arī Krievija. Mums jāmeklē tirgus mūsu saražotajām precēm un jāaizstāv tas darba cilvēks, kas grib Latvijā strādāt.

Mēs nākam ar atvērtu sirdi. Trīs partijas — Tautas saskaņas partija, Latvijas Vienības partija un Demokrātiskā partija “Saimnieks” — ir parakstījušas vienotu koalīcijas līgumu. Mums Saeimā būs trīsdesmit divas balsis. Mēs atklāti aicinājām visus politiskos spēkus risināt ar mums sarunas. Man ir liels gandarījums, ka pirmā uz mūsu aicinājumu atsaukusies “Tautas kustība Latvijai”. Ceru, ka arī pārējās partijas ies šo konsolidācijas ceļu un pārstās Latvijā meklēt ienaidniekus. Mēs nākam, lai negrautu; mēs nākam, lai vienotos pamatdomā: visas partijas, kuru pārstāvji iekļuvuši Saeimā, nes ne tikai politisku, bet arī morālu atbildību. Es ceru uz visu politiķu tālredzību, lai spētu sēsties pie viena sarunu galda. Mēs nākam ar nacionālo izlīgumu. Mēs esam ļoti dažādi, bet mērķis viens — kopīgiem spēkiem izvest Latviju no krīzes.

 

 

Joahims Zīgerists:

— Mēs esam izlēmuši piedalīties jaunajā koalīcijā. Tā būs vidēji labējā koalīcija ar “kreiso apendicītu”. Ar apendicītu, kā zināms, var dzīvot tik ilgi, kamēr tas nav iekaisis. Taču noteicošās ir tās pozīcijas, kurās mēs esam vienoti. Patiesībā jau bija tikai divas alternatīvas: viena — plašas izlīguma valdības koalīcijas izveidošana; otra — tā varētu būt uzvarētāju koalīcija. Mēs šeit nerīkojam kāzas mīlestības dēļ, drīzāk — šīs koalīcijas izveidošana ir notikusi politisku mērķu dēļ uz noteiktu laiku. Latvijā ir radušās tik lielas problēmas, ka tās nevar atrisināt ar nelielu, turklāt mainīgu pārsvaru. Es apsveiktu, ja mūsu koalīcijai pievienotos vēl citi politiskie spēki. Mēs viņiem atstājam savas durvis atvērtas. Protams, man būtu bijis patīkamāk veidot koalīciju ar “Tēvzemi un brīvību”, bet Grīnblata kungs nesaskatīja perspektīvu šādai koalīcijai.

Es neredzu šķēršļus, kādēļ mēs nevaram sastādīt valdību. Mēs ceram sasniegt vairākumu Saeimā ar 53 līdz 54 balsīm. Mēs esam runājuši arī ar citiem politiskiem spēkiem, kas ir gatavi mūs Saeimā atbalstīt. Esmu gatavs sniegt roku visiem tiem, ar kuriem priekšvēlēšanu cīņas laikā mums bija ļoti asas attiecības. Es priecātos, ja arī spējīgākie politiķi no “Latvijas ceļa” darbotos kopā ar mums.

 

Alberts Kauls:

— Mēs pievienojāmies šai koalīcijai, jo redzam, ka, tajā darbojoties, mēs spēsim realizēt savu pirmsvēlēšanu programmu.

Pamatā tā ir prasība dot iespēju cilvēkiem atgūt cilvēku cienīgu dzīvi mūsu sabiedrībā. Ir jāsakārto mūsu valsts tautsaimniecība. Un mani, kā nojaušat, interesē lauki, lauki... Tās ir problēmas, kas ir cieši saistītas ar latviešu tautu un latviešu cilvēku. Šajā koalīcijā mēs saskatām iespēju aktīvi strādāt, jo Latvijas lauki ar nepacietību gaida mūsu palīdzību.

 

 

Jānis Jurkāns:

— Jau sākot mūsu partijas politisko darbību, mēs vienmēr esam aicinājuši Latvijas politiķus pie apaļā galda, aicinājuši uz izlīgumu, jo saprotam, ka atsevišķi politiskie spēki nespēj Latviju sakārtot. Šim nolūkam ir nepieciešama plaša koalīcijas valdība. Ir pienācis laiks apvienot visus politiskos spēkus, lai izvestu Latviju no pašreizējās saimnieciskās un sociālās krīzes. Tāpēc Tautas saskaņas partija pievienojās šai koalīcijai. Arī ārpolitikas kurss, kuru atbalsta mani kolēģi, ir Tautas saskaņas partijai pilnīgi pieņemams. Mūsu mērķis ir turpināt ceļu uz Eiropas Savienību, izmantojot “Balto grāmatu” gluži kā satiksmes noteikumos, kas jāievēro Latvijai, lai ātrāk nokļūtu Eiropas Savienībā. Turklāt nezaudējot savu nacionālo identitāti un savas intereses, vienlaikus izprotot, ka Eiropas Savienība nav Latvijai tikai saimnieciskais aspekts, bet arī tās drošības aspekts. Otrs ārpolitikas virziens — kaimiņattiecību sakārtošana ar Krieviju. Mēs uzskatām, ka līdzšinējā valdība tās nav līdz galam sakārtojusi.

Mums veiksmi nodrošinātu cita pieeja — mēs šīs attiecības vispirms mēģināsim sakārtot mūsu valsts iekšienē. Neskatoties uz nacionālām atšķirībām, mums visiem Latvijā ir jārada cilvēka cienīgi dzīves apstākļi.

 

Pēc tam preses konferences dalībnieki atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

 

Jautājums: — Vai jūs jau esat vienojušies par posteņu sadali?

 

Atbilde: — Pagaidām esam vienojušies vienīgi par Ministru prezidenta kandidatūru. Protams, tas ir cilvēks no “Saimnieka”. Pārējos posteņus ieņems cilvēki atbilstoši savām profesionālajām spējām.

 

Jautājums: — Vai valdības projektā ir paredzēta vieta arī Zīgerista kungam? Vai tādā gadījumā neradīsies sarežģījumi ar Vāciju diplomātiskajā jomā?

 

Atbilde: — Tā ir pārspīlēta nostādne, kas diemžēl ar informācijas līdzekļu starpniecību tiek izplatīta. Starpvalstu attiecības nenosaka vis cilvēki, bet gan valdību izstrādātās un pieņemtās programmas. Kādi cilvēki ir valdībā, tā ir Latvijas iekšējā lieta. Tam nav nozīmes starptautiskajās attiecībās. Ja Zīgeristu ievēlējusi tauta, tad tas ir jāciena un arī tiks ņemts vērā. Ja cilvēki mūs ievēlē valdībā, tad mums jātiecas valdībā strādāt, nevis “atsēdēt” savu laiku Saeimā.

 

Jautājums: — No kāda jūsu koalīcijas dalībnieka puses agrāk izskanēja brīdinājums, ka, nākot pie varas, visi blēži, krāpnieki, valsts bagātību izlaupītāji tiks kārti pie zara…

 

Atbilde: — Mēs esam par tiesisku valsti, par tiesnešu pilnīgu neatkarību no politiskā pasūtījuma. Nekādas tā dēvētās raganu medības nenotiks. Taču valsts izlaupītāji, protams, kā jebkurā tiesiskā valstī tiks likumīgi sodīti.

 

Jautājums: — Kāda ir jūsu attieksme pret Baltijas valstu vienotību?

 

Atbilde: — Baltijas valstu vienotība ir jānostiprina daudz vairāk, un tai ir lielāka nozīme, nekā līdz šim esam to sapratuši. Viens no veiksmīgas mūsu valstu integrēšanās nosacījumiem Eiropas Savienībā ir Baltijas valstu vienotības nosacījums.

 

Jautājums Albertam Kaulam (“LV” korespondents): — Zīgerista kungs minēja “kreiso apendicītu”… Jūsu partijai tiek pārmesta kreisā orientācija, prokrieviska nosliece. Kā jūs to komentētu?

 

Atbilde: — Ir jāpaskatās, kas ir šie tā sauktie “tautas draugi” un kā viņi strādā tautas labā. Jau šodien var droši teikt, ka 70 procenti no Latvijas ekonomikas pieder Krievijai, krieviem. Es ar domubiedriem atgriežos, lai apturētu šo rusifikācijas procesu, lai nostiprinātu Latvijas saimniecību, lai Latvija varētu saglabāties kā patstāvīga valsts. Pārmest man kreiso vai labo orientāciju, tas ir vienkārši tautas ienaidnieku kārtējais solis.

 

Noslēgumā Ziedonis Čevers teica:

— Mēs gribam strādāt Latvijas labā. Būšu atklāts: ja mēs sastādīsim valdību, tad to, ko darīs valdība, zinās visa tauta. Mēs būsim konsekventi — par nekā nedarīšanu valsts naudu nevienam nemaksās. Jāuztraucas būs tikai tiem, kas negribēs strādāt. Mēs komandas veidosim no spēcīgām personībām un profesionāļiem, nevis no pakalpiņiem, kas prot tikai klanīties, bet neprot vai negrib strādāt.  

Vairis Ozols,

“LV” nozares redaktors

AA1.JPG (12391 BYTES) AA2.JPG (47106 BYTES) AA3.JPG (43241 BYTES)
Pie viena galda — Tautas kustības "Latvijai", Demokrātiskās partijas "Saimnieks", Latvijas Vienības partijas un Tautas saskaņas partijas vadītāji (attēlu grupējumā no kreisās): Alberts Kauls, Joahims Zīgerists, Ziedonis Čevers, Jānis Jurkāns. Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!