• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Preses konferencē pēc konsultācijām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.10.1995., Nr. 153 https://www.vestnesis.lv/ta/id/37113

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidents pieņem jauno tiesnešu zvērestu

Vēl šajā numurā

05.10.1995., Nr. 153

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Preses konferencē pēc konsultācijām

Vakar, 4.oktobrī, Valsts prezidents pēc sarunām ar visu 6.Saeimā iekļuvušo partiju vadītājiem vakarā rīkoja preses konferenci. Uzrunājot žurnālistus, Guntis Ulmanis teica:

— Ir trešā diena, kopš zināmi Saeimas vēlēšanu rezultāti. Vēlēšanas ir noticis fakts, ar kuru jārēķinās. Tauta ir izteikusi savu gribu. Tie ir tautas ievēlētie un uzticību ieguvušie simts deputāti. Katram varēja būt sava motivācija, izdarot izvēli. Es katrā ziņā esmu pateicīgs par to, ka vēlēšanās piedalījās 72 procenti vēlētāju. Jāanalizē arī iemesli, kāpēc tie gandrīz 30 procenti negāja vēlēt, izteikdami savu kluso protestu.

Kādu varbūt neapmierina vēlēšanu rezultāti. Te nu vainīgi nav vēlētāji. Vainīgi ir tie politiskie spēki, kuru darba rezultātu, kuru sevis apliecināšanu, kuru praktisko darbību vērtēja Latvijas pilsoņi. Cilvēku izvēli noteica gan materiālā situācija, gan katra vēlētāja garīgais apvārsnis, apsvērumi, ko viņam devusi valsts, vai varbūt citi motīvi. Izvēle ir izdarīta. Tas ir noticis fakts.

Gribu pāriet pie jautājumiem, ko apspriedām šajās divās dienās. Gribu pateikt, ka ir viena kopīga lieta visām frakcijām, atskaitot varbūt Sociālistisko partiju, kuras vadītāji runāja par citām lietām un citām problēmām. Visi citi runāja par to, kādai jābūt valsts praktiskajai darbībai nākotnē, kas ir galvenais nepadarītais un kas ir padarītais, un kādas ir prioritātes, ko šīs frakcijas būtu gatavas turpināt tālāk. Varbūt nosaukšu dažas no tām. Būtiskākā varētu būt ceļš uz Eiropas Savienību, sadarbība ar Eiropas institūcijām, visa iesāktā darba turpināšana, lai pēc iespējas drīzāk integrētos Eiropas institūcijās un apliecinātu Latviju kā demokrātisku valsti, kā tādu valsti, kas grib un var attīstīt savu ekonomiku un veidot politiku atbilstoši tām prasībām, kādas šobrīd pastāv Eiropā.

Praktiski neviena partija neiebilda pret agrārās reformas un privatizācijas procesa turpināšanu, pret drošības sistēmas izveidošanu.

Atšķirības izpaužas tempu un taktikas ziņā, to vai citu jautājumu izvirzīšanā priekšplānā un pārējo pakārtošanā tiem. Viss būs atkarīgs no spējas šos plānus realizēt. Par maz ir pasludināt, ka visiem bērniem jāiet skolā, jāpaaugstina skolotājiem algas, jāatver visas slimnīcas un zemniekiem nekavējoties jādod līdzekļi, lai šoruden varētu apart laukus. Bet uz manu jautājumu, kur lai tam visam ņem naudu, atbildes parasti nav. Ceru, ka šāda atbilde radīsies tuvākajos divos trijos gados, kad šīs partijas noteiks situāciju valstī.

Šobrīd ir zināmi divi skaidri izveidojušies bloki: nacionālais bloks ar jums zināmajām trim partijām un savienība, kuru izveidojušas Demokrātiskā partija “Saimnieks”, Vienības partija un Tautas saskaņas partija. Tas ir noticis tikai šovakar. Rīt analizēsim, kāds ir šīs vienības pamats un kādas tam varētu būt sekas.

Nacionālais bloks ierosinājis par Ministru prezidenta kandidātu izvirzīt Grīnblata kungu, bet šīs trīs partijas, kuras tikko nosaucu, izvirza Čevera kungu. Vairāk vai mazāk subjektīvi katra partija ir izteikusi savu viedokli arī par citām kandidatūrām, ja gadījumā nepiepildīsies šīs ieceres. Bet tas jau ir tālāko sarunu un analīžu jautājums.

Kopumā es esmu gandarīts par šīm sarunām ar partijām un vēlreiz gribu akcentēt, ka, atskaitot Sociālistisko partiju, visās partijās valda pragmatiska un reālistiska situācijas izpratne un vēlēšanās strādāt valdībā. Visas frakcijas apliecinājušas savu gatavību piedalīties valdībā, ja tām tāda iespēja tiks dota.

Aina Rozeniece,
“LV” nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!