Latvijas ārlietu ministrs — sarunās ar Vācijas ārlietu ministru

Kā zināms, pirmdien 11.septembrī, Bonnā tikās Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs un Vācijas ārlietu ministrs Klauss Kinkels. Sarunas laikā tika apspriestas Latvijas un Vācijas divpusējo attiecību intensificēšanas iespējas, kā arī Eiropas un transatlantisko struktūru attīstības perspektīvas. Abas puses ar gandarījumu atzīmēja, ka starp abām valstīm pastāv uzskatu un izpratnes vienotība par Latvijai svarīgiem starptautiskās politikas jautājumiem.

Ārlietu ministri pārrunāja Latvijas integrācijas perspektīvas Eiropas Savienībā (ES) pēc asociācijas līguma parakstīšanas un nepieciešamos praktiskos soļus šajā virzienā. Abas puses atbalstīja domu par lielu Eiropas mēroga infrastruktūras projektu īstenošanu Baltijas valstīs, piemēram, satiksmes jomā. V.Birkavs un K.Kinkels bija vienisprātis: jāturpina darbs pie konkrētiem risinājumiem šajā jautājumā, rūpīgi izvērtējot tās iespējas, kuras sniedz, piemēram, Baltijas jūras valstu padome (BVJP).

K.Kinkels apstiprināja Vācijas atbalstu Baltijas valstu ātrai integrācijai ES, uzsverot sagatavošanās darba nozīmi, ko jāveic pašās potenciālajās dalībvalstīs, kā arī nepieciešamību turpināt aktīvu ārpolitisko darbību šajā virzienā. K.Kinkels apsveica V.Birkavu ar Eiropas līguma ratifikāciju Saeimā un apstiprināja, ka Vācija centīsies būt viena no pirmajām ES valstīm, kura ratificēs šo līgumu savā parlamentā.

Tālākā sarunas gaitā ministri apsprieda Eiropas drošības struktūras veidošanas gaitu un jaunākās aktualitātes NATO paplašināšanas jautājumā. Abas puses, paužot savu atbalstu organizācijas paplašināšanai , bija vienisprātis, ka jaunu dalībvalstu uzņemšanai jāveicina miers un stabilitāte visā Eiropas kontinentā. Vācu puse vēlreiz pauda savu principiālo nostāju pret jauno dalījuma līniju vai drošības “pelēko zonu” veidošanu NATO paplašināšanās rezultātā kā arī akcentēja Baltijas valstu reģiona nozīmi visas Eiropas drošības kontekstā. Abi ārlietu ministri izteica pārliecību, ka Baltijas valstīm jākļūst par integrētu Eiropas drošības struktūras sastāvdaļu un ka jaunās Eiropas drošības veidošana nedrīkst negatīvi ietekmēt Baltijas valstu drošību.

Abas puses pārrunāja Krievijas nozīmi kontinenta drošībai un pauda vienotu uzskatu, ka Eiropas institūcijām jābūt atvērtām sadarbībai ar šo valsti, ņemot vērā tās īpašo nozīmi un iespējas. Tika vēlreiz uzsvērts, ka NATO paplašināšanās uz Austrumiem nav vērsta ne pret vienu valsti un nevienai valstij nevar būt veto tiesības šajā jautājumā.

Tika apspriestas arī bezvīzu režīma ieviešanas iespējas starp abām valstīm. Vācijas ārlietu ministrs atkārtoti pauda savu atbalstu šai idejai un apliecināja politisko gatavību vienoties par praktiskiem risinājumiem šajā jautājumā. Šajā kontekstā tika pārrunātas ES palīdzības iespējas Baltijas valstu ārējo robežu nostiprināšanā un nelegālās imigrācijas problēmu risināšanā.

ĀM preses centrs

pēc sarunām ar Vācijas ārlietu ministru

Vakar, 12.septembrī, Rīgā no Bonnas ieradās ārlietu ministrs Valdis Birkavs, kurš stundu garā sarunā bija ticies ar Vācijas ārlietu ministru Klausu Kinkelu. Sarunas gaitā tika pārrunāti jautājumi par Eiropas Savienības un NATO paplašināšanu, kā arī par Vācijas un Latvijas divpusējo attiecību perspektīvām, īpaši par bezvīzu režīma ieviešanu ar Vāciju.

Preses konferencē Valdis Birkavs teica:

— Kā būtiskāko mūsu sarunā es gribu uzsvērt: NATO ir jāpaplašina — tas ir Klausa Kinkela viedoklis. Un šī paplašināšanās nedrīkst pasliktināt Baltijas valstu stāvokli; sakarā ar Eiropas Savienības paplašināšanu Vācijas atbalsts ir neapšaubāms, bet mums pašiem aktīvāk jāgatavojas šim procesam; Vācijas puse apsolīja veicināt ātrāku Eiropas Savienības līguma ratifikāciju bundestāgā; pārrunājot jautājumus par mūsu divpusējām attiecībām, vēl jāveic sagatavošanas darbi, lai starp abām pusēm ieviestu bezvīzu režīmu. Pēc sarunas ar Krievijas ārlietu ministru šī tikšanās bija ļoti svarīga. Gribu uzsvērt, Klauss Kinkels stingri akcentēja, ka mums ir svarīgi aktīvi un pasaules sabiedrībā samanāmi stradāt tādās organizācijās, kā “Sadarbība drošībai Eiropā”, “Partnerattiecības mieram”, Rietumeiropas Savienībā. Mums bija saruna arī par pašreizējo pirmsvēlēšanu situāciju valstī, tāpat arī par iespējamo — pēc vēlēšanām.

Valdis Birkavs atbildēja arī uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums. — Vai jūsu sarunā izskanēja Klausa Kinkela vērtējums Krievijas prezidenta emocionālajiem iebildumiem pret NATO paplašināšanu?

Atbilde. — Mēs uz Jeļcina izteikumiem nevarējām nereaģēt. Klauss Kinkels pauda nepārprotami: Krievijas draudi NATO paplašināšanu neietekmēs.

Jautājums. — Preses centra paziņojumā par jūsu sarunām Bonnā minēts, ka ticis runāts par liela mēroga infrastruktūras projektu īstenošanu Baltijā. Kadi ir šie projekti?

— Runa bija par tranzītbiznesa attīstības iespēju paplašināšanu. Es uzsvēru, ka mums ir projekti virzienam Ziemeļi — Dienvidi (“Via Baltica”), taču jāattīsta arī otrs, Rietumu — Austrumu virziens. Lai šīs maģistrāles, kas vedīs uz Maskavu, atzars ietu cauri Latgalei, veicinātu tās attīstību. Mūsu mērķis: esot Eiropas Savienības pozīcijās, saglabāt labas kaimiņattiecības ar Krieviju.

Otrs lielākais projekts ir “Lielais Maršala plāns” intelektuālajā jomā, par kuru apspriedāmies ar Klausu Kinkelu jau pirms gada. Mēs vienojāmies, ka šajā jomā jāpanāk lūzums. Nav taču nopietni, ja no Latvijas jaunieši aizbrauc studēt uz Vāciju mazāk nekā no Somālijas.

Jautājums. — Jūs teicāt, ka mūsu valstī vēl daudz jāpiestrādā, lai starp abām valstīm ieviestu bezvīzu režīmu.

Atbilde. — Ar to es domāju valsts robežu nostiprināšanu, kā arī līgumu noslēgšanu ar kaimiņvalstīm par nelegālo imigrantu atgriešanu valstī, no kuras viņi ieradušies.

Vairis Ozols,
“LV” nozares redaktors