Ministru kabineta rīkojums Nr. 24

Rīgā 2026. gada 22. janvārī (prot. Nr. 2 24. §)

Par Latvijas ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstības plānu līdz 2035. gadam

1. Apstiprināt Latvijas ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstības plānu līdz 2035. gadam (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Ekonomikas ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā.

3. Plānā norādītajām atbildīgajām institūcijām sadarbībā ar līdzatbildīgajām institūcijām nodrošināt plānā paredzēto pasākumu īstenošanu atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

4. Ekonomikas ministrijai sagatavot un ekonomikas ministram līdz 2026. gada 1. jūnijam un turpmāk reizi trijos gados iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā ziņojumu par plāna īstenošanas gaitu.

Ministru prezidente E. Siliņa

Ekonomikas ministrs V. Valainis

 

(Ministru kabineta
2026. gada 22. janvāra
rīkojums Nr. 24)

Latvijas ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstības plāns līdz 2035. gadam

Satura rādītājs

Saīsinājumi

Kopsavilkums

1. Ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju ražošanas attīstība

1.1. Esošās situācijas raksturojums

1.1.1. Globālās un ES tendences

1.1.2. Latvijas tendences

1.1.3. Riski

1.2. Mērķi

1.3. Rīcības virzieni

1.4. Pasākumi

1.5. Panākumu faktori

1.6. Rezultatīvie rādītāji

2. Rūpniecības sektora zaļināšana

2.1. Esošās situācijas raksturojums

2.1.1. Globālās un ES tendences

2.1.2. Latvijas tendences

2.1.3. Riski

2.2. Mērķi

2.3. Rīcības virzieni

2.4. Pasākumi

2.5. Panākumu faktori

2.6. Rezultatīvie rādītāji

3. Klimatneitrālo tehnoloģiju izmantošana Latvijas industrijā, zaļā ūdeņraža ražošanai un tā ekosistēmas izveidi

3.1. Esošās situācijas raksturojums

3.1.1. Globālās tendences

3.1.2. ES tendences

3.1.3. Latvijas tendences

3.1.4. Riski un izaicinājumi

3.2. Mērķi

3.3. Rīcības virzieni

3.4. Pasākumi

3.5. Panākumu faktori

3.6. Rezultatīvie rādītāji

4. Finansējums

5. Ieviešana un tālākās rīcības

Saīsinājumi

AER – Atjaunīgie energoresursi;

ASV – Amerikas Savienotās Valstis;

CCS – Oglekļa uztveršana un uzglabāšana (angļu val. Carbon Capture and Storage);

CCUS – Oglekļa uztveršana, izmantošana un uzglabāšana (angļu val. Carbon Capture, Utilisation and Storage);

CO₂ – Oglekļa dioksīds;

CSP – Centrālā statistikas pārvalde;

EK – Eiropas Komisija;

ELWIND – Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekts;

EM – Ekonomikas ministrija;

ES – Eiropas Savienība;

ES fondi – ES finansējuma instrumenti, kas Latvijā tiek izmantoti ekonomikas un sabiedrības attīstībai, t.sk. Kohēzijas politikas fondi (Kohēzijas fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds Plus, Taisnīgas pārkārtošanās fonds, React-EU) un Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility);

ETS – emisiju tirdzniecības sistēma (angļu val. Emissions Trading System);

FEI – Fizikālās enerģētikas institūts;

H₂ – Ūdeņradis;

IEA – Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (angļu val. International Energy Agency);

IKP – iekšzemes kopprodukts;

IRENA – Starptautiskā atjaunīgās enerģijas aģentūra (angļu val. International Renewable Energy Agency);

IVN – Ietekmes uz vidi novērtējums;

IZM – Izglītības un zinātnes ministrija;

KEM – Klimata un enerģētikas ministrija;

Latvijas ekonomikas attīstības stratēģija – Ziņojums par Latvijas ekonomikas attīstību "Latvijas tautsaimniecība – produktivitāte, konkurētspēja, izaugsme";

LIAA – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra;

LPZ2023 – Latvijas produktivitātes ziņojums 2023;

NAP2027 – Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam;

NEKP – Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam;

NIP2027 – Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam;

P&A – Pētniecība un attīstība;

P&A&I – Pētniecība, attīstība un inovācijas;

Regula (ES) 2024/1252 – EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2024/1252 (2024. gada 11. aprīlis), ar ko izveido satvaru tam, kā nodrošināt drošu un ilgtspējīgu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām, un groza Regulas (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1724 un (ES) 2019/1020 (Dokuments attiecas uz EEZ);

Regula (ES) 2024/1735 – EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2024/1735 (2024. gada 13. jūnijs) par pasākumu satvara izveidi Eiropas neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas ekosistēmas stiprināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724 (Dokuments attiecas uz EEZ);

SAF – ilgtspējīgas aviācijas degviela (angļu val. sustainable aviation fuels);

SEG – Siltumnīcefekta gāzes;

SM – Satiksmes ministrija;

STEM – zinātne, tehnoloģija, inženierija, matemātika (angļu val. Science, Technology, Engineering, and Mathematics);

ZIZIMM – zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība.

Kopsavilkums

"Latvijas Ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstības plāns līdz 2035. gadam" ir izstrādāts kā Ekonomikas ministrijas iniciatīva ar nolūku noteikt nepieciešamos rīcības virzienus un prioritāros pasākumus ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju izmantošanai un ražošanas attīstībai, esošās Latvijas industrijas dekarbonizācijai, kā arī Latvijas industrijas iespējām izmantot neto nulles emisiju tehnoloģijas produktivitātes un klimata mērķu sasniegšanai, kā arī valsts ekonomiskās attīstības veicināšanai.

Regula (ES) 2024/1735¹ izveido tiesisko regulējumu, lai veicinātu ES rūpniecībai un dekarbonizācijai būtisko tehnoloģiju konkurētspēju.

Regulas (ES) 2024/1735 mērķis ir stiprināt Eiropas neto nulles emisiju tehnoloģiju un to galveno komponenšu ražošanas jaudu, novēršot šķēršļus ražošanas paplašināšanai Eiropā. Regulas (ES) 2024/1735 nosacījumu ieviešana palielinās neto nulles emisiju tehnoloģiju nozares konkurētspēju, piesaistīs investīcijas un uzlabos tīro tehnoloģiju piekļuvi tirgum ES, vienlaikus atbalstot pāreju uz tīru enerģiju un uzlabojot ES enerģētisko noturību.

Regulā (ES) 2024/1735 noteiktais mērķis ir panākt, ka neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas jauda līdz 2030. gadam apmierina vismaz 40 % no ES ikgadējām vajadzībām, nodrošinot pārredzamību, noteiktību un ilgtermiņa signālus ražotājiem un investoriem, ir līdz 2030. gadam izveidot ES CO₂ uzglabāšanas pakalpojumu tirgu, nodrošinot ikgadējo CO₂ uzglabāšanas jaudu vismaz 50 miljonu tonnu apmērā.

Plāns saskan ar Latvijas politikas plānošanas dokumentu un informatīvo ziņojumu ietvaros noteiktajiem mērķiem, rīcības virzieniem un uzdevumiem:

• Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam² nosaka stratēģiskos mērķus, prioritātes un uzdevumus valsts attīstībai 2021.–2027. gadam. Viena no NAP2027 prioritātēm – Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība, kas, cita starpā, ietver rīcības virzienu prioritātē – produktivitāte, inovācija un eksports. Šis rīcības virziens izvirza nepieciešamību panākt, ka uzņēmumu izaugsme un konkurētspēja ir nostiprināta spējā uz zinātnes bāzes radīt un pārdot pieprasītus, zināšanu ietilpīgus produktus un pakalpojumus, iekļaujoties arvien augstākas pievienotās vērtības globālajās ķēdēs. Vienlaikus NAP2027 nosaka nepieciešamību piesaistīt investīcijas tehnoloģiju un iekārtu modernizēšanai, lai celtu darba ražīgumu un uzlabotu izmaksu efektivitāti.

• Nacionālais enerģētikas un klimata plāns (NEKP) 2021.–2030. gadam³ ir politikas plānošanas dokuments, ar kuru tiek noteikti Latvijas mērķi un to izpildes pasākumi šādā nozarēs vai darbībās:

1) SEG emisiju samazinājums un CO₂ piesaistes palielinājums;

2) AER īpatsvara palielinājums;

3) energoefektivitātes uzlabošana;

4) enerģētiskās drošības nodrošināšana;

5) enerģijas tirgu infrastruktūras uzturēšana un uzlabošana;

6) inovāciju, pētniecības un konkurētspējas uzlabošana u.c.

• Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam⁴ nosaka visu tautsaimniecības nozaru un ekonomikas izaugsmes veicināšanas mērķus, kā arī rīcības virzienus vidējam termiņam līdz 2027. gadam. NIP2027 uzsver inovācijas kapacitātes paaugstināšanu, uzņēmējdarbības vides pilnveidošanu, cilvēkkapitāla stiprināšanu, finanšu pieejamības nodrošināšanu un pāreju uz videi draudzīgu ekonomikas izaugsmi.

• Ziņojums par Latvijas ekonomikas attīstību "Latvijas tautsaimniecība – produktivitāte, konkurētspēja, izaugsme"⁵ nosaka mērķi nākamo desmit gadu laikā dubultot ekonomikas apjomu un līdz 2035. gadam panākt Latvijas IKP apjomu 83 miljardu euro apmērā. To plānots sasniegt, ievērojami kāpinot Latvijas uzņēmumu produktivitāti – 60% no ES vidējā rādītāja 2023. gadā līdz ES vidējam līmenim 2035. gadā. Kā svarīgs elements straujas izaugsmes panākšanai tiek izvirzīta inovāciju un jaunāko tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, izmantošana, kā arī valsts izcilība zaļās ekonomikas, atjaunīgās enerģijas un bioekonomikas nozarēs.

• Informatīvais ziņojums "Par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND īstenošanas gaitu"⁶ paredz, ka pie šī brīža atkrastes vēja enerģijas attīstībai nelabvēlīgās situācijas un ieviesta valsts atbalsta mehānisma, ekonomiskais ieguvums Latvijai no ELWIND projekta būvniecības un ekspluatācijas posma pārsniegtu aplēsto nepieciešamo valsts atbalsta apjomu. Tas īstenotos, ja palielinātu lokālās komponentes apjomu un attīstītu vismaz vienu atkrastes vēja enerģijas parkus apkalpojošo ostu Latvijā vai piesaistītu atkrastes vēja parku komponenšu ražotājus. Tāpat Latvijā jāattīsta ūdeņraža un no tā atvasināto produktu ražošanu.

Plāna mērķis ir identificēt pasākumus, lai stimulētu, integrētu politiku tautsaimniecības attīstībai, lai, vienlaikus ar AER veicināšanas politiku, veicinātu un optimizētu vietējās enerģijas patēriņu un tehnoloģiju lokālās komponentes lomas pieaugumu enerģētikas projektos. Šis plāns ir izstrādāts Regulas (ES) 2024/1735 mērķu un prasību tālākai ieviešanai.

Gadījumā, ja, īstenojot šo plānu, tiks veiktas aktivitātes, kas uzskatāmi par komercdarbības atbalstu, tie tiks izstrādāti un īstenoti atbilstoši komercdarbības atbalsta kontroles regulējumam, nepieciešamības gadījumā pirms to ieviešanas tos saskaņojot ar EK.

1. Ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju ražošanas attīstība

Veicinot ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju ražošanu un ieguldījumus šajā jomā, Latvija var sekmēt ekonomikas izaugsmi un izpildīt starptautiskās saistības gan vidējā, gan ilgākā termiņā, kā arī dot savu pienesumu Eiropas klimatneitrālai reindustrializācijai. Attīstot šo tehnoloģiju ražošanu, Latvija var nostiprināt savu pozīciju ES un starptautiskajā tirgū, kāpināt eksporta apjomu, kā arī palielināt inovāciju līmeni un radīt jaunas darbavietas nozarēs ar augstu pievienoto vērtību. Latvijas ekonomikas attīstības stratēģija vidējā termiņā līdz 2035. gadam paredz IKP pieaugumu 4–5 % apmērā ik gadu, vienlaikus eksporta īpatsvara pieaugumu paredzot vismaz līdz 80 % no IKP, savukārt ikgadējo privāto investīciju apjoma pieaugumu panākot vismaz 25 % apmērā no IKP.

1.1. Esošās situācijas raksturojums

1.1.1. Globālās un ES tendences

Starptautiskās tendences rūpniecības zaļināšanā, tostarp elektrifikācijas, energoefektivitātes un AER īpatsvara palielināšanas jomās, ir skaidri iezīmētas, un tās atspoguļojas Starptautiskās Enerģētikas aģentūras⁷ un Starptautiskās Atjaunīgo energoresursu aģentūras⁸ dokumentācijā un iniciatīvās.

Elektrifikācija ir viena no galvenajiem rūpniecības zaļināšanas virzītājspēkiem. Elektrifikācijas izaicinājumi ietver augstas investīciju izmaksas un nepieciešamību pēc stabilas elektroenerģijas piegādes. Tomēr starptautiskās institūcijas norāda, ka daudzās valstīs, īpaši jaunattīstības ekonomikās, tīkla infrastruktūras vājums kavē elektrifikācijas progresu. Tāpēc nepieciešama starptautiska sadarbība un investīcijas tīkla modernizācijā.

IRENA uzsver minimālo energoefektivitātes standartu ieviešanu rūpniecībā, kas palīdz uzņēmumiem pāriet uz efektīvākām iekārtām, piemēram, elektriskajām apkures un dzesēšanas tehnoloģijām. Lai samazinātu enerģijas patēriņu rūpnieciskajās ēkās, ieteikts ieviest būvnormatīvus, kas nosaka izolācijas standartus.

IEA norāda, ka energoefektivitātes progress ir pozitīvs, taču nepietiekams, un aicina uz straujāku inovāciju ieviešanu smagās rūpniecības dekarbonizācijai. IEA arī uzsver, ka energoefektivitātes uzlabošana ir īpaši svarīga, lai padarītu elektrifikāciju ekonomiski dzīvotspējīgu.

Galvenie izaicinājumi AER īpatsvara palielināšanā ir nevienmērīga investīciju sadale (80% AER investīciju koncentrējas attīstītajās ekonomikās un Ķīnā) un tīkla infrastruktūras ierobežojumi. IEA un IRENA aicina uz starptautisku sadarbību, lai mobilizētu finansējumu jaunattīstības ekonomikām, tostarp izmantojot zaļās obligācijas un starptautiskās attīstības bankas.

ES ar Eiropas Zaļo kursu⁹ ir izvirzījusi ambiciozu mērķi kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu līdz 2050. gadam, fokusējoties uz klimatneitrālu tehnoloģiju ražošanas attīstību, tostarp atjaunīgo enerģiju, ūdeņradi, energoefektivitāti un nulles emisiju rūpnieciskajiem procesiem. Šis mērķis ietver konkrētus soļus, tajā skaitā ES 2024. gadā ir pieņēmusi divas būtiskas regulas, kas vērstas uz ilgtspējīgas un drošas rūpnieciskās ražošanas attīstību: Regula (ES) 2024/1252, kas nodrošina kritiski svarīgu izejvielu piegādes drošību un ilgtspēju, un Regula (ES) 2024/1735, kas stiprina klimatneitrālo tehnoloģiju ražošanas ekosistēmu Eiropā.

Līdzīga virziena iniciatīvas ir pieņēmušas arī citas valstis, tajā skaitā ASV, Ķīna, Indija un Japāna. ES ir stingrāk noteikti juridiski saistoši mērķi un īsāki laika grafiki (2050. gads), salīdzinot ar Ķīnu (2060. gads) vai Indiju (2070. gads). ASV mērķi ir elastīgāki un nav vienoti federālā līmenī. ES un Japāna akcentē regulējumu un starpnozaru sadarbību, kamēr ASV un Ķīna paļaujas attiecīgi uz ekonomiskiem stimuliem un centralizētu plānošanu.

Regulas (ES) 2024/1735 vispārīgais mērķis ir uzlabot ES iekšējā tirgus darbību, īstenojot pasākumus, kas nodrošinās piekļuvi drošai un ilgtspējīgai klimatneitrālo tehnoloģiju piegādei, ietverot ražošanas kapacitātes palielināšanu un piegādes ķēžu stiprināšanu, tiks veicināta ES klimata mērķu sasniegšana un konkurētspēja.

Specifiskie mērķi:

• Ražošanas spēju palielināšana: veicināt klimatneitrālo tehnoloģiju ražošanu ES, lai samazinātu atkarību no importētām tehnoloģijām un nodrošinātu piegādes drošību.

• Inovācijas un pētniecība: atbalstīt jaunu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, lai paātrinātu pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku.

• Prasmju attīstība: veicināt darbaspēka prasmju attīstību, lai nodrošinātu kvalificētu darbaspēku un radītu jaunas darba vietas.

Prasības un pasākumi:

Regula (ES) 2024/1735 uzskaita klimatneitrālās tehnoloģijas, kas būtiski veicina SEG emisiju samazināšanu vai novēršanu,ietverot atjaunīgās enerģijas ražošanas tehnoloģijas, energoefektivitātes uzlabošanas risinājumus un CCS tehnoloģijas.

• Ražošanas projektu atbalsts paredz identificēt un atbalstīt projektus, kas veicina klimatneitrālo tehnoloģiju ražošanas kapacitātes palielināšanu ES, izmantojot finansiālu atbalstu, regulatīvo atvieglojumu un citus atbalsta pasākumus.

• Regula (ES) 2024/1735 nosaka mehānismus, lai veicinātu klimatneitrālo tehnoloģiju pieprasījumu, izmantojot publisko iepirkumu un citus tirgus veicināšanas instrumentus. Ierosināts, ka publiskajā iepirkumā priekšroka tiek dota tehnoloģijām ar zemāku oglekļa nospiedumu.

• Paredzēts paātrināt un vienkāršot atļauju izsniegšanu klimatneitrālo tehnoloģiju ražošanas projektiem, lai veicinātu investīcijas un īstenotu projektus īsākā laika posmā.

• Regula (ES) 2024/1735 ievieš kritērijus stratēģisko projektu identificēšanai un prioritizēšanai, lai tie varētu saņemt atvieglotus administratīvos nosacījumus un potenciāli – finansiālu atbalstu.

Šajā plānā, jo īpaši 1.nodaļā identificētie mērķi, rīcības virzieni un pasākumi veicina Regulas (ES) 2024/1735 mērķu un prasību ieviešanu Latvijā.

2025. gada EK ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei "Progress tīrās enerģijas tehnoloģiju konkurētspējā"¹⁰. sniedz detalizētu pārskatu par ES centieniem stiprināt savu pozīciju tīrās enerģijas tehnoloģiju attīstībā, lai saglabātu konkurētspēju globālajā tirgū Ziņojumā analizēti galvenie izaicinājumi un iespējas, kas saistītas ar inovācijām, investīcijām un ražošanas jaudu attīstību, īpaši ņemot vērā pieaugošo starptautisko konkurenci no ASV un Ķīnas. ES politikas mērķis ir ne tikai veicināt vietējo ražošanu, bet arī nodrošināt, ka inovācijas tiek īstenotas visā vērtību ķēdē, sākot no izejvielu ieguves līdz gala produktu ražošanai un komercializācijai.

Ziņojumā uzsvērts, ka, lai ES saglabātu līderpozīcijas tīro tehnoloģiju nozarē, nepieciešama integrēta pieeja, kas ietver regulatīvo stabilitāti, piekļuvi finansējumam un efektīvu industriālo politiku. Tiek norādīts, ka viens no būtiskākajiem faktoriem konkurētspējas saglabāšanai ir ražošanas izmaksu optimizācija un atbalsta mehānismu pielāgošana, lai uzņēmumiem būtu iespēja konkurēt ar ārpus ES ražotājiem. Tāpat tiek uzsvērta vajadzība pēc vienotas ES stratēģijas, kas nodrošinātu koordinētu pieeju starp dalībvalstīm, īpaši attiecībā uz investīcijām infrastruktūrā un piegādes ķēdēs.

ES šobrīd īsteno plašu regulējuma un politikas instrumentu kopumu, lai stiprinātu Eiropas rūpniecības konkurētspēju, veicinātu dekarbonizāciju un attīstītu tīro tehnoloģiju nozari. Šo pasākumu centrā ir EK paziņojums "Tīrās rūpniecības vienošanās: kopīga ceļa karte konkurētspējai un dekarbonizācijai" (COM(2025) 85 final)¹¹ un Rīcības plāns pieejamai enerģijai, kas ietverts paziņojumā COM(2025) 79 final¹².

Tīrās rūpniecības vienošanās un Pieejamas enerģijas plāns (COM(2025) 85 final un COM(2025) 79 final) ir ES atbilde uz pieaugošo nepieciešamību paātrināt dekarbonizāciju un vienlaikus saglabāt Eiropas rūpniecības konkurētspēju. Iniciatīva aptver gan energoietilpīgās rūpniecības, gan tīro tehnoloģiju nozares, un tās mērķis ir panākt, lai līdz 2030. gadam ES kļūtu par līderi aprites ekonomikā. Viens no centrālajiem elementiem ir piekļuve lētai un stabilai enerģijai – šis faktors tiek uzsvērts kā priekšnoteikums konkurētspējīgai ražošanai, īpaši nozarēs ar augstu enerģijas patēriņu.

Papildus šīm iniciatīvām būtisku pienesumu sniedz arī 2024. gadā izstrādātais "Ziņojums par Eiropas konkurētspējas nākotni" (Draghi ziņojums), ko Eiropas Komisijas uzdevumā izstrādājis bijušais Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Draghi. Ziņojumā uzsvērta nepieciešamība pēc vienota Eiropas iekšējā tirgus stiprināšanas, reindustrializācijas un investīcijām stratēģiskās tehnoloģijās, tostarp ūdeņradī, mikroshēmās, zaļajās tehnoloģijās un kritiski svarīgajās piegādes ķēdēs. Draghi norāda, ka Eiropas konkurētspēja ilgtermiņā ir cieši saistīta ar spēju mobilizēt lielus privātā un publiskā sektora ieguldījumus, samazināt birokrātiju un veidot Eiropas līmeņa industriju atbalsta mehānismus, īpaši tīro tehnoloģiju jomā. Ūdeņradis šajā kontekstā tiek uzskatīts par vienu no atslēgas enerģijas nesējiem Eiropas rūpniecības dekarbonizācijai, un tiek aicināts stiprināt ES investīciju instrumentus un tirgus pieejamību, lai veidotu dzīvotspējīgu un integrētu Eiropas ūdeņraža ekosistēmu.¹³

Tīrās enerģijas tehnoloģiju attīstība ES ietvaros prasa saskaņotus pasākumus gan inovāciju atbalstam, gan tirgus pieejamības veicināšanai. Lai to panāktu, tiek uzsvērta nepieciešamība pēc valsts atbalsta instrumentiem un ES finansēšanas mehānismiem, kas varētu sniegt uzņēmumiem papildu stabilitāti ilgtermiņa investīciju veikšanai. Tādēļ ES politika šajā jomā vērsta uz to, lai nodrošinātu, ka tīrās tehnoloģijas kļūst par būtisku konkurētspējas un ekonomiskās izaugsmes dzinējspēku nākamajās desmitgadēs.

1.1.2. Latvijas tendences

LIAA ir noteikta kā klimatneitrālo tehnoloģiju ražošanas vienoto kontaktpunktu saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1735¹⁴. Regula (ES) 2024/1735 nosaka, ka vienotais kontaktpunkts ir atbildīgs par atļauju piešķiršanas procesa atvieglošanu un koordinēšanu klimatneitrālo tehnoloģiju projektiem, tostarp stratēģiskiem neto nulles emisiju projektiem (piemēram, informācijas sniegšana par administratīvo procesu, informācijas piekļuves nodrošināšana tiešsaistē, kā arī, lai minētā informācija būtu pieejama centralizētā un viegli piekļūstamā veidā saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1735 7. pantu). Vienotais kontaktpunkts konkrētā projekta virzītājam ir vienīgais kontaktpunkts atļauju piešķiršanas procesā, koordinē un veicina visu attiecīgās dokumentācijas un informācijas iesniegšanu. Vienotais kontaktpunkts nodrošina:

• Informācijas sniegšanu par administratīvajiem procesiem un to racionalizēšanu, arī informācijas sniegšanu par pieteikumu pilnīgumu un to izskatīšanas kārtību;

• Vienīgo kontaktpunktu atļauju piešķiršanas procesā, kas koordinē visu attiecīgās dokumentācijas un informācijas iesniegšanu, paziņo projekta virzītājam par visaptveroša lēmuma pieņemšanu;

• Atļauju piešķiršanu Neto nulles emisiju tehnoloģiju ielejās, kas saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1735 ir ģeogrāfiski koncentrēti inovāciju un ražošanas mezgli, kuros tiek veicināta klimatneitrālo tehnoloģiju attīstība, nodrošinot projektu virzītājiem piekļuvi informācijai par nepieciešamajām atļaujām un pasākumiem, lai novērstu negatīvu ietekmi uz vidi;

• Neto nulles regulatīvo smilškastu izveidošanu, pārvaldot pieprasījumus izveidot regulatīvos izmēģinājumu mehānismus inovāciju veicināšanai;

• Stratēģisko projektu koordināciju, tostarp CO₂ uztveršanas, uzglabāšanas un transportēšanas infrastruktūras projektus, kas tiek atzīti par stratēģiskiem saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1735 13. un 14. pantu.

Lai gan Regulas (ES) 2024/1735 ietvaros minētā neto nulles emisiju tehnoloģiju regulatīvā smilškaste ir tieši mērķēta uz klimatneitrālo tehnoloģiju izmēģinājumiem (ūdeņradis, CO₂ uztveršana, AER), Latvijā šobrīd ir spēkā Speciālās regulatīvās vides noteikumi¹⁵, kuri nodrošina vispārēju regulatīvu elastību inovāciju projektiem. Šie noteikumi neparedz īpašu pieeju neto nulles emisiju tehnoloģijām, tomēr var tikt piemēroti arī šādu tehnoloģiju testēšanai, ja tas tiek skaidri definēts projekta pieteikumā. Vienlaikus ar to Latvijā spēkā esošais Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likums¹⁶ jau paredz atbalsta mehānismus stratēģiskiem projektiem, tostarp viedās enerģētikas un ilgtspējīgas ražošanas jomā. Šo instrumentu koordinācija un, ja nepieciešams, regulējuma pilnveidošana var stiprināt neto nulles tehnoloģiju ieviešanu nacionālā līmenī.

Šobrīd Latvijā nav identificēti projekti klimatneitrālo tehnoloģiju ražošanai, kas varētu pretendēt uz stratēģisko projektu statusu, bet ir uzņēmumi, kas veicina pāreju uz zaļāku enerģiju. Piemēram, SIA "Aerones Engineering" izstrādā augstas veiktspējas dronus, kas nodrošina vēja turbīnu apkopi, tostarp mazgāšanu, atledošanu un pārklāšanu ar īpašiem aizsardzības materiāliem. NACO Technologies¹⁷ attīsta un piedāvā tirgū nano pārklājumu uzklāšanas iekārtas ūdeņraža tehnoloģiju (elektrolīze un degvielas šūnas) ražošanai būtiskajām biopolārajām platēm. ProtiumTech¹⁸ ir Latvijas jaunuzņēmums, kas specializējas inovatīvā zaļā ūdeņraža ražošanas risinājumā, izstrādājot un komercializējot bez-membrānas atsaistītās ūdens elektrolīzes sistēmas, kas izmanto unikālu divsoļu elektrolīzes procesu.

Investīcijām elektroenerģijas tīklā būs nepieciešams lielāks apjoms modernu elektrotīkla iekārtu un materiālu, kas ražoti ES. Tāpēc Latvijā veicināma un atbalstāma elektrotīkla iekārtu un materiālu ražošana jaudu palielināšana, inovācijas jaunu produktu izstrādei un ražošanas attīstībai, jo pieprasījums pēc kvalitatīviem elektrotīkla materiāliem un iekārtām nākotnē pieaugs. Latvijai jāizmanto iespēja attīstīt elektrotīkla iekārtu un materiālu ražošanas sektoru.

CCS jomā plāni ir cementa ražotājam Schwenk¹⁹. Ja esošajā emisiju kvotu tirdzniecības regulējumā nav būtisku izmaiņu, tad pirmās problēmas var parādīties jau 2031.gadā. Ja CO₂ uztveršana un ar to saistītās vērtību ķēdes netiek izveidotas un nesāk darbību līdz 2040.gadam, tad sākot ar 2040. gadu visām šādām rūpnīcām Eiropā saimnieciskā darbība, iespējams, būs jāpārtrauc, jo emisiju kvotas var nebūt pieejamas iegādei. Enerģētikas uzņēmums Gren plāno izmantot CO₂ uztveršanas iekārtu, lai uztvertu CO₂, kas tiktu iegūts plānotajā atkritumu reģenerācijas stacijā²⁰. AS Latvenergo²¹ tiek veikti pētījumi par termoelektrostaciju dekarbonizācijas, ieskaitot gāzes turbīnas pārbūvi uz "H₂-ready" (ūdeņraža dedzināšanai), un CO₂ uztveršanas iespējām, kā arī pētītas iespējas ražot ūdeņraža atvasinājumus. Visiem CO₂ uztveršanas, pārvadāšanas un apglabāšanas projektiem, ja tie tiks īstenoti, jāpiešķir stratēģiskā projekta statuss atbilstoši Regulai (ES) 2024/1735.

CO₂ var tikt ne tikai eksportēts noglabāšanai vai arī potenciāli noglabāts uz vietas Latvijā, bet arī lietderīgi izmantots ķīmisko vielu sintēzē kā neizstājama un vērtīga izejviela sintēzes procesā, izmantojot arī zaļo ūdeņradi tādu ilgtspējīgo degvielu ražošanai kā zaļais metanols, SAF, zaļais metāns vai SNG (no angļu val.– synthetic natural gas, sintētiskā dabasgāze), u.c. Šo degvielu plašu un pakāpenisku ieviešanu un lietošanu aviācijas un kuģniecības sektoros reglamentē ES regulas un normatīvie akti^22,23,24. Šīs ilgtspējīgo (sintētisko) degvielu nozares attīstība var nest būtisku pienesumu Latvijas eksportspējas veicināšanai, jo īpaši ES tirgos ar regulēto pieprasījuma stimulēšanu, kā arī veicināt vietējā transporta sektora dekarbonizāciju un klimata mērķu sasniegšanu.

Ņemot vērā, ka CCS jomā Klimata un enerģētikas ministrija plāno virzīt atsevišķu informatīvo ziņojumu, no šī plāna izslēgti mērķi, pasākumi un rīcības virzieni CCS jomā, izņemot pasākumus par vietējās komponentes iekļaušanu CCS projektos.

Ekonomikas ministrija sagatavoja Informatīvo ziņojumu "Par atbildības noteikšanu par "Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija Regulu (ES) par pasākumu satvara izveidi Eiropas neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas ekosistēmas stiprināšanai, ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724" un "Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa Regulu (ES) 2024/1252 ar ko izveido satvaru tam, kā nodrošināt drošu un ilgtspējīgu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1724 un (ES) 2019/1020"". Jautājums izskatīts un lēmums par atbildības sadalījumu pieņemts Valsts sekretāru 23.10.2025. sanāksmē (prot. Nr. 29 1. §). Šis plāns ir izstrādāts Regulas (ES) 2024/1735 mērķu un prasību tālākai ieviešanai.

1.1.3. Riski

Ārējie un iekšējie riski klimatneitrālu ražošanas tehnoloģiju attīstībai ir:

1.1.3.1. Tehnoloģiski attīstītās valstis – Vācija, Ķīna vai Dānija dominē klimatneitrālo tehnoloģiju iekārtu ražošanā (piemēram, saules paneļi, vēja turbīnas). Latvijai būs grūti iekļūt šajā tirgū bez unikāla piedāvājuma vai zemākām izmaksām.

1.1.3.2. Atkarība no izejmateriāliem (piemēram, kritiskajiem izejmateriāliem, vai elektroniskām komponentēm) var radīt problēmas, ja globālās piegādes ķēdes tiek traucētas ģeopolitisku, klimata pārmaiņu (ekstrēmu laikapstākļu izpausmju dēļ) vai ekonomisku iemeslu dēļ.

1.1.3.3. Latvijā ir ierobežota pieredze un infrastruktūra sarežģītu tehnoloģiju ražošanā. Tas var palielināt atkarību no importa, palielinoties klimatneitrālo tehnoloģiju izmantošanai, vai sadārdzināt vietējo ražošanu.

1.1.3.4. Nelielais Latvijas tirgus un ierobežotais privāto investoru kapitāls var kavēt ražošanas attīstību. ES fondu pieejamība ir būtiska, bet birokrātija vai stingri nosacījumi var aizkavēt finansējuma saņemšanu.

1.1.3.5. Kvalificēta darbaspēka trūkums var palēnināt inovāciju un ražošanas attīstību. Lai apmācītu kvalificētus speciālistus izglītības sistēmai būs jāpielāgojas. Pagaidām Latvijā nav pietiekama pieprasījuma pēc šādām iekārtām (piemēram, no rūpniecības vai enerģētikas sektora), ražotājiem būs jāorientējas uz eksportu, kas prasa augstu konkurētspēju.

1.2. Mērķi

1.2.1. Klimatneitrālu tehnoloģiju iekārtu ražošanas kapacitātes izveide: līdz 2030. gadam izveidot Latvijā ražošanas bāzi vismaz divām klimatneitrālu tehnoloģiju iekārtu kategorijām kas atbilst Regulas (ES) 2024/1735 mērķim, nodrošināt 40% no stratēģisko tehnoloģiju vajadzībām.

1.2.2. Latvijas konkurētspējas stiprināšana zaļo tehnoloģiju tirgū: līdz 2035. gadam Latvijā attīstīta specifisku klimatneitrālo tehnoloģiju iekārtu ražošana.

1.3. Rīcības virzieni

Mērķis 1.3.1. Klimatneitrālu tehnoloģiju iekārtu ražošanas kapacitātes izveide:

1.3.1.1. Identificēt un veicināt specializēto tehnoloģiju ražošanu, konkurējot ar citām dalībvalstīm, tajā skaitā CCS jomā.

1.3.1.2. Lai izstrādātu ražošanas tehnoloģijas un prototipus, palielināt tehnoloģisko kapacitāti un inovācijas, veicinot pētniecību un attīstību.

1.3.1.3. Piesaistīt finansējumu un atbalsta mehānismus, nodrošināt investīcijas no ES fondiem un privātā sektora, izmantojot LIAA kā vienoto kontaktpunktu.

1.3.1.4. Veicināt klimatneitrālo tehnoloģiju publiskajiem iepirkumiem ekonomiski pievilcīgus kritērijus un instrumentus, jo īpaši vietējā ražojuma tehnoloģiju, tajā skaitā inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu .

Mērķis 1.3.2. Latvijas pozicionēšanās kā konkurētspējīgam dalībniekam:

1.3.2.1. Veidot partnerības ar Baltijas un Ziemeļeiropas valstīm tehnoloģiju attīstībai un eksportam, kā arī proaktīvi veicināt sadarbību ar šo tehnoloģiju noieta tirgus valstīm ES.

1.3.2.2. Uzlabot darbaspēka kvalifikāciju un prasmes, nodrošinot izglītības programmas un speciālistu apmācību neto nulles tehnoloģiju ražošanai.

1.3.2.3. Nodrošināt juridisko un administratīvo atbalstu, racionalizēt atļauju procesus un veicināt inovācijas, tajā skaitā, izmantojot regulatīvās smilškastes jeb speciālās regulatīvās vides²⁵.

1.4. Pasākumi

1.4.1. Identificēt un veicināt specializēto tehnoloģiju ražošanu, konkurējot ar citām dalībvalstīm.

1.4.1.1. LIAA īstenot tirgus analīzi, lai sadarbībā ar uzņēmēju organizācijām identificētu iespējamās piegādes ķēdes ES tirgū.

1.4.1.2. Atbalstīt jaunas investīcijas identificētajās jomās, izmantojot stratēģisko projektu statusu, paātrināt administratīvās procedūras, ja nepieciešams, veidojot regulatīvās smilškastes un nodrošinot efektīvu regulējumu pēc smilškastes darbības izbeigšanās.

1.4.1.3. EM un LIAA sadarbībā ar iesaistītajiem komersantiem veicināt lokālās komponentes (iekārtu vai aprīkojuma) iekļaušanu CCS tehnoloģiskajos risinājumos.

1.4.1.4. EM un LIAA sadarbībā ar iesaistītajiem komersantiem izvērtēt iespēju un veicināt CCS tehnoloģisko risinājumu vietējo ražošanu un eksportu.

1.4.2. Lai izstrādātu ražošanas tehnoloģijas un prototipus, palielināt tehnoloģisko kapacitāti un inovācijas, veicinot pētniecību un attīstību.

1.4.2.1 EM sadarbībā ar LIAA pilnveidot atbalsta nosacījumus Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, tajā skaitā jaunuzņēmumiem, inovatīvu neto nulles emisiju tehnoloģiju attīstībai visā tehnoloģijas attīstības ciklā – no rūpnieciskiem pētījumiem līdz eksperimentālām izstrādnēm un, kur iespējams, demonstrācijas projektiem, motivējot uzņēmumus, tostarp, jaunuzņēmumus sadarboties savā starpā un ar pētniecības organizācijām, lai izstrādātu jaunas tehnoloģijas un inovatīvus produktus, cita starpā, izmantojot inovāciju inkubatorus un akseleratorus, kā arī veidojot atbalsta programmas ilgtspējīgā inovatīvā iepirkuma jomā.

1.4.2.2. EM sadarbībā ar LIAA veicināt reģionālo inovāciju atbalsta programmu un centru attīstību un specializāciju kādā no neto nulles emisiju tehnoloģiju attīstības jomām, izejot no lokālajām kompetencēm (izglītības un pētniecības iestādes, rūpniecības uzņēmumi, akseleratori, utt.) un resursu potenciāla, piemēram, Latgalē vai Zemgalē bioekonomikas (biodegvielu) jomā, Kurzemē vēja enerģijas un ūdeņraža tehnoloģiju jomā, lai tādējādi mazinātu iedzīvotāju skaita samazināšanos reģionos un radītu jaunu tautsaimniecības sektoru attīstību un līdz ar to ienākumu bāzes pieaugumu.

1.4.2.3. IZM sadarbībā ar EM sniegt atbalstu pētniecības organizācijām neto nulles emisiju tehnoloģiju attīstībai, piemēram, izmantojot valsts pētījumu programmas, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas, kā arī atbalstot pētniecības organizāciju, jaunuzņēmumu un komercuzņēmumu dalību ES un starptautiskajos projektos, piemēram, pilnīgi vai daļēji kompensējot ES fondu projektu pieteikuma rakstīšanas izmaksas, tādējādi audzējot zinātnisko un pētniecības kompetenci.

1.4.2.4. EM, ja nepieciešams, pilnveidot normatīvo ietvaru, kas sniedz iespēju uzņēmumiem, kas attīsta neto nulles emisiju tehnoloģijas vai šo tehnoloģiju inovatīvas integrācijas risinājumus, ierosināt speciālās regulatīvās vides izveidi, nodrošinot uzņēmumiem iespēju testēt inovatīvus risinājumus ar uzraudzības iestāžu atļauju, bet ar mazāk stingriem noteikumiem. Šāda pieeja palīdz pārbaudīt jaunas tehnoloģiju idejas reālās situācijās, sekmēt šo ideju straujāku komercializāciju, nenonākot konfliktā ar esošo regulējumu, un dod iespēju veikt uzlabojumus pirms risinājums tiek pilnībā ieviests.

1.4.3. Piesaistīt finansējumu un atbalsta mehānismus, nodrošināt investīcijas no ES fondiem un privātā sektora, izmantojot LIAA kā vienoto kontaktpunktu.

1.4.3.1. LIAA izvērtēt un apkopot šobrīd pieejamo Latvijas un ES horizontālo atbalsta programmu iespējas, klimatneitrālu tehnoloģiju atbalstam un publicēt informāciju LIAA mājas lapā.

1.4.3.2. LIAA organizēt investīciju forumu ar investīciju banku un privāto investoru dalību.

1.4.3.3. EM sadarbībā ar iesaistītajām ministrijām ES fondu nākamā perioda darbības programmā paredzēt atbilstošu finansējumu klimatneitrālu industriju attīstības veicināšanai.

1.4.3.4. EM sadarbībā ar LIAA veicināt Latvijas dalību IPCEI (no angļu val.– Important Projects of Common European Interest) projektu attīstībai un ieviešanai Latvijā.

1.4.4. Veicināt klimatneitrālo tehnoloģiju publiskajiem iepirkumiem ekonomiski pievilcīgus kritērijus un instrumentus, jo īpaši vietējā ražojuma tehnoloģiju, tajā skaitā inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu.

1.4.4.1. EM sadarbībā ar FM, KEM un par ES fondu un citām valsts atbalsta programmām atbildīgām institūcijām organizēt informācijas izplatīšanu un informatīvus seminārus par Regulas (ES) 2024/1735 IV nodaļas "Piekļuve tirgiem" nosacījumiem attiecībā par publiskā iepirkuma, tajā skaitā inovatīvo iepirkumu procedūrām, atjaunīgo enerģiju veicinošām izsolēm, un citām publiskās intervences formām, kas ietver atbalsta programmas, kurās var iegādāties klimatneitrālās tehnoloģijas.

1.4.4.2. EM sadarbībā ar LIAA apzināt vietējās klimatneitrālās tehnoloģijas un šo tehnoloģiju komponentes un informēt publiskā iepirkuma veicējus un valsts atbalsta programmu izstrādātājus par šo tehnoloģiju izmantošanu, atbilstoši Regulas (ES) 2024/1735 IV nodaļas nosacījumiem.

1.4.5. Veidot partnerības ar Baltijas un Ziemeļeiropas valstīm tehnoloģiju attīstībai un eksportam.

1.4.5.1. EM sadarbībā ar LIAA regulāri nodrošināt informācijas apmaiņu ar Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm par klimatneitrālām tehnoloģijām un kritiskajiem izejmateriāliem.

1.4.5.2. EM līdzdarboties ES klimatneitrālo tehnoloģiju platformās.

1.4.6. Uzlabot darbaspēka kvalifikāciju un prasmes, nodrošinot izglītības programmas un speciālistu apmācību neto nulles tehnoloģiju ražošanai.

1.4.6.1. EM sadarbībā ar IZM sniegt atbalstu pētniecības organizācijām neto nulles emisiju tehnoloģiju attīstībai, piemēram, izmantojot valsts pētījumu programmas, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas, kā arī atbalstot pētniecības organizāciju, jaunuzņēmumu un komercuzņēmumu dalību ES un starptautiskajos projektos, piemēram, pilnīgi vai daļēji kompensējot ES fondu projektu pieteikuma rakstīšanas izmaksas. IZM sadarbībā ar EM attīstīt profesionālās izglītības programmas un mācību iniciatīvas, kas sagatavo darbaspēku "zaļo" tehnoloģiju ieviešanai transporta, enerģētikas, lauksaimniecības un rūpniecības nozarēs.

1.4.6.2. EM sadarbībā ar IZM stiprināt profesionālās izglītības programmas (attiecīgās nozares starpinstitucionālā darba grupa izstrādās profesionālās kvalifikācijas prasības jaunām kvalifikācijām vai aktualizēs esošās kvalifikācijas prasības), veicināt prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, izmantojot valsts un ES fondus, piemēram, Eiropas Sociālo fondu, Erasmus+ programmu.

1.4.6.3. EM sadarbībā ar IZM veicināt Latvijas zinātnisko institūciju iesaisti ES līmeņa pasākumos, kas vērsti uz neto nulles emisiju klimatneitrālo industrijas akadēmiju izveidi, lai veicinātu prasmju un zināšanu attīstību tehnoloģijās, kas nepieciešamas pārejai uz neto nulles emisiju ekonomiku. Sekmēt nacionāla līmeņa izglītības programmas, kas būs pielāgotas vietējā darba tirgus vajadzībām, piemēram, tādās nozarēs kā atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas, energoefektivitāte, ūdeņraža tehnoloģijas, enerģijas uzkrāšanas un bateriju tehnoloģijas, siltumtehnoloģijas (siltumsūkņi), bezemisiju alternatīvās degvielas, viedā enerģētika un CCS risinājumi, kā arī ES kopīgas izglītības programmas un moduļus.

1.4.6.4. EM sadarbībā ar IZM veicināt Latvijas zinātnisko institūciju iesaisti EK organizēto klimatneitrālo akadēmiju veidošanā un izglītības iestādes akadēmiju izveidoto programmu ieviešanā.²⁶

1.4.6.5. EM sadarbībā ar IZM veicināt studentu prakses iespējas inovatīvajos uzņēmumos, kas iesaistīti klimatneitrālo tehnoloģiju vērtību ķēdēs.

1.4.7. Nodrošināt juridisko un administratīvo atbalstu, racionalizēt atļauju procesus un veicināt inovācijas, tajā skaitā, izmantojot regulatīvās smilškastes.

1.4.7.1. LIAA atbilstoši Regulas (ES) 2024/1735 nosacījumiem nodrošināt atļauju izsniegšanu stratēģiskajiem projektiem regulā noteiktajos termiņos nodrošināt publiskā sektora pakalpojumus un stiprinot valsts pārvaldes kapacitāti šajā jomā, tostarp ar tehnoloģiskiem risinājumiem.

1.4.7.2. EM, sadarbībā ar ministrijām, kas atbild par attiecīgo regulējumu, nepieciešamības gadījumā izveidot regulatīvās smilškastes.

1.4.7.3. LIAA nodrošināt individuālu pieeju liela mēroga neto nulles emisiju tehnoloģiju ražošanas investīciju projektu jeb vadošo projektu (angļu val. flagship projects) izvietošanai Latvijā, tai skaitā, kur attiecināms – (a) nodrošināt vadošo projektu izskatīšanu Ekonomikas ministrijas izveidotajā lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu operatīvajā darba grupā, kā arī nepieciešamības gadījumā virzīt izskatīšanai Ministru prezidenta vadītajā Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē; (b) nodrošināt projekta īstenošanai nepieciešamo publisko infrastruktūru un administratīvo atbalstu.

1.4.7.4. Institūcijām, kas veic publiskos iepirkumus atbilstoši Regulas (ES) 2024/1735 nosacījumiem, iekļaut ilgtspējas kritērijus publiskajos iepirkumos, kas nosaka, ka piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem jāizmanto neto nulles emisiju tehnoloģijas vai jāspēj nodrošināt SEG emisiju samazināšanu savā darbībā, cik iespējams, akcentējot vietējās komponentes izmantošanu.

1.5. Panākumu faktori

Plānoto mērķu, rīcības virzienu un pasākumu sekmes būs atkarīgas no vairākiem savstarpēji saistītiem faktoriem:

1.5.1. Savlaicīga finansējuma piesaiste no ES fondiem, valsts budžeta un privātā sektora ir būtiska, lai nodrošinātu resursus iekārtu ražošanas, tehnoloģiju integrācijas risinājumus īpaši ņemot vērā Latvijas ierobežoto vietējo kapitālu.

1.5.2. Tehnoloģiskā gatavība, tostarp pētniecības un attīstības projektu spējas radīt konkurētspējīgas tehnoloģijas un pielāgot tās tirgus prasībām, noteiks, vai Latvija varēs izveidot specializēto ražošanas nozari.

1.5.3. Kvalificēta darbaspēka pieejamība, ko nodrošina mērķtiecīgas mācību un izglītības programmas, būs izšķiroša, lai ieviestu, uzturētu un attīstītu tehnoloģisko kapacitāti.

1.5.4. Efektīva sadarbība ar starptautiskajiem partneriem, tostarp kaimiņvalstīm, ES tehnoloģiju līderiem un tehnoloģiju noieta tirgus valstīm, veicinās zināšanu apmaiņu, eksporta iespējas un infrastruktūras sinhronizāciju.

1.5.5. Sabiedrības atbalsta nodrošināšana, lai pārvarētu potenciālo pretestību un sekmētu projektu īstenošanu.

Šo faktoru harmoniska īstenošana noteiks, vai Latvija spēs sasniegt izvirzītos mērķus un nostiprināties kā konkurētspējīgs dalībnieks neto nulles tehnoloģiju jomā.

1.6. Rezultatīvie rādītāji

1.6.1. Līdz 2030. gadam vismaz 2 uzņēmumi Latvijā ražo neto nulles tehnoloģiju iekārtas ar kopējo apgrozījumu vismaz 50 milj. euro gadā.

1.6.2. Līdz 2028. gadam izstrādāti, sertificēti un pilotēti vismaz 3 jauni iekārtu prototipi

1.6.3. Līdz 2030. gadam piesaistīto investīciju apjoms nulles emisiju tehnoloģiju jomā sasniedz vismaz 300 milj. euro.

1.6.4. Līdz 2030. gadam apmācīti vismaz 200 speciālisti neto nulles tehnoloģiju jomā.

Rezultatīvie rādītāji izstrādāti, ņemot vērā LIAA šobrīd iesniegtos attīstības projektus.

2. Rūpniecības sektora zaļināšana

Rūpniecības sektora zaļināšana ir būtisks priekšnoteikums ceļā uz klimatneitrālu ekonomiku, nodrošinot SEG emisiju samazināšanu un energoefektivitātes paaugstināšanu, kur iespējams, veicinot bezemisiju alternatīvo degvielu izmantošanu. Šis process ietver gan fosilo energoresursu pakāpenisku aizstāšanu ar AER, gan modernu tehnoloģiju ieviešanu ražošanas procesos, uzlabojot resursu izmantošanas efektivitāti. Lai veicinātu šo pāreju, nepieciešams skaidrs normatīvais regulējums un atbilstoši atbalsta mehānismi, kas sniedz uzņēmējiem priekšrocības ilgtspējīgu risinājumu ieviešanā. ES līmenī noteiktais regulējums spēlē nozīmīgu lomu, nosakot zaļināšanas tempu un prioritātes, kas tiks aplūkotas turpmākajā sadaļā.

2.1. Esošās situācijas raksturojums

2.1.1. Globālās un ES tendences

ES Tīrās rūpniecības vienošanās paredz, ka, saskaroties ar augstām enerģijas izmaksām un sīvu globālo konkurenci, Eiropas rūpniecības nozarēm ir vajadzīgs tūlītējs atbalsts. Tīrās Rūpniecības vienošanās nosaka konkrētas darbības, lai dekarbonizāciju pārvērstu par spēcīgu Eiropas rūpniecības izaugsmes virzītājspēku. Tāpēc, cita starpā, ir jāsamazina enerģijas cenas, jārada kvalitatīvas darbvietas un jāpiedāvā optimāli apstākļi uzņēmējdarbībai.

Tīrās rūpniecības vienošanās paredz pasākumus katram ražošanas posmam, akcentējot:

• energoietilpīgās nozares, kā tērauda, metālu un ķimikāliju ražošanas nozares, kam steidzami vajadzīgs atbalsts dekarbonizācijai, pārejai uz tīru enerģiju, kā arī cīņā ar augstajām izmaksām, negodīgu globālo konkurenci un sarežģītajiem noteikumiem;

• tīro tehnoloģiju nozari, kas ir turpmākās konkurētspējas pamatā un ir nepieciešama rūpniecības pārveidei, apritīgumam²⁷ un dekarbonizācijai.

Tīrās rūpniecības vienošanās galvenie elementi ir:

• Enerģijas cena, kas ir konkurētspējas pamats. Lai samazinātu enerģijas rēķinus rūpniecībai, uzņēmumiem un mājsaimniecībām, vienlaikus veicinot pāreju uz mazoglekļa ekonomiku, tīru produktu pieprasījuma stimulēšana, kur EK piedāvātais Rūpniecības dekarbonizācijas paātrināšanas akts palielinās pieprasījumu pēc ES ražotiem tīriem produktiem, ieviešot ilgtspējas un noturības kritērijus, un kritēriju "ražots Eiropā" attiecībā uz publiskajiem un privātajiem iepirkumiem, kā arī 2026. gadā EK pārskatīs publiskā iepirkuma regulējumu, lai ieviestu ilgtspējas, noturības un Eiropas priekšrocības kritērijus attiecībā uz ES publisko iepirkumu stratēģiskajās nozarēs.

• Zaļās pārkārtošanās finansēšana: ar tīrās rūpniecības kursu tiks mobilizēti vairāk nekā 100 miljardi euro tīrās ražošanas atbalstam ES. EK pieņems jaunu valsts atbalsta regulējumu tīrās rūpniecības kursa ietvaros, lai paātrinātu valsts atbalsta pasākumus atjaunīgās enerģijas izvēršanai, rūpniecības dekarbonizācijai un pietiekamu ražošanas jaudu nodrošināšanai tīro tehnoloģiju sektorā; nostiprinās Inovāciju fondu un ierosinās Rūpniecības dekarbonizācijas bankas izveidi ar mērķi mobilizēt 100 miljardus euro, pamatojoties uz Inovāciju fonda līdzekļiem, papildu ieņēmumiem, kas izriet no ETS daļām, kā arī "InvestEU" pārskatīšanas; izsludinās īpašu uzaicinājumu pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" ietvaros, lai stimulētu pētniecību un inovāciju šajās jomās; grozīs "InvestEU" regulu, lai palielinātu finanšu garantiju summu, ko "InvestEU" var sniegt investīciju atbalstam. Tas ļaus mobilizēs līdz 50 miljardiem euro tīro tehnoloģiju un tīrās mobilitātes risinājumu ieviešanai, kā arī atkritumu samazināšanai.

• Apritīgums un piekļuve materiāliem – Kritiski svarīgas izejvielas²⁸ ir ļoti svarīgas Eiropas rūpniecībai. ES ir jānodrošina piekļuve šīm izejvielām un jāsamazina atkarība no neuzticamiem piegādātājiem. Apritīgumu ir svarīgi iekļaut mūsu dekarbonizācijas stratēģijā, lai maksimāli izmantotu ES ierobežotos resursus. EK ieviesīs mehānismu, kas ļaus Eiropas uzņēmumiem sadarboties un apvienot savu pieprasījumu pēc kritiski svarīgām izejvielām; izveidos ES centru kritiski svarīgajām izejvielām nolūkā veikt kopīgus izejvielu iepirkumus ieinteresēto uzņēmumu vārdā, tādējādi panākot apjoma radītus ietaupījumus un sniedzot iespēju vienoties par labvēlīgākām cenām un nosacījumiem; 2026. gadā pieņems Aprites ekonomikas aktu, lai paātrinātu pāreju uz aprites ekonomiku un nodrošinātu, ka retie materiāli tiek izmantoti un atkal izmantoti efektīvi, samazinātu mūsu atkarību no starptautiskajiem piegādātājiem un radītu kvalitatīvas darbvietas. Mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka 24 % materiālu ir apritīgi.

• Prasmes un kvalitatīvas darbavietas – ES darbaspēkam ir jābūt ar vajadzīgajām prasmēm, lai atbalstītu pāreju uz mazoglekļa ekonomiku, tai skaitā prasmēm tīro tehnoloģiju, digitalizācijas un uzņēmējdarbības jomā. EK izveidos prasmju savienību, kas investē darba ņēmējos, attīsta prasmes un rada kvalitatīvas darbvietas. "Erasmus+" nostiprinās izglītības programmas, lai attīstītu kvalificētu un pielāgoties spējīgu darbaspēku un novērstu prasmju trūkumu galvenajās nozarēs, ar finansējumu līdz 90 miljoniem euro.

Pieejamas enerģijas plāns paredz pasākumus gan īstermiņā, lai samazinātu enerģijas izmaksas rūpniecībai, gan ilgtermiņā, lai strukturāli pārveidotu energoapgādi – uzsverot elektrifikāciju, vietēji ražotas enerģijas izmantošanu un tīkla infrastruktūras attīstību. Plāns balstās uz trim virzieniem: 1) enerģijas cenu samazināšanu, 2) tīrās enerģijas un elektrifikācijas paplašināšanu, 3) labi funkcionējošu gāzes tirgu nodrošināšanu.

Kā viens no būtiskākajiem atbalsta mehānismiem izcelti elektroenerģijas pirkuma līgumi (PPA) un atšķirību līgumi (CfD), kuru izmantošana tiks veicināta ar Eiropas Investīciju bankas pilotprogrammu. Plānota arī valsts atbalsta noteikumu vienkāršošana un jaunu vadlīniju izstrāde, lai atvieglotu šo līgumu izmantošanu. EK paredz ieviest arī tīklu ražošanas atbalsta paketi ar vismaz 1,5 miljardu euro garantiju tīkla komponentu ražotājiem un pilnveidot regulējumu, kas ļautu rūpniecības uzņēmumiem izmantot tīru enerģiju elastīgāk un izmaksu ziņā efektīvāk.

Lai risinātu problēmas ar augstām elektroenerģijas cenām, īpaši saistībā ar gāzes cenu svārstībām, ES izstrādās mehānismus, kas ļaus dalībvalstīm piemērot valsts atbalsta pasākumus ārkārtas cenu apstākļos. Tāpat tiks izstrādāti priekšlikumi nodokļu un tīkla maksas optimizācijai, nodrošinot saskaņotu, prognozējamu un uz inovācijām orientētu vidi ilgtermiņa investīcijām tīrajās tehnoloģijās.

Saskaņā ar Atjaunīgās enerģijas direktīvu (ES) 2023/2413, dalībvalstīm rūpniecībā jāpalielina AER izmantošana, vidēji par 1,6 procentpunktiem gadā periodā no 2021. līdz 2025. gadam un no 2026. līdz 2030. gadam²⁹. Tāpat dalībvalstīm līdz 2030. gadam vismaz 42% un līdz 2035. gadam 60% no rūpniecībā izmantotā ūdeņraža ir jābūt no atjaunīgiem nebioloģiskas izcelsmes degvielas avotiem.

Dalībvalstīm jāveicina atjaunīgā ūdeņraža izmantošana rūpniecībā, radot ekonomiski dzīvotspējīgas un tehniski iespējamas alternatīvas fosilajam kurināmajam, īpaši apkurei zem 200°C, un jāizstrādā brīvprātīgas produktu marķēšanas shēmas, kas parāda AER izmantošanu ražošanā.

Transporta sektorā direktīva nosaka, ka līdz 2030. gadam vismaz 29% transportā patērētās enerģijas ir jābūt no atjaunīgajiem avotiem vai arī jāpanāk 14,5% SEG emisiju samazinājums. Turklāt vismaz 5,5% no transportā patērētās enerģijas jābūt atjaunīgām nebioloģiskas izcelsmes degvielām un uzlabotiem biodegvielas un biogāzes veidiem, no kuriem vismaz 1 procentpunktam jābūt atjaunīgajam ūdeņradim.

2.1.2. Latvijas tendences

Kopējā pievienotā vērtība Latvijā 2024. gadā bija vairāk kā 28500 miljoni euro, rūpniecība sastādīja ap 15% no kopējās pievienotās vērtības. Galvenā rūpniecības pievienotā vērtība koncentrējas dažādās nozarēs, piemēram, kokrūpniecībā un pārtikas rūpniecībā.

Dominējošā nozare, kas veido teju 20% no rūpniecības kopējās saražotās pievienotās vērtības, ir kokapstrāde. 2022. gadā šīs nozares kopējā pievienotā vērtība bija vairāk kā 800 miljoni euro, 2019. gadā sastādīja pat vairāk kā 900 miljonus euro jeb 28% no kopējās pievienotās vērtības.

Rūpniecība un būvniecība sastāda aptuveni 26% no enerģijas gala patēriņa.

Enerģijas galapatēriņš rūpniecībā no 2013. gada līdz 2023. gadam ir pieaudzis par aptuveni 23%. AER izmantošana rūpniecībā ir pieaugusi (2013. gadā – 12731 TJ, 2023. gadā – 19237 TJ), parādot pozitīvu tendenci pārejai uz tīrākiem enerģijas avotiem. Cietā fosilā kurināmā izmantošana ir ievērojami samazinājusies salīdzinājumā ar 2013. gadu (2013. gadā – 1457 TJ, 2023. gadā – 359 TJ). Pārējo energoresursu izmantošana rūpniecībā šajā laika periodā bijusi relatīvi stabila.

Lielāko īpatsvaru sastāda AER – kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas).

Kokrūpniecības nozare ir absolūti dominējošā nozare enerģijas patēriņā, veidojot 57, 5% no kopējā patēriņa, kas ir redzams arī no 6.attēla, kokrūpniecībai sastādot lielāko daļu no saražotās pievienotās vērtības.

Energointensitāte raksturo enerģijas patēriņu produkta vai pakalpojuma ražošanai- statistikas un salīdzināšanas nolūkos energointensitāti mēra, izsakot, cik daudz energoresursi tiek patērēti, lai saražotu noteiktu pievienoto vērtību. Jo mazāka energointensitāte, jo labāk. Latvijā ir augstāki energointensitātes rādītāji nekā citās ES valstīs. Īpaši liela atšķirība vērojama tieši koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā – Latvijā vidēji patērē 3 reizes vairāk energoresursus nekā citās ES valstīs, lai saražotu tādu pašu pievienoto vērtību. Šeit lielāko problēmu rada nevis energoefektivitāte, bet gan tieši zema pievienotā vērtība. Respektīvi Latvijā netiek pietiekami ražoti koksnes izstrādājumi ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, 2022. gadā vairāk nekā 50% no koksnes izstrādājumu eksporta veidoja kurināmā koksne, apaļkoki un zāģmateriāli. Kurināmās koksnes īpatsvars koksnes produktu eksporta portfelī veido arvien lielāku īpatsvaru. Savukārt sarežģītāku produktu – produktu ar augstāku pievienoto vērtību un zināšanu un prasmju ietilpību, eksporta izaugsme iepaliek.

Latvijas apstrādes rūpniecības energoefektivitāte ir zemāka nekā vidēji ES. Tas norāda, ka Latvijas rūpniecībā nepieciešams vairāk enerģijas uz vienu saražotās produkcijas euro, salīdzinot ar vidējo ES.

Energoefektivitātes indekss atspoguļo – jo augstāks ir indekss, jo efektīvāk rūpniecības nozare izmanto enerģiju. Latvijas rūpniecības sektorā ir ievērojami zemāks energoefektivitāte līmenis kā vidēji ES, jo, kā jau iepriekš minēts, Latvijā dominējošā rūpniecības nozare ir koksnes un koka izstrādājumu ražošana, kas pati par sevi ir energoietilpīga. Tā kā šī nozare prasa daudz enerģijas, kopējā energoefektivitāte ir zemāka nekā nozarēs, kuras ražo produkciju ar mazāku enerģijas patēriņu. Vēl ietekmējoši faktori ir novecojusi tehnoloģija, aprīkojums u.c. Latvijas uzņēmumi līdz šim lielākoties īstenojuši uzlabojumus, kas neprasa vērienīgas investīcijas, piemēram, mainījuši apgaismojumu. Tomēr, jaunas un modernas iekārtas prasa investīcijas, un nopietni energoefektivitātes uzlabojumi lieliem ražošanas uzņēmumiem atmaksājas lēnāk.

Atbilstoši NEKP mērķa scenārijam – kas sasniedz 2030. gada mērķus, bet neparedz papildus pasākumus pēc 2030. gada, FEI zinātnieki modelēja rūpniecības sektora attīstību.

Prognozējams, ka kopējais energoresursu patēriņš samazināsies (no 36.5 PJ 2020. gadā līdz 34.6 PJ 2050. gadā). Lielāko īpatsvaru enerģijas bilancē veido biomasa, kas prognozējami augs no 16.13 PJ 2020. gadā līdz 24. 16 PJ 2050. gadā jeb aptuveni 50%. Cietā fosilā kurināmā daudzums enerģijas gala patēriņā būvniecībā varētu sarukt par gandrīz 83% līdz 2050. gadam, tāpat arī dabasgāze un centralizētā siltumapgāde (respektīvi 83% un 81%). Elektroenerģijas patēriņš līdz 2050. gadam pieaugs par 21.5%, enerģijas ietaupījums 2050. gadā – 6.2 PJ, salīdzinot ar 2020.g.

Vienlaikus EM izstrādātais Informatīvais ziņojums par Latvijas ekonomikas attīstību³⁰ paredz ambiciozāku ekonomikas attīstību, tāpēc Ekonomikas ministrija sadarbībā ar zinātniekiem strādās pie šo prognožu savstarpējas harmonizācijas.

Ņemot vērā apkopoto informāciju, esošajā rūpniecībā pāreja uz AER nav galvenais izaicinājums, bet būtiski ir uzlabot energoefektivitāti. Kokrūpniecības nozares pārstāvji ir norādījuši uz nepieciešamību atbalstīt atlikumsiltuma izmantošanu.

Esošajā rūpniecībā šobrīd rūpnieciskajos procesos nav identificēta nepieciešamība pēc ūdeņraža, bet nepieciešams turpināt izvērtējumu ūdeņraža lomai rūpniecības un smagā transporta zaļināšanā.

2.1.3. Riski

Ekonomiskie riski:

2.1.3.1. Augstas investīciju izmaksas modernām tehnoloģijām un iekārtām, kas nepieciešamas energoefektivitātes uzlabošanai un ražošanas elektrifikācijai, var radīt būtisku finansiālu slogu uzņēmumiem, īpaši tajās nozarēs, kur dominē zemas pievienotās vērtības produkti un ir ierobežotas iespējas pārorientēties uz augstākas pievienotās vērtības ražošanu. Šāds slogs var ietekmēt uzņēmumu likviditāti, investīciju spēju un elastību krīžu laikā, neskatoties uz potenciālajiem ilgtermiņa ieguvumiem no zemāka enerģijas patēriņa un emisiju izmaksām.

2.1.3.2. Augstāka elektroenerģijas cena rūpniecības sektorā var kavēt elektrifikāciju un konkurētspēju salīdzinājumā ar reģioniem ārpus ES, piemēram, ASV, kur elektroenerģijas cenas ir zemākas.

2.1.3.3. Finansējuma trūkums var palēnināt pāreju uz zaļākām tehnoloģijām.

Tehnoloģiskie riski:

2.1.3.4. Jaunu energoefektīvu tehnoloģiju (piemēram, modernu kompresoru, sūkņu, ventilācijas sistēmu vai AER iekārtu) integrēšana esošajās ražošanas sistēmās var radīt tehniskas nesaderības. Daudzos Latvijas rūpniecības uzņēmumos tiek izmantotas novecojušas iekārtas, kas nav paredzētas darbam ar jaunākajām tehnoloģijām.

2.1.3.5. Ierobežota pieredze un zināšanas par modernu risinājumu ieviešanu, kā arī administratīvie šķēršļi).

Politiskie un regulējošie riski:

2.1.3.6. Nesaskaņota vai nepietiekami elastīga valsts politika var radīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus un bremzēt investīcijas AER un energoefektivitātē.

2.1.3.7. Mainīgas politiskās prioritātes var aizkavēt atbalsta programmas, rūpniecības uzņēmumiem, kas vēlas ieviest AER vai energoefektīvas tehnoloģijas. Tas var samazināt investīciju vēlmi, jo uzņēmumi baidās no neparedzamām izmaiņām.

2.1.3.8. Biomasas resursu pieejamība un iespējamā negatīvā ietekme uz ZIZIMM bilanci un SEG mērķu sasniegšanu.

Sociālie un tirgus riski:

2.1.3.9. Eksporta tirgus svārstības, jo zemas pievienotās vērtības produkti (piemēram, kurināmā koksne) var zaudēt konkurētspēju, ja globālais pieprasījums pārorientējas uz augstākas pievienotās vērtības precēm.

2.1.3.10. Ierobežota kvalificēta darbaspēka pieejamība darbam ar modernām un neto nulles emisiju tehnoloģijām.

2.2. Mērķi

2.2.1. Samazināt energointensitāti: Līdz 2030. gadam samazināt rūpniecības energointensitāti par 20% salīdzinājumā ar 2022. gadu, palielinot augstas pievienotās vērtības produktu īpatsvaru.

2.2.2. Palielināt AER īpatsvaru rūpniecībā: Līdz 2030. gadam panākt, ka AER atbilstoši Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķa scenārijam veido vismaz 78.1% no rūpniecības enerģijas gala patēriņa³¹ (atbilstoši Atjaunīgās enerģijas direktīvas (ES) 2023/2413 tvērumam un metodoloģijai AER īpatsvaram rūpniecībā 2030.gadā jābūt 73,1%.).

2.2.3. Veicināt elektrifikāciju: Līdz 2050. gadam palielināt elektroenerģijas īpatsvaru rūpniecības sektorā par 30% salīdzinājumā ar 2022. gadu.

2.2.4. Samazināt SEG emisijas rūpniecības sektorā.

2.2.5. Veicināt vietējo ūdeņraža izmantošanu: Nodrošināt, ka RFNBO 2030. gadā sastāda 42% no ūdeņraža, kas izmantots enerģētikas un neenerģētikas mērķiem rūpniecības sektorā, bet 2035. gadā – 60%.

2.3. Rīcības virzieni

Mērķis 2.3.1. Samazināt energointensitāti:

2.3.1.1. Veicināt uzņēmumu energoauditus un energopārvaldības sistēmu ieviešanu rūpniecības sektorā, kā arī procesu optimizāciju un automatizāciju.

2.3.1.2. Modernizēt ražošanas tehnoloģijas un iekārtas, lai samazinātu enerģijas patēriņu uz saražoto vienību.

Mērķis 2.3.2. Palielināt AER īpatsvaru rūpniecības enerģijas gala patēriņā:

2.3.2.1. Turpināt ilgtspējīgas biomasas izmantošanu ņemot vērā Latvijas ZIZIMM mērķus un ES dabas atjaunošanas regulas prasības, prioritāri izmantojot blakusproduktus un atliekas un nepasliktinot meža oglekļa krājumus, kā arī veicināt citu AER (piemēram, saules un vēja enerģijas) plašāku pielietojumu.

Mērķis 2.3.3. Veicināt elektrifikāciju:

2.3.3.1. Aizstāt fosilo kurināmo tehnoloģijas ar elektriskām alternatīvām (piemēram, siltumsūkņi, elektriskās krāsnis).

2.3.3.2. Veicināt pieejamu un konkurētspējīgu elektroenerģijas cenu rūpniecībai.

Mērķis 2.3.4. Samazināt SEG emisijas rūpniecības sektorā:

2.3.4.1. Īstenot SEG samazināšanas un energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, kas tieši ietekmē emisiju apjomu.

2.3.4.2. Atbalstīt atlikumsiltuma izmantošanas tehnoloģiju ieviešanu.

Mērķis 2.3.5. Veicināt vietējo ūdeņraža izmantošanu:

2.3.5.1. Identificēt potenciālās vietējā ūdeņraža un tā atvasinājumu izmantošanas iespējas rūpniecībā enerģētiskos un neenerģētiskos procesos.

2.3.5.2. Nodrošināt sasaisti vietējā ūdeņraža ražošanai un patēriņam un veicināt nepieciešamos transportēšanas risinājumus

2.4. Pasākumi

Pasākumi, kas attiecināmi uz visiem 2.3. sadaļas rīcības virzieniem.

2.4.1. EM, izmantojot esošos sadarbības mehānismus ar lielākajām uzņēmēju organizācijām, izstrādāt nepieciešamās nākotnes atbalsta programmas rūpniecības zaļināšanai, NEKP mērķu sasniegšanā rūpniecības sektorā, kā arī regulatīvu un neregulatīvu šķēršļu identificēšanai.

2.4.2. Atbilstoši komersantu identificētajām problēmām, EM sadarbībā ar iesaistītajām ministrijām sagatavot nepieciešamās normatīvo aktu izmaiņas, kas novērš administratīvos šķēršļus un veicina rūpniecības zaļināšanu.

2.4.3. Primāri, izmantojot ES finansējumu, EM sadarbībā ar ieinteresētajām ministrijām un uzņēmēju organizācijām nodrošināt atbalstu (granti un finanšu instrumenti), kas atbalsta, Latvijā ražotu klimatneitrālu tehnoloģiju ieviešanu un uzņēmumu ražošanas procesu modernizāciju, nodrošinot prioritāru atbalstu projektiem atjaunīgās enerģijas, energoefektivitātes uzlabošanas, ūdeņraža tehnoloģiju un elektrifikācijas jomās, un atbalstot to pilota risinājumu ieviešanu, pirmo soļu veikšanai un tehnoloģiju aprobācijai mazākā mērogā.

2.4.4. Veicināt uzņēmumu energoauditu un energopārvaldības sistēmu ieviešanu rūpniecības sektorā, kā arī procesu optimizāciju un automatizāciju.

2.4.4.1. EM energoefektivitātes uzlabošanas atbalsta programmās uzņēmumiem paredzēt, ka uzņēmumiem, kuriem likumdošana nenosaka obligātas prasības uzņēmumu energoauditu un energopārvaldības sistēmu ieviešanai, atbalsta programmas ietvaros papildus izmaksām par īstenoto energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanu attiecināmajās izmaksās tiek iekļautas veikto uzņēmumu energoauditu izmaksas un izmaksas par energopārvaldības sistēmas ieviešanu, kā arī iespēju sniegt tiem tehnisko atbalstu.

2.4.4.2. EM veicināt, lai sertificēta energopārvaldības sistēma atbilstoši ISO 50001 standartam un publisku enerģijas ietaupījumu atskaiti būtu priekšrocības finansējuma piesaistē.

2.4.4.3. EM sadarbībā ar LIAA veicināt, lai pārnestu pierādītas tehnoloģijas no pilotprojektiem uz plašu ieviešanu, izveidojot akseleratora programmu lielākajām rūpniecības nozarēm – izstrādājot standartizētus automatizācijas moduļus un izveidojot atbalsta programmu to ieviešanai.

2.4.5. Modernizēt ražošanas tehnoloģijas un iekārtas, lai samazinātu enerģijas patēriņu uz saražoto vienību.

2.4.5.1. EM izstrādāt tehnoloģiju modernizācijas "zaļais aizdevums" valsts atbalsta programmu.

2.4.5.2. EM sadarbībā ar iesaistītajām nozarēm izstrādā un ieteikumus par minimālo energoefektivitātes līmeni uz vienību piecās prioritārajās apakšnozarēs (metālapstrāde, kokapstrāde, pārtikas pārstrāde, ķīmija, būvmateriāli).

2.4.6. Turpināt ilgtspējīgas biomasas izmantošanu un veicināt citu AER (piemēram, saules un vēja enerģijas) plašāku pielietojumu.

2.4.6.1. EM, KEM un SM savas kompetences ietvaros veicināt modernās biomasas degvielas un citu atjaunīgo degvielu (moderno biodegvielu un RFNBO) ražošanas projektu attīstību, piedāvājot finansiālu atbalstu un vienkāršojot atļauju izsniegšanu.

2.4.6.2. EM attīstīt efektīvus atbalsta risinājumus pilotprojektu realizācijai saules paneļu, vēja turbīnu un enerģijas uzkrājošo tehnoloģiju uzstādīšanai rūpniecības objektos.

2.4.7 Aizstāt fosilo kurināmo tehnoloģijas ar elektriskām alternatīvām (piemēram, siltumsūkņi, elektriskās krāsnis).

2.4.7.1. EM koordinācijā ar FM un KEM izvērtēt un sniegt priekšlikumus mehānismiem ar mērķi radīt atbalsta pasākumus elektroenerģijas izmaksu samazinājumam energointensīvajiem uzņēmumiem.

2.4.7.2. EM izstrādāt atbalsta programmas un finansēšanas mehānismus elektrisko tehnoloģiju ieviešanas atbalstam.

2.4.8. Īstenot SEG samazināšanas un energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, kas tieši ietekmē emisiju apjomu.

2.4.8.1. Pilnībā izbeigt cietā fosilā kurināmā izmantošanu un samazināt dabasgāzes patēriņu, pārejot uz AER, elektrifikāciju un bezemisiju alternatīvajām degvielām.

2.4.8.2. EM sadarbībā ar KEM piedāvāt oglekļa emisiju samazināšanas stimulus.

2.4.9 Atbalstīt atlikumsiltuma izmantošanas tehnoloģiju ieviešanu.

2.4.9.1. EM sadarbībā ar KEM atbalstīt atlikumsiltuma izmantošanas tehnoloģiju ieviešanu ar regulējuma maiņu, atbalsta mehānismiem un sadarbības modeļu izstrādi, īstenot pilotprojektus un demonstrācijas projektus šajā jomā.

2.4.10. Identificēt potenciālās vietējā ūdeņraža un tā atvasinājumu izmantošanas iespējas rūpniecībā enerģētiskos un neenerģētiskos procesos.

2.4.10.1. EM sadarbībā ar LIAA novērtēt zaļā ūdeņraža un tā atvasinājumu iespējas esošās rūpniecības dekarbonizācijā un veicināt pilotprojektu izveidi, lai veicinātu ūdeņraža patēriņa mērķa sasniegšanu rūpniecības sektorā

2.4.10.2. EM sadarbībā ar iesaistītajām ministrijām izvērtēt zaļā ūdeņraža un tā atvasinājumu iespējamo pielietojumu smagā transporta un bezceļu transporta zaļināšanā, rūpniecības, lauksaimniecības un mežrūpniecības sektoros.

2.4.11. Nodrošināt sasaisti vietējā ūdeņraža ražošanai un patēriņam un veicināt nepieciešamos transportēšanas risinājumus

2.4.11.1. EM izvērtēt un, kur nepieciešams, attīstīt atbalsta pasākumu kompleksu pilota risinājumu ieviešanu pirmo soļu veikšanai un tehnoloģiju aprobācijai mazākā (mazāki riski) mērogā industriālās ražošanas dekarbonizācijā, piemēram stikla šķiedras, saplākšņa, ģipškartona ražošanā.

2.5. Panākumu faktori

2.5.1. Finansējuma pieejamība: ES fondu, valsts budžeta un privāto investīciju efektīva 2. nodaļā minētajiem pasākumiem, tajā skaitā tehnoloģiju modernizācijai un AER integrācijai.

2.5.2. Skaidra un stabila regulējošā vide, kas atbalsta elektrifikāciju, bezemisiju alternatīvo degvielu izmantošanu un energoefektivitāti (piemēram, nodokļu un tarifu reforma).

2.5.3. Aktīva valsts un pašvaldību institūciju sadarbība ar rūpniecības asociāciju, lai identificētu praktiskus risinājumus un veicinātu tehnoloģiju ieviešanu.

2.5.4. Uzlabota sabiedrības izpratne par zaļās pārejas ekonomiskajiem un vides ieguvumiem.

2.5.5. Enerģētikas politika ir nodrošinājusi, lai tīklā elektroenerģija būtu ar zemu emisiju intensitāti kgCOe/kWh vai arī ar atbilstošu AER jaudu piesātinājumu lai radītu priekšnosacījumus RFNBO (nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgas degvielas), u.c. produktu ražošanai kuri kvalificētos kā "zaļi" sertificējami.

2.6. Rezultatīvie rādītāji

2.6.1. Sasniegt šī ziņojuma mērķu sadaļā noteiktos skaitliskos rādītājus, atbilstoši NEKP uzstādījumam.

2.6.2. Investīcijas: Energoefektivitātes uzlabošanas un AER projektos kumulatīvais investēto līdzekļu apjoms sasniedz vismaz 500 miljonus euro līdz 2030. gadam, ņemot vērā šobrīd LIAA izvērtēto projektu apjomu.

3. Klimatneitrālo tehnoloģiju izmantošana Latvijas industrijā, zaļā ūdeņraža ražošanai un tā ekosistēmas izveidi

"Latvijas produktivitātes ziņojumā 2024"³² izcelts, produktivitātes konverģences dinamikas palēnināšanās liecina par "produktivitātes slazdu", kura pārvarēšanai ir nepieciešams paātrināt strukturālās reformas un būtiski uzlabot inovatīvos risinājumus.

LPZ2024 norādīts, ka Latvijas apstrādes rūpniecības salīdzinoši zemo produktivitātes līmeni un mēreno dinamiku būtiski nosaka strukturālā rakstura faktori. Latvijas apstrādes rūpniecības struktūrā izteikti dominē zemo tehnoloģiju nozares. Tas ir skaidrojams ar tradicionālo nozaru (pārtikas rūpniecība un kokapstrādes rūpniecība) nozīmīgo daļu, kas kopā veido gandrīz pusi no apstrādes rūpniecības kopējās pievienotās vērtības un tas ir gandrīz pusotru reizi vairāk nekā vidēji ES. 2019. gadā augsto tehnoloģiju nozarēs bija nodarbināti tikai 4 % no kopējā nodarbināto skaita apstrādes rūpniecībā, kas ir gandrīz divreiz mazāk nekā vidēji ES. Savukārt zemās un vidēji zemās tehnoloģiskās intensitātes nozarēs nodarbinātie veidoja gandrīz 87 %, t.i. pusotru reizi vairāk nekā vidēji ES valstīs.

Atbilstoši Latvijas ekonomikas attīstības stratēģijas mērķa scenārijam ir izstrādāts Enerģētikas stratēģijas 2050³³ projekta optimistiskais scenārijs. Šajā scenārijā piepildās labvēlīgie globālie un lokālie faktori, padarot Latviju pievilcīgu investīcijām, pateicoties lētai enerģijai un pieaugošām iespējām ieviest efektīvus enerģētikas risinājumus. Šajā plānā tiek pieņemts, ka sasniedzamie rādītāji atbilst minētajam scenārijam.

Latvijai ir stratēģiski svarīgi atbalstīt neto nulles emisiju tehnoloģiju ieviešanu un izmantošanu, īpaši – rūpniecībā. Šāda pieeja var sniegt ieguldījumu ES klimatneitralitātes mērķu līdz 2050. gadam sasniegšanā un palielināt uzņēmumu starptautisko konkurētspēju. Neto nulles emisiju tehnoloģiju plašāka izmantošana industrijā palīdzētu samazināt rūpniecības emisijas, stiprinātu enerģētisko neatkarību, veidotu vidi jaunu investīciju un ES atbalsta finansējuma piesaistei, kā arī sniegtu iespēju veidot labāk apmaksātas darba vietas augstākas pievienotās vērtības nozarēs, vienlaikus veicinot inovācijas, kas stiprinātu Latvijas tehnoloģisko potenciālu. Savlaicīga rīcība šajā jomā nodrošinātu Latvijas uzņēmumiem stabilu pamatu ilgtspējīgai attīstībai.

Šobrīd pārvades tīklā ir rezervēta 6 GW jauda jaunām AER elektroenerģijas ražošanas jaudām, kas ir tehniski pieejama. Tiek pieņemts, ka pārvades tīkla infrastruktūra nākotnē būs atbilstoša veiktajām prognozēm. Tāpat paredzams, ka saražotajam elektroenerģijas pārpalikumam varētu atrasties pieprasījums eksportā.

Tomēr ir jāņem vērā, ka arī citās reģiona valstīs tiek plānotas būtiskas AER elektroenerģijas jaudas, pie tam šajās valstīs bieži būs līdzīgi meteoroloģiskie apstākļi, kas ietekmēs saules un vēja enerģijas ražošanu. Tāpēc labāka stratēģija būtu elektroenerģijas pārpalikumu izmantot vietējā ražošanā, tajā skaitā ūdeņraža ekosistēmas attīstībā (sk. 10. attēlu). Būtiski ir neaprobežoties tikai ar ūdeņraža ražošanu, bet izmantot to tālāk ķīmisko vielu (ūdeņraža atvasinājumu) ražošanas procesā, kur iespējams, izmantojot arī uztverto CO₂.

3.1. Esošās situācijas raksturojums

3.1.1. Globālās tendences

Ūdeņradis ir būtisks elements globālajos centienos samazināt SEG emisijas un panākt klimatneitralitāti. IRENA veic pētījumus un sniedz rekomendācijas par ūdeņraža izmantošanas iespējām dažādās nozarēs, vienlaikus veicinot starptautisko sadarbību ūdeņraža vērtības ķēdes attīstībā. Arī IEA aktīvi strādā pie politikas rekomendāciju izstrādes, ūdeņraža tehnoloģiju tirgus analīzes un inovāciju atbalsta. Šo organizāciju darbs nodrošina zinātnisku pamatojumu un starptautiskus standartus, kas ļauj saskaņot nacionālos un reģionālos ūdeņraža attīstības plānus.

Zaļais ūdeņradis, ko ražo, veicot ūdens elektrolīzi, izmantojot atjaunīgos enerģijas avotus, piemēram, vēja, saules vai ūdens enerģiju, ir kļuvis par vienu no galvenajām komponentēm globālajā pārejā uz neto nulles ekonomiku. Tā kā zaļais ūdeņradis ir nulles emisiju enerģijas nesējs, tam ir potenciāls dekarbonizēt nozares, kurās tieša elektrifikācija ir problemātiska, piemēram, smago rūpniecību, tālsatiksmes transportu un enerģijas uzglabāšanu. Atkarībā no izmantotā ražošanas veida ūdeņradim tiek piešķirti dažādi krāsu nosaukumi (sk. 1.Tabulu).

Zaļais ūdeņradis	Ražots, izmantojot atjaunīgo enerģiju ūdens elektrolīzei, neradot CO2 emisijas
Zilais ūdeņradis	Iegūts no dabasgāzes, izmantojot tvaika metāna reformingu (angļu val. steam methane reforming) ar CO2 uztveršanu un uzglabāšanu
Pelēkais ūdeņradis	Ražots no dabasgāzes, izmantojot tvaika metāna reformingu bez CO2 uztveršanas
Melnais/brūnais ūdeņradis	Iegūts, izmantojot melno vai brūno ogli, radot augstas CO2 emisijas
Rozā ūdeņradis	Ražots, izmantojot kodolenerģiju ūdens elektrolīzei
Tirkīzzilais ūdeņradis	Iegūts, izmantojot metāna pirolīzi, radot cieto oglekli kā balkusproduktu
Dzeltenais ūdeņradis	Ražots, izmantojot saules enerģiju ūdens elektrolīzei
Baltais ūdeņradis	Dabā sastopamais ūdeņradis, atrodams pazemes nogulumos

Zaļā ūdeņraža ražošana pēdējos gados ir piedzīvojusi ievērojamu tehnoloģisko progresu, ko nosaka nepieciešamība pēc tīrākiem enerģijas risinājumiem.

Elektrolīzes efektivitāte: Protonu apmaiņas membrānu³⁴ un sārmu elektrolīzes iekārtu efektivitāte ir sasniegusi vairāk nekā 80 %, padarot zaļā ūdeņraža ražošanu rentablāku un mērogojamu. Jaunākās inovācijas ietver fotoelektroķīmiskās sistēmas, kas izmanto saules gaismu tiešai ūdens sadalīšanai ūdeņradī un skābeklī, vēl vairāk uzlabojot enerģijas konversijas rādītājus.

Jaunie katalizatori: Jaunu elektrokatalizatoru, piemēram, materiālu uz rutēnija bāzes, izstrāde ir ļāvusi ražot ūdeņradi zemākā temperatūrā un spiedienā. Šie katalizatori uzlabo elektrolizatoru izturību un selektivitāti, padarot tos piemērotākus rūpnieciska mēroga lietojumiem.

Bioloģiskās un hibrīdmetodes: Pētījumi par bioūdeņraža ražošanu, izmantojot aļģes un hibrīdsistēmas, kas apvieno biotehnoloģijas ar ķīmiskiem procesiem, ir daudzsološi ilgtspējīgai ūdeņraža ražošanai ar zemu enerģijas patēriņu. Lai gan patlaban ieguvumi ir pieticīgi, šīs metodes piedāvā ceļu turpmākai inovācijai zaļā ūdeņraža ražošanā.

Zaļais ūdeņradis arvien biežāk tiek izmantots kā izejviela zemas CO₂ emisijas ķimikāliju ražošanai, kas ir būtiskas, lai dekarbonizētu dažādus rūpnieciskos procesus.

Zaļais amonjaks: Zaļais amonjaks, ko sintezē, izmantojot zaļo ūdeņradi un slāpekli, apiet Hābera-Boša procesu, kas rada lielas oglekļa emisijas. Nesenie sasniegumi specializēto katalizatoru jomā ir uzlabojuši efektivitāti, padarot zaļo amonjaku par enerģijas nesēju un dzīvotspējīgu alternatīvu mēslošanas līdzekļiem³⁵.

Metanols un organiskās ķīmiskās vielas: Zaļo ūdeņradi un uztverto CO₂ var izmantot, lai ražotu metanolu³⁶, kas ir galvenā rūpnieciskā ķimikālija un potenciālā degviela. Inovācijas katalītiskajos procesos ir samazinājušas metanola ražošanas enerģētisko pēdu, kas atbilst aprites ekonomikas mērķiem.

Ilgtspējīga degviela: Zaļajam ūdeņradim ir izšķiroša nozīme sintētisko degvielu, piemēram, aviācijas un kuģniecības zaļo – degvielu ražošanā, vienlaikus šo sintētisko degvielu nākotnes loma vēl nav viennozīmīgi skaidra. Uzlabotas reaktoru konstrukcijas un integrācija ar atjaunīgiem enerģijas avotiem ir padarījusi šīs degvielas dzīvotspējīgākas, lai dekarbonizētu grūti ietekmējamas nozares.

Enerģijas uzglabāšana un tīkla balansēšana: Zaļo ūdeņradi teorētiski var izmantot atjaunīgās enerģijas pārpalikumu uzglabāšanai, risinot vēja un saules enerģijas nepastāvības problēmu, tomēr šobrīd šī opcija nešķiet izmaksu efektīva, salīdzinot ar citām uzglabāšanas metodēm.

Eksporta iespējas: Šobrīd daudzas pasaules valstis izstrādā stratēģijas no ūdeņraža iegūtu produktu, piemēram, amonjaku vai metanolu, eksportam, vai ES gadījumā – ražošanai plašākam ES tirgum, ne tikai vietējām vajadzībām.

Transports: Zaļo ūdeņradi var izmantot, lai dekarbonizētu smago transportu, kā arī dzelzceļu, gadījumos, kad elektrifikācija nav ekonomiski pamatota.

Detalizētāk globālā situācija, tehnoloģiskās iespējas un izaicinājumi izanalizēta pārskata rakstā³⁷.

Tomēr – neskatoties uz pieejamajiem tehniskajiem risinājumiem un dažādiem ambicioziem plāniem, ņemot vērā izmaksas un citu šķēršļus ir būtiska starpība starp uzstādījumiem un to ekonomisko pamatotību³⁸

Globālās enerģētikas attīstības tendences un regulējuma ietvars tiek veidots, balstoties uz nozīmīgākajām starptautiskajām iniciatīvām un pētījumiem, ko izstrādā IRENA un IEA. Šīs organizācijas veic detalizētu analīzi par enerģijas pārejas scenārijiem, tehnoloģiju attīstību un politikas instrumentiem, kas nepieciešami klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai.

IRENA analītiskie ziņojumi sniedz būtisku ieguldījumu ilgtspējīgas enerģētikas attīstībā, izceļot atjaunīgās enerģijas potenciālu un investīciju nepieciešamību. Viens no nozīmīgākajiem dokumentiem ir "Global Renewables Outlook: Energy Transformation 2050" jeb "Pasaules atjaunīgo energoresursu perspektīvas: Enerģētikas transformācija 2050. gadam", kas analizē iespējamos dekarbonizācijas scenārijus un to ekonomisko ietekmi līdz 2050. gadam. Ziņojumā uzsvērts, ka sistemātiska pāreja uz AER var nodrošināt vairāk nekā 70 % no pasaules primārās enerģijas patēriņa, vienlaikus radot līdz pat 42 miljoniem jaunu darbavietu atjaunīgās enerģijas nozarē³⁹. Papildus tam, "Renewable Capacity Statistics 2023" jeb "Statistika par atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu 2023. gadā" norāda, ka 2022. gadā globālā atjaunīgās enerģijas jauda pieauga par 9,6 %, sasniedzot 3 372 GW. Nozīmīgākais pieaugums novērots saules un vēja enerģijas segmentā, kas kopā veidoja 88 % no jaunās uzstādītās jaudas⁴⁰.

Papildus tam, IRENA 2024. gada novembrī publicēja ziņojumu "Quality Infrastructure Roadmap for Green Hydrogen" jeb "Zaļā ūdeņraža kvalitatīvas infrastruktūras ceļvedis", kurā detalizēti izklāstīta globālās kvalitatīvas infrastruktūras nozīme zaļā ūdeņraža attīstībā⁴¹. Ziņojums piedāvā ceļvedi standartizācijas, sertifikācijas un atbilstības novērtēšanas sistēmu izveidei, lai nodrošinātu starptautiski saskaņotu pieeju zaļā ūdeņraža tirgum. Galvenie ziņojuma secinājumi:

• Nepieciešamība veidot vienotus standartus un sertifikācijas sistēmas, lai nodrošinātu uzticamu un pārredzamu tirgu zaļajam ūdeņradim;

• Ieteikumi izstrādāt efektīvas verifikācijas un izsekojamības sistēmas, kas ļautu tirgus dalībniekiem pierādīt ūdeņraža ilgtspējību;

• Ieteikts veicināt politikas ietvaru, kas atbalsta kvalitātes infrastruktūras ieviešanu un investīciju piesaisti;

• Uzsvars uz inovācijām un pētniecību, lai uzlabotu ūdeņraža ražošanas, uzglabāšanas un transportēšanas tehnoloģijas.

Šis ziņojums ir būtisks instruments Latvijas ūdeņraža ekosistēmas attīstības kontekstā, jo skaidri norāda uz nepieciešamību izveidot robustu regulatīvo un sertifikācijas sistēmu, kas ļautu Latvijas uzņēmumiem efektīvi iesaistīties starptautiskajā zaļā ūdeņraža tirgū. Galvenais projekta rezultāts ir vispārīgs ceļvedis, kā valstis var attīstīt kvalitatīvu infrastruktūru, lai efektīvi atbalstītu zaļā ūdeņraža nozari, īpašu uzmanību pievēršot vērtības ķēdes ūdeņraža ražošanas un izplatīšanas segmentiem. Šajā ceļvedī ir iekļauti šādi pieci posmi:

1. Zaļā ūdeņraža potenciāla novērtēšana;

2. Valsts ūdeņraža stratēģijas izstrāde;

3. Valsts kvalitātes infrastruktūras ekosistēmas novērtējums;

4. Kvalitātes infrastruktūras pakalpojumu piedāvājuma un pieprasījuma novērtējums visā vērtības ķēdē (sk. 11. attēlu);

5. Kvalitatīvas infrastruktūras attīstības rīcības plāns.

IEA regulāri publicē ziņojumus, kas ietver enerģētikas sektora transformācijas ilgtermiņa analīzi un politikas rekomendācijas. Viens no vadošajiem dokumentiem, "World Energy Outlook 2022" jeb "Pasaules enerģētikas apskats 2022", aplūko globālās enerģētikas sistēmas attīstības scenārijus, izceļot nepieciešamību pēc stratēģiskas enerģētikas politikas plānošanas un investīciju palielināšanas tīrās enerģijas tehnoloģijās. Ziņojumā uzsvērts, ka, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus un nodrošinātu stabilu pāreju uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku, nepieciešams trīskāršot ieguldījumus atjaunīgajā enerģijā līdz 2030. gadam⁴². Turklāt "Energy Technology Perspectives 2023" jeb "Enerģētikas tehnoloģiju perspektīvas 2023" sniedz detalizētu pārskatu par enerģētikas tehnoloģiju attīstību un uzsver, ka ūdeņraža tehnoloģijas, energoefektivitātes uzlabošanas risinājumi, akumulatoru uzglabāšana un CCS sistēmas būs kritiski svarīgas nākotnes dekarbonizācijas procesos⁴³. Ziņojumā tiek norādīts, ka, lai sasniegtu globālās nulles emisiju mērķus līdz 2050. gadam, politikas veidotājiem jāveicina koordinēta industriālo nozaru transformācija, nodrošinot inovāciju un infrastruktūras attīstību. Savā ziņojumā "The Future of Hydrogen" jeb "Ūdeņraža nākotne" IEA norāda, ka zaļā ūdeņraža izmantošana var palīdzēt dekarbonizēt energoietilpīgās nozares un palielināt enerģētisko neatkarību, īpaši reģionos ar augstu fosilo degvielu importu⁴⁴.

Saskaņā ar IEA ziņojumu "World Energy Outlook 2024"⁴⁵, zaļā un zemu emisiju ūdeņraža un tā ekosistēmas attīstība saskaras ar ievērojamiem izaicinājumiem, neskatoties uz pieaugošo politisko un investīciju interesi: globālā ūdeņraža ražošana 2023. gadā sasniedza 97 miljonus tonnu, no kuriem mazāk par 1% bija zema emisiju, un prognozes paredz, ka līdz 2030. gadam zema emisiju ūdeņradis varētu sasniegt 49 miljonus tonnu gadā, galvenokārt pateicoties elektrolīzes projektiem ar uzstādīto jaudu līdz 520 GW, taču tikai 4% no tiem ir sasnieguši galīgo investīciju lēmumu, ko ierobežo nepietiekama pieprasījuma radīšana, augstās izmaksas (1,5–6 reizes dārgāks nekā fosilais analogs), regulatīvo neskaidrību un infrastruktūras trūkums. Lēta dabasgāze samazina ekonomisko motivāciju pārejai uz zaļo ūdeņradi, tā īpatsvars kopējā ūdeņraža ražošanā līdz 2030. gadam saglabāsies zems (ap 4%), bet ekosistēma – ieskaitot produktus kā amonjaku, e-degvielas un izmantošanu rūpniecībā (tostarp zema emisiju tērauda ražošanā), transportā (smagās kravas, kuģošana, aviācija) un enerģētikā – attīstīsies lēni, ar pieprasījumu galvenokārt no rafinēšanas un ķīmiskās nozares, kur tas aizstās fosilo ūdeņradi, taču jaunos sektoros (smagā industrija, garas distances transports) tas veidos mazāk par 1% no kopējā pieprasījuma, neskatoties uz 40% izaugsmi 2022.–2023. gadā; ziņojums uzsver nepieciešamību pēc mērķtiecīgiem pasākumiem, lai paātrinātu pāreju.

Pamatojoties uz IRENA un IEA analītiskajiem ziņojumiem, iespējams secināt, ka atjaunīgās enerģijas un zema oglekļa tehnoloģiju attīstība būs būtiska globālās enerģētikas pārejas veicināšanai. Lai nodrošinātu klimata mērķu izpildi un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, nepieciešams:

• Paātrināt investīcijas atjaunīgās enerģijas infrastruktūrā, īpaši elektroenerģijas ģenerācijas un uzglabāšanas tehnoloģijās;

• Sekmēt starptautisko sadarbību ūdeņraža tehnoloģiju, CCUS un citu dekarbonizācijas risinājumu ieviešanā;

• Izstrādāt efektīvus regulatīvos instrumentus un stimulējošus finanšu mehānismus, kas veicinātu inovatīvu un klimatneitrālu tehnoloģiju plašāku izmantošanu.

• Gan IRENA, gan IEA ziņojumi norāda uz nepieciešamību veidot koordinētu, ilgtermiņa politiku, kas balstīta uz zinātniskās izpētes datiem un tehnoloģiskām prognozēm. Latvijas kontekstā šo rekomendāciju ieviešana ir kritiska, lai valsts spētu integrēt neto nulles emisiju tehnoloģijas un stiprināt savu konkurētspēju globālajā enerģētikas tirgū.

3.1.2. ES tendences

ES līmenī ūdeņraža attīstības stratēģija paredz līdz 2030. gadam panākt 10 miljonus tonnu atjaunīgā ūdeņraža ražošanu ES un importēt vēl 10 miljonus tonnu. Šis mērķis ir daļa no RePowerEU plāna, kas izstrādāts, lai samazinātu atkarību no fosilajiem energoresursiem un stiprinātu Eiropas enerģētisko neatkarību⁴⁶. Ūdeņraža izmantošana rūpniecībā tiek uzskatīta par vienu no efektīvākajiem risinājumiem, lai samazinātu emisijas tajās nozarēs, kur tieša elektrifikācija nav iespējama. Vienlaikus tiek attīstīta arī ūdeņraža izmantošana transportā, īpaši smagajā autotransportā, kuģniecībā un aviācijā, kur atjaunīgā ūdeņraža pielietojums var ievērojami samazināt fosilo degvielu patēriņu.

Lai veicinātu ūdeņraža izmantošanu rūpniecībā un enerģētikā, ES īsteno vairākas iniciatīvas, tostarp Eiropas ūdeņraža banku, kas atbalsta ūdeņraža tirgus attīstību un palīdz mazināt izmaksu starpību starp atjaunīgo un fosilo ūdeņradi. Svarīga loma ir arī ES Ūdeņraža stratēģijai, kas izstrādāta, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju infrastruktūras attīstībai un ūdeņraža ražošanas atbalstam.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Regulu (ES) 2023/1804 par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ES, ūdeņradis tiek pozicionēts kā pilnvērtīgs alternatīvās degvielas veids visā transporta nozarē, ne tikai sektoros, kur elektrifikācija ir sarežģīta, uzsverot nepieciešamību diversificēt enerģijas avotus un izvairīties no atkarības no viena degvielas veida. Šī regula akcentē ūdeņraža infrastruktūras attīstību, tostarp uzpildes staciju izveidi, lai atbalstītu tā plašāku izmantošanu vieglajos, smagajos transportlīdzekļos un kuģniecībā. Papildus tam ES politika, tostarp REPowerEU plāns un Eiropas Zaļais kurss, veicina zaļā ūdeņraža ražošanu, izmantojot atjaunojamo enerģiju, un paredz investīcijas 1,5 miljardu eiro apmērā līdz 2030. gadam ūdeņraža infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībai, kā arī oglekļa nodokļu un Oglekļa ievadkorekcijas mehānismu (angliski Carbon Border Adjustment Mechanism) ieviešanu, lai padarītu ūdeņradi konkurētspējīgu ar fosilajām degvielām, tādējādi veicinot dekarbonizāciju un ilgtspējīgu mobilitāti.

Papildus tam, ES regulatīvajā ietvarā tiek izstrādāti ūdeņraža kvalitātes un sertifikācijas standarti, kas nepieciešami, lai nodrošinātu uzticamu un ilgtspējīgu tirgu. Piemēram, CertifHy ir viena no vadošajām Eiropas sertifikācijas sistēmām, kas ļauj nodrošināt ūdeņraža izsekojamību un atbilstību ilgtspējības kritērijiem⁴⁷. Tāpat tiek strādāts pie jauniem ūdeņraža transportēšanas un uzglabāšanas risinājumiem, piemēram, cauruļvadu infrastruktūras pielāgošanas un ūdeņraža maisījuma integrācijas esošajos gāzes tīklos.

EK 2022. gadā izveidoja Eiropas Ūdeņraža banku (angļu val. European Hydrogen Bank), lai atbalstītu atjaunīgā ūdeņraža ražošanu Eiropā un veicinātu tā izmantošanu kā stratēģisku enerģijas nesēju rūpniecības un enerģētikas sektorā⁴⁸. Šīs iniciatīvas mērķis ir mazināt finansiālos šķēršļus, kas saistīti ar atjaunīgā ūdeņraža ražošanu, un sekmēt stabila tirgus attīstību.

Viens no būtiskākajiem Eiropas Ūdeņraža bankas instrumentiem ir ūdeņraža izsoļu mehānisms, kas sniedz finansiālu atbalstu atjaunīgā ūdeņraža ražotājiem. Šis mehānisms:

• Nodrošina tiešās subsīdijas, kas sedz izmaksu starpību starp atjaunīgā un fosilā ūdeņraža ražošanu;

• Atbalsta projektus, kas ražo un piegādā atjaunīgo ūdeņradi, vienlaikus garantējot fiksētu subsīdiju maksājumu;

• Ir jau aktīvi ieviests vairākās ES dalībvalstīs.

Latvijai šī pieeja var nodrošināt iespēju atbalstīt ūdeņraža ražošanas projektus bez ilgstošām administratīvām procedūrām, kas parasti nepieciešamas valsts atbalsta programmu apstiprināšanai ES līmenī.

Papildus izsoļu mehānismam Eiropas Ūdeņraža banka ievieš arī pilotmehānismu⁴⁹, kas paredzēts, lai testētu dažādas atbalsta shēmas un nodrošinātu optimālus instrumentus ūdeņraža tirgus attīstībai. Šī iniciatīva ļauj pārbaudīt:

• efektīvākās subsīdiju metodes;

• iespējas mazināt finansiālos riskus ūdeņraža ražotājiem;

• ilgtermiņa atbalsta mehānismus ūdeņraža ekosistēmas attīstībai.

Ņemot vērā Latvijas pašreizējās iniciatīvas ūdeņraža tehnoloģiju attīstībā (piemēram, ""Power to X" termināla izbūvi Liepājā, zaļā amonjaka rūpnīcu Ventspilī un sākotnējo ieceri veidot pirmo Ūdeņraža ieleju Latvijā Rīgas lidostas apkārtnē un citus projektus), Eiropas Ūdeņraža bankas izsoļu sistēma var būt atbalsta instruments Latvijas ūdeņraža ekosistēmas izveidē. Šīs sistēmas izmantošana ļautu nodrošināt subsīdijas atjaunīgā ūdeņraža ražošanas projektiem bez nepieciešamības veidot valsts budžeta līdzfinansējumu vai gaidīt sarežģītu EK atbalsta shēmu apstiprināšanu.

Kā papildinošs risinājums būtu izmantojams Eiropas Ūdeņraža bankas izsoļu sistēmas produkts AaaS "Auction as a Service", kur valsts var izmantota sava budžeta līdzekļus, lai atbalstītu vietējos zaļā ūdeņraža un tā atvasinājumu ražošanas projektus, izvēloties subsidēt tos projektus, kuri ir pirmie aiz izsoles "strīpas", jo īpaši projektos, kuros ir vērtības ķēde zaļā ūdeņraža vietējai izmantošanai industriālo procesu dekarbonizācijai.

Tomēr pastāv arī viedokļi, ka Ūdeņraža bankas mehānismi kopumā nav attaisnojušies un būtu aizstājami ar vienkāršākiem subsīdiju mehānismiem⁵⁰.

Papildus būtu atzīmējamas arī Vācijas un tās sadarbības partneru organizētās zaļā ūdeņraža un tā atvasinājumu izsoļu sistēma "H2 Global", kur līdz ar otro izsoles kārtu ir pavērta iespēja piedalīties arī ES esošajiem ražotājiem.

3.1.3. Latvijas tendences

Ņemot vērā Eiropas un globālos centienus, Latvijai ir iespēja integrēt ūdeņraža tehnoloģijas enerģētikā un rūpniecībā, veicinot inovācijas, piesaistot investīcijas un stiprinot starptautisko sadarbību. Eiropas Ūdeņraža bankas mehānismi, kā arī IRENA un IEA sniegtās rekomendācijas var palīdzēt veidot efektīvu politiku, kas nodrošinās Latvijai konkurētspējīgu pozīciju ūdeņraža nozarē un veicinās ilgtspējīgu ekonomikas attīstību.

Latvijas ūdeņraža nozare vēl ir tikai sākumstadijā, bez komerciālas ražošanas un ar ierobežotu iekšzemes pieprasījumu, izņemot maza mēroga trolejbusu projektu Rīgā. Tomēr, ņemot vērā potenciālo pieprasījumu rūpniecībā, transportā, koģenerācijas stacijās un enerģiju uzkrājošajos risinājumos, ir plāni sākt ražošanu vairākās vietās.

2024. gada 27. septembrī LIAA noslēdza līgumu ar SIA "ERNST & YOUNG BALTIC" par stratēģiskās analīzes izstrādi Latvijas atkrastes vēja enerģijas nozarei, kas sniedz detalizētāku pārskatu par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Analīzes dati liecina, ka, lai palielinātu ELWIND projekta ekonomiskos ieguvumus, nepieciešams:

• Palielināt lokālās komponentes apjomu, attīstot vismaz vienu atkrastes vēja enerģijas parkus apkalpojošo ostu Latvijā vai piesaistot atkrastes vēja parku komponenšu ražotājus;

• Attīstīt ūdeņraža un no tā atvasināto produktu ražošanu Latvijā.

Latvija un Igaunija cieši sadarbojas stratēģisku enerģētikas projektu īstenošanā, tostarp ELWIND atkrastes vēja parka attīstībā, kas līdzās elektroenerģijas ražošanai paredz arī ūdeņraža tehnoloģiju integrāciju. Saskaņā ar abu valstu sadarbības memorandu, ELWIND projektā plānota vismaz 7 TWh zaļās elektroenerģijas ražošana, kas kalpo kā potenciālais avots ūdeņraža ražošanai un eksportam.

Viens no vērienīgākajiem starptautiskās sadarbības projektiem ir Ziemeļu–Baltijas ūdeņraža koridora attīstība, ko īsteno septiņu valstu gāzes pārvades sistēmas operatori. Latvijas pārstāvniecību nodrošina uzņēmuma "Conexus". Ir izstrādātas pirmās izpētes par koridoru izvietojumu, un Eiropas Komisija šai iecerei ir piešķīrusi finansējumu⁵¹. Arī ELWIND īstenošanai būs būtiska loma reģionālo zaļā ūdeņraža ieleju attīstībā Latvijā un Igaunijā.

Baltijā pirmā ūdeņraža uzpildes stacija transportam tika izveidota Rīgā. Šī projekta ietvaros sabiedriskā transporta operators AS "Rīgas Satiksme" ar ES atbalstu iegādājās 10 ūdeņraža kurināmā elementu trolejbusus, kas ļauj tiem kursēt ārpus elektrisko vadu tīkla. Lai to atbalstītu, tika uzbūvēta neliela izmēra ūdeņraža ražotne, kurā tā sauktais pelēkais ūdeņradis tiek ražots no dabasgāzes, kā arī ūdeņraža uzpildes stacija. Uzpildes iespējas pieejamas gan trolejbusiem, gan vieglajiem auto. Stacijas jauda ir 300 kg ūdeņraža dienā, un tā apkalpo trolejbusu parku, taču tai ir arī potenciāls ūdeņraža mobilitātes lietojumiem nākotnē.

Latvijas Ūdeņraža asociācija ir vadošais partneris Eiropas Reģionālās attīstības fonda Starpreģionu inovāciju investīciju instrumenta finansētā projektā "H2Value", kura ietvaros Jelgavā plānots izveidot ūdeņraža ražošanas un uzpildes infrastruktūru. Ar ūdeņradi darbināmu autobusu pilsētas sabiedriskajā transportā pilotēs uzņēmums "Jelgavas autobusu parks"^52,53.

Saskaņā ar Regulu par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu 2023/1804 (AFIR) arī Latvijā līdz 2030. gadam ir TEN-T pamattīklā ir jānodrošina publisku zaļā ūdeņraža staciju izbūve. Informatīvajā ziņojumā "Par Latvijas Alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstību" ir noteikti mērķi un kritēriji staciju izvietojumam. Interreg Baltijas jūras programmas projektā HyTruck, kurā Latviju pārstāvēja Vidzemes plānošanas reģions, tika izstrādāta ūdeņraža uzpildes staciju telpiskā koncepcija lielas noslodzes transportlīdzekļiem, vadlīnijas tehnoloģisko risinājumu izvēlei, kā arī rekomendācijas regulējuma un atbalsta programmu pilnveidošanai^54,55 Par perspektīvāko lokāciju ekspertu un Satiksmes ministrijas vērtējumā atzīta Salaspils (A4 Rīgas apvedceļš). Citas potenciālās ūdeņraža uzpildes staciju atrašanās vietas ir Jēkabpils un Ventspils, kā arī Liepāja vai Jelgava.

AS "Latvenergo" un Izraēlas uzņēmums H2Pro 2025. gada martā vienojušies veikt iespēju izpēti saistībā ar H2Pro zaļā ūdeņraža ražošanas iekārtām, kas Latvenergo varētu sniegt inovatīvu risinājumu, tā stiprinot zaļās enerģētikas attīstību.

Ūdeņraža un tā atvasinājumu pielietojuma iespējas:

• Rūpniecība: Zaļais ūdeņradis var tikt izmantots augstas temperatūras procesos, kur elektrifikācija nav efektīva, piemēram, stikla šķiedras ražošanā un ķīmiskajā rūpniecībā.

• Transports: Latvijā plānota ūdeņraža uzpildes staciju izveide, kas ļautu attīstīt ūdeņraža mobilitāti smagajā transportā, dzelzceļā neelektrificētās līnijās un aviācijā un jūras transportā.

• Enerģētika: Ūdeņradis var tikt izmantots esošajās koģenerācijas stacijās, daļēji vai pilnībā aizstājot dabasgāzi, kā arī enerģijas uzglabāšanai un tīkla balansēšanai, vienlaikus nodrošinot augstāku enerģētisko efektivitāti (mazākus enerģijas zudumus koģenerācijas procesā) un potenciālus ekonomiskos ieguvumus saistībā ar tīkla balansēšanas izmaksu samazinājumu.

Veiksmīgai neto nulles emisiju mērķu sasniegšanai un ūdeņraža ekosistēmas attīstībai, ir būtiska dažādu iesaistīto pušu sadarbība starp ministrijām, asociācijām, klasteriem, pētniecības organizācijām, augstākās izglītības iestādēm, uzņēmumiem un citām institūcijām (uzskaitījums nav izsmeļošs)

Iesaistītās valsts institūcijas savas kompetences jomās ir: Klimata un enerģētikas ministrija, Ekonomikas ministrija, Latvijas investīciju un attīstības aģentūra, Satiksmes ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija.

Uzņēmēju organizācijas un klasteri ietver: Latvijas darba devēju asociāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Ārvalstu investoru padomi, Ūdeņraža asociāciju, Ūdeņraža aliansi, Zaļo un viedo Tehnoloģiju klasteri, Biedrību "Ilgtspējas klasteris".

Būtiska loma ir valstpilsētu pašvaldībām, kā arī brīvostu un speciālo ekonomisko zonu pārvaldēm.

Iesaistītās augstākās izglītības iestādes un pētniecības organizācijas ietver – Rīgas tehnisko universitāti, Latvijas Universitāti, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Ventspils augstskolu, Elektronikas un datorzinātņu institūtu.

Kā ūdeņraža ekosistēmas veidošanā iesaistītie uzņēmumi jāpiemin – atjaunojamās enerģijas ražošanas jomā: AS Latvenergo, SIA Enefit, SIA "Utilitas Wind", SIA Ignitis Latvia, SIA European Energy Latvia, SIA AJ Power; elektroenerģijas un gāzes pārvades uzņēmumi AS Augstsprieguma tīkls un AS Conexus Baltic Grid.

Latvijas rūpniecības dekarbonizācija un pāreja uz neto nulles emisiju tehnoloģiju izmantošanu nav tikai klimata politikas mērķis, bet arī iespēja stiprināt konkurētspēju un veicināt investīciju piesaisti. Lai Latvija varētu attīstīt modernu un ilgtspējīgu industriju, būtiski ir veidot labvēlīgu vidi investīcijām tīro tehnoloģiju jomā, īpaši saistībā ar jaunu ražošanas jaudu izveidi, infrastruktūras attīstību un inovācijām. Šajā kontekstā Latvijā jau tiek īstenoti vairāki nozīmīgi investīciju projekti, kas atbilst neto nulles emisiju tehnoloģiju attīstības prioritātēm un veicina pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku.

Lai nodrošinātu Latvijas industrijas konkurētspēju un sekmētu pāreju uz tīrām tehnoloģijām, tiek attīstīti vairāki stratēģiski nozīmīgi projekti:

SIA NORSAF plāno ražot ilgtspējīgu aviācijas degvielu, ilgtspējīgā dīzeļdegviela un ilgtspējīgā benzīna ražošana Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā.

Uzņēmums plāno ražot ilgtspējīgu aviācijas degvielu, lai dekarbonizētu aviācijas nozari, ar inovatīvu tehnoloģiju un bioetanolu, izmantojot CO₂ un zaļo ūdeņradi kā izejmateriālus. Nākotnē bioetanols tiks ražots lokāli no koksnes un lauksaimniecības atkritumiem.

Rīgas lidosta ar OU "BalticHydrogenGroup" 2023. gadā ir parakstījusi Saprašanās memorandu par iespējamiem sadarbības virzieniem zaļā ūdeņraža attīstībai un sadarbību kopējos projektos publiskā finansējuma piesaistē ar grantu konsultantu starpniecību.

OU "BalticHydrogenGroup" ūdeņraža ekosistēmas projekts četrās fāzēs, kas paredz līdz 2029. gadam izveidot šešas ražotnes katru ar elektrolīzes jaudu 5–20 MW. Pirmā fāze – izveidot ražotni pie Rīgas lidostas, piesaistot privāto finansējumu 26 milj. euro apmērā 5MW elektrolīzei, uzglabāšanai un piecu uzpildes staciju izveidei, 49 darba vietu radīšanai, R&D centra izveidei izglītības veicināšanai ūdeņraža iekārtu tehniskās apkalpes jomās. Papildus sadarbībā ar ieinteresētajām personām tiek piesaistīts publiskais finansējums no ES programmas "Horizon Europe" patēriņa veidošanai.

"Van Oord" atkrastes vēja atbalsta bāze Liepājā – Nīderlandes uzņēmums "Van Oord" 2024. gada martā noslēdza teritorijas rezervācijas līgumu ar Liepājas speciālo ekonomisko zonu par atkrastes vēja parku atbalsta bāzes un lielgabarīta kravu termināla izveidi. Projekts paredz infrastruktūras izbūvi 55 ha platībā ar investīciju apjomu aptuveni 100 milj. euro. Darbību plānots uzsākt 2027. gadā.

"Power to X" termināls Liepājas ostā – SIA "CIS Liepāja" līdz 2030. gadam plāno izbūvēt atjaunīgās enerģijas kompleksu ar 1000 MW jaudu, kas ļautu saražot apmēram 150 000 tonnas ūdeņraža gadā. Pirmā posma investīcijas – 550 milj. euro, plānots radīt vismaz 80–100 jaunas darba vietas. Projekts iekļauts lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu sarakstā.

Zaļā amonjaka rūpnīca Ventspilī – SIA "PurpleGreen Energy C" un Ventspils brīvosta noslēguši līgumu par 52 hektāru zemes nomu zaļā amonjaka rūpnīcas būvniecībai. Rūpnīcā plānots ražot līdz 567 000 tonnām zaļā amonjaka gadā, ar kopējo investīciju apjomu ap 1,3 miljardi euro. Darbību plānots sākt līdz 2029. gadam.

Kundziņsalas industriālās teritorijas attīstība – Rīgas brīvostas teritorijā tiek attīstīta 30 ha plaša zaļā industriālā zona, kas sekmēs jūras vēja un sauszemes vēja tehnoloģiju un to komponenšu ražošanu. Plānots, ka ieguldījumi tiks veikti inženiertīklu, pievedceļu un loģistikas infrastruktūras attīstībā, nodrošinot investīciju piesaisti un radot 650 jaunas darba vietas. Līdz 2029. gadam paredzēts piesaistīt vismaz divus komersantus, kuru darbība būs saistīta ar vēja enerģijas tehnoloģiju ražošanu.

Šie investīciju projekti tieši veicina Latvijas rūpniecības pielāgošanos klimata neitralitātes mērķiem, nodrošinot ne tikai SEG emisiju samazinājumu, bet arī jaunas darbavietas, eksporta iespējas un tehnoloģisko inovāciju attīstību. Lai maksimāli izmantotu šo projektu sniegtās iespējas, nepieciešams turpināt attīstīt investīciju atbalsta mehānismus, vienkāršot administratīvos procesus un stiprināt sadarbību starp uzņēmējiem, zinātniskajām institūcijām un valsts pārvaldi.

Nepieciešams koncentrēt visus līdzekļus eksportspējīgiem ūdeņraža produktiem – gan ražošanai, gan tehnoloģiju atbalstam, gan tirgus ieguvei. Latvijas pašpatēriņš nebūs spējīgs izveidot ūdeņraža nozari, bet zemu izmaksu uz eksportu orientēta ūdeņraža produktu ražošana to var izdarīt.

3.1.4. Riski un izaicinājumi

3.1.4.1. Zems pieprasījums: ūdeņraža ražošana šobrīd ir ar izaicinājumiem, jo trūkst gatavu patērētāju. Bez droša un uzticama patēriņa uzņēmumiem ir grūti pieņemt lēmumus par investīcijām. Salīdzinoši tuvā nākotnē daļu pieprasījuma varētu nodrošināt izmēģinājuma projekti, kas ļautu potenciālajiem patērētājiem izmēģināt ūdeņraža tehnoloģiju bez tūlītējām liela mēroga saistībām, vienlaikus gūstot pieredzi, kas nepieciešama, lai efektīvi palielinātu ražošanas apjomu.

3.1.4.2. Salīdzinoši augstas izmaksas: zaļais ūdeņradis ir dārgāks nekā fosilās alternatīvas pie tagadējām fosilo enerģijas nesēju cenām, nesenās enerģētiskās krīzes laikā bija sasniegta cenu paritāte un situācijas, kad zaļā ūdeņraža ražošanas izmaksas bija zemākas nekā pelēkā ūdeņraža izmaksas. Potenciālo patērētāju skaits ir ierobežots, un patērētāju gatavība maksāt par zemu oglekļa emisiju risinājumiem nav pietiekami augsta, lai segtu pašreizējo izmaksu starpību starp ūdeņradi un fosilajām alternatīvām. Uzņēmumiem Latvijā ir pieejamas ES finansējuma programmas, piemēram, Inovāciju fonds un Eiropas Ūdeņraža banka. Tomēr šie instrumenti ir paredzēti liela mēroga darbībām, tāpēc tie nav piemēroti lielākajai daļai potenciālo ūdeņraža lietotāju valstī. Latvijā trūkst arī valsts atbalsta programmu, kas papildinātu ES finansējumu gan ražošanas, gan izmantošanas jomā. Atšķirībā no lielākās daļas ES dalībvalstu Latvija nav piedalījusies nevienā ar ūdeņradi saistītā Eiropas kopējo interešu nozīmīgā projektā, kas vēl vairāk ierobežo tās piekļuvi ūdeņraža finansējumam. Daži pētniecības granti, galvenokārt ES programmās, piemēram, "Apvārsnis Eiropa", ir pieejami agrīnā attīstības posmā. Tomēr, lai gan šie instrumenti atbalsta tehnoloģiju inovācijas, tie nenodrošina finansiālu atbalstu, kas nepieciešams, lai palielinātu pieprasījumu vai piedāvājumu. Ņemot vērā neskaidrības, nozare šobrīd atturas no investīcijām.

3.1.4.3. Tehnoloģiskā nenoteiktība: Ir svarīgi analizēt, kuras tehnoloģijas nākotnē būs dzīvotspējīgas – nepareizi lēmumi šobrīd var radīt ilgtermiņa zaudējumus. Ūdeņraža tehnoloģijas, piemēram lidmašīnu un sintētisko degvielu ražošana, vēl ir attīstības stadijā, radot riskus saistībā ar efektivitāti un izmaksām, kā arī tehnoloģisko risinājumu tālāko attīstību.

3.1.4.4. Regulatīvā neskaidrība: trūkst nepieciešamā regulējuma un koordinācijas starp iesaistītajām pusēm. Transporta nozarē ūdeņradis pašlaik tiek regulēts līdzīgi kā saspiestā dabasgāze, pat attiecībā uz transportlīdzekļiem ar kurināmā elementiem, kas ne vienmēr ir lietderīgi, ņemot vērā atšķirīgās drošības un tehniskās prasības. Vēl viena būtiska problēma ir ūdeņraža drošības noteikumi, jo īpaši attiecībā uz aizsargjoslām ap degvielas uzpildes stacijām un ražošanas vietām. Tas ir saistīts ar to, ka ūdeņradis ir viegli uzliesmojoša un sprādzienbīstama gāze. Ar to saistītie riski ir redzami galvenokārt tad, ja ūdeņradis tiek pakļauts augstam spiedienam, piemēram, cisternās. Trūkst skaidru noteikumu par ūdeņraža uzglabāšanu, uzpildi, sertifikāciju, drošības sistēmām un ekspluatāciju.

3.1.4.5. Nepietiekama infrastruktūra: Ūdeņraža transportēšanas un uzglabāšanas risinājumi vēl nav attīstīti. Ūdeņraža tehnoloģiju plaša ieviešana, jo īpaši transporta nozarē, ir atkarīga no degvielas uzpildes infrastruktūras pieejamības. Atbilstoši Satiksmes ministrijas izstrādātajam informatīvajam ziņojumam "Par Latvijas Alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstības stratēģiju", pieņemts Ministru kabinetā 2025. gada 18. martā (prot.Nr.11 42.§), līdz 2030.gadam TEN-T tīklā jāuzstāda 3 ūdeņraža uzpildes stacijas ar kapacitāti 1 tonna/dienā, savukārt Rīgas pilsētas mezglā 1 ūdeņraža stacija, kura šobrīd prasības izpilda tikai daļēji, jo kapacitāte 0,3 tonnas/dienā. Vienlaikus jāatzīmē, ka ūdeņraža uzpildes infrastruktūras attīstību Latvijā kavē tirgus agrīnā attīstības stadija. Nepieciešams nodrošināt gan ražošanu, gan uzpildes infrastruktūru, gan transportlīdzekļus, kas lietos uzpildes infrastruktūru.

3.1.4.6. Konkurence: ES tirgus un eksporta jomā Latvijai jākonkurē ar citām Eiropas valstīm, kurām jau ir attīstītāka ūdeņraža infrastruktūra un pieredze. ES skatījumā svarīgs ir Baltijas tirgus kopumā, tāpēc nepieciešama aktīvāka sadarbība un politiku sinhronizācija un sinerģiju attīstīšana starp Baltijas valstīm.

3.1.4.7. Energoresursu pieejamība: Liela mēroga zaļā ūdeņraža ražošana prasa ievērojamu atjaunīgās enerģijas apjomu, kaut arī ir labas iespējas attīstīt nepieciešamās vēja enerģijas jaudas, tomēr projekti attīstās lēni un ir liela sabiedrības pretestība.

3.2. Mērķi

3.2.1. Veicināt Latvijas un ES enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanu, ražojot zaļo ūdeņradi un no tā ražotus produktus gan vietējam patēriņam, gan ES tirgum vai eksportam.

3.2.2. Paātrināt investīciju piesaisti, veidojot savstarpēji saistītu uzņēmumu klasterus un veicināt ostu un industriālo zonu attīstību.

3.2.3. Veicināt inovācijas un jaunu darba vietu radīšanu.

3.2.4. Radīt noieta tirgu vietēji ražotu klimatneitrālu tehnoloģiju vai to komponenšu izmantošanai atjaunīgas enerģijas ražošanā.

3.3. Rīcības virzieni

Mērķis: 3.3.1. Veicināt Latvijas un ES enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanu, ražojot zaļo ūdeņradi un no tā ražotus produktus gan vietējam patēriņam, gan ES tirgum vai eksportam.

3.3.1.1. Izveidot koordinētu pārvaldības sistēmu: Nodrošināt efektīvu ūdeņraža ekosistēmas attīstības vadību, iesaistot valsts, pašvaldību, nozaru un zinātnes pārstāvjus.

3.3.1.2. Attīstīt normatīvo un regulatīvo ietvaru Izveidot skaidru juridisko un standartizācijas bāzi, kas veicina ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanu un testēšanu.

3.3.1.3. Sasniegt šī plāna 3.6. sadaļā noteiktos rezultatīvos rādītājus.

Mērķis: 3.3.2. Paātrināt investīciju piesaisti, veidojot savstarpēji saistītu uzņēmumu klasterus un veicināt ostu un industriālo zonu attīstību.

3.3.2.1. Veidot pievilcīgu vidi privātajām un starptautiskajām investīcijām, mazinot administratīvos šķēršļus un nodrošinot finansiālu atbalstu, jo īpaši sākotnējām investīcijām pievilcīgu nodokļu režīmu un efektīvu eksporta kreditēšanu.

3.3.2.2. Izveidot integrētus reģionālos tīklus ūdeņraža ražošanai, uzglabāšanai, transportēšanai un pielietošanai, veicināt elektroenerģijas tīkla attīstību pieslēgumu nodrošināšanai starp AER un PtX ražotnēm ar pievilcīgiem tīkla tarifu risinājumiem.

Mērķis: 3.3.3. Veicināt inovācijas un jaunu darba vietu radīšanu.

3.3.3.1.Atbalstīt tehnoloģiju attīstību un jaunu risinājumu komercializāciju, sadarbojoties ar zinātniskajām institūcijām un uzņēmumiem.

Mērķis: 3.3.4. Radīt noieta tirgu vietēji ražotu klimatneitrālu tehnoloģiju vai to komponenšu izmantošanai atjaunīgas enerģijas ražošanā.

3.3.4.1. Stimulēt pieprasījumu pēc zaļā ūdeņraža un klimatneitrālām tehnoloģijām vietējā tirgū un iekarot starptautiskos tirgus.

3.3.4.2. Nodrošināt sabiedrības izpratni un atbalstu ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanai, veicinot izglītību un informētību par klimatneitrālo ekonomiku.

3.4. Pasākumi

3.4.1. Izveidot koordinētu pārvaldības sistēmu: Nodrošināt efektīvu ūdeņraža ekosistēmas attīstības vadību, iesaistot valsts, pašvaldību, nozaru un zinātnes pārstāvjus.

3.4.1.1. EM sadarbībā ar iesaistītajām pusēm ik gadu pārskatīs šo plānu, analizējot izpildi, ja nepieciešams, konkretizējot mērķus, termiņus un atbildības.

3.4.1.2. EM sadarbībā ar KEM un ZM, kā arī ieinteresētajiem komersantiem inovatīvu ūdeņraža ražošanas tehnoloģiju izstrādi, kas veicinātu ilgtspējīgas bioekonomikas un aprites ekonomikas attīstību Latvijas tautsaimniecībā.

3.4.1.3. EM sadarbībā ar KEM izveidot ietvaru ūdeņraža ieleju attīstībai, sākotnēji decentralizēti ap ģenerācijas un patēriņa centriem un vēlākā stadijā visaptveroši, apvienojot koordinētā Latvijas ūdeņraža ielejā.

3.4..2. Attīstīt normatīvo un regulatīvo ietvaru Izveidot skaidru juridisko un standartizācijas bāzi, kas veicina ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanu un testēšanu.

3.4.2.1. EM sadarbībā ar ieinteresētajiem komersantiem un standartizācijas organizācijām ik gadu noteikt un aktualizēt standartus ūdeņraža kvalitātei, drošībai un infrastruktūrai, balstoties uz uzņēmēju vajadzībām, ES un starptautisko pieredzi.

3.4.2.2. EM sadarbībā ar iesaistītajām pusēm regulāri analizēt vajadzību un nepieciešamības gadījumā izstrādāt un ieviest tiesisko ietvaru inovāciju testēšanai (piemēram, regulatīvās smilškastes), kas ļauj uzņēmumiem un zinātniskajām institūcijām droši pārbaudīt ūdeņraža tehnoloģijas ierobežotā vidē.

3.4.2.3. EM sadarbībā ar KEM un citām atbildīgajām ministrijām sadarbībā ar iesaistītajām pusēm un LIAA identificēt, izstrādāt un virzīt normatīvos aktus, kas veicina ūdeņraža ražošanu, transportēšanu un pielietošanu, tostarp drošības un vides prasības, kā arī novērš administratīvos šķēršļus.

3.4.3. Sasniegt šī plāna 3.6. sadaļā noteiktos rezultatīvos rādītājus.

3.4.3.1. EM sadarbībā ar LIAA apkopot un regulāri atjaunot informāciju par visiem plānotajiem ūdeņraža ekosistēmas attīstības projektiem, to ieviešanas termiņiem un plānoto jaudu un savstarpējo sinerģiju.

3.4.3.2. EM ikgadēji analizēt ūdeņraža ražošanas un pielietojuma potenciālu, piemēram, izmantojot Pasaules Bankas Ātrās diagnostikas rīku⁵⁶ un IRENA metodoloģiju, vai citus analītiskos rīkus, lai precizētu ražošanas apjomus un infrastruktūras vajadzības.

3.4.3.3. EM, ņemot vērā apkopoto informāciju, atbilstoši nepieciešamībai precizēt mērķus, kā arī izstrādāt detalizētāku to ieviešanas trajektoriju.

3.4.4. Veidot pievilcīgu vidi privātajām un starptautiskajām investīcijām, mazinot administratīvos šķēršļus un nodrošinot finansiālu atbalstu, jo īpaši sākotnējām investīcijām pievilcīgu nodokļu režīmu un efektīvu eksporta kreditēšanu.

3.4.4.1. LIAA sadarbībā ar EM, SM un KEM attiecībā par SAF ražošanu Latvijā, kad nepieciešams, virzīt ūdeņraža ekosistēmas projektus Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē, lai mazinātu administratīvos šķēršļus un paātrinātu to īstenošanu.

3.4.4.2. EM analizēt iespējamo dalība ES finansēšanas mehānismos, tajā skaitā Ūdeņraža bankas izsolēs, lai piesaistītu atbalstu vietējām ūdeņraža ražošanas iniciatīvām un LIAA par šīm iespējām informēt uzņēmējus.

3.4.4.3. LIAA regulāri organizēt starptautiskus forumus, apaļos galdus un izstādes, lai prezentētu Latvijas ūdeņraža potenciālu un piesaistītu privāto kapitālu, tostarp no ES un globālajiem investoriem.

3.4.5. Izveidot integrētus reģionālos tīklus ūdeņraža ražošanai, uzglabāšanai, transportēšanai un pielietošanai, veicināt elektroenerģijas tīkla attīstību pieslēgumu nodrošināšanai starp AER un PtX ražotnēm ar pievilcīgiem tīkla tarifu risinājumiem.

3.4.5.1. EM sadarbībā ar attiecīgajām pašvaldībām izvērtēt un atbalstīt ūdeņraža un neto nulles emisiju ieleju attīstību un izveidi, īpaši brīvostās (Rīga, Ventspils, Liepāja), lai nodrošinātu sinerģiju starp ražošanu, loģistiku un eksportu.

3.4.5.2. EM un KEM sadarbībā ar AS Conexus Baltic Grid, ieinteresētajām pašvaldībām un ostu pārvaldēm izstrādāt un veicināt pasākumus, lai izvērtētu un attīstītu ūdeņraža transportēšanas un uzglabāšanas infrastruktūru, tostarp cauruļvadus un degvielas uzpildes stacijas.

3.4.5.3. EM veicināt ūdeņraža ekosistēmas projektu sinerģiju ar sauszemes un jūras vēja projektu, kā arī saules enerģijas projektu attīstību, lai nodrošinātu elektroenerģiju zaļā ūdeņraža ražošanai, tajā skaitā, izvērtējot elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu nepieciešamo attīstību.

3.4.6. Atbalstīt tehnoloģiju attīstību un jaunu risinājumu komercializāciju, sadarbojoties ar zinātniskajām institūcijām un uzņēmumiem.

3.4.6.1. EM sadarbībā ar LIAA un iesaistītajām institūcijām veicināt pilotprojektu attīstību, identificējot un mazinot administratīvos šķēršļus un veicinot finansējuma identifikāciju un piesaisti, pilotprojektu ieviešanai (piemēram, ūdeņraža pielietojumam transportā vai koģenerācijā), nodrošinot tehnisko atbalstu.

3.4.6.2. EM sadarbībā ar IZM un KEM veicināt finansējuma piesaisti un attiecīgo pētījumu virzienu atbalstu zinātniskajās institūcijās, lai attīstītu un adaptētu Latvijas vajadzībām ūdeņraža ražošanas un pielietojuma tehnoloģijas.

3.4.6.3. EM sadarbībā ar KEM attīstīt atbalsta programmas, kas veicina tehnoloģiju pāreju un komercializē klimatneitrālās tehnoloģijas, tostarp ūdeņraža ekosistēmas attīstībai, un veicināt lokālo demonstrācijas un pilotrisinājumu paātrinātu ieviešanu ar nelielu neatmaksājama atbalsta vai finanšu mehānismu palīdzību un inovatīvām regulatīvām "smilškastēm".

3.4.7. Stimulēt pieprasījumu pēc zaļā ūdeņraža un klimatneitrālām tehnoloģijām vietējā tirgū un iekarot starptautiskos tirgus.

3.4.7.1. EM, KEM un SM savas kompetences jomās izstrādāt atbalsta programmas atjaunīgā ūdeņraža izmantošanai lielas noslodzes transportā, rūpniecībā un enerģētikā, kā arī attīstīt inovatīvā publiskā iepirkuma veicinošus pasākumus un demonstrācijas pilotprojektu ātrai realizācijai, jo īpaši ar augstu vietējā ražojuma komponenšu izmantošanu.

3.4.7.2. EM sadarbībā ar LIAA veidot sadarbību ar ES dalībvalstīm un trešajām valstīm, lai nodrošinātu noieta tirgu zaļajam ūdeņradim un tā atvasinājumiem (piemēram, metanolam, amonjakam).

3.4.7.3. EM sadarbībā ar LIAA atbalstīt vietējo klimatneitrālo tehnoloģiju un komponenšu ražotājus, piedāvājot tos starptautiskajos atjaunīgās enerģijas tirgos.

3.4.7.4. EM sadarbībā ar KEM attīstīt sadarbību ar Lietuvu, Igauniju un citām ES valstīm, lai dalītos pieredzē, attīstītu kopīgus infrastruktūras projektus un izveidotu Baltijas ūdeņraža tirgu.

3.4.7.5. EM sadarbībā KEM iesaistīties ES iniciatīvās, piedaloties ES Ūdeņraža stratēģijas un Tīrā ūdeņraža partnerības⁵⁷ projektos, lai piekļūtu zināšanām, finansējumam un tehnoloģijām.

3.4.8. Nodrošināt sabiedrības izpratni un atbalstu ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanai, veicinot izglītību un informētību par klimatneitrālo ekonomiku.

3.4.8.1. EM sadarbībā ar KEM un LIAA, kā arī ar ieinteresētajiem komersantiem un nevalstiskajām organizācijām, primāri piesaistot ES finansējumu, īstenot sabiedrības informēšanas kampaņas (seminārus, publikāciju sērijas, ekskursijas uz demonstrācijas projektiem) par ūdeņraža tehnoloģiju drošību, ieguvumiem un lomu klimatneitralitātē, kā arī organizēt publiskas diskusijas un demonstrācijas projektus, lai vairotu sabiedrības uzticēšanos un iesaisti ūdeņraža ekosistēmas attīstībā, un veicināt šīs vīzijas sasaisti ar AER projektu attīstības veicināšanas pasākumiem.

3.4.8.2. EM sadarbībā ar IZM un augstākās izglītības iestāžu pārstāvjiem, ņemot vērā uzņēmēju nākotnes vajadzības, izstrādāt izglītības programmas profesionālās izglītības iestādēm, lai sagatavotu speciālistus ūdeņraža nozarē, ņemot vērā ES Ūdeņraža akadēmijas pieredzi un priekšlikumus. EM, prognozējot darba tirgus vajadzības, rosināt Augstākās izglītības iestādēm izstrādāt studiju programmas speciālistu sagatavošanai ūdeņraža nozarē, ņemot vērā ES Ūdeņraža akadēmijas pieredzi un priekšlikumus un ievērojot pēctecību⁵⁸.

3.5. Panākumu faktori

3.5.1. Stabils finansējums no ES fondiem, privātiem investoriem un valsts budžeta atbalsts.

3.5.2. Efektīva partnerība starp valsti, privāto sektoru un akadēmiskajām institūcijām. 3.5.3. Sekmīga ūdeņraža ražošanas un pielietojuma tehnoloģiju komercializācija.

3.5.4. Pieaugošs iekšzemes un eksporta tirgus pieprasījums pēc zaļā ūdeņraža un tā atvasinājumiem.

3.5.5. Politiskā stabilitāte – vienota valsts un ES līmeņa apņemšanās īstenot noteiktos enerģētikas un ekonomiskās attīstības mērķus.

3.6. Rezultatīvie rādītāji

Ņemot vērā, ka šobrīd vēl nav pietiekami detalizēta analīze par visiem ūdeņraža ekosistēmas projektiem, kā arī daudzi no tiem ir sākotnējā stadijā, tāpat arī šī plāna uzdevumu un aktivitāšu īstenošana piesaistīs papildus investīcijas šobrīd skaitlisko rādītāju noteikšanā tiek ņemti vērā šādi pieņēmumi, kur iekšējais patēriņš aprēķināts ņemot vērā Latvijas enerģētikas stratēģijas 2050 pieņēmumus. Tāpat arī ņemts vērā, ka Latvijas enerģētikas sistēmai iespējams pieslēgt papildus 6 GW AER jaudas, vienlaikus iekšējam patēriņam, ņemot vērā papildus elektrifikāciju, atbilstoši Latvijas enerģētikas stratēģijas aprēķiniem ir nepieciešams ap 2 GW uzstādītās jaudas. Ņemot vērā, ka ūdeņraža ekosistēmas darbībai ir jāsaņem elektroenerģija pēc iespējas pastāvīgi, ir likts lielāks uzsvars uz sauszemes un jūras vēja enerģijas attīstību, tomēr paredzot zināmu lomu saules enerģijai. Tāpēc izvēlēti sekojoši pieņēmumi: elektroenerģiju nodrošina 1 GW (1000 MW) sauszemes vēja, 1 GW (1000 MW) Baltijas jūras vēja un 0,5 GW (500 MW) saules enerģijas, izmantojot 2030. gada tehnoloģijas. Amonjaka ražošana ir 100 000 tonnas gadā, iekšējais ūdeņraža patēriņš (112 GWh 2030. gadā, 627 GWh 2035. gadā, ar 30% vietējo patēriņu un 70% eksportu no norādītajiem apjomiem), un pārpalikums tiek pārveidots sintētiskajās degvielās vai metanolā eksportam. Tāpat arī ņemti vērā LIAA iesniegtās investīciju projektu ieceres. Rezultatīvie rādītāji šajā stadijā ir indikatīvi un tiks regulāri pārskatīti, ņemot vērā attiecīgās jomas uzņēmējdarbības attīstību. Šobrīd apskatīti divi iespējamie scenāriji eksportam – orientācija uz metanolu vai sintētiskajām degvielām.

Rezultatīvie rādītāji:

• Saražotā ūdeņraža apjoms:

○ Kopā: 175 100 t H₂ gadā.

○ Amonjaks: 17 650 t gadā.

○ Iekšējais H₂ patēriņš: 11 200 t (2030), 62 706 t (2035).

○ Pārpalikums eksporta produktiem: 146 250 t (2030), 94 744 t (2035).

• Eksporta produkti:

○ Metanola scenārijs:

▪ 2030: 1 170 000 t CH₃OH (CO₂: 1 608 750 t).

▪ 2035: 757 952 t CH₃OH (CO₂: 1 042 184 t).

○ Sintētisko degvielu scenārijs:

▪ 2030: 365 625 t degvielas (CO₂: 1 005 468 t).

▪ 2035: 236 860 t degvielas (CO₂: 651 365 t).

• Sintēzē izmantotais CO₂ apjoms (0,65–1,6 milj. t gadā atkarībā no scenārija) jānodrošina no rūpniecības vai siltumenerģiju ražojošo katlu māju emisiju uztveršanas (CCS).

• Darba vietas: Vismaz 800 jaunas darba vietas līdz 2030. gadam, pieaugot proporcionāli eksporta apjomam.

4. Finansējums

Šajā stadijā nav iespējams izstrādāt detalizētu finansējuma plānu katram rīcības virzienam un pasākumam.

Plānā paredzēto Latvijas ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju attīstības rīcības virzienu un prioritāro pasākumu īstenošanai tiks vērtētas iespējas tos īstenot ES fondu un tam paredzētā nacionālā līdzfinansējuma ietvaros, pamatā orientējoties uz nākamo fondu plānošanas periodu, kā arī ES horizontālajām programmām un klimata finansējumu.

5. Ieviešana un tālākās rīcības

1. Ekonomikas ministrija līdz 2026. gada 1. jūnijam un pēc tam regulāri reizi trijos gados sagatavo un iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā ziņojumu par mērķu, rīcības virzienu un pasākumu izpildi, norādot progresu rezultatīvo rādītāju sasniegšanā, tajā skaitā:

1.1. SEG emisiju līmeni rūpniecības sektorā;

1.2. fosilo kurināmo un AER īpatsvaru rūpniecības enerģijas patēriņā;

1.3. nozīmīgāko zaļo tehnoloģiju ieviešanas progresu.

2. EM regulāri, ne retāk kā reizi gadā, informēs par progresu Nacionālās enerģētikas un klimata padomes Rūpniecības darba grupu.

---

Ekonomikas ministrs V. Valainis