Saeimas ziņas

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā

Aizvadītonedēļ komisijas deputāti izvērtēja likumprojektu par grozījumiem likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” un akceptēja virzīšanai pirmajā lasījumā Saeimā LNNK frakcijas deputātu iesniegto redakciju, proti, ka ar pievienotās vērtības nodokli neapliek iedzīvotāju maksājumus par pakalpojumiem, izņemot maksu par telefonu.

Kā pastāstīja komisijas priekšsēdētājs O.Kehris, likums “Par pievienotās vērtības nodokli”, kas stājās spēkā šā gada 1.maijā, ir korekts un ekonomiski pamatots. Diemžēl tā piemērošanā ir pieļautas rupjas kļūdas, automātiski pievienotās vērtības nodokli pieskaitot maksai par komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā cietuši simtiem tūkstošu iedzīvotāju.

Arī Finansu ministrijas atzinumā par iesniegto likumprojektu uzsvērts, ka “lai pareizi piemērotu pievienotās vērtības nodokli par iedzīvotājiem sniegtajiem pakalpojumiem, ir jāizstrādā jauni tarifa izcenojumi, no pašizmaksas atskaitot pievienotās vērtības nodokli (priekšnodokli), ko uzņēmumi ir samaksājuši, iegādājoties preces un izejvielas savas darbības nodrošināšanai, un atlikušo vērtību apliekot ar pievienotās vērtības nodokļa 18 procentu likmi. Pareizi izstrādāti tarifa izcenojumi būtiski nepaaugstinās iedzīvotāju komunālos maksājumus. Pēc Finansu ministrijas aprēķiniem, piemēram, siltumenerģijas tarifs par vienu gigakaloriju varētu paaugstināties no 4 līdz 6 procentiem”.

Tāpēc Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosinās LR Valsts kontrolei veikt izmeklēšanu un sodīt vainīgās amatpersonas par šī likuma diskreditāciju. Turklāt valdībai notikušo vajadzētu izvērtēt politiski, un, kā atzina O.Kehris, kādai amatpersonai nāktos atkāpties no amata. Arī pašvaldības, tajā skaitā Rīgas Dome, ir atbildīga un pelnījušas nosodījumu. No iedzīvotājiem nelikumīgi iekasētā nauda ir vai nu jāatdod, vai arī jāieskaita turpmākajos maksājumos.

Anita Martinsone, Saeimas ziņu dienests

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs — pie Valsts prezidenta

Piektdien, 25. augustā, pie Valsts prezidenta ieradās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš, lai informētu Valsts prezidentu par ceturtdien notikušo komisijas sēdi, kurā deputāti apsprieda iespēju vēl 5. Saeimas darbības laikā pieņemt likumu par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu.

Jānis Lagzdiņš pastāstīja, ka ir vairāki ar Valsts prezidenta darbību saistīti jautājumi. Tie prasa noregulējumu likumu līmenī, kā tas tiek praktizēts citās valstīs. Juridiski reglamentējot ar Valsts prezidenta darbību saistītos jautājumus, izveidotos shēma, kurā Valsts prezidenta funkcijas nosaka Satversme, bet jautājumus, kas neskar Valsts prezidenta funkcijas, nosaka atsevišķs likums vai likumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēmusi turpināt darbu likumprojekta izstrādē.

Valsts prezidenta preses dienests