
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vispārīgie administratīvie akti: Šajā laidienā 2 Pēdējās nedēļas laikā 2 Visi
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. 2025/14.1-07/1522
Rīgā 2025. gada 10. decembrī
Valsts nozīmes mākslas pieminekļa "Lasāmpults" (valsts aizsardzības Nr. 9426) izmantošanas un saglabāšanas norādījumi
Norādījumi izdoti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautā valsts nozīmes mākslas pieminekļa "Lasāmpults" (turpmāk tekstā – Mākslas piemineklis) izmantošanai un saglabāšanai.
Adresāts: Valsts nozīmes mākslas pieminekļa īpašnieks (valdītājs).
Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" (turpmāk tekstā – Norādījumi), lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā – Pārvaldes) atļaujas, kā arī pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumu.
Kultūras pieminekļa statuss: Mākslas piemineklis iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes mākslas piemineklis. Informācija pieejama informācijas sistēmā https://mantojums.lv.
Norādījumi attiecināmi uz valsts aizsargājamu valsts nozīmes mākslas pieminekli ar šādu valsts aizsardzības numuru un adresi:
|
Aizsardz. Nr. |
Pieminekļa nosaukums |
Atrašanās vieta |
Kadastra apzīmējums |
|
9426 |
"Lasāmpults" |
Rīga, Skārņu iela 24 |
01000020112001 |
1. Mākslas pieminekļa apraksts un vēsturiskais konteksts:
Objekts, Svēto rakstu tekstu un paziņojumu lasīšanai paredzētā koka pults, ir novietots uz trapecveida koka podesta. Pulti veido trīs daļas – balsts, korpuss un vainagojošā daļa. Balstam ir profilēta četrstūra formas pēda, rotāta ar kokā grieztu lapu rindu, un rāmja-pildiņu konstrukcijā veidots uz augšu nedaudz paplatināts trapecveida stāvs. Tā pildiņus ierāmē dekoratīva lapu josla un iekšpusē rotā variēti kokā griezti dekoratīvi motīvi – lapu-stīgu vijums un baznīcu raksturojoši priekšmeti (krusts, kauss, atvērta grāmata, Bībeles galdiņš). Balstu noslēdz dzega, ko veido pārsietas lauru vītnes josla. Virs pults balsta izvietots tās korpuss uz augšu nedaudz paplatinātas trapeces formā. Korpusa skaldnes klāj variēti reljefi kokā griezti dekoratīvi motīvi – iekārta drapērija, kas ietver rozeti, mijas ar iekārtu ozollapu vītni, kas ietver vairogu ar heraldiskās lilijas motīviem. Korpusu noslēdz dzega, rotāta ar kokā grieztu stilizētu palmešu rindu. Virs korpusa ir izvietota pults vainagojošā daļa nošķeltas, kanelētas kolonnas formā. Tā balsta galdiņa četrstūra plakni. Izteikti arhitektoniskās formas un dekoratīvais rotājums liecina par vēlā klasicisma – ampīra periodu. Izmēri: pults kopējais augstums – 141 cm, pults apakšējā pamatne – 42 x 42 cm, korpusu noslēdzošās dzegas pamatne – 61 x 61 cm. Materiāls, tehnika: koks, griezts, krāsots brūns, zaļš, sarkans, balts, dekoratīvie elementi apzeltīti.
2. Mākslas pieminekļa saglabājamās vērtības:
2.1. oriģinālais pamatmateriāls un izpildījuma tehnika;
2.2. objekta forma;
2.3. virsmas apdare;
2.4. krāsojums;
2.5. polihromija;
2.6. dekoratīvais risinājums;
2.7. izpildījuma amatnieciskā kvalitāte.
3. Pārvaldes izvirzītās prasības Mākslas piemineklim:
3.1. Uzturēšanas režīms:
3.1.1. Mākslas pieminekli ir aizliegts iznīcināt. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts Mākslas piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esoša Mākslas pieminekļa saglabāšanu nodrošina tā valdītājs.
3.1.2. Mākslas pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir ievērot likumu, citus normatīvos aktus un Pārvaldes norādījumus, kā arī laikus informēt Pārvaldi par bojājumiem vai restaurācijas iecerēm un jebkuru saimniecisko darbību, kas pārveido Mākslas pieminekli, būvi vai vidi, ar kuru tas saistīts.
3.1.3. Lai nodrošinātu kustamā Mākslas pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītājam) jānodrošina būves un telpas uzturēšana un kopšana, nepieļaujot tādu apstākļu veidošanos, kas var bojāt kustamo Mākslas pieminekli.
3.1.4. Mākslas pieminekļa apkopšanu ieteicams veikt restaurācijas speciālistu uzraudzībā. Bez speciālistu uzraudzības aizliegta tīrīšana ar asiem, ķīmiskiem vai abrazīviem līdzekļiem, kā arī lakošana un krāsošana. Ikdienas kopšanas darbiem bez ūdens, ķīmisku u. c. līdzekļu pielietošanas (sausā veidā) nav nepieciešama īpaša Pārvaldes rakstveida atļauja.
3.1.5. Telpā, kur atrodas Mākslas piemineklis, iespēju robežās jānodrošina piemēroti apstākļi. Jāizvairās no krasām gaisa, relatīvā mitruma un temperatūras svārstībām. Ar Mākslas pieminekļa uzturēšanas režīmu var iepazīties informācijas sistēmas "Mantojums" (https://mantojums.lv), sadaļā "Režīmi un ĢEO".
3.1.6. Faktori, kas ietekmē materiālā kultūras mantojuma saglabātību: vides ietekme (relatīvais mitrums, temperatūra, gaisma, gaisa piesārņojums); cilvēku darbība (nepareiza pārvietošana, nepiemērota izmantošana, ugunsgrēki, zādzības, vandālisms, u. c.); bioloģiskie faktori (mikroorganismi, insekti, grauzēji); dabas katastrofas (plūdi, vētras, zemestrīces, nogruvumi). Saglabāšanas procesā nedrīkst eksperimentēt vai veikt neprofesionālas darbības ar oriģināliem.
3.1.7. Mākslas pieminekļa uzturēšanu, konservāciju, remontu un restaurāciju veic īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem.
3.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:
3.2.1. Mākslas pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt Mākslas pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās Mākslas pieminekļa vērtība.
3.2.2. Mākslas pieminekļa restaurācijas, remonta un konservācijas darbus drīkst veikt tikai pēc izpētes, saskaņojuma ar Pārvaldi un Pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas. Darbus veic sertificēti restauratori ar pieredzi attiecīgā laikposma koktēlniecības vai galdniecības objektu restaurācijā, iepriekš saņemot rakstisku Pārvaldes atļauju. Mākslas pieminekļa izpēti ar destruktīvajām metodēm (zondāžas, paraugu ņemšana ķīmiskajām vai fizikālajām analīzēm u. c.) drīkst veikt tikai ar Pārvaldes rakstveida atļauju. Pēc darbu veikšanas izpētes rezultāti jāiesniedz Pārvaldē.
3.2.3. Mākslas pieminekļa konservācijā, remontā un restaurācijā lieto oriģinālam un vēlāku laiku vērtīgiem uzslāņojumiem atbilstošus un ar tiem saderīgus materiālus. Restaurācijā vēlams izvēlēties viegli atgriezeniskus materiālus.
3.2.4. Ja paredzēti Mākslas pieminekļa konservācijas, restaurācijas darbi:
3.2.4.1. Īpašniekam vai tā pilnvarotajai personai nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju konservācijas vai restaurācijas darbiem.
3.2.4.2. Pārvalde Mākslas pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamā darbu vieta, apjoms, defektu shēma un izpildīšanas veids, darbu metodika, restaurācijā izmantojamie materiāli, kā arī pamatojums to izvēlei. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (izvērtējot darbu raksturu un apjomu – vizuālās fiksācijas dokumentu, projekta, apraksta un metodikas) izvērtēšanas un saskaņošanas Pārvaldē.
3.2.4.3. Pēc darbu pabeigšanas un Pārvaldes atzinuma par darbu atbilstību saņemšanai, mēneša laikā jāiesniedz pārskats (restaurācijas darbu atskaite) par veiktajiem darbiem.
3.2.5. Bez saskaņošanas ar Pārvaldi nav pieļaujama Mākslas pieminekļa pārvešana un atrašanās adreses maiņa.
4. Par Mākslas pieminekļa izmantošanas un saglabāšanas norādījumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.
5. Bez saskaņošanas ar Pārvaldi nav pieļaujama Mākslas pieminekļa pārvešana un atrašanās adreses maiņa.
6. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:
6.1. Būves vai vides, ar kuru saistīts nekustamais Mākslas piemineklis, kopšana un uzturēšana, nepārveidojot Mākslas pieminekļa saglabājamās vērtības.
6.2. Mākslas pieminekļa specifikai atbilstoša kopšana, izmantojot sausos kopšanas līdzekļus (putekļu sūcējs, mīksts audums u. tml.), kuri neietekmē Mākslas pieminekļa saglabājamās vērtības.
7. Citi noteikumi:
7.1. Priekšlikumu par valsts nozīmes pieminekļa statusa piešķiršanu objektam vai tā izslēgšanu no kultūras pieminekļu saraksta izvērtē pašvaldība un saskaņo ar Pārvaldi. Ja pašvaldība priekšlikumam nepiekrīt, tā sniedz motivētu rakstisku atteikumu priekšlikuma iesniedzējam.
7.2. Mākslas pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu valsts nozīmes mākslas pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.
7.3. Ja, atsavinot Mākslas pieminekli, īpašnieks konstatē aizdomīga darījuma vai darbības pazīmes, īpašnieks par to ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam un Pārvaldei.
8. Apstrīdēšanas kārtība:
8.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots.
8.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@nkmp.gov.lv.
Konsultācijas par kultūras pieminekļa saglabāšanu un uzturēšanu varat saņemt Pārvaldes Rīgas reģionālajā nodaļā (adrese: Pils iela 22, Rīga, LV-1050; e-pasta adrese: riga@nkmp.gov.lv; tālrunis 67213757, 66164796).
Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja I. Marta