• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pārdomu laikā, pārdomu reizē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.08.1995., Nr. 123 https://www.vestnesis.lv/ta/id/36367

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.453

Par valsts uzņēmuma "Bīmaņa aptieka" likvidāciju

Vēl šajā numurā

17.08.1995., Nr. 123

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

DIPLOMĀTIJA

Pārdomu laikā, pārdomu reizē

Ministru prezidenta biedra, ārlietu ministra

Valda Birkava vakardienas brīfingā

Kā klusu periodu pasaules diplomātijas praksē un līdz ar to jo piemērotu laiku turpmāko plānu pārdomāšanai augustu raksturoja ārlietu ministrs Valdis Birkavs, vakar tiekoties ar žurnālistiem kārtējā Ārlietu ministrijas rīkotajā brīfingā. Tā ieskaņā, atgādinot tuvās 6. Saeimas vēlēšanas, Valdis Birkavs izteica cerību, ka, pēc šīm vēlēšanām mainoties valdībai, tomēr nemainīsies Latvijas ārpolitiskais kurss.

— Mēs esam procesā, un tam ir jāturpinās, lai sasniegtu galamērķi — Eiropas Savienību,— teica Valdis Birkavs.

Atskatoties uz jaunāko ministrijas darbā, Valdis Birkavs atgādināja jau zināmās aktivitātes Dienvideiropas virzienā — Grieķijā parakstīto starpvalstu līgumu. Ārlietu ministrs arī informēja žurnālistus, ka ministrijā domā par Latvijas goda konsulu tīkla nostiprināšanu, jo finansiālu apsvērumu dēļ šobrīd jaunas vēstniecības atvērt nav iespējams. Informējot par Ārlietu ministrijas plāniem tuvākajai nākotnei, Valdis Birkavs minēja Somijas Republikas prezidenta Marti Ahtisāri (Martti Ahtisaari) valsts vizīti Latvijā 28. — 29. augustā, tāpat Indijas ārlietu ministra Salamana Kuršida (Salman Khursheed), Kanādas ārlietu ministra Andresa Ouleta (Andre Ouellet) un Luksemburgas ārlietu ministra oficiālās vizītes Latvijā, kā arī citas aktualitātes. Arī Šveices, Brazīlijas, Burundijas un Austrālijas vēstnieka akreditāciju Latvijā.

Raksturojot Latvijas starptautiskās attiecības Austrumeiropā, ārlietu ministrs uzsvēra, ka praktiski ar visām valstīm ir iniciēti divpusējie brīvās tirdzniecības līgumi un darbs ar tiem turpinās.

— Daudzos Eiropas politikas jautājumos mēs varam formulēt samērā kopīgu nostāju. Iespējams, ka jau septembrī varēsim parakstīt brīvās tirdzniecības līgumu ar Slovēniju,— teica Valdis Birkavs.— Gaidāmas arī Ungārijas prezidenta un Polijas premjerministra vizītes Latvijā, taču to laiki vēl nav precizēti. Tās acīmredzot notiks pēc Saeimas vēlēšanām.

Turpinās sarunas par ASV Federālās izmeklēšanas biroja nodaļas atvēršanu Rīgā — šajā jautājumā esot zināmas pozitīvas virzības, īpaši pēc FIB delegācijas uzturēšanās Rīgā.

Latvijas ārlietu ministrs 30.augustā, Koldingā (Dānijā) piedalīsies 5 plus 3 (Skandināvijas valstis un Baltijas valstis) ārlietu ministru tikšanās reizē, šeit arī tiks parakstīts Latvijas brīvās tirdzniecības līgums ar Islandi. Savukārt Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis oktobrī dosies valsts vizītē uz Zviedriju un piedalīsies ANO 50. jubilejas svinībās ASV. Tādas ir Ārlietu ministrijas ieceres.

— Ceru, ka pēc vēlēšanām ārpolitika būs vēl sekmīgāka nekā pirms vēlēšanām. Nevis tiks “nograuzts” tas, ko piecus gadus esam rūpīgi veidojuši un cēluši,— teica ārlietu ministrs.

Un žurnālistu repliku, pa kuru laiku pats Valdis Birkavs šajā saspringtajā diplomātiskajā darbībā pats piedalīsies priekšvēlēšanu kampaņā, ministrs atbildēja:

— Jūs taču zināt mūsu pieeju, ka labākā priekšvēlēšanu kampaņa ir labs valdības darbs.

Valdis Birkavs arī izteica gandarījumu par tām reizēm, kad, tiekoties ar Latvijas iedzīvotājiem, cilvēki sakot paldies par Latvijas ārpolitiku.

Brīfingā piedalījās arī Ārlietu ministrijas 2.daudzpusējo attiecību departamenta (Eiropas Savienība un ārējās ekonomiskās politikas jautājumu) direktore Iveta Sers. Viņa informēja par Eiropas Integrācijas biroja darbību. Pirmais un galvenais uzdevums ir Latvijas likumdošanas saskaņošanas koordinācija ar Eiropas Savienības normām un standartiem. Sagatavoti arī četri izdevumi par Eiropas Savienību un citām starpvalstu struktūrām — tā veicot otru svarīgāko biroja uzdevumu. Tās ir brošūras “Čsi par Eiropas Savienību” (domāta ļoti plašai auditorijai, galvenokārt kā mācību līdzeklis), “Latvijas ārējā tirdzniecība un investīcijas” (angļu valodā), “Latvijas ekonomiskās integrācijas koncepcija reģionālā aspektā” un brošūra “Latvija un Eiropas Savienība”, kurā apkopotas Latvijas politiķu runas saistībā ar Eiropas Savienību. Turpat ieskicēti arī jautājumi un problēmas Latvijas kontekstā ar Eiropas Savienību.

Iveta Sers informēja arī par starptautisko semināru “Latvijas un Eiropas Savienības paplašināšanās nākotnē: Eiropas Savienības dalībvalstu perspektīvas nākotnē”, kas septembrī notiks Rīgā.

Ārlietu ministrs brīfinga izskaņā žurnālistiem plašāk aplūkoja Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un savu piedalīšanos ANO pusgadsimta jubilejas pasākumos oktobrī.

— Es runāšu Ģenerālās asamblejas vispārējās debatēs, kur ir tiesības uzstāties Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, ārlietu ministram vai vēstniekam — pēc izvēles. Valsts prezidents runās tieši ANO 50 gadu jubilejā. Es šīs jubilejas tematiku, protams, neskaršu, — teica Valdis Birkavs, uzsverot ārpolitisko funkciju sadalījumu starp Valsts prezidentu un Ārlietu ministriju.

— Prezidents piedalās ārpolitikas realizācijā, nevis to nosaka, — teica Valdis Birkavs.— Mums ar Valsts prezidentu nav nekādu pretrunu, jo Valsts prezidenta nostāja ir ļoti precīza: Ārlietu ministrija ir viņa padomnieks. Visi lēmumi tiek pieņemti Ārlietu ministrijā un saskaņoti ar prezidentu.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!