PIEKTAJĀ SAEIMĀ 1995.gads. Pavasara sesija

22. jūnija sēde
Stenogramma

Nobeigums. Sākums “LV” nr.98., 101.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Krastiņš.

 

G.Bērziņš. Tātad sēklas dotācijas. Sēklas dotāciju mehānisms ir veidots tā, lai šo kvalitatīvo sēklu pēc iespējami lētāk pārdotu zemniekiem, kooperatīviem. Tas arī tā notika. Šobrīd tie kooperatīvi, kas ir nodarbojušies ar kvalitatīvas sēklas, pirmā un otrā ataudzējuma sēklas audzēšanu, ir problēmas priekšā, viņiem ir vajadzīga tā nauda. Viņu tirgus cena būtu augstāka brīvā tirgū viņi būtu pārdevuši par citu cenu, bet viņi pārdeva par zemāku, lai saņemtu dotācijas, dotu zemniekiem iespējas iesēt kvalitatīvu sēklu. Bet nākošgad tās sēklas nebūs. Šogad ir jāmiglo, un miglošanai vajadzīgo ķimikāliju cenas ir paaugstinājušās, un nav naudas, par ko tās nopirkt. Un otrs. Rudenī cilvēki un kooperatīvās sabiedrības, kas audzē sēklas, pateiks skaidri un gaiši — mēs tādās spēlītēs diez vai vairs piedalīsimies, kāda cena būs, par tādu pārdosim. Un būs atkal otrs lavīnveida efekts. Cena augs augstumā, pircēji nepirks, sēkla tiks sēta ļoti nekvalitatīva, ražas kritīsies un tā tālāk. Cik īsā laikā pat tās mazās pozitīvās iezīmes, kas sākušās, ir iespējams likvidēt!

Ir jautājums arī, protams, kādā veidā tas viss iespaidos. Runājot šeit par dotācijām, jāskar nedaudz arī jautājums par iepirkumiem. Neapšaubāmi šeit tika pateikts, ka graudi tiks iepirkti dārgāk, nekā iepirka no ārzemēm. Nav tā, Ūdra kungs nedaudz bija neprecīzs, jo 136 dolāri ir iepirkuma cena aiz robežām bez apgrozījuma nodokļa, bet cena minimālā garantētā cena, ko noteikusi valdība pie tam pretrunā ar likumu, jo likums nosaka cenu un apgrozījuma nodokli atsevišķi. Ir ierakstīts tikai tāds punkts — 71 lats kopā ar apgrozījuma nodokli. Čstā cena ir par 18 procentiem zemāka, un apgrozījuma nodokli, pievienotās vērtības nodokli tagad var saņemt tikai maksātājs, nemaksātājs nevar. Tāpēc šī cena - 136 dolāri — ir tad ja iegādājas aiz robežām.

Otrs. Ūdra kungs jau precīzi nosauca skaitļus. Ministru kabineta lēmums paredz 10 tūkstošus tonnu, Ūdra kungs jau jums pateica - 5 plus 6, tūkstoši. Kas ir devis tiesības pārkāpt Ministru kabineta lēmumu un Labības biroja padomes lēmumu? Labības biroja padomē visi lauksaimniecības ražotāji balsoja pret to, tikai valsts ierēdņi, kas ir pakļauti vadītāja politiskam spiedienam, atbalstīja un dabūja cauri šo priekšlikumu. Tāpēc, protams, šis jautājums ir jārisina un valdībai vajag būt drosmei pateikt skaidri un gaiši. Ja dotācijas nebūs, tad pasakiet tā! Un šajā jautājumā bija prasīta Gaiļa kunga personīgā atbilde, tas bija ierakstīts tieši jautājumā. Protams, Gaiļa kungs var atsaukties — neesmu finansu ministrs, Ūdra kungs arī saka, ka Finansu ministrija nedod, bet Gaiļa kungam jāzina kā tā lieta īstenībā risināsies. Gaiļa kungs kārtējo reizi nenāca atklāti runāt par šiem jautājumiem, paust savu viedokli. Protams, ir vieglāk stāvēt malā un, ja kaut kas nav riktīgi pateikts, sacīt, ka tas ministrs varbūt ne tā saprata un ne to pateica. Bet problēmas nerisinās. Un šīs skaidrības trūkums... Pirmkārt jau naudas trūkuma dēļ, bet varbūt arī skaidrības trūkuma dēļ varbūt būsim godīgi un pateiksim cilvēkiem, cik būs, cik nebūs. Tas ir minimālais, ko šodien mēs prasījām, bet pat šo godīgumu mēs īstenībā nesaņēmām, jo pateica nezinu, kad būs. Kad būs - pēc gada, pusgada, varbūt vispār nebūs. Šis jautājums ir ļoti sarežģīts, un neapšaubāmi laukos noskaņa pēc dažām kaut kādām, kā es teicu, pozitīvām kas bija pavasarī, iezīmēm, atkal turpina pasliktināties, un iespējams, ka šīs dotāciju neizmaksas būs pietiekams stimuls ražošanas tālākai samazināšanai, jo pamatā jau šīs dotācijas tiek maksātas tā sauktajiem produktīvajiem ražotajiem jeb lielražotājiem, ko it kā “Ceļš” atbalsta. Šeit jau mazajiem zemniekiem ir diezgan ierobežotas iespējas varbūt tās saņemt, jo transporta izdevumi lopu pārraugam uz divām trijām govīm ir ievērojami. Kaut gan šobrīd, šajā gadā ir vērojamas pozitīvas iezīmes attiecībā uz to zemnieku, lauksaimnieku bāzes paplašināšanos, kas šī dotācijas izmanto, pamatā tā ir produktīvo saimniecību subsidēšana, dotēšana, kas it kā vienmēr ir “Ceļa” prioritāte, jo ir teikts, ka mazajiem laukos nebūs vietas, bet lielie — jūs gan plauksiet un zelsiet. Nu nekā — i mazie neplaukst, i lielajiem beigas būs pēc šādas politikas. Tāpēc, protams, neapšaubāmi atbilde mūs neapmierināja. Protams, Saeima pieņēma šo ilgo atpūtu, pret kuru es balsoju, uzsvērdams, ka ir jāstrādā šajā krīzes laikā. Neapšaubāmi mēs būsim spiesti iesniegt pieprasījumu, lai Saeima varētu pieņemt arī kaut kādu lēmumu, jo tāda parunāšana par jautājumu ir tikai noskaidrošana. Mēs šobrīd noskaidrojām, ka valdība šeit nekā negrasās darīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies Bērziņa kungam! Godājamie deputāti, es gribēju atgādināt, ka situācija pašreiz Saeimas sēdē atbilst Saeimas Kārtības ruļļa 76.pantam, kur ir teikts, ja sēdē izceļas troksnis vai nekārtības un sēdes vadītāja pūles atjaunot kārtību ir nesekmīgas, sēdes vadītājs tālāk rīkojas saskaņā ar Kārtības rulli. Pašlaik es pielieku pūles, lai nebūtu trokšņa zālē. Lūdzu ar izpratni tomēr izturēties, ņemt vērā, ka mums pašlaik notiek sēde, un atļaut arī runātājiem runāt mazliet klusāk, un tamlīdzīgi. Tā ka pagaidām es sēdekli neatstāju un turpināsim darbu, jo pagaidām troksnis ir apklusis.

Nākamais mūsu darba kārtības jautājums ir 29. Tātad Latvijas Republikas zemkopības ministra Ārija Ūdra un kooperācijas valsts ministra Viļņa Edvīna Breša atbilde uz Saeimas deputātu Gundara Bērziņa, Andra Rozentāla, Aidas Prēdeles, Zigurda Tomiņa un Voldemāra Novakšānova jautājumu par “Daugavpils dzirnavnieka” privatizāciju. Nav teikts, kas ir šis “Daugavpils dzirnavnieks”. Lūdzu, Ūdra kungs!

 

Ā.Ūdris (zemkopības ministrs). Papildus rakstiskai atbildei es varu paskaidrot sekojošo. Tātad, beidzoties konkursam Daugavpilī par “Dzirnavnieka” privatizāciju, izveidojās situācija, kad viena grupa, lielāki zemnieki, vinnēja konkursā ar nelielu balsu pārsvaru pār otro zemnieku grupu, kas varbūt skaitliskā ziņā bija lielāka, un izcēlās konflikts. Mēs mēģinājām šo konfliktu novērst un palūdzām, lai šis abas grupas vienojas, par cik tā ir visa Latgales zona un “Dzirnavnieks” ir nepieciešams visiem zemniekiem, lai šos graudus uzglabātu un apstrādātu, un pārdotu tālāk gatavā veidā produkciju. Šis sarunas vēl turpinās. Es domāju, ka šīs abas grupas, abas firmas atradīs kompromisu savā starpā. Šajā sakarā bija saruna ar rajona padomes priekšsēdētāju. Lai šāda situācija neatkārtotos, Zemkopības ministrija šo lielo “Dzirnavnieku” privatizācijas konkursu izsludināšanai turpmāk varbūt pieies ar citiem kritērijiem, tajā skaitā arī “Dobeles dzirnavnieks” un “Rīgas dzirnavnieka” privatizācijai, lai patiešām visam reģionam būtu iespējas piedalīties plašākā mērā privatizācijā, kaut gan privatizācija ir viens, bet kombināta darbība un ieguldījums ir otrs. Tas arī lika varbūt privatizācijas komisijai, kas bija pietiekoši kompetenta un bija saaicināta kopā no vairākām ministrijām, izvēlēties kādu projektu, raugoties kāda būs atdeve. Mums ir jārēķinās ar to, ka šiem kombinātiem visiem būs jāstrādā. Un tā kā budžetam atbalsta iespējas turpmāk arī nebūs, tiem būs jāstrādā kā privātiem kombinātiem. Es domāju, ka šīs konfliktsituācijas ir novēršamas, patiešām uz vietas vienojoties, lai nav varbūt šeit administratīvi jāpasaka, kuri zemnieki ir lielāki - viena grupa vai otra. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies Ūdra kungam! Godājamie kolēģi, arī par šo jautājumu ir saņemts 10 deputātu pieprasījums. Tātad, “pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 123.pantu, lūdzam atklāt debates, apspriežot 29. darba kārtības punktu, kas sekmētu deputātu jautājumu būtības noskaidrošanu”. Gundars Bērziņš, Zigurds Tomiņš, Gunārs Resnais, Voldemārs Novakšānovs, Oskars Grīgs, Uldis Lakševics, Andris Rozentāls, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Pauls Putniņš un Andris Grots. Lūdzu balsošanu, un balsojam par priekšlikumu atklāt debates, par šo atbildi uz jautājumu. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 12, atturas - 14. Tiek atklātas debates. Lūdzu, vai ir pieteikušies debatēs? Lūdzu, Gundars Bērziņš! Pēc tam — deputāts Novakšānovs.

 

G.Bērziņš (LZS). Tātad par “Daugavpils dzirnavnieka” privatizāciju netika atbildēts viens jautājums, kas konkrēti bija kooperācijas valsts ministram. Vai tas kooperācijas modelis, pēc kura privatizēja “Daugavpils dzirnavnieku”, ir tas modelis, uz ko valsts ved kooperāciju valsts ministra personā? Atbilde netika saņemta ne rakstiski, ne mutiski. Ja uz pārējiem bija rakstiska atbilde, tad uz šo jautājumu nebija nekādas. Bet es izstāstīšu situāciju. Tātad Ūdra kungs teica — zemnieki... Tātad šajos rajonos dažas personas, kas ir Rīgā, Ogrē reģistrētas... Vai tos var saukt par zemniekiem? Te jau bija tas mūsu jautājums — ko mēs uzskatām par zemniekiem, ko mēs uzskatām par kooperāciju. Ja to, ka pieci cilvēki četros rajonos, pilnīgi tie paši cilvēki alfabēta kārtībā, var, dzīvojot Rīgā, Ogrē, uztaisīt kooperatīvās sabiedrības dažādos rajonos pieci vien, pēc tam uztaisīt kooperatīvo apvienību un uzvarēt šajā konkursā... Šeit jau neiet runa par pieeju, par reģionu vai kaut kādu kabatas pieeju. Šeit iet runa par likumu. Vai šī kooperācija ir atzīstama par lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju kooperāciju? Un šeit mums bija tas būtiskākais jautājums. Ja jau mūs uz tādu ceļu aicina, ja šis būs tas kooperācijas modelis, pēc kuras mēs attīstīsim savu kooperāciju valstī, tad uz to arī jāorientējas, tas arī skaidri jāpasaka. Otrā piedāvātā konkursa pretendentu grupā bija plaši pārstāvēti vairāku rajonu zemnieki. Un šeit varbūt neiet pat runa par to, kas konkursa uzvarēja, kas zaudēja, vai tiem bija ar vienādām tiesībām iespējas piedalīties konkursā. Neapšaubāmi es arī uzskatu, ka kombināta darbībā pēc tam ir svarīgi, kurš māk labāk arī saimniekot. Bet vai likumā paredzētā šī kooperatīvā sabiedrība, kas bija reģistrēta tādā kārtībā, kā es jums nosaucu, ir lauksaimniecības ražotāji, kas šeit varēja pretendēt kā lauksaimniecības ražotāji?

Otrs būtiskais jautājums. Neapšaubāmi kooperācija mums šobrīd ir pasludināta par valsts prioritāti, tai ir savs valsts ministrs. Un neapšaubāmi arī likumdošanā šeit jāskatās, vai viss ir sakārtots un vai viss ir kārtībā. Šeit, protams, ir arī šis jautājums, jo mums pamato ar to, ka Tieslietu ministrija uzskata, ka viss it kā varētu būt pat likumīgi, šī reģistrācija kā ražotāju kooperācijas reģistrācija. Neapšaubāmi daudzi cilvēki, it sevišķi Latgalē, šobrīd ir sašutuši par šī konkursa komisijas lēmumu. Pie tam lēmumu, kas tika pieņemts aizklāti. Nav zināms, kas balsoja par, kāda bija šī attiecība, kādi bija to cilvēku kritēriji, kuri deva priekšroku šai uzvarētāju sabiedrībai. Un tāpēc, lai radītu šo skaidrību, šis konkurss tika apturēts... rezultāti apturēti. 13.jūnijā Ūdra kungs ir atzinis viņu par pilnīgi likumīgu un atbilstošu pašreizējai likumdošanai, atbilstošu tai kooperācijas sistēmai, kādu mēs veidojam valstī, jo ir devis “zaļo gaismu” šī kombināta privatizācijai, nodošanai šai kooperatīvajai sabiedrībai. Tas bija tas, ko mēs gribējām noskaidrot. Tātad valdība uzskata, ka šajā gadījumā viss ir bijis pareizi. Tad mums, likumdevējiem, ir ļoti grūti saprast, kāpēc mēs daudzas normas rakstām likumos, bet viņas tiek izprastas pavisam savādāk un dzīvē aiziet un tiek pielietotas ievērojami atšķirīgi no tā, kā tiek pieņemtas likumos. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Man ir jāuzņemas... es atvainojos Novakšānova kungam... daļa vainas uz sevi, jo mēs devām iespēju atbildēt uz jautājumu kooperācijas valsts ministram Vilnim Edvīnam Bresim, kurš pašlaik dos uz jautājumu atbildi. Pēc tam Novakšānova kungs varēs izteikties debatēs.

 

V.E.Bresis (kooperācijas valsts ministrs). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka iznāk tā visai dīvaini, ka mūsu kolēģi atrod patiešām esošas, patiešām reāli esošas vainas mūsu likumdošanā un tad mēģina no šīs augstās tribīnes šo lietu tādā veidā transformēt, ka par mūsu likumdošanas nepilnībām atbild tāds vai cits ministrs. Šajā gadījumā patiešām ir tāda doma, ka, lūk, šie kooperatīvi, nu, acīmredzot Ūdra kungam jāizšķiro, tas viens būtu jāpaziņo par labo, tas otrs būtu bijis jāpaziņo par ļauno, un tad tam labajam, protams, būtu jādod tās priekšrocības, bet tam ļaunajam, protams, nebūtu jādod it nekas. Tāds ir, Bērziņa kungs, nu, es teiktu atklāti, visīstākais sociālisma modelis, kur patiešām tādā veidā arī ministrus šķiroja labajos un ļaunajos. Tiem labajiem, protams, iedeva kaut ko, tiem ļaunajiem, protams, nedeva neko. Bet tā tas diemžēl nenotiek, šodien tas notiek pavisam savādāk, un mēs šo, teiksim, likumību esam pārbaudījuši ļoti pedantiski, visi šie, teiksim, akti tika nosūtīti uz Tieslietu ministriju juridiskai ekspertīzei, tika pieprasīti arī no Uzņēmumu reģistra visi dokumenti, noskaidrots, kāda ir atbilstība likumiem. Un, Bērziņa kungs, man jums ir diemžēl jāpasaka ne visai patīkama ziņa, ka visi šie oficiālie avoti paziņoja, ka šī privatizācija notikusi saskaņā ar mūsu likumiem. Tādēļ es gribētu vērst jūsu uzmanību mazliet uz kaut ko citu, uz jautājumu, kuru faktiski jūs uzdevāt man, — vai tā ir tā īstā kooperācija. Un tad varbūt es jums gribētu atbildēt šoreiz patīkamāk, proti, ka es uzskatu, ka šī nav tā īstā kooperācija, ka mūsu likums par kooperāciju ir patiešām novecojis, ka viņš neatbilst pasaules un Eiropas uzskatiem un juridiskajiem standartiem par kooperāciju. Viņš neatbilst kooperācijas principiem, viņš arī neatbilst, ja ņemam, teiksim, kooperāciju darba veidu, es teiktu, faktiski neatbilst mūsu likumdošanai par nodokļiem, jo nekur pasaulē tieši pašu kooperatīvo uzņēmumu ar nodokļiem neapliek, bet gan kooperatīvu dalībniekus apliek ar nodokļiem. Un ir arī daudzi citi momenti, kuri patiešām šodien bremzē kooperatīvu attīstību mūsu valstī. Un es gribētu teikt, ka šajā ziņā arī, protams, būtu ļoti svarīgi, lai neviena kooperatīvā sabiedrība nebūtu slēgta. Tad, lūk, šie daži, teiksim, kaut desmit, zemnieki nevarētu nekādā gadījumā šo objektu tikai savā starpā tālāk izmantot. Tāpat arī peļņas sadale nekad nedrīkst būt peļņas sadale tikai uz dividendēm, kas patiešām rada šauras grupas monopolu.

Un, visbeidzot, es jums, kolēģi, gribētu teikt sekojošo: ņemot vērā patieso stāvokli ar kooperāciju mūsu valstī, mēs esam sagatavojuši jaunu likumu par kooperāciju Latvijā. Mēs jau esam dažām frakcijām šo pirmo, ja tā varētu teikt, variantu iesnieguši tādai darba apspriešanai, un tuvākajā laikā es ar savu frakciju šo likumu par kooperāciju iesniegšu oficiāli jūsu uzmanībai. Es ļoti lūgtu jūs to atbalstīt, lai tā kooperācija, kura paliks pēc mums, patiešām atbilstu kooperācijas principiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies Breša kungam! Lūdzu, vārds deputātam Novakšānovam debatēs!

 

V.Novakšānovs (LZS). Augsti godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Man bija ļoti patīkami klausīties un reizē ļoti patika tikko ministra deputāta Breša atbilde, jo patiesi par kļūdām likumdošanā un tieši likumā par kooperāciju, un, jāsaka atklāt, citos mūsu likumos, mūsu budžetā, par kooperācijas attīstības neatbalstīšanu Latvijā, bet tiešāk - par Latvijas sabiedrības vidusslāņa neveidošanu — esam atbildīgi mēs ar savu likumdošanu par kooperāciju un arī nodokļu sistēmu, kura nekādi neveicina kooperācijas attīstību Latvijā. Bet tas, papildinot ministra runu.

Taču es gribu teikt no Latgales pozīcijām. Uz šodienu patiesībā kooperāciju veido bagātie un tie, kas tuvu stāv administrācijai, jeb vēl jāsaka - ir tuvāk Rīgas naudai. Šeit ir gan vara, gan nauda, gan arī viss zinātniskais potenciāls. Uz šodienu zem dažādiem kooperatīvu nosaukumiem — gan SIA, gan citiem — iet viena un tā pati grupa, un praktiski es jau reti kur redzu Latgalē, ka viņa nav nopirkusi šo Latgali, šo mantu. Uz šodienu es uzskatu, ka tam jāpiegriež ļoti liela uzmanība tieslietu ministram Apsīša kungam un tāpat arī Zolotova kungam. Žēl, ka vakar Apsīša kungs nebija ieradies uz plenārsēdi, bet bija atnākuši cilvēki ar ļoti biezām mapītēm, kur, godīgi sakot, jau gatavo privatizācijai tādus dokumentus kā 1917. gadā. Papīrs, paraksts, un nekā vairāk. Un, lūk, sākas jau represijas! Es domāju, ka uz šodienu... Jā, likumi, jā, likumīgi... Bet, nu, tas, izejot no tā, cik tad tās naudas tika iemaksāts, lai tos biznesa plānus sagatavo firmai “Pie Daugaviņas”, un cik varēja atļauties tie zemnieki no Krāslavas, Preiļu, Jēkabpils un Daugavpils rajona, kur, es uzskatu, pat ministra kungs Ūdris nav runājis ar dažu izpildkomiteju priekšsēdētājiem. Tā it kā viņu nebūtu... Es uzskatu, ka jaunajā likumā tas jāpārskata un nedrīkst pieļaut tādu darbību, ka praktiski Rīgas bagātie “ādas jaku dūži” pārņem Latvijas provinci. Es nerunāšu šeit tikai par Latgali. Latgale jau ir nopirkta, nojaukta, demontēta un izvesta uz ārzemēm kā metāllūžņi, kur pieliek arī pārējo kontrabandas metālu. Tādā garā aiziet caur Rīgu visas nelikumības, ko dara šeit, Rīgā. Tas pats notiek arī tālākos rajonos no Rīgas. Es lūdzu Monopoldarbības uzraudzības padomi, tieslietu ministru un personīgi Zolotova kungu ļoti uzmanīgi pieiet reģistrēšanai un uzraudzībai, kā šīs SIA strādā un ko tās dara. Un galu galā ne jau īsti visa tauta dzīvo Rīgā. Latvija sākas no viņas robežām gan rietumos, gan austrumos, un Rīgā, piedodiet, kad es nācu uz šejieni, es domāju - jāveic varas decentralizācija. Taisni otrādi viss sanāca - lielāka, lielāka dūre vara, nauda atrodas šeit. Un tad nu malās jūs tur varat nečīkstēt. Tas ir arī piemērs, kas notika gan ar “Jelgavas dzirnavnieku”, gan ar “Daugavpils dzirnavnieku”, gan ar “Rēzeknes dzirnavnieku”,— viss tika pakļauts vienai un tai pašai grupai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies Novakšānova kungam! Vairāk debatēs mums nav pieteikušies. Godājamie kolēģi! Par procedūru... Jā, lūdzu, Stroganova kungs piedalīsies debatēs, bet man būtu lūgums, es atvainojos Stroganova kungam, pirms viņš uzsāk debates, tātad Saeimas ievēlētajiem balsu skaitītājiem Aleksandram Bartaševičam, Andrim Grotam, Kārlim Leiškalnam, Andrim Liepiņam, Aleksandram Pētersonam , Veltai Puriņai, Gunāram Resnajam un Leonardam Stašam būt gatavībā, lai mēs pēc šī jautājuma pabeigšanas varētu veikt balsošanu ar vēlēšanu zīmēm par tiesnešiem. Tas ir jautājums, kas ir iekļauts, bet ko mēs tehniski atlikām uz vēlāku laiku, līdz tas būs iespējams. Tātad lūdzu godājamos deputātu kungus un kundzes izveidot šo savu balsu skaitīšanas komisiju šim balsojumam.

Es atvainojos, lūdzu, Stroganova kungs!

 

F.Stroganovs (L). Paldies! Cienījamie kolēģi deputāti! Šeit Lauksaimniecības ministrijas darbinieki teica, ka visu izdarīja tā, kā vajag, likumīgi. Man šeit rokā ir dokuments. Izdeva šo dokumentu mūsu valsts reģistrs 24. martā šajā gadā. Valsts reģistrs nevar izdot šo dokumentu, viņam nav tādas pilnvaras - reģistrēt uzņēmumu var tikai rajona un pilsētas reģistrā. Varbūt labāk šodien likvidēt visus reģistrus Latgales pusē, vai ne? Kāpēc viņus vajag? Lai reģistrē visu, ko vajag, valsts reģistrs! Jūs, ministra kungs, neredzējāt šo dokumentu? Es jums varu iedot. Šodien nevar iet nekāda runa, vajag anulēt visus šos dokumentus, visus dokumentus, tie nav likumīgi! Es iedošu, ministra kungs, šo dokumentu un gaidīšu, cik ilgi jums vajag, lai izskatītu visu šo dokumentu. Mums bija tāds ministrs kā Ģēģera kungs, kas organizēja “Lata International”, un šodien mūsu budžetam vajag maksāt vairāk nekā 60 miljonus dolāru. Un šodien es redzu atpakaļ, kā strādā mūsu Lauksaimniecības ministrija... Es iedošu jums dokumentu!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas šajā jautājumā. Tātad, godājamie kolēģi, tālāk par procedūru! Visi tie... Mēs gaidām mūsu balsu skaitītāju ziņojumu, ka viņi ir gatavi darbam. Es domāju, ka viņi ir gatavi.... Tā, vai kāda replika no balsu skaitītājiem arī sekoja par viņu gatavību uzsākt? Un tālāk es paskaidrošu sekojošo: tad, kad deputāti būs ar balsošanas zīmēm nobalsojuši par tiesnešu apstiprināšanu, Saeimas kanceleja visus deputātus, klātesošos mīļi aicina Saeimas vestibilā un tālāk tur pa labi, kur notiks Saeimas kancelejas organizēts pasākums. Protams, pārtraukuma laikā.

Tā, vai godājamie balsu skaitītāji ir gatavi? Man vajadzētu apstiprinošu repliku no balsu skaitītājiem. Es redzu, ka zālē ir Leiškalna kungs un ir Pētersona kungs... Godājamie kolēģi, vēl nav izsludināts pārtraukums. Tiem, kuri būs atstājuši plenārsēžu zāli, tas tiks uzskatīts par neattaisnotu kavējumu. Mēs gaidām balsu skaitītāju ziņojumu. Vai kāds, lūdzu, nevarētu painteresēties? Varbūt Grota kungs vienkārši nedzird, ko šeit, zālē, runā. Paldies! Mūsu kolēģis Resnā kungs ziņoja, ka balsu skaitītāji gaida Saeimas deputātu sarakstu.

Tātad, godājamie kolēģi, par procedūru! Pārtraukums ilgs pusstundu, kā tas ir paredzēts, sākot no brīža, kad godājamie deputāti būs nobalsojuši par tiesnešiem. Tātad, godājamie deputāti! Balsu skaitītāji ir gatavi. Lūgums deputātiem iet balsot pa plenārsēžu zāles aizmugures durvīm un pēc tam virzīties uz Saeimas vestibilu.

Tātad, paldies, balsojam, un uzreiz pēc balsošanas pabeigšanas sāksies pārtraukums 30 minūtes. Paldies!

 

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Krastiņš.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ir pagājušas 30 minūtes, kopš mēs esam nobalsojuši par tiesnešiem. Tātad ir laiks atsākt darbu mūsu plenārsēdē. Lūdzu, vai balsu skaitītāji ir gatavi ziņot par vēlēšanu rezultātiem? Es zālē redzu pāris balsu skaitītāju. Paldies, Puriņas kundze! Ziņoju, ka priekšsēdētājs - balsu skaitītājs Grota kungs ar visu protokolu pagaidām vēl nav gatavs ziņot. Mēs nevaram pāriet pie nākamā darba kārtības jautājuma, kamēr neesam pabeiguši iepriekšējo.

Lūdzu, Grota kungs! Lūdzu!

 

A.Grots (KDS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Balsu skaitīšanas komisija ziņo, ka saņēma 700 balsošanas zīmes par septiņiem tiesnešu kandidātiem. No tām tika izdalītas 497 balsošanas zīmes. Tika urnā atpakaļ saņemta 481 balsošanas zīme, nederīgu nebija.

Tātad par Josifu Rasu balsošanas rezultāts: 67 - par, 3 - pret; par Dainu Balto: 69 - par, 1 - pret; par Daci Panci: 69 - par, 1 - pret; par Initu Kļaviņu: 70 - par; par Viju Ratnieci: 69 - par, 1 - pret; par Igoru Raciņu: 68 - par, 1 - pret; par Inesi Ameriku: 61 - par, 1 - pret.

Tātad visi kandidāti saskaņā ar balsošanas rezultātiem tiek apstiprināti savos amatos. Balsu skaitīšanas komisija: Bartaševičs, Stašs, Liepiņš, Leiškalns, Pētersons, Resnais, sekretāre — Puriņa, priekšsēdētājs - Grots. Paldies par uzmanību!

 

Sēdes vadītājs. Paldies Grota kungam par ziņojumu! Nākamais darba kārtības jautājums — nr.30. Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Milberga, Grīga, Grīnblata, Grota un Rugātes jautājumiem par Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku karavīru grupas piedalīšanos miera uzturēšanas militārajā kontingentā Apvienoto Nāciju Organizācijas karaspēkā.

Lūdzu, Gaiļa kungs!

 

M.Gailis (Ministru prezidents). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es saņēmu četrus jautājumus. Proti, saskaņā ar kādiem normatīvajiem dokumentiem tiek realizēta šī akcija? Tā tiek realizēta saskaņā ar likuma par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās 3.pantu, kas reglamentē kopēju militāro vienību izveidošanu ar citām valstīm.

Kā šī akcija atbilst Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem, kas nosaka Latvijas Republikas bruņoto spēku dalību akcijās kara darbības rajonos ārvalstīs? Saskaņā ar minētā likuma 5.pantu Saeimai ir jāpieņem lēmums par Latvijas karavīru nosūtīšanu konkrēti uz Dāniju miera uzturēšanas bataljona sastāvā, un šāds Saeimas lēmuma projekts ir sagatavots Ministru kabinetā. Acīmredzot Prezidijs nākamajā sēdē iekļaus to darba kārtībā. Tātad par karavīru sūtīšanu lems Saeima.

Kas noteicis atalgojumu akcijas dalībniekiem un no kādiem avotiem tas tiks finansēts? Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus par kārtību, kādā veidojamas un finansējamas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības, kas piedalās starptautiskajās operācijās, kuri savukārt ir izstrādāti balstoties, uz likuma par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās 6.pantu. Saskaņā ar noslēgto līgumu brīvprātīgajiem tiks izmaksāts dienesta atalgojums, kā arī, uzturoties misijas apgabalā, dienas nauda. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības finansēšanu sākotnēji nodrošinās Aizsardzības ministrijas jau apstiprinātais budžets, bet visi izdevumi, kas kopā būs 220 tūkstoši latu, tiks kompensēti no ANO līdzekļiem 1996.gada februārī un vēlāk.

Un visbeidzot — kā Ministru prezidents un aizsardzības ministrs vērtē šo akciju? Es uzskatu, ja mēs jebkad krīzes situācijā gribam sagaidīt palīdzību no citām valstīm, no NATO valstīm, no Rietumu valstīm, tad mums iespēju robežās ir jāpiedalās miera uzturēšanas akcijās. Neapšaubāmi galavārdu teiks Saeima, bet es ļoti ceru, ka jūs atbalstīsit šo pasākumu. Tas ir labas gribas apliecinājums. Jāsaka, ka karavīri ir pieteikušies brīvprātīgi, Latvijas vads - tātad 32 cilvēki — piedalīsies šajās miera uzturēšanas akcijās Dānijas Karalistes miera uzturēšanas bataljona sastāvā. Šobrīd viņi tiek apmācīti, un tas neapšaubāmi pacels mūsu virsnieku, instruktoru un karavīru militāro sagatavotību. Tas ir arī nepieciešams, lai Latvija reāli varētu pretendēt uz NATO. Tas ir saskaņā ar programmu “Partnerattiecības mieram”. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Prezidijs ir saņēmis iesniegumu, kuru ir parakstījuši deputāti Grīgs, Grots, Milbergs, Prēdele, Elferts, Kušnere, Rugāte, Rozentāls, Putniņš, Gundars Bērziņš. “Lūdzam atklāt debates par darba kārtības 30.punktu “Par Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku karavīru grupas piedalīšanos miera uzturēšanas militārajā kontingentā ANO karaspēkā”. Viens runā “par”, viens “pret”, un balsojam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu atklāt debates. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 10, atturas – 14. Priekšlikums ir pieņemts.

Oskars Grīgs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu, jums vārds!

 

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Šajā priekšjāņu dienā, dabiski, runāt par šaušanu, par kariem būtu ne visai ētiski. Varētu jau nerunāt, tik tiešām. Bet 22.jūnijs mūsu tautas vēsturē, dabiski, ir nesis ārkārtīgi sāpīgus triecienus pirms daudziem gadiem. Un tāpēc šajā datumā vienkārši es nevaru nerunāt. Arī pirms vairāk nekā 50 gadiem šajā datumā Cēsīs latviešu puisīši ar basām kājām, ar vienu šauteni uz pieciem kopā ar igauņiem apturēja vācu uzbrukumu. Diemžēl viņu piemiņas dēļ es šeit arī nāku runāt daļēji. Bet, kad es šodien atkal dzirdu, ka aiz kaut kādiem tālredzīgiem ārpolitikas motīviem uz tīras brīvprātības principiem tiek vervēti mūsu kravīri ārpus mūsu zemes robežām, it kā dodot savu nodevu priekšdienām par to, ka mūs it kā aizstāvēs invāzijas gadījumā, krīzes gadījumā NATO vai ANO. Es absolūti netaisos šeit likt spieķus priekšā mūsu Ārlietu ministrijai par viņas ārpolitikas izpausmēm, bet runāju kā tēvs, man ir sieva un man ir dēls. Un šeit vairumā arī sēž sievietes un dēlu tēvi. Mums ir jābūt skaidrībā - uz ko tad mūsu dēli tiek aicināti? Es nesaku, ka mums nav jāizpilda savs pienākums pret to, ka mēs ejam Eiropā.

Neilgu laiku atpakaļ bija Somālijas jautājums. Un es biju viens, kas nostājās pretī tam, ka mūsu puišiem būtu jābrauc uz Somāliju. Jūs lieliski redzat, kas iznāca ar Somāliju. Cik krita amerikāņu karavīru, ja tāda varena armija no turienes aizgāja? Cik krita pakistāniešu karavīru? Var jau sacīt - brīvprātīgie, jā. Ja šeit tiktu vervēti vienkārši tie, kas ir uz ielas, es tam piekrītu. Katram ir pašam sava personīga attieksme. Bet es domāju, ka mēs tomēr gribam redzēt, un es personīgi gribu redzēt to vietu, kur Dānijas bataljons operē tur - Dienvidslāvijā vai Horvātijā. Cik tas rajons ir bīstams? Es gribu dzirdēt precīzi - cik ir dāņu bataljonā ievainoti, nogalināti vai citādā veidā gājuši bojā tur - Dienvidslāvijā? Es domāju, ka varbūt arī jums ir tāda interese. Pieņemsim. (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Neviens vēl nav gājis tajā!”) Es, piemēram, lasu ne tik vien mūsu presi, “Vakara Ziņas”, bet arī pasaules presi un skatos televīziju. Un redzu, ka šī jaunā misija diemžēl ir totāli izgāzusies Dienvidslāvijā. To atzīst, pat jau nomainot šos vidutājus.

Es neesmu pret šiem pienākumiem pret Eiropu, es neesmu pret tiem. Tikai tiešām, ka lems Saeima. Un tad mēs redzēsim, cik mēs būsim katrs tālredzīgs. Un, ja šeit ir tiešām Kiršteina kungs tik lieliski pārliecināts, ņemot vērā vēstures pieredzi, ka nu mums nāks amerikānis vai anglis palīgā... Es jau nesaku, ka ne, varbūt ir cits laikmets, cita situācija, varbūt nāks. Bet var būt, ka nenāks. Mana vecāmāte teica, ka pēc muldēšanas nāk miršana. Tur jums pareizi ir teikts.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti!

 

O.Grīgs. Tad redzēsim, ko teiks mūsu Latvijas sievietes. Un tad redzēsim, kurš muld. Vai šeit Grīgs no šīs tribīnes, vai šie dižpolitiķi, kas sēž mūsu Saeimā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Kiršteins un deputāts Grīgs, abi ir pelnījuši piezīmi un abi arī saņem to. Vai vēl ir pieteikušies runātāji?

Lūdzu, Andris Grots, Kristīgo demokrātu savienība!

 

A.Grots (KDS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Centīšos neizpelnīties piezīmi. Runāju Nacionālā bloka aizsardzības sekretariāta vārdā. Arī mēs konceptuāli piekrītam tam, ka Latvijas bruņoto spēku pārstāvji varētu dienēt miera uzturēšanas spēkos pasaulē. Un tomēr mēs izsakām pamatotas bažas, ka tas tiek darīts pārāk strauji, pārāk nesagatavoti. Tāpēc mēs pieprasām, lai, pirmām kārtām, būtu pieejama daudz sīkāka informācija par to, kur mūsu cilvēkus sūtīs, kādos apstākļos, ne tikai uz kuru zemi, bet uz kuru šīs zemes daļu, cik tā ir tuvu frontes līnijām un cik tur pēdējā laikā ir bijušas apšaudīšanās, un tā joprojām.

Otrām kārtām. Mēs uzskatām, ka latviešu karavīru nevar sūtīt tādā vietā, kur viņam vienīga funkcija būs tikt saņemtam kā ķīlniekam. Tātad ir jābūt stingri noteiktam, kā latviešu karavīriem, ja viņiem uzbrūk, dod tiesības sevi aizstāvēt.

Un visbeidzot. Mēs arī prasām, lai būtu garantijas, ka, ja gadījumā mūsu karavīri tiek ievainoti vai, lai Dievs nedod, nogalināti, tad arī viņu ģimenes un piederīgie tiks pienācīgi finansiāli atbalstīti. Ka patiešām arī Apvienotās Nācijas šo nastu uzņemsies. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti ir pieteikušies runāt? Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

A.Kiršteins (LNNK). Godājamie deputāti! Nebūtu, protams, es tērējis laiku šeit, ja mans augsti cienītais, godājamais Grīga kungs nesarunātu tādas muļķības. Es, protams, ļoti cienu viņa intelektuālo potenciālu, un tās ārzemju avīzes, ko viņš lasa, acīmredzot ir “International Herald Tribune” vai vēl kaut kas. Man ir aizdomas, ka tās ir “Lauku Avīzes” gudrības.

Bet, pirmkārt, es gribu pateikt, ka Latvija jau ir izdarījusi savu izšķiršanos starp Eiropas Savienību un Padomju Savienību, jeb bijušo Padomju Savienību. Jeb NVS.

Otrkārt. Lēmums par starptautisko spēku piedalīšanos nav ANO lēmums, tas ir pieņemts kopā ar NATO valstu vadītājiem un Eiropas Savienības valstu vadītājiem. Kopējā galotņu konferencē, Grīga kungs! Ja jau jūs šeit nākat runāt un muļķojat Latvijas cilvēkus, tāpat kā muļķo, teiksim, Kauls, tad jums skaidri ir jāpasaka, ka Latvija nevar būt neitrāla starp divām savienībām. Šī pieredze bija pirms Otrā pasaules kara. Un, ja jūs gribat apraudāt latviešu virsniekus, tad jums vajag apraudāt tos virsniekus, kurus nošāva Litenē. Jo Latvija bija neitrāla.

Ja jūs uztrauc, Grīga kungs, jūs teicāt, cik dāņu miera uzturēšanas spēkos ir gājuši bojā, tad es jums varu atbildēt - neviens. Latvijā - jau desmit šajā laikā. Latvijā jau desmit ir gājuši bojā.

Tagad nākošais. Es domāju šeit, pirmkārt, neviens nekur netiek sūtīts pašreiz. Jo tiks speciāls lēmums par to sagatavots, pašreiz ir runa par apmācībām. Saeimai ir jāizlemj principiāli līdz šā lēmuma apspriešanai, vai mēs sadarbojamies ar Eiropas Savienību, vai mēs sadarbojamies ar Eiropas Savienības galveno drošības institūciju, jeb Rietumu valstu galveno politisko drošības institūciju, Rietumeiropas Savienību, vai mēs darbojamies saskaņā ar visiem šiem izstrādātajiem plāniem “Partnerattiecības mieram”? Un caur šīm starptautiskajām organizācijām, un caur reģionāliem spēkiem, jo vispirms tie ir reģionālie starptautiskie spēki, Baltijas bataljons, kas ir mums. Tātad Latvija un Igaunija, tas ir, Lietuva un Igaunija jau ir izteikušas savu vēlēšanos, un Latvija tātad paliks malā. Es tā to saprotu šeit. Aiz it kā liekulīgas maskas, lūk, mēs... Bet es gribu nomierināt, jo starptautisko miera uzturēšanas spēku galvenais uzdevums jau nav karot. Tur jau ir simtiem pienākumu, Grīga kungs, sākot ar pārtikas apgādi, dažādām norobežojošām joslām, un tā tālāk. Tā kā nebaidīsim pagaidām cilvēkus. Te ir principā jāatbild katram Saeimas deputātam — vai ar bijušo Padomju Savienību vai ar Eiropas Savienību.Un beigās es gribētu pateikt, ka mums laikam vajadzētu mācīties no Somijas pieredzes, kura, faktiski zaudēdama Otro pasaules karu un būdama PSRS ietekmes sfērā,mācēja sevi atgādināt, piedaloties visās ANO rīkotajās starptautiskajās miera operācijās, šeit, Eiropā. Tātad Somija acīmredzot nav tik gudra kā mēs. Un neaizmirsīsim — ja mēs gribam, lai mums palīdz, tad mums ir ne tikai tiesības, bet arī zināmi pienākumi. Un lūdzu sagatavoties tiešām daudz nopietnāk šīm debatēm tad, kad būs šis lēmums jau konkrēts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Virsis, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

M.Virsis (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es gribētu teikt tikai to, ka principā šeit ir tā situācija, ka gan Ārlietu ministrija, gan Ārlietu komisija kopumā domā līdzīgi. Un šeit neiet runa tik tiešām par to, kādā veidā vai kā tiek apdraudētas mūsu cilvēku dzīvības. Šeit runa iet arī par to, ka tas ir viens no veidiem jeb viens no pasākumiem, kura ietvaros mēs varam tomēr demonstrēt savu piederību pie pasaules valstīm. Es nerunāju par kaut kādu bloku vai kaut ko tamlīdzīgu, bet par to, ka mūsu valsts eksistē. Un tas, ko Kiršteina kungs teica par Somiju, faktiski bija viens no iemesliem, kāpēc Somija pēc Otrā pasaules kara tieši to darīja, jo Somijas valsts eksistence tomēr bija apdraudēta. Un tikai iesaistīšanās starptautiskās organizācijās, tikai piedalīšanās viņu organizētajos pasākumos bija tas galvenais moments, kas apliecināja vienai lielai kaimiņvalstij, ka varbūt tas, kas tika plānots 1939., 1940.gadā, nebūs tik vienkārši. Un šis ir viens blakus moments visam tam, ko teica Kiršteina kungs. Un tāpēc es arī atbalstītu, pareizāk sakot, es domāju, ka pati izlemšana, pati izšķiršanās par to, vai sūtīt vai nesūtīt mūsu cilvēkus, būs vienā konkrētā situācijā. Un tad tik tiešām mums būs jāskatās detalizēti visi aspekti, kādi ir Horvātijā vai Bosnijā. Arī es šobrīd nezinu, kā es spiedīšu šo pogu, jo tas būs atkarīgs no tā, ka Apvienotās Nācijas būs spējušas menedžēt to situāciju, kāda patlaban tur ir. Bet priekšlaicīgi histēriju taisīt un veidot, pirms ir šis lēmums noticis jeb izdarīts, es domāju, nav gluži pareizi šajā situācijā, jo tas vairāk ir tiešām acīmredzot atkal priekšvēlēšanu jautājums, un vēlēšanas mums traucē acīmredzot paskatīties uz mūsu valsti kopumā kā uz valsti, nevis no savas partijas vai kustības vai kā cita interesēm. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies deputāti runāt? Jā, lūdzu, Oskars Grīgs - otrreiz, piecas minūtes. Pie frakcijām nepiederošs deputāts.

 

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij! Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Ne jau šeit ir histērija, ne jau šeit ir nesapratne par ārpolitiku. Netraciniet šos puišus! Jā, šis etaps, ko aizsūta mācīties, tas ir labs etaps. Vai iznāks pēc tam ANO,vai neiznāks, viņi atbrauks mājā, izmācījušies ļoti labi. Bet tad netraciniet, uzlieciet dokumentus galdā ar visām garantijām, līgumiem, lai tēvs un māte zina, uz ko viņi iet! Kāpēc tad jūs iepriekš histēriju paši ceļat? Šie puiši ir satracināti! Jūs neesat bijuši nevienā šajā kara daļā, kur šie puiši ir. Viņi ir kā spārnos, vairs tēvu un māti neklausa. Man nāk vēstules. Jūs taču taisāt to histēriju! Nolieciet dokumentus galdā vispirms! Visus, kur ir pa plauktiem salikts, un es nekad nebūšu pretī tam, ka mūsu puiši piedalās ANO spēkos. Nekad! Tad nolieciet visu pa plauktiņiem! Un, ja kāds šeit ceļ histēriju, cienījamais ārlietu ministra vietnieka kungs, tad tie esat jūs, kas iepriekš vispirms satracina šos puišus un pēc tam... Tā tas ir.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Līdz ar to arī jautājums ir izskatīts.

 

Nākamais ir 31.punkts. Latvijas Republikas aizsardzības ministra Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas deputātu Čepāņa, Kreitusa, Jurkāna, Kažas un Kides jautājumiem par Nacionālo bruņoto spēku lidmašīnas avāriju šā gada 7.jūnijā. Ministru prezidents Māris Gailis. Lūdzu!

 

M.Gailis (Ministru prezidents). Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Saņēmu divus jautājumus. Cik bieži bojā gājušajiem lidotājiem bija iespēja veikt treniņa lidojumus? Gāja bojā diemžēl divi piloti - majors Ņaksa, kurš kopumā bija nolidojis 1930 stundas, ar L-410 tipa lidmašīnu, tātad to, ar kuru viņš avarēja, — 151 stundu 1995.gadā - 49 stundas. Otram, virsleitnantam Saidem. Kopējais nolidojums - 515 stundas, ar L-410 tipa lidmašīnu — 134 stundas, 1995.gadā - 8 stundas. Jāsaka, ka bija paredzēts, ka lidmašīnu pilotēs majors Ivanovs, kurš nepiedalījās paraugdemonstrējumos, jo tajā dienā bija ziņa, ka ir apgāzusies zvejnieku laiva, un aviācijas bāzes komandieris viņu un vēl vienu citu pilotu ar helikopteru nosūtīja uz iespējamo avārijas vietu, lai meklētu šo cilvēku, kas iespējams, bija izkritis no laivas. Bija paredzēti parauglidojumi par godu Latvijas militārās aviācijas 76. gadadienai. Šā lidojuma plānu bija apstiprinājis majors Elksnis. Tātad bija paredzēts lidojums uz Briseli, lai piedalītos NATO aizsardzības ministru apspriedē, un lētuma dēļ bija paredzēts lidot ar šo lidmašīnu L-410. Mums bija jāizlido nākamajā dienā pēcpusdienā. Un tā bija vienīgā no divām lidmašīnām, kura varēja šo lidojumu veikt, jo otra pašreiz ir ar izbeigušos resursu. Jāsaka, ka iepriekšējā dienesta izmeklēšana ir pabeigta un šobrīd mēs gaidām atbildi no Čehijas, kur ir būvēta šī lidmašīna un uz kurieni ir aizsūtīta tā sauktā “melnā kaste”, lai mēs zinātu precīzi, kādi manevri, kādas komandas bija un kas notika pēdējās sekundēs pirms avārijas. Katrā gadījumā jau šobrīd redzams, ka viens no avārijas iemesliem ir disciplīnas trūkums šajā daļā, un, kad es būšu saņēmis galīgo dienesta izmeklēšanas aktu, tiks veikti attiecīgi pasākumi, lai uzlabotu disciplīnu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Žīgura kungs, desmit deputātu parakstu vajag, lai jūs nāktu tribīnē, un tad Saeima balso.

 

Nākamais ir Latvijas Republikas Saeimas deputātu Kiršteina, Karnupa, Berklava, Stalta un Seiles jautājumi Ministru prezidentam Mārim Gailim, kas saistīti ar Rīgas Centrāltirgu un citiem pilsētas tirgiem. Godātie deputāti. Iesniedzēji! Vai jūs kāds nāksiet komentēt? Jūs neesat iesnieguši nekādus priekšlikumus. Turpināsim veco praksi, ka šos jautājumus nolasa Saeimas sekretāra biedre Irēna Folkmane, kaut gan pagājušajā reizē Juridiskās komisijas vadītājs Aivars Endziņš protestēja, ka tā ir Kārtības ruļļa neievērošana. 120.pants - “Prezidijs Saeimas sēdē ziņo par to, kas jautājumu ir iesniedzis un kam tas ir adresēts.” To Prezidijs ir izdarījis. “Pēc Prezidija ziņojuma pirmais jautājuma parakstītājs vai kāds cits no parakstītājiem pēc viņu savstarpējās vienošanās var izteikties, lai nopamatotu jautājumu, ja par to ir norādīts, iesniedzot jautājumu.” Bet šoreiz kārtība varbūt mainās, jo deputāti to nav norādījuši, iesniedzot šo jautājumu. Ja viņi vēlas izteikties, tad to viņi var darīt. Ja viņi to nevēlas, tad uzskatām, ka jautājums ir pieņemts un tiek nodots Ministru prezidentam Mārim Gailim. Vai ir kādam iebildes? Nav.

 

Nākamais ir Saeimas deputātu Rozentāla, Kokina, Berķa, Gundara Bērziņa un Putniņa jautājums finansu ministrei J.Sāmītei par G-24 un Starptautiskā valūtas fonda kredītiem. Vai kāds no parakstītājiem vēlas izteikties? Nevēlas. Tad šo jautājumu nododam finansu ministrei Sāmītei.

 

Nākamais ir Latvijas Republikas Saeimas deputātu Staša, Urbanoviča, Jurkāna, Bukovska un Zaščerinska jautājums zemkopības ministram Ā.Ūdrim par skābsiena un skābbarības novākšanas tehniku (E grupas pļāvēji un smalcinātāji). Līdz ar to šo jautājumu nododam zemkopības ministram Ūdrim.

 

Nākamais. Latvijas Republikas Saeimas deputātu Grīnblata, Dāliņa, Straumes, Grīga un Grota jautājums Ministru prezidentam M.Gailim par Saeimas 1995.gada 15.maija lēmuma izpildi. Jautājumu nododam Ministru prezidentam Mārim Gailim.

 

Pabeidzot šo sadaļu par jautājumiem, būtu jāizskata Prezidijā iesniegtais Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Jāņa Lagzdiņa lūgums un priekšlikums , par ko jau viņš runāja šeit, kad Prezidijs iesniedza Saeimai priekšlikumu par likumprojekta nodošanu komisijai, un komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš aicināja atgriezties pie šī jautājuma un iekļaut to dienas kārtībā. Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina iekļaut Saeimas 22.jūnija sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta 1994.gada 4.janvāra noteikumos nr.5” un likumprojektu “Grozījumi likumā “Par 1925.gada 1.aprīļa likuma Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu”” un izskatīt to steidzamības kārtā. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu, esiet tik laipns - īsu komentāru! Un jūs šeit neesat norādījis, kad tieši izskatīt. Es sapratu pēc jūsu runas te, ka jūs tūlīt to gribat izskatīt. Bet jūs pats, lūdzu, motivējiet.

 

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Es aicinātu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par 1925.gada 1.aprīļa likuma Ministru kabineta iekārta atjaunošanu”, tātad dokuments nr.593, šodienas darba kārtībā un izskatīt kā nākošo darba kārtības punktu. Turklāt, godātie kolēģi, es gribētu jūs informēt, ka, konsultēties ar Ministru prezidentu Māri Gaili un ņemot vērā to, ka noteikumi par ministriju iekārtu nav apstiprināti kā Saeimas likums, es aicinātu, taupot mūsu laiku, likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta 1994.gada 4.janvāra noteikumos nr.5 “Par ministriju iekārtu”’, dokuments nr.594, šodien neizskatīt. Tātad izskatīt tikai dokumentu nr.593. Un tūlīt, nekavējoties.

Sēdes vadītājs. Pret šī likumprojekta iekļaušanu darba kārībā, lai mēs viņu izskatītu tūlīt, tas ir, kad mēs esam pabeiguši sadaļu par deputātu jautājumiem un atbildēm, ir kādas iebildes? Lūdzu, Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība!

 

G.Bērziņš (LZS). Es neiebilstu pret šiem jautājumiem. Tikai es Prezidiju lūdzu ievērot Kārtības rulli. Steidzamam pieprasījumam, kas iesniegts ne vēlāk kā trīs dienas pirms sesijas beigām, nav pārnesama atbilde uz nākošo sesiju. Tātad mēs jebkurā gadījumā, neizskatot jautājumu par pensiju, indeksāciju, kas ir steidzams pieprasījums, šo sesiju nevaram beigt. Tātad mēs varam strādāt ilgāk un šo iekļaut, bet katrā ziņā pieprasījums ir jāizskata šodienas sēdē. Tā ka šeit es neiebilstu principā, bet tikai gribu aizrādīt, lai pēc tam neiznāk, ka piecos varētu šis jautājums palikt neizskatīts, jo mēs nedrīkstam viņu neizskatīt.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, būtu jau labi, ja Prezidijam būtu tāda vara, ka viņš varētu šo laiku koriģēt. Kā jūs zināt, par darba laiku lemj Saeima pēc deputātu ierosinājumiem, bet katrā ziņā nākamais jautājums ir atbildes uz Saeimas pieprasījumiem. Nākamais bloks ir pieprasījumu bloks. Pret šī jautājuma iekļaušanu un izskatīšanu tūlīt, es sapratu no Gundara Bērziņa izteiktā viedokļa, iebildumu nebija, tāpēc lūdzu referentu tribīnē.

 

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Ņemot vērā to, ka Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu ar šā gada 1.jūliju likvidēt Valsts reformu ministriju, ir nepieciešams izdarīt formālu grozījumu likumā “Par 1925.gada 1.aprīļa likuma “Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu”, 1.pantā svītrojot 11.punktu. 11.punkts skan šādi: valsts reformu ministrs ...

Sēdes vadītājs. Dokumenta numuru, lūdzu, nosauciet!

 

J.Lagzdiņš. Dokuments nr.593.

Sēdes vadītājs. Sameklējit, godātie deputāti, šo dokumentu!

 

J.Lagzdiņš. Komentējot mazliet spēkā esošo likumu par likuma “Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu, es gribētu informēt, ka šā likuma 1.pants nosaka, ka Ministru kabinets sastāv no Ministru prezidenta un 12 ministriem. Kā 11. šajā sarakstā ir minēts valsts reformu ministrs, un sakarā ar Valsts reformu ministrijas likvidāciju būtu jāsvītro no 1.panta 11.punkts, tādējādi pieņemot lēmumu, ka ar 1.jūliju Ministru kabineta sastāvā neietilpst valsts reformu ministrs. Es, godātie kolēģi, aicinātu pieņemt pirmajā lasījumā šo likumprojektu. Bez tam pirms debašu atklāšanas es aicinātu nobalsot par šī likumprojekta pieņemšanu steidzamības kārtā, jo tas lielā mērā ir formāls likumprojekts.

Sēdes vadītājs. Vai par steidzamību kāds vēlas runāt? Lūdzu, Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība!

 

G.Bērziņš (LZS). Mēs šo likumprojektu iesniedzām jau februārī, un man nav saprotams, kāpēc viņš tika novilkts līdz pēdējai dienai. Un diemžēl izsvītrošana nav vienīgais jautājums. Jautājums ir par funkciju nodošanu, kas nav tik vienkārši. Pašvaldību pārraudzības funkcijas — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, bet kur tiek nodota civilierēdņu pārvalde? Ir kabineta lēmums nodot Valsts kancelejai, kura nav iestāde, kas atbilst šim likumam. To nedrīkst darīt, tas ir Tieslietu ministrijā, un vismaz pārejas noteikumiem par funkciju sadali ir jābūt. Tāpēc es tomēr iebilstu pret steidzamību, jo nav tik vienkārši izsvītrot. Ir jābūt pārejas noteikumiem, kā tie pārdalītas šīs funkcijas, ko pašreiz veic Valsts reformu ministrija. Un tāpēc steidzamība un izskatīšana šodien, ja tas varēja piecus mēnešus mierīgi gulēt komisijas dokumentos, manuprāt, tomēr nav pieļaujama. Es neredzu tomēr šo jautājumu tik vienkāršu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

 

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! It īpaši kolēģim Gundaram Bērziņam es ieteiktu iepazīties ar spēkā esošajiem likumiem par ministriju iekārtu un Ministru kabineta iekārtu. Tad jūs, godātie kolēģi, redzēsit, ka šajos likumos nav ne vārda par ministriju kompetenci. Ministriju kompetenci pilnīgi un galīgi, un izsmeļoši reglamentē attiecīgie Ministru kabineta noteikumi par attiecīgajām ministrijām. Un, ja mēs pieņemsim šo grozījumu, tad atbilstoši Ministru kabineta ieskatiem tiks papildināta un grozīta attiecīgo ministriju kompetence. Šis jautājums nav reglamentēts šajā 1925.gada likumā par Ministru kabineta iekārtu, tur ir pavisam citi jautājumi reglamentēti, un nejauksim šeit lietas, kuras netiek reglamentētas ar apskatāmo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par iesniegtā likumprojekta steidzamību! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 2, atturas - 9. Steidzamība ir pieņemta. Komisija lūdz šo likumprojektu akceptēt pirmajā lasījumā. Vai debatēs ir pieteikušies deputāti? Nav. Lūdzu balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 1, atturas - 8. Pieņemts pirmajā lasījumā. Komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš, lūdzu!

 

J.Lagzdiņš. Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Es aicinātu šo likumprojektu pieņemt otrā lasījumā nekavējoties. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iebilst? Neviens deputāts neiebilst. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - nav, atturas - 8. Likums pieņemts.

Nākamā ir sadaļa - atbildes uz Saeimas pieprasījumu. Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs!

 

 

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Man būtu jāatvainojas, bet ir vēl viens likumprojekts ar tikpat formālu raksturu, bet tas ir varbūt vēl nozīmīgāks. Šodien, godātie kolēģi, Saeimas Prezidijs nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai piecu LNNK frakcijas deputātu iesniegto likumprojektu “Par kompensācijas izmaksu izceļotājiem, kuri atbrīvo dzīvokļus” . Es gribētu, godātie kolēģi, atgādināt, ka šis likumprojekts zaudē savu spēku pēc pāris dienām, proti, 30.jūnijā. Un, ja mēs līdz Saeimas atvaļinājumam nepagarināsim spēkā esamības laiku, tad likumprojekts zaudēs savu spēku un mums būs trijos lasījumos pēc būtības jāizskata viss šis diezgan komplicētais likumprojekts. Komisija izskatīja, LNNK frakcijas deputātu iesniegto likumprojektu un konceptuāli to atbalsta. Ņemot vērā, ka tur ir dažas juridiska rakstura neprecizitātes, mēs izstrādājam alternatīvu likumprojektu, kurš pēc būtības absolūti neatšķiras, tikai pēc formas. Tas ir saskaņots ar mūsu likumdošanā pieņemto praksi, un es komisijas vārdā aicinātu Prezidiju likt uz balsošanu tātad priekšlikumu, kurš ietverts dokumentā nr.703, kas izdalīts jau savlaicīgi deputātiem, un tikpat raiti kā iepriekšējo likumprojektu pieņemt arī šo likumprojektu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, man ir zināmas grūtības, es tiešām tagad pats sevi gribu pārliecināt, vai mēs to iekļāvām darba kārtībā vai neiekļāvām darba kārtībā. Mēs vispirms viņu nodevām komisijai. Tā kā deputāti saka, ka viņš ir iekļauts, tad es savas šaubas varbūt te neturpināšu tālāk izklāstīt, un varbūt ķersimies tad pie lietas un arī izskatīsim to. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Lūdzu referentu!

 

J.Lagzdiņš (LC). Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Es jau šī likumprojekta būtību izklāstīju šodien divas reizes. Es aicinātu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un pirms debašu atklāšanas nobalsot par šī likumprojekta pieņemšanu steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Par steidzamību kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu, un tad balsosim par ierosinātā likumprojekta izskatīšanas steidzamību. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - nav, atturas - 5. Steidzamība pieņemta.

 

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, es aicinātu pieņemt pirmajā lasījumā likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu pieņemt pirmajā lasījumā šo likumprojektu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 2. Pieņemts pirmajā lasījumā.

 

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Es aicinātu otrajā lasījumā pieņemt nekavējoties šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem iebilst un vēlas runāt? Nav. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 4. Likums pieņemts.

 

Nākamā sadaļa - atbilde uz Saeimas pieprasījumu, un pēc tam deputātu pieprasījums sekos. Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa atbilde uz Saeimas steidzamo pieprasījumu par pensiju indeksāciju.

Valsts ministrs Makarova kungs. Lūdzu!

 

V.Makarovs (sociālo lietu valsts ministrs). Cienījamā Saeima! Ministru kabinets šā gada 20.jūnijā savā sēdē pieņēma lēmumu paaugstināt pensijas ar 1995.gada 1.jūliju. Pamatpensijas apmērs - 22 lati 73 santīmi, piemaksa par katru darba stāža gadu - 30 santīmi, piemaksa pirmās grupas invalīdiem par kopšanu - 9,09 lati, piemaksa otrās grupas invalīdiem par kopšanu - 4,55 lati. Par pamatu ņemta 1994.gada trešā ceturkšņa vidējā darba alga. Saskaņā ar likumu par pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību, kur ir paredzēts pants, ka pensiju indeksācija notiek atbilstoši budžeta ieņēmumiem, valdība rūpīgi izanalizēja sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumus un konstatēja, ka šobrīd mēs varam spert šādu soli, jo, salīdzinot ieņēmumus uz 1995.gada 16.maiju un 1995.gada 16.jūniju, jūnija mēnesī ieņēmumi bija par 900 tūkstošiem latu lielāka nekā maijā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par šo dienas kārtības jautājumu. Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

 

G.Bērziņš (LZS). Neapšaubāmi šī pensiju indeksācija, kas šobrīd ar 1. jūliju tiek veikta, ir novēlota. Ja budžets nebūtu lielās problēmas risinājis uz sociālā budžeta rēķina, tad šī indeksācija iespējama būtu ātrāk. Un kur ir šie līdzekļi, kas ir paņemti no pensijām, no pensiju maksātājiem un izmantoti citām vajadzībām? Tātad pagājušā gada beigās vismaz 5 miljoni latu, kas tika iekasēti no sociālā nodokļa, tika izmantoti budžeta vajadzību finansēšanai un praktiski tika liegti un atņemti pensionāriem. Tātad nebija šīs pārejas uz sociālo budžetu, ar 1. janvāri tam stājoties spēkā. Janvārī, februārī ieņēmumi bija ļoti mazi. Un paradoksāli — atņemot 5 miljonus sociālajam budžetam un pensionāriem, pēc tam vēl budžets, lielais budžets ļoti devīgi kreditē bezprocentu kārtībā šo sociālo budžetu.

Otrs jautājums ir vēl būtiskāks. Neapšaubāmi pensiju indeksācijai ir vajadzīgi līdzekļi. Un ir atrasta ļoti interesanta shēma, ko varbūt deputāti nezina, bet ko es izstāstīšu, kādā veidā atrast līdzekļus un kur viņus atrast. Naudas budžetā nav, nodokļus iekasēt nevar, bet kādā veidā ir iespējama pensiju paaugstināšana uz pensionāru rēķina. Un šī shēma ir atrasta un īstenota. Tātad šobrīd saskaņā ar likumu divus mēnešus iepriekš ir jābrīdina. Visi pensionāri ir brīdināti, ka viņiem izmaksas datumi tiek pārcelti par divām dienām. Visiem. Tātad tie, kas strādā ar naudām, ar finansēm, saprot, ko nozīmē visā valstī pagarināt maksāšanu par divām dienām. Tas dod faktiski gandrīz 2 miljonus latu papildu līdzekļu, kas faktiski tiek pārnesti uz nākošo gadu. Ja šāda termiņa pārnešana notiek, tad ir jāveic arī kompensācija par tām dienām, par kurām tiek pagarināts. Tas katram pensionāram varbūt ir tikai santīmos mērojams, bet valstij kopumā tas ir mērojams šinīs daudz lielākajās summās. Un tāpēc, manuprāt, ir šis satraukums par šo pensiju indeksāciju uz pensionāru rēķina, kas ir veikta, manuprāt, ļoti nekorekti. Ja bija šī paaugstināšana, viņu vajadzēja veikt ievērojami lielākā apjomā. Un šie līdzekļi sociālajā budžetā neapšaubāmi ir.

Tad, kad budžetu iesniedzot, Zemnieku savienība iesniedza priekšlikumu ierakstīt budžeta likumā speciālu aili par pensiju indeksāciju un piedāvāja 14,6 miljonus, tad tas tika noraidīts. Šodien tiek piedāvāti 17 miljoni, tātad mūsu skaitļi bija ļoti tuvi. Izrādās, ka likumā nav īsti šāda ieraksta.

Neapšaubāmi arī sociālā nodokļa prognoze ir nedaudz samazināta, jo budžetā sociālā nodokļa maksājuma kāpums pret iepriekšējo gadu bija paredzēts 14 procenti, kaut gan otrs nodoklis, kas ir saistīts tieši ar to pašu ieņēmumu bāzi, tas ir, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet kas pašvaldībām jāiekasē, tika prognozēts ar 26 procentu kāpumu. Un izrādās, ka tas ir nodoklis, kas pildās vislabāk, bet sociālais nodoklis, manuprāt, var pildīties vēl labāk. Šobrīd sociālā nodokļa parādi ir 68 miljoni latu. Neapšaubāmi šo parādu samazināšanas jautājums ir risināms, lai varētu indeksēt pensijas.

Vēl būtisks jautājums ir tas, ka jāatzīst, ka šīs valdības laikā pensionāru stāvoklis ir pasliktinājies, pie kam diezgan ievērojami. Paskatīsimies tātad cenu indeksu un par cik tiek indeksētas pensijas. Tātad ievērojami. Ja pensijas tiek indeksētas vidēji par 7-8 procentiem, tad cenu indekss pat no pēdējās indeksācijas ir praktiski 20 procenti. Tātad pensionāru stāvoklis šīs valdības laikā ir ievērojami pasliktinājies, un tas ir jāatzīst.

Tāpēc, izskatot šos konkrētos jautājumus, neapšaubāmi jūlijā valdība, šī valdība nav spējīga vairāk paaugstināt. Bet izskatot un analizējot šo jautājumu tālāk, neapšaubāmi ir jāveic šī pensiju indeksācija vai nu augustā vai septembrī, tālāk izmantojot šīs iespējas un vismaz ievērojami nepasliktinot pensionāru dzīves apstākļus. Un sociālais budžets tādas iespējas dod, ja tiek izmantoti visi līdzekļi, kā paaugstināt ieņēmumus.

Tātad šeit mums arī bija sagatavots lēmuma projekts, bet, tā kā valdība jau ir pieņēmusi uz 1. jūliju... Mums bija sagatavots lēmuma projekts indeksēt vismaz tādā apmērā, lai segtu šī gada piecu mēnešu inflāciju, tas ir, apmēram 12 procentu, tātad vidējais pensiju pielikums būtu 4 lati. Tā kā valdība ir pieņēmusi lēmumu, pārrēķināt šobrīd to nav iespējams. Tātad mēs pie šī jautājuma atgriezīsimies, vēl rūpīgi izanalizēsim un strādāsim, un es domāju, ka ir iespējama vēl septembrī, vēlakais, septembrī pensiju indeksācija, kas nodrošinātu tomēr šo pensionāru aizsardzību lielākā mērā, nekā to veic valdība. Un, ja valdība par šo jautājumu maz domā un ir vienaldzīga, risina budžeta problēmas uz sociālā budžeta rēķina, ko atzīst arī savās budžeta analīzēs, šeit neapšaubāmi ir jāiejaucas Saeimai un jāsaka savs stingrais vārds, aizstāvot plašo pensionāru saimi. Paldies par uzmanību!

 

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu nav pieteikušies debatēs. Līdz ar to pieprasījums ir izskatīts. Pareizāk sakot, atbilde uz pieprasījumu ir izskatīta. Tālāk - deputātu pieprasījumi .

Latvijas Republikas Saeimas deputātu Grīga, Čepāņa, Milberga, Urbanoviča, Rozentāla, Kokina, Kiršteina, Bartaševiča, Putniņa un Staša pieprasījums iekšlietu ministram J.Ādamsonam par lauksaimniecības stabilizācijai un attīstībai piešķirto valdības garantēto kredītu saņemšanas un izmantošanas likumību Iecavas putnu fabrikas privatizācijas procesā. Situācija ir tāda pati kā ar jautājumiem. Šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamais ir Saeimas deputātu Berķa, Rozentāla, Kokina, Bērziņa, Lakševica, Brūvera, Sinkas, Putniņa, Seiles un Grīga pieprasījums labklājības ministram A.Bērziņam par Labklājības ministrijas Valsts sociālās apdrošināšanas fonda izsludināto konkursu “Par tiesībām veikt pensiju un pabalstu izmaksu Latvijā”. Arī šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Nākamais ir... Vairāk nebija pieprasījumu? Nav.

 

Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību”. Otrais lasījums. Ārlietu komisija, vai kāds būtu laipns nākt tribīnē? Indulis Bērziņš....

 

I.Bērziņš (LC). Nu nāk Aleksandrs Kiršteins, es domāju, ka viņš labāk zinās.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, nu tad man arī kaut kas jārunā, lai stenogrammā būtu kaut kas kaut cik sakarīgs. Vispirms viens nāk, pēc tam otrs. Tātad vispirms nāca Indulis Bērziņš komisijas vārdā, bet tad viņš atteicās un tagad tribīnē ir pats komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!

 

A.Kiršteins (LNNK). Godājamie deputāti! Saeimas Ārlietu komisija izskatīja divus likumprojektus. Tā kā nebija saņemtas nekādas piezīmes un viņi bija steidzami un otrajā lasījumā, tad es lūdzu jūs atbalstīt. Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos un par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību. Nekādas piezīmes netika saņemtas, un es lūdzu nobalsot šodien, tas ir ļoti svarīgi priekš....

Sēdes vadītājs. Vai jūs neiebilstu, ja mēs izskatītu tādā secībā, kā šeit viņi ir? Jūs otrādi viņus piedāvājāt.

 

A.Kiršteins. Nē, nu, es vienkārši nolasīju tos...

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, vai kāds vēlas runāt par pirmo likumprojektu? Tad, lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu, balsojam! Rezultātu! 50 - par, pret - nav, atturas - arī nav. Likums pieņemts.

 

Lūdzu, balsosim... Vai kāds vēlas runāt par otru likumprojektu? Nevēlas. Tad, lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos” pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Kolēģi, kuri ienāca, ja vēlaties piedalīties balsošanā, lūdzu, to dariet, mums balsotāju skaits nav stipri liels... Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - arī nav. Likums pieņemts.

 

Tālākais pēc secības ir 41. jautājums - “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata” . Lēmuma projekts “Par valsts uzņēmuma “Latvijas Televīzija” ģenerāldirektora pilnvaru termiņa pagarināšanu”. Vides un sabiedrisko lietu komisija. Lūdzu referentu! Anta Rugāte - Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja, Kristīgo demokrātu savienības deputāte. Lūdzu!

 

A.Rugāte (KDS).Paldies, godāto Prezidij, priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Pilnvaru laiks valsts uzņēmuma “Latvijas Televīzija” ģenerāldirektoram ir beidzies 1995. gada 26. maijā. Ar šo pašu datumu ir beidzies arī pilnvaru laiks Latvijas Radio un televīzijas padomes priekšsēdētājam, un ar 16. jūniju ir beidzies pilnvaru laiks valsts uzņēmuma “Latvijas Radio” ģenerāldirektoram.

Tā amatā iecelšanas procedūra, kas bija vecā likuma noteikta, tika izdarīta Augstākās padomes tiesību robežās. Šobrīd Saeima vairs patiesībā pēc būtības nav Augstākās padomes juridisko tiesību mantiniece, un, to ņemot vērā, jaunajā likumprojektā ir iestrādāta norma ar citu ģenerāldirektora un arī padomes priekšsēdētāja iecelšanas procedūru.

Ņemot vērā, ka likumprojekts atrodas Saeimā otrajā lasījumā, bija komisijas lēmums un lūgums Saeimai izlemt jautājumu par šo triju amatpersonu pilnvaru laika pagarinājumu, līdz tiek pieņemts jaunais likums, kura sakarā tad arī varētu pēc jaunās procedūras mēs iegūt jaunus amatu pretendentus. Tādēļ arī šis pagarinājums tika ierosināts Saeimai nolemšanai. Šie ir trīs sagatavotie dokumenti. Es viņus komentēju visus kopā varbūt tādēļ, ka tiem visiem trijiem ir viens juridiskais pamatojums un viena būtība. Balsojums acīmredzot ir nepieciešams katram atsevišķi, vadoties pēc tā, kā ir sagatavoti šie dokumenti kā Saeimas lēmumu projekti.

Sēdes vadītājs. Katru lēmuma projektu izskatīsim un balsosim atsevišķi. Vai kāds vēlas runāt? Tātad vispirms lēmuma projekts “Par valsts uzņēmuma “Latvijas Televīzija” ģenerāldirektora pilnvaru termiņa pagarināšanu”. Komisijas priekšsēdētāja ziņoja lietas būtību par visiem trijiem lēmumu projektiem, bet mums būs jāizskata un jābalso par katru atsevišķi. Mariss Andersons, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

M.Andersons (LC). Augsti godātais priekšsēdētāj! Augsti godātie kolēģi! Es gribētu precizēt Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājas Rugātes kundzes teikto. Tik tiešām šobrīd radio un televīzijas darbu regulē likums “Par radio un televīziju”, kas ir pieņemts 1992.gada 6.maijā. Un Saeimas darbības laikā šajā likumā nekādi grozījumi nav izdarīti. Tādējādi pašlaik izveidojusies situācija, ka pilnvaras ir jau beigušās minētajām trijām amatpersonām. Tomēr likums “Par radio un televīziju” nedod tiesības pagarināt šo amatpersonu pilnvaras, jo šajā likumā ir noteikts, ka amatpersonas ieceļ uz trim gadiem. Lai veiktu pilnvaru pagarināšanu, būtu jāgroza vecais likums “Par radio un televīziju”. Tikai pēc šo grozījumu izdarīšanas Saeima var pieņemt šādu lēmumu. Un līdz ar to, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 136.pantu, es ierosinu atlikt šos trīs lēmumu projektus līdz brīdim, kamēr likumdošana šajā jomā juridiski tiks sakārtota. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Tad mēs debates beidzam. Lūdzu referenti!

 

A.Rugāte. Godātie kolēģi! Komisijā bija vienprātīgs lēmums šos termiņus pagarināt ļoti vienkāršu iemeslu dēļ — ņemot vērā to, ka turpina darboties šie uzņēmumi un paraksta tiesības, un visas pārējās juridiskās tiesības, kas ir ģenerāldirektoriem un arī padomes priekšsēdētājam, tostarp tiesības pieņemt lēmumus, kas saistīti ar šīs nozares pārraudzību. Šis lēmums tika pieņemts vienbalsīgi, un tādēļ es lūdzu Saeimu atbalstīt šādu lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, paklausieties šo Kārtības ruļļa pantu, uz kuru deputāts Andersons atsaucās. 136.pants. “Tāpat pirms balsošanas pēc būtības izšķirami priekšlikumi par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu un tamlīdzīgi.” Un tagad var runāt viens “par”, viens - “pret”. Mēs pabeidzām debates par šo jautājumu, bet par deputāta priekšlikumu viens var runāt “par”, viens - “pret”. Edvīns Inkēns, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

E.Inkēns (LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ja mēs pašreizējā situācijā atliekam šo jautājumu, tas nozīmē, ka visas trīs amatpersonas turpina pildīt savus pienākumus, bet viņu iespējas ir ierobežotas. Sevišķi svarīgi to ir attiecināt uz padomi. Jau pašreizējā brīdī Latvijas ētera saimniecībā, kaut arī šis vārds “ēters” nav īsti piemērots, briest ļoti nopietnas pārmaiņas. Mēs esam svarīgu lēmumu priekšā, kas saistīti ar lielu iespējamo ziemeļvalstu investīciju ienākšanu. Līdz brīdim, kamēr tiek sakārtota likumdošana ar Saeimas palīdzību, ar Saeimas likumu palīdzību, nevajadzētu dot nevienam cilvēkam un nevienai padomei tiesības izlemt šos ārkārtīgi svarīgos jautājumus. It sevišķi tāpēc, ka vecais padomes sastāvs un viņa darbības veids ir skaidri redzami neefektīvs un līdz šim nav uzrādījis nevienu labas darbības pazīmi. Tikai tāpēc, aiz piesardzības, lai nenotiktu kāda šī ētera iztirgošana, mēs lūdzam šo dokumentu atlikt.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Lai cik mēs būtu uzmanīgi pret līdzšinējo radio un televīzijas vadību, tomēr nevar pastāvēt šie valstij svarīgie uzņēmumi bez vadības. Un iebildumi, ka Saeima nevar pagarināt pilnvaras, ir nevietā, jo Saeima var visu. Saeima var nobalsot par šo pilnvaru pagarināšanu. Es pievērsīšu jūsu uzmanību sagatavotajam lēmuma projekta tekstam. Tātad pildīt ģenerāldirektora pienākumus līdz jaunā ģenerāldirektora iecelšanai. Balsosim, pagarināsim šiem cilvēkiem šīs tiesības strādāt, parakstīt naudas dokumentus, viņiem galu galā ir arī bankas paraksti, un mēs nevaram apturēt visu radio un televīzijas darbību šajā sarežģītajā laikā, kad valstī ir banku krīze un viss pārējais. Es lūdzu deputātus pieiet ar visu nopietnību. Ja šeit būtu otrs lēmuma projekts sagatavots, kurā mēs stādītu priekšā kādu citu kandidatūru, tad būtu cita lieta. Bet mums vēl likums par radio un televīziju, par masu informācijas līdzekļiem ir apspriežams. Un pēc tam ir veidojama šī sabiedriskā padome. Kārtīgi izvērtēsim visu jaunās padomes sastāvu, visus locekļus, bet kādam tajā laikā ir jāstrādā. Es aicinu noraidīt Andersona kunga ierosinājumu un neatbalstu to.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Andersona priekšlikumu — lēmuma projektu “Par valsts uzņēmuma “Latvijas Televīzija” ģenerāldirektora pilnvaru termiņa pagarināšanu” atlikt un nodot atpakaļ komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 19, atturas — 10. Priekšlikums pieņemts.

Nākamo izskatām lēmuma projektu “Par valsts uzņēmuma “Latvijas Radio” ģenerāldirektora pilnvaru termiņa pagarināšanu”. Godātie deputāti! Lai būtu ievērota tiesiskā puse, lūdzu, es jau jūs brīdināju, ka par katru no šiem lēmumu projektiem procedūra ir pilnā mērā ievērojama.

Mariss Andersons, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

M.Andersons (LC). Kolēģi! Es aicinu balsot analogi iepriekšējam balsojumam. Tātad noraidīt, atlikt 136.panta kārtībā.

Sēdes vadītājs. Viens runā “par”, viens—- “pret”, pa piecām minūtēm katram. Māris Budovskis, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

M.Budovskis (LNNK). Cienītie kolēģi! Priekšsēdētāja kungs! Mēs faktiski esam nonākuši ļoti divdomīgā situācijā. Tātad šobrīd kalendāri viņu pilnvaru laiks beidzas. Tālāk nav personu, kas turpinās strādāt. Inkēna kungs ļoti vienkārši teica — jā, viņu funkcijas būs ierobežotas. Un zem šī teikuma slēpjas varbūt pārāk daudz, ko uz šo brīdi, es domāju, zālē daudzi nesaprot. Ko nozīmē “viņu funkcijas būs ierobežotas”? Un patiešām šeit tika runāts par naudas dokumentiem, par reālo darbu, kas katru dienu ir jādara, lai varētu šīs institūcijas turpināt pildīt savas funkcijas. Es tagad īsti nesaprotu... Cerot uz kaut kādu nākotnes jautājumu — kas nāks, ar ko mēs biedrosimies, kādas investīcijas būs, šīs nākotnes vārdā šobrīd faktiski mēs ierobežojam funkcijas, un mēs nezinām, kas tas ir par ierobežojumu. Cienītie kolēģi, es domāju, ka šeit neloģisms ir pārāk liels. Tāpēc es lūgtu jūs vēlreiz pārdomāt šo jautājumu un nobalsot par pilnvaru pagarināšanu līdz nākošās kandidatūras ievēlēšanai. Līdz ar to tā ir vesela procedūra, kurā mēs varam tālāk izskatīt, ko darīt šinī gadījumā, bet nedrīkstam tādas institūcijas šobrīd atstāt pusceļā, jebkādā pusdarbībā, es pat nezinu, kā to īsti teikt, jo arī es nesaprotu, kādas ir šīs ierobežotās funkcijas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

E.Inkēns (LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Budovska kungs! Jūs tomēr mazlietiņ pārāk plaši traktējat šo tiesību ierobežojumu, jo tiesību ierobežojums saistās galvenokārt ar padomes darbību un ar iespēju, kā jau es teicu, pieņemt jaunus nopietnus lēmumus, lai pārdalītu to ētera saimniecību, kas pašreiz ir Latvijā. Tas acīmredzot būtu jādara nākamajai padomei.

Ja mēs runājam par radio un televīzijas ģenerāldirektoriem, tad reāli viņi ir vietas izpildītāji ar pilnām tiesībām vadīt šīs iestādes. Viņu iespējas reāli vadīt saimniecisko darbību šī lēmuma atlikšana nekādā veidā neierobežo. Viņi reāli jau mēnesi strādā šādā režīmā, un nekas nav noticis. Mēs nevaram pašreizējā brīdī šo pilnvaru termiņu pagarināt tāpēc, ka tādā veidā mēs pārkāpjam likumu. Mums, tas ir, Saeimai, vispirms ir jāmaina vecais likums “Par radio un televīziju”, ko pieņēma Augstākā padome, pretējā gadījumā mēs vienkārši pārkāpjam Kārtības rulli.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vairāk diemžēl nevar. Par Kārtības ruļļa pārkāpumu? Līdz ko jūs būsiet nepatiess, es jūs pārtraukšu. Lūdzu, par Kārtības ruļļa pārkāpšanu!

 

G.Bērziņš (LZS). Es gribu atsaukties uz 135.pantu. Tātad šis priekšlikums ir iesniedzams, cik es saprotu, rakstiski. Šeit tāda priekšlikuma nav, un pašreiz mēs to nevaram izskatīt. Es lūdzu iepazīties ar 135.pantu! Vai, mutiski nolasot, deputāti ir iesnieguši? Šeit ir priekšlikuma iesniegšana. Tāda nav notikusi. Visus priekšlikumus mēs iesniedzam rakstiski. Šis priekšlikums nav skatāms pēc būtības, jo viņš nav iesniegts.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! 135.pants — “Ja kāds deputāts iesniedz priekšlikumu, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā, tad šāds priekšlikums balsojams vispirms.” 136.pants — Tāpat pirms balsošanas pēc būtības izšķirami priekšlikumi par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu un tamlīdzīgi.” Godātie deputāti! Protams, mēs varam veltīt šim jautājumam garu diskusiju, jo 135.pantā teikts — ja kāds deputāts iesniedz priekšlikumu, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā. Bet vēlreiz saku — 136.pants. “Pirms balsošanas pēc būtības izšķirami priekšlikumi...” Te runa par iesniegšanu neiet, Bērziņa kungs!

Godātie deputāti! Protams, mēs varam debatēt par šiem jautājumiem. Par šiem procedūras jautājumiem mēs varam debatēt, un kā traktēt šos abus pantus, to mēs varam izšķirt debatēs un balsojumos. Pati Saeima. Pati Saeima skaidro ar saviem lēmumiem attiecīgos pantus.

Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas runāt. Atgriežamies pie balsojuma.

Lūdzu, balsosim par deputāta Marisa Andersona priekšlikumu atlikt lēmuma projektu “Par valsts uzņēmuma “Latvijas Radio” ģenerāldirektora pilnvaru termiņa pagarināšanu “un nodot to atpakaļ komisijai. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 15, atturas — 8. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamo izskatām lēmuma projektu “Par Latvijas radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja pilnvaru termiņa pagarināšanu”.

Mariss Andersons, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!

 

M.Andersons (LC). Kolēģi! Protams, es šobrīd aicināšu atkārtot iepriekšējo operāciju un atlikt pēc šā paša Kārtības ruļļa 136.punkta šā jautājuma izskatīšanu, tikai es vēl gribu paskaidrot. Iepriekšējos divos balsojumos jau izskanēja pietiekoši argumenti “par” un “pret”. Es tikai gribu teikt, ka šajā situācijā šis “pret” pret pilnvaru pagarināšanu būtu vēl spēcīgāks, jo nav, tik tiešām nav nekādas loģikas, ja mēs esam noraidījuši gan radio, gan televīzijas — valsts uzņēmumu — ģenerāldirektora pilnvaru pagarināšanu, šobrīd pagarināt padomes vadītāja pilnvaras. Tātad es jūs aicinu atlikt šā jautājuma izskatīšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

 

P.Tabūns (LNNK). Cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka mēs neesam izvērtējuši īsti šo jautājumu izlemšanas svarīgumu, ja esam jau nobalsojuši nepagarināt pilnvaras Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio ģenerāldirektoriem. Tagad lemsim par radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja pilnvaru pagarināšanu vai nepagarināšanu. Te jau Inkēna kungs teica, ka nepagarināt nozīmē pilnvaru ierobežošanu. Tad pateiksim, kas tā ir par pilnvaru ierobežošanu, ko tad Latvijas Radio ģenerāldirektors un Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors, un it īpaši radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs un šī padome kopumā varēs darīt un ko nevarēs darīt. Kā tad viņiem tagad rīkoties? Vai mēs viņus atstāsim bezsvara stāvoklī? Tas, godīgi sakot, nav prāta darbs. It īpaši, zinot to, kā beidzās likumprojekta “Par radio un televīziju” otrais lasījums, kurā tas netika pieņemts. Tagad ir desmitiem, ja ne simtiem atkal jaunu priekšlikumu. Un mēs nezinām, kāds būs šā likumprojekta liktenis šajā Saeimā. Mēs gribam šo ļoti svarīgo masu informācijas līdzekļu daļu — radio un televīziju — atstāt neziņā. Es jūs aicinu... Tagad gan ir palicis tikai pagarināt radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja pilnvaru laiku. Es aicinu it īpaši tagad pagarināt to, neko jau viņi nav ļaunu sastrādājuši un man liekas, ka arī nesastrādās, nevajadzētu tā uztvert to. Vajadzētu pagarināt šīs pilnvaras. Jo atstāt, es vēlreiz saku, bezsvara stāvoklī šos ļoti svarīgos masu informācijas līdzekļus nebūtu prāta darbs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

I.Bērziņš (LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Zināmais “bezsvara stāvoklis”, par ko runāja Tabūna kungs, iestājās tādēļ, ka mums nebija vienkārši spēka un enerģijas, un spējas vienoties, pieņemot likumu, kuru pašlaik gaida ne tikai televīzijas un radio klausītāji un skatītāji, bet sevišķi to darbinieki. Bet es gribu precizēt. Tabūna kungs, nav īsti tā, kā jūs teicāt! Jautājums jau nav par to, ka mēs balsojam pret. Ja mēs šobrīd, balsojot šo lēmumu, konkrēto lēmumu, nobalsotu pret, tad viņš “pakārtos gaisā”, kā jūs teicāt, vai pakārtos “bezsvara stāvoklī”. Mēs negribam viņus nekur pakārt, mēs gribam atstāt viņus tādā stāvoklī, kādā viņi ir šobrīd. Un viņiem šodien šīs pilnvaras nebeidzas. Tās jau ir beigušās iepriekš, kā šeit jau iepriekšējie runātāji teica. Tātad neko nemainīt, pieņemt likumu un darīt visu atbilstoši likumam. Jo atbilstoši Kārtības ruļļa 136.punktam, mēs paredzam šā lēmuma atlikšanu, nevis mēs izsakām neuzticību vai kaut ko atņemam šiem cilvēkiem. Tā ka es aicinu balsot tāpat kā divās iepriekšējās reizēs, jo sevišķi dīvaini būtu, ja mēs divas iepriekšējās reizes būtu pieņēmuši vienu lēmumu, bet trešajā gadījumā nez kāpēc pieņemtu pretēju lēmumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Andersona ierosināto priekšlikumu atlikt lēmuma projekta “Par Latvijas radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja pilnvaru termiņa pagarināšanu” izskatīšanu un nodot to atpakaļ komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 16, atturas - 10. Priekšlikums ir pieņemts.

Par procedūru? Lūdzu, Māris Budovskis!

 

M.Budovskis (LNNK). Priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Tomēr es par procedūru gribu teikt dažus vārdus. Tātad balsojums ir noticis. Un tā tas ir, kā Saeima ir lēmusi. Un tomēr, priekšsēdētāja kungs, jūs bijāt ļoti uzmanīgs, lai neizraisītu tālāku diskusiju, un lietojāt ļoti interesantu vārdu — “ierosināto priekšlikumu”. Es pilnīgi jums piekrītu, ka šajā gadījumā tas ir ierosināts priekšlikums. Bet tas nav iesniegts priekšlikums. Ja mēs negribam šeit atšķirt to, tādā gadījumā mēs procedūras ziņā sajauksim visu tālāko darbību. Jo katrs no mums, deputātiem, var nākt priekšā un izteikt kādu domu, un faktiski tālāk mēs sākam balsot par to. Es uzskatu, ka tā nav priekšlikuma iesniegšana, bet vienkārši deputātu ūjināšana. Piedodiet par teicienu!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es jums jau izteicu nevis priekšlikumu, bet piedāvājumu atklāt debates par šo lietu. Bet 136. pantā ir priekšlikums, un no tā var secināt - mutisks vai rakstisks. Mūsu līdzšinējā praksē ir bijuši precedenti. Kaut gan Endziņa kungs ļoti nemīl, ka es uz to atsaucos, bet sēdes vadītājam ir kaut kādas konsekvences jāietur. Tieši tādi ir bijuši. Bet, ja deputāti grib debatēt par šo jautājumu, tad man kā sēdes vadītājam nekādu iebildumu pret to nav. Es arī nenoraidu jūsu teikto, bet tikai vēlreiz paskaidroju Kārtības ruļļa attiecīgo pantu.

Nākamais jautājums — lēmuma projekts... Par procedūru? Jūs jau vēl neesat noklausījušies viņu. Nākamais lēmuma projekts — “Par uzticības izteikšanu Jānim Bunkšam kā pašvaldību valsts ministram Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā”.

Lūdzu, satiksmes ministrs Andris Gūtmanis. Acīmredzot Ministru kabineta vai Ministru prezidenta vārdā, jo es neesmu saņēmis nekādu jūsu iesniegumu.

 

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs). Priekšēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Ministru prezidenta uzdevumā es ierosinu šo dienas kārtības punktu noņemt, jo nākamtrešdien - 28.jūnijā — notiks Pašvaldību savienības domes sēde, kurā šis jautājums ir papildus saskaņojams. Tāpēc es lūdzu atlikt šā jautājuma izskatīšanu.

Sēdes vadītājs. Jūsu priekšlikums - atlikt. Diemžēl es ļoti atvainojos. Saeimas sekretārs Daudiša kungs sniedza ļoti svarīgu informāciju, kā noslēgt sēdi. Es tiešām nedzirdēju argumentus. Es sapratu, ka jūs atsaucat, bet kā vārdā un ...

 

A.Gūtmanis. Ministru prezidenta pilnvarots, es Ministru kabineta vārdā atsaucu šā jautājuma izskatīšanu šodien.

Sēdes vadītājs. Tad ir skaidrība, es domāju. Godātie deputāti! Divas minūtes līdz pulksten 17.00 ir palikušas. Mums Prezidijā nav ienākuši nekādi priekšlikumi par sēdes pagarināšanu. Mums ir ienākuši priekšlikumi, ko darīt pēc sēdes. Bet par sēdes pagarinājumu nav ienākuši priekšlikumi. Tāpēc lūdzu reģistrēties un pēc tam uzklausīt svarīgu informāciju. Lūdzu reģistrējaties! Palikt, lūdzu, vietās vēl mirklīti!

Godātie deputāti! Mēs reģistrējāmies. Lūdzu Irēnu Folkmani, Saeimas sekretāra biedri, nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies! Pēc tam sēdes vadītājs sēdi slēgs, un šeit ir ieradušies cilvēki, kuri grib pēc tam ar mums vēl kādu brīdi runāt. Es jūs ļoti lūdzu uzkavēties, lai mēs sēdi varam noslēgt. Vienu mirklīti, lūdzu! Vienu mirklīti!

 

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Sēdes noslēguma daļā nav reģistrējušies šādi deputāti: Aivars Berķis, Jānis Bunkšs, Aivars Endziņš, Raimonds Jonītis, Viesturs Pauls Karnups, Jānis Kokins, Andrejs Krastiņš, Andris Liepiņš, Pauls Putniņš, Andris Rozentāls, Anna Seile, Juris Sinka, Mārtiņš Virsis un Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Virsis ir zālē. Godātie deputāti! Noslēdzot Saeimas pavasara sesiju, es gribu pasvītrot divas lietas. Vispirms līdz rudens sesijas atklāšanai, par kuru mēs esam lēmuši, Prezidijs un komisijas turpina darbu visu šo starplaiku. Plenārsēdes starplaikā tiks sasauktas, ja tāda nepieciešamība būs, likumā noteiktajā kārtībā. Prezidijs pateicas deputātiem par aizvadīto darba cēlienu un novēl, lai, ielīgojot vasaru, ikviens sevi ne tikai noskaņotu vasaras darbiem laukos un pļavās, bet arī pasmeltu spēku un izturību visspraigākajam posmam mūsu turpmākajā kopīgajā darbā - rudens sesijai. (Aplausi.)

Tagad jūs jau redzat paši, kas tur nāk! (Skan līgo dziesmas.)