• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa runa Lietuvas Seimā vakar, 5.jūlijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.07.1995., Nr. 102 https://www.vestnesis.lv/ta/id/35741

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa uzruna svinīgajās pusdienās

Vēl šajā numurā

06.07.1995., Nr. 102

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Brīvība mūsu tautām devusi apņēmību un pārliecību par Baltijas valstu nākotni

Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa
runa Lietuvas Seimā vakar, 5.jūlijā

Augsti godātais Prezidenta kungs!

Godātais Seima Priekšsēdētāja kungs!

Cienījamie Lietuvas Seima locekļi!

Cienījamie Lietuvas valdības locekļi!

Dāmas un kungi!

Esam ieradušies Lietuvā oficiālā valsts vizītē jūsu nacionālo svētku — Mindauga dienas — priekšvakarā. Tie ir gaiši tautas pašapliecināšanās svētki. To noskaņa jūtama Viļņas ielās un arī pie jums šajā zālē.

Šodien man ir tas gods runāt Lietuvas Seimā. Es priecājos būt Lietuvā — mūsu brāļuzemē pašā vasaras viducī, kad cilvēks paveras pretī skaistumam.

Pateicos prezidentam Aļģirdam Brazauska kungam par šo iespēju, par uzaicinājumu apmeklēt Lietuvu oficiālā valsts vizītē. Lai arī kā tas nebūtu, vēsturē nekur es nevaru atrast, ka šāda līmeņa vizītē Lietuvu būtu apmeklējis kāds no Latvijas iepriekšējiem prezidentiem.

Paldies Lietuvas Seima vadībai par šo iespēju runāt zālē, kas pieredzējusi tik daudzus jūsu tautai vēsturiskus notikumus, pašaizliedzības un varonības dienas laikā, kad lietuvieši pirms pieciem gadiem pirmie izcīnīja un atjaunoja savu valstisko neatkarību.

Šīs vizītes laikā es apmeklēšu Lietuvas neatkarības cīņās bojāgājušo piemiņas vietas, noliekšu galvu viņu neizdzīvotās dzīves piemiņai. Un lieki atgādināt, ka pirms pieciem gadiem mūsu tauta ar aizturētu elpu sekoja līdzi šiem notikumiem Viļņā, visā Lietuvā un bija kopā ar jums visizšķirošākajos brīžos.

Esam kopā ar jums arī šodien, kad nostiprinām savu neatkarīgo valstiskumu, ejam ceļu uz aktīvāku iekļaušanos Eiropā.

Mūsu valstu vadītāji ir centušies būt kopā cik vien tas ir iespējams bieži un šīs satikšanās allaž bijušas aktīva darba, aktuālu pārrunu un arī dziļu filozofiski konceptuālu pārdomu piesātinātas.

Pasaule mainās mūsu acu priekšā, tā kļūst aizvien ciešāka, katram no mums pieejamāka. Palielinās katras valsts divpusējo attiecību un reģionu sadarbības loma. Ikviena valsts meklē un atrod savu vietu un lomu, pulcina ap sevi līdzīgi domājošos. Pēc mūsu pieredzes ceļā uz integrēšanos Eiropas Savienībā liecina, cik daudz mums nozīmē draudzība un sadarbība ar katru no valstīm gan Rietumos, gan Austrumos, gan citur pasaulē, un ar citām tautām.

Mums nav taču šaubu par to, cik daudz mēs, Baltijas valstis, nozīmējam viena otrai. Mūsu ceļā piecu gadu garumā ir daudz kopības mezglapunktu. Tie sasieti tautas kustību satikšanās laikā, Baltijas ceļā, Baltijas Padomes sarunās, Baltijas asamblejās, Baltijas Ministru kabineta satikšanās reizēs, tie iezīmēti Eiropas Padomes sēžu zālē un tagad arī Eiropas Savienības apspriedēs. Manuprāt būtiska ir, nule notikušajā Baltijas un Ziemeļvalstu Ministru prezidentu tikšanās reizē Viļņā.

Lietuvas un Latvijas ceļš ir bijis vienots kopš atbrīvošanās no padomju okupācijas, tas ir bijis līdzīgs Eiropas integrācijas procesos, tam jāpaliek vienotam tagad un nākotnē. Tā ir svarīga mūsu valstu drošības un stabilitātes ķīla.

Godātie Seima deputāti!

Atļaujiet man Lietuvas tautai un jums, Lietuvas tautas vēlētiem priekšstāvjiem, izteikt Latvijas valsts atzinību par jūsu pūliņiem un arī panākumiem visu triju Baltijas valstu suverenitātes pamatu stiprināšanā šajos aizvadītajos piecos gados.

Gribu dalīties domās par aktuālākajām problēmām mūsu valstī. Plašāk par to jau runāja šogad, 11.martā, Lietuvas neatkarības pasludināšanas piektajai gadadienai veltītajā svinīgajā Seima sēdē Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs. Es varu piebilst vienīgi to, ka mūsu Saeima strādā ļoti aktīvi, deputātu portfeļi ir pilni ar jauniem likumprojektiem un priekšlikumiem. Tas arī saprotams, jo, atjaunojot valsti, mēs esam gan atjaunojuši arī Satversmi un daļu no pirmskara likumdošanas aktiem, taču šodienas situācija, kādā patlaban ieiet Latvija, liek aizvien radīt un radīt no jauna likumus. Mēs arvien nonākam pie atziņas, ka 1922.gada Satversmes darbības atjaunošana ir bijis tālredzīgs un gudrs solis. Šis pamatlikums veiksmīgi funkcionē un nereti palīdz risināt mūsdienu problēmas.

Nav šaubu, ka Lietuvā labi zina, kā dzīvo mūsu cilvēki, ir informēti par galvenajiem Saeimas un valdības darbības virzieniem. Latvija aktīvi turpina privatizāciju laukos un pilsētās, veidojam savas rūpniecības un lauksaimniecības modeli, intensīvi strādājam pie muitas sakārtošanas, risinām sociālās nodrošināšas problēmas. Aktīvi pārvaram kritisko situāciju, kas izveidojusies banku sektorā. Infrastruktūrā un ražošanā investīcijas ir nepietiekamas, zemnieki nesaņem budžetā paredzētās subsīdijas. Un galvenā problēma — šobrīd mūsu valstī reformas vēl nav kvalitatīvi uzlabojušas cilvēku vairākuma dzīvi.

Mūs uztrauc augstais noziedzības līmenis. Likumdevējs ne vienmēr spēj reaģēt un apsteigt tos, kas izmanās izmantot tā dēvētos baltos plankumus . Augstais organizētās noziedzības līmenis rada bažas pilsoņos par savu personīgo, ģimenes un savas mantas drošību. Taču šīs ir atrisināmas lietas, mēs ejam un iesim iesākto neatkarības ceļu. Jautājums tikai, kā un kādā laikā varēsim sasniegt tādu stāvokli, kas ļautu katram cilvēkam baudīt normālas civilizētas valsts pilsoņa tiesības uz darbu, uz atpūtu un nopelnīt tik daudz, lai mēs būtu turīgi, ja ne bagāti, lai nodrošinātu pārticīgu dzīvi saviem bērniem un vecākiem.

Esmu pārliecināts, ka mēs esam ceļā uz to. Latvija un Baltijas valstis kopumā piecos neatkarības gados ir paveikušas daudz.

Ja mums pašiem brīžiem to grūti pamanīt, tad, pasaules acīm raugoties, virzība uz priekšu ir ļoti būtiska. Brīvība mūsu tautām vispirms devusi apņēmību, ka Lietuvai, Latvijai un Igaunijai jāattīstās kā patstāvīgām valstīm, ka tām jānostiprina sava ekonomika un ka vispirms pašām jārūpējas par savu drošību. Brīvība devusi pārliecību, ka mūsu bērni un bērnubērni vienmēr runās mūsu senču valodā un droši varēs dzīvot, tālāk attīstot baltu mentalitātei raksturīgās sadzīves tradīcijas, mūsu mākslu, literatūru, kultūru: kops un veidos tālāk mūsu nacionālās vērtības un nesīs miermīlīgu garu nākamajām paaudzēm.

Nav jāpierāda, ka valstiskā neatkarība katram sabiedrības loceklim paver lielākas personas brīvības iespējas: pašam īstenot savus plānus un ieceres, pašam aktīvi piedalīties valsts darbā, attīstīt pašiniciatīvu, strādāt un gūt panākumus, nesot labumu sev, savai ģimenei un visai valstij. Patlaban pie mums gan visi to vēl neizjūt kā lielu panākumu, jo mēs faktiski vēl tikai mācāmies izmantot brīvības dotās iespējas. Un katrs skolēns, kā zināms, izdara kļūdas, cenšas tās labot, bet bieži kļūdas pieļauj no jauna.

Šīs un arī citas, es teiktu, augšanas problēmas ir kopīgas visām trim Baltijas valstīm. Un kopīgi tās arī cenšamies risināt.

Mūsu kopības centienus pasaule uztvērusi kopš pirmajām aktivitātēm un nemitīgi sekojusi visiem neatkarības atjaunošanas procesiem. Vēl vairāk, visu šo laiku pasaule to ir sekmējusi un palīdzējusi gan Lietuvai, gan Latvijai, redzot to kā vienotu perspektīvu reģionu, kā daļu no Ziemeļeiropas.

Gan Eiropas Savienības valstu galotņu sēdē Kannnās, gan Viļņā notikušajā Baltijas un Ziemeļvalstu ministru prezidentu apspriedē visnotaļ tika uzsvērta nepieciešamība aktivizēt Baltijas valstu savstarpējo sadarbību dažādās jomās. Mums pašiem gan šķiet, ka šobrīd tā ir aktīvāka nekā jelkad iepriekš. Baltijas valstu sadarbība aptver prezidentu, parlamentu un izpildvaru līmeņus. To reglamentē 1994.gada 13.jūnija līgums “Par valdību un parlamentāro sadarbību”. Lietuva un Latvija var būt gandarītas, ka veiksmīgi darbojas starpparlametārā institūcija — Baltijas Asambleja un starpvaldību sakaru jomā — aktīvā Baltijas Ministru padome.

Pēc tam, kad esam kļuvuši pilntiesīgi Eiropas Padomes locekļi, kad parakstīts asociatīvais līgums ar Eiropas Savienību, trijām Baltijas valstīm ir skaidrs, ka kopēja, vienota tēla uzturēšana ir stratēģiski izdevīgāka nekā ekonomiskās politikas un dabiskās konkurences radīto apstākļu vispārināšana. Pašreiz neapšaubāmi vairāk varam iegūt, akcentējot sadarbību, nevis konkurenci. Pašreizējā kopība aptver visu triju Baltijas valstu parlamentārās un valdības struktūras, taču tā ir vēl tālu no tās sadarbības kvalitātes, kura raksturīga Skandināvijas valstīm.

Mūsu valstu sadarbība ir bijusi sekmīga drošības un aizsardzības jomā. Latvijā nupat pieņēma drošības koncepciju. Latvija uzskata par nepieciešamu uzturēt normālas attiecības ar visām kaimiņvalstīm, tās nākotnes drošību un ekonomisko stabilitāti tā saskata Eiropas un transatlantiskajās struktūrās. Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes ietvaros ir nekavējoties jāizstrādā sadarbības mehānisms un saskaņoti krīzes situācijas novēršanas plāni, kā arī jāizmanto valstu prezidentu sadarbība starptautisku problēmu risināšanā. Mūsu valstīm ir jāattīsta efektīvs kriminogēnās situācijas apkarošanas mehānisms, kā arī valsts drošības iestāžu sadarbība.

Uzskatu, ka jānodrošina efektīva valsts robežas, piekrastes ūdeņu un gaisa telpas kontrole. Jāizveido saskaņota Lietuvas un Latvijas valstu robežu kontroles un tehniskās novērošanas sistēma un skaidri jānosaka atbildība. Nepieciešams izstrādāt metodiku nelegālo migrantu aizturēšanai, internēšanai un deportēšanai. Tikpat svarīga ir arī mūsu valstu sadarbība ekoloģisko katastrofu un to seku novēršanā.

Godātie klātesošie!

Aprit gads, kopš Latvija ir prezidējošā valsts Baltijas Ministru padomē. Nupat 1.jūlijā šīs funkcijas pārņēma Lietuva. Es novēlu jums mērķtiecīgu un rezultatīvu darbību!

Bet kas ir paveikts šī gada laikā?

Viens no šīs institūcijas darba laukiem saistās ar pirmskara Baltijai tik raksturīgā kvalificētā darba spēka un savas īpašās saimnieciskās sistēmas atjaunošanas iespēju izpēti. Diemžēl ne visu varam automātiski šodien atjaunot. Jāstrādā pie mūsdienīga nacionālās ekonomikas modeļa, kas iekļautu gan spēcīgu finansu pakalpojumu sistēmu, gan attīstītu zinātni.

Baltijas Ministru padomes ietvaros viens no iespējamiem apliecinājumiem sadarbības padziļināšanai būtu kopīga budžeta veidošana. Sākotnēji tas varētu būt vērsts uz atsevišķu nelielu projektu realizāciju. Piemēram, kaut vai kopējas Baltijas valstu vēstures grāmatas izdošanai. Tas, starp citu, ir arī ierakstīts Baltijas asamblejas rezolūcijā. Domāju, ka būtu arī vairāki projekti ekoloģijā, izglītībā un citās nozarēs.

Samērā veiksmīgi sadarbojas mūsu valstu ārpolitiskās institūcijas. Starptautiskos forumos un aktivitātēs, kur aizvien jāapliecina mūsu valstu neatkarības nodrošināšana un tās neatgriezeniskums, mēs allaž esam kā vienots veselums. Šī nepieciešamība jau 1990.gadā tautas kustību dzimšanas laikā ievirzīja vienā gultnē Lietuvas un Latvijas ārpolitikas intereses, un tās manifestējās pirmajos Baltijas Padomes kopīgajos dokumentos.

Par vienu no galvenajiem principiem šajā laukā tad tika izvirzīta savstarpēja ārpolitikas koordinācija un kopēju pozīciju izstrāde attiecībā pret trešās pasaules valstīm un starptautiskajām organizācijām.

Mūsu ārpolitiskās sadarbības pamatā ir kopīga starptautiskās situācijas interpretācija un vienota mērķu apziņa. Strauji mainīgajā pasaulē pēc aukstā kara beigām mums ne vien jāatrod sava vieta Eiropā, bet arī ātri un saskaņoti jāveic pasākumi savas un reizē ar to — visa kontinenta drošības palielināšanai. Šī doma atspoguļota arī Eiropas Savienības asociācijas līgumos ar Baltijas valstīm, kuri netieši akcentē arī mūsu zemju saimnieciskās un politiskās sadarbības nepieciešamību.

Šī mērķa sasniegšanu veicinās arī sabalansētas attiecības ar tuvākajiem un tālākajiem kaimiņiem. Kopš neatkarības cīņu pirmajām dienām Baltija saņēma Ziemeļvalstu īpašu atbalstu, turklāt šī sadarbība arvien padziļinās un paplašinās. Cerams, ka tuvākajos gados gūs piepildījumu paplašināta Eiropas Savienība ar dinamisku Ziemeļu — Baltijas dimensiju. Tas ir īpaši nozīmīgi, jo Eiropas Savienības tālāku konsolidāciju var veicināt padziļināta reģionālā sadarbība. Līdzšinējie kontakti ļauj mums pamatoti cerēt uz mūsu tuvāko — ziemeļu kaimiņu atbalstu un palīdzību ceļā uz Eiropas Savienību, kas arī vairākkārt apstiprināts, tiekoties dažādos līmeņos.

Kannu tikšanās laikā Baltijas valstīm tika ieteikts izstrādāt nopietnu stratēģiju ceļā uz pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsts statusu, bet Ziemeļvalstīm — sniegt tām vispusēju palīdzību. “Jūsu iestāšanās Eiropas Savienībā ir arī Dānijas un citu Ziemeļvalstu mērķis, un tā sasniegšanai Ziemeļvalstis sniegs vispusēju palīdzību” — teica Ziemeļvalstu MP priekšsēdētājs, Dānijas premjers Pols Nīrups Rasmusens. Zīmīgi, ka šos vārdus P.Rasmusens teica Viļņā.

Kā redzams, sadarbība pēc formulas piecas plus trīs kļūst aizvien ciešāka visdažādākajos līmeņos. Ziemeļu padomes un Ziemeļvalstu Ministru padomes pārstāvji regulāri apmeklē Baltijas valstis, starp Baltijas asambleju un Ziemeļu padomi parakstīts sadarbības līgums, pieaug Ziemeļvalstu investīciju apjoms Latvijā. Palielinās tirdzniecības apgrozījums, it īpaši ar Dāniju, Zviedriju un Somiju. Lielākie ir ieguldījumi projektos lauksaimniecībā, enerģētikā, izglītībā un ekoloģijā.

Man ir pamats pārliecībai, ka divu dienu laikā mūsu delegācijām būs daudz rezultatīvu sarunu un diskusiju. Ceru, ka mūsu divpusējo attiecību vēsturē šis būs nozīmīgs apmeklējums un ka tam sekos attiecīga līmeņa Lietuvas valsts vizīte Latvijā.

Manuprāt, gan Lietuvā, gan Latvijā pastāv principiāla vienprātība par stratēģiskajiem mērķiem. Diemžēl ceļš, kas ejams to sasniegšanai, izrādījies grambains un līkumots. Jautājumu par Lietuvas un Latvijas saimnieciskās attīstības stratēģijas koordināciju es uzskatu par vienu no prioritātēm mūsu turpmākajā kopīgajā darbā, jo īpaši tāpēc, ka mūsu līdzīgās tautsaimniecības struktūras šķietami vērš Lietuvu un Latviju par konkurentiem, kaut gan patiesībā esam dabiski sadarbības partneri.

9.jūnijā Latvijas puse iesniedza līgumprojektu par Baltijas ūniju Baltijas valstu ārlietu ministriem, kā arī līgumprojektu par stratēģiskā eksporta un importa kontroli. Tas sekmētu starptautisko noteikumu ievērošanu eksporta un importa kontrolē un veicinātu attiecīgu likumdošanas aktu harmonizēšanu starp Latviju, Lietuvu un Eiropas Savienību. Viens no galvenajiem muitas ūnijas priekšnoteikumiem ir brīva tirdzniecība visām preču grupām. Mums vispirms jāpanāk vienošanās par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm. Vienlaikus tūdaļ būtu jātiekas ekspertu grupai, lai jau septembrī varētu parakstīt protokolu par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm.

Varam būt gandarīti par straujo progresu attiecībās ar Eiropas Savienību. Tās izpaužas ne tikai noslēgtajos līgumos, bet arī uzsāktajā kopīgajā darbā likumdošanas tuvināšanā, pagaidām vienota tirgus principu jomā. Mēs sākam saskaņot arī finansu politiku, uzņēmējdarbību un sociālo likumdošanu. Tāpat kā Viļņā, arī Rīgā atvērts Eiropas Integrācijas birojs, kas uzsācis darbu likumdošanas praktiskas harmonizācijas jautājumos. Mēs labprāt iepazītos ar jūsu pieredzi un esam gatavi to darīt arī no savas puses.

Taču iestāšanās process Eiropas Savienībā būs vēl garš. Manuprāt, lai to veicinātu un tas būtu mērķtiecīgāks, nepieciešams izveidot individuālu iestāšanās sagatavošanas programmu katrai Eiropas Savienības asociētai valstij. Tas ļautu abām pusēm labāk apzināt darāmo un noteikt prioritātes, mobilizēt attiecīgos resursus.

Pilntiesīgu līdzdalību Eiropas Savienībā demokrātisko un ekonomiski attīstīto tautu saimē Latvija ir izvēlējusies par savu negrozāmu mērķi, tā vārdā turpinām veikt plašas un ne vienmēr populāras un ne vieglas politiskās, valsts pārvaldes un saimnieciskās reformas.

Tajā pašā laikā mums jānodrošina mūsu pašu tautas un valsts dzīves vitālas intereses, jādomā, kā saglabāt savu identitāti , iestājoties Eiropas Savienībā. Presē jau uzsākta diskusija par to, ko mums dos un ko varbūt arī atņems šī Savienība. Arī šajā ziņā mums vajadzētu apmainīties ar informāciju, pētījumiem, analīzēm, jo Latvija uzskata, ka nav cita ceļa attīstībai, stabilitātei un drošībai kā pilnīga integrācija Eiropas Savienībā. Bet vēl pirms integrēšanās tur mūsu valstīm jāpanāk, lai tiktu realizēti Eiropas Savienības pamatprincipi par brīva kapitāla, brīvu preču, brīvu pakalpojumu un darba spēku plūsmu.

Mēs labi zinām, cik aktīvi un starptautiski veiksmīgi Lietuva piedalās programmas “Partnerattiecības mieram norisēs. Atklāti sakot, jūs mums šajā ziņā esat paraugs.

Godājamie Seima locekļi!

Es šajā uzrunā neiekļāvu mūsu centienus iestāties NATO. Tie ir un paliek mūsu drošības stratēģijas uzdevumi. Jautājums par NATO paplašināšanu ir viens no drošības politikas aktuālākajiem jautājumiem, taču arī Eiropas Savienība dod zināmas drošības garantijas, jo veido kopēju ārējo un drošības politiku. NATO un Eiropas Savienības paplašināšanas problēmas ir skatāmas kopīgā kontekstā. Šis ir lielo diskusiju laiks.

Šodien es novēlu, lai mūsu valstīm šajā tālākvirzības ceļā pietiktu gan spēka, gan izturības, gan drauga pleca sajūtas!

Nerunāju par kultūru, izglītību, sportu, bet vienu es vēl gribēju pateikt — izteikt prieku, sajūsmu par jūsu basketbola meistariem, kuri izcīnījuši čempiona titulu. Nē, es nepārteicos — es uzskatu, ka lietuvieši ir čempioni.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!