• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1. jūnija sēde. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.06.1995., Nr. 87 https://www.vestnesis.lv/ta/id/35337

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Informācija

Vēl šajā numurā

07.06.1995., Nr. 87

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

1. jūnija sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr.86.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Vēl tālāk — trešās nodaļas 10.pants "Ierobežojumi attiecībā uz repatrianta statusa iegūšanu". 3.punkts paredz, ka repatriācijas atļaujas netiks izsniegtas personām, kuras ir kādas ārvalsts valsts varas, pārvaldes vai tiesību aizsardzības iestāžu amatpersonas. Nu, labi, ja kāds ir Krievijas valsts varas, pārvaldes vai tiesību aizsardzības iestāžu amatpersona, tad tas, protams, šeit nebrauks. Un, ja viņš šeit brauks, tad viņš, protams, šo savu amatu noliegs. Viņš atteiksies no tā, un tad ir jautājums, vai patiešām, ja kāds pašreiz kaut kur Krievijā strādā, un, protams, ka viņš strādā, ja viņš, pieņemsim, kaut vai ir Krievijas armijā kaut kāds jefreitors vai virsseržants vai kaut kāds, vienalga, sagādnieks vai kas, viņš tur ir vienkārši virsnieks, ja viņš nolemj pārbraukt uz Latviju, vai tad mēs tik tiešām sacīsim viņam: "Nē, tu tur biji virsnieks! Bet tādi jau mums ir atbraukuši! Mēs zinām, cik daudz viņu ir pašreiz, viņi veido mūsu Latvijas armiju. Krievijas Saeimā, kā mēs zinām, ir aktīvs deputāts Legzdiņš, tāpat kā mūsējais Legzdiņš. Un jautājums - ja viņš pēkšņi sadomātu pārnākt uz Latviju, vai tad mēs teiktu: "Nē, tu esi Krievijas parlamentā, mēs tevi neņemam pretī!" Tad taču ir skaidrs, ka viņš no turienes atteiksies un nāks uz šejieni, gribēs strādāt. Tātad jautājums - vai šādu punktu ir loģiski ierakstīt? Jā, tas ir arī 4.punktā, kur ir rakstīts — kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā vai policijā, milicijā. Kāpēc, vai tiešām būtu pamats atteikt, ja kāds dien kaut vai Amerikas policijā vai Amerikas armijā, vai, vienalga, Krievijas armijā? Vai tad ir pamats sacīt, ja viņš no turienes aiziet, ka viņš šeit nevar tikt pieņemts kā repatriants.

Tālāk - ceturtā nodaļa "Repatrianta tiesības". Faktiski par to es jau runāju. Ja nepieciešams, Repatriācijas fonds var piešķirt aizdevumu dzīvokļa iegādei vai individuālās celtniecības veikšanai. Es jau teicu, ka tas, manuprāt, ir nereāli. Lūk, šīs ir tās vietas, kas, manuprāt, rūpīgi jāapdomā, lai mēs varētu praktiski realizēt šo likumu, kurš, protams, ir nepieciešams, un lai mēs varētu veikt to, kā saka, neatliekamo nacionālo misiju savākt visus svešatnes latviešus un līvus vai vismaz daļu no tiem, tos, kas grib, lai savāktu viņus atkal šeit, dzimtenē.

Sēdes vadītājs. Vai stenogrammā jūs neuzskatītu par iespēju labot — nevis mūsējais Legzdiņš, bet mūsējais Lagzdiņš.

A.Berķis.

Jā, es atvainojos, tas ir tiesa, es laboju.

Sēdes vadītājs. Alfrēds Žīgurs, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu! Pēc tam - Pēteris Tabūns.

A.Žīgurs

(LNNK). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izlasot šo priekšlikumu jeb repatriācijas likumu, var tikai priecāties, ka trīs partijas ir beidzot vienojušās un atzīst, ka tie latvieši ir jāatgriež atpakaļ uz Latviju, kas dzīvo ārpus Latvijas teritorijas. Bet šeit mēs saskaramies ar lielām, lielām grūtībām. Pirmkārt, dzīvokļu trūkums, un tas ir viss tas pamats mūsu tautas izdilšanai. Vienkārši nav kur ģimenēm radīt jaunas ģimenes un bērnus, un mēs nonākam izmiršanas procesā. To mēs varētu uz vienu laiku uzlabot, atgriežot latviešus atpakaļ no Austrumiem un Rietumiem. Bet vislielākā problēma ir tiem latviešiem, kas ir no Austrumiem. Lai to izdarītu, ir jāsaglabā vesela kaudze dokumentācijas, un šī dokumentācija, ja es varētu teikt tā, dzīvojot Sibīrijā, ir ļoti grūti sagādājama, lai pierādītu, kāpēc tu neesi atgriezies, kāpēc tu paliki tur. Tur ir dažādi iemesli, nerunāšu par šiem iemesliem, bet par šo faktu kā tādu. Tās ir nepārvaramas grūtības, kur vajadzētu dot plašākas pilnvaras mūsu sūtniecībai, šajā gadījumā Maskavā. Tad, kad mēs nonākam tālāk, kad viņš ir atgriezies Latvijā, viņš nevar dabūt dzīvokli. Labi, ja viņš dabū to dzīvokli, tad tas dzīvoklis, kā man konkrētā gadījumā bija šodien un vakar, pēc piešķiršanas jau četras dienas vēlāk ir nonācis viena cita krieva rīcībā un orderis viņam ir izrakstīts. Kā var vienam krievam nonākt tas dzīvoklis, ja vienam latvietim tas ir piešķirts? Bet tā tas ir un tas fakts vēl šodien kārtojams, un to nav iespējams nokārtot, jo direktors pēkšņi saslimis. Nu, vai tā var būt mūsu Latvijā? Bet tā viņš te iet, vai ne. Un, lai to varētu labot, mums ir jāpieņem stingri likumi un mehānisms, kas tos iedarbinātu, vainīgos ieliktu cietumā. Bet jūs jau paši redzat, kā ar tām bankām ir, tur neiet, arī šeit ne. Te dzīvokļu pārvaldes cilvēki bija visi jāsaliek iekšā. Šajā gadījumā es pazīstu divas jaunas advokātes, tas ir Lāčplēša ielā, tās noraida pilnvaras, kas ir dotas no Maskavas sūtniecības, jo tai personai pašai esot jāierodas. Nu, tad te ir tas rezultāts — jau ir aizņemts. Tad, lai tu pārceltos uz šejieni, vajag lielus līdzekļus, jo taču nevar ieiet vienā tukšā istabā un gulēt uz grīdas. Mantas tu nevari pārvest no turienes, jo tas ir par dārgu. A rī šeit t u viņas nevari nopirkt, arī par dārgu. Tas ceļš, kā tāds... Ne jau visur tagad Krievijā dzelzceļi strādā, agrāk vilcieni gāja, bet tagad neiet vairs, arī aero flote visur nelido. Bet jūs netiekat uz Latviju vienkārši, tas maksā milzu naudu, kā saka, pa blatu, pa melno, vai ne. Šo problēmu nevar visu atrisināt. Un tie ir tie apzinātie latvieši, kas grib atgriezties, bet viņi nevar atgriezties. Un mums bija Budžeta komisijā 1993.gadā runa, kur es ierosināju dot viņiem atbalstu, ģimenei 1000 latu. Tas netika realizēts. Arī tām krievu ģimenēm, kas grib repatriēties no šejienes, vajag atbalstu, viņas grib repatriēties, bet viņām naudas nav, ar ko braukt. Es domāju, to vajadzētu daudz plašākā veidā risināt.

Man gan patīk ļoti tas projekts, bet viņš nav simtprocentīgi izstrādāts un, galvenais, nav nodrošināts tas mehānisms, kā viņš varētu iedarboties. Nu, vispārējos noteikumos, nu, labi, tas ir diezgan labi. Birznieces kundze ir arī pievērsusies, daudzi, bet tur atkal Rietumu latviešiem, nu, Rietumu latviešiem ir tā. Austrumu latviešiem arī, viņiem ir muita jāmaksā, izbraukšanas muita, iebraukšanas muita. Tā Rietumu latviešiem gan ir atcelta, bet viņiem nav dzīvokļu nodrošinājuma. Labi, viņi varētu samaksāt paši par saviem dzīvokļiem, bet kur viņi ņems tos dzīvokļus, kur viņi meklēs, jo dzīvokļu trūkums kā tāds ir visā Latvijā. Mums nav valsts celtniecības ministrijas, kas varētu sakārtot šīs pamestās mājas, neizbūvētās mājas, kur būtu eleganti dzīvokļi. Bet neviens par tām nerūpējas. Katrai fabrikai tur desmit, divdesmit mājas saceltas, lieli līdzekļi ielikti un pamesti iznīcībai. Nu, šāda sakārtotība mums ir tiešām vajadzīga. Un es domāju, ka "Latvijas ceļš" un viņa koalīcija atradīs iespēju vienu celtniecības, nu, teiksim, ministriju vai kaut ko nodibināt, kas šo lietu mēģinātu sakārtot, jo tiešām taisni tā būtu imigrācijai vislielākā palīdzība. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

P.Tabūns

(LNNK). Es gari nerunāšu, bet es patiešām gribu atgādināt vienīgi to, ka mēs daudz ko esam aizmirsuši. Daudz ko esam aizmirsuši kopš tā laika, kad Latvijā bija atmodas laiks, — par ko toreiz mēs domājām, par ko toreiz mēs runājām, par ko toreiz mēs cīnījāmies un dziedājām. Es lieku pie sirds atcerēties, un ne jau tāpēc, lai pieņemtu vai nepieņemtu šo likumu, bet lai kaut ko darītu šeit, Saeimā, un valdībā, realizējot to, par ko toreiz mēs domājām, jo mēs daudzi, daudzi lielā mērā to visu esam aizmirsuši. Un tāpēc es gribu atgādināt to. Redziet, tas vien, ka šis likumprojekts bija viens no pirmajiem, kas tika iesniegts Saeimā, nr.56, 1993.gads... Tātad tikko bijām sākuši šeit darboties Saeimā, bet nekas nav izdarīts, likumprojekts iestrēdzis, likums nav pieņemts un darbība nekāda faktiski šajā virzienā nav sākusies. Varētu uzskaitīt šeit daudzas dažādas pozīcijas, kur nekas nav padarīts, bet es to nedarīšu, jūs to ļoti labi zināt. Un mani kolēģi Berķa kungs un Žīgura kungs jau atgādināja par šo situāciju dzīvokļu jautājumā.

Vai jums nešķita pirms pieciem gadiem un tad, kad mēs patiešām pasludinājām Latviju par neatkarīgu, ka Rīgā būs brīvu dzīvokļu ļoti daudz, jo daudzi aizbrauks, vai, pareizāk sakot, daudziem nāksies no šejienes aizbraukt. Tiem, kuri neciena Latviju, nemaz nerunāsim par mīlēšanu, kuri ir rīkojušies pret Latvijas interesēm. Ka no šejienes vajadzēs aizbraukt tūkstošiem un desmitiem tūkstošu armijas virsnieku, it īpaši no regulārās armijas. Un to mēs domājām vēl arī pirms gada, pirms diviem, kad zinājām, kad krievu armijai ir jāaizbrauc. Bet nekas nav mainījies. Lūk, Berķa kungs nosauca — 50 ģimenes oficiāli reģistrētas, kuras izbraukušas. Kur tad palikuši dzīvokļi, kāpēc tie nav atbrīvojušies? Kāpēc šodien valdība, valdības pārstāvis nevar kāpt tribīnē un pastāstīt mums, ka tik un tik ir aizbraukuši, tik un tik ģimenes ir saņēmušas dzīvokļus, tik un tik cilvēki, kuri vēlējušies no dažādām pasaules valstīm sabraukt šurp, latvieši, ir saņēmuši dzīvokļus, saņēmuši atbalstu, dažādu atbalstu - gan morālu, gan materiālu. Nav, neviens nekāpj tribīnē un neviens nesaka, jo nekas nav darīts. Diemžēl nekas nav darīts. Lūk, un tagad arī likumā šeit ir tādi panti, kur uzliek atkal pašvaldībām risināt šīs problēmas, lai gan pašvaldības diez vai atkal spēs daudzās vietās risināt šīs problēmas, jo pat tie, kuri dzīvoja pagrabos, bēniņos un visādos graustos, latvieši, un gaidīja uz dzīvokļiem 10, 20 un 30 gadus, un visu mūžu, tā arī nav saņēmuši dzīvokļus.

Lūk, tas ir bēdīgi, ka nekas nav darīts un ka nekas faktiski netiek darīts. Skaidrs, ka es atbalstu šī likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā. Pie tā, protams, ir vēl ļoti cītīgi jāpiestrādā, bet galvenais — ir jāveic praktisks darbs, lai patiešām mēs latviešus sasauktu no visas pasaules, tos, kuri grib atgriezties Latvijā un darīt visu Latvijas labā.

Bet es jūtu arī pēc šīm sarunām šobrīd zālē, ka jūs, kolēģi, šī lieta sevišķi neinteresē. Un tāpēc arī jūs manī īpaši neklausāties. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts, "Latvijas ceļš"!

A.Seiksts

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Ļoti īsi gribētu teikt, kāpēc likumprojekts tik ilgi tapa gatavots. Ir divi momenti. Pirmais - juridiskais moments. Mēs varam teikt Saeimas Prezidijam, toreizējam Prezidija sastāvam, kurš nedaudz izmanījies tagad, paldies par iniciatīvu, bet es nepiekrītu Berķa kungam, ka faktiski tas ir tas pats dokuments un tikai pielabots. Tas ir ar mehānismu, daudz mazāk deklaratīvs, ar skaidru mehānismu, kā šis process var notikt.

Otrkārt, toreiz arī nevarēja uzrakstīt precīzāku un konkrētāku likumu, jo nebija juridiskās bāzes, proti, nebija Pilsonības likuma, nebija likuma par ārvalstniekiem, bezvalstniekiem vai, kā mēs viņu tagad saucam, — par bijušo PSRS pilsoņu statusu. Tagad šī likumdošanas bāze ir, tāpēc likumprojekts varēja tapt tikai tad, kad šie likumi ir. Tālāk. Cilvēktiesību komisija strikti pieturas pie sekojošas kārtības. Šādi procesi nedrīkst tikt risināti haotiski vai uz pašiniciatīvas pamata, tai jābūt valstiskai regulācijai. Mēs saskārāmies ar šādu praksi, ko veica Krievijas latviešu kultūras biedrība, kura ar saukļiem sauca šurp latviešus apstākļos, kad valsts ne juridisku, ne ekonomisku, nekādu garantiju nevarēja uzrādīt. Un tad bija situācijas, kad cilvēki stāvēja ar koferiem uz perona, bez informācijas, kas ir Latvijā, kāds stāvoklis ir, bez jebkāda nodrošinājuma. Un gods kam gods, es varu pateikt Boļševicas kundzei paldies par ļoti lielo ieinteresētību, bet šie jautājumi nav tie, kuri ir jārisina sabiedrisko organizāciju emocionālā līmenī. Šie jautājumi ir jārisina valstiskā līmenī. Pēc mana ieskata šis likumprojekts ir nopietns mēģinājums risināt tos valstiskā līmenī. Es šīsdienas presē lasu - Tautas saskaņas partija arī šo sfēru pasludina kā tādu, kurā ir ļoti daudz izdarīts. Paldies, kolēģi! Tiešām ļoti daudz kas ir izdarīts. Tikai gribējās redzēt zālē, ar konkrēti izdarīta darba piemēriem operējot. Ja tā var teikt.

Godātie kolēģi! Es nevaru piekrist kolēģa Berķa teiktajam par to, ka mēs deklaratīvā vai kādā veidā pašvaldībām uzliekam. Mēs meklējam ceļus, kā to risināt. Taču nebūs tā, ka šo procesu - dzīvokļu kārtošanu un visus pārējos jautājumus — varēs risināt bez pašvaldību piedalīšanās. Ja mēs visu laiku tikai meklēsim, kāpēc nevar to darīt, tad mēs nekad neko neizdarīsim. Tāpēc līdz otrajam lasījumam ir jāpārdomā. Acīmredzot būs labojumi un priekšlikumi, kā sadalīt kompetenci, kas ir Saeimas kompetencē, kas ir Ministru kabineta, kas ir pašvaldību kompetencē. Bet visu laiku runāt, ka jātur tā nauda, pašvaldības neko nevar, piedodiet, tas nav arguments!

Visbeidzot es gribu teikt, ka darbs ir jādara jau tagad. Un, ja ko var darīt sabiedriskā līmenī, tad tas ir Krievijas un citās valstīs dzīvojošo latviešu, pirmkārt, pilnīga informēšana par to, kas notiek Latvijā, par likumdošanu, par ekonomisko situāciju, par iespējām repatriantiem. Palīdzība kultūras jomā... Mēs nepietiekami to darām, jo Sibīrijā nevar atrast latviešu valodas skolotāju un valsts nevar pietiekami palīdzēt. Ja Sibīrijā nevar atrast kordiriģentu tiem cilvēkiem, kas izmisīgi pūlas saglabāt savu latvietību, tad, lūk, šeit tiešām ir izpildvaras vai sabiedrisko organizāciju kompetencē šos jautājumus kārtot.

Pats pēdējais, godātie kolēģi! Es nevaru nepateikt paldies Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departamenta Repatriācijas centram, Černišova kungam, par darbu pie likumprojekta sagatavošanas tādā stadijā, ka praktiski, man par lielu gandarījumu, bija konceptuālas, vairāk vai mazāk argumentētas atbildes, bet nebija precīzu iebilžu pret likumprojekta struktūru un pret tā koncepciju kopumā. Paldies! Es aicinu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāt Tupešu Jāni, vai jūs izmantosit sešas minūtes vai pēc pārtraukuma? (No zāles deputāts J.Tupesis: "Izmantošu!") Izmantosit. Lūdzu!

Tupešu Jānis, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

J.Ā.Tupesis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti un deputātes! Šī ir atkal lieka reize, kad visi runātāji līdz šim atbalsta šo likumprojektu. Visi. Bet mēs tagad, visi runātāji, izmantojam situāciju, lai vairāku iemeslu dēļ turpinātu runāt. Es arī to atbalstu, un daudz kas šeit arī ir varbūt jāmaina, bet to darīsim otrajā lasījumā. Ir beidzot radies mehānisms, kurš atļauj un dod iespēju kā Rietumos izklīdušās diasporas daļai, tā Austrumos izklīdušās diasporas daļai. Un šis beidzot ir mehānisms, kas beidzot parādīs šiem cilvēkiem, ka tiešām ne tikai atsevišķi valstsvīri, bet Latvijas Republikas Saeima tiešām izsaka vēlēšanos un rada mehānismu, lai latvieši un lībieši atgrieztos tiešām vienīgajā teritorijā, kur viņi var veidot savu etnisko kopību. Šeit, šajā mehānismā ja jūs ielūkotos, tas ir Ministru kabineta kompetencē, Repatriācijas centra izveidošana, Repatriācijas fonds. Un arī tie paši pašvaldību pienākumi. Un attiecībā uz šo materiālo palīdzību šeit ir noteikts, kam ir tiesības pretendēt. Un arī minimālā palīdzība. Tātad vēlreiz paldies visiem tiem, kas atbalstīja, un es ceru, ka beidzot mēs pieliksim punktu šim aicinājumam Rietumos, vienkārši aicinājumam bez materiālas palīdzības. Tiem, kas Austrumos izklīduši, ir aicinājums, lai viņi atgriežas atpakaļ ar materiālo palīdzību. Šis ir kompromiss, kurš palīdzēs abām diasporas daļām. Paldies! Atbalstīsim šo likumprojektu pirmajā lasījumā un uz otro lasījumu nāksim vēl ar konkrētākiem priekšlikumiem! Paldies par jūsu uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vēl deputāti ir pieteikušies? Debates pabeigtas.Vai referente vēlas minūti izmantot?

I.Birzniece

(LC). Es tikai gribēju aicināt visus deputātus, lūdzu, nopietni atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Un, ja ir runāts, ka nekas nav darīts, es negribu piekrist tam viedoklim, ka daļas tiek izvērtētas vai mērītas, cik rindkopas parādās stenogrammās, plenārsēžu stenogrammu lappusēs. Īpaši ļoti viegli ir pateikt, ka ir problēmas, nenosaucot problēmas, neiesniegt nevienu konkrētu likumprojektu vai priekšlikumu, kā mēs reāli varam uzlabot likumu, jo mūsu darbs ir pieņemt likumus. Kāpēc šis jautājums bija dienas kārtībā vai divus mēnešus? Vairāk mēs domājām par to, cik rindas būs mūsu plenārsēdes stenogrammā, nekā strādājām pie likumprojektiem. Es aicinu uz reālu, konkrētu darbu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Cilvēktiesību komisijas iesniegtā likumprojekta "Repatriācijas likums" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas -2. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

I.Birzniece.

Aicinu iesniegt Cilvēktiesību komisijai priekšlikumus līdz pirmdienai, 12.jūnijam, jo es uzskatu, ka mūsu pienākums ir pieņemt šo likumprojektu šajā Saeimā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrējamies! Reģistrācija! Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

Vai Sekretariātā nav iesniegti lūgumi par paziņojumiem? Nav. Ar deputātu jubilejām arī tukšs laiks.

I.Daudišs

(Saeimas sekretārs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars Bērziņš, Indulis Bērziņš, Irēna Folkmane, Jānis Jurkāns, Ēriks Kaža, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Valdis Pavlovskis, Andris Rozentāls, Anta Rugāte, Indra Sāmīte, Andris Siliņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu reģistrējamies! Lūdzu rezultātu! 49... 50... 51. Turpinām plenārsēdi.

Nākamais mūsu likumprojekts, kurš jāizskata, - "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par cukuru" . Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs J.Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskās apvienības deputāts. Lūdzu!

J.Zaščerinskis

(TPA). Godātais priekšsēdētāja kungs, cienījamie kolēģi! Strādāsim pēc dokumenta nr. 302. Tas ir likumprojekts "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par cukuru"". Likums par cukuru tika pieņemts vēl Augstākās padomes laikā. Pa šo laiku ir notikusi privatizācija, veidojušies kooperatīvi. Līdz ar to atsevišķas funkcijas no Zemkopības ministrijas pāriet cukurbiešu audzētāju un pārstrādātāju pārvaldes struktūrām, ir nepieciešami atsevišķi redakcionāli labojumi. Nepieciešams precizēt norēķinus ar cukurbiešu ražotājiem, precizēt norēķinu termiņus likumā. Dzīve pierādījusi, ka līdzšinējie nav īsti reāli un nav izpildāmi.

Tie ir pamatā galvenie jautājumi, kuru dēļ ir iesniegts likumprojekts "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par cukuru"". Ir arī daži konceptuāli jautājumi, kuri acīmredzot būs jāprecizē likumprojekta izskatīšanas gaitā, kaut vai, piemēram, preambulā izteiktā doma, ka jānodrošina Latvijas iedzīvotāji ar Latvijā ražoto cukurbiešu cukuru, kas praktiski nav reāli iespējams. Acīmredzot debatējams arī ir 9. pants par muitas nodevu noteikšanu jēlcukuram. Visus šos jautājumus tomēr ir nepieciešami precizēt un noskaidrot.

Tautsaimniecības komisija izskatīja iesniegto likumprojektu un lūdz Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies debatēs runāt deputāti? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par cukuru"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

J.Zaščerinskis.

Būtu priekšlikums otrajam lasījumam iesniegt priekšlikumus līdz 6. jūnijam.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Priekšlikums pieņemts.

 

Nākamais likumprojekts - "Būvniecības noteikumi" . Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Lambergs, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Lambergs

(LNNK). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 403. Lūdzu izņemt dokumentu nr. 403! Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija piedāvā likumprojekta "Būvniecības noteikumi" izskatīšanu otrajā lasījumā.

Pirms mēs sākam likuma izskatīšanu, es gribētu vērst jūsu uzmanību un jūs informēt, kā tika nodibināta darba grupa, kura strādāja pie šī likumprojekta. Un jūs redzēsiet atzīmes, iesniegumus zem sekojoša termina: vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pilnvarota persona - būvnormatīvu nodaļas vadītājs A.Šteinerts. Lai mēs ietaupītu laiku un man nebūtu jāatkārto viss šis garais teksts, es lūgtu atļaut man viņu apzīmēt kā darba grupas iesniegumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

A.Lambergs.

Tātad, ja iebilžu nav, mēs varētu sākt izskatīt šo likumprojektu.

Juridiskais birojs ir ierosinājis izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā: "Būvniecības likums". Pašreiz nosaukums ir "Būvniecības noteikumi", tātad mēs pieņemsim Būvniecības likumu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!

A.Lambergs.

Arī tādā sakarībā visā likuma tekstā jēdzienu "noteikumi" aizstāt ar jēdzienu "likums". Izlabot tekstā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Lambergs.

Pirmā nodaļa. Noteikumos lietotie termini. Juridiskais birojs ir ieteicis izteikt 1. nodaļu "Noteikumos lietotie termini " kā pirmo pantu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo iesniegumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Pieņemts.

A.Lambergs.

Pie termina "būvatļauja" Latvijas Zemnieku savienības frakcija ir iesniegusi priekšlikumu izteikt terminu ‘būvatļauja" šādā redakcijā: "būvatļauja - dokuments, kas apliecina tiesības veikt būvdarbus". Atbildīgā komisija neatbalstīja to, jo uzskatīja, ka tas ir nepilnīgs.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji lūdz balsot šo priekšlikumu? Nelūdz.

A.Lambergs

. Deputāts Čepānis iesniedz priekšlikumu aizstāt terminā "būvatļauja" vārdus "pagasta vai pilsētas pašvaldība" ar vārdiem "vispārīgo būvnoteikumu noteiktajā kārtībā". Komisija to atbalstīja, jo tas ir precīzāks, ir pilnīgāka terminoloģija. Tātad mainītais teksts skanētu: "būvatļauja — dokuments, kas apliecina tiesības veikt būvdarbus vispārīgo būvnoteikumu noteiktajā kārtībā".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Tālāk, lūdzu!

A.Lambergs

. Nākošais. Pie termina "būvniecība". Deputāts Čepānis ir ieteicis izteikt terminu "būvniecība" šādā redakcijā: "Būvniecība — jaunbūves, rekonstrukcijas un remonta objektu projektēšana, būvēšana un pieņemšana ekspluatācijā". Atbildīgā komisija to neatbalstīja, bet gan atbalstīja darba grupas iesniegto variantu, jo uzskatīja to par precīzāku formulējumu. Tātad...

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Čepānis lūdz balsojumu? Nelūdz. Deputātiem nav iebilžu pret šo redakciju, ko piedāvā komisija? Nav. Pieņemts.

A.Lambergs.

Vai man nolasīt?

Sēdes vadītājs. Nē, nevajag, pieņemts. Deputātiem ir šī redakcija.

A.Lambergs

. Tad darba grupa ir iesniegusi priekšlikumu papildināt terminu sarakstu sekojošā redakcijā, kas jums visiem ir, un atbildīgā komisija atbalstīja šo terminu papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Pret šo papildinājumu ir iebildes deputātiem? Nav. Pieņemts.

A.Lambergs

. Darba grupa ieteica izteikt terminu "būvprojekts" šādā redakcijā: "būvprojekts — dokuments, kas nosaka būves arhitektonisko un inženierrisinājumu, kā arī tās būvniecību". Atbildīgā komisija atbalstīja, jo šis termins ir precizēts un ir skaidrāks.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Pieņemts.

A.Lambergs

. Tad darba grupa iesniedza arī priekšlikumu papildināt terminu sarakstu ar terminu "licence", kur tiek izskaidrots, kas ir licence. Atbildīgā komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!

A.Lambergs.

Otrā nodaļa. Pie pirmās nodaļas vairāk iesniegumu nebija. Tātad otrā nodaļa — Vispārīgie jautājumi. Šeit deputāts Čepānis ir iesniedzis priekšlikumu papildināt 1. pantu aiz pirmās daļas ar jaunu daļu: šie noteikumi attiecas uz visa veida būvēm. Atbildīgā komisija atbalstīja deputāta Čepāņa iesniegumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

A.Lambergs

. Deputāts Čepānis ir iesniedzis priekšlikumu papildināt 1. panta otro daļu aiz vārdiem "likums par autoceļiem" ar vārdiem "un uz tā pamata izstrādātiem noteikumiem". Darba grupa to ir daļēji atbalstījusi, jo viss šis arī ir iekļauts jau Juridiskā biroja priekšlikumā, pie kura mēs nokļūsim pēc maza brītiņa.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Akceptēts.

A.Lambergs.

Arī līdzīgs ir deputāta Čepāņa priekšlikums izslēgt 1. panta otrajā daļā vārdus... Arī to ir daļēji atbalstījusi atbildīgā komisija. Tas ir, izslēgt vārdus "Latvijas Vēstnesis, 1994. gada 106. numurs". Izslēgt šos vārdus.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

A.Lambergs

. Tad Latvijas Zemnieku savienības frakcija ir iesniegusi priekšlikumu papildināt 1. pantu ar jaunu trešo daļu, kuru jūs redzat šinī dokumentā. Arī atbildīgā komisija ir daļēji atbalstījusi visus šos priekšlikumus, tie ir iekļauti Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

A.Lambergs.

Tagad ir Juridiskā biroja priekšlikums, par ko jau mēs runājām iepriekš. Iesniegts priekšlikums izslēgt 1. panta otro un trešo daļu un papildināt 1. pantu ar jaunu otro un trešo daļu. Tātad tagad trešā un ceturtā daļa ir šādā redakcijā, kuru jūs varat redzēt jūsu dokumentā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi, jo ir visaptverošāks precizējums.

Sēdes vadītājs. Pret šo redakciju nav iebilžu? Nav. Pieņemta.

A.Lambergs

. Nākamais. Frakcija "Tēvzemei un brīvībai" ir iesniegusi priekšlikumu papildināt 2. panta pirmo daļu ar teikumu: "Būvniecības ierobežojumi tiek nostiprināti zemesgrāmatā kā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi." Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi daļēji un mainot mazliet tekstu, aizstājot vārdu "tiek" ar vārdiem "var tikt". Tātad tikai precizējums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputātiem nav iebilžu? Nav. Piekrīt. Arī deputātiem nav iebilžu? Pieņemts.

A.Lambergs

. Tad deputāts Čepānis ir iesniedzis priekšlikumu papildināt 2. pantu aiz pirmās daļas ar jaunu otro daļu. Arī to atbildīgā komisija ir daļēji atbalstījusi, jo arī šis termins ietverts Juridiskā biroja priekšlikumā par 1.panta otro daļu un jau ir iekļauts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

A.Lambergs

. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi priekšlikumu precizēt 2.pantā terminu "apbūves noteikumi", paskaidrojot, vai tie ir vispārīgie būvnoteikumi, vietējie apbūves noteikumi vai citi noteikumi. Arī šeit ir komisija atbalstījusi daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav.

A.Lambergs

. Tad vēl ir darba grupas iesniegums papildināt 2.panta pirmo daļu aiz vārdiem "zemes ierīcības projektu" ar vārdu "saistošiem". Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu. Pieņemts.

A.Lambergs

. Tad ir darba grupa iesniegusi priekšlikumu papildināt 2.pantu ar jaunu otro daļu. Atbildīgā komisija atbalsta šo priekšlikumu, jo tas ir iepriekšējā teksta papildinājums.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

A.Lambergs

. Tas ir viss par otro nodaļu. Esam nonākuši pie trešās nodaļas "Būvniecības pārzināšana". Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu izteikt trešās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā - "Būvniecības pārraudzība". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

A.Lambergs.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi priekšlikumu izslēgt 3.panta pirmās daļas 3.3. punktā vārdus "un akceptē". Komisija atbalstīja daļēji, izsakot 3.panta 3.3. punktu šādā redakcijā: "izstrādā, apkopo un iesniedz Ministru kabinetā apstiprināšanai būvnormatīvus". Arī tas ir precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

A.Lambergs.

5. lapaspusē darba grupa ir iesniegusi sekojošu priekšlikumu - aizstāt 3.panta pirmās daļas 3.6.punktā vārdu "nepieciešamās" ar vārdu "izsniegtās". Atbildīgā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu. Pieņemts.

A.Lambergs.

Latvijas Zemnieku savienības frakcija iesniegusi priekšlikumu papildināt 4.panta otrās daļas otro teikumu pēc vārdiem "Latvijas būvinženieru savienība" ar vārdiem "Latvijas melioratoru biedrība". Komisija to neatbalstīja, jo ir izstrādāts jauns aptverošs formulējums, kas ir jauns 4.pants, un tur visas šīs lietas ir sakārtotas.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aivars Berķis, Latvijas Zemnieku savienība!

A.Berķis

(LZS). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es iesaku citu - izņemt no likuma laukā visu, kur runāts par pagrabiem, un attiecināt to uz šahtu uzraudzības padomes funkcijām. Jo pagrabs nav uz zemes redzams. Kā tad tā ir būve? Būve ir tā, ko jūs redzat. To es saku tāpēc, ka jūs tādā veidā esat izdarījuši ar meliorācijas būvēm. Šī meliorācijas būve nav redzama, un tātad visur, kur parādās šis vārds "meliorācija", tas ir laukā, tas ir nost. Tas apliecina ne jau tikai komisijas neizpratni, tas apliecina visas sabiedrības nostāju. Es gribu atgādināt, ka tajā laikā pusotra miljarda rubļu tika ieguldīts meliorācijas būvēs. Tās ir galvenās vērtības, kas tika iebūvētas laukos. Un tās ir jāuztur kārtībā. Un sabiedrība — diemžēl, kas no acīm laukā, tas no galvas arī laukā, — nepievērš tām uzmanību, un šīs būves īsā laikā aizies postā, jo tās prasa uzraudzību, tās prasa kopšanu.

Un tāpēc mēs tik neatlaidīgi spiežam visur iekšā, lai ir šinī likumā ierakstīts, ka tur ir klāt arī Latvijas melioratoru biedrība, ka tur ir arī klāt Zemkopības ministrija. Tas ir tāpēc. Bez tā varētu, protams, iztikt, ja sabiedrībai būtu šī izpratne, ja pašiem būtu šī izpratne. Tad tas nebūtu vajadzīgs. Bet tā kā tas ir vajadzīgs, tad es pastāvu pie prasības, ka šie vārdi — Latvijas melioratoru biedrība — tur ir jāieraksta.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies runāt deputāti? Nav. Debates pārtraucam.

A.Lambergs.

Es tikai gribētu paskaidrot, ka darba grupā piedalījās gandrīz visas profesionālās sabiedrības pārstāvji arī no citām ministrijām. Un līdz ar to darba grupa un arī mūsu komisija neatbalstīja to, jo uzskata, ka visi šie trīs priekšlikumi par šo 4.pantu... Ir jau izstrādāts jauns visaptverošs darba grupas 4.pants. Un varbūt, ja mēs varētu tikt līdz tam pantam... Protams, var jau iesniegt vēl papildinājumus uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Latvijas Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu 4.panta otrās daļas otro teikumu pēc vārdiem "Latvijas būvinženieru savienības" papildināt ar vārdiem "Latvijas melioratoru biedrības". Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 6, atturas - 5. Priekšlikums pieņemts.

A.Lambergs.

Turpinot likuma izskatīšanu... Latvijas Zemnieku savienības frakcija iesniegusi arī priekšlikumu papildināt 4.panta otrās daļas otro teikumu pēc vārdiem "Satiksmes ministrija" ar vārdiem "Zemkopības ministrija". Arī to, ar iepriekšējo motivāciju komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Latvijas Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu aiz vārdiem "Satiksmes ministrijas" papildināt tekstu ar vārdiem "Zemkopības ministrijas". Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 9, atturas - 7. Nav ne pieņemts, ne noraidīts. Nav kvoruma. Vai deputātiem ilgu laiku vajag, lai apdomātos par šo problēmu? Līdz rītdienai nevaram domāt. Jālemj tagad.

Lūdzu, vēlreiz balsosim - papildināt 4.panta otrās daļas otro teikumu pēc vārdiem "Satiksmes ministrijas" ar vārdiem "Zemkopības ministrijas". Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 7, atturas - 18. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Lambergs.

Turpinot likuma izskatīšanu, saņemts priekšlikums arī no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izteikt 4.pantu šādā redakcijā: "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram savas kompetences ietvaros ir tiesības izveidot konsultatīvās padomes". Arī komisija neatbalstīja, kā jau minēju iepriekšējā argumentācijā, jo darba grupa ir izstrādājusi pilnīgi jaunu 4.pantu, kur mūsu uzskats bija visaptverošs un visprecīzāk formulēts.

Sēdes vadītājs. Komisija uztur balsojumu? Neuztur. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Līdz ar to 4.pants ir akceptēts ar izmaiņām, tas ir, ar diviem papildinājumiem.

A.Lambergs.

Paldies! Turpinot likuma izskatīšanu, darba grupa ir iesniegusi priekšlikumu izslēgt 5.pantu. Tāpat arī darba grupa... Es atvainojos, papriekšu ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums izslēgt 5.pantu. Arī darba grupa ir iesniegusi tādu pašu priekšlikumu ar piezīmi, ja tas ir iekļauts 4.pantā. Tātad arī komisija atbalstīja šos abus iesniegumus, kas ir analogi viens otram pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Pret šiem ierosinājumiem un komisijas lēmumu nav deputātiem iebilžu? Nav. Pieņemts.

A.Lambergs.

Tad Latvijas Zemnieku savienības frakcija iesniegusi priekšlikumu papildināt aiz 5.panta ar jaunu pantu šādā redakcijā, ko jūs varat visi redzēt. Atbildīgā komisija atbalstīja, aizvietojot tekstā vārdus "pārziņā" un "pārziņa" ar vārdiem "pārraudzībā" un "pārraudzība". Tātad tikai redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

A.Lambergs.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi priekšlikumu papildināt 6.panta pirmās daļas 6.2. punktu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: "Pašvaldības apbūves noteikumus pašvaldības dome (padome) noformē kā saistošus noteikumus, kuri trīs dienu laikā pēc to parakstīšanas nosūtāmi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai." Komisija to neatbalstīja, jo bija pret šo trīs dienu termiņu, bet gan atbalstīja darba grupas priekšlikumu, uzskatīja to par labāku. Tātad darba grupa arī ir iesniegusi priekšlikumu izteikt 6.panta pirmās daļas 6.2.apakšpunktu sekojošā redakcijā, kas jums visiem ir. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu pret šādu komisijas lēmumu un tās piedāvāto redakciju? Nav. Pieņemts.

A.Lambergs.

Atbildīgā komisija iesaka papildināt 6.panta pirmo daļu ar jaunu 6.punktu šādā redakcijā: "Veikt ar pilnvarotas un sertificētas amatpersonas starpniecību visu objektu pārraudzību savā teritorijā."

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

A.Lambergs.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi priekšlikumu precizēt 6.panta otrajā daļā, lai amatpersona, kas pārzina būvniecības lietas, ir tā pati amatpersona, par kuru runāts 29. un 30.pantā, tas ir, būvinspektors. Ir atbalstīti visi šie jautājumi, tie tiek precizēti. Tātad ir daļēji atbalstīts, jo 29.panta norma tika pārcelta uz 6.panta pirmās daļas 6.punktu. Tas ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

A.Lambergs.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir ieteikusi izteikt 6.panta otrās daļas otro teikumu sekojošā redakcijā. Arī komisija šo papildinājumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

A.Lambergs

. Atbildīgā komisija ieteica izslēgt 6.panta trešo daļu un ietvert to pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

A.Lambergs

. Ar to arī esam izskatījuši trešo nodaļu. Tagad ķeramies pie ceturtās nodaļas "Būvniecības licencēšana". Darba grupa iesaka izteikt ceturtās nodaļas nosaukumu šadā redakcijā: "Būvniecības dalībnieku sertificēšana un licencēšana". Tas ir precizējums, jo ir saskaņots ar uzņēmējdarbības likumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

A.Lambergs

. Darba grupa ir iesniegusi priekšlikumu izteikt 7.panta pirmo daļu sekojošā redakcijā, kuru jūs visi redzat, un komisija to ir atbalstījusi, jo šeit pēc būtības "licence", kas bija vecajā tekstā, ir nomainīta ar vārdu "sertifikāts". Tas ir jauns apzīmējums saskaņā ar likuma "Par uzņēmējdarbību" 32.panta jauno redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

A.Lambergs

. Nākošais — 8.lapaspusē Latvijas Zemnieku savienības frakcija ir iesniegusi priekšlikumu papildināt 7.panta otrās daļas otro teikumu. Atbildīgā komisija daļēji ir atbalstījusi, tur ir četri priekšlikumi. Visi viņi ir atbalstīti, daļēji atbalstīti visi četri priekšlikumi, jo tie ir ietverti darba grupas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

A.Lambergs.

Deputāta Čepāņa priekšlikumi un viens Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Visi daļēji atbalstīti, ietverti jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret šo 7.panta redakciju, par kuru tikko ziņoja referents, nav iebilžu? Nav.

A.Lambergs

. Ir jauns 7.pants, kuru iesaka darba grupa, un atbildīgā komisija daļēji atbalsta otro daļu, izsakot to šādā redakcijā: "Būvprakses sertifikātus piešķir, reģistrē un anulē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā." Tas ir pie otrās daļas.

Sēdes vadītājs. Lai stenogrammā būtu precīzi — ir runa par priekšlikumu papildināt 7.pantu ar šādu jaunu daļu. Nav iebilžu deputātiem? Nav.

A.Lambergs

. Tātad pēc būtības darba grupas 7. panta otro daļu mēs esam papildinājuši jaunā redakcijā. Mēs esam pieņēmuši un papildinājuši jaunā redakcijā, kuru es nolasīju. Tātad, lai būtu skaidrība, — 7.panta otro daļu atbalstīt, izsakot to šādā redakcijā: "Būvprakses sertifikātus piešķir, reģistrē un anulē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā." Tātad izmaiņa ir tikai otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem?

A.Lambergs

. Trešā un ceturtā daļa — darba grupas iesniegumi — tiek atbalstītas bez izmaiņām. Jo viss tas ir saskaņots ar uzņēmējdarbības likuma 32.pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Lambergs

. 9.lapaspusē Latvijas Zemnieku savienība ir iesniegusi priekšlikumu papildināt 8.panta pirmo daļu ar šādu teikumu. Šeit vispār ir iesniegti un saņemti četri labojumi pie 8.panta — no deputāta Čepāņa divi un arī no Juridiskā biroja. Atbildīgā komisija ir visus daļēji atbalstījusi, visi ir apkopoti, iespēju robežās ņemti vērā un iestrādāti jaunajā 8.pantā, kurš ir nākamajā lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aivars Berķis, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Par savas frakcijas priekšlikumu.

A.Berķis

(LZS). Es tomēr lūgtu Zemnieku savienības priekšlikumu ierakstīt arī šajā jaunajā panta redakcijā. Kāpēc? Tāpēc, ka it īpaši meliorācijā ir ļoti svarīgi, lai cilvēki, kas tur darbotos, zinātu lietas būtību. Sausā vasarā jūs varat izveidot drenāžas sistēmu, to pieņems, un liksies, ka viss tur ir kārtībā. Viss būs sauss un skaists. Un tad, kad pēc diviem gadiem vai trim gadiem sāksies kāda lietaina vasara, tikai tad jūs saķersit galvas un teiksit: "Ārprāts! Ārprāts!" Jo šīs sistēmas nedarbosies. Tā ir bijis, tas ir pierādīts. Tāpēc vajadzētu, lai tā ministrija, kas ar to nodarbojas, vai tas resors, kurš zina, kādi speciālisti, tam sagatavoti speciālisti ir viņa rīcībā, lai tas būtu pie šīs atļauju došanas klāt, jo tikai tas var novērtēt, vai pie darba ķersies speciālisti vai tikai avantūristi, kuri grib nopelnīt naudu un domā, ka šo lietu prot. Mēs cietām daudz no šīs nelaimes. Un zināmā mērā meliorācija ir sabiedrības acīs, teiksim, diskreditēta tieši tādēļ, ka tik daudz bija šādu cilvēku, kas ķērās pie darba, apraka zemē, visu paslēpa un sistēmas nedarbojās. Bet tanī laikā arī izkristalizējās, kas ir šie amata pratēji un kas nav. Tāpēc es lūdzu, es pastāvu uz to, lai mēs balsotu par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Raimonds Jonītis, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Jonītis

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Godātais Berķa kungs arī! Mēs šajā likumā jau atrunājām, ka visu, kas ir saistīts ar meliorāciju, regulē likums "Par meliorāciju". Un, ja ir kaut kādas problēmas meliorācijā, kas ir atsevišķa veida būvniecība tieši ar konkrētu mērķi uzlabot zemes stāvokli, un ir šīs problēmas ar melioratoriem, tad jums būtu jāiesniedz labojumi likumā "Par meliorāciju", nevis šajā likumā jāsaliek iekšā visi, kuri nodarbojas ar celtniecības mašīnām. Tātad šis konkrētais priekšlikums šeit, šajā likumā nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti vēlas runāt? Debates pabeigtas. Lūdzu referentu, ja vēlaties!

A.Lambergs.

Kā jau teicu, tas jau ir atrunāts, ka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, neminot atsevišķas ministrijas un atsevišķus gadījumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Latvijas Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu — juridiskajām personām ir tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību speciālu būvju būvniecībā, ja tās ir saņēmušas licences, ko izsniedz attiecīgās ministrijas, kuru pārziņā ir likumos noteiktas speciālās būves, licencēšanas komisija. Balsojam! Rezultātu! Par — 21, pret — 19, atturas —23. Nav pieņemts priekšlikums. Lūdzu tālāk!

A.Lambergs

. Deputāts Čepānis ir iesniedzis divus papildinājumus pie šā panta, 8.panta otrās daļas, ka arī ierosina papildināt 8.pantu ar jaunu daļu. Šie ieteikumi ir atbalstīti daļēji, jo ir ietverti šajā jaunajā pantā, 8.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem?

A.Lambergs

. Juridiskais birojs ir ieteicis precizēt 8.pantā licences termiņu, un arī tas ir atbalstīts un atrodas jaunajā pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

A.Lambergs

. Nākamais ir 10.lapaspusē. Tur ir ieteikums. Juridiskais birojs ir ieteicis pārcelt 37.panta otro daļu par 8.panta pēdējo daļu, kura izteikta šādā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu, jo tas jau ir ietverts darba grupas jaunajā 8.pantā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

A.Lambergs

. Darba grupa ir iesniegusi jaunu 8.pantu, kurš sastāv no sešām, nē, no piecām daļām. Pirmo daļu atbildīgā komisija daļēji atbalstījusi, izsakot to šādā redakcijā: "Juridiskajām personām ir tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību būvniecībā, ja tās saņēmušas licences, kuras izsniedz Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

A.Lambergs.

Komisija atbalsta otro un trešo daļu bez izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

A.Lambergs.

Pie ceturtās daļas. Daļa ir atbalstīta, ceturto daļu izsakot šajā redakcijā: "Licencē norādāmi konkrēti atļauto darbu veidi".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

A.Lambergs.

Pie piektās daļas. Komisija atbalsta piekto daļu bez izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

A.Lambergs.

Darba grupa ir iesniegusi priekšlikumu izteikt 9.pantu šādā redakcijā: "Būvprojekta sertifikāti ir nepieciešami personām, kuras savām vajadzībām būvē mazēkas pēc apstiprināta būvprojekta saskaņā ar būvatļauju gadījumos, ko pieļauj vispārējie būvnoteikumi." Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, bet ieteica saglabāt pirmā lasījuma redakciju, aizvietojot vārdu "licence" ar vārdiem "būvprakses sertifikāti" un vārdus "Latvijas būvnormatīvi" ar vārdiem "vispārīgie būvnoteikumi".

Iemesls tam ir tāds, ka nekur šajā likumā nav definēts jēdziens "mazēkas". Kas ir mazēkas? Mēs uzskatām, ka pirmā lasījuma teksts ir daudz saprotamāks un daudz skaidrāks. Tātad līdz ar to 9.pants kļūst par 7.panta pēdējo daļu, ja jūs akceptējat šādas izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav.

A.Lambergs.

Darba grupa ir iesniegusi arī priekšlikumu izteikt 9.pantu kā 8.pantu aiz pirmā lasījuma redakcijas 7.panta. Komisija to atbalsta. Tas vienkārši sakārto pantus.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

A.Lambergs.

Līdz ar to esam izskatījuši ceturto nodaļu. Varam ķerties 11.lapaspusē pie piektās nodaļas "Būvniecības pamatnoteikumi".

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Lambergs.

Frakcija "Tēvzemei un brīvībai" ir iesniegusi priekšlikumu izteikt 10.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: "Zemes gabalu atļauts apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar pagasta vai pilsētas ģenerālplānu un detaļplānojumu." Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

A.Lambergs.

Nākamo arī ir frakcija "Tēvzemei un brīvībai" iesniegusi. Izteikt 10.panta otrās daļas otrā teikuma pēdējo palīgteikumu šādā redakcijā: "ja par to nav pieņemts attiecīgs pašvaldības lēmums par lietošanas tiesību aprobežojumiem". Komisija to neatbalstīja, jo šī norma tiks ietverta vispārējos būvnoteikumos.

Sēdes vadītājs. Frakcijas deputāti piekrīt šim skaidrojumam? Piekrīt. Deputātiem arī nav iebilžu? Nav.

A.Lambergs.

Ir saņemts deputāta Čepāņa priekšlikums papildināt 10.panta otrās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem "ģenerālplānam un detaļplānojumam" ar vārdiem "bet valsts autoceļu aizsardzības zonās — saskaņā ar likumu "Par autoceļiem"". Komisija neatbalstīja to. Iemesls ir tāds, ka tas ir ietverts Juridiskā biroja priekšlikumā par 1.panta otro daļu. Ir jau iekļauts. Līdz ar to tas nav jāiekļauj 10.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!

A.Lambergs.

Par 10.pantu ir saņemti vairāki priekšlikumi. Pirmais ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumus izslēgt 10.panta trešo daļu. Komisija to daļēji ir atbalstījusi. Darba grupas priekšlikums arī ir izslēgt 10.panta trešo daļu un ietvert to pārejas noteikumos kā 1.punktu. Komisija atbalsta darba grupas priekšlikumu un arī deputāta Čepāņa priekšlikumu daļēji atbalsta.

Sēdes vadītājs. Par šīm daļām deputātiem ir iebildes? Un par komisijas piedāvāto redakciju? Nav. Pieņemts.

A.Lambergs.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniegusi priekšlikumu papildināt 10.pantu ar jaunu daļu. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu ietvert 10.pantā, jo tas jau ir ietverts Juridiskā biroja priekšlikumā par 1.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Tālāk!

A.Lambergs.

Darba grupa ir iesniegusi priekšlikumu izslēgt 11.panta pirmās daļas 11.1.punktu, jo attiecīga norma ir paredzēta Ministru kabineta noteikumos "Par teritoriālo plānošanu".

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

A.Lambergs.

Esam jau pie 12.lapaspuses. Frakcija "Tēvzemei un brīvībai" ir iesniegusi priekšlikumu, ka jādod uzskaitījums, kādām būvēm nav nepieciešama 12.pantā paredzētā būvatļauja. Šeit tiks veikts precizējums, un tas tiks iedalīts jaunajos būvnormatīvos. Tātad tas tiks nokārtots.

Sēdes vadītājs. Piekrīt deputāti? Iebilžu nav. Pieņemts.

A.Lambergs.

Deputāts Čepānis ir iesniedzis divus priekšlikumus par 12.pantu. Pirmais ir aizstāt 12.panta pirmajā daļā vārdus "būvatļaujas pagasta vai pilsētas pašvaldībai" ar vārdiem "atļauja saskaņojama pagasta vai pilsētas pašvaldībā, bet par būvniecību vwalsts autoceļu aizsardzības zonā bez tam arī attiecīgā rajona ceļu pārvaldīšanas nodaļā". Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts, jo tas jau ir ietverts darba grupas priekšlikumā, pie kura mēs tūlīt nonāksim.

Deputāts Čepānis ir arī iesniedzis priekšlikumu izslēgt 12.panta pirmajā daļā vārdus: "pagasta vai pilsētas pašvaldība". Arī tas ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

A.Lambergs.

Darba grupa ir iesniegusi priekšlikumu izteikt 12.panta pirmo daļu šādā redakcijā: "Būvētājam (zemes gabala īpašniekam vai citai personai, kas līguma veidā vienojusies ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku) pirms būvdarbu uzsākšanas vispārējos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā ir jāsaņem būvatļauja." Komisija atbalsta šādu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

A.Lambergs.

Darba grupa ir ieteikusi izslēgt 12.panta sesto daļu, jo norma ir ietverta jau 12.panta pirmajā daļā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

A.Lambergs.

Latvijas Zemnieku savienības frakcija iesaka papildināt 14.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā, kura jums visiem ir, un komisija atbalstīja šo Latvijas Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebilžu? Līdz ar to pieņemts.

A.Lambergs.

13.lapaspuse. Darba grupa ieteica aizstāt 15.panta pirmajā daļā vārdu "būvniecību" ar vārdu "būvdarbus". Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

A.Lambergs.

Nākamais ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums izteikt 12.panta trešo daļu sekojošā redakcijā. Komisija to neatbalstīja, jo tas it kā paredz iepriekšējas atkāpes no būvniecības normām, tātad tas jau paredz, ka jūs varat atkāpties no šīm normām. Komisija domāja, ka nevajadzētu sākt likumu ar atrunām, kā var neizpildīt jeb nepildīt likumu. Tas bija vienīgais iemesls.

Sēdes vadītājs. Vai pēc šāda skaidrojuma deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts komisijas priekšlikums.

A.Lambergs

. 17.pantu atbildīgā komisija ieteica pēc vārdiem "būves īpašniekam" papildināt ar vārdiem "vai pasūtītājam".

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

A.Lambergs

. Tagad esam 14.lappusē. Esam beiguši piekto nodaļu. Sākam sesto nodaļu — "Būvnormatīvi, standarti un būvizstrādājumu sertifikācija". Latvijas Zemnieku savienības frakcija ir iesniegusi priekšlikumu izteikt 21.panta otro teikumu sekojošā redakcijā, ko komisija ir daļēji atbalstījusi. Tātad vēl man jāpiezīmē, ka darba grupa arī ir iesniegusi papildinājumu tieši 21.pantam — otro teikumu pēc vārdiem "Ministru kabinets" papildināt ar vārdiem "vai tā pilnvarojumā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs". Komisija ir daļēji atbalstījusi abus divus priekšlikumus un ieteic izteikt 21.panta otro teikumu šādā redakcijā: "Latvijas būvnormatīvus apstiprina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aivars Berķis, Latvijas Zemnieku savienības frakcija. Lūdzu!

A.Berķis

(LZS). Es nezinu, vai var uzlūkot, ka ieraksts "būvnormatīvus apstiprina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā" nozīmē, ka priekšlikumi ir daļēji atbalstīti. Es domāju tomēr, kas tur slēpsies pēc tam, kāda būs šī kārtība, kas tur darbosies. Tas līdz ar to paliek pilnībā nenoteikts un tikai Ministru kabineta ziņā. Tā ka es domāju, ka te tomēr vajadzētu ierakstīt šo priekšlikumu, jā, ierakstīt un atbalstīt Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu, jo mums ir ietverta gan Vides aizsardzības ministrija, gan arī attiecīgās ministrijas to kompetences ietvaros, lai būtu konkrēta iestāde, konkrēti lietpratēji, kas par to zina, nevis tikai kaut kāda abstrakta kārtība.

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti vēlas runāt? Nevēlas. Debates pabeigtas.

A.Lambergs

. Vēlētos paskaidrot deputātiem, ka likumā "Par Ministru kabineta iekārtu" ir teikts, ka neviena ministrija nevar pieņemt un regulēt noteikumus, kas attiecas uz visu valsti kopumā. Līdz ar to šeit ir vienkārši tā ierakstīts tāpēc, ka nav Vides aizsardzības ministrijas, vispār arī ministriju nosaukumi mainās ar valdībām jeb ar jauniem kabinetiem, tāpat kā mēs likvidēsim vienu ministriju jau šī gada vidū. Līdz ar to vislabākais formulējums ir "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā". Lūdzu atbalstīt darba grupas, kā arī komisijas vērtējumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Latvijas Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu — izteikt 21.panta otro teikumu šādā redakcijā: "Latvijas būvnormatīvus apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un attiecīgās ministrijas to kompetences ietvaros." Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 25, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, nobalsosim par komisijas redakciju: "Latvijas būvnormatīvus apstiprina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā"! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 3, atturas — 5. Ir pieņemts.

A.Lambergs

. Paldies par atbalstu! Nākamais. Darba grupa iesniedz priekšlikumu izteikt 24.panta otro daļu šādā redakcijā, ko jūs katrs varat izlasīt. Komisija atbalsta, jo šeit ir precīzāka redakcija un nav nekādu sevišķu izmaiņu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

A.Lambergs

. Ar šo esam nobeiguši sestās nodaļas izskatīšanu un ķeramies tagad 15.lappusē pie septītās nodaļas ar nosaukumu "Būvniecības uzraudzība". Darba grupa iesaka izteikt 21.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā, kas jums visiem ir.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu pret šo redakciju? Nav. Tālāk!

A.Lambergs

. Nākamais. Juridiskais birojs ieteic izteikt 25.panta ceturto daļu sekojošā redakcijā, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav.

A.Lambergs

. Darba grupa iesaka 26.panta otro daļu šādā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav.

A.Lambergs

. Darba grupa iesaka aizstāt 26.panta ceturtajā daļā vārdu "licencēts" ar vārdu "sertificēts", komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Jā, vārdu "licencēts" ar vārdu "sertificēts". Paldies! Nav iebilžu. Pieņemts.

A.Lambergs

. Arī Juridiskais birojs iesaka izteikt 26.panta piekto daļu šādā redakcijā: "Noteikumus par būvuzraudzību apstiprina Ministru kabinets." Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

A.Lambergs

. Nākamais. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir ieteikusi precizēt 26.pantā, vai būvniecības uzraudzība ir valsts funkcija, kas deleģēta pašvaldībām. Kaut gan šeit nav ieteikts precīzs teksts, šeit ir tikai izteikts jautājums, komisija norāda, ka būvniecības uzraudzība nav kontrole un līdz ar to nav arī valsts funkcija, un mums vajadzēs to precizēt uz trešo lasījumu. Es ceru, ka iesniegsiet priekšlikumus. Ja ne, tad komisijai vajadzēs izstrādāt savus priekšlikumus, lai tieši precizētu šo jautājumu, jo pēc būtības Valsts būvinspekcija, kas ir visaugstākā institūcija valstī, kontrolē, inspekcija ir valsts funkcija, un būvniecības uzraudzība ir pašvaldības funkcija. Bet, tā kā neviens nav iesniedzis precizējumu, to vajadzēs darīt uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Lambergs

. Nākamais ir 16.lappusē. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atkal pieprasa precizējumu, un arī šis pants, tāpat kā iepriekšējais pants, būs jāprecizē uz trešo lasījumu un jāsakaņo ar 6.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

A.Lambergs

. Darba grupa iesaka izteikt 27.pantu šādā redakcijā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

A.Lambergs

. Juridiskais birojs iesaka nodalīt 28.pantā valsts iestāžu un pašvaldību funkcijas, un mēs to atbalstījām daļēji, jo tas ir ietverts daļēji arī grupas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!

A.Lambergs

. Darba grupa iesaka izteikt 28.pantu jaunā redakcijā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

A.Lambergs

. Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu nodalīt 29.pantā valsts iestāžu un pašvaldību funkcijas. Atkal paceļas šis jautājums par valsts iestāžu un pašvaldību funkcijām, kuras mums vajadzēs precizēt uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

A.Lambergs

. Darba grupa iesaka izslēgt 29.pantu. Komisija to atbalstīja, pārceļot 29.panta normu uz 6.panta pirmo daļu kā 6.punktu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

A.Lambergs.

Darba grupa iesaka papildināt 30.panta pirmo daļu aiz vārdiem "pieprasīt paskaidrojumus" ar vārdiem "un uzrādīt būvniecības dokumentāciju". Atbalstījām to, bet arī iesakām papildināt daļu aiz vārdiem "pieprasīt paskaidrojumus" ar vārdiem "un uzrādīt vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos dokumentus". Tas ir stingrāk noteikts, ka jāuzrāda attiecīgie dokumenti plus jādod paskaidrojumi, protams, arī tie.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

A.Lambergs

. 17.lappuse. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesaka astotajā nodaļā nodalīt valsts un pašvaldību kompetenci būvniecības kontrolē. Atkal saskaramies ar šo jautājumu, un arī mēs esam to daļēji atbalstījuši, jo tas ir ietverts 6.panta pirmās daļas 6.punktā. Tur tas jau ir paskaidrots.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Lambergs

. Ar to esam beiguši astotās nodaļas izskatīšanu. Tagad ir devītā nodaļa, kur nav nekādu izmaiņu. Desmitajā nodaļā ir izmaiņas, tas ir 18.lappusē. Deputāts Čepānis ir ieteicis aizstāt 34.pantā vārdus "būvdarbu izpilde" ar vārdiem "būvniecības izpilde". Atbalstīts daļēji, jo tas ir precizējums.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Lambergs

. Darba grupa iesaka aizstāt 34.pantā vārdus "būvdarbu izpilde" ar vārdu "būvniecība". Komisija atbalsta, precizējums.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Lambergs

. Deputāts Čepānis iesaka aizstāt 34.pantā vārdus "būvniecības vai būves ekspluatācijas laikā" ar vārdiem "būvdarbu vai būves ekspluatācijas laikā". Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

A.Lambergs

. Juridiskais birojs iesaka izslēgt 34.pantā vārdu "solidāri". Komisija atbalsta priekšlikumu izslēgt vārdu "solidāri".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

A.Lambergs

. Juridiskais birojs iesaka papildināt 34.pantu pēc vārdiem "vai būves ekspluatācijas laikā" ar šādu palīgteikumu "ja zaudējuma piedziņa no vainīgā nav iespējama". Komisija atbalsta šādu papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

A.Lambergs

. Darba grupa iesaka papildināt 35.panta pirmo daļu pēc vārdiem "vai bezdarbību" ar vārdiem "saskaņā ar Civillikumu un šo likumu". Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

A.Lambergs

. Arī vēl darba grupa ieteica papildināt 35.pantā otro daļu aiz vārda "licence" ar vārdiem "(būvprakses sertifikāts)". Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

A.Lambergs

. Darba grupa iesaka papildināt 37.panta pirmo daļu aiz vārda "esošā" ar vārdu "piemērojamā" un aiz vārdiem "spēkā ir" ar vārdu "piemērojamas". Tas ir precizējums, komisija atbalsta šo precizējumu.

Sēdes vadītājs Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

A.Lambergs

. Vēl darba grupa iesaka izslēgt 37.panta otro daļu, jo norma ir iekļauta 8.panta trešajā daļā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

A.Lambergs

. Līdz ar to esam beiguši vienpadsmitās nodaļas izskatīšanu, un tagad vēl ir divpadsmitā nodaļa, kura ir 19.lappusē ar nosaukumu "Pārejas noteikumi".

Darba grupa ieteica izteikt divpadsmitās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: "Pārejas noteikumi". Komisija to atbalstīja — no "Pārejas jautājumiem" mainīt uz "Pārejas noteikumiem". Katrā gadījumā ir daudz precīzāk.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

A.Lambergs

. Tad frakcija "Tēvzemei un brīvībai" ir iesniegusi priekšlikumu papildināt 38. pantu ar šādu jaunu daļu... Jūs visi varat to izlasīt, un komisija ir nākusi pie tāda slēdziena, ka to vajadzētu precizēt uz trešo lasījumu. Precizētajā redakcijā paredzēt 31. panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumu izpildes atlikšanu līdz 1998. gada 1. martam, ietvert normu, ka minētais izņēmums neattiecas uz lietošanai bīstamām būvēm, bet gan tikai uz ainavu bojāšanu. Tātad prasība ir ļoti pamatota, bet vajag precizēt šos speciālos gadījumus, uz kuriem tā attiektos. Tā ka mēs lūgtu iesniegt priekšlikumus, lai varētu precizēt to uz trešo lasījumu. Pēc būtības komisija to atbalsta, tikai vajag precizēt uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Frakcijas deputātiem nav iebilžu? Nav.

A.Lambergs.

Tagad ir... Darba grupa ieteic izteikt divpadsmito nodaļu "Pārejas noteikumi" šādā redakcijā. Jums ir šī redakcija. Tātad komisija to atbalstīja, papildinot šos noteikumus ar jaunu 7. punktu (pirmā lasījuma redakcijas 6. panta trešā daļa) šādā redakcijā: izņemot gadījumus (pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju), kad būvniecības lietu pārzināšanu var uzdot lietpratējiem, kuriem nav būvprakses sertifikātu. Vienkārši mēs papildinājām to ar šādu pielikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebilžu nav?

A.Lambergs

. Līdz ar to esam izskatījuši šo Būvniecības likumu otrajā lasījumā. Lūdzu nobalsot par šo mūsu likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Būvniecības noteikumi" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — nav, 2 — atturas. Pieņemts.

A.Lambergs

. Paldies par uzticību! Tā kā šis ir "jumta likums", lūdzu iesniegt labojumus trešajam lasījumam līdz 12. jūnijam.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts, priekšlikums pieņemts.

 

Vai ministrs Zvanītāja kungs ir gatavs atbildēt uz jautājumu? Nākamais jautājums, kuru mēs izskatām, ir Latvijas Republikas ekonomikas ministra J.Zvanītāja atbilde uz Saeimas deputātu Staša, Lucāna, Zaščerinska, Breša, Jurkovska un Kides jautājumiem sakarā ar Unibankas privatizāciju. Lūdzu! Deputāti ir lūguši atbildi gan rakstiski, gan mutiski.

J.Zvanītājs

(ekonomikas ministrs). Vai es drīkstu lūgt, lai uz šo jautājumu atbild rūpniecības politikas un privatizācijas valsts ministrs, kas atbild par šo sektoru?

Sēdes vadītājs. Zvanītāja kungs ierosina, lai uz šo jautājumu atbild ministrs Jonītis. Mums nav reglamentēta prakse, kā kurš kuru pilnvaro, tikai kā pēc tam atbildība iestājas — arī grūti būs spriest, bet tad jau būs konkrēti lēmuma projekti un deputāti varēs spriest. Lūdzu, Raimonds Jonītis kā ministrs!

R.Jonītis

(rūpniecības politikas un privatizācijas valsts ministrs). Godātais priekšsēdētāj, godātā Saeima! Jums visiem ir izdalīts dokuments ar numuru 508a, kur diezgan īsā formā ir atbildēts uz Tautsaimnieku politiskās apvienības deputātu jautājumiem par Unibankas privatizācijas noteikumiem. Un es mēģināšu, nepārlasot to tekstu, kas jau ir, vēl sniegt papildu informāciju, kas gan arī jau ir vienreiz bijusi izdalīta, atbildot tieši uz tādiem pašiem jautājumiem, kuri tika iepriekš uzdoti Ministru prezidentam.

Un pirmais jautājums: vai Ministru kabinets un Latvijas Privatizācijas aģentūra ir reaģējusi uz minēto Valsts kontroles slēdzienu? Ja ne, tad kādēļ? Vai Valsts kontrole savas pretenzijas ir noņēmusi?

Tātad jūs redzat jau šajā dokumentā, ka ir reagējusi gan Unibankas padome, gan Latvijas Privatizācijas aģentūras valde, kas, izstrādājot noteikumus, ir ievērojusi Valsts kontroles izteiktos aizrādījumus. Sakarā ar to, ka Valsts kontrole jau izsludinātajos Unibankas privatizācijas noteikumos nav atradusi valstisku neizdevīgumu, Ministru kabinets nekādus papildu lēmumus šajā jautājumā vairs nav arī pieņēmis. Vēl varbūt precizēšu tikai to, ka šie Unibankas privatizācijas pamatnoteikumi tika apstiprināti 1995. gada 5. aprīlī.

Otrais jautājums. Lūdzam nosaukt personu sarakstu, kurām realizētas personālakcijas par sertifikātiem ar 75 procentu atlaidi.

Šajā īsajā atbildē jūs redzat, ka personālakcijas par sertifikātiem nav realizētas nevienam. Jau iepriekš ir atbildēts, ka personālakcijas tika realizētas 73 Unibankas darbiniekiem — valdes locekļiem, filiāļu un pārvalžu vadītājiem, viņu vietniekiem, galvenajiem grāmatvežiem. Pārtraucot darba attiecības ar banku, personālakcijas saskaņā ar likumu par akciju sabiedrībām tiek atsavinātas, tā ka nav iespējams, ka tās varētu būt saņēmis un paturējis kāds, kas nav bankas darbinieks. Šajā gadījumā visas šīs personālakcijas ir pārdotas tikai par naudu. Un tas ir viens no veidiem, kā materiāli varētu stimulēt akciju sabiedrības darbiniekus. Šo likumību ir pārbaudījusi arī auditorfirma "Coopers & Lybrand", un nekādi pārkāpumi ne no Latvijas likumdošanas viedokļa, ne grāmatvedības standartu viedokļa nav konstatēti. Vēl pie tam šī auditorziņojuma piezīmēs apliecināts, ka likumā par akciju sabiedrībām paredzētā atlaide tika segta no bankas sadalāmajām rezervēm un ir ietverta sadaļā "Rezerves prēmijām".

Trešais jautājums — vai kāda no atbildīgajām personām, kura pārkāpusi pastāvošo likumdošanu Unibankas privatizācijas procesā, ir saukta pie atbildības?

Šeit jāatbild tiešām tā, kā tur ir rakstīts, — nē, nav saukta pie atbildības, jo neviens konkrēts likuma pārkāpums pašreizējā brīdī netiek pārmests ne Privatizācijas aģentūrai, ne arī kādam konkrētam cilvēkam tieši.

Lūdzam nosaukt 10 uzņēmumus, kuriem ir lielākie kredītu parādi Unibankā, norādot parādu summas un kredītu izsniegšanas termiņus.

Šajā gadījumā saskaņā ar likumu par bankām šī informācija nav sniedzama publiski, tā ir sniedzama tikai tajos gadījumos, kas paredzēti likumā, tas ir, gadījumā, ja tiek uzsākta kriminālvajāšana pret kādu no uzņēmumiem vai arī pret pašu banku. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti Lucāns, Jurkovskis, Zaščerinskis, Bresis, Stašs, Kide, Aivars Kreituss, Ilga Kreituse, Čepānis un Berklavs lūdz atklāt debates jautājumā par Unibankas privatizāciju. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par šo ierosinājumu atklāt debates jautājumā par Unibankas privatizāciju! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 20, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts un līdz ar to jautājums ir izskatīts.

 

Nākamais jautājums — likumprojekts "Par Valsts kontroles revīzijas reglamentu". Aija Poča — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā. Lūdzu! "Latvijas ceļa" deputāte.

A.Poča

( LC). Godātie kolēģi! Mūsu apspriežamais likumprojekts ir ziemas sesijas dokuments nr. 200. Likumprojekts "Par Valsts kontroles revīzijas reglamentu" ir izstrādāts, vadoties no Saeimā pieņemtā likuma "Par Valsts kontroli". Tajā pašā laikā šobrīd Latvijas Republikā nav likuma vai kāda cita normatīvā akta, kas noteiktu kārtību un procedūru, kādā Valsts kontrole veic revīzijas. Tādēļ revīzijas reglamenta pieņemšana ir neatliekama.

Likumprojekts, kas paredz visu šo revīzijas procedūru, soda naudu uzrēķināšanas kārtību un tamlīdzīgas lietas, ir saskaņots ar grāmatvedības likumu, ar tagad revīziju praksē lietotajiem starptautiskajiem noteikumiem. Un šeit ir ņemts vērā, ka nepieciešams izdarīt grozījumus arī citos likumdošanas aktos.

Es lūgtu Saeimu, ņemot vērā šī likumprojekta tiešām būtisko, neatliekamo vajadzību, apstiprināt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vispirms lūgsim deputātus ieņemt savas vietas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Valsts kontroles revīzijas reglamentu" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, 1 — atturas. Pieņemts likumprojekts pirmajā lasījumā.

A.Poča

. Budžeta komisijas vārdā es lūgtu jūs iesniegt priekšlikumus Budžeta komisijā nedēļas laikā, tas ir, līdz 8. jūnijam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Priekšlikums pieņemts. Lūdzu, izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"" . Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Līgotnis, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Līgotnis

(LC). Godātie kolēģi! Pēc likuma par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos starptautiskajās operācijās pieņemšanas radās zināma pretruna starp šo manis minēto likumu un likumu par valsts aizsardzību. Šis likumprojekts, ko mēs patlaban izskatām, ir vērsts uz to, lai šo pretrunu atrisinātu, novērstu un likvidētu.

Šeit ir divi punkti, un tie nosaka atbildības līmeni tām valsts institūcijām, kuras pieņems lēmumus par mūsu karavīru sūtīšanu uz ārzemēm dažādu funkciju veikšanai, ja tāds jautājums kādreiz Latvijas Republikā pacelsies. Un šeit ir noteikts, ka gadījumos, kad šādi komandējumi ir saistīti ar dzīvības vai veselības briesmām Latvijas kareivjiem, šis jautājums tiek pacelts mūsu valstī visaugstākajā valstiskajā līmenī un lēmumu pieņem Latvijas Republikas Saeima. Respektīvi, domājot par priekšā stāvošajām realitātēm, tas nozīmē to, ka gadījumā, ja tiks lemts par Latvijas karavīru sūtīšanu līdzdalībai miera uzturēšanas operācijās, un jūs zināt, ka pašreiz tiek runāts par Horvātiju, tādā gadījumā mēs, deputāti, būsim šī jautājuma lēmēji.

Ir citi gadījumi, kad jāpieņem lēmums ļoti ātri, bez jebkādas kavēšanās, operatīvi un mūsu karavīru izmantošana ārpus Latvijas nav saistīta praktiski ar risku viņu veselībai un dzīvībai. Tie ir gadījumi, kad jāpiedalās starptautiskās glābšanas operācijās, starptautiskās humānajās operācijās, kā arī militāros manevros. Jūs visi zināt, ka mēs tiecamies uz iekļaušanos NATO struktūrās, un tas, protams, nozīmē arī militāru sadarbību, kopējas militārās apmācības. Tā ir šī likumprojekta būtība. Te nekādu citu zemūdens akmeņu nav, un es savu ziņojumu ar to uzskatu par pabeigtu.

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies debatēs? Nav pieteikušies debatēs deputāti. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, atturas — 3. Pieņemts pirmajā lasījumā.

A.Līgotnis

. Priekšlikumus, kungi, es lūgtu līdz 7.jūnijam iesniegt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Arī šis priekšlikums ir pieņemts.

 

Nākamais jautājums — likumprojekts "Par 1992.gada 7.jūlija likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" papildināšanu", otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — Ruta Marjaša, "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

R.Marjaša

(LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pēc pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta varianta nekādi priekšlikumi Juridiskajai komisijai netika iesniegti un pati Juridiskā komisija ir tikai redakcionāli precizējusi tekstu, kā arī piedāvā pieņemt pārejas noteikumus par to, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.175, un tālāk kā tekstā, jo to vajadzība tad atkrīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par komisijas priekšlikumu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — nav, atturas — 6. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā.

R.Marjaša

. Lūdzam līdz 6.jūnijam iesniegt priekšlikumus, ja kādam tādi ir.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

 

Nākamais likumprojekts — "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"". Pirmais lasījums. Iesniedz deputāti Brūvers, Jurkāns, Kide, Ilga Kreituse un Panteļējevs. Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Ludmila Kuprijanova, Tautas saskaņas partijas frakcijas deptuāte. Lūdzu!

L.Kuprijanova

(TSP). Cienījamie kolēģi! Priekšsēdētāja kungs nosauca dokumentu ar nr.238, bet nākošais ir dienas kārtībā šis pats jautājums un dokuments nr.426. Tātad šie dokumenti ir jāskata kopā, jo otrs ir alternatīvs likumprojekts, alternativi labojumi, ko ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Tātad Sociālo un darba lietu komisija, izskatījusi dokumentu nr.238, ko iesniegusi deputātu grupa, šos labojumus noraidīja un kopā ar Pašvaldības komisiju izstrādāja alternatīvus labojumus šinī pašā likumā. Un tie ir atspoguļoti dokumentā nr.426. Ja es pareizi saprotu, mums ir jābalso par vienu no tiem.

Sēdes vadītājs. Jūs esat beigusi savu uzrunu?

L.Kuprijanova

. Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti iesniedzēji runās, bet mums ir pieteicies deputāts debatēs. Līdz ar to atklāsim debates. Aivars Endziņš — Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Man pirmām kārtām nav skaidrības, kāda te loģika alternatīvam likumprojektam, jo alternatīvā likumprojekta iesniedzēja — Sociālo un darba lietu komisija — būtībā dod to pašu, tikai papildina. Un loģiskāk acīmredzot šeit būtu rīkoties, nevis iesniedzot alternatīvo projektu, bet iestrādājot savus priekšlikumus otrajā lasījumā. Ja šis pirmais variants tiktu noraidīts, tad būtu saprotams. Tā ir viena lieta.

Runājot par būtību, par šī alternatīvā likumprojekta grozījumiem, 2.pantā ir valsts un pašvaldību palīdzības veidi, kur tiek piedāvāts izslēgt (jums teksts visiem ir izdalīts) 3., 4., 5., 6. un 7. punktu. Man ir diezgan daudz jautājumu šinī sakarībā. Vai šīs normas, kas šeit ir paredzētas,— tāda iespēja varētu pastāvēt,— tiek uzskatītas par deklaratīvām un tāpēc tiek izslēgtas ārā, es nezinu. Man liekas, ka šeit ir nepareiza pieeja, jo acīmredzot, ja ģimenei ir pietiekoši līdzekļi, lai viņa varētu celt pati savu māju, tad pašvaldība nāk pretī un piešķir zemi lietošanā, lai varētu veikt šo individuālo celtniecību. Kāpēc to izslēgt ārā? Ja mēs tādu normu izslēgsim ārā, tad acīmredzot iznāk tā, ka pašvaldības, par cik tas ir izslēgts ārā, var pēc tam uzskatīt, ka likumā it kā tieši tas nav paredzēts, tātad tas vairs nav jādara, ja ir iespējas. Tā nebūt nav norma, kas pasaka kategoriski, ka pašvaldībai ir jāpiešķir aizdevumi ar atvieglotiem noteikumiem dzīvojamās mājas celtniecībai, dzīvokļu celtniecībai vai tamlīdzīgi, bet, ja pašvaldība ir pietiekami bagāta, tad likums paredz šādu iespēju. Mēs gribam tagad, es nezinu, kāpēc, šādu iespēju pašvaldībai liegt, ja tai šāda iespēja pastāv. Nesaprotu šo loģiku. Pārdodot dzīvokļus jaunuzceltās vai kapitāli izremontētās valsts un pašvaldību mājās, arī paredzēt pircēju kreditēšanu. Ja pastāv šāda iespēja, kāpēc mēs gribam to liegt? Man nav skaidrs. Palīdzēt likvidēt komunālos dzīvokļus. Te ir parādītas tās iespējas, kādā veidā pašvaldība varētu arī palīdzēt, tajā pašā laikā sniedzot citādu palīdzību. Tātad pašvaldībai ir šī izvēles iespēja. Es nesaprotu, kāpēc cienījamā komisija piedāvā to izslēgt ārā. Es katrā gadījumā aicinātu neatbalstīt šo alternatīvo projektu šādā aspektā. To visu var diskutēt tad, kad apspriežam likumprojektu otrajā lasījumā, — vai ir nepieciešami vēl kaut kādi precizējumi kaut kur un tamlīdzīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir pieteikušies deputāti runāt? Lūdzu! Viesturs Pauls Karnups — Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

V.P.Karnups

(LNNK). Cienījamie kolēģi! Es lielākajā daļā varu piekrist Endziņa kunga teiktajam. Man arī nav skaidrs, kāpēc šie punkti tiek izslēgti no 2.panta, it īpaši, ja mēs pirms pāris stundām pieņēmām pirmajā lasījumā Repatriācijas likuma projektu jeb likuma projektu "Par repatriāciju", kur daļa no veida, kā mēs varam veicināt šo repatriāciju, bija piešķirt zemi lietošanā ģimenes mājas celtniecībai, piešķirt aizdevumus ar atvieglotiem noteikumiem ģimenes mājas celtniecībai un tā tālāk, un tā joprojām. Vai mēs tagad visu to, kas jau ir vienā likumā ieteikts, ka tā var darīt, vienkārši izsvītrojam, lai tad atkal visu to atkārtotu Repatriācijas likumā. Tiktāl es varu atbalstīt Endziņa kungu. Es varu atbalstīt arī to, ka, skatoties pirmo projektu, kur ir ieteikums 3.panta otro daļu izslēgt, ka mums vajag būt skaidrībā, par ko šeit ir runa. Šis priekšlikums tiek atkārtots arī Sociālo un darba lietu komisijas projektā. Tas saka, ka šo palīdzības veidu var saņemt tikai Latvijas Republikas pilsoņi un viņu ģimenes. Un es domāju, ka tas bija pareizi, ka Augstākā padome pieņēma šādu likumu un šādu normu. Un es domāju, ka tas būtu nepareizi, ja mēs šo otro daļu svītrotu. Varētu papildināt, ka Latvijas Republikas pilsoņi vai personas, kas ieceļo Latvijā saskaņā ar Repatriācijas likumu, bet attiecināt to uz visiem mums zināmajiem nepilsoņiem, kuri vienkārši šeit varētu šādā veidā vēl vairāk iesakņoties, es domāju, nebūtu pareizi. Īpaši tad, ja mēs Repatriācijas likuma projektā paredzam veidus, kā mēs varam atbalstīt brīvprātīgu izceļošanu uz savu etnisko dzimteni. Ar vienu roku mēs gribam palīdzēt šiem cilvēkiem izceļot, ar otru roku mēs dodam viņiem vairāk, vairāk un vairāk iespēju šeit palikt. Tā ka principā es aicinu deputātus noraidīt gan vienu, gan otru likumprojektu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti ir pieteikušies runāt? Nav. Debates pabeigtas. Referentei, lūdzu, galavārds, un mēģināsim, ja jūs uzskatāt par iespējamu, arī balsot pirms pārtraukuma.

L.Kuprijanova

. Paldies par debatēm! Cik es atceros, pēc Kārtības ruļļa komisijai ir tiesības iesniegt alternatīvu likumprojektu, tātad mēs neko pārkāpuši neesam. Kas attiecas pēc būtības uz Endziņa kunga aizrādījumiem, tas bija arī ministrijas un komisijas viedoklis, ka praktiski visi šie punkti dzīvē realizēti netiek. Pie tam citi likumi neaizliedz pašvaldībām, ja ir šodien tādas retas pašvaldības, kas spējīgas tādu palīdzību sniegt, to arī darīt. Un tādēļ mēs uzskatām, ka likumā jābūt tiem pirmajiem diviem punktiem, kas patiešām ir obligāti pašvaldībām. Proti, dzīvokļu izīrēšana, vienkārši runājot, un pabalsti mazturīgajiem dzīvokļu samaksai. Kas attiecas uz to politisko momentu, kam pieskārās Karnupa kungs, komisija arī uzskatīja, ka tā ir sociālā sfēra, tā ir pakārtota ekonomiskajai sfērai, un mēs arī neuzskatītu, ka šeit būtu jāierobežo tiesības un jādala pilsoņi un nepilsoņi. Un tādēļ es jūs aicinātu balsot, protams, par komisijas projektu. Tā ir jūsu izvēle. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Deputāti iesniedzēji patur spēkā savu likumprojektu, lūdz par viņu balsot! Deputāts Brūvers māj ar galvu apstiprinoši, un pārējos man ir grūti tagad saskatīt visus zālē, vēl jo vairāk tāpēc, ka viņi neskatās uz mani. Tāpēc, lūdzu, būs divi balsojumi. Pirmais — deputātu Brūvera, Jurkāna, Kides, Kreituses un Panteļējeva projekts, otrais — Sociālo un darba lietu komisijas projekts. Lūdzu, balsosim par deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā""! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 22, atturas — 20. Nav pieņemts.

Tagad, lūdzu, balsosim par Sociālo un darba lietu komisijas likumprojektu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 18, atturas — 15. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

L.Kuprijanova.

Komisija lūgtu līdz 12.jūnijam iesniegt priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu? Nav. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu reģistrāciju! Reģistrējamies! Saeimas sekretāru Imantu Daudišu lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies! Sekretariātā paziņojumi nav iesniegti? Nav.

I.Daudišs

(Saeimas sekretāra biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies Gundars Bērziņš, Indulis Bērziņš, Jānis Bunkšs...

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs ir tepat.

I.Daudišs

. Irēna Folkmane, Jānis Jurkāns, Ēriks Kaža, Edvīns Kide...

Sēdes vadītājs. Edvīns Kide ir zālē.

I.Daudišs.

Andrejs Krastiņš, Ruta Marjaša...

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša ir zālē.

I.Daudišs.

Oļģerts Pavlovskis, Valdis Pavlovskis, Pauls Putniņš...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu uzmanību! Oļģerts Pavlovskis ir zālē, Pauls Putniņš ir zālē.

I.Daudišs.

Andrejs Siliņš.

Sēdes vadītājs. Andreja Siliņa nav. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrācija kvorumam! Zvaniet, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 42, 43, 44 deputāti. Zālē kvorumam deputātu skaits ir nepietiekams. Paziņoju pārtraukumu piecas minūtes!

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Kāpēc bija paziņots pārtraukums? Lūdzu vēlreiz reģistrēties! Reģistrācija! Rezultātu! Reģistrējušies 63... 64 deputāti. Turpinām izskatīt dienas kārtībā iekļautos jautājumus.

 

Likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par humāno palīdzību""

, otrais lasījums, Sociālo un darba lietu komisija. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Prēdele, Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Prēdele

(KDS). Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.429. Bet, pirms sākt šā likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā pa pantiem, es gribētu mazliet atgriezties pie tā vēstures, lai jums atgādinātu, kā šāds likumprojekts "Par humāno palīdzību" ir līdz Saeimas sēdei nonācis. Proti, sākums bija Augstākās padomes 1993.gada 16.februāra lēmums "Par humāno palīdzību", kurā bija noteikta tai laikā eksistējošā kārtība humānās palīdzības kravu saņemšanā. Un cita starpā tur bija punkts, kurš noteica, ka Augstākajai padomei ir jārada informācijas centrs, kurā sanāktu kopā visa informācija no valsts par to, kāda humānā palīdzība valstī ir saņemta, cik lielā skaitā un kur viņa ir palikusi.

Tā kā līdz šim šāds informācijas centrs radīts nebija un tā radīšanai būtu nepieciešami lieli līdzekļi, Ministru kabinets lūdza Augstākās padomes lēmumā šo punktu izņemt, ko mēs arī pirmajā lasījumā izdarījām un Saeima nobalsoja par to.

Tālāk, strādājot pie šī likumprojekta, komisija neapmierinājās tikai ar to, ka darbs ir izdarīts no vienas puses, bet komisija uzaicināja pie sevis uz pārrunām un uz diskusijām gan pārstāvjus no Muitas departamenta, gan pārstāvjus no Farmācijas departamenta. Mēs diskutējām un pārrunājām šo jautājumu, jo joprojām mums likās, ka ir nepieciešams precizēt un sakārtot jautājumu par humānās palīdzības kravām un to saturu. Tā tapa šīs otrais lasījums. Tātad mēs varam sākt likumprojektu izskatīt pa pantiem, tas ir ļoti īss likumprojekts. (Zālē liels troksnis, deputāti sarunājas.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu un aicinu deputātus būt uzmanīgākiem, kā saprotat, klusākiem.

A.Prēdele.

Sociālo un darba lietu komisija ir mainījusi likuma nosaukumu. Agrākais nosaukums "Par humāno palīdzību", mūsuprāt, bija pārāk vispārināts un neatbilda jaunajam saturam, ko likumprojekta redakcijā ir iestrādājusi komisija, tāpēc ir jaunais nosaukums "Par humānās palīdzības sūtījumiem".

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu. Pieņemts.

A.Prēdele.

Spēkā esošajā Augstākās padomes lēmumā bija arī preambula, kuru Sociālo un darba lietu komisija atzina par lieku un nevajadzīgu, par tādu, kas vienkārši padara šo likumu garāku, nekā tas ir vajadzīgs. Mēs no viņas esam atteikušies.

Sēdes vadītājs. Pret šo priekšlikumu deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!

A.Prēdele.

Tālāk 1.pants, kurā Sociālo un darba lietu komisijas ieteiktajā redakcijā mēs pirmajā apakšpunktā esam atstājuši to pašu saturu, kas bija Augstākās padomes lēmuma pirmajā apakšpunktā, bet esam papildinājuši šo pantu vēl ar diviem apakšpunktiem no kuriem otrajam es gribētu pievērst īpašu uzmanību. Proti, runa ir par to, ka humānās palīdzības kravās var atrasties tikai tie priekšmeti, kuru sarakstu ir apstiprinājis Ministru kabinets. Mums tas likās ļoti svarīgi tieši no tā viedokļa, ka diemžēl šobrīd ar nosaukumu "humānā palīdzība" un "humānās palīdzības kravas" tiek saprasts ļoti daudz dažādu priekšmetu un dažādu lietu, kuras šeit tiek ievestas ne tikai kā humānā palīdzība, bet arī kā prece, kā tirdzniecības līdzekļi un tamlīdzīgi. Un 3.punkts nosaka ka uz humānās palīdzības kravās esošajiem priekšmetiem attiecas itin visi aizliegumi un visi ierobežojumi, un kārtība, kādi ir paredzēti Latvijas valsts likumdošanā.

Sēdes vadītājs. Pret 1.panta redakciju, ko piedāvā komisija, deputātiem ir iebildes? Nav iebilžu. Pieņemts.

A.Prēdele.

Par 2.pantu. Otrajam pantam varētu likt virsrakstu, mēs to neesam tā likuši, bet tas apvienotu šo domu, proti, kravu saņēmēji. Kas tad ir humāno kravu saņēmēji? Arī šeit mēs esam atstājuši Augstākās padomes lēmuma 2.panta saturu mūsu 2.panta pirmajā daļā, bet esam to papildinājuši, ejot tālāk un dziļāk, proti, mēs runājam par to, ka humānās palīdzības saņēmēji ir valsts vai pašvaldību institūcijas, kā arī Latvijas Republikā reģistrētas sabiedriskās organizācijas, reliģiskās organizācijas, fondi, biedrības un citas institūcijas, ko ir apstiprinājis Ministru kabinets. Un savukārt uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības nav humānās palīdzības kravas saņēmēji. Tāpat humāno palīdzību arī fiziskas personas var saņemt Latvijā, bet tikai caur augstāk minētajiem fondiem, sabiedriskajām organizācijām, kā arī biedrībām un reliģiskajām organizācijām. Šis pārkārtojums mums likās ļoti taisnīgs un patiess, jo ar humāno palīdzību diemžēl fiziskās personas nereti saprot arī dažādus dāvinājumus, arī pirkšanas un pārdošanas priekšmetus. Šeit tas viss ir ļoti strikti norādīts un noteikts, kuri tad ir šie humānās palīdzības saņēmēji.

Sēdes vadītājs. Pret 2.panta redakciju, kuru piedāvā komisija, deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Prēdele.

3.pants. 3.pantu varētu atzīmēt...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, godātie kolēģi, es tiešām aicinu jūs būt nedaudz klusākiem vai savas aktivitātes blakustelpās kārtot. Es šeit domāju sarunas. Deputāt Panteļējev, tas uz jums arī attiecas! Lūdzu!

A.Prēdele.

3.pantu varētu nodēvēt par kravu nodošanas saņēmēju. Kas tad ir kravu nodošanas saņēmēji, kas ir tie, kuri saņem? Proti, mēs esam atstājuši Augstākās padomes lēmuma redakcijas 3.pantu, to savukārt papildinot vēl ar citām normām, kur mēs esam noteikuši, ka tikai tādi humānās palīdzības saņēmēji un tikai tādas kravas, par kuru saturu un par kuru saņēmēju mūsu valstī ir saņemtas ziņas un par kurām ir iesniegti garantijas dokumenti muitas dienestam... Muitas departamentam, tiek arī atzīti par likumīgiem kravu saņēmējiem. Savukārt muitas pakalpojumi tiek izdarīti attiecībā uz humānās palīdzības kravām bez maksas. Un 2.punktā mēs iekļaujam tādu kārtību, ka humānās palīdzības kravas netiek apliktas ar nodokļiem un nodevām, kas jau darbojas šodien.

Sēdes vadītājs. Pret 3.panta redakciju deputātiem nav iebilžu? Pret komisijas redakciju... Nav. Pieņemts.

A.Prēdele.

Augstākās padomes lēmuma 4.pants tātad ir jau izslēgts mūsu pirmajā lasījumā un par to nav vērts runāt, tādēļ pāreju pie pārejas noteikumiem. Tos mēs esam iestrādājuši pavisam no jauna, un, kā redzams, uz trešo lasījumu mūsu komisijai nāksies saskaņot ar Ministru kabinetu jautājumus par to, ar kuru datumu tad šis likums stājas spēkā, kā arī pats galvenais, kas ir šī likuma, es teiktu "sāls", proti, līdz kuram datumam Ministru kabinetam ir jāizstrādā un jāpieņem noteikumi, kas nosaka, kādi priekšmeti var atrasties humānās palīdzības kravās un kādas ir tās sabiedriskās organizācijas, kuras humāno palīdzību var saņemt.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš - Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu, atklājam debates par pārejas noteikumiem!

A.Endziņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Komisijas pavadraksts, ko nosūta Saeimas Prezidijam, lai iekļautu dienas kārtībā, ir datēts ar 21.aprīli, šā gada 21.aprīli. Projektā otrajam lasījumam šeit ir teikts, ka likums stājas spēkā ar 1995.gada 1.maiju. Ministru kabinetam uzdot līdz 1995.gada 1.maijam izstrādāt un pieņemt noteikumus, kas nosaka, un tā tālāk. Vai tad tiešām komisija, aprīlī izskatot, bija tik pārliecināta, ka Ministru kabinets tik īsā laika posmā to var izdarīt? Un būtībā arī šis noformējums man izsauc zināmas iebildes kā tādas. Ja pirmā lasījuma gaitā ir izslēgts, tad ir. Kas šo priekšlikumu dod, kādas izmaiņas tiek norādītas? Te ir vienkārši tīrais teksts dots pašā virspusē, tikai teikts, ka tā ir Sociālo un darba lietu komisijas ieteiktā redakcija. Bet kas notiek ar iepriekšējo un tā tālāk? Šeit absolūti nekādas atrunas netiek dotas. Un vēl jo vairāk ar šiem pārejas noteikumiem. Es nezinu, vai par tādiem pārejas noteikumiem tagad mēs varam balsot vispār. Ja šie datumi ir, komisijai tad tomēr vajadzēja zināt... Ja būtu atstāta vismaz uz trešo lasījumu šeit tukša vieta pašreiz datuma ziņā, norādot, ka tas jārisina uz pēdējo lasījumu... Jo es saprotu, ja tas būtu iesniegts un gulētu mums dienas kārtībā kaut kur no janvāra mēneša, tad 1.maijs būtu loģiski, bet, ja ir tikai 21.aprīlī nosūtīts Prezidijam, lai iekļautu dienas kārtībā, un šeit saglabāts šāds datums, tad es nesaprotu komisijas nostāju šeit.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlētos runāt par sadaļu "Pārejas noteikumi"? Nevēlas. Debates pārtraucam. Lūdzu referenti!

A.Prēdele.

Ir jāatzīst, ka Endziņa kungam, protams, ir taisnība, ka šie datumi ir diezgan nereāli, ņemot vērā to, ka šodien ir 1.jūnijs. Bet, kā jau es minēju sākumā, tad pie šī likumprojekta mēs esam strādājuši turpat vai pusgadu un tanī brīdī, kad mēs rakstījām šos pārejas noteikumus, tad šis 1.maijs bija diezgan reālas nākotnes datums. Tā ka es varētu tikai apsolīt no komisijas, ka mēs pārskatīsim šos datumus un tos saskaņosim ar Ministru kabinetu.

Sēdes vadītājs. No jūsu teiktā nevarētu izsecināt to, ka komisija tad uz trešo lasījumu iesniegs. Bet tad pagaidām mēs nebalsojam, jo man ir grūtības tagad lūgt deputātus balsot par šiem pārejas noteikumiem ar šo pretrunu, par kuru jūs pati runājāt. Piekrītat, ja?

A.Prēdele.

Jā, es piekrītu, varbūt tiešām lai tad tas paliek uz trešo lasījumu, šis balsojums.

Sēdes vadītājs. Deputāts Endziņš arī piekrīt. Vairāk citu labojumu nebija. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par humāno palīdzību"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts otrajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Prēdele.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 8.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Priekšlikums pieņemts.

 

Nākamais jautājums — likumprojekts "Par pārvadājumiem ar autotransportu" . Otrais lasījums. Komisijas vārdā — deputāts Liepiņš, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A. Liepiņš

(LC). Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Juridiskā komisija ir sagatavojusi izskatīšanai otrajam lasījumam likumprojektu "Par pārvadājumiem ar autotransportu", dokumentu nr.432.

Atgādināšu, ka šie ir Ministru kabineta noteikumi, kas pieņemti 81.panta kārtībā un darbojas jau vairāk nekā gadu. Tāpēc lielākā daļa Juridiskās komisijas priekšlikumu ir saistīti ar to, ka ir nepieciešama saskaņošana ar Civillikuma saistību tiesību daļu, ar likumu "Par Ministru kabineta iekārtu" un likumu "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"". Labojumus Juridiskā komisija ir sagatavojusi, sadarbojoties ar Satiksmes ministriju. Ir notikušas ļoti daudzas darba grupas sēdes.

Pāreju pie likumprojekta. Pirmais priekšlikums ir izteikt likuma virsrakstu jaunā redakcijā. Tas sauktos "Autopārvadājumu likums".

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

A. Liepiņš

. Pirmā nodaļa. Ir aizstāti vārdi "Vispārīgie jautājumi" ar vārdiem "Vispārīgie noteikumi".

Sēdes vadītājs. Arī nav jautājumu? Nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

A. Liepiņš

. Tālāk ierosināts formulēt likumā lietotos terminus kā 1.pantu, attiecīgi mainot pārējo pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu konkrēti!

A.Liepiņš

. Tālāk ir par terminiem. Pirmais termins - aģents. Tas ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Pret šo precizējumu nav iebilžu? Nav. Tālāk!

A.Liepiņš

. Tālāk likumprojekts uz otro lasījumu ir papildināts ar terminu "atļauja pasažieru regulāru komercpārvadājumu veikšanai". Tas ir iznests pie likuma terminiem un lietots tālāk tekstā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav.

A. Liepiņš

. Tālāk termins "autopārvadājums". Termins ir redakcionāli un juridiski precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

A. Liepiņš

. Termins "autotransporta līdzeklis" ir izteikts jaunā redakcijā. Tam par pamatu bija saskaņošana ar konvenciju par starptautiskajiem autopārvadājumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!

A.Liepiņš.

Termins "autovadītājs" ir juridiski un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!

A.Liepiņš.

Termins "autobuss" ir iestrādāts otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 29.pantā.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Liepiņš.

Termins "autoosta" ir juridiski precizēts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Liepiņš.

Termins "bagāža" arī ir juridiski precizēts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Liepiņš.

Termins "kraujamās un beramās kravas" ir izteikts jaunā redakcijā un ir pārcelts aiz termina "bagāža", tas ir, pēc alfabēta.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Liepiņš.

Termins "bīstamās kravas" redakcionāli un juridiski precizēts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Liepiņš.

Termins "ekspeditors" arī ir juridiski un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Liepiņš.

Termins "krava" ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Liepiņš.

Tāpat arī "krava, kas ātri bojājas" ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

A.Liepiņš.

"Kravas nosūtītājs". Termins ir izteikts jaunā redakcijā un pārcelts aiz termina "maršruta tīkls".

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem, ja šos terminus lēnā garā jūs skaidrosiet un es kā papagailis neprasīšu visu laiku? Ja būs iebildes, tad, protams.

A.Liepiņš.

Termins "kravas saņēmējs" ir izteikts jaunā redakcijā un pārcelts pirms termina "starptautiskie pārvadājumi".

Tālāk termins "kravas valdītājs" ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Skaļāk tikai!

A.Liepiņš.

Termins "kraujamās un beramās kravas" ir izteikts jaunā redakcijā un pārcelts aiz termina "bagāža".

Termins "kustības režīms" ir izslēgts, jo tas tālāk tekstā netiek lietots. Bet ir papildināts ar jaunu terminu "kustības saraksts". Un tas tiek lietots tekstā tālāk. Termins "līniju būves" izteikts jaunā redakcijā un tam ir juridiski precizējošs raksturs.

Termins "maršruts" ir redakcionāli precizēts. Termins "maršruta tīkls" ir izteikts jaunā redakcijā. Tas ir arī paplašināts.

Tālāk. Izteikt terminu "kravas nosūtītājs" jaunā redakcijā un pārcelt aiz termina "maršruta tīkls".

Tālāk termins "pasažieris" ir redakcionāli un juridiski precizēts.

"Pasažieru un kravas komercpārvadājumi". Termins ir izteikts jaunā redakcijā.

Termins "pārvadātājs" arī izteikts jaunā redakcijā.

Tāpat arī "regulārie pasažieru pārvadājumi". Termins ir izteikts jaunā redakcijā.

Termins "kravas saņēmējs" ir izteikts jaunā redakcijā un pārcelts pirms termina "starptautiskie pārvadājumi".

Termins "starptautiskie pārvadājumi" ir redakcionāli precizēts.

Termins "šķidrās kravas" ir juridiski precizēts. Redakcionāli precizēts.

Termins "tiešā jauktā satiksme" ir precizēts.

Termins "transporta ekspedīcijas pakalpojumi" ir redakcionāli precizēts.

Tālāk 1. pants "Likuma darbība" likumprojekta otrajam lasījumam ir 2.pants.

Pants "Likuma darbība" ir izteikts jaunā redakcijā, un tas ir ar mērķi definēt attiecības starp likuma subjektiem.

2.pants. Pants ir juridiski un redakcionāli precizēts. 1. daļa ir juridiski precizēta. Otrā daļa arī ir juridiski precizēta.

3.pants ir redakcionāli un juridiski precizēts, nosakot, kas veic valsts pārvaldes lomu autopārvadājumu jomā.

Tālāk pie panta otrās daļas ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums svītrot 3.panta otrās daļas 3.punktu, kā arī svītrot 3.panta otrās daļas 5.punktā vārdus "valdībām un.." Šī otrā daļa ir izteikta jaunā redakcijā, pieņemot arī deputāta Lagzdiņa priekšlikumus.

Panta trešajā daļā ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums svītrot 3.panta trešo daļu, un Juridiskā komisija ir pieņēmusi deputāta Lagzdiņa priekšlikumu.

Tāpat arī Juridiskā komisija ir svītrojusi panta ceturto daļu, bet papildinājusi pantu ar jaunu daļu, kas nosaka, ka Latvijas Republikas robežkontroles punktos autotransporta uzņēmējdarbības licencēšanas noteikumu ievērošanas kontroli veic aizsardzības spēku robežsargu brigādes darbinieki.

Tālāk 4.pants. Vecajā redakcijā tas ir 5.pants. Jaunajā tas ir izteikts... Šajā daļā ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Manuprāt, otrādi ir. Vai arī es pareizi nesaprotu. Vecajā — 4., jaunajā - 5. Jūs teicāt otrādi.

A.Liepiņš.

Es atvainojos! Ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums: "Autotransporta valsts inspekcija ir valsts pārvaldes iestāde, kas atrodas Satiksmes ministrijas pakļautībā." Daļa ir izteikta jaunā redakcijā, iestrādājot arī deputāta Lagzdiņa priekšlikumu.

Tālāk ir Juridiskās komisijas redakcionāli precizēta otrā daļa.

Otrā nodaļa "Kravas pārvadājumi ar autotransportu". Ir Juridiskās komisijas priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kas nosaka kravas pārvadājumu licencēšanas kārtību.

Tālāk pirmā lasījuma 5.pants ir jaunās redakcijas 7.pants. Ir priekšlikums šo 5.pantu redakcionāli precizēt un izslēgt vārdus "vai aizdot aizdevuma saņēmējam". Šim precizējumam ir juridisks raksturs.

Tālāk panta otrā daļa ir redakcionāli precizēta un panta trešā daļa ir izslēgta, jo šī trešā daļa ir iekļauta terminos.

Tālāk 6.pants pirmā lasījuma redakcijā, 8.pants otrā lasījuma redakcijā. Juridiskās komisijas priekšlikums ir apvienot 6. un 7.pantu un izteikt to jaunā redakcijā. Šis priekšlikums ir saistīts ar to, ka jānosaka līgumu veidi, un tas ir saskaņots ar Civillikumu.

Tālāk 7.pants ir iekļauts otrā lasījuma redakcijas 8.pantā.

Tālāk 8.pants. Panta nosaukums ir redakcionāli precizēts un pirmā daļa ir izteikta jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Un izteikts kā 9.pants.

A.Liepiņš.

Jā, un izteikts kā 9.pants. Panta otrā daļa ir redakcionāli precizēta. Panta ceturtā daļa ir redakcionāli precizēta.

Pirmā lasījuma redakcijas 9.pants, tas ir, otrā lasījuma projekta 10.pants, ir redakcionāli precizēts.

Par 10.pantu ir Juridiskās komisijas priekšlikums izslēgt šo pantu un tā normas iestrādāt otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 25.pantā. Faktiski tas ir tāpēc, lai sistematizētu atbildību starp kravas nosūtītāju, pārvadātāju un kravas saņēmēju.

Tāpat ir izslēgts arī 11.pants un tā normas ir iestrādātas otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 25.pantā.

12.pants, pirmā lasījuma redakcijas 12.pants, ir otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 11.pants. Panta nosaukums ir redakcionāli precizēts.

Panta otrā daļa ir redakcionāli un juridiski precizēta. Panta trešā daļa ir redakcionāli precizēta.

13.pants ir izslēgts, un tā normas ir iestrādātas sagatavotās redakcijas 26. pantā.

Pirmā lasījuma redakcijas 14. pants - sagatavotās redakcijas 12. pants. Šeit Juridiskās komisijas priekšlikums ir apvienot pirmā lasījuma redakcijas 14. un 15. pantu. Tā normas ir iekļautas 12. pantā.

Pie pirmās daļas ir Juridiskās komisijas priekšlikums sadalīt daļu divās daļās un redakcionāli precizēt. Panta otrā daļa ir izslēgta.

Pirmā lasījumā redakcijas 15. pants ir tātad iekļauts otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 12. pantā un redakcionāli precizēts.

Pirmā lasījumā redakcijas 16. pants un 17. pants... Ir priekšlikums šos pantus izslēgt un to normas iestrādāt otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 25. pantā.

Pirmā lasījuma redakcijas 18. pants... Ir Juridiskās komisijas priekšlikums izslēgt pantu, tā normas iestrādājot otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 26. pantā.

Pirmā lasījuma redakcijas 19. pants. Ir Juridiskās komisijas priekšlikums izslēgt pantu, normas iestrādājot otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 26. pantā.

Tāpat arī ir priekšlikums izslēgt pirmā lasījuma redakcijas 20. pantu, tā normas iestrādājot otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 28. pantā.

Pirmā lasījuma redakcijas 21. pants. Priekšlikums ir izslēgt pantu, tā normas iestrādājot otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 27. pantā.

Tāpat arī pirmā lasījuma redakcijas 22. pants ir izslēgts un tā normas ir iestrādātas otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 26. pantā.

Tāpat arī pirmā lasījuma redakcijas 23. pants. Ir priekšlikums pantu izslēgt, tā normas iestrādājot otrajam lasījumm sagatavotās redakcijas 26. pantā.

Pirmā lasījuma redakcijas 24. pants, otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 13. pants. Šis pants ir redakcionāli precizēts.

Pirmā lasījuma redakcijas 25. pants. Ir priekšlikums izslēgt pantu, tā normas iestrādājot otrajam lasījumam sagatavotā teksta 25. un 26. pantā.

Pie 26. panta priekšlikumu nav.

27. pants, otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 15. pants. Šis pants ir redakcionāli precizēts. Panta nosaukums ir redakcionāli precizēts. Panta trešā daļa ir redakcionāli precizēta, juridiski un redakcionāli precizēta. Piektā, sestā un septītā daļa ir redakcionāli precizēta. Tāpat arī panta 8. daļa ir redakcionāli un juridiski precizēta.

Pirmā lasījuma redakcijas 28. pants, otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 16. pants, ir juridiski un redakcionāli precizēts.

Otrā daļa ir izteikta jaunā redakcijā un saskaņota ar Civillikuma normām.

Ir redakcionāli precizēts ceturtās daļas 1. punkts, un 2. punkts izteikts divos punktos jaunā redakcijā. Redakcionāli precizēts ceturtās daļas 3. punkts.

Panta piektā un sestā daļa ir redakcionāli precizēta.

Pirmā lasījuma redakcijas 29. pants - sagatavotās redakcijas 17. pants - ir redakcionāli precizēts. Pirmā un otrā daļa ir redakcionāli precizēta. Trešā daļa ir juridiski... jā, juridiski precizēta... Likuma subjekti...

Piektā daļa ir redakcionāli precizēta, kā arī sestā daļa ir redakcionāli un juridiski precizēta.

Pirmā lasījuma redakcijas 30. pants, otrajam lasījumam sagatavotā likumprojekta 18. pants. Pirmā daļa ... Panta nosaukums ir redakcionāli precizēts. Otrā daļa ir sadalīta divās daļās, tās redakcionāli precizējot. Panta trešā daļa ir redakcionāli precizēta. Tāpat arī panta sestā daļa ir redakcionāli precizēta... Juridiski un redakcionāli precizēta.

Panta septītā daļa ir redakcionāli precizēta. Tāpat arī panta 8. daļa ir redakcionāli precizēta.

Pirmā lasījuma redakcijas 31. pants, sagatavotajā likumprojekta redakcijā 19. pants. Panta nosaukums ir redakcionāli precizēts. Tāpat arī ir šis pants kopumā, tā daļas redakcionāli precizētas.

Pirmā lasījuma redakcijas 32. pants - sagatavotās redakcijas 20. pants - ir redakcionāli precizēts.

Pirmā lasījuma redakcijas 33. pants - sagatavotās redakcijas 21. pants - ir juridiski un redakcionāli precizēts.

34. pants, kas otrajam lasījumam sagatavotajā redakcijā ir 22.pants, redakcionāli precizēts. Pirmās trīs daļas ir redakcionāli precizētas, ceturtā daļa ir juridiski precizēta. Piektā daļa ir redakcionāli precizēta.

35. pants, jaunajā sagatavotajā redakcijā 23. pants, ir juridiski precizēts un arī redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. 36.pants.

A.Liepiņš.

36. pants, sagatavotajā redakcijā 24. pants, ir redakcionāli un juridiski precizēts.

Tālāk ir Juridiskās komisijas priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu pantu , iestrādājot tajā pirmā lasījuma redakcijas 10., 11., 16. un 17. pantu un 25. panta pirmo daļu. Ar to jūs varat iepazīties, es varbūt nelasīšu.

Tālāk Juridiskās komisijas priekšlikums ir papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, iestrādājot tajā pirmā lasījuma redakcijas 13., 18., 19., 22. un 23. pantu un 25. panta otro un trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to izveidojot 26. pantu. Tālāk!

A.Liepiņš.

Tālāk ir Juridiskās komisijas priekšlikums pārcelt pirmā lasījuma redakcijas 21. pantu par otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 27. pantu un izteikt jaunā redakcijā.

Tālāk ir Juridiskās komisijas priekšlikums pārcelt pirmā lasījuma redakcijas 20. pantu par otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 28. pantu un izteikt jaunā redakcijā.

Likumprojekta trešā nodaļa. Pirmā lasījuma redakcijas 37. pants, otrajam lasījumam sagatavotā projekta 29. pants. Redakcionāli precizēts ir panta nosaukums. Un pants ir papildināts ar jaunu otro daļu, iestrādājot tajā terminu "autobuss". Tāpat arī papildināts ar jaunu trešo, ceturto un piekto daļu.

Pirmā lasījuma redakcijas 38. pants, sagatavotās redakcijas 30. pants, ir redakcionāli precizēts. Pie trešās daļas ir pieņemts deputāta Lagzdiņa priekšlikums ar redakcionālu precizējumu.

Tāpat arī panta ceturtajā daļā ir pieņemts deputāta Lagzdiņa priekšlikums ar redakcionālu precizējumu. Panta piektā daļa ir redakcionāli precizēta. Panta sestā daļa ir juridiski un redakcionāli precizēta.

Pirmā lasījuma redakcijas 39. pants, kas tagad ir otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 31. pants. Pie šī panta ir deputāta Lagzdiņa priekšlikumi, pirmā daļa ir izteikta jaunā redakcijā, iestrādājot deputāta Lagzdiņa priekšlikumus. Panta otrā daļa ir redakcionāli precizēta... juridiski un redakcionāli precizēta. Tāpat arī panta trešā daļa. Pants papildināts ar divām jaunām daļām - ceturto un piekto daļu.

Pirmā lasījuma redakcijas 40. pants un sagatavotās redakcijas 32. pants.

Panta otrā daļa ir juridiski precizēta. Tāpat trešā daļa ir juridiski precizēta un piektā daļa ir izteikta jaunā redakcijā. Panta sestā daļa ir juridiski precizēta.

Pirmā lasījuma redakcijas 41.pants, sagatavotās redakcijas 33.pants. Ir juridiski precizēta pirmā daļa, un otrajā daļā ir pieņemts deputāta Lagzdiņa priekšlikums ar redakcionālu precizējumu, tāpat arī Juridiskās komisijas priekšlikumi, kam ir precizējošs raksturs. Trešajā daļā ir pieņemts deputāta Lagzdiņa priekšlikums, un šī trešā daļa ir juridiski un redakcionāli precizēta.

Tālāk ir izveidots jauns 34.pants, iestrādājot tajā deputāta Lakševica priekšlikumu par pirmā lasījuma redakcijas 50.pantu.

Pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas 42.pants sagatavotās redakcijas 35.pantā ir izteikts jaunā redakcijā.

Pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas 43.pants, sagatavotās redakcijas 36.pants, ir redakcionāli un juridiski precizēts.

Pirmā lasījuma redakcijas 44.pants, sagatavotās redakcijas 37.pants, ir juridiski un redakcionāli precizēts.

Pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas 45.pants, ir sagatavotās redakcijas 38.pants, un šajā pantā pirmā daļa ir izteikta jaunā redakcijā. Tāpat otrā daļa ir juridiski precizēta.

Pirmā lasījuma redakcijas 46.pants ir izslēgts, jo likumā jau ir noteikti pasažieru un bagāžas pārvadāšanas noteikumi.

Pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas 47.pants, sagatavotās redakcijas 39.pants. Šā panta otrā daļa ir izteikta divās daļās jaunā redakcijā. Panta trešā daļa, kas tagad otrajam lasījumam sagatavotajā redakcijā ir ceturtā daļa, juridiski precizēta.

Panta ceturtā daļa, kas tagad ir piektā daļa, redakcionāli precizēta. Pirmajā lasījumā pieņemtā projekta 48.pants, sagatavotās redakcijas 40.pants. Panta nosaukums ir papildināts ar vārdu "pasažieru". Otrā daļa ir redakcionāli un juridiski precizēta. Panta trešā daļa ir izteikta jaunā redakcijā.

Tāpat jaunā redakcijā ir izteikta panta ceturtā daļa.

Pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas 49.pants, sagatavotās redakcijas 41.pants, ir redakcionāli un juridiski precizēts.

Pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas 50.pants, otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 42.pants. Šī panta daļas ir redakcionāli un juridiski precizētas, trešā un ceturtā daļa izteikta jaunā redakcijā.

Tāpat pie 50.panta ir deputāta Lakševica priekšlikums par pirmā lasījuma redakciju. Šis priekšlikums ir iestrādāts otrajam lasījumam sagatavotās redakcijas 34.pantā.

Pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas 51.pants, jaunās redakcijas 43.pants. Šī panta pirmā daļa ir redakcionāli un juridiski precizēta. Tāpat arī precizēta trešā daļa, bet panta ceturtā daļa ir izslēgta.

Pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas 52.pants, sagatavotās redakcijas 44.pants, ir juridiski precizēts. Precizēta ir otrā daļa, kā arī izslēgts no pirmā lasījuma redakcijas 2. un 4.punkts. Panta trešā daļa ir redakcionāli precizēta, un izslēgts 3.punkts. Panta ceturtā daļa ir izteikta jaunā redakcijā, panta piektā daļa ir redakcionāli precizēta.

Pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas 53.pants un sagatavotās redakcijas 45.pants. Šī panta nosaukums ir redakcionāli precizēts. Tāpat redakcionāli precizēta ir panta otrā daļa, bet panta trešā daļa ir izteikta jaunā redakcijā, kā arī izslēgtas ir ceturtā, piektā un sestā daļa.

Pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas 54.pants, jaunās redakcijas 46.pants, ir izteikts jaunā redakcijā.

Par pirmajā lasījumā pieņemto 55.panta redakciju ir deputātu Lakševica, Piebalga un Lagzdiņa priekšlikumi. Juridiskā komisija pieņēma lēmumu noraidīt deputāta Lakševica priekšlikumu un deputāta Lagzdiņa priekšlikumu, kā arī izteikt pantu jaunā redakcijā, iestrādājot deputāta Piebalga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pirmais noraidījums. Vai deputātam Lakševicam nav iebildumu? (No zāles deputāts U.Lakševics: "Es neuzstāju uz balsojumu!") Neuzstāj uz balsojumu. Pārējiem deputātiem nav iebilžu? Līdz ar to akceptējam komisijas priekšlikumu.

J.Liepiņš.

Deputāta Piebalga priekšlikums - papildināt ar pārejas noteikumiem. Pārejas noteikumi... Juridiskās komisijas lēmums bija noraidīt deputāta Piebalga priekšlikumu un papildināt likumu ar diviem jauniem pārejas noteikumiem, kas būtībā nosaka, ka šā likuma 47.panta noteikumi par obligāto apdrošināšanu stājas spēkā pēc tam, kad ir pieņemts likums par obligāto apdrošināšanu. Tie nosaka, ka tās normas, ko piedāvā Piebalga kungs, tiks iestrādātas likumā "Par obligāto apdrošināšanu". Es lūgtu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Man liekas, ka, pateicoties tam, ka komisija bija tehniski un pēc formas precīzi sakārtojusi šos visus labojumus un precizējumus, sēdes vadītāja nepārtrauktie jautājumi jums nebija vajadzīgi. Un acīmredzot arī turpmāk, ja likumprojekts ir sakārtots ļoti precīzi, lai var sekot līdzi, un it sevišķi, ja nav noraidījumu, tad acīmredzot tā varēs darīt, ja neiebildīs pati Juridiskā komisija. Es ceru, ja tā par savu likumprojektu neiebilda, tad arī par citiem neiebildīs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par pārvadājumiem ar autotransportu" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - arī nav. Likums pieņemts otrajā lasījumā.

J.Liepiņš.

Es lūgtu priekšlikumus iesniegt divu nedēļu laikā.

Sēdes vadītājs. Mums ir datums jāakceptē.

J.Liepiņš.

15.datums.

Sēdes vadītājs. 15.jūnijs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Priekšlikums pieņemts.

J.Liepiņš.

Paldies!

 

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts — "Medību likums" , trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — Vilnis Edvīns Bresis, Tautsaimnieku politiskās apvienības deputāts. Godātie deputāti! Es saprotu, ka šajā karstumā klusu sēdēt nevar, bet skaļi arī nevajag uzvesties.

V.E.Bresis

(TPA). Es uztveru to kā lielu atbalstu šim likumprojektam, jo viņš to tiešām ir pelnījis. Es lūdzu, kolēģi, paņemt dokumentu ar 473. numuru un pārējos papilddokumentus, kuri ir minēti attiecīgajā dienas kārtības punktā! Vai es drīkstu uzsākt ziņojumu?

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu!

V.E.Bresis.

Godātie kolēģi! Par 1.pantu. Komisija iesaka nodaļas nosaukumu pacelt virs 1.panta. Praktiski tas ir tikai redakcionālas dabas labojums.

Sēdes vadītājs. Turpiniet, lūdzu! Es pēc katra nejautāšu, ja deputātiem nebūs iebilžu.

V.E.Bresis.

Es tā lēnāk lasīšu, lai arī precīzi varētu izklāstīt visas izmaiņas. Atbildīgā komisija iesaka mazliet precizēt 1.panta 17.daļu, proti, vārdu "lietotājs" šajā panta daļā aizvietot ar vārdiem "līdz zemes īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās, arī zemes lietotājs", kas ir daudz precīzāk no juridiskā viedokļa un parāda to, ka šis ir process un tikai zināmu laiku šis lietotājs varēs tādus līgumus slēgt. Nekādu citu iebildumu par šo sadaļu nebija.

Tālāk pirmā panta 19.daļu atbildīgā komisija iesaka papildināt ar to, ka medību noteikumus apstiprina Ministru kabinets, lai būtu pilnīgi skaidrs, kurš ir šī normatīvā akta autors. Citu iebildumu nebija par šiem skaidrojumiem.

Par 2.pantu... Vai mums, priekšsēdētāja kungs, ir jābalso vai ne?

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.

V.E.Bresis.

Neiebilst, paldies! Par 2.pantu nav iebildumu un priekšlikumu. Par 3.pantu netika saņemti priekšlikumi. Par 4.pantu netika saņemti priekšlikumi. Par 5.pantu ir saņemti divi priekšlikumi. Atbildīgā komisija iesaka izslēgt vārdus "valsts medību platības" sekojošu apsvērumu dēļ. Mēs uzskatām, ka šāds uzskaitījums nebūtu pilnīgs, jo tad būtu jāskaita arī, teiksim, pašvaldību zemes vai juridisko personu zemes, un beigu beigās tas arī neatbilstu domai un loģikai, kura ir ievietota šajā pantā. Šis pants paredz tikai to, ka visas zemes šī likuma traktējumā tiek iedalītas pēc būtības divās daļās, tas ir, zemes īpašnieka zemēs (jebkura zemes īpašnieka, arī valsts kā zemes īpašnieka zemēs) un līguma zemēs. To arī tātad ienesām 5.panta redakcijā. Bez tam esam saņēmuši deputāta Čepāņa priekšlikumu 5.pantu papildināt ar sekojošu tekstu: "Nomas maksa par medību platībām nedrīkst pārsniegt 5 procentus no zemes nodokļa." Atbildīgā komisija izdiskutēja un uzmanīgi izanalizēja deputāta Čepāņa priekšlikumu un to noraidīja vairāku apsvērumu dēļ. Pirmkārt, pēc dotā priekšlikuma tātad mums ir jānosaka nomas maksas ierobežojumi visām zemēm, tanī skaitā arī privātīpašuma zemēm. Tas faktiski ir administratīvs akts attiecībā uz privātīpašumu, kam komisija nevarēja piekrist. Tāpat mēs nevarējām piekrist tam, ka tiktu ierobežota nomas maksa arī attiecībā uz valsts zemēm, kaut gan tas šeit, teiksim, nav tā izcelts, jo visi īpašuma veidi brīvā tirgus sistēmā ir vienlīdzīgi, tanī skaitā arī valsts īpašums, un otrs moments, uz kuru es gribētu griezt, godātie kolēģi, jūsu uzmanību, ir tas, ka mēs iestrādājām, ja tā varētu teikt, tādu aizsargmehānismu citā pantā, tas ir, 19.panta otrās daļas septītajā sadaļā, kur mēs pastiprinājām šo domu, norādot, ka visi ienākumi, kuri gūti no valsts medību platību iznomāšanas, pasvītroju vārdus - visi ienākumi, - ir atgriežami medību saimniecības sakārtošanai. Līdz ar to faktiski iznomātājs nebūs ieinteresēts šo nomas maksu mākslīgi sakāpināt virs reālās nepieciešamības. Šīs diskusijas rezultātā tātad izveidojām šī panta jauno redakciju, kura ir piedāvāta jūsu uzmanībai.

Sēdes vadītājs. Vēlreiz nolasiet!

V.E.Bresis.

5.pants. Medību platības Latvijas teritorijā nosaka Valsts mežu dienests, tās iedalāmas medību tiesību, īpašnieku un līgumu medību platībās.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, šeit deputāta Čepāņa priekšlikuma nav tabulā. Tātad dokuments nr.473a — deputāta Čepāņa priekšlikums un dokuments nr.473b - komisijas lēmums šo priekšlikumu noraidīt.

V.E.Bresis.

Es varu paskaidrot tikai to, ka priekšlikums tika iesniegts pēc noteiktā termiņa, taču mēs nebijām principāli, izskatījām to, un tāpēc tas vienkārši nav iekļauts šeit tabulā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes pret komisijas 5.panta redakciju? Nav iebilžu. 5.pants ir pieņemts komisijas redakcijā.

V.E.Bresis.

Paldies! Par 6.pantu priekšlikumi nav saņemti. Otrās nodaļas 7.pants. Ir saņemti deputātu Puriņas un Čepāņa, Iekšlietu ministrijas un atbildīgās komisijas priekšlikumi. Par ko šeit, kolēģi, iet runa? Iet runa par diviem momentiem. Pirmais moments, ko izsaka godātā deputāte Puriņa un arī Iekšlietu ministrija, ir par to, kam ir tiesības noteikt kārtību attiecībā uz ieroču iegādi un tālāko darbību — tātad, reģistrāciju, pārreģistrāciju un tā tālāk. Mēs izdiskutējām šo problēmu, un atbildīgā komisija principā iesaka noteikt, ka šo kārtību nosaka Ministru kabinets. Un otra priekšlikuma doma un saturs ir par to, kādi darbības veidi jāparedz šajos noteikumos. To pamatā atzīmē šeit mūsu cienījamais deputāts Čepānis un arī daļēji Iekšlietu ministrija. Šo domu un šo priekšlikumu mēs saskaņojām ar likumu "Par šaujamieročiem un speciāliem līdzekļiem pašaizsardzībai", kur jau ir uzskaitīti šie rīcības veidi, kuri ir reglamentēti ar noteikumiem, un līdz ar to izveidojām jaunu 7.panta pirmās daļas otro teikumu, kurš tad skan sekojoši, atļaujiet jums nolasīt: "Medību šaujamieroču iegādes, reģistrēšanas, glabāšanas un realizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet to lietošanas kārtību medībās — medību noteikumi." Tie pēc būtības, kā mēs vienojāmies, arī ir Ministru kabineta noteikts dokuments.

Sēdes vadītājs. Esiet tik laipns, nolasiet visu 7.pantu komisijas redakcijā, lai būtu skaidrība!

V.E.Bresis.

7.pants. Pirmā daļa - mednieka apliecība ir pamatdokuments, kas dod tiesības medīt, iegādāties medību šaujamieročus un saņemt medību atļauju. Medību šaujamieroču iegādes, reģistrēšanas, glabāšanas un realizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet to lietošanas kārtību medībās - medību noteikumi. Otrā daļa - medīt ar šaujamieročiem atļauts tikai tad, ja tie reģistrēti valsts policijas iestādēs kā medību šaujamieroči. Trešā daļa - medībās atļauts izmantot tikai medību munīciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem, kuri iesnieguši savus priekšlikumus, ir kādas iebildes, vai kāds uzstāj uz balsojumu, vai varam akceptēt atbildīgas komisijas redakciju 7.pantam? Nav iebilžu. 7.pants ir pieņemts.

V.E.Bresis.

8.pants. Ir saņemti vairāki priekšlikumi no deputātes Puriņas un Iekšlietu ministrijas, un ir arī atbildīgās komisijas priekšlikumi. Es, godātie kolēģi, gribu vērst jūsu uzmanību uz to, kādas šeit ir problēmas izvirzītajos priekšlikumos. Pirmā problēma bija šāda — kad faktiski jāveic veselības pārbaude topošajam medniekam, vai tā jāveic tad, kad viņš stājas medniekos, vai tā jāveic tad, kad viņš vēlas iegādāties medību šaujamieročus. Pēc mūsu otrā lasījuma redakcijas, es mazliet apsteigšu laiku, bet es domāju, ka jūs to labāk sapratīsiet, pēc 9.panta bija būtībā noteikts, ka, iestājoties medniekos, ir jāveic šī medicīniskā pārbaude. Taču tad pēc būtības iznāk, ka, ja šis mednieks vēlas iegādāties šaujamieročus, viņam atkal jāiet un jāveic vēlreiz šī medicīniskā pārbude. Tā mūsu uztverē būtu lieka, nu, tāda birokrātiska rīcība, un mēs vienojāmies, ka medniekam, lai viņš taptu par mednieku, nav jāiziet šī veselības pārbaude, jo varbūt arī cilvēks ar ne visai labu veselību vēlas nodarboties ar sportu, vēlas piedalīties medību procesā, bet bez šaujamieroča, iet par dzinēju un tā tālāk, un viņš var iestāties medniekos bez veselības pārbaudes. Bet, ja viņš vēlas iegādāties šaujamieročus, tad viņam ir šī veselības pārbaude obligāta. Tas ir pirmais moments. Tātad to mēs esam realizējuši, faktiski izslēdzot 9.pantu un mazliet izmainot 8.panta pirmās daļas redakciju.

Un otrs priekšlikums, kurš skar šo pantu un kuru iesniedz faktiski Iekšlietu ministrija un arī faktiski papildus iesniedz savā papildu priekšlikumā deputāts Čepānis, ir faktiski par to, ka jāizslēdz 8.panta trešās daļas otrais teikums, kurš skan, ka cita veida zināšanu pārbaude nav nepieciešama. Komisija, kolēģi, nevarēja pieņemt šo priekšlikumu divu iemeslu dēļ. Pirmais iemesls ir tāds, ka tādā gadījumā arī medniekiem būtu faktiski jāliek divi eksāmeni - pirmais eksāmens pēc mūsu likuma noteiktajā komisijā, kuru izveido pašvaldība un kuras darbā piedalās arī policijas pārstāvji, un otrais moments ir tas, manā uztverē pats būtiskākais, ka policija faktiski zināmā mērā, nu, tā sarunās atklāj savu noslēpumu, ka tā domā, ka jebkurš mednieks it kā izmanto savu ieroci arī pašaizsardzībai un, noliektot šo eksāmenu policijas iestādē, tad arī šis jautājums pie reizes tiktu sakārtots.

Es gribētu jums, kolēģi, atgādināt, ka mēs otrā lasījuma laikā un pirmā lasījuma laikā arī zināmā mērā par to vienojāmies, ka medību šaujamieročus drīkst izmantot tikai medībām un nedrīkst izmantot pašaizsardzībai, jo starp medniekiem, kā mēs zinām, ir arī nepilsoņi. Bet, ja mēs pieņemtu šo formulu un svītrotu trešās daļas otro teikumu, tad pēc būtības mēs atvērtu ceļu, ka medību šaujamieročus pašaizsardzībai varētu izmantot arī daļa nepilsoņu. Tāpēc mēs nepiekritām šim priekšlikumam un šo teikumu nesvītrojām.

Līdz ar to acīmredzot man būtu vispareizāk arī nolasīt šo nedaudz, nedaudz izmainīto 8. panta jauno redakciju, lai mūsu kolēģi to labāk saprastu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

V.E.Bresis.

Tātad šis pants, vēlreiz atgādinu, ir apvienots ar 9. pantu otrajā lasījumā. 8. pants: "Mednieka apliecību var iegūt Latvijas Republikas iedzīvotāji, kas sasnieguši 18 gadu vecumu. Mednieka apliecību izdod Valsts mežu dienesta virsmežniecības pēc tam, kad nokārtots eksāmens mednieku eksaminācijas komisijā. Pārbaudāmo zināšanu apjomu nosaka medību noteikumi. Mednieku apliecība ir derīga visā Latvijas teritorijā."

Otrā daļa. "Mednieku eksaminācijas komisiju pēc Valsts mežu dienesta ieteikuma apstiprina rajona padome vai republikas pilsētas dome, iekļaujot tajā valsts meža dienesta, vides aizsardzības un valsts policijas speciālistus, kā arī mednieku biedrību pārstāvjus. Eksaminācijas komisijas darbību finansē Valsts mežu dienests, nosakot maksu par eksāmenu kārtošanu un mednieka apliecības pagatavošanu.

Trešā daļa. "Par eksāmena rezultātiem tiek sastādīts protokols. Cita veida zināšanu pārbaude medību šaujamieroču iegādei medībām nav nepieciešama. "

Sēdes vadītājs. Deputāti iesniedzēji nelūdz balsot savus priekšlikumus? Nelūdz. Vai pārējiem deputātiem pret 8. panta redakciju, kuru tikko nolasīja komisijas vārdā deputāts Bresis, nav iebildumu? Nav. Līdz ar to 8. pants ir pieņemts.

V.E.Bresis

. Kolēģi, tātad par cik 9. pants, kā mēs vienojāmies, ir redakcionāli iekļauts 8. panta pirmajā daļā, līdz ar to viņš tiek izslēgts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

V.E.Bresis

. 10. pants. Ir saņemts deputātes Veltas Puriņas priekšlikums 10. panta pirmo un otro daļu izteikt mazliet savādākā redakcijā. Es gribētu teikt, ka pēc būtības nav absolūti nekādu izmaiņu, ir tikai redakcionāli cits variants un, kā likās komisijai, mazliet neveiklāks, tāpēc mēs atļāvāmies nepieņemt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Puriņa arī tam piekrīt? Piekrīt.

V.E.Bresis.

Ir arī deputātes Puriņas un Iekšlietu ministrijas priekšlikums par to, kādā veidā rīkoties pēc tam, kad ir anulēta mednieka apliecība. Mēs konsultējamies ar Iekšlietu ministriju, un Iekšlietu ministrija mums ieteica faktiski precizētu redakciju, kas zināmā mērā arī iekļauj deputātes Veltas Puriņas rūpes par šo problēmu. Izveidojām jaunu 9. panta otrās daļas redakciju, kura skan sekojoši: "Par mednieka apliecības anulēšanu vai tās atņemšanu uz laiku tiek informēta attiecīgā valsts policijas iestāde." Kā mūs informēja policijas iestāžu pārstāvji, tad tālākā rīcība ir noteikta viņu instruktīvajos materiālos un nav nepieciešams to vairāk precizēt mūsu likumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti iesniedzēji neiebilst? Neiebilst. Tālāk, lūdzu!

V.E.Bresis

. 11. pantā atbildīgā komisija iesaka izslēgt vārdus "kā arī izveidot uzņēmējsabiedrības", jo tā ir faktiski liekvārdība. Neviens mums ar to nodarboties nav liedzis, un, izņemot šos vārdus, mēs vienkārši padarīsim mūsu likumu lakoniskāku.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts. Tālāk!

V.E.Bresis.

12. pantā ir saņemts Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikums, ka reprezentācijas medībām ir atstājamas tātad piecas mežniecības. Par cik, godātie kolēģi, mēs jau pamatīgi šo problēmu izdiskutējām otrā lasījuma laikā, tad atbildīgā komisija noraidīja deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumu, motivējot galvenokārt šo savu lēmumu ar to, ka pašreiz nav iespējams, godātie kolēģi, precīzi noteikt šīs teritorijas, to apsaimniekotājam, tāpat kā jebkura medību iecirkņa apsaimniekotājam, šīs teritorijas ir par jaunu jāapzina, mūsu likumā paredzētajā termiņā ir jāslēdz jauni nomas līgumi par visām šīm teritorijām. Es jau jums varu pateikt avansā, ka ir paredzēta tiešām šo, nu, teiksim, medību platību samazināšana, bet mēs nevaram apsteigt laiku un šodien praktiski mēs nevaram arī pateikt, par cik notiks šī samazināšana. Un, pats galvenais, tomēr mums nevajadzētu šeit nodarboties ar tīri tādu faktiski saimniecisku jautājumu risināšanu, priekš tam ir Ministru kabinets, kuram mēs arī uzticam apstiprināt nolikumu par šo saimniecību.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par šo priekšlikumu. Deputāts Mārtiņš Ādams Kalniņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

M.Ā.Kalniņš

(LZS). Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Iemesls, kamdēļ es cēlu priekšā šo priekšlikumu, ir tāds, ka, manuprāt, reprezentācijas medības ir ļoti vērtīgs pasākums, tās ir valsts augstākās diplomātijas sastāvdaļa, bez šaubām, un tamdēļ tas ir, manuprāt, visai vērtīgs valdības darbības veids. Bet kas šeit ir par problēmu? Problēma ir tā, ka platības nav nemaz norobežotas vai noteiktas. Kad 1993. gadā noteica šīs reprezentācijas medībām izmantojamās platības, tika minētas gandrīz vai 30 mežniecības. Tātad milzīgas platības vairāku simtu tūkstošu hektāru kopumā. Un šeit ir iespēja nelietīgi izmantot to un zem reprezentācijas medību izkārtnes rīkot it kā reprezentācijas medības. Gandrīz vai katrs pagasta vecākais to varētu darīt. Tamdēļ, lai to labotu un lai dotu bagātīgu platību klāstu, un arī iespēju izvēlēties labākās mežniecības reprezentācijas nolūkam, es piedāvāju piecos novados katrā pa mežniecībai un tad vēl vienu papildus pēc izvēles. Tas ir daudz vairāk, nekā ir nepieciešams, un dod iespēju izvēlēties labākos medību objektus, lai reprezentācijas medības tiešām būtu arī šī vārda cienīgas, bet lai arī netiktu izmantotas tā, kā tas tajā idejā īstenībā nav paredzams vai attaisnojams. Paldies!

Sēdes vadītājs. Mežu ministrs Ozols. Vai jūs, Ozola kungs, izmantosiet sešas minūtes? (No zāles ministrs A.Ozols: "Es domāju, ka runāšu īsi!") Lūdzu, sešas minūtes līdz starpbrīdim.

Ozols

(mežu ministrs). Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šis ir jautājums, kas ir izraisījis ļoti daudz diskusiju, un, godīgi sakot, es gribētu teikt, ka acīmredzot nepietiekošas iepriekšējas informācijas un arī varbūt daļējas jautājuma neizpratnes dēļ. Ja jūs nobalsosiet par jauno medību likumu, tas ieliks pavisam citādus principiālus pamatus vispār mednieku un zemes īpašnieku un lietotāju attiecībās. Šajā sakarā principā visā Latvijas teritorijā pašlaik notiek zemes reforma un visas šīs attiecības, kas līdz šim tika slēgtas uz bijušajām valsts medību platībām, būtiski mainās. Mums Latvijā nav nevienas mežniecības, kas pilnībā būtu valsts īpašumā. Tieši otrādi. Teiksim, Gaiziņkalna mežniecībā pašlaik valsts īpašumā ir palikuši 200 hektāri mežu. Informācijai gribētu teikt, ka vidēji mežniecībā ir apmēram 10 tūkstoši hektāru mežu. Cienījamā deputāta Kalniņa minētais skaitlis par daudzajām mežniecībām arī nav īsti precīzs, bet lieta ir tāda, ka ne jau visas šīs mežniecību teritorijas aizņem valsts medību saimniecība, bet no dažas teritorijas varbūt tie ir pāris vai desmit kvartāli. Un šajā sakarā es gribētu teikt tā, ka, ja mēs, protams, nofiksētos uz kopējo 10 mežniecību platību, tas būtu vairāk nekā nepieciešams, bet mēs nekādā gadījumā pašreizējā situācijā nevaram ierakstīt likumā šādu ierobežojumu, jo tas vienkārši nav praktiski iespējams. Valsts medību saimniecība jebkurā gadījumā varēs eksistēt tikai uz valsts īpašumā esošajiem mežiem. Un šajā sakarā mēs pašlaik veicam jaunu un pilnīgu medību platību inventarizāciju, kuras rezultātā tad šie priekšlikumi arī tiks iesniegti. Un tā kopējā platība jau būtu pilnīgi pietiekoša, bet tikai absolūti nebūs iespējams to izveidot kompaktās piecās mežniecībās.

Tāpēc es ļoti gribētu lūgt cienījamos deputātus pašreizējā situācijā neielikt iekšā šādu cieši regulējošu ciparu, jo es varu pavisam mierīgi pateikt, ka diemžēl šīs kaislības, kas bija iepriekšējā laikā ap valsts medību saimniecībām, šeit ir radījušas ļoti lielu neizpratni, un varbūt agrāk tam arī bija zināms pamats. Un tieši tāpēc mēs to esam pašlaik ielikuši likumā, lai šo jautājumu beidzot normālā veidā sakārtotu. Taču galu galā tas tomēr būs atkarīgs no tā, kādas platības paliks valsts īpašumā un kādas mums būs vispār iespējams izmantot šīm vajadzībām. Es vēl vienreiz lūdzu atstāt komisijas ieteikto redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nav vairs pieteikušies deputāti runāt? Debates beidzam. Jūs, referent, vēlaties mums teikt īsu galavārdu? Mums ir jābalso.

V.E.Bresis

. Jā, godātie kolēģi, es pilnīgi piekrītu Ozola kungam un varu teikt deputātam Mārtiņam Ādamam Kalniņam — jūsu piedāvātā redakcija diemžēl nu nekā nav pieļaujama šajā likumā, jo jūs piedāvājat ik gadus izvēlēties... Tas nozīmē, ka ik gadus reprezentācijas medībām ir pēc būtības jāslēdz līgumi un jāmeklē jaunas mežniecības. Tas vispār noved šo problēmu pilnīgā strupceļā. Tāpēc es arī vēlos aicināt deputātus balsot par komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumu — reprezentācijas medībām valsts medību saimniecība ik gadus var izvēlēties līdz piecām mežniecībā, katrā novadā pa vienai mežniecībai un vēl vienu mežniecību jebkurā novadā. Lūdzu balsojam par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 13 — par, 25 — pret, 22 — atturas. Nav pieņemts.

Balsosim par komisijas priekšlikumu — reprezentācijas medību organizēšanai Valsts mežu dienesta pakļautībā darbojas bezpeļņas organizācija "Valsts medību saimniecība" , kuras statūtus apstiprina Ministru kabinets, ar medībām (arī reprezentācijas medībām) saistītos izdevumus sedz medību ierosinātājs — fiziskā vai juridiskā persona no saviem līdzekļiem. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 2, atturas — 7. 11. panta redakcija ir pieņemta komisijas piedāvātajā variantā.

Tagad, godātie deputāti, paturam prātā, ka esam apstiprinājuši 11. pantu, un pie 12. panta atgriezīsimies pēc pārtraukuma, kas ilgs līdz pulksten 15.30... Pusstundas pārtraukums.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Reģistrējamies! Lūdzu rezultātu! 58 deputāti. 59, 60.

Deputāt Bresi, lūdzu, turpināsim izskatīt likumprojektu "Medību likums" trešajā lasījumā! 12.pants.

V.E.Bresis

. Par 12.pantu priekšlikumi par izmaiņām nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

V.E.Bresis

. Par 13.pantu arī nav saņemti priekšlikumi.

Par 14.pantu ir saņemti divi priekšlikumi. Pirmais priekšlikums — no atbildīgās komisijas.

Tātad 1.teikumā vārdu "privātīpašumu" aizvietot ar vārdu "īpašumu". Šis priekšlikums nav tabulā, jo ir ienests sakarā ar Čepāņa kunga priekšlikumu par šiem pieciem procentiem. Bet mēs lūdzam tātad "medību platībās esošo privātīpašumu" aizvietot ar "medību platībās esošo īpašumu", iekļaujot šajā jēdzienā visas īpašuma formas.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem?

V.E.Bresis

. Otrs priekšlikums ir vērsts uz medību reģistrācijas, teiksim, medību iecirkņu apsaimniekotāju reģistrācijas vienkāršošanu. Ir priekšlikums izslēgt no 15.panta otrā teikuma sekojošus vārdus: "ir medību ierīcības projekts". Doma ir tā, ka, lai reģistrētu medību iecirkņa darbību virsmežniecībā, ir vajadzīgi attiecīgie līgumi un medību iecirkņa apsaimniekošanas plāns. Pēc otrās redakcijas piedāvātā varianta vēl būtu bijis arī medību ierīcības projekts nepieciešams, kuru varētu it kā saņemt virsmežniecībā. Bet tas zināmā mērā sarežģītu un birokratizētu medniekiem šo rīcību un praktiski arī nedotu nekādu labumu, jo tā vai tā jebkurā gadījumā virsmežniecībā šis medību ierīcības projekts atrodas. Tāpēc mūsu komisija ieteica šos trīs vārdus izslēgt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

V.E.Bresis

. Ir deputāta Berķa priekšlikums 15.pantu papildināt ar trešo daļu šādā redakcijā: "Platībās, kas nodotas medību tiesību lietotājam, citas personas var medīt tikai ar medību tiesību lietotāja atļauju."

Godātie kolēģi, šī norma pilnībā tādā redakcijā ir ietverta 23.panta 5.punktā un tāpēc šeit, mēs uzskatām, otrreiz viņu atkārtot nav nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Deputāts Berķis piekrīt. Deputātiem nav iebilžu? Nav.

V.E.Bresis

. 16.pantā atbildīgā komisija iesaka vārdu "laikā" aizstāt ar vārdu "rezultātā" un izslēgt vārdu "nomas". Tā nav tikai vārdu spēle, kolēģi, jo faktiski medību līguma darbības laikā var izmainīties zvēru skaits medību objektā dažādu iemeslu dēļ, arī kaut kādu dabas katastrofu vai slimību rezultātā, un, protams, par to nebūtu jāatbild medību tiesību lietotājiem. Tāpēc šī jaunā nelielā redakcijas izmaiņa runā par to, ka atjaunošanas izdevumus sedz medību tiesību lietotājs tikai tajā gadījumā, ja viņa darbības rezultātā ir izmainījies meža dzīvnieku skaits dotajā objektā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts. Tālāk!

V.E.Bresis

. 17.pantā deputāts Berķis ir iesniedzis trīs variantus ar izmaiņām. Tātad runa ir par jaunu trešā lasījuma 16.pantu. Kolēģi, atbildīgā komisija uzmanīgi izanalizēja katra varianta priekšrocības un būtību, kāda tiek ietverta šajā piedāvājumā, un iesaka zināmā mērā gandrīz vai apvienot visus šos trīs priekšlikumus jaunā 16.panta otrā daļā, kura skanētu šādi: "Ja šā panta pirmās daļas noteikumi nepieļauj medīšanu, tad medību tiesību lietotāji var slēgt savstarpējus līgumus par limitēto medījamo dzīvnieku sugu aprūpes organizēšanu un medīšanu medību ierīcības projektā noteiktajā kārtībā." Tātad te pēc būtības ir dota tāda iespēja tiem medību iecirkņiem, kuriem nav pietiekamas platības, savstarpēji vienoties, savstarpēji organizēt zvēru aprūpi un arī medību ierīcības projekta noteiktajā kārtībā veikt attiecīgās sugas medības.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aivars Berķis, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis

(LZS). Protams,tas ir labāks variants, kuru pieņēmusi komisija, nekā tas, kas bija otrajā lasījumā, bet ir tā, ka bērnībā kādreiz bērni spēlējas un tad saplēšas, un tad vecāki saka: "Sabučojaties un salīgstiet mieru!" Tad, ja citas iespējas nav, sabučojas arī, bet tas miers tomēr ir ar tādu lielu rūgtuma piegaršu, jo kā tu bučosi cilvēku, ar kuru tu īsti labi nevari satikt. Tāpēc, vārdu sakot, mans medību kolektīvs ar īstu latvieša dabu tomēr saka tā: "Kas ir mans, tas ir mans. Un kas ir cita, tas ir cita. Cita negribu, bet man gribētos, lai mana daļa būtu nošķirta nost!" Es tomēr gribētu, lai balso par otro variantu, kurš ļauj uzskaitīt zvēru teritoriju lielākā platībā, jo tas ir skaidrs, ka medību saimniecībai ir jābūt organizētai tā, lai platība ir pietiekoši liela, lai tur tiktu ņemta vērā zvēru pārvietošanās, lai var visu aprēķināt. Tātad zvēru aprēķināšanai, uzskaitīšanai, medījamo dzīvnieku skaita noteikšanai lai ir šī lielā platība, bet kolektīvus medībām, limitus medīšanai tomēr nosaka pietiekami mazā iecirknī, kas atbilstu tagadējā kolektīva, teiksim, tādam lielumam. Un mēs uzskatām, ka tomēr stirnām tam vajadzētu būt 200 hektāriem, briežu govīm un teļiem un mežacūkām — 1000 hektāriem, briežu buļļu medībām — ne mazāk kā 1500 un aļņu medībām — ne mazāk kā 1500 hektāriem. Apvidos, kuri medību ierīcības projektā noteikti kā aļņu saimniecība — 400 hektāru, un tāpat apvidos, kuri minētajā projektā ir fiksēti kā "Saulgriežu" saimniecība. Tad būtu skaidri papīri, tā sakot, un skaidra būšana. Tā ka es tomēr gribu pamēģināt, kā tas būtu, ja mēs balsotu par otro variantu.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referents vēlas komentēt? Lūdzu!

V.E.Bresis

. Godātie kolēģi! Es visnotaļ cienu Berķa kunga priekšlikumus, bet es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka galvenais šodien ir ne jau medīšana, bet zvēru aizsardzība. Un mūsu zinātnieki ir secinājuši, ka tās minimālās platības, kurās attiecīgais dzīvnieks dzīvo, ir nepieciešamas, lai viņš varētu normāli veidot savu nākamo paaudzi, teiksim, lai viņam būtu barības vide, kur viņš varētu pārvietoties, un praktiski šīs attiecīgās dzīvnieku sugas tieši tādās platībās arī izvērš savu bioloģisko darbību. Tiklīdz mēs faktiski sāksim regulēt šo platību, tā mēs šo normālo dzīvnieku dzīvi faktiski mākslīgi ierobežosim. Tas ir absolūti ar likumu neregulējams process. Mēs, protams, to varam noteikt pavisam citādās platībās, bet alnis, vienalga, dzīvos tajā platībā, kura bioloģiski viņam ir nepieciešama. Tātad es ļoti lūdzu jūs neatkāpties no komisijas priekšlikuma! Vēl jo vairāk tāpēc, ka otrais variants, par kuru aicināja godātais Berķa kungs balsot, vispār manā uztverē nav īsti loģisks, jo viņš saka, ka minimālās medību platības, kurās var uzskaitīt un noteikt medījamo dzīvnieku skaitu, ir sekojošas. Bet, godātie kolēģi, uzskaitīt var arī vienā hektārā. Tā ir pavisam cita lieta. Mēs sajaucam šeit uzskaitīšanu, medīšanu un bioloģisko apriti, bioloģisko vidi, kurā dzīvo dzīvnieks. Tāpēc man ir ļoti liels lūgums balsot par komisijas variantu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka faktiski ar šo panta otro daļu mēs praktiski esam samazinājuši šīs ērtības medniekiem līdz minimumam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Aivara Berķa piedāvāto redakciju 7.pantam! Savā uzrunā viņš lūdza balsot par viņa piedāvāto otro variantu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 12, atturas — 28. Nav pieņemts.

Par komisijas piedāvāto 17. panta, bet tagad trešajā lasījumā — 16.panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 1, atturas — 8. 16.pants ir akceptēts komisijas piedāvātajā redakcijā. Tālāk, lūdzu!

V.E.Bresis

. Par 17.pantu nav iesniegti priekšlikumi izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

V.E.Bresis

. 18.pants. Ir iesniegti atbildīgās komisijas priekšlikumi, kuri ir pēc savas dabas redakcionāli. Un ir runa par to, ka jāmaksā nevis par trofeju izvešanu, bet jāmaksā par trofeju izvešanas atļaujām.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu?

V.E.Bresis.

Par 19.panta pirmo daļu ir priekšlikums izdarīt iestarpinājumu, ka medību saimniecības attīstīšanai tiek izveidots Medību fonds, un iestarpinājums skan sekojoši: "Tas ir Meža attīstības fonda nodalīta sastāvdaļa." Tas ir zināmā mērā mūsu cienījamās Budžeta komisijas priekšlikums, kas palika kā parāds no otrā lasījuma, kolēģi! Ir priekšlikums atbalstīt šādu...

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

V.E.Bresis.

Par 19.panta otrās daļas 7. apakšpunktu ir tātad priekšlikumi, par kuriem es jau jums ziņoju, runājot par deputāta Čepāņa atklāti izteikto nomas maksu, ka visi ienākumi no valsts medību platības iznomāšanas tiek ieskaitīti Medību fondā. Tātad priekšlikums pastiprināt šo sadaļu ar vārdu "visi", lai nebūtu nekādu domstarpību.

Sēdes vadītājs. Arī pieņemts.

V.E.Bresis.

Vairāk nav par 19. pantu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 21. jeb šā lasījuma 20. pants.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!