Komisijas ziņojums

Dokuments nr.419

Par lauksaimniecības stabilizācijai un attīstībai piešķirto valdības garantēto kredītu saņemšanas un izmantošanas likumību un lietderību

Saeimas Prezidijam

Saeima 1994.gada 27.oktobra sēdē izveidoja parlamentāro izmeklēšanas komisiju 1992.gadā Latvijas Republikas lauksaimniecības stabilizācijai un attīstībai piešķirto valdības garantēto kredītu saņemšanas un izmantošanas likumības un lietderības izvērtēšanai. Laikā līdz 11.04.95. ir notikušas 33 komisijas sēdes.

Pildot Saeimas uzdevumu, komisija ir iepazinusies ar LR Valsts kontroles slēdzieniem, revīzijas materiāliem, izziņām no LR Uzņēmumu reģistra, ir saņemti dokumenti no Zemkopības (agrāk — Lauksaimniecības), Finansu un Ekonomikas ministrijām.

Komisijas sēdēs ir piedalījušies Valsts kontroles darbinieki: Dzintra Levrence; Dzintra Zolte; Finansu ministrijas atbildīgās amatpersonas: Andris Piebalgs, Ainārs Platacis; Indra Sāmīte; Dainis Tunsts; Aija Poča; Valentīna Andrējeva; Ingūna Sudraba; Ģenerālprokuratūras darbinieki: Mirdza Celma un Edvīns Piliksers; kā arī zemkopības ministrs Ārijs Ūdris.

28.02.95. sēde notika Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamentā, kur notika bijušās SIA "Lata International" direktores E.Jansones izjautāšana.

28.03.95. sēde pilnībā tika veltīta, lai uzklausītu dažādu ieinteresēto pušu (Valsts kontroles, Latvijas Bankas, Ģenerālprokuratūras, Finansu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Komercbanku asociācijas) viedokļus par grozījumiem likumā "Par bankām". Komisijas materiāli par šo jautājumu nodoti Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai, kura turpinās darbu pie grozījumiem likumā "Par bankām".

Komisijas darbības laikā LR Prokuratūra ir ierosinājusi krimināllietu attiecībā pret bijušajiem SIA "Lata International" vadītājiem: E.Jansoni un M.Sproģi.

Pārskats par dokumentu analīzi

1991.gada 22.oktobrī pieņemts LR AP lēmums "Par kārtību, kādā tiks izsniegti kredīti zemnieku saimniecībām tehnikas iegādei".

1991.gada 28.decembrī MP pieņēma lēmumu nr.382 "Par ārvalstu palīdzības un kredītu iesaistīšanas un izmantošanas koordināciju Latvijas Republikā", saskaņā ar kuru tika noteiktas prioritātes kredītu piešķiršanā un tika izveidota Ārvalstu tehniskās un finansiālās palīdzības un kredītu iesaistīšanas un izmantošanas komisija.

1992.gada 25.februārī LR AP pieņēma lēmumu "Par lauksaimniecības produkcijas ražošanas stabilizāciju".

Tiek gatavoti kredītu izmantošanas projekti, Lauksaimniecības ministrija sagatavo priekšlikumus, vēstuļu projektus ārvalstīm ar lūgumu piešķirt palīdzību. 1991.gada 7. decembrī tiek iesniegtas divas faktiski analoģiskas vēstules Somijas Republikas lauksaimniecības ministram un Kanādas Eksporta attīstības korporācijai.

Dokumentācijas, biznesa plānu, MP lēmumu un rīkojumu projektu sagatavošanu veic Lauksaimniecības ministrija (E.Jansone un D.Ģēģeris).

Visos kredītu saņemšanas gadījumos jau pašā sākumā bija paredzēti zaudējumi. Pieprasījumi balstījās uz kļūdainām prognozēm, piemēram, sojas pupu iepirkšana par nepamatoti augstām cenām, putnu barības premiksu iepirkšana pārmērīgā daudzumā, turklāt Lauksaimniecības ministrijā izstrādātā recepte neatbilst normām, kā rezultātā premiksus nav iespējams realizēt nevienā citā valstī. D.Ģēģeris iesniedzis Izmeklēšanas komisijai paskaidrojumus, kuros pamato savu lēmumu pieņemšanu ar toreizējo politisko un ekonomisko situāciju Latvijā un ar Lauksaimniecības ministrijas speciālistu slēdzieniem.

1992.gada 13.maijā D.Ģēģeris ziņo LR AP Apvienotās budžeta komisijas priekšsēdētājai V.Zeilei un LR finansu ministram par nepieciešamību nodrošināt zemniekus ar lauksaimniecības tehniku, izmantojot Somijas valdības piešķirto kredītu.

ĀTA "Lata" daļu saņemtās tehnikas nodod SIA "Agroleasing" (58% no visas saņemtās tehnikas), bet pārējo tehniku atstāj savā rīcībā. Paralēli 1992.gadā tiek noslēgts līgums ar Norvēģijas firmu "Belarus Norge" un tiek iepirkti 250 traktori MTZ. Šo traktoru iepirkšana ir izdevīga SIA "Lata International", jo tie ir lētāki un vieglāk realizējami. Šī iemesla dēļ tiek kavēta "Valmet" traktoru realizācija, un pat daļu tehnikas SIA "Lata International" ir spiesta ar zaudējumiem pārdot atpakaļ. Pārdoti atpakaļ ir 140 traktori, kas radīja zaudējumus 1,2 milj. USD apmērā.

41,9% no Somijas saņemtās tehnikas SIA "Lata International" nodod lietošanā SIA "Darka" un SIA "Pārdaugava". Pārsvarā tā ir augstražīgā meža un ostas tehnika. Nomas maksa faktiski netiek pieprasīta. Pašreiz tiesas ceļā nomas līgums ir pārtraukts, bet tehniku no koncerna "Pārdaugava" joprojām nav iespējams atgriezt atpakaļ.

Atbalstu līgumu slēgšanai ar ārvalstu sabiedrībām un kredīta līgumu noslēgšanai dod Finansu ministrija E.Siliņa vadībā.

Starpvalstu dokumentus paraksta D.Ģēģeris, E.Siliņš un I.Godmanis.

Faktiski visi piegādes un kredīta darījumi tiek noslēgti pēc ĀTA "Lata" (vēlāk SIA "Lata International") iniciatīvas un izvēles, netiek rīkota nekāda partneru atlase, netiek pārbaudīta piegādājamās produkcijas kvalitāte.

Rezultātā tiek ievestas 110 000 tonnas putnu barības premiksu, no kurām vēl joprojām apmēram 70 000 tonnas glabājas noliktavās un nav realizētas.

Līgumi par piešķirtā kredīta izmantošanu tiek akceptēti tikai pēc to parakstīšanas, piemēram, par Kanādas sojas pupu kredīta saņemšanu 1992.gada 30.aprīlī un 15.maijā Latvijas Republikas Ministru Padome apstiprina tikai 1992.gada 10. septembrī ar lēmumu nr.387.

Līgumi par kredītu apsaimniekošanu tiek noslēgti daudz vēlāk.

Tikai 1992.gada 9.novembrī finansu ministrs E.Siliņš noslēdz ar ĀTA "Lata" pirmo līgumu par kredīta (šajā gadījumā Kanādas kredīta) izmantošanu. Nākošais līgums seko 1992.gada 3.decembrī (Somijas valdības kredīts). Vēlāk seko pārējie.

Līgumu noslēgšana sakrīt ar ĀTA "Lata" reorganizāciju. Reorganizācijas iemesls nav saprotams, jo pirms tam jau izveidotas "Danlat Inform" 26.02.92., SIA "Agroleasing" 19.03.92., SIA "Agroinvest" 19.05.92., SIA "Agroinvest Consulting", SIA "Lata International" 27.11.92.

1993.gada sākumā, janvāra pirmajā pusē, jaunais finansu ministrs U.Osis turpina slēgt līgumus par kredītu izmantošanu ar ĀTA "Lata" par ASV kredīta izmantošanu un ar SIA "Lata International" par Pasaules Bankas kredīta izmantošanu.

1993.gada 5.martā lauksaimniecības ministrs G.Ģēģeris izdod divas pavēles nr.89 un nr.90. Pirmajā pavēlē valsts kredīta apkalpošana tiek nodota SIA "Lata International", kurā tikai 40% pieder valstij, toties šo uzņēmumu vada E.Jansone, M.Sproģis un Ā.Ozoliņa. Otrajā pavēlē ministrs nosaka, ka ĀTA "Lata" tiesību pārņēmējs būs SIA "Lata Holdings", kurā ir 100% valsts kapitāls. Arī šo sabiedrību vada M.Sproģis un Ā.Ozoliņa.

Pastāvot divām, pilnīgi atšķirīgām sabiedrībām — "Lata Holdings" un "Lata International", faktiski abas sabiedrības vada vieni un tie paši cilvēki.

Jau pirms šo pavēļu izdošanas pēc Lauksaimniecības ministrijas Ekonomikas departamenta vadītājas S.Čulkstenes rīkojuma (kā liecina E.Jansone) SIA "Lata International" pārņem no ĀTA "Lata" naudas līdzekļus un pamatlīdzekļus, tādējādi pārkāpjot LR likumdošanu.

Lauksaimniecības ministrs D.Ģēģeris atļauj E.Jansonei vienlaicīgi ieņemt vairākus amatus (SIA "Lata International" un ĀTA "Lata"). Tiek pārkāpts LR likuma "Par valsts uzņēmumu" 17.pants. Lauksaimniecības ministrija gan iecēla pārvaldniekus — U.Bēniķi un N.Stikānu, bet viņu darbība valsts interesēs reāli nav jūtama, vienīgi, kā tagad ir noskaidrots, tieši U.Bēniķis piedāvā SIA "Lata International" dibinātājiem pieņemt lēmumu par ārvalstu kredītu pārņemšanu un panāk šāda lēmuma pieņemšanu.

Lauksaimniecības ministrijas vadošo amatpersonu rīcības rezultātā tiek radīti vislabākie priekšnosacījumi valsts garantēto kredītu izsaimniekošanai.

E.Jansone, A.Podniece, Ā.Ozoliņa, U.Bēniķis, G.Krūze, A.Kristalts piedalās vēl citās uzņēmējsabiedrībās kā dibinātāji, amatpersonas vai valžu un padomju locekļi. Kredīti uz izdevīgiem noteikumiem tiek piešķirti tieši šīm sabiedrībām, piemēram, SIA "Darka" — meža tehnikas veidā, a/s "Fenix Airways" — kredīts par kopējo summu 71 353, 06 Ls, SIA "Avante" un citāms sabiedrībām — kredītu un izdevīgu darījumu veidā.

Tiek noslēgti daudzi bezatlīdzības nomas līgumi, brīvas summas izmaksā paši sev vai viens otram dzīvokļu un citu materiālo vērtību iegādei.

Prāvi līdzekļi ir piešķirti Latvijas Tehniskajai universitātei kā SIA "Lata International" dalībniecei par kopējo summu 113 188 Ls.

Minētās darbības nekādi nevar attiecināt uz lauksaimniecības attīstības nodrošināšanu un Latvijas iedzīvotāju apgādes ar pārtiku stabilizāciju.

Faktiski tiek izveidots vesels uzņēmumu tīkls: "Lata International", "Lata Holdings", "Agroinvest Consulting", "Agroleasing", "Danlat Inform", kurā tiek izkliedētas saņemto kredītu summas un maksimāli mazināta kontroles iespēja.

Eksministrs Dainis Ģēģeris saņēma labu atalgojumu SIA "Lata International" kā konsultants un saņēma arī ievērojamu aizdevumu 27 000 USD apmērā uz diviem gadiem ar 6% likmi par visa aizdevuma izmantošanu.

Pašreizējās situācijas raksturojums

Jau pēc pašlaik iegūtās un apkopotās informācijas var izdarīt secinājumus, ka kredītu pieprasīšana un to izmantošana ir notikusi ļoti tuvredzīgi un ir nodarīti ievērojami zaudējumi Latvijas ekonomikai. Kopējais parāds par šiem kredītiem:

Kreditors Saņemtais kredīts Parāds

Somijas Graudu valdes kredīts 10 milj.USD 4 514 000 USD

Somijas FEC – tehnika 10 milj. USD 9 230 000 USD

ASV 480.programma 10 milj.USD 9 900 000 USD

Pasaules bankas kredīts 1,13milj. USD 1 051 000 USD

Kanādas EC 10milj. USD samaksāts

Valdības garantētie kredīti, kuri uz 1995.gada 3.aprīli nav nomaksāti, ir 24 695 000 USD.

Procentu maksājums, kurš būs jāmaksā par šo kredītu izmantošanu, sastāda 1 192 900 USD, jo kredītu atmaksas termiņi ir lieli, piem., ASV 480. programmas ietvaros paredzētais kredīts jāsedz līdz 2022.gadam ieskaitot, bet Pasaules bankas kredīta pēdējais atmaksas termiņš ir 2009.gadā.

Somijas Graudu valdes kredīts, kurš bija iedots uz diviem gadiem un bija jau jānomaksā 1993.gadā, pagarināts līdz 1996.gada 15.novembrim.

Finansu ministrija SIA "Lata International" vietā ir nomaksājusi 12 220 000 USD. Konkrēti:

1. Kanādas EC — par sojas pupām — 5 449 700 USD;

2. ASV valdības 480. programmas ietvaros piešķirtā kredīta procentu maksājums — 186 200 USD;

3. Somijas Graudu valdes kredīts — 4 307 100 USD;

4. Somijas FEC — par tehniku zemniekiem, kā arī soda naudas par laikā nenomaksātiem kredītiem — 1 905 900 USD.

Daudzos minētos un uzskaitītos pārkāpumus, kurus pieļāvušas konkrētas amatpersonas, pārbauda un pārbaudīs LR Ģenerālprokuratūra un Valsts kontrole. Komisija saņem ziņojumus, pārbaudes rezultātu apkopojumus un uzklausa šo iestāžu amatpersonas.

Komisijas darbs vēl turpināsies. Vēl nepieciešams saņemt papildu materiālus no Finansu ministrijas, Valsts kontroles, arhīviem un LR Ģenerālprokuratūras, kā arī nepieciešams uzklausīt vairāku komisiju interesējošu personu paskaidrojumus.

1995.gada 11.aprīlī