Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogramma. 29.martā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.04.1995., Nr. 52 https://www.vestnesis.lv/ta/id/34515

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par privatizācijas sertifikātiem

Vēl šajā numurā

04.04.1995., Nr. 52

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Stenogramma. 29.martā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Labdien, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! 29.marta plenārsēdi paziņoju par atklātu.

Sākam apspriest Saeimas Prezidija izsludināto darba kārtību. Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas, kura lūdz izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību""(darba kārtības 66.punkts) trešajā lasījumā pēc darba kārtības 26.punkta, kā VI sadaļas pirmo punktu. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

Nākamais. Ārlietu komisija lūdz Saeimas Prezidiju izdarīt šādas izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā: pārcelt darba kārtības 43.jautājumu "Likumprojekts par līgumu "Par valsts robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku"", darba kārtības 44.jautājumu "Likumprojekts par Latvijas Republikas Valdības un Amerikas Savienoto Valstu Valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību", darba kārtības 48.jautājumu "Likumprojekts par 1971.gada 2.februāra Ramsāres konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi", darba kārtības 57.jautājumu "Likumprojekts "Par līgumu starp Latvijas Republiku un Ziemeļvalstu investīciju banku"" un darba kārtības 58.jautājumu "Likumprojekts "Par Latvijas Investīcijas bankas vispārējā aizņēmuma garantijas līgumu starp Latvijas Republiku un Eiropas investīcijas banku"" aiz darba kārtības 27.jautājuma. Vai deputātiem ir kādas iebildes pret šo priekšlikumu? Iebilžu nav. Priekšlikums pieņemts.

Deputāti Kiršteins, Lambergs, Karnups, Tabūns un Stalts lūdz iekļaut Saeimas 29.marta plenārsēdē lēmuma projektu "Par dokumentu "Latvijas Republikas ārpolitikas pamatvirzieni līdz 2005.gadam"", un klāt lēmuma projekts ir pievienots.

No procedūras viedokļa tas ir iekļaujams darba kārtībā, un to arī lūdz deputāti izdarīt. Nav iebilžu? Pie darba kārtības 26. punkta. Iekļaujam darba kārtībā deputātu iesniegto lēmuma projektu.

Nākamais. Deputāti Seile, Tabūns, Rozentāls, Tomiņš, Imants Kalniņš, Žīgurs, Stalts, Karnups, Kiršteins un Lambergs lūdz darba kārtības 67.jautājumu — "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" un 50. jautājumu — "Grozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"" izskatīt pirms V sadaļas "Pastāvīgo priekšlikumu izskatīšana". Nav iebilžu deputātiem? Līdz ar to mēs šo priekšlikumu pieņemam.

Un pēdējais par darba kārtību. Latvijas Zemnieku savienības deputāti Rozentāls, Berķis, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Resnais un Grīgs lūdz izdarīt izmaiņas darba kārtībā un XI sadaļas 47.punktu "Lēmuma projekts sakarā ar viltotu darījumu konstatēšanu darbībās ar privatizācijas sertifikātiem" izskatīt kā V sadaļas "Pastāvīgo priekšlikumu izskatīšana" pirmo punktu. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Līdz ar to šis priekšlikums ir pieņemts.

Vai par darba kārtību vēl kādi iesniegumi ir saņemti Prezidijā vai sekretariātā? Nav. Tad sākam izskatīt darba kārtību.

 

Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Likumprojekts "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par cukuru"". Iesniedz deputāti Gundars Bērziņš, Grīgs, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Kokins, Putniņš. Vai pret Prezidija iesniegto Saeimas Prezidija atzinumu ir iebildes deputātiem? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj šo likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākamais likumprojekts — "Grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Iesniedz Vides un sabiedrisko lietu komisija. Pret Saeimas Prezidija atzinumu ir kādas iebildes deputātiem? Citi priekšlikumi? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā". Juridiskā komisija iesniedz. Pret Prezidija atzinumu Saeimas deputātiem iebilžu nav? Līdz ar to Saeima nolemj nodot likumprojektu Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Par valsts un pašvaldības finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu". Lūdzu, Jānis Lagzdiņš - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts!

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 86.panta 1.punktu un ņemot vērā to, ka minēto likumprojektu ir izstrādājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, es aicinātu šo likumprojektu iekļaut Saeimas darba kārtībā kā pēdējo jautājumu rindas kārtībā.

Sēdes vadītājs. Pret Saeimas Prezidija atzinumu nav iebilžu deputātiem? Nav. Tad Saeima nolemj šo likumprojektu nodot Budžeta un finansu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā.

Vai deputāti neiebilst pret ierosinājumu, kuru izteica Jānis Lagzdiņš? Par kuru pantu jūs runājat? Vai tad, kad divām komisijām tiek nodots, tās tiesības jūs varat tā izmantot? Par kuru pantu jūs teicāt? 89. Vienu mirklīti, es pārbaudīšu tomēr. 89.pants? Nav tas 89.pants. 86.pants. Jā, redziet, te tomēr ir rakstīts — ja tas nav nodots arī citām komisijām. Tāpēc Kārtības rullis neparedz, ja ir iesniegts citām komisijām, ka to var iekļaut tūlīt izskatīšanai darba kārtībā. Tas nenozīmē, ka, ja otra komisija tam piekrīt, to nevar darīt. Es tā saprotu. Bet tad nu vismaz formāli būtu jāvienojas ar otru komisiju. Tāpēc pagaidām es šo jautājumu neizvirzu, un jūs, deputāt Lagzdiņ un komisijas priekšsēdētāj, tad pakonsultējieties ar otru komisiju, un tad Prezidijs varēs izskatīt jūsu ierosinājumu.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Ministru kabinets iesniedz. Deputātiem nav iebilžu. Līdz ar to Saeima nodod likumprojektu Juridiskajai komisijai un nosaka, ka tā ir atbildīgā komisija.

Nākamais ir likumprojekts "Par vērtspapīru tirgus komiteju". Iesniedz Ministru kabinets. Lūdzu, Viesturs Pauls Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

V.P.Karnups (LNNK). Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā es lūdzu iekļaut mūsu komisiju kā vienu no komisijām, kas izskatīs šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Likumprojektu "Par vērtspapīru tirgus komiteju" nodot Budžeta un finansu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu komisija ir atbildīgā.

Deputāt Karnup, šeit jau tas bija paredzēts. Nav vēl kādas iebildes? Citu priekšlikumu nav deputātiem? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot šo likumprojektu Budžeta un finansu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un nosaka, ka Budžeta un finansu komisija ir atbildīgā komisija.

"Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"". Iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija. Vai deputātiem ir iebildes? Citi priekšlikumi? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot likumprojektu Ārlietu komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai un nosaka, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"". Iesniedz Juridiskā komisija. Lūdzu, Inese Birzniece - Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja, "Latvijas ceļa" deputāte!

I.Birzniece (LC). Es lūgtu, lai iekļauj arī Cilvēktiesību komisiju kā vienu no komisijām.

Sēdes vadītājs. Vai vēl ir kādi priekšlikumi? Nav. Līdz ar to Saeima nolemj nodot likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību komisijai un nosaka, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

 

Par atvaļinājuma piešķiršanu. Irēna Folkmane - sekretāra biedre. Lūdzu!

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jura Sinkas lūgumu, kurā viņš lūdz piešķirt atvaļinājumu laikā no 10. līdz 17.aprīlim ieskaitot. Prezidijs izskatīja šo iesniegumu, atbalstīja to un izvirza Saeimas izlemšanai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsojam par priekšlikumu piešķirt atvaļinājumu deputātam Jurim Sinkam no 10. līdz 17.aprīlim ieskaitot! Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - nav. Atvaļinājums ir piešķirts. Lūdzu tālāk!

I.Folkmane. Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no deputāta Ērika Kažas, kurā viņš lūdz atļauju Kārtības ruļļa 8.panta ietvaros izbraukt uz vienu nedēļu — no 1995.gada 22.marta līdz 1995.gada 29.martam. Prezidijs izskatīja šo iesniegumu kā steidzamu, atbalstīja to un ierosina Saeimai izlemt par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ērikam Kažam.

Sēdes vadītājs. "Deputātu iesniegumus par atvaļinājumu piešķiršanu Prezidijs līdz ar savu atzinumu iesniedz Saeimas izlemšanai. Steidzamos gadījumos par atvaļinājumu lemj Prezidijs un ziņo par to Saeimai nākamajā Saeimas sēdē." Tātad Prezidijs, ņemot vērā, ka deputāts bija jau devies projām un atstājis mums šo iesniegumu, piešķīra šo atvaļinājumu un ziņo par to Saeimai. Vai deputātiem ir kādas iebildes pret to? Nav.

Lūdzu tālāk! Par atvaļinājumu ir visi?

I.Folkmane. Jā.

 

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātu jautājumi un atbildes. Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Gaiļa un Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora Nagļa kunga atbilde uz Saeimas deputātu Berķa, Mārtiņa Ādama Kalniņa, Kokina, Rozentāla un Putniņa jautājumiem, kas saistīti ar sociālā nodokļa un algu parādu uzkrāšanos valsts uzņēmumos.

Raimonds Jonītis - Ministru kabineta pārstāvis.

R.Jonītis (LC). Ministru prezidents sakarā ar viņa slimību lūdza vienkārši sniegt informāciju par šo jautājumu. Uz šo jautājumu saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 123.pantu ir rakstveida atbildes. Tie ir dokumenti 293a , 293b un 293c. Uzreiz paskaidroju, ka tikai labklājības ministrs ir Ministru kabineta loceklis un viņa atbilde ir uzskatāma par Kabineta locekļa atbildi. Divas pārējās atbildes pēc Ministru prezidenta lūguma sagatavojuši Privatizācijas aģentūra un Valsts īpašuma fonds, un tajās tiešām ir pēc būtības mēģināts atbildēt uz uzdoto jautājumu, kādā veidā tiks panākta šī parādu likvidēšana valsts uzņēmumos.

Sēdes vadītājs. Deputāti ir saņēmuši rakstveida atbildi. Ministru kabineta pārstāvis Jonītis sniedz īsu komentāru. Vai ir iesniegti kādi deputātu priekšlikumi par debatēm? Nav. Līdz ar to jautājums ir izskatīts.

Nākamais — "Latvijas Republikas aizsardzības ministra atbilde uz Saeimas deputātu Grota, Grīga, Brūvera, Lakševica un Mārtiņa Ādama Kalniņa jautājumiem par Aizsardzības ministrijas pasākumiem, lai iegādātos M-14 šautenes ar noteikto cenu 3% no to vērtības Amerikas Savienoto Valstu EDA programmas ietvaros.

Atbildi sniedz Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Līgotnis. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC). Ministru...

Sēdes vadītājs. Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs, es atvainojos, Ministru prezidenta uzdevumā.

A.Līgotnis. Godātie deputāti! Saskaņā ar Kārtības rulli atbilde uz šo jautājumu un arī uz nākamo bija jāsniedz Trapāna kungam iepriekšējā parlamenta sēdē. Viņš to bija sagatavojis, bija gatavs to darīt. Taču mēs noslogotības dēļ darba kārtībā netikām līdz šim jautājumam. Zināmu iemeslu dēļ viņam vairs nav iespējas tādu atbildi sniegt. Tādēļ Ministru prezidenta uzdevumā to šodien daru es kā ministrijas parlamentārais sekretārs.

Līdz 1995.gada 8.martam ASV bruņotie spēki nedrīkstēja pārdot ieročus vai transporta līdzekļus Latvijas Aizsardzības ministrijai. Par to mūsu pārstāvjiem savulaik tika paziņots no ASV puses. Iespējams, ka pārdošanas jautājumu tuvākajā laikā virzīs uz priekšu, jo attiecīgi piedāvājumi ir saņemti gan no šīs valsts, gan arī no Krievijas. ASV militārās sadarbības grupa Latvijā mums paskaidro, ka Vācijas noliktavās M-14 šautenes neatrodoties. Ja kādas arī vēl ir, tad ļoti ierobežotā skaitā. ASV militāro sakaru grupa apšauba arī informāciju, ka M-14 tipa šautenes var iegādāties par noteikto cenu triju procentu vērtībā no to pamatvērtības. M-14 šautene, kuras ražošanu lielos apjomos pārtrauca 1960.gadā, tātad 35 gadus atpakaļ, nav labi piemērota kaujas apstākļiem — tāds ir šo ekspertu uzskats. Aizsardzības spēki un Zemessardze jau daļēji ir apgādāti ar automātiskajiem ieročiem, galvenokārt no bijušā Varšavas pakta valstu krājumiem. Tuvākajos gados šādus ieročus, it sevišķi munīciju tiem, varēs iegādāties un var jau tagad iegādāties bez grūtībām, bet ne M-14 šautenes. Tā kā tā dēvētās Višegradas valstis arī izmantos Varšavas pakta ieročus, tad Eiropas militārie lietpratēji uzskata, un tāds uzskats ir arī Aizsardzības ministrijai, ka vispareizāk Viduseiropas valstīm, kā arī Latvijai, būtu bruņoties ar bijušā Varšavas pakta kājnieku ieročiem, kas ir pietiekami kvalitatīvi, ievērojami lētāki un pieejami mūsdienu apstākļos. Tāda ir bijušā ministra Jāņa Arveda Trapāna atbilde uz viņam adresēto jautājumu.

Sēdes vadītājs. Vai sekretariātā ir saņemti kādi iesniegumi no deputātiem? Nav. Paldies! Jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir aizsardzības ministra atbilde uz Saeimas deputātu Brūvera, Čepāņa, Kreituses, Jurkāna un Riteņa jautājumiem par drošības dienesta darbinieku apsardzes norīkošanu Saeimas deputātiem.

Lūdzu!

A.Līgotnis. Uz šo jautājumu bijušais aizsardzības ministrs Trapāna kungs arī ir sagatavojis rakstisku atbildi, kas ir izdalīta deputātiem. Ar to jūs noteikti esat iepazinušies. Taču, godātie kolēģi, es uzskatu, ka, lai šī atbilde no manas puses būtu patiesa un pilnīgi godprātīga, šeit ir nepieciešami nelieli precizējumi. Tos es arī tūlīt jums sniegšu.

Tātad šajā jautājumā ir vaicāts, kuriem Saeimas deputātiem, ieskaitot Prezidija locekļus, ir norīkota drošības dienesta apsardze. Tādi ir divi deputāti - Saeimas priekšsēdētājs Gorbunovs un priekšsēdētāja biedrs Andrejs Krastiņš. Pēc sekretāra biedra Tomiņa kunga atgriešanās no ASV arī viņam uz neilgu lauiku - uz vienu nedēļu — tika norīkota drošības dienesta apsardze.

Nākamais jautājums. Cik drošības dienesta darbinieku ir norīkoti konkrētu deputātu apsardzei? Šeit man ir jāpaskaidro sekojošais: pēc drošības dienestā pastāvošajiem normatīviem Saeimas priekšsēdētājam pienākas apsardze piecu cilvēku sastāvā, mainoties četras maiņas, tātad piecreiz četri - 20 cilvēki. Tas ir normatīvais rādītājs. Bet mūsu Saeimas priekšsēdētājs Gorbunova kungs no tādas apsardzes ir atteicies, un viņu pastāvīgi apsargā viens drošības dienesta cilvēks. Protams, šis darbs tiek veikts maiņās, četrās maiņās. Tātad viņam norīkoti apsardzē četri cilvēki.

Šeit gan jāsaka un jāprecizē, ka tā ir pastāvīgā apsardze, bet atkarībā no situācijas, no šīs amatpersonas atrašanās vietas un no dažādiem citiem svarīgiem momentiem dažos gadījumos šī apsardze tiek pastiprināta. Pēc izmaksām šī pastāvīgā apsardze Gorbunova kungam no valsts budžeta izmaksā 7712 lati gadā. Taču, kā es jums teicu, ņemot vērā, ka dažkārt tā tiek pastiprināta, precīzi šo skaitli noteikt nav iespējams. Minimālā summa tātad ir manis minētā.

Par Andreju Krastiņu. Viņam apsardze ir norīkota divu cilvēku sastāvā. Arī tā ir uz maiņu principa, četras maiņas - četrreiz divi cilvēki. Tātad astoņi. Savukārt par viņam piešķirto apsardzi jāsaka, ka tā nav pastāvīga. Viņš netiek apsargāts visu cauru diennakti un šie cilvēki, kas ir iesaistīti viņa apsargāšanai, tiek izmantoti arī citu uzdevumu veikšanai. Ļoti grūti bija aprēķināt tos izdevumus, kas ir nepieciešami šo cilvēku algošanai, bet tas maksimālais aritmētiskais cipars ir 15 424 lati. Taču, man jāsaka uzreiz, ka šie reālie izdevumi ir krietni mazāki, jo viņu neapsargā visu cauru diennakti.

Par Tomiņa kunga apsardzi. Tā kā viņu vienu nedēļu sargāja divi cilvēki, šie izdevumi sastādīja 80,5 latus.

Kāds ir pamatojums apsardzes nodrošināšanai? Tas ir šo deputātu apdraudētības novērtējums. To izvērtē un par to lemj drošības dienesta priekšnieks pulkvedis Vectirāna kungs saziņā ar Saeimas priekšsēdētāju. Tā ir atbilde uz šo jautājumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir iesnieguši kādus lūgumus vai priekšlikumus? Nav. Līdz ar to jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir Saeimas deputātu Stroganova, Bekasova, Krasohina, Laviņas un Fjodorovas jautājums Latvijas Republikas ārlietu ministram Birkava kungam par 1995.gada 10.februarī Strasbūrā parakstītās Eiropas cilvēktiesību konvencijas ratificēšanu, tās 25. un 46.panta darbības realizēšanu.

Valsts ministrs Tupešu Jānis. Lūdzu!

J.Tupesis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es citēju: "Godājamie deputāti! Vēl pirms Eiropas cilvēktiesību konvencijas parakstīšanas valdība 1995.gada 17.janvārī ar rīkojumu nr.13 uzdeva Tieslietu ministrijai kopā ar Ārlietu ministriju izveidot darba grupu Latvijas Republikas likumdošanas aktu saskaņošanai ar Eiropas cilvēktiesību konvenciju un tās 11.papildprotokolu, kā arī sagatavot likumprojektu par konvencijas un 11.papildprotokola ratifikāciju. Šis darbs ir sācies. To veic arī Saeima pēc savas iniciatīvas, virkni likumprojektu aizpagājušās nedēļas sēdē nododot komisijām. Šis darbs prasīs ievērojamu laiku — vismaz vienu gadu. Piebildīsim, ka daudzām Eiropas Padomes dalībvalstīm tas aizņēma vairāk nekā 20 gadu, bet Viduseiropas valstīm — no viena līdz diviem gadiem. Mums nevajag vilcināties un nevajag arī pa galvu, pa kaklu skriet uz priekšu. Šis darbs noritēs parlamenta kontrolē, bet vēl pirms tam Tieslietu ministrijai jāziņo par gatavību. Tātad vēlreiz — kādi ir galvenie soļi, kuri tiks sperti, lai panāktu cilvēktiesību konvencijas ieviešanu dzīvē?

1. Latvija nosūta Eiropas Padomei dokumentu par sava tiesneša ievēlēšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

2. Likumdošanas sakārtošana. Par to ir atbildīga Tieslietu ministrijas sastādītā darba grupa.

3. Likums par Cilvēktiesību padomi. Valdības indivīda tiesību aizsardzības darba grupai uzdots līdz šā gada 15. aprīlim sagatavot neatkarīgas Cilvēktiesību padomes izveidošanas likumprojektu. Padomei tiek paredzētas tiesības uz samierināšanas vai miera izlīgšanas pamata izskatīt un, ja iespējams, rast risinājumus individuālajām sūdzībām.

4. Cilvēktiesību padomes reāla izveide.

5. Cilvēktiesību konvencijas un 11. papildprotokola ratificēšana.

6. Latvija nosūta Eiropas Padomei dokumentu, ar kuru atzīst Eiropas Cilvēktiesību komisijas un tiesas jurisdikciju.

Šie seši soļi ir pamats cilvēktiesību konvencijas ieviešanai dzīvē."

Es beidzu citēt ārlietu ministra Valda Birkava vēstuli.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tā sanāk, ka... Paldies ministra kungam, bet sanāk, ka atbilde ir sniegta nedaudz par agru, par ātru, jo pēc Kārtības ruļļa šeit var būt vēl kādas iebildes. Bet varbūt, lai nekavētu laiku, un tiešām ministrs atbildi ir sniedzis... Bet varbūt Prezidijam un sekretariātam ir jāņem vērā — ja deputāti vēlas iesniegt priekšlikumu par debašu atklāšanu, tad tos var iesniegt, un varbūt mēs varam tad jautāt deputātiem, — vai jūs to darīsiet? Jo Kārtības rullis jums to iespēju neliedz. Bet tagad, tā kā ministrs ļoti operatīvi ir reaģējis, mēs esam tādā situācijā, ka it kā liedzam deputātiem tagad iesniegt desmit parakstus, lai atklātu debates par šo jautājumu. Vai jūs neiebilstat, ja mēs uzskatām, ka šis jautājums ir izskatīts? Šo jautājumu es uzdodu iesniedzējiem. Nav iebilžu? Nav. Paldies!

Nākamais ir 15.jautājums — Saeimas deputātu Kiršteina, Kreituses, Mārtiņa Ādama Kalniņa, Puriņas un Sinkas jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Gaiļa kungam par "Latvenergo" darbību, izmantojot līdzekļus politisko partiju finansēšanai. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani nolasīt šo jautājumu!

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). "Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Gailim. Deputātu jautājums. Jūs, tiekoties ar "Latvenergo" darbiniekiem, paziņojāt, ka "Latvenergo" ir nepārdomāti izmantojis finansiālos līdzekļus, finansējot politiskās partijas. Lūdzam jūs paskaidrot, kādas partijas un kādā apjomā ir finansējis "Latvenergo".

Saeimas deputāti Kiršteins, Kreituse, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Puriņa, Sinka."

Sēdes vadītājs. Paldies! Jautājumu nododam Ministru prezidentam Mārim Gailim.

Nākamais ir Saeimas deputātu Kiršteina, Lamberga, Karnupa, Tabūna un Berklava jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Gaiļa kungam par krievu valodas kā valsts valodas juridiskā statusa piešķiršanu Daugavpils pilsētā.

I.Folkmane. "Latvijas Republikas Ministru prezidentam Mārim Gailim. Deputātu jautājums. No šā gada 30. marta līdz 1. aprīlim Daugavpilī paredzēta starptautiska konference "Multinacionālā sabiedrība — realitāte un perspektīvas Daugavpilī", kuru organizē Daugavpils pilsētas dome, Daugavpils rajona padome, Tieslietu ministrijas nacionālo lietu nodaļa, Saeimas frakcija "Latvijas ceļš", savienības "Latvijas ceļš" Daugavpils birojs, Multinacionālās kultūras centrs.

Viens no šī pasākuma iniciatoriem un galvenajiem organizatoriem — Multinacionālā kultūras centra direktors un Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja padomnieks valodas jautājumos Artūrs Priedītis intervijā Daugavpils televīzijai šā gada 8. martā piedāvājis Daugavpils pilsētā krievu valodai piešķirt tādu pašu juridisko statusu kā valsts valodai.

Ņemot vērā, ka konferences organizatoru starpā ir valdības iestāde un Saeimas šobrīd valdošajā koalīcijā ietilpstoša frakcija, lūdzam Latvijas Republikas valdību informēt Saeimu, vai valdība atbalsta nepieciešamību grozīt Latvijas Republikas Valodu likumu, paredzot kādā Latvijas rajonā piešķirt krievu valodai tādu pašu juridisko statusu kā latviešu valodai, tas ir, valsts valodas statusu."

Sēdes vadītājs. Jautājumu nododam Ministru prezidentam Mārim Gailim.

Nākamais. Saeimas deputātu Grīga, Kamaldiņa, Līgotņa, Bekasova, Pētersona, Grota, Gundara Bērziņa, Tomiņa, Kokina un Andreja Krastiņa jautājums Latvijas Republikas iekšlietu ministram Ādamsona kungam par ieslodzījuma vietu medicīnas darbinieku atalgojumu.

I.Folkmane. "Iekšlietu ministram Jānim Ādamsona kungam. Jau gandrīz gadu ir aktuāla ieslodzījuma vietu medicīnas darbinieku atalgojuma problēma. Pašreizējā jaunākā un vidējā medicīniskā personāla darba alga ir 30 līdz 35 lati, ārstu alga ir 40 līdz 45 lati. Ņemot vērā medicīniskā personāla specifiskos darba apstākļus, augsto ieslodzīto saslimstību, ikdienas tiešos kontaktus ar ieslodzītajiem, kas rada draudus mediķu veselībai un dzīvībai, šī darba samaksa ir nepietiekoša.

Lai atrisinātu šo jautājumu, nepieciešams izdarīt grozījumus Latvijas Republikas Ministru padomes 1991. gada 13. novembra lēmumā nr. 318 un atrast iespēju piešķirt Ieslodzījuma vietu departamentam papildu finansējumu 20 tūkstošu latu apmērā. Ieslodzījuma vietu medicīnas darbinieku atalgojuma problēma ir apspriesta Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē 1994. gada 20. decembrī, un arī Ministru prezidents 1994. gada 19. decembrī ir uzdevis to risināt iekšlietu ministram Jānim Ādamsonam, taču līdz šim brīdim tā nav atrisināta, kas rada priekšnosacījumus mediķu masveida aiziešanai no darba ieslodzījuma vietās.

Jautājums: kas tiek darīts, lai atrisinātu ieslodzījuma vietu medicīnas darbinieku atalgojuma problēmu? "

Sēdes vadītājs. Jautājumu nododam iekšlietu ministram Ādamsona kungam.

Nākamais ir Saeimas deputātu Grota, Grīga, Mārtiņa Ādama Kalniņa, Lakševica un Gundara Bērziņa jautājums Latvijas aizsardzības ministram par artilērijas un mīnmetēju divizioniem un par plānoto "Chevrolet Blazer" iepirkumu no ASV bruņoto spēku krājumiem.

I.Folkmane. "Aizsardzības ministram Jānim Trapānam. Godātais ministra kungs! Lūdzam jūs atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1) līdz kuram datumam ir paredzēts pilnībā sastādīt un nokomplektēt artilērijas divizionu? Kur tas tiks izvietots?

2) līdz kuram datumam ir paredzēts pilnībā sastādīt un nokomplektēt mīnmetēju divizionu? Kur tas tiks izvietots? Cik daudz Čehijas dāvināto mīnmetēju saņemts?

3) cik tālu ir pavirzījies process ar plānoto "Chevrolet Blazer" iepirkumu no ASV bruņoto spēku krājumiem?"

Sēdes vadītājs. Jautājumu nododam Latvijas Republikas aizsardzības ministram Mārim Gailim.

Lūdzu nākamo!

I.Folkmane. Latvijas Kristīgo demokrātu savienības deputāti Aida Prēdele, Anta Rugāte, Olafs Brūvers, Uldis Lakševics un Andris Grots ir iesnieguši labklājības ministram Bērziņam un cilvēktiesību valsts ministram Tupesim jautājumu.

"Latvijā 1994. gadā ar dažāda līmeņa psihiskajiem traucējumiem ir reģistrēti 70 578 cilvēki, bet attīstītajās valstīs psihiatra palīdzību izmanto katrs piektais, ieskaitot vecus cilvēkus un bērnus. Līdz šim Latvijā vienīgā institūcija, kurā garīgi slimi cilvēki saņēma specializētu palīdzību, ir medicīnas iestādes, taču attīstītās pasaules valstīs tiek veicināta sociālā aprūpe psihiatrijā gan stacionāros, gan ambulatoros apstākļos, kuras mērķis ir garīgi slimajiem cilvēkiem dot iespēju dzīvot tā kā citi cilvēki dzīvo sabiedrībā ar citiem, attīstīt individuālās iespējas, lai stiprinātu viņu dzīvošanas iespējas neatkarīgā dzīvē, garantējot labus dzīves apstākļus. Garīgi slimam cilvēkam jābūt tādam pašam tiesību nodrošinājumam kā jebkuram citam valsts iedzīvotājam, taču to traucē šķērslis - psihiska saslimšana, kuras novēršanai nepieciešama speciāla aprūpe, kas darbojas kā starpposms saiknei: vide - garīgi slims cilvēks. Garīgos traucējumus ir iespējams regulēt arī ar sociālā darba metodēm. Sociālo aprūpi kopējā Latvijas sociālās aizsardzības sistēmā valsts pārvaldes institūcijas pašreiz veic pamatā teorētiskas koordinēšanas funkcijas, bet tā nepastāv kā kompleksa pakalpojumu sistēma. Savukārt Latvijas Republikas psihiatrijas struktūrās esošā sociālā aprūpe darbojas individuāli, jo trūkst savstarpējās saskarsmes (juridiskās) ar sociālās aprūpes dienestiem. Garīgi slimo cilvēku sociālā aprūpe nav iespējama bez profesionāli izglītotiem sociālajiem darbieniekiem, kā arī atbilstoša šīs aprūpes veida finansējuma, jo pašreizējais psihiatrijas palīdzības nodrošinājums atrodas tikai uz izdzīvošanas līmeņa.

Lūdzam atbildēt:

1) kādā mērogā psihiatrijas sociālo aprūpi Latvijas valsts šobrīd spēj nodrošināt,

2) lūdzam formulēt psihiatrijas sociālās aprūpes praktiskās darbības apjoma minimumu,

3) vai sakarā ar to, ka garīgi slimajiem cilvēkiem nav ne mazāko iespēju saskarties ar šo cilvēcisko tiesību nodrošinājumu, netiek rupji pārkāptas elementārākās cilvēktiesības,

4) kad un kur tiks uzsākta psihiatrijas medicīnas un sociālās aprūpes darbinieku apmācība un vai viņiem tiks nodrošināta vieta profesiju klasifikatorā?"

Sēdes vadītājs. Jautājumu nododam labklājības ministram Bērziņam un cilvēktiesību valsts ministram Tupesim.

 

Tālāk Pi eprasījumu komisijas atzinumi.

Raimonds Jonītis - Pieprasījumu komisijas vārdā.

R.Jonītis (LC). Godātais priekšsēdētāj, godātā Saeima! Pieprasījumu komisija, izskatījusi Saeimas deputātu Grīnblata, Pētersona, Straumes, Sinkas, Dāliņa, Grīga, Mārtiņa Ādama Kalniņa, Kiršteina, Grota un Brūvera pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Gaiļa kungam par valsts akciju sabiedrības "Latvijas lauksaimniecības finansu sabiedrība" darbību un iepazinusies ar Valsts kontroles iesniegtajiem informatīvajiem materiāliem, uzskata, ka jautājums ir aktuāls un pamatots, bet sakarā ar to, ka Budžeta un finansu komisija jau ir izskatījusi akciju sabiedrības "Laukkredīts" darbību un nav pieņēmusi lēmumu, bet Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija par savu lēmumu informējusi Ministru kabinetu un pašreiz vēl nav zināms valdības vērtējums par valsts akciju sabiedrības "Laukkredīts" tālāko darbību, komisija nolēma pieprasījumu nevirzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu, bet nepieciešamības gadījumā vēlreiz atgriezties pie šī jautājuma, kad valdība kā valsts īpašuma pārvaldītāja būs pieņēmusi savu lēmumu.

Papildus tam vēl šodien komisijas sēdē Pieprasījumu komisija pieņēma par diezgan būtisku faktoru to, ka šī akciju sabiedrība "Laukkredīts" ir izveidota tieši kā alternatīva kredītbankām, kuras ir izdalījušas citus kredītus, un tieši šī darbība no valdības puses bija kā atbilde uz Saeimas izmeklēšanas komisijas lūgumu atrast alternatīvus ceļus kredītu sadales mehānismiem, kā Pasaules Bankas kredītus nodot tālāk.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Par pieprasījuma pieņemšanu vai noraidīšanu lemj Saeima. Tātad Pieprasījumu komisijas atzinums ir pieprasījumu nevirzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu, bet nepieciešamības gadījumā vēlreiz atgriezties pie šī jautājuma, kad valdība kā valsts īpašuma pārvaldītāja būs pieņēmusi lēmumu. Lūdzu balsosim par šo atzinumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 50 — par, 4 - pret, 3 - atturas. Pieprasījumu komisijas atzinums akceptēts. Pieņemts.

R.Jonītis. Nākamais ir deputātu Mārtiņa Ādama Kalniņa, Putniņa, Kokina, Gundara Bērziņa, Tomiņa, Novakšānova, Grota, Kiršteina, Puriņas un Karnupa pieprasījums Ministru prezidentam Gaiļa kungam, satiksmes ministram Gūtmaņa kungam, aizsardzības ministram Trapāna kungam un ārlietu ministram Birkava kungam par Vaiņodes lidlauku.

Šajā gadījumā Pieprasījumu komisija šo jautājumu izskatīja divās sēdēs. Tā uzskatīja, ka jautājums ir aktuāls un pamatots, un nolēma pieprasījumu virzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu satiksmes ministram Andrim Gūtmanim un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Iesalniekam.

Vienlaikus komisija piedāvā Saeimas pieprasījuma redakciju, kas diezgan būtiski atšķirās no deputātu iesniegtās. Šeit vairs nav stratēģisku militāru jautājumu risināšana, bet gan konkrēts risinājums. Tas tātad redzams 299.a dokumentā, un pamatjautājumi tatad ir varbūt informācijas nepietiekamība Liepājas rajonā — kāpēc tieši Vaiņodes lidlauks, kāpēc tieši skrejceļš, un jautājums, kā tālāk attīstīt šo reģionu. Tāpēc vēlreiz es atkārtošu Saeimas Pieprasījumu komisijas atzinums bija pieprasījumu virzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu satiksmes ministram un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram.

Sēdes vadītājs. Mani nedaudz samulsināja jūsu komentārs. Deputātu iesniegtie jautājumi paliek, teksts paliek un Saeimas Pieprasījumu komisijas atzinums - pieprasījumu virzīt tālāk, bet Saeimas pieprasījumu satiksmes ministram Gūtmanim, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Iesalniekam.

R.Jonītis. Es precizēšu. Šie jautājumi, tieši būtiskie jautājumi, uz kuriem jāatbild, ir mainīti. Ir izslēgti šie jautājumi par aviācijas koncepciju un NATO dalībvalsti, bet atbilde ir nepieciešama, tieši lai iedzīvotāji tiktu informēti, kas notiek šajā reģionā. Tāpēc Pieprasījumu komisijai ir tiesības saskaņā ar Kārtības rulli piedāvāt Saeimas pieprasījuma projektu, jo Saeima balso par Saeimas pieprasījumu, nevis par deputātu pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, balsosim par Saeimas Pieprasījumu komisijas atzinumu! Vienu mirklīti! Deputāts Viesturs Pauls Karnups vēlas runāt, un nekur nav norādīts, ka viņš nevar runāt. Es atvainojos, es nevis personīgi par jums to teicu, bet par deputātiem vispār. Pēc tam, kad Saeimas Pieprasījumu komisija ir sniegusi savu atzinumu, pirms balsojuma deputāti var izteikt savu viedokli. Lūdzu! Viesturs Pauls Karnups - Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

V.P.Karnups (LNNK). Kā viens no oriģinālā iesnieguma jeb pieprasījuma parakstītājiem es lūgtu, lai Pieprasījumu komisija paskaidro, kāpēc viņa neievēroja tieši 10 deputātu pieprasījumu pēc formas un pēc būtības, jo šis lidlauks ir saistīts tieši ar aizsardzības jautājumiem, pieprasījums bija adresēts aizsardzības ministram. Un es gribētu motivāciju dzirdēt, kāpēc tieši visas šīs lietas, kas saistītas ar aizsardzības jautājumiem, ir svītrotas un paliek, var teikt, "runa par pagasta ūdenspumpi", kā angliski saka.

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš, Zemnieku savienība. Lūdzu!

M.Ā.Kalniņš (LZS). Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es arī gribētu izteikt savu pārsteigumu par to, kas šeit ir noticis, jo Pieprasījumu komisijā no tā oriģinālā steidzamā pieprasījuma ir maz kas palicis pāri. Tur, teiksim, bija ļoti svarīgas daļas par to, kāda ir vajadzība pēc šā lidlauka gaisa kontroles jautājuma sakarā un varbūt nākotnes aizsardzības jautājumu risināšanas sakarā, un tamdēļ arī viena no minētajām personām, kurām jautā, bija mūsu aizsardzības ministrs. Tamdēļ es arī gribētu paskaidrojumu, ja jau no tā agrāk drusciņ pilnīgākā pieprasījuma maz kas ir pāri palicis, viņš ir pārveidots par tādu kā reģionālās attīstības jautājumu vien tikai un varbūt tā pati svarīgākā daļa ir zudusi. Vaiņodes iedzīvotāji nepavisam nav mierā ar lidlauka izpostīšanas plānu, un tas Vaiņodes iedzīvotāju garīgais saviļņojums, kādu es pagājušo nedēļu redzēju, padara nojaukšanas plānu neiespējamu manā vērtējumā bez cilvēku upuriem. Tādēļ es domāju, ka to vajadzētu tiešām paskaidrot un pārdomāt Pieprasījumu komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Raimonds Jonītis - komisijas vārdā!

R.Jonītis. Uzreiz motivējums un arī atbilde Mārtiņam Ādamam Kalniņa kungam. Es saprotu, ka neviens Vaiņodes pagasta iedzīvotājs un arī pagasta padome nav vēlējusies, lai Vaiņodē atrastos kara lidlauks. Līdz ar to šis jautājums par militāro doktrīnu nebūtu risināms šādā veidā, un tas ir viens no pamatjautājumiem. To arī Karnupa kungam gribētu atbildēt. Pašreizējā brīdī šis lidlauks ir Satiksmes ministrijas rīcībā kā civils lidlauks, un Aizsardzības ministrijai ir tiesības to izmantot tikai ārkārtīgas militāras nepieciešamības gadījumā. Kā rezerves lidlauks tas ir. Pašreiz tas iznomāts civiliem mērķiem. Tieši sakarā ar to, ka tur netiek veikti nekādi Aizsardzības ministrijas pasākumi, ne arī atrodas kaut viens Aizsardzības ministrijas pārstāvis, uz šojautājumu nebūtu jāatbild.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka, "Tēvzemei un brīvībai"!

J.Sinka (TB) Priekšsēža kungs! Bet, ja šis lidlauks it kā tiek pilnīgi nodots civilām ministrijām un civilai atbildībai, tad mums jābūt kaut kādam apstiprinājumam no Satiksmes ministrijas, ka neturpināsies šo skrejceļu demontāža atklāti vai slepeni. Paldies!

Sēdes vadītājs. Satiksmes ministrs Gūtmanis. Lūdzu!

A.Gūtmanis (satiksmes ministrs). Priekšsēdētāja kungs! Deputāti! Klausītāji! Es gribētu teikt tā, ka Satiksmes ministrija neizposta Vaiņodes lidlauku, un, ņemot vērā to saspringto situāciju, kāda ir, ja arī tur tās plāksnes neved ārā, Ministru kabineta lēmums paredz, ka, domājot par Liepājas reģiona attīstību, Liepājas pilsētas pašvaldībai un Liepājas rajona pašvaldībai ir jāvienojas par šī jautājuma tālāko risinājumu. Civilajām vajadzībām pietiek ar asfaltēto skrejceļu. Pēc Satiksmes ministrijas pārbaudītām ziņām Aizsardzības ministrijā un konsultācijām NATO tuvākajos gados neparedz izmantot viņu kā stratēģisko lidlauku, un mums ir ekspertu vērtējums, ka tas ir viens no labākajiem konversijas piemēriem, kā militārs objekts tiek pārveidots par civilu objektu Liepājas tirdzniecības ostā, kas ir bēdīgā stāvoklī pēc Krievijas kara flotes bāzes izvākšanas. Bet, ņemot vērā ažiotāžu ap šo jautājumu, nav nekāds ugunsgrēks, un es jums varu pateikt, ka līdz tam brīdim, kamēr mēs izskatīsim, izdiskutēsim, nekas tur netiks demontēts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim - pieprasījumu virzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu satiksmes ministram Gūtmanim un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Iesalniekam. Esmu nosaucis balsojumu. Godātie kolēģi, mums sākas jautājumi un atbildes, nevis debates! Lūdzu balsojumu par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 8, atturas - 6. Atzinums pieņemts. Deputāt Dāliņ, es jums vienkārši varu rekomendēt — kad tiks sniegta atbilde, iesniedziet šeit attiecīgi priekšlikumu par debašu atklāšanu, un mēs varēsim turpināt šī jautājuma debatēšanu.

Nākamo, lūdzu!

R.Jonītis. Nākamais ir Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Kiršteina, Krastiņa, Imanta Kalniņa, Seiles, Berklava, Puriņas, Tabūna, Lamberga, Žīgura un Karnupa pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Gaiļa kungam par Valsts prezidenta un Ministru prezidenta komandējumiem uz Ķīnas Tautas Republiku. Pieprasījumu komisija sakarā ar to, ka bija saņēmusi arī Ministru prezidenta atbildi ar konkrētiem skaitļiem, kas dokumentā nr.300a ir redzami, nolēma pieprasījumu nevirzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu, jo pēc būtības šī atbilde ir sniegta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par komisijas atzinumu - nevirzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu! Lūdzu, deputāts Kiršteins vēlas runāt. Jums vārds! Latvijas Nacionālā neatkarības kustība.

A.Kiršteins (LNNK). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Iepazīstoties ar šo rakstisko atbildi, mani nedaudz izbrīnīja šie divi skaitļi. Tātad viena vizīte, protams, tur bija mazāk cilvēku, bet transports un ceļš, maksā tikai 1500 latu, otra vizīte maksā 28 tūkstošus latu, tātad kopā tas ir 30 tūkstoši latu. Es piekrītu šeit pašreiz Pieprasījumu komisijas atzinumam pieprasījumu nevirzīt tālāk, jo te ir vajadzīgi papildu dati acīmredzot un te ir jāpaskatās vai nu Valsts kontrolei vai vēl kādam, jo ir ārkārtīgi liela nesakritība šajos datos. Otrs - šis materiāls ir arī ļoti interesants, lai mēs Ārlietu komisijā izanalizētu situāciju, kāpēc vienā gadījumā ja ir jāapmeklē, teiksim, totalitāra valsts, valsts budžetā atrodas 30 tūkstoši latu, bet, ja ir jāapmeklē tāda demokrātiska valsts (kur vizīte ir iepriekš saskaņota) kā Austrālija, kura ir Rietumu valstu sabiedrotā un ar kuru ir ļoti būtiski, teiksim, uzturēt sakarus no Latvijas drošības viedokļa, mums neatrodas 10 tūkstoši, lai ievērotu kaut kādu līdzsvaru, kā es teicu, starp demokrātiskām valstīm un varbūt ne tik demokrātiskām. Līdz ar to arī es neredzu nekādu vajadzību uzturēt, teiksim, vai virzīt tālāk šo pieprasījumu, jo te ir pietiekami daudz materiālu pārdomām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par Pieprasījumu komisijas priekšlikumu - nevirzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 4, atturas - 11. Priekšlikums pieņemts.

 

Nākamā sadaļa - par amatpersonu iecelšanu un atbrīvošanu no amata . Par I.Lazdiņas iecelšanu par Madonas rajona tiesas tiesnesi. Juridiskās komisijas vārdā Ruta Marjaša, "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

R.Marjaša (LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Madonas rajona tiesā pašlaik ir vakanta tiesneša štata vienība. Ilze Lazdiņa ir Madonas rajona tiesas administratīvā tiesnese, mēs viņu iecēlām 1994.gada 15.jūnija sēdē. Viņa pašlaik ir izteikusi vēlēšanos strādāt par tiesnesi šajā pašā tiesā. Juridiskā komisija, izskaījusit Tieslietu ministrijas rekomendāciju piedāvā Saeimai pieņemt lēmumu un iecelt Ilzi Lazdiņu par Madonas rajona tiesas tiesnesi vienlaikus atbrīvojot viņu no Madonas rajona tiesas administratīvās tiesneses amata. No viņas biogrāfijas raksturīgākais — dzimusi viņa ir 1963.gadā, 1990.gadā beigus Latvijas Universitāti un kopš 1986.gada praktiski strādā juridiskajā specialitātē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu aizklātu balsojumu! Balsosim par Lazdiņas iecelšanu par Madonas rajona tiesas tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 2, atturas - 9. Ilze Lazdiņa iecelta par Madonas rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par uzticības izteikšanu rūpniecības pārtikas... Es atvainojos! "Par uzticības izteikšanu rūpniecības politikas un privatizācijas valsts ministram Ekonomikas ministrijā Raimondam Jonītim." Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 59.pantu, izteikt uzticību rūpniecības politikas un privatizācijas valsts ministram Ekonomikas ministrijā Raimondam Jonītim." Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 5. Saeima izsaka uzticību rūpniecības politikas un privatizācijas valsts ministram Ekonomikas ministrijā Raimondam Jonītim. (Aplausi.) Vēlam sekmes jūsu darbā!

Par I.Beiholdes iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Ruta Marjaša - Juridiskās komisijas vārdā!

R.Marjaša. Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ir vakanta tiesneša štata vienība. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas administratīvā tiesnese Inese Beiholde, kura ir apstiprināta šajā amatā 1994.gada 15.septembra sēdē, ir izteikusi vēlēšanos strādāt par tiesnesi šajā tiesā. Tieslietu ministrija ir rekomendējusi Inesi Beiholdi iecelt šajā amatā, un Juridiskā komisija piedāvā Saeimai pieņemt lēmumu iecelt Inesi Beiholdi par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas administratīvās tiesneses amata. Raksturīgākie biogrāfiski dati — viņa ir dzimusi 1970.gadā, 1994.gadā beigusi Latvijas Universitāti un kopš 1987.gada praktiski strādā tiesu sistēmā un kā juriste.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Aizklāts balsojums! Lūdzu, balsosim par Ineses Beiholdes iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 6, atturas - 7. Inese Beiholde iecelta par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Lēmuma projekts "Par M. Prāmas, E. Bernānas un A. Pudānes apstiprināšanu par Valsts kontroles kolēģijas loceklēm."

Vai ziņotājs ir, lūdzu? Dokumenti ir iesniegti. Lūdzu, balsosim par M.Prāmas, E.Bernānes un A.Pudānes apstiprināšanu par Valsts kontroles kolēģijas loceklēm. Vai par katru jābalso atsevišķi, vai... Acīmredzot atsevišķi vajadzētu balsot. Šeit gan dokuments ir iesniegts... Nevar, nevar ! Atsevišķi! Lūdzu apstiprināt par kolēģijas locekli Maiju Prāmu. Balsojam par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Šeit mēs nesapratāmies. Man jautāja, un es māju ar galvu, bet mēs acīmredzot ar operatoru viens otru nesapratām. Un tāpēc lūdzu anulēt šo balsojumu un ieslēgt aizklāta balsojuma režīmu ! Un balsosim par Maijas Prāmas apstiprināšanu par Valsts kontroles kolēģijas locekli. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 9, atturas—- 4. Maija Prāma apstiprināta par Valsts kontroles kolēģijas locekli.

Tagad balsosim par Elgu Bernāni. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 9, atturas — 5. Elga Bernāne apstiprināta par kolēģijas locekli.

Balsosim par Astrīdu Pudāni. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 9, atturas — 4. Astrīda Pudāne apstiprināta par Valsts kontroles kolēģijas locekli.

Vēlam apstiprinātajām Valsts kontroles kolēģijas loceklēm sekmīgu darbību!

 

Tagad izskatām 67.jautājumu — likumprojektu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to apstiprināšanu zemesgrāmatās" trešajā lasījumā. Lūdzu! Ruta Marjaša — Juridiskās komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāte.

R.Marjaša (LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Likuma nosaukumā izmaiņu nav.

Likuma 1.pantā nebija nekādu piedāvājumu. Paliek iepriekšējā redakcijā.

Pie likumprojekta 2.panta bija Mežu ministrijas ierosinājums — papildināt šo pantu ar jaunu rindkopu, bet Juridiskā komisija nākusi pie slēdziena, ka šis priekšlikums ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Būtu labi, ja īss komentārs būtu.

R.Marjaša. Juridiskā komisija nāca pie slēdziena, ka pēc mūsu ieskata vienkārši tādi gadījumi nevarētu būt, jo vēl tā bijusī fizisko personu zeme nevarēja tikt piešķirta nevienam citam. Bet es domāju, ka labāk būtu uzklausīt šeit deputātes Seiles iebildumus, jo viņa pēc tam, kad jau komisijas lēmums bija pieņemts, nāca ar priekšlikumiem citā redakcijā pieņemt šo pantu. Un tādēļ varbūt Saeima uzklausītu Seiles kundzes motivāciju par šo pantu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Šī norma, kuru liek priekšā Mežu ministrija, ir nepieciešama tādēļ, ka gan Valsts meža dienests, gan Zemkopības ministrija, gan Satiksmes ministrija atsevišķos gadījumos kompaktu zemes gabalu izveidošanas labad, lai privātīpašniekiem būtu kompakts zemes gabals, atdeva daļu no sava valstij līdz 1940.gada 21.jūlijam piederējušā īpašuma. Un tā vietā apmaiņai paņēma tādu pašu zemes gabalu pēc vērtības un lieluma no bijušo īpašnieku zemēm. Ja nav šāda ieraksta, tad zemesgrāmatā šos apmaiņas gabalus, kurus valsts ir ieguvusi, valsts institūcijas nevarēs reģistrēt uz sava vārda. Fiziskā persona varēs, tas ir atrunāts citā likuma punktā, bet šīs valsts institūcijas nevarēs reģistrēt. Nu, piemēram, Grīņu rezervāts, kura zeme kādreiz ir bijusi bijušo īpašnieku zeme un tagad ir atzīts par īpaši aizsargājamu valsts dabas objektu, nevarēs šo objektu reģistrēt uz valsts vārda, kaut arī īpašnieki jau sen labprātīgi ir saņēmuši labāku zemi un šai apmaiņai ir piekrituši. Vēl es sevišķi gribu uzsvērt, ka šis ieraksts darbojas tikai tajā gadījumā, ja šī apmaiņa ir no abām pusēm labprātīgi bijusi saskaņota. Es uzskatu, ka Juridiskā komisija, kurā arī šis viedoklis nebija pilnīgi vienprātīgs, līdz galam neizprata šos argumentus. Konsultējusies ar atsevišķu ministriju pārstāvjiem, Centrālā zemes komisija lūdz atbalstīt Mežu ministrijas priekšlikumu, izņemot to daļu, kas ir minēta iekavās, jo tā ir domāta tikai kā paskaidrojums. Šo paskaidrojumu daļa arī mežu ministrs, konsultējoties ar Centrālo zemes komisiju, piekrita noņemt, neatbalstīt. Paldies par uzmanību! (Starpsauciens no zāles: "Balsojam!")

Sēdes vadītājs. Guntis Grūbe — valdības pilnvarotais pārstāvis. Lūdzu!

G.Grūbe (valdības pilnvarotais pārstāvis). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es lūgtu patiešām šo priekšlikumu līdz iekavām atbalstīt, jo šādas zemes gan Zemkopības ministrijai, gan mežu dienestam, gan Satiksmes ministrijai ir samērā daudz. Ņemot vērā, ka šeit tomēr vajadzīgs šos jautājumus sakārtot, lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, referente! Pagaidiet! Debates pabeigtas. Lūdzu referenti komentēt.

R.Marjaša. Referentei nav iebildumu. Tikai citreiz ir lūgums...Tad, kad mēs noraidījām šo priekšlikumu, pie apspriešanas klāt bija Seiles kundze un Grūbes kungs, un viņiem toreiz bija citas domas. Pēc tam viņi mainīja savas domas. Bet principā es Juridiskās komisijas vārdā varu piekrist tam šodien.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu, ko iesniedza mežu ministrs — 2.pantu papildināt ar jaunu rindkopu: "Zemes reformas laikā valstij piekrīt un uz valsts vārda zemesgrāmatās ierakstāma zeme, kura 1940.gada 21.jūlijā piederēja fiziskām un juridiskām personām, ja šīs personas par šo zemi ir saņēmušas līdzvērtīgu zemi no bijušajām valsts zemēm". Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 3, atturas — 5. Pieņemts.

Lūdzu tālāk!

R.Marjaša. 3.pantā pirmajā daļā vārdi "meža zemes" aizstāti ar vārdiem "meža fonda zemes". Bez tam ir papildināts panta otrās daļas 2.punkts ar jaunu teikumu. Tas attiecas uz ģenerālplāniem. To jūs varat izlasīt šeit.

Sēdes vadītājs. Par 3.panta redakciju, ko ir iesniegusi Juridiskā komisija, deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Trešais pants pieņemts Juridiskās komisijas redakcijā.

R.Marjaša. 4.pants bez izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

R.Marjaša. 5.pantā ir pieņemts deputāta Krištopana priekšlikums par likuma papildinājumu ar jaunu pantu. Tagad 5.pants ir tādā redakcijā, kādu ir piedāvājis deputāts Krištopans.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile — Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Krištopana kunga priekšlikums būtu atbalstāms no Centrālās zemes komisijas viedokļa tikai vienā gadījumā — ja no viņa iesniegtās redakcijas tiktu svītroti priekšpēdējā rindiņā esošie vārdi "pēc ēku (būvju) īpašnieka lūguma". Nevar ēku vai būvju īpašnieks izvēlēties, vai zemi reģistrēt uz valsts vai pašvaldības vārda. Kuluāru sarunās Krištopana kungs šādam labojumam ir piekritis, bet, tā kā es nevaru aicināt izsvītrot kaut ko no cita deputāta teksta, varbūt Krištopana kungs pats to komentēs.

Sēdes vadītājs. Kā jūs zināt, aicināt ir laba lieta, bet deputātam ir jāpiesakās debatēs saskaņā ar Kārtības rulli. (No zāles: "Aizej un pasaki!") Ja jūs esat tik tālu atnācis, varbūt jūs panāktu vēl uz priekšu. Deputāts Vilis Krištopans, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

V.Krištopans (LC). Cienījamā Saeima! Es piekrītu pilnīgi tam, ko teica Seiles kundze, jo tas nemaina absolūti mana priekšlikuma būtību. Tā ka es piekrītu šos vārdus izņemt ārā no šī panta.

Sēdes vadītājs. Vēlreiz pasakiet, kādus vārdus jūs gribat izņemt ārā!

V.Krištopans. Es piekrītu izņemt ārā vārdus "pēc ēku (būvju) īpašnieka lūguma". To daļu izņemt ārā. Jo tas nozīmē, ka būs ierakstāms zemesgrāmatā jebkurš īpašums. Šie vārdi vienkārši ir lieki.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie deputāti! Lūdzu iepazīstieties ar lietas būtību. Deputāte Seile aicināja deputātu Krištopanu svītrot no sava priekšlikuma vārdus "pēc ēku (būvju) īpašnieka lūguma ierakstāma zemesgrāmatās attiecīgi uz valsts vai pašvaldības vārda". Deputāts Krištopans to arī izdarīja, tikko jūs dzirdējāt viņa priekšlikumu. Vai referente uzskata, ka tad arī Juridiskās komisijas formulētais pants varētu būt bez šī ieraksta?

R.Marjaša. Nē, nē! Es ļoti atvainojos! Jāsvītro vārdi "pēc ēku (būvju) īpašnieka lūguma". Un tas ir viss, kas jāsvītro ārā. Ierakstīšanai nav vajadzīgs tas lūgums. Tie ir ierakstāmi bez šā lūguma.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to Juridiskās komisijas redakcija: "Zeme zem ēkām un būvēm, ko valsts vai pašvaldības privatizējušas vai citādi atsavinājušas, ja zeme 1940.gada 21.jūlijā piederēja fiziskām vai juridiskām personām, kuras nav pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības uz šo zemi vai pieprasījušas kompensāciju, kā arī zeme, uz kuru likumā nav paredzēta īpašuma tiesību atjaunošana, ierakstāma zemesgrāmatās attiecīgi uz valsts vai pašvaldības vārda." Vai deputāti piekrīt balsot par šo redakciju? Kā saprotat, notiek atkal Kārtības ruļļa pārkāpšana, un tas ir ļoti nepatīkami. Bet, ņemot vērā, ka deputātu komisija šeit jau ir vairākas reizes pieprasījusi šo likumprojektu izskatīt un pat virzījusi viņu uz augšu mūsu darba kārtībā, tas ir, secībā, es domāju... Vai nevienam deputātam nav iebilžu, ja mēs balsosim par šo redakciju? Nav. Tad, lūdzu, balsojam. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — 5. 5.panta redakcija ir apstiprināta.

Tālāk, lūdzu!

R.Marjaša. 6.pants ir bez izmaiņām. 7.pants ir tikai redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Pret šīm redakcionālajām izmaiņām deputātiem nav iebilžu? (No zāles: "Nav!") Nav. Pieņemts 7.pants.

R.Marjaša. 8.pantā piektā daļa ir izteikta jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo redakciju deputātiem ir kādas iebildes? Nav.

8.pants. Pieņemts Juridiskās komisijas redakcijā.

R.Marjaša. 9.pants bez izmaiņām. 10.pants bez izmaiņām.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

R.Marjaša. 11.pantā ir pavisam niecīga redakcionāla, valodnieciska izmaiņa.

Sēdes vadītājs. Pret 11.panta redakcionālajām izmaiņām nav iebilžu deputātiem? Nav. Paldies! Tālāk! Nav vairāk.

R.Marjaša. 12.pants. Priekšlikumu nekādu nebija. Par 13.pantu nebija. Par 14.pantu arī nebija. Tāpat par 15. nebija un Pārejas noteikumiem nebija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — 3. Likums pieņemts. Pirms pārtraukuma, godātie deputāti, lai mums būtu šīsdienas darba perspektīva skaidra, tad, ja nebūs, protams, citu priekšlikumu, kurus deputāti var iesniegt, Prezidijam būtu ierosinājums strādāt līdz pulksten 19.30. Tad mums ar pārtraukumu pēc pusotras stundas darba laiks būtu attiecīgi sakārtots. Bet es vēlreiz saku, to mēs sakām informācijai jums tagad, bet, ja deputātiem citi priekšlikumi, piemēram, pagarināt sēdes laiku, tad vienmēr par to varēsim balsot. Bet tad attiecīgus parakstus vajag.

Pirms reģistrācijas paziņojums. Ilga Kreituse, lūdzu!

I.Kreituse (DP). Cienījamie kolēģi! Kā Latvijas Ministru kabineta projekta "Latvijas okupācija — aneksija 1930.— 1940." vadītāja es jūs gribu informēt, ka trīs dienas atpakaļ ir iznākuši pirmie 80 eksemplāri ša projekta 2.grāmatai, kura aptver nosaukto posmu "Latvijas okupācija — aneksija 1930.-1940." 38 lokšņu apmērā jeb fiziskā izteiksmē — 603 lappuses. Grāmatu ar Ministru kabineta un tieši konkrēti ar Birkava kunga svētību Saeimas deputāti saņems jaunnedēļ. Es gribu vienīgi piebilst, ka es ceru, ka šī grāmata ir pietiekami bieza, lai to redzētu arī Saeimas Revīzijas komisija un tās priekšsēdētājs Žīgura kungs un līdz ar to sniegtu paskaidrojumus pie savas reiz melīgās informācijas par to, kā ir iztērēta Ministru kabineta nauda, un lai netiktu dezinformēta gan Saeima, gan Latvijas Republikas iedzīvotāji. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs. Žīgura kungs... Lūdzu reģistrāciju! Lūdzu reģistrēties! Godātie deputāti! Pēc paziņojumiem nedz atbildes, nedz debates nav paredzētas. Tāpēc ir citi Kārtības ruļļa panti, kur var katrs deputāts rīkoties attiecīgi pēc saviem ieskatiem un saviem mērķiem.

Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Eduards Berklavs, Gundars Bērziņš, Indulis Bērziņš, Mariss Andersons, Māris Budovskis, Igors Bukovskis, Aivars Endziņš, Gaļina Fjodorova, Anatolijs Gorbunovs...

Sēdes vadītājs. Esmu zālē.

I.Folkmane. Māris Graudiņš, Ēriks Kaža, Edvīns Kide, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Kristiāna Lībane, Gunārs Meierovics, Oļģerts Pavlovskis, Andris Piebalgs, Aija Poča, Velta Puriņa, Andris Rozentāls, Indra Sāmīte, Antons Seiksts...

Sēdes vadītājs. Deputāts Seiksts ir zālē.

I.Folkmane. Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 16.00. Līdz pulksten četriem pēcpusdienā.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām sēdi. Pirms izskatām nākamo jautājumu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no deputātiem Kiršteina, Lamberga, Žīgura, Tabūna, Karnupa, Stalta, Elferta, Panteļejeva, Jonīša, nesalasāms paraksts, Zvaigznes, Bordāna, Seiksta un Imanta Kalniņa. Esiet tik laipni, vienmēr tomēr klāt parakstam atšifrējiet savu parakstu, lai var nosaukt deputātus iesniedzējus uzvārdos, jo to pieprasa pārējie kolēģi.

"Ievērojot Latvijas Republikas ārpolitikas koncepcijas apspriešanas nozīmīgumu, par ko liecina sabiedrības lielā atsaucība Latvijas informācijas līdzekļos, lūdzam izskatīt iespēju sasaukt Saeimas ārkārtas plenārsēdi šā gada 7.aprīli pulksten 11.00 vai arī, ja tas nav iespējams, 10.aprīli pulksten 14.00. "

Godātie deputāti! Jā, lūdzu! Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība — Ārlietu komisijas priekšēsdētājs.

A.Kiršteins (LNNK). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Ņemot vērā tiešām šo ārpolitikas koncepcijas nozīmīgumu un to rezonansi, ko ir izraisījušas, kā jūs redzat, dažādas publikācijas un paziņojumi televizijā, radio un arī dažādos Latvijas laikrakstos, kā arī to, ka pašreiz ir saslimis Ministru prezidents, mēs arī šodien izskatījām Ārlietu komisijā šo jautājumu un nolēmām atbalstīt priekšlikumu par to, ka Prezidijam vajadzētu lūgt ierosināt ārkārtas plenārsēdi tikai šā jautājuma izskatīšanai. Tā kā mēs esam nobalsojuši par ziemas sesijas slēgšanu, ja nemaldos, 12.aprīlī, tad ir priekšlikums piektdien, 7.aprīlī pulksten 11.00 — tas ir tāpēc, ka 10.00 no rīta šeit beidzas ārvalstu vizītes, tātad tas sanāk kopā,— ar ārlietu ministra un Ministru prezidenta klātbūtni pirms brīvdienām izskatīt un pabeigt šo jautājumu par ārpolitikas koncepciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Šeit būtu lemjams jautājums par šā lēmuma projekta un arī jaunā lēmuma projekta, ko jūs iesniedzāt, svītrošanu no dienas kārtības šodien un rīt. Pārējo tad lems Prezidijs, jo te parakstu nav pietiekami, lai uz šā pamata izludinātu ārkārtas sēdi. Bet Prezidijs to noteikti izskatīs, un viņš vienmēr atbalsta ārkārtas sēžu sasaukšanu, ja to pieprasa un ierosina komisijas.

Bet pret lēmuma projekta par dokumentu "Latvijas Republikas ārpolitikas pamatvirzieni līdz 2005.gadam" svītrošanu no darba kārtības deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

 

Nākamais ir 50. jautājums — "G rozījumi likumā "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību" otrajā lasījumā.

Ruta Marjaša - Juridiskās komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāte!

R.Marjaša (LC). Cienījamie kolēģi! Otrajam lasījumam Juridiskā komisija liek priekšā redakcionāli precizēt likuma ievaddaļu. Jūs redzat to redakciju šeit. Grozījumi nav būtiski. Tā ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu uzmanību! Par ievaddaļu... Pret šiem precizējumiem, par kuriem Ruta Marjaša tikko runāja, nav iebilžu deputātiem? Nav. Lūdzu tālāk!

R.Marjaša. 5.pants tiek piedāvāts jaunā redakcijā, kuru jūs varat šeit izlasīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

R.Marjaša. 6.pants ir izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Par 6.panta redakciju deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Redakcija pieņemta.

R.Marjaša. 7.pants ir izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, par Juridiskā komisijas piedāvāto 7.panta redakciju.Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Marjaša. 8.panta 3.punkts ir papildināts ar piezīmi šeit piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu? Pieņemts.

R.Marjaša. 10.pants ir pieņemts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, pret Juridiskās komisijas ieteikto 10.panta redakciju ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Marjaša. 11.panta trešā daļa tiek papildināta ar vārdiem "izņemot tās ēkas (būves), kuras atsavinātas likumā noteiktajā kārtībā". Tas ir daļēji pieņemts deputātu Bukovska un Jonīša priekšlikums, kuri piedāvāja konkretizēt — nevis "likumā noteiktajā kārtībā", bet "izņemot tās ēkas,kuras no 1940.gada 21.jūlija līdz 1991.gada 24.augustam atsavinātas likumā noteiktajā kārtībā". Juridiskā komisija uzskata, ka pietiek uzrādīt, ka atsavinātas likumā noteiktajā kārtībā, nenorādot periodu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iesniedzējiem nav iebilžu? Nav. Deputātiem ir kādas iebildes? Arī nav. Pieņemts papildinājums 6.pantam. Es atvainojos, nevis 6., bet 11.pantam.

R.Marjaša. Jā. Ierosināts papildināt 19.pantu ar otro daļu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

R.Marjaša. Papildināt 20.pantu ar otro daļu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu? Pieņemts.

R.Marjaša. 21.pants ir izteikts piedāvātajā jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

R.Marjaša. Ierosināts papildināt likumu ar jaunu 21.1. pantu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Pret 21.1. panta redakciju nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

R.Marjaša. Tiek ierosināti "Pārejas noteikumi" piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Par pārejas noteikumu redakciju ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts. Lūdzu zvanu!

Lūdzu, balsosim par "Grozījumu likumā "Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Rezultātu! Par - 45, pret - nav, atturas - nav.

Godātie deputāti, nav kvoruma! Lūdzu, balsosim vēlreiz! Zvanu, nervozu zvanu! Vienu mirklīti... Lūdzu visus deputātus piedalīties balsošanā! Mēs balsojam par grozījumiem likumā "Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību". Vienu mirklīti, vēl rezultātu nevajag, deputāti vēl steidzas balsot. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - nav, atturas - arī nav... Godātie kolēģi! Man vienkārši minūti ir jādomā par šo situāciju, jo zālē kvorums tiešām ir. (No zāles: "Zvanu!") Zvans bija, pat nervozs zvans bija.

Godātie deputāti, sēdes vadītājs pasludina pārtraukumu uz vienu minūti.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Minūte ir pagājusi. Līdz ar to arī pārtraukums ir beidzies sēdes darbā. Turpinām sēdi. Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, 3 - atturas. Pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņu...

R.Marjaša. Lūdzu, kolēģi, līdz 4. aprīlim!

Sēdes vadītājs. 4. aprīlis. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts šis priekšlikums.

 

Lēmuma projekts "Sakarā ar viltotu darījumu konstatēšanu darbībās ar privatizācijas sertifikātiem" . Lūdzu, vai kāds komentēs?

47. dokuments... Kādu brīdi pagaidīsim, lai kolēģi var atrast. 47. darba kārtības punktu. Un dokuments ir nr. 179. Vai visi deputāti šos materiālus ir atraduši savos plenārsēdes dokumentos? Jā, nu, mums ir 88 dokumenti jāizskata. Šodien Dānijas premjerministrs... Dānijas Karalistes premjerministrs teica, ka Dānijas folketings izskatot, es gan varbūt nebūšu precīzs, gada laikā vai katrā ziņā ne mazāk kā gadā pats augstākais, 200 dokumentus. (Starpsauciens no zāles: "Cik viņiem maksā?") Kā, lūdzu?... Jā, es diemžēl nevaru diskutēt ar jums.

Lūdzu, Ojārs Kehris - Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs!

O.Kehris (LC). Godātie kolēģi! Man izdevās atrast šo materiālu, viņš tik tiešām ir nedaudz jau aizstāvējies mūsu darba kārtībā, bet domājams, ka viņš tomēr savu aktualitāti nav zaudējis.

Iesākums šim jautājumam ir piecu deputātu iesniegums, kur viņi saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu lūdza izskatīt jau 16. februāra sēdē kā steidzamu lēmuma projektu "Sakarā ar viltotu darījumu konstatēšanu darbībās ar privatizācijas sertifikātiem". Šo lēmuma projektu, kas ir apzīmēts kā dokuments nr. 179 ar tādu pašu nosaukumu, un ko bija parakstījuši 16 deputāti, mēs izskatījām komisijas sēdē, būtībā pārveidojot nedaudz šo lēmuma projektu tādā veidā, ka pašlaik viņam ir trīs punkti.

Un pirmais paredz uzdot Ministru kabinetam viena mēneša laikā pārbaudīt juridisko personu sertifikātu kontus bankās, kurām Ministru kabineta noteikumu nr. 179 noslēguma jautājumos noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences juridisko personu sertifikātu kontu glabāšanai, un par pārbaudes rezultātiem ziņot Saeimas sēdē, jo līdzīgi tas bija oriģinālajā dokumentā.

Otrais - uzdot Ministru kabinetam veikt nepieciešamos pasākumus šā lēmuma pirmā punkta izpildei un izstrādāt kārtību, kādā viltotie sertifikāti izņemami no apgrozības. Un, treškārt, Ministru kabinetam nepieciešams izstrādāt attiecīgus priekšlikumus par grozījumiem likumdošanas aktos un iesniegt tos Saeimai.

Ja iesniedzēji — mūsu komisija nav iesniedzēja, mēs izskatījām šo jautājumu — ja iesniedzēji, no kuriem pirmais parakstītājs ir deputāts Aristids Lambergs un pēc tam deputāts Stalts, piekrīt, tad es pieņemu, ka mēs varam balsot par šādu lēmumu. Personiskā sarunā Lamberga kungs pirms vairāk nekā divām nedēļām atzina, ka viņi nepastāv uz savu iesniegumu kā alternatīvu lēmuma projektu.

Bez tam es informētu, ka Saeimas Budžeta un finansu komisija arī šajā laikā, kopš šis lēmuma projekts ir Saeimā, nav, teiksim, neko nedarījusi šajā laikā. Mēs esam sākuši izskatīt jautājumu par privatizācijas sertifikātu segumu un nākamās otrdienas sēdē uz konkrētiem jautājumiem par privatizācijas sertifikātu segumu atbildēs ekonomikas ministrs Zvanītāja kungs. Iespējams, ka tas var būt interesanti arī citu komisiju deputātiem, kas ir parakstījuši šo attiecīgo iesniegumu Saeimai.

Tā kā es atkārtoju, ka, ja iesniedzēji tam piekrīt, es domāju, ka mēs varam acīmredzot balsot par šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

A.Seile (LNNK).Cienījamie deputāti! Uz Latvijas Nacionālās neatkarības kustības frakcijas deputātu ierosinājumu Nacionālais bloks jau 16. februārī sagatavoja priekšlikumu par to, lai apturētu darījumus ar sertifikātiem, jo tika konstatēti viltojumi. Un galvenokārt viltotājas bija organizācijas, kas nodarbojas ar sertifikātu pirkšanas un pārdošanas lietām, tātad, ar starpniecību. Tagad, kad mums jau dienas kārtībā ir izskatīšanā otrajā lasījumā likums "Par dzīvokļu privatizāciju" un juridiskajām personām tiek dotas iespējas pirkt pēc sagatavotā likuma teksta par sertifikātiem arī dzīvokļus, šie darījumi tiek tiešām kļūst bīstami. Lai arī šim lēmuma projektam vajadzētu vēl vienu punktu klāt, es saprotu, ka mēs to nevaram izdarīt, jo tas ir Saeimas lēmums un no šā viedokļa nekādus papildinājumus faktiski nav iespējams pašreiz iesniegt. Es kā iesniedzēju pārstāve atbalstu šī lēmuma projekta pieņemšanu, kaut arī viņam, protams, ir vajadzīgs vēl viens punkts — apturēt visas darbības ar privatizācijas sertifikātiem juridiskajām personām līdz šo apstākļu noskaidrošanai. Bet paldies Budžeta komisijai arī par to, kas te ir sagatavots. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai vēl nav deputāti pieteikušies runāt? Debates pārtraucam. Pareizāk sakot, debates ir pabeigtas. Lūdzu zvanu! Lai deputātes Seiles teiktais būtu pavisam precīzs, tad jāsaka, ka šo lēmuma projektu bija iesnieguši ne tikai Nacionālā bloka deputāti, varbūt viņi ir kļuvuši tagad par Nacionālā bloka deputātiem, bet šeit ir deputāts Bekasovs arī un deputāte Dreģe. Deputāts Bekasovs — "Līdztiesība" un deputāte Dreģe — Demokrātiskās partijas frakcija.

Lai nebūtu pārpratumu, godātie kolēģi, 204. dokuments. Es nolasu Saeimas lēmuma projektu, par kuru balsojam:

"1. Uzdot Ministru kabinetam viena mēneša laikā pārbaudīt juridisko personu sertifikātu kontus bankās, kurām Ministru kabineta noteikumu nr. 179 noslēguma jautājumos noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences juridisko personu sertifikātu kontu glabāšanai, un par pārbaudes rezultātiem ziņot Saeimas sēdē.

2. Uzdot Ministru kabinetam veikt nepieciešamos pasākumus šā lēmuma 1. punkta izpildei un izstrādāt kārtību, kādā viltotie sertifikāti izņemami no apgrozības.

3. Ministru kabinetam ir nepieciešams izstrādāt attiecīgus priekšlikumus par grozījumiem likumdošanas aktos un iesniegt tos Saeimai."

Par balsošanu nav nekādas iebildes? Par procedūru, ja mēs balsojam šo lēmuma projektu? Nav. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — arī nav. Saeimas lēmums ir pieņemts.

 

Tagad, lūdzu, 66. jautājums pēc kārtas, dokuments nr. 318. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" trešajā lasījumā. Raimonds Jonītis — komisijas vārdā!

Lūdzu, uzgaidiet, lai visi deputāti var šos dokumentus sameklēt. 66. pēc kārtas un izskatāmais dokuments nr. 318 — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"".

Vai visi deputāti ir sameklējuši šos dokumentus? Sākam.

R.Jonītis (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Es lūgtu darbam izmantot tabulu, sākot ar otro lappusi, darba tabulu, un uz trešo lasījumu pirmais priekšlikums ir redzams šīs tabulas 2.lappusē — deputāta Gūtmaņa priekšlikums par to, ka licences vai sertifikāta maksu nosaka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Komisija, izskatot šo priekšlikumu, atbalstīja viņu, un šī dokumenta 4.ailītē ir redzama trešās daļas redakcija, kādā komisija lūdz Saeimu akceptēt šo panta daļu.

Sēdes vadītājs. Vai pret šo redakciju deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

R.Jonītis . Nākamais priekšlikums ir par šī paša panta ceturto daļu, kur bija teikts, ka valsts nodeva ir ieskaitāma budžetā vai attiecīgi valsts budžetā vai pašvaldību budžetā. Deputāts Jonītis ieteica izslēgt šo otrā lasījuma redakcijas ceturto daļu, jo praktiski tieši tādā pašā redakcijā to paredz izdarīt jau likums "Par valsts nodokļiem un nodevām" 13.pants. Lai neradītu kaut kādu tekstuālu domstarpību, vienkārši šajā vietā tas vairs nebūtu jāpaskaidro, jo vispārīgais likums par nodokļiem un nodevām to paredz. Komisija atbalstīja šo viedokli un aicina izslēgt šo daļu šeit.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebilžu deputātiem? Nav. Priekšlikums ir pieņemts.

R.Jonītis . Nākamais arī it deputāta Gūtmaņa priekšlikums jau saistībā ar to, ko mēs nupat esam apstiprinājuši, — izslēgt 32.panta piekto daļu. Tā pašreiz tiešām vairs nav nepieciešama, jo Ministru kabinets jau nosaka, kādā veidā un cik lieli maksājumi ir jāveic. Līdz ar to komisija atbalstīja šīs liekās daļas izslēgšanu no panta. Es aicinu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? Iebilžu nav. Līdz ar to priekšlikums pieņemts.

R.Jonītis . Nākamais priekšlikums ir tikai par pārejas noteikumiem, tātad papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā. Tajā ir uzskaitīti Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi, kuri zaudē spēku. Un es aicinu atbalstīt arī šo komisijas piedāvāto variantu, lai šo likumu...

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

 

27.punkts, nākamais pēc kārtas. Likumprojekts "Par pašvaldību budžetu" , trešais lasījums. Ojārs Kehris — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

O.Kehris (LC). Godātie kolēģi! Jūsu izskatīšanai tiek nodots likumprojekts "Par pašvaldību budžetu" trešajam lasījumam. Mums liekas, ka mums Budžeta komisijā ir izdevies saskaņot viedokļus starp Pašvaldību savienību un starp Finansu ministriju, un es pārietu pie izskatīšanas pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

O.Kehris. 1.pantā priekšlikumu nav. 2.pantā ir atbalstīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Priekšlikums pieņemts.

O.Kehris. 3.pantā ir atbalstīta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcija šim pantam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Priekšlikums pieņemts, un panta redakcija apstiprināta.

O.Kehris. 4.pantā ir redakcionāli uzlabojumi, ko iesniedz deputāts Piebalgs.

Sēdes vadītājs. Iebilžu nav. Tālāk!

O.Kehris. 5.pantā līdzīgi ir mainīta terminoloģija kā 4.pantā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu. Pieņemts priekšlikums.

O.Kehris. 6.pantā komisija ir atbalstījusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakciju šim pantam.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

O.Kehris. 7.pantā mēs neesam atbalstījuši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu formāli, lai gan pēc būtības tas ir iekļauts jau izskatītajā 3.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji piekrīt tam? Piekrīt. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts priekšlikums.

O.Kehris. 8.pantā nav atbalstīta redakcija, ko piedāvāja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, bet, ņemot vērā arī būtību, ko piedāvāja kolēģu komisija, mēs esam atbalstījuši paši savu redakciju šim pantam.

Sēdes vadītājs. Iesniedzējiem nav iebilžu! Deputāti, lūdzu! Viesturs Pauls Karnups — Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. 8.pants. Atklājam debates!

V.P.Karnups (LNNK). Es lūgtu deputātus atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakciju, jo šeit ir skaidrāk izteikts, ko pašvaldības var un ko nevar, un arī ir izteikts, ka saskaņā ar likumu par nodokļiem un nodevām, protams, Valsts ieņēmumu dienests var lietas pārbaudīt. Es domāju, ka Valsts ieņēmumu dienests nav tas, kas pārbauda šai ziņā un kontrolē pašvaldību nodokļu un nodevu maksājumus. Pašvaldības pašas nosaka savus nodokļus un nodevas, pašas kontrolē un pašas iekasē. Jautājums ir, ja ir vienošanās ar Valsts ieņēmumu dienestu par kādu nodokļu iekasēšanas metodiku. Tad, protams, tas ir paredzēts pašvaldību likumā un šāda veida vienošanās var notikt. Komisija ļoti rūpīgi šo lietu pārskatīja, un tiešām šis ir viens pants, kur beidzot mēs varam ar darbiem pierādīt, ka mēs atbalstām pašvaldības un pašvaldību darbu un ne visu mēģinām ieturēt centralizētā sistēmā, kur visu nosaka ministrija un pašvaldības ir it kā izsūtāmie puikas, kas vienkārši pilda centrālās varas priekšlikumus. Es lūdzu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas variantu!

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šajā gadījumā es runāšu kā Valsts reformu ministrijas parlamentārais sekretārs un atbildīga valdības amatpersona par šī likuma tālāku virzību. Principā piekrītot tam, ko teica Viesturs Pauls Karnups, mums iznāk tāda dīvaina situācija, ka mēs esam vienā komisijā un esam vienojušies principā par komisijas variantu, bet man arī jāpaskaidro šajā situācijā varbūt tā motivācija, kāpēc no valdības puses mēs ieteiktu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas variantu, katrā gadījumā izšķiroties par vienu vai otru balsojot. Motivācija galvenokārt ir tāda, ka nodokļu un nodevu maksājumi pašvaldību budžetos, šīs tiesības ir paredzētas pašvaldībām saskaņā ar likumu par nodokļiem un nodevām, un šeit jau tā kārtība ir noteikta, un principā vēl vienu reizi atkārtot to pašu otrā likumā nebūtu īpaši vajadzīgs. Lielākās problēmas varbūt varēja rasties tieši saistībā ar pašvaldību tiesībām noteikt likmes nodokļiem, kas iemaksājami pašvaldību budžetā. Šobrīd tā situācija ir tāda, ka attiecībā uz zemes nodokli pašvaldībām tādas tiesības ir dotas. Attiecībā uz citiem nodokļu veidiem, kurus ieskaita pašvaldību budžetā, konkrēti uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, šobrīd pašvaldībām tādu tiesību nav. Šajos jautājumos tādu vienotu nostāju arī šobrīd, šo likumu apspriežot, neizdevās atrast, bet mūsu uzskats ir sekojošs. Attiecībā uz pašvaldību tiesībām šīs likmes noteikt vai nenoteikt — tās vajadzētu noteikt attiecīgo nodokļu likumos. Tas ir gan likumā par zemes nodokli, gan likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan likumos par citiem nodokļiem, ja tādi tiks nodoti pašvaldību pārziņā. Un tāpēc kā kompromisa variants, vismaz no valdības viedokļa, būtu priekšlikums atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu šajā konkrētajā likumā par pašvaldību budžetu, jo tas galvenokārt nosaka pašvaldību budžeta sastādīšanas procedūru kārtību, bet atgriezties pie tiem jautājumiem, kas skar pašvaldību tiesības noteikt nodokļu likmes saistībā ar konkrētiem likumiem. Ar likumiem, kā jau šeit teicu, par iedzīvotāju ienākuma nodokli un grozījumiem tur, par īpašuma nodokli, par zemes nodokli, ja tos mēs izskatīsim. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl deputāti runās par šo jautājumu? Nav pieteikušies vairāk. Debates pabeigtas. Referents, lūdzu! Galavārds. Un balsojam.

O.Kehris. Godātie kolēģi, es varētu paskaidrot Budžeta komisijas viedokli, jo, pirmkārt, 8.pantā, salīdzinot ar pirmo lasījumu, ir ņemts vērā tas, ka nodokļu maksājumus valsts budžetā un pašvaldību budžetos nodrošina un kontrolē abi — gan Valsts ieņēmumu dienests, gan pašvaldības. Un šeit jāsaka, tā bija arī stingra mūsu pozīcija, ka noteikti ir jāparedz, ka to var darīt pašvaldības, jo, pieņemsim, Ventspils gadījumā pašvaldība attiecībā uz savu daļu to dara daudzkārt sekmīgāk nekā valsts. To gan nevar teikt par daudzām citām pašvaldībām, bet lielā mērā tas ir atkarīgs no pašas pašvaldības. Un arī 9.pants jau paredz, ka pašvaldībām ir tiesības noteikt konkrētās nodokļu likmes maksājumiem pašvaldību budžetos konkrētā likuma paredzētajā kārtībā, kā arī vietējās nodevas un to likmes likumā noteiktajā kārtībā. Un tomēr mēs neatbalstītu to, kas ir paredzēts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā, ka tiesības noteikt likmes nodokļiem, kas iemaksājami pašvaldības budžetā, var noteikt pašvaldības, un arī pašvaldību nodokļu likmes var noteikt pati pašvaldība. Komisijā vadījās no tā, ka tomēr centrālajai valsts varai būtu jāgarantē maksimālais nodokļu slogs, kāds var tikt uzlikts uzņēmējiem. Protams, var iebilst, ja pašvaldībās kļūdīsies un saliks tos nodokļus pārāk augstus, viņas pašas cietīs un viņām nāksies tos pēc tam mainīt. Bet tomēr guva virsroku viedoklis, ka būtu labāk izbēgt no šādiem eksperimentiem, jo tas tomēr varētu būt ļoti nelabvēlīgi — pieļaut šādas iespējas, ļoti neatbildīgi pret iespējamiem ieguldījumiem. Tie bija viedokļi, kāpēc mēs noraidījām Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu - apvienot 8. un 9.pantu vienā pantā, attiecīgi mainot pārējo pantu numerāciju un izsakot pantu šādā redakcijā: "Pašvaldībām ir tiesības noteikt likmes nodokļiem, kas ir iemaksājami pašvaldību budžetā, noteikt pašvaldību nodokļus un to likmes, administrēt pašvaldību budžetos iemaksājamo nodokļu un nodevu maksājumus saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām."" Lūdzu balsojam! Balsojam! Lūdzu rezultātu. Par - 28, pret - 16, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad, lūdzu, balsojam par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu izteikt pantu sekojošā redakcijā: "Nodokļu un nodevu maksājumus pašvaldību budžetos nodrošina un kontrolē Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām"." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 5, atturas - 4. Panta redakcija ir pieņemta.

Tālāk!

O.Kehris. 9.pantu būtībā mēs jau izdiskutējām, jo, ja panti netika apvienoti, tad 9.pantā ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

O.Kehris. 10.pantā mēs esam atbalstījuši šī panta izslēgšanu, jo šī panta būtību regulē likums "Par pašvaldībām". Tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Un līdz ar to automātiski netiek atbalstīts deputāta Piebalga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums ir atbalstīts. Tālāk!

O.Kehris. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir ieteikusi trešās nodaļas virsrakstam jaunu redakciju, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu? Nav. Pieņemts.

O.Kehris. 11.pantā komisija bija saņēmusi priekšlikumus no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un no Finansu ministrijas, kuri bija nedaudz pretrunīgi. Viņi abi, mūsuprāt, ir ņemti vērā, bet izteikti jaunā, komisijā tapušā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Par 11. un 12.panta redakciju...

O.Kehris. Par 11.pantu.

Sēdes vadītājs. Apvienot 11. un 12.pantu un izteikt 11.pantā. Par 11.panta redakciju nav iebildes? Nav. Pieņemts.

O.Kehris. Jā, protams. Līdz ar to mēs acīmredzot laikam automātiski piekrītam, ka mēs izslēdzam 12.pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

O.Kehris. 13.pantā ir atbalstīti finansu ministra deputāta Piebalga un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcionālie priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Es ļoti lūdzu tajos gadījumos, kad jaunā pantu numerācija jeb komisijas pantu apzīmējumi atšķiras no iepriekšējā lasījuma pantu apzīmējuma, es domāju — šeit secībā kaut kas ir apvienots un citādi, tad vajag nosaukt — 13.pants, pieņemsim, otrajā redakcijā, vai pirmajā redakcijā tas mums tagad ir. Mēs izskatām trešajā lasījumā, tātad ir 13.pants otrā lasījuma redakcijā, jo trešajā, piedāvātajā, jau ir sākušās kombinācijas. Jūs to atzīmējiet, lai pēc tam mums nebūtu kaut kādu pārpratumu. Jums bija jāpiezīmē, kurā redakcijā 13.pants.

O.Kehris. 13.pants otrajā lasījuma nobalsotajā redakcijā, jo mēs automātiski, protams, pieņemam, ka izslēgtie panti tiks izslēgti un galīgajā likumā, protams, pantu numerācija mainīsies, bet mums acīmredzot ir vieglāk strādāt tā, kā mēs to darām pašlaik, jo mēs nevarējām sastādīt jaunu numerāciju, protams, nezinot, vai deputāti piekritīs izslēgt pantus, to mēs nevarējām darīt pirms balsojuma. Bet es ņemšu vērā to, ko jūs teicāt.

Sēdes vadītājs. Paldies!

O.Kehris. 14.pantā otrā lasījuma redakcijā mēs esam atbalstījuši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakciju, bet neatbalstījām pārcelt to citā vietā. Cik es esmu informēts, komisija tam piekrīt.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzējiem nav iebilžu pret šo priekšlikumu? Nav iebilžu. Deputātiem arī nav iebilžu. Tad esam akceptējuši šo priekšlikumu. Tālāk!

O.Kehris. 15.pantā bija vairāki, proti, četri priekšlikumi. Mēs uzskatām, ka deputāta Piebalga priekšlikums ir iestrādāts pēdējā izklāstītajā, proti, mūsu komisijas sagatavotajā redakcijā. Līdzīgi arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums ir iestrādāts komisijas variantā un arī deputāta Stroganova priekšlikums ir iestrādāts komisijas priekšlikumā. Vienīgais, kas nav guvis atbalstu, ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums izslēgt panta pēdējo teikumu, proti, ka akceptam ir valdības un pašvaldību vienošanās raksturs. Tādējādi mēs aicinām atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godātie deputāti! Vai par visiem 15.panta papildinājumiem un ierosinājumiem, priekšlikumiem un grozījumiem, kurus Budžeta komisija gan ņēmusi vērā, gan nav ņēmusi vērā, izstrādājot savu redakciju, ir kādas iebildes? Nav. Līdz ar to Budžeta un finansu komisijas redakcija 15.pantam ir akceptēta.

O.Kehris. 16.pantā mēs esam atbalstījuši deputāta Piebalga priekšlikumu un daļēji ņēmuši vērā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, kas ir ietverts citā pantā, bet principā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums izslēgt 16.pantu formāli nav atbalstīts. Jo deputāta Piebalga priekšlikums ir apvienot, es runāju par otrā lasījumā redakcijas pantiem, apvienot 16. un 18.pantu un izteikt jaunā, būtībā apvienotā redakcijā, ka pagastu, pilsētu un rajonu pašvaldības budžetu sastāda patstāvīgi, atbilstoši Latvijas Republikas likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un izstrādāšanas grafikam un Finansu ministrijas norādījumiem saskaņā ar tās kompetenci.

Sēdes vadītājs. Pret Budžeta un finansu komisijas priekšlikumiem par 16.pantu nav iebilžu? Nav.Priekšlikumi pieņemti.

O.Kehris. 17.pantā komisija saņēma deputāta Piebalga un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumus. Tie visi ir redakcionāli un ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

O.Kehris. 18.pants otrā lasījuma redakcijā jau tātad tiek izslēgts ar to, ko mēs nolēmām 16.pantā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

O.Kehris. Ir priekšlikums izslēgt arī 19.pantu, jo pēc būtības tas ir ietverts jau mūsu izskatītajā 17.pantā.

Sēdes vadītājs. Iebilžu nav. Tālāk!

O.Kehris. 20.pants, kā parasti, otrā lasījuma redakcijā ir saņēmis vairākus priekšlikumus. Pirmkārt, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu izslēgt pirmajā daļā vārdus "kā dokuments", kas daļēji ir ņemts vērā.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai ir sava 20.panta redakcija tālāk tur. Ja?

O.Kehris. Jā.

Sēdes vadītājs. Tad komentējiet!

O.Kehris. Visi priekšlikumi, kas ir iesniegti šim pantam, būtībā ir ņemti vērā, bet tur prasījās redakcionāli uzlabojumi, tāpēc to varētu nosaukt par kopīgu darbu, un tas šeit ir izteikts Budžeta un finansu komisijas 20.panta variantā.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu? Nav. 20.panta redakcija ir akceptēta komisijas ieteiktajā variantā.

O.Kehris. 21.pantā abi priekšlikumi — izslēgt pantu, ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk, lūdzu!

O.Kehris. 22.pantā ir atbalstīta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcija šī panta vienam teikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem. Pieņemts.

O.Kehris. 23. un 24.pantā nav saņemti priekšlikumi otrā lasījuma redakcijai.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

O.Kehris. 25.pantā deputāta Piebalga, Finansu ministrijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi ir iestrādāti mūsu komisijas variantā. Un es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu. Pieņemts.

O.Kehris. 26.pantā mēs esam atbalstījuši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakciju šim pantam, kurā daļēji ir ņemti vērā arī Finansu ministrijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Pret 26.panta priekšlikumiem nav iebildumu? Nav. Pieņemta komisijas redakcija. Tālāk, lūdzu!

O.Kehris. 27.pantā... Jā, es atvainojos, kolēģi! Vispirms par sestās nodaļas virsrakstu, kurš otrā lasījuma redakcijā bija "Aizņēmumi un aizdevumi". Mēs esam atbalstījuši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu mainīt šo virsrakstu ar nosaukumu "Pašvaldības aizņēmumi, garantijas un galvojumi".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

O.Kehris. 27.pantā ir atbalstīti Finansu ministrijas redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu. Priekšlikums pieņemts.

O.Kehris. 28.pants. Komisija nav atbalstījusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakciju 28.pantam.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

O.Kehris. 29. un 30.pantā nav saņemti priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. 31.pants.

O. Kehris. 31.pantā mēs esam atbalstījuši redakciju, kuru šim pantam ieteikusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītājs. Un deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

O.Kehris. 32.pantā nav atbalstīta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcija. Mēs esam atzinuši par labu otrā lasījuma redakciju ar nelieliem deputāta Piebalga labojumiem, proti, aizstāt vārdus "pastāvīgo funkciju" ar vārdiem "patstāvīgo funkciju". Tas ir ...

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viesturs Pauls Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!

V.P.Karnups (LNNK). Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums principā bija domāts, lai precizētu, kam pašvaldības var dot garantijas un galvojumus. Mēs visi zinām to praksi, un diemžēl pēc pēdējām pašvaldību vēlēšanām, kad nāca jaunās pašvaldību valdes pie darba, tās atrada, ka iepriekšējā sasaukuma padomes un domes bija galvojušas un devušas garantijas savam brālim, sievas brālim, kaimiņiem, un tā tālāk un tā joprojām. Šeit ir mēģinājums vismaz precizēt, kam pašvaldības var dot galvojumus un garantijas, un apstiprināt jeb noteikt, ka atbildīga par šādām garantijām un galvojumiem ir tieši pašvaldības dome vai padome, kura pieņem īpašu lēmumu. Īpašu lēmumu, lai būtu atklātums, lai var redzēt, ko attiecīgā pašvaldība dara un ko tā atbalsta. Es domāju, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcija ir precīza un vajadzīga tieši mūsu valsts apstākļos. Es lūdzu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs.

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Pašvaldībām mūsu valstī ir īpatnējs statuss un īpatnējas tiesības. No vienas puses, pašvaldības ir privāto tiesību subjekts un darbojas, ja tā varētu teikt, kā privātfirmas, saimnieko, slēdz līgumus, rīkojas ar savu mantu. No otras puses, pašvaldības ir publisko tiesību subjekts un kā tādas realizē valsts varu un pilda tās funkcijas, ko mēs ar likumiem esam uzlikuši pašvaldībām. Ļoti bieži pašvaldības, realizēdamas savas tiesības, kas dotas ar likumiem, sajauc publisko un privāto tiesību funkciju realizēšanu un mantu, kas ir nepieciešama, lai realizētu publisko tiesību jeb varas funkcijas, izmanto dažādos privāttiesiskos darījumos.

Es minēšu tikai vienu piemēru, kā rezultātā kāda neliela Liepājas rajona pašvaldība ir novesta līdz pilnīgam bankrotam. Proti, šī pašvaldība pagājušā gada pavasarī, kad beidza funkcionēt iepriekšējā sasaukuma padomes, garantēja "Unibankā" un citās bankās aizdevumus, ko paņēma kāda privāta firma, kura apsaimniekoja Rīves karjeru. Deva garantijas arī vairākām citām uzņēmējsabiedrībām. Daļa no šīm uzņēmējsabiedrībām bankrotēja, parādus "Unibankai" un citām bankām atdot nevarēja, un šobrīd šī pašvaldība ir faktiski, no finansiālā viedokļa vērtējot, bankrotējusi, jo saimnieciskajā tiesā ir apmierināta prasība, kas celta pret šo pašvaldību, un visi finansu līdzekļi, ko nodokļu veidā iekasē pašvaldība, tiek nomaksāti, lai dzēstu parādus.

Godātie kolēģi! Pilsētu, rajonu un pagastu iedzīvotāji neizveido pašvaldības, lai tās ieķīlātu savu mantu vai dotu garantijas privātfirmām, bet tādēļ, lai savu mantu un naudu izmantotu likumos noteikto publiski tiesisko funkciju realizācijai. Tas ir pirmais uzdevums, kādēļ ir nepieciešama pašvaldībām manta un nauda. Lai nodrošinātu izglītības iestāžu funkcionēšanu, lai nodrošinātu veselības aizsardzības iestāžu funkcionēšanu, lai nodrošinātu kultūras iestāžu funkcionēšanu, nevis ieķīlātu šīs skolu ēkas, slimnīcu ēkas un dzīvojamās mājas un dotu tādā veidā garantijas privātfirmām, bet lai saglabātu šos īpašumus un lai pildītu savas funkcijas. Tieši tādēļ arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina precizēt otrajā lasījumā pieņemto redakciju, nosakot, ka garantijas un galvojumus pašvaldības var dot tikai pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kurās attiecīgās pašvaldības kapitāla daļa pārsniedz 50 procentus. Tātad tām institūcijām, kuras ir izveidojusi pati pašvaldība un kuras pilda pašvaldību funkcijas. Tātad riskē ar savu mantu, lai nodrošinātu pašvaldību funkciju izpildi, nevis riskē ar savu mantu, lai nodrošinātu kādu trešo struktūru darbību. Es aicinu pieņemt šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Kādēļ es neminēju konkrēti šo vienu pašvaldību? Tādēļ, ka tādu ir ļoti daudz. Un bieži vien man pārmet, sakot, ka, lūk, neuzskaitu pilnībā šos grēciniekus, kas pārkāpj likumu un rīkojas nelietderīgi. Bet individuāli es varu izsniegt visiem Saeimas deputātiem attiecīgos tiesas spriedumus un materiālus, kas liecina, cik daudzas pašvaldības ir pārkāpušas šādā veidā likumu un nerīkojas attiecīgo iedzīvotāju interesēs. (No zāles: "Atbalstām!")

Sēdes vadītājs. Vēl ir pieteikušies deputāti? Nav. Debates beidzam par šo jautājumu. Lūdzu referentu!

O.Kehris. Godātie kolēģi! Es varu izklāstīt tikai argumentus, uz kādiem balstījās Budžeta un finansu komisija, neatbalstot šo priekšlikumu un uzskatot, ka otrā lasījuma redakcija ar vienu deputāta Piebalga labojumu būtu labāka, jo arī jau daži minētie jautājumi būtu varbūt citu likumu darbības objekts, bet attiecībā pret uzņēmējdarbībām mēs aizstāvējām viedokli, ka pašvaldībai nav jāatbalsta vairāk vai mazāk dažādu īpašuma veidu uzņēmējsabiedrības. Un pašvaldība ir ieinteresēta visa veida uzņēmējdarbības attīstībā savā teritorijā un bieži vien pat varbūt labāk un vairāk par tām, kuras tai pieder un kuras nebūtu jāstimulē, lai pašvaldībai piederētu arvien jauni un jauni uzņēmumi. Līdz ar to mēs saglabājam šo pusvalstisko vai šo pašvaldību īpašuma formu. Bet šiem nosacījumiem visa veida uzņēmējsabiedrībām jābūt vienādiem. Tie bija varbūt galvenie argumenti, kas tika izteikti komisijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu izteikt 32.pantu kā 31.pantu šādā redakcijā: "Garantijas un galvojumus pašvaldības var dot tikai pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kurās attiecīgās pašvaldības kapitāla daļa pārsniedz 50 procentus. Tikai pašvaldību dome (padome), pieņemot lēmumu, var dot garantiju un galvojumu, kas uzliek saistības pašvaldības finansu līdzekļiem, ja garantijas nepārsniedz Ministru kabineta apstiprināto apjomu un citus noteikumus." Un tālāk kā tekstā. Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 7, atturas - 9. Priekšlikums pieņemts.

O.Kehris. Jebkurā, arī šajā gadījumā, deputāta Piebalga redakcionālais labojums būtu vietā. Mēs aicinām to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

O.Kehris. Es uzskatu, ka par otru deputāta Piebalga priekšlikumu nebūtu vērts balsot, jo mēs jau esam nobalsojuši par redakciju ar pirmo balsojumu. Līdz ar to tas būtu...

Sēdes vadītājs. Līdz ar to mēs nevaram balsot vairāk.

O.Kehris. Mēs nevaram balsot.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies! Tālāk, lūdzu!

O.Kehris. 33.un 34.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. 35.pants.

O.Kehris. 35.pantā mēs esam atbalstījuši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakciju un priekšlikumus un arī šīs komisijas priekšlikumu izslēgt 2. teikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Tālāk.

O.Kehris. 36., 37. un 38.pantā nav saņemti priekšlikumi. 39.pantā mēs esam atbalstījuši priekšlikumu izteikt 1.punktu jaunā, būtībā redakcionāli uzlabotā redakcijā, ko saņēmām no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kā arī papildināt šo pantu ar jaunu 7.punktu, pārskatot pašvaldību uzņēmumu finansiālo stāvokli. Līdz ar to mēs atbalstām šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Priekšlikumi pieņemti.

O.Kehris. 40.pantā pēc otrā lasījuma nav saņemti priekšlikumi. 41.pantā mēs esam atbalstījuši deputāta Piebalga redakciju šim pantam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebilžu nav? Priekšlikums pieņemts.

O.Kehris. Pārejas noteikumos mēs neesam saņēmuši jaunus priekšlikumus, un līdz ar to likumprojekts būtu izskatīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par pašvaldību budžetu" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas – 2. Likumprojekts pieņemts.

 

Nākamais ir 43. jautājums, pēc tam būs 44., pēc tam - 48., pēc tam - 57., pēc tam - 58. Ārlietu komisijas priekšlikumi. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāts!

A.Kiršteins (LNNK). Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Es aicinu jūs atbalstīt Ārlietu komisijas iesniegto likumu "Par līgumu par valsts robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku" . Es lūdzu nobalsot par šī likuma steidzamību un gribētu tikai pievērst godājamo deputātu uzmanību, ka šis likums paredz atjaunot līdz 1940. gada 15. jūnijam pastāvējušo valsts robežu starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku, kā arī tajā robežas daļā, ko nenosaka augstāk minētā konvencija un deklarācija, kas ir noslēgta 1921. gadā par robežas novilkšanu dabā, tātad noteikt administratīvo robežu starp Latvijas Republiku un Lietuvas Republiku pēc stāvokļa uz 1991. gada 17. septembri — dienu, kurā puses tika uzņemtas Apvienoto Nāciju Organizācijā.

Vēl pievērsiet uzmanību 8. pantam, ka pušu valsts robežas daļu, kas nosaka jūras robežu, nosaka atsevišķs līgums. Tiek izstrādāts atsevišķs līgums par jūras robežu.

Šis likums un attiecīgā līguma apstiprināšana ir ļoti svarīga pašreizējā situācijā Lietuvas un Latvijas attiecībās, un tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt un nobalsot arī par steidzamību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Zvanu, lūdzu! Balsojam par priekšlikumu izskatīt likumprojektu kā steidzamu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - arī nav. Steidzamība pieņemta.

A.Kiršteins. Tātad otro un galīgo lasījumu es...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Jūs acīmredzot gribat aicināt pirmajā lasījumā pieņemt... Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 1. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Par otro lasījumu, lūdzu?

A.Kiršteins. Jā, priekšlikums par otro lasījumu... Tātad 6.aprīlī - nākamceturtdien.

Sēdes vadītājs. Otrais lasījums 6. aprīlī. Iebilžu nav deputātiem? Nav. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu nākamo jautājumu!

A.Kiršteins. Godājamie deputāti! Lūdzu izskatīt un atbalstīt Ārlietu komisijas iesniegto likumu "Par Latvijas Republikas Valdības un Amerikas Savienoto Valstu Valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību" . Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā, un izsludināms šā likuma 1. pantā minētais līgums, tā pielikums un protokols. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija uz šī likuma pamata un saskaņā ar līguma 12. pantu sagatavo ratifikācijas rakstu apmaiņu ar Amerikas Savienoto Valstu valdību. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tikai tam, ka šis ir viens no standarta līgumiem, kas regulē dažādus strīda jautājumus, kas var rasties sakarā ar ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību, un šāda veida līgumi ir ārkārtīgi svarīgi pašreizējā situācijā, kad tiek veidoti dažādi kopuzņēmumi. Sevišķi būtisks šeit ir 6. pants, kas regulē, kādā veidā tiek izskatītas pretenzijas vienai pusei pret otru un kādā veidā tiek regulētas – saskaņā ar dažādām konvencijām vai arī citādā kārtībā, teiksim, saskaņā ar Apvienoto Nāciju starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas arbitrāžas noteikumiem – visas šīs finansiālās un dažādas citas ieguldījumu materiālās pretenzijas...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim...

A.Kiršteins. Šis ir ļoti būtisks...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, turpiniet!...

A.Kiršteins. Es lūdzu atbalstīt un nobalsot arī par steidzamību!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par šī likuma izskatīšanas steidzamību un pēc tam par pieņemšanu pirmajā lasījumā! (No zāles: "Man ir piebilde!")

Anna Seile, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Ja šim likumprojektam nebūtu pielikuma un ja es to nebūtu izlasījusi, tad es neprotestētu, bet es jums tikai gribu nolasīt šā pielikuma dažus punktus. To saturs personīgi man kā Zemes komisijas priekšsēdētājai liedz balsot par šī likuma steidzamību.

Tātad, stājoties spēkā šim likumam, tiek apstiprināts arī pielikums, un pielikumā ir tāds saturs, ka Savienoto Valstu valdība patur sev tiesības izdarīt vai paturēt ierobežotus izņēmumus, un tai skaitā par nekustamā īpašuma piederību, izrakteņu iegūšanu un tā tālāk. Tātad Savienoto Valstu valdība kontrolēs savu zemes tirgu un sava nekustamā īpašuma piederību, bet Latvijas valdība šādus norādījumus neuzstāda. Un protokola beigu daļā - 15. lappusītē mūsu tekstā - puses apliecina savu kopīgo izpratni attiecībā uz pielikuma 3. punktā minēto zemes piederību un kontroli un to, ka sakarā ar spēkā esošo Latvijas likumdošanu atļauts ārvalstu ieguldītājiem iegūt īpašumā zemi. Līdz šim ASV valdība nevarēja iegūt zemes īpašumus Latvijas teritorijā. Es domāju, ka, vienojoties abām pusēm, vajadzēja panākt arī mīkstāku redakciju no ASV puses. Citādāk mēs pieļaujam pilnīgi brīvu nekustamā īpašuma iegādi, bet ASV vēl padomās - vai atļaut kādam latvietim nopirkt tur zemi vai ne.

Tādēļ es lūdzu neatbalstīt šī projekta steidzamību, mazliet apdomāties, varbūt te ir nepieciešami kādi komentāri. Kaut arī es saprotu, ka šīs vienošanās jau ir praktiski noslēgtas un tās ietekmēt ir ļoti grūti.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins!

A.Kiršteins. Man ļoti žēl, ka godājamā Seiles kundze šoreiz nav izlasījusi tālāk 3. punktu. Tātad Latvijas Republikas valdība patur sev tieši tādas pašas tiesības, kā ir minēts šeit 3. punktā. Un zemāk ir minēts: tajā skaitā arī visu atjaunojamo un neatjaunojamo dabas resursu, ieskaitot kontinentālā šelfa resursu, reģenerāciju, zvejniecību, zemes piederību un kontroli. Viss tas pats paliek, kas ir augstāk minēts. Tātad Latvijas valdībai arī tiesības to visu darīt, un plus, ja ir kādi iebildumi, mēs vēl varam šeit iesniegt savus priekšlikumus. Tāpēc man ir vienkārši lūgums netērēt laiku un nobalsot par steidzamību pašreiz.

Sēdes vadītājs. Deputāte Seile, ja jūs vēlaties izmantot tribīni, jums ir piecas minūtes! (No zāles deputāte A.Seile: "Es jau pateicu!") Deputāte Seile ir pateikusi savu priekšlikumu jeb savu viedokli. Vairāk deputāti nevēlas runāt? Nav pieteikušies runāt? Lūdzu, balsosim par priekšlikumu izskatīt kā steidzamu šo likumprojektu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 4, atturas - 15. Steidzamība pieņemta.

Nākamais priekšlikums bija pieņemt pirmajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 9.

Par otro lasījumu, lūdzu!

A.Kiršteins. Tātad, kā jau es teicu, 6. aprīlī, ceturtdien, otrais lasījums.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts.

Tālāk mums vajadzētu domāt arī par pārtraukumu, jo pulkstenis ir 17.30.

A.Kiršteins. Man vēl vienu minūti vajadzētu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kiršteins vēl grib izmantot vienu minūti. Lūdzu!

A.Kiršteins. Jā, godājamie deputāti! Tātad likums "Par 1971.gada 2.februāra Ramsāres konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi" otrajā lasījumā tiek iesniegts bez priekšlikumiem. Līdz ar to es aicinu nobalsot šeit arī otrajā lasījumā, lai netērētu laiku. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojektu "Par 1971. gada 2. februāra Ramsāres konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi". Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! 65 - par, pret - nav, 2 - atturas. Likums pieņemts.

Pirms pārtraukuma ir paziņojumi? Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Rugāte (KDS). Paldies, cienījamo Prezidij! Godātie kolēģi! Vides un sabiedrisko lietu komisiju, lūdzu, sasaucu šodien tūliņ pat, šajā starpbrīdī, pulksten 17.30 tepat plenārsēžu zālē uz ļoti īsu sēdi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Bet tagad reģistrēsimies! Ieslēdziet, lūdzu, reģistrāciju! Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies!

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Mirkli uzmanības, cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Eduards Berklavs, Aivars Berķis, Gundars Bērziņš, Indulis Bērziņš, Mariss Andersons, Māris Budovskis, Igors Bukovskis, Aivars Endziņš, Gaļina Fjodorova, Māris Graudiņš, Andris Gūtmanis...

Sēdes vadītājs. Andris Gūtmanis ir zālē.

I.Folkmane. Ēriks Kaža, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Kristiāna Lībane, Gunārs Meierovics, Oļģerts Pavlovskis, Andris Piebalgs, Aija Poča, Velta Puriņa, Indra Sāmīte, Joahims Zīgerists.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 18.00.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Turpinām sēdi. Nākamais jautājums - 57.pēc kārtas - likumprojekts "Līgums starp Latvijas Republiku un Ziemeļvalstu investīciju banku" . Aleksandrs Kiršteins - Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, LNNK deputāts. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK). Godājamie deputāti! Lūdzu jūs izskatīt Ārlietu komisijas iesniegto likumu "Par līgumu starp Latvijas Republiku un Ziemeļvalstu investīciju banku" otrajā lasījumā. Es gribētu tikai pievērst uzmanību Latvijas Bankas vēstulei, ko ir parakstījis Einārs Repše, Latvijas Bankas prezidents, un Valentīna Zeile. Šis ir arī finansiālas dabas jautājums, un tāpēc Ārlietu komisija varbūt nav tā komisija, kas var pilnībā izlemt — balsot vai nebalsot, bet, runājot tieši par Ziemeļvalstu investīciju banku, te varbūt es gribētu pievērst jūsu uzmanību tikai divām lietām. Ja mēs šo līgumu apstiprinām, tad līgums iegūst prioritātes spēku pār Latvijas Republikas likumiem un Ziemeļvalstu investīciju banka līdz ar to tiek atbrīvota no nodokļu maksājumiem Latvijas Republikā. Līdzīgs līgums ir noslēgts starp Ziemeļvalstu investīcijas banku un Igauniju, bet, vienīgais, vajadzētu varbūt arī saprast, ka, ja šādi atvieglojumi tiek doti šai bankai, kas būtu pieņemams un pieļaujams, tad kredītresursu saņēmējiem, kuri aizdevumus izmanto savai uzņēmējdarbībai, būtu tomēr jābūt pakļautiem Latvijas Republikas nodokļu likumdošanai. Šis ir faktiski jautājums, par ko vajadzētu ziņot valdības pārstāvjiem tieši šajā situācijā. Bet mēs, komisija, esam iesnieguši šo likumu, un, ja nav debatētāju, tad es aicinu izteikt savu "par" vai "pret" balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Vai deputāti vēlas runāt, vai ir pieteikušies debatēs? Nav. Lūdzu, tad balsosim par likumprojekta "Par līgumu starp Latvijas Republiku un Ziemeļvalstu investīciju banku" pieņemšanu otrajā lasījumā! Godātie deputāti, lūdzu ieņemt vietas un piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Kiršteins. Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Jūsu priekšā ir likums "Par Latvijas Investīciju bankas vispārējā aizņēmuma garantijas līgumu starp Latvijas Republiku un Eiropas Investīciju banku". Šis ir līdzīgs līgums, tomēr šeit ir jānobalso, vai mēs atbalstām šo koncepciju par aizdevumu ar valdības un līdz ar to arī valsts garantijām 5 miljonu ekiju apmērā. Šeit ir arī vēstule no Latvijas Investīciju bankas, no kuras es atļaušos nocitēt vienu rindkopu. Priekšnoteikums šā aizdevuma efektivitātei un līdz ar to projektu finansēšanai Latvijas rūpniecībā, agrorūpniecībā un tūrismā kopsummā līdz 5 miljoniem ekiju ir 1994.gada 19.jūlijā Ministru kabineta akceptētā garantijas līguma starp Latvijas Republiku un Eiropas Investīciju banku apstiprināšana Saeimā. Arī šo komisija nodod balsošanai otrajā lasījumā. Es vienīgi varu pateikt savas personīgās domas, nevis komisijas domas. Es neatbalstu vispār nekādus ārējos aizdevumus, aizņēmumus, ko garantē valdība. Un acīmredzot pareizāk būtu radīt tādu situāciju, ka komercbankas spēj pašas dabūt šos aizdevumus un pašas atbildēt par šo aizdevumu atdošanu. Ja runā par šo vēstuli, es piekristu, ka rūpniecību, agrorūpniecību un tūrismu varētu, teiksim, kopumā atveseļot vai veicināt varbūt nevis ar 5 miljoniem, bet ar 50 vai 500 miljoniem ekiju. Ja 5 miljoni tiek sadalīti tik plašiem pasākumiem, kā te ir teikts, Latvijas rūpniecībai, agrorūpniecībai un tūrismam, tas man varbūt drusciņ liekas jocīgi, jo par 5 miljoniem labākajā gadījumā var vienu māju pašreiz uzbūvēt. Bet, protams, tas ir balsošanas jautājums, un, kā es teicu, man ir ļoti žēl, ka šeit es neredzu, teiksim, varbūt Finansu ministrijas pārstāvjus, kas varētu pamatot atkal kārtējā aizdevuma palielināšanu ar valsts garantijām. Tāpēc es personīgi šajā gadījumā atturos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai runāt ir kāds pieteicies? Nav pieteicies neviens runātājs. Tad, lūdzu, balsosim par likumprojektu "Par Latvijas Investīciju bankas vispārējā aizņēmuma garantijas līgumu starp Latvijas Republiku un Eiropas Investīciju banku". Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 8, atturas - 18. Likums pieņemts.

 

Likumprojekts " Grozījumi likumā "Par īpašuma nodokli"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

O.Kehris (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Vispirms es lūgtu to par steidzamu pasludināt. Tur ir divas rindiņas. Tas ir mūsu komisijas lūgums.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par ierosinājumu steidzami izskatīt? Anna Seile, LNNK deputāte. Lūdzu!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Man liekas, ka šis labojums ir nedaudz priekšlaicīgs tāpēc, ka mēs nemaz nezinām, kāds būs īpašuma nodoklis. Es apmēram pirms divām nedēļām ļoti interesējos par šo nodokli, jo daudzi cilvēki ir satraukušies, noformēdami savas zemes īpašuma tiesības zemesgrāmatās, — cik liels tas būs un kāds tas būs. Un šis nodoklis joprojām nav iesniegts izskatīšanai Saeimā. Protams, varbūt būtu jānonāk pašvaldību budžetā ienākumiem no šī nodokļa, bet varbūt nevajadzēja tā steigties, un kur nu vēl kā steidzamu. Es nekādā gadījumā neatbalstu šī labojuma steidzamību, kamēr nav redzams pats likums par īpašuma nodokli.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es nāku aicināt jūs nobalsot par steidzamību, jo šeit nav runa par kaut kādu jaunu likumu, šeit ir runa par to pašu likumu, kurš joprojām ir spēkā. Un mēs šā gada sākumā nobalsojām likumu par 1995.gada finansu izlīdzināšanu, kurā ir ietvertas jau šo grozījumu prasības. Situācija ir tāda, ka iepriekšējā gadā īpašuma nodokli pašvaldības saņēma dalīti — saņēma gan rajona budžets, gan arī pagastu un pilsētu budžeti. Un tāpēc, ja bez šiem grozījumiem mēs saglabājam pagājušā gada situāciju, gluži vienkārši turpinās tāda situācija, ka šī īpašuma nodokļa pašvaldībām ieskaitīto daļu pagasti un pilsētas, šīs zemākā līmeņa pašvaldības, vienkārši nesaņem. Šī nauda uzkrājas rajonā, radot neatbilstību starp mūsu jau iepriekš pieņemto likumu par pašvaldību finansu izlīdzināšanu, un tāpēc arī šobrīd ir nepieciešams sakārtot situāciju un visus likumus sakārtot, lai tie atbilstu viens otram. Tāpēc es aicinu nobalsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Referents, lūdzu!

O.Kehris. Godātie kolēģi! Es principā vispār ļoti gribētu pateikties Seiles kundzei, jo viņa man dod iespēju pateikt par šo īpašuma nodokļa tiešām jauno redakciju, kuru mēs, nu, tiešām gaidām jau kādus sešus mēnešus Saeimā, gaidām Budžeta komisijā. Es esmu divkārt runājis ar finansu ministru, un arī komisijas sēdē mēs īpaši vienreiz uzaicinājām Ministru prezidentu, un viņi solīja visas šīs reizes, ka tas tiks izdarīts, nu, vistuvākajā laikā. Lai gan, nupat runājot vēl koalīcijas padomē, tas ir, pat šodien, jā, no rīta, mēs konstatējām, ka valdība tā arī vēl nav par to vienojusies. Tāpēc es tik tiešām, nu, izsaku par to varbūt ļoti lielas bažas, jo tas ir ierēķināts šī gada budžetā, šīs jaunās nodokļa likmes, un tāpēc varbūt arī Seiles kundze šeit varbūt drusku, manuprāt sajauca, jo šis likumprojekts, diemžēl iet vēl tajā redakcijā, kura pašlaik ir spēkā, kā jau Bunkša kungs teica. Bet uz to, ka mēs vēl arvien neesam saņēmuši, tik tiešām būtu jāvērš uzmanība, un es to varu darīt vēl tikai pašlaik no šīs tribīnes. Acīmredzot tālāk mēs kā Budžeta komisija būsim izsmēluši visas iespējas mums kaut kādā veidā to ietekmēt un tad varbūt paliek pieprasījuma forma vai kādas citas. Tā ka šajā ziņā es ļoti pateicos Seiles kundzei, bet man šķiet, ka šajā gadījumā, jebkurā gadījumā tas atbilst jau esošajam likumam, kurš ir spēkā. Un tādējādi, manuprāt, tik tiešām mums pēc būtības būtu vērts to šodien izskatīt, pasludinot to par steidzamu, jo tā tiešām ir tikai viena rindiņa, kas paredz, kā atbilstoši tam, kā mēs nobalsojām jau budžetā, sakārtot likumu par īpašuma nodokli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma izskatīšanu kā steidzamu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 4, atturas - 12. Steidzamība pieņemta. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 9. Pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu, kad otro lasījumu?

O.Kehris. Godātais priekšsēdētāj un deputāti! Ja Seiles kundze tam piekristu, man būtu priekšlikums rītdien, plenārsēdē izskatīt otro lasījumu, jo jebkādiem priekšlikumiem šeit ir būtībā ļoti grūti būt. Ja, protams, viņai ir iebildumi un ja te varētu vēl kādi priekšlikumi būt, tādā gadījumā paliek parastā kārtība.

Sēdes vadītājs. Parastā kārtība... Mums ir viena kārtība tikai, ko nosaka Kārtības rullis, un ir kopēja un vispārēja vienošanās dažreiz.

O.Kehris. Nu, es tieši tāpēc runāju par kopēju vispārēju vienošanos, jo mums ir bijuši gadījumi, kad mēs izskatām tajā pašā sēdē. Es domāju, ka mēs to varētu izskatīt rītdienas plenārsēdē, ja, protams, neviens pret to neiebilst.

Sēdes vadītājs. Vai nevienam no deputātiem nav iebilžu, ja šo likumprojektu otrajā lasījumā izskatīsim rīt? Deputātiem nav iebilžu. Līdz ar to šis priekšlikums ir pieņemts.

O.Kehris. Paldies!

 

Nākamais likumprojekts — "Medību likums" . Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — Vilnis Edvīns Bresis, Tautsaimnieku politiskās apvienības deputāts.

V.E.Bresis (TPA). Godātie kolēģi! Es lūdzu strādāt ar dokumentu, kurš izdalīts ziemas sesijā ar nr.123, ņemot vērā Saeimas Juridiskā biroja norādījumus, terminu skaidrojumi likumā ir tālāk redakcionāli izmainīti kā 1.pants.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, komentējiet!

V.E.Bresis. Ir zināmā mērā sakārtoti šie medību termini, sagrupēti, ir ievēroti daudzi deputātu priekšlikumi. Konkrēti, pirmais pēc otrā lasījuma numerācijas pants ir pārcelts no iepriekšējā, pirmā lasījuma septītās sadaļas. Redakcionāli šis pants nav mainīts.

Sēdes vadītājs. Pret šo komisijas priekšlikumu deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Līdz ar to ir akceptēts 1.pants šajā redakcijā.

V.E.Bresis. 2.pants nav izmainīts redakcionāli.

Sēdes vadītājs. Kur 2.pants ir?

V.E.Bresis. 6.lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Te 1.pants ir visai garš, kā jūs redzat, - sešas lapaspuses. Vai visiem deputātiem ir dokuments? Par 2.pantu ir kādas iebildes? Sestajā lapaspusē. Ir tiešām problēmas.

V.E.Bresis. Kolēģi! Ja ir vajadzīgs sīkāks ziņojums par 1.panta katru punktu, tad es esmu gatavs to sniegt. Es sapratu, ka mēs it kā atbalstījām visu 1.pantu.

Sēdes vadītājs. Tā iekšēji, psiholoģiski kaut kā nevarēja pieņemt. Bet tiešām, deputātiem iebilžu nekādu nebija, un tāpēc mēs esam 6.lapaspusē pie 2.panta. Lūdzu, pret 2.pantu nav iebilžu?

V.E.Bresis. 3.pants. Ir pieņemti deputāta Čepāņa priekšlikumi un mūsu bijušā kolēģa Silāra priekšlikumi. Diemžēl nav pieņemts deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikums svītrot šo pantu. Komisija uzskata, ka pants precīzi nosaka, kas ir medības. Un uz šī panta loģikas un prasībām tiek konstruēti daudzi citi panti un, protams, arī viss likums.

Sēdes vadītājs. Vai šeit klātesošajiem deputātiem iesniedzējiem ir kādas iebildes pret komisijas redakciju 3.pantam, kurā viņa gan ir ņēmusi, gan nav ņēmusi vērā jūsu priekšlikumus? Nav iebilžu. Līdz ar to akceptējam 3.pantu komisijas redakcijā.

V.E.Bresis. Otrā lasījuma 4.pants, tātad pirmā lasījuma 3.pants, ir izmainīts, un, ņemot vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumus, no pirmā lasījuma 19.panta redakcijas jaunā, tātad otrā lasījuma 4.panta pirmajā punktā ieslēgta jūsu tekstā izceltā redakcijas daļa. Citas izmaiņas nav izdarītas, un tātad praktiski viņš ir saglabāts ar jūsu priekšlikumiem pirmā lasījuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. 4.panta redakcija ir akceptēta.

V.E.Bresis. 5.panta redakcijā ir pieņemti deputāta Čepāņa priekšlikumi un arī mežu ministrijas priekšlikumi. Viņi ir apvienoti, un komisija ir izveidojusi jaunu lakonisku redakciju, saglabājot iesniedzēju priekšlikumos izteikto loģiku.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, par 5.pantu ir kādas iebildes? Par redakciju, kuru ir izveidojusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Nav. Pieņemts.

V.E.Bresis. Tātad par pirmā lasījuma 5.pantu ir ņemts vērā atbildīgās komisijas priekšlikums un šis pants ir izslēgts, ņemot vērā to, ka 1.pantā, ko mēs visai veiksmīgi un ātri izskatījām, 10.punktā ir ieslēgts šis skaidrojums. Tātad pirmā lasījuma 5.pants ir pārcelts uz 1.pantu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to tas arī ir jau akceptēts.

V.E.Bresis. 6.pants. Ir pieņemti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un mežu ministrijas priekšlikumi un pieņemti daļēji deputāta Berķa priekšlikumi. Deputāts Berķis iesniedza priekšlikumu, ka medību saimniecību organizē zemes īpašnieks vai medību tiesību lietotājs. Atbildīgā komisija uzskatīja par nepieciešamību precīzi pateikt, ka medību saimniecību organizē medību tiesību lietotājs. Līdz ar to faktiski arī daļēji Berķa kunga priekšlikumi ir šeit ietverti. Nekādi citi priekšlikumi nav ienākuši.

Sēdes vadītājs. Pret 6.panta redakciju ir deputātiem iebildes? Nav. Akceptējam komisijas ieteikto redakciju. Tālāk, lūdzu!

V.E.Bresis. 7.pants. Tātad ir pieņemts deputāta Čepāņa priekšlikums šo pantu apvienot ar pirmā lasījuma 18.pantā teikto un arī mežu ministrijas priekšlikums. Līdz ar to ir izveidota jauna redakcija, kura praktiski ieslēdz šos deputāta un ministrijas priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Mārtiņš Ādams Kalniņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

M.Ā.Kalniņš (LZS). Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Pie 7.panta es tikai gribēju pievērst jūsu uzmanību tam, nekavējot ilgi laiku, ka mednieka apliecība ir par pamatu ieroču iegādāšanās tiesībām un šis jautājums ir mazliet kontraversiāls. Vairāk par to man būtu sakāms sakarā ar citiem pantiem, kā, piemēram, 8. un arī 18. Bet es tikai gribēju īsumā vērst jūsu uzmanību uz to, ka tas ir pamatdokuments, uz kura pamata iegādājas ieročus medībām — un arī jautājums paceļas — varbūt citām vajadzībām. Pateicos!

Sēdes vadītājs. Vai jūs lūdzat balsot šo redakciju? Vai deputātiem ir iebildes pret 7.panta redakciju? Nav iebilžu. Līdz ar to akceptējam komisijas piedāvāto redakciju. Tālāk, lūdzu!

V.E.Bresis. 8.pantā ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums un mežu ministrijas priekšlikums, nav pieņemts deputāta Kalniņa priekšlikums. Un šeit būtība ir tā, ka, teiksim, deputāts Kalniņš iesaka mednieka apliecību izdot tikai Latvijas Republikas pilsoņiem, kamēr komisija uzskatīja par nepieciešamību mednieka apliecību izdot Latvijas Republikas iedzīvotājiem. Un es vēlētos, kolēģi, komisijas viedokli komentēt sekojoši. Šeit nekas jauns netiek ieviests, faktiski šāda kārtība, kādu piedāvā šodien jaunajā redakcijā komisija, jau eksistē šodien, pēc pašreiz spēkā esošā medību likuma. Un es saprotu deputāta Kalniņa un varbūt arī citu deputātu, teiksim, tādu satraukumu, un es gribētu teikt to, ka šis likums precīzi nosaka, ka medību šaujamieroči iedzīvotājiem ir lietojami tikai medībās. Tie nav lietojami kā pašaizsardzības līdzekļi. Un to mēs arī tālāk, es domāju, kolēģi, traktēsim visos citos likumos, ka medību šaujamieroči ir lietojami tikai medībās. Un nekur citur. Šeit ir runa, protams, par iedzīvotājiem. Ar pilsoņiem ir nedaudz savādāk. Un, piedodiet, vēl es par šo pantu pabeigšu. Tātad mēs nepieņēmām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumu, kurš bija izteikts tādā redakcijā, ka mednieku eksaminācijas komisijas darbību, sastāvu un procedūras jautājumus reglamentē īpašs normatīvais akts. Komisija uzskatīja, ka nav nepieciešams veidot vēl vienu īpašu normatīvo aktu, jo faktiski šī panta otrā un trešā daļa ir izsmeļoša un saistoša eksaminācijas komisijai un nekādu citu īpašu normatīvo aktu faktiski veidot nav nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

M.Ā.Kalniņš (LZS). Cienījamie kolēģi! Es gribēju vērst jūsu uzmanību uz to, ko jau es teicu iepriekš, ka ar mednieka apliecību kā pamatu var iegādāties medību ieročus. Un šeit pašreizējā redakcijā ir minēts vārds "iedzīvotāji", nevis pilsoņi, kā es to ieteicu. Un tas iemesls manām pārdomām ir tāds, ka nav noteikts, par kādiem medību ieročiem šeit ir runa. Tas attiecas, saprotams, uz skrošu bisēm, bet arī uz vītņotām medību šautenēm, ar kurām var precīzi šaut diezgan lielos attālumos un kuras būtībā vismaz savā darbībā ir tas pats apmēram, kas snaiperu ieroči. Un tad ir jautājums, ko es gribētu lūgt jums izšķirt, — vai mēs uzticamies pilnībā arī nepilsoņiem, Latvijas iedzīvotājiem, lai kādi arī viņi būtu, vai tie būtu tie, kuri no mūsu valsts atsakās izbraukt un kurus mēs pašlaik mēģinām atrast, vai tie būtu bijušie interfrontieši vai vēl kādi. Arī daudzi nepilsoņi, bez šaubām, ir godīgi cilvēki un kārtīgi mednieki, par kuriem mums šaubu nevarētu būt. Tā kā man pieredze nav tik plaša kā lielākajai daļai no jums šinī jautājumā, es to gribētu izšķirt ar balsojumu un redzēt, kāds ir Saeimas viedoklis. Tāpēc es gribētu pastāvēt uz balsojumu sakarā ar manu priekšlikumu.

Un otrs komentārs, ko es gribēju arī minēt, ir tas, ka mednieku eksaminācijas komisija ir ārkārtīgi komplicēti izveidota, un man liekas, ka mēs esam pārcentušies. Pašreizējā redakcijā tā varētu būt eksaminācijas komisija aizsardzības ministram vai kaut kādam tādam postenim. Vienkārši medniekam tas, liekas, ir pārspīlēti. Bet galvenais iemesls, kādēļ es šeit atrodos šobrīd, ir jautājums par pilsoņu vai iedzīvotāju tiesībām attiecībā uz ieroču iegādi, jo, kā es jau teicu, mednieka apliecība atļauj iegādāties arī vītņstobru ieročus. Vai mēs uzticam tos visiem vai tikai saviem pilsoņiem? Paldies!

Sēdes vadītājs. Alfreds Čepānis — Demokrātiskā partija. Lūdzu!

A.Čepānis (DP). Vispirms par šī panta vieglāko daļu — par mednieku eksaminācijas komisiju. Šī prakse, praktiski, cienījamie kolēģi, jau ir nostiprinājusies, un mednieku eksaminācijas komisijas jau tagad darbojas saskaņā ar pašlaik spēkā esošo Medību likumu. Jums piedāvātajā šā panta redakcijā otrā daļa atspoguļo pašreizējo faktiski stāvokli mednieku eksaminācijas jomā, un te, manuprāt, dzīve jau ir pierādījusi, ka izmaiņas nebūtu vajadzīgas. Nav ne gari, ne sarežģīti un ir pietiekami kvalificēti un objektīvi, kā tas notiek pašlaik. Tādēļ ierosinu šo daļu atbalstīt. Tāpat arī trešo.

Par pirmo, ko runāja kolēģis Kalniņš. Es diezgan precīzi zinu, ka pašlaik no tiem apmēram 50 tūkstošiem medību ieroču vienību, kuras ir Latvijas valsts teritorijā un kuras ir Iekšlietu ministrijas sistēmā attiecīgi reģistrētas, ir tikai daži, atkārtoju, tikai daži vītņstobru medību ieroči, par kuriem Kalniņa kungs runāja un kuri pieder, tas ir, kuri nepieder Latvijas pilsoņiem. Visi pārējie vītņstobru medību ieroči 99 un pat vairāk procentos gadījumu jau tagad pieder Latvijas valsts pilsoņiem. Tādēļ es domāju, ka vajadzētu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu par 8.panta pirmās daļas redakciju. (No zāles: "Tad jau Kalniņa priekšlikums ir pareizs!")

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts!

J.Lagzdiņš (LC). Godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Es domāju, ka mums ļoti uzmanīgi ir jāizvērtē, kādas tiesības mēs dodam personām, kuras nav Latvijas Republikas pilsoņi. Tomēr, izvērtējot likumus un atsevišķas likumu normas, manuprāt, mums būtu jābūt taisnīgiem, šādus ierobežojumus nosakot. Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka, ja gadījumā mēs pieņemtu kolēģa Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumu, tad rastos šāda situācija. Piemēram, ja kolēģis Mārtiņš Ādams Kalniņš uzaicinātu kādu savu paziņu no Amerikas Savienotajām Valstīm, kurās viņš ir dzīvojis 50 gadus, medīt uz Latviju, tad šis Amerikas Savienoto Valstu pilsonis, kurš saņēmis attiecīgus dokumentus Amerikas Savienotajās Valstīs, varētu piedalīties šeit, Latvijā, reprezentācijas medībās, un nebūtu nekādu ierobežojumu. Bet, nosakot šādu normu, mēs ierobežotu, piemēram, tiesības tiem cilvēkiem, kuri Latvijā dzīvojuši 50 gadus, bet šobrīd nav Latvijas Republikas pilsoņi. Viņiem nebūtu tiesību saņemt šīs mednieku apliecības. Tādēļ, godātie kolēģi, vērtējot šādus ierobežojumus, būsim taisnīgi un saprātīgi!

Sēdes vadītājs. Debates pārtraucam jeb beidzam. Lūdzu zvanu balsojumam! Lūdzu, referentam vēl vārds!

V.E.Bresis. Godātie kolēģi! Es vēlētos īsi komentēt un pateikt, ka komisija patiešām šeit ir iestrādājusi normas, ka mēs varam diezgan, atļaušos to vārdu, liberāli pielaist medībās arī ārzemniekus Latvijas Republikā. Protams, ar attiecīgu procedūru — reģistrējot, teiksim, viņus Valsts mežu dienestā, un viņi var piedalīties ar jebkuriem ieročiem medībās. Ja mēs pārskatīsim šo normu, tad automātiski loģika faktiski prasa mums pārskatīt arī tālākās normas attiecībā uz tiem ārzemniekiem, kuri brauc pie mums medībās. Es domāju, ka tas vispār nebūtu loģiski, un tāpēc mums vajag atstāt to priekšlikumu, kāds ir mūsu komisijai.

Otrs moments. Es gribu teikt, ka deputāts Mārtiņš Ādams Kalniņš ieteica faktiski ar medību noteikumiem stingrāku procedūru medību eksāmeniem. Medību noteikumus apstiprina Ministru kabinets. Liberālāka un vienkāršāka ir procedūra, ja šos medību eksaminācijas noteikumus nosaka Valsts mežu dienests. Es domāju, ka tā ir vienkāršāka procedūra. Un, atklāti sakot, iespējams to ir arī vieglāk arī mainīt, ja tas ir nepieciešams. Tā ka manā uztverē, protams, mēs varam rakstīt gan vienu, gan otru, bet vienkāršāk praktiskajā dzīvē un pieejamāk ir, protams, ja šos eksaminācijas noteikumus nosaka Valsts mežu dienests. Jo nebūtu loģikas, ja augstskolās biļešu saturu noteiktu Ministru kabinets. Tā arī šeit. Es domāju, ka mēs esam sekojuši tai loģikai un tai praksei, kura pašreiz ir dzīvē.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Divi balsojumi.

Pirmais balsojums — Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikums 8.pantu izteikt šādi. Jums ir uzrakstīts. Un pēc tam 8.pants komisijas piedāvātajā variantā. Pirms katra balsojuma atļaujiet nolasīt jums, lai nebūtu pārpratumu.

Vispirms balsojam par Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumu. " Mednieku apliecību Latvijas Republikas pilsoņiem izdod Valsts mežu dienesta virsmežniecības pēc mednieku eksāmena sekmīgas nokārtošanas. Mednieku eksāmenā pārbaudāmo zināšanu apjomu un to veidu nosaka medību noteikumi."

Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 28, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad 8.pants komisijas redakcijā. Atļaujiet arī nolasīt! "Mednieku apliecību Latvijas Republikas iedzīvotājiem izdod Valsts mežu dienesta virsmežniecības pēc tam, kad nokārtots eksāmens mednieku eksaminācijas komisijā. Pārbaudāmo zināšanu apjomu nosaka Valsts mežu dienests. Mednieku eksaminācijas komisiju pēc Valsts mežu dienesta ieteikuma apstiprina rajona padome vai republikas pilsētas dome, iekļaujot tajā Valsts mežu dienesta, vides aizsardzības un valsts policijas speciālistus, kā arī Mednieku biedrību pārstāvjus. Eksaminācijas komisijas darbību finansē Valsts mežu dienests, nosakot maksu par eksāmenu kārtošanu un mednieku apliecības sagatavošanu. Par eksāmenu rezultātiem tiek sastādīts protokols. Cita veida pārbaude medību ieroču iegādei (pārreģistrācijai) nav nepieciešama. "

Lūdzu, balsojam par šo redakciju! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 5, atturas — 12. 8. pants ir pieņemts komisijas redakcijā.

9.pants.

V.E.Bresis. 9. pantā ir pieņemti Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumi, Mežu ministrijas priekšlikumi un pēc būtības pieņemti ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi. Šeit ir redakcionāli varbūt ne visai korekti pateikts, te ir tikai sīkas redakcionālas nianses. Bet pēc būtības nav pieņemti deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumi, kur viņš iesaka 18 gadus aizvietot ar 16 gadu cenzu. Komisija vadījās no tā, ka pilsonim līdz 18 gadiem ir tomēr ierobežota rīcībspēja, un arī mēs vienojāmies par to, ka faktiski tie, kuri vēlas tapt līdz 18 gadu vecumam par medniekiem, varētu startēt medībās kā mednieku kandidāti un staigāt par dzinējiem un praktikantiem. Un nebūtu nepieciešamības mainīt šo cenzu no 18 uz 16 gadiem.

Sēdes vadītājs. Vai priekšlikumu iesniedzēji piekrīt šim komisijas skaidrojumam? Nav iebildumu. Vai deputātiem nav iebildumu? Arī nav. Līdz ar to pieņemts 9.pants.

V.E.Bresis. Par 10.pantu. Ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Praktiski pieņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Mežu ministrijas priekšlikums. Tātad 10.pants ir papildināts ar 2.punktu, kurš skan šādi:"Par mednieku apliecības anulēšanu tiek informēta attiecīgā valsts policijas iestāde." Praktiski citu izmaiņu šajā pantā nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāti, vai jums ir kādas iebildes par 10.pantu? Nav. Līdz ar to komisijas priekšlikums ir pieņemts.

V.E.Bresis. 11.pants. Pieņemts deputāta Čepāņa un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikums. Pieņemts daļēji deputāta Kalniņa priekšlikums aizvietot vārdu "kolektīvs" ar vārdu "biedrība". Tomēr nav pieņemts vārda "iedzīvotājs" vietā lietot vārdu "pilsonis", par ko jau mēs balsojām. Un sakarā ar visiem šiem priekšlikumiem izveidota jauna 11.panta redakcija... Nezinu, vai ir nepieciešams nolasīt?

Sēdes vadītājs. Tas ir jūsu ziņā.

V.E.Bresis. "Latvijas Republikas iedzīvotāji, kuriem ir mednieka apliecība, drīkst medīt individuāli vai arī var brīvprātīgi apvienoties mednieku biedrībās un citās likumos paredzētās sabiedriskajās organizācijās, kā arī izveidot uzņēmējsabiedrības." Tāda ir šā panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tas, kas izriet no iepriekšējā panta balsojuma, tas vēlreiz nav balsojams. Tāda ir mūsu prakse. Bet vai tie, kas iesnieguši citus šos priekšlikumus, kuri nav ņemti vērā vai nepietiekami ņemti vērā, neuzstāj uz balsojumu? Nav iebilžu. Līdz ar to 11.pants ir akceptēts komisijas redakcijā.

V.E.Bresis. Par pirmā lasījuma 12.pantu ir pieņemts deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikums, jo loģiski šis pants ir ietverts otrā lasījuma 11.panta redakcijā. Tātad 12.pants ir svītrots.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, par 11.pantu. Pret komisijas priekšlikumu nav iebilžu?

V.E.Bresis. Par 12.panta svītrošanu.

Sēdes vadītājs. Par 12.panta svītrošanu.

V.E.Bresis. Pirmā lasījuma 12.pants.

Sēdes vadītājs. Pirmā lasījuma 12.pants. Nav iebilžu?

V.E.Bresis. Otrā lasījuma 12.pants. Ir pieņemts deputāta Čepāņa priekšlikums, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikums un daļēji, varētu teikt, deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumi. 12.panta redakcija skan sekojoši: "Reprezentācijas medību organizēšanai valsts mežu dienesta pakļautībā darbojas bezpeļņas organizacija — Valsts medību saimniecība, kuras statūtus apstiprina Ministru kabinets. Ar medībām (arī reprezentācijas medībām) saistītos izdevumus sedz medību ierosinātāja - fiziskā vai juridiskā persona no saviem līdzekļiem."

Sēdes vadītājs. Mārtiņš Ādams Kalniņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

Turpinājums nākamajos numuros

M.Ā.Kalniņš (LZS). Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Šeit ir jāpārdomā par reprezentācijas medībām kā tādām. Man nebūtu īpašu iebildumu pret 12.panta redakciju, kādu nupat nolasīja, bet tur trūkst būtiski ierobežojumi par platībām. Lai to es labāk varētu izskaidrot, es atgriezīšos pie tā, kā reprezentācijas medības agrāk notika. Tās tika plaši izmantotas, un bija tādi tautā pazīstami mednieki kā Voss un citi, kuri bija Padomju Savienības ziedu laikos Latvijas PSR plaši pazīstami mednieki. Un daudzi citi arī zem reprezentācijas medību "mēteļa" veica visādus komerciālus pasākumus personīgā labuma dēļ. Un pēc neatkarības atgūšanas šīs plašās it kā reprezentācijas medības tika izbeigtas, līdz kamēr 1993. gadā Augstākās padomes priekšsēdētāja kungs un Godmaņa kungs atkal atjaunoja tā saucamās reprezentācijas medības. Un šodien tās tiek diezgan plaši izmantotas, tāpat kā agrāk, bez kādiem lieliem platību ierobežojumiem, personīga guvuma dēļ.

Tamdēļ es domāju, ka 12. panta redakcija būtu pilnīgi pieņemama, ja tur būtu ierobežojums platības ziņā. Es gribētu minēt, ka īstas, nemākslotas reprezentācijas medības ir valsts interesēs, ir kaut kas vajadzīgs, vērtīgs, un tās pieder varbūt pie diplomātisko attiecību kultūras. Un ja, teiksim, tāds kaimiņvalsts galva kā Brazauska kungs atbrauc uz Latviju pamedīt ar mūsu valdības vīriem, tad tas būtu vēlams. Bet pilnīgi pietiktu, ja nodotu, teiksim, 20 tūkstošus hektāru tādu medību vajadzībām. Tas ir, varētu pat vēl mazliet vairāk atvēlēt, pat katrā novadā vienu daļu no tādas vai līdzīgas platības. Bet pēc pašreizējiem noteikumiem tā platība, kura tiek izmantota šādām medībām, ir gandrīz vai 300 tūkstoši hektāru, un tā ir ārkārtīgi liela platība. Un pilnīgi nevajadzīgi tā pašreizējā medību saimniecība tiek it kā izmantota nepareizā veidā, manuprāt.

Tamdēļ es gribētu uzturēt balsojumu par savu priekšlikumu, un es nezinu, kā to varētu apvienot, bet, ja, teiksim, tas gūtu atbalstu, tad es nākamajam lasījumam iesniegtu papildus klāt vēl visu 12. pantu pašreizējā redakcijā tā, lai tas rezultāts būtu tāds, ka būtu tā platība ierobežota. Bet īstas reprezentācijas medības varētu vēl vienmēr notikt. Pateicos!

Sēdes vadītājs. Alfreds Čepānis, Demokrātiskā partija, lūdzu!

A.Čepānis (DP). Šeit, kolēģi, acīmredzot iet runa tikai par tām platībām, kuras ir valsts mežos, un, tā kā man ir nācies piedalīties arī šajās reprezentācijas medībās, tiesa gan, vairāk tagadējos nekā vecajos komunistu laikos, tad es gribu pateikt, ka 20 tūkstoši hektāru... Varbūt es nevaru spriest par šīs platības lielumu, bet sakarā ar to, ka mežs mainās ja ne mēnešu, tad gadu laikā gan, un pie tam ļoti strauji arī valsts mežu platības, tad vai nebūtu varbūt lietderīgāk uz trešo lasījumu — tādi priekšlikumi arī man ir ienākuši — noteikt nevis fiziskos hektārus, bet procentos platību no valsts meža fonda.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas sekretārs Imants Daudišs

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Anatolijam Gorbunovam.

A.Gorbunovs (LC). Cienījamais Prezidij, godājamie deputāti! Te tika minēts Augstākās padomes priekšsēdētājs, kurš atjaunoja reprezentācijas medības. Nu, man jāsaka, ka es esmu tiešām piedalījies medībās un, kā daudzi no šeit klātesošajiem, varu spriest par šīm lietām. Jā, tiešām, kādreiz bija izveidotas medību saimniecības, kuras atbilda, nu, laikam Eiropas prakses standartiem, un es domāju, ka tas nebija tik daudz Vosa nopelns, cik pašu mežinieku nopelns. Un es šeit domāju bijušo ministru Vītolu. Vismaz toreiz, es atceros, ja iebrauca kādi mežu speciālisti no citām valstīm, viņi tiešām varēja redzēt šīs medību saimniecības ar ļoti augstu medību kultūru un visu pārējo.

Protams, var rasties jautājums un pareizs jautājums, kādā veidā šīs medību saimniecības tika izmantotas, un viss pārējais, par ko šeit runāja Mārtiņš Ādams Kalniņš. Bet tālāk, manuprāt, Mārtiņam Ādamam Kalniņam diemžēl šīs informācijas nav vai arī viņa ir uzklausīta tendenciozi. Tālāk sekoja šo medību saimniecību sabrukums. Un kādā ziņā sabrukums? Tādā, ka faktiski

 

 

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!