Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. RD-23-235-sn

Rīgā 2023. gada 30. augustā (prot. Nr. 99, 124. §)

Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikums

Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
10. panta pirmās daļas 1. punktu
un 49. panta pirmo daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Rīgas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) institucionālo sistēmu un darba organizāciju.

II. Rīgas domes institucionālā sistēma

2. Rīgas domē ievēlētie, ne mazāk kā trīs vienas politiskās partijas vai viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti var veidot frakciju.

3. Atsevišķas frakcijas un (vai) pie frakcijām nepiederoši deputāti var apvienoties deputātu blokos. Pie frakcijām nepiederošie deputāti var iestāties frakcijā, ja to atbalsta attiecīgā frakcija.

4. Par frakciju vai deputātu bloku sastāvu un pārmaiņām tajā informē Rīgas domes priekšsēdētāju.

5. Informācija par frakcijām un deputātu blokiem tiek publicēta Pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.riga.lv .

6. Rīgas dome ievēlē komitejas, kas sniedz atzinumus par Rīgas domes lēmumu projektiem un citiem jautājumiem, kuri piekrīt attiecīgās komitejas kompetencei:

6.1. Rīgas domē ir šādas komitejas:

6.1.1. Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja – 13 deputāti;

6.1.2. Finanšu un administrācijas lietu komiteja – 14 deputāti;

6.1.3. Izglītības, kultūras un sporta komiteja – 14 deputāti;

6.1.4. Mājokļu un vides komiteja – 17 deputāti;

6.1.5. Pilsētas attīstības komiteja – 15 deputāti;

6.1.6. Pilsētas īpašumu komiteja – 15 deputāti;

6.1.7. Satiksmes un transporta lietu komiteja – 17 deputāti;

6.1.8. Sociālo jautājumu komiteja – 15 deputāti;

6.2. katrs deputāts, ievērojot vienlīdzības principu, var būt divu komiteju loceklis.

7. Katra Rīgas domes komiteja īsteno kontroli pār attiecīgās nozares Pašvaldības administrācijas iestādēm. Kontrole pār vadošo nozares iestādi vai citu šajos noteikumos minēto institūciju nozīmē kontroles tiesības arī attiecībā uz minētajai iestādei un institūcijai padotajām iestādēm.

8. Rīgas domes komitejas papildus Pašvaldību likumā noteiktajai komiteju kompetencei:

8.1. izskata komiteju kontrolē esošo Pašvaldības iestāžu budžeta projektus un iesniedz tos Pašvaldības Finanšu departamentā;

8.2. izskata komiteju kontrolē esošo Pašvaldības iestāžu izdevumu tāmes, pārbauda to izpildi;

8.3. sadarbojas ar citām Rīgas domes komitejām starpnozaru un starpinstitucionālās sadarbības jautājumos;

8.4. izvērtē deleģēto uzdevumu izpildi Pašvaldības kapitālsabiedrībās;

8.5. sagatavo priekšlikumus Rīgas domei par attiecīgās nozares iestādes vai institūcijas:

8.5.1. izveidošanu, reorganizēšanu vai likvidēšanu;

8.5.2. vadītāja iecelšanu amatā vai atbrīvošanu no amata pēc Rīgas pilsētas izpilddirektora ierosinājuma;

8.6. sadarbojas ar attiecīgajai nozarei atbilstošajām nevalstiskajām organizācijām, izvērtē to priekšlikumus un sagatavo tos izskatīšanai Rīgas domē, kā arī sagatavo Rīgas domei priekšlikumus par attiecīgajai nozarei atbilstošo nevalstisko organizāciju atbalsta pasākumiem;

8.7. sadarbojas ar attiecīgajai nozarei atbilstošajām ministrijām un citām institūcijām, piedalās valsts un pašvaldības politikas izstrādē un attiecīgu attīstības programmu īstenošanā;

8.8. sadarbojas ar citām pašvaldībām Latvijā un ārvalstīs ar attiecīgās nozares attīstību saistītajos jautājumos;

8.9. izvērtē Rīgas domes lēmumu izpildes, Pašvaldības saistošo noteikumu un citu normatīvo aktu īstenošanas gaitu komitejas kompetencē esošajos jautājumos, komitejas kontrolē esošajām iestādēm iesniedzot komitejā ikgadējos darbības pārskatus, izskatot deputātu pieprasījumus, kā arī privātpersonu sūdzības, saņemot iestāžu darbības apkopojumus par konkrētām nozarēm; sniedz ar šo izvērtējumu saistītus priekšlikumus Rīgas domei un Pašvaldības amatpersonām;

8.10. izvērtē attiecīgajai nozarei atbilstošo Pašvaldības iestāžu darbības efektivitāti, kā arī Pašvaldības iestāžu iesniegto projektu pieteikumu atbilstību nozares prioritātēm;

8.11. uzdod Pašvaldības iestādēm un amatpersonām veikt darbības, kas saistītas ar Rīgas domes lēmumu projektu sagatavošanu;

8.12. izskata projektu pieteikumus līdzekļu saņemšanai no Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda un iesniedz Finanšu un administrācijas lietu komitejai priekšlikumus par Pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojumu;

8.13. veic citus pienākumus atbilstoši noteikumiem, normatīvajiem aktiem un Rīgas domes lēmumiem.

9. Rīgas domes komitejām, veicot Pašvaldības iestāžu un Pašvaldības amatpersonu kontroli, ir tiesības:

9.1. iepazīties ar Pašvaldības amatpersonu, Pašvaldības iestāžu un Pašvaldības kapitālsabiedrību dokumentāciju, saņemt dokumentu atvasinājumus, kas nepieciešami jautājumu izlemšanai attiecīgās komitejas sēdē;

9.2. saņemt no Pašvaldības amatpersonām, Pašvaldības iestādēm un Pašvaldības kapitālsabiedrībām paskaidrojumus par jautājumiem, kas ir komitejas kompetencē;

9.3. iesaistīt darbā speciālistus ar padomdevēju tiesībām.

10. Finanšu un administrācijas lietu komitejas kompetencē papildus Pašvaldību likumā noteiktajai kompetencei ir:

10.1. budžets un budžeta grozījumi;

10.2. prioritārs līdzekļu sadalījums, ja netiek izpildīta budžeta ieņēmumu daļa;

10.3. budžetā neparedzētie izdevumi;

10.4. citu Rīgas domes komiteju izskatīto un Rīgas pilsētas izpilddirektora sagatavoto budžeta projektu izvērtējums;

10.5. lemšana par Rīgas domes rezerves fonda līdzekļu izlietojumu;

10.6. Pašvaldības administrācijas struktūra un tās pilnveidošana;

10.7. atzinumu sniegšana par projektiem, kas saistīti ar finanšu resursu izlietošanu, kā arī par visiem Rīgas domes lēmumu projektiem, ja šo lēmumu realizācija saistīta ar budžeta līdzekļu izlietojumu, budžetā neparedzētiem izdevumiem vai grozījumiem budžeta ieņēmumu daļā;

10.8. priekšlikumu iesniegšana Rīgas domei par Rīgas domes Budžeta komisijas izveidošanu, tās sastāvu un darbības reglamentu un Rīgas domes Budžeta komisijas priekšlikumu izskatīšana;

10.9. kontroles īstenošana Pašvaldības Finanšu departamentā, Pašvaldības Centrālajā administrācijā, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā (turpmāk – RAIC), Pašvaldības aģentūrā "Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra" un Pašvaldības aģentūrā "Rīgas digitālā aģentūra";

10.10. Pašvaldības līdzdalības kapitālsabiedrībās un Pašvaldības kapitālsabiedrību līdzdalības citās kapitālsabiedrībās iegūšana, palielināšana, samazināšana, turpināšana un izbeigšana.

11. Sociālo jautājumu komitejas kompetencē ir:

11.1. sociālo problēmu analīze, sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu attīstība;

11.2. nodarbinātības veicināšana;

11.3. veselības aprūpe;

11.4. bērnu tiesību aizsardzība;

11.5. veselības veicināšana, slimību profilakse, t. sk. atkarību profilakse;

11.6. sociālās palīdzības iestāžu darbības izvērtējums;

11.7. priekšlikumu izvērtējums nacionālās pretošanās kustības dalībnieku atbalstam un attiecīgo lēmumu projektu sagatavošana izskatīšanai Rīgas domē;

11.8. kontroles īstenošana Pašvaldības Labklājības departamentā, kā arī Pašvaldības bāriņtiesas darba organizācija un nodrošinājums;

11.9. Pašvaldības Labklājības departamenta pārskata izskatīšana par Pašvaldības kapitālsabiedrību, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, darbību un to uzraudzību Pašvaldības noteikto nefinanšu mērķu sasniegšanā un starp Pašvaldību un kapitālsabiedrību noslēgto deleģēšanas vai pakalpojumu sniegšanas līgumu izpildē;

11.10. Pašvaldības kapitālsabiedrību, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, revīziju rezultātu (izņemot ziņojumus par gada pārskata revīziju) izskatīšana.

12. Pilsētas attīstības komitejas kompetencē ir:

12.1. pilsētas attīstības plānošana, t. sk. Rīgas attīstības programma un Rīgas teritorijas plānojums;

12.2. visu nozaru apkopoto projektu pieteikumu līdzekļu saņemšanai no Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda izskatīšana, to strukturēšana atbilstoši pilsētas attīstības prioritātēm un finanšu līdzekļu akceptēšana atbilstoši apstiprinātajai Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda darbības perioda (gada) ieņēmumu un izdevumu prognozei;

12.3. priekšlikumu izvērtējums un atzinumu sniegšana par:

12.3.1. Pašvaldības administratīvās teritorijas dalījumu, tā robežu grozīšanu, nosaukumu maiņu (t. sk. ielu, skvēru, parku, laukumu nosaukumu maiņu);

12.3.2. kadastrālās vērtības zonējuma robežām;

12.3.3. apbūves zonējumu un tā izmaiņām;

12.3.4. satiksmes, ielu un ceļu, sabiedriskā transporta plānošanu;

12.3.5. ostas teritorijas robežām;

12.3.6. Pašvaldības projektiem;

12.4. kontroles īstenošana Pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā, Pašvaldības aģentūrā "Rīgas pieminekļu aģentūra" un Rīgas domes Pieminekļu padomē.

13. Mājokļu un vides komitejas kompetencē ir:

13.1. klimata politika;

13.2. vides aizsardzība;

13.3. pilsētas atkritumu saimniecība;

13.4. pilsētas apstādījumu, dārzu, parku, mežu, kā arī aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošana;

13.5. pilsētas energoapgādes, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu attīstība;

13.6. energoefektivitāte;

13.7. mājokļu politika;

13.8. palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā;

13.9. kapsētu pakalpojumu organizācija;

13.10. gaisa un ūdens piesārņojuma novēršanas koordinēšana Rīgas pilsētā;

13.11. atzinumu sniegšana par vides aizsardzības speciālā budžeta līdzekļu izlietošanu;

13.12. kontroles īstenošana Pašvaldības Mājokļu un vides departamentā;

13.13. sadarbība ar Pilsētas attīstības komiteju mājokļu politikas veidošanā, kā arī apstādījumu saglabāšanā un aizsardzībā;

13.14. Pašvaldības Mājokļu un vides departamenta pārskata izskatīšana par nozarei piekritīgo Pašvaldības kapitālsabiedrību darbību un to uzraudzību Pašvaldības noteikto nefinanšu mērķu sasniegšanā un starp Pašvaldību un kapitālsabiedrību noslēgto deleģēšanas vai pakalpojumu sniegšanas līgumu izpildē;

13.15. nozarei piekritīgo Pašvaldības kapitālsabiedrību revīziju rezultātu (izņemot ziņojumus par gada pārskata revīziju) izskatīšana;

13.16. kontroles īstenošana Pašvaldības aģentūrā "Rīgas enerģētikas aģentūra".

14. Pilsētas īpašuma komitejas kompetencē ir:

14.1. Pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšana (t. sk. privatizēšana), iznomāšana, ieķīlāšana, nekustamās mantas iegūšana īpašumā;

14.2. Pašvaldības īpašuma izmantošanas izvērtējums;

14.3. kontroles īstenošana Pašvaldības Īpašuma departamentā un Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijā;

14.4. Pašvaldības Īpašuma departamenta pārskata izskatīšana par Pašvaldības kapitālsabiedrības, kuras pamatdarbība saistīta ar nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, darbību un tās uzraudzību Pašvaldības noteikto nefinanšu mērķu sasniegšanā un starp Pašvaldību un kapitālsabiedrību noslēgto pārvaldīšanas pakalpojumu sniegšanas līgumu izpildē;

14.5. Pašvaldības kapitālsabiedrības, kuras pamatdarbība saistīta ar nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, revīziju rezultātu (izņemot ziņojumus par gada pārskata revīziju) izskatīšana.

15. Izglītības, kultūras un sporta komitejas kompetencē ir:

15.1. Pašvaldības izglītības ekosistēmas veidošana un attīstība;

15.2. kultūrpolitika un kultūras iestāžu attīstība;

15.3. darbs ar jaunatni un jaunatnes politikas attīstības plānošana;

15.4. sporta pasākumu un infrastruktūras attīstība un pilnveide;

15.5. izglītības, kultūras, sporta un darba ar jaunatni attīstības programmu izstrāde un īstenošana;

15.6. Pašvaldības izglītības iestāžu tīkls un izglītības iestāžu darbības nodrošināšana, t. sk. digitālās transformācijas attīstība;

15.7. Interešu izglītības un brīvā laika pavadīšanas iestāžu attīstība;

15.8. atbalsta programmu komitejas kompetencē esošajās jomās izstrāde, koordinācija un uzraudzība;

15.9. kontroles īstenošana Pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamentā un sadarbība ar Pašvaldības bāriņtiesu.

16. Satiksmes un transporta lietu komitejas kompetencē ir:

16.1. sabiedriskais transports un tā attīstība;

16.2. ielas un ceļi;

16.3. kontroles īstenošana Pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamentā;

16.4. Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas un Rīgas domes Pašvaldības maksas autostāvvietu lietošanas atļauju izsniegšanas komisijas darba kontrole;

16.5. sadarbība ar Pašvaldības policiju;

16.6. Pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārskata izskatīšana par Pašvaldības kapitālsabiedrības, kura sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, darbību un tās uzraudzību Pašvaldības noteikto nefinanšu mērķu sasniegšanā un starp Pašvaldību un kapitālsabiedrību noslēgtā deleģēšanas vai pakalpojumu sniegšanas līgumu izpildē;

16.7. Pašvaldības kapitālsabiedrības, kura sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, revīziju rezultātu (izņemot ziņojumus par gada pārskata revīziju) izskatīšana.

17. Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas kompetencē ir:

17.1. drošība, kārtība un civilā aizsardzība;

17.2. azartspēles un izlozes;

17.3. Pašvaldības pretkorupcijas stratēģijas izstrāde un tās īstenošanas pārraudzība, kā arī Pašvaldības institūciju sagatavoto rīcības plānu korupcijas risku mazināšanai izvērtējums un to īstenošanas pārraudzība;

17.4. Pašvaldības un valsts institūciju sadarbības korupcijas risku mazināšanai koordinēšana un pilnveidošana;

17.5. priekšlikumu iesniegšana Rīgas domei par Pašvaldības Administratīvās komisijas izveidošanu, tās darba pilnveidošanu, komisijas priekšsēdētāja iecelšanas amatā vai atbrīvošanas no amata ierosināšana noteikumos noteiktajā kārtībā;

17.6. kontroles īstenošana Pašvaldības policijā;

17.7. sadarbība ar Pašvaldības iestādēm drošības, kārtības un civilās aizsardzības jautājumos.

18. Rīgas domes komitejas priekšsēdētājs papildus Pašvaldību likumā noteiktajam:

18.1. sasauc komitejas sēdes un nosaka to darba kārtību, kā arī informē komitejas deputātus par komitejas sēdes laiku, vietu un darba kārtību;

18.2. vada komitejas sēdes;

18.3. ierosina komitejai noteikt ziņotāju Rīgas domes sēdē par komitejas atbildībā esošajiem lēmumu projektiem;

18.4. pieņem iedzīvotājus komitejas kompetencē esošajos jautājumos;

18.5. sniedz atbildes uz sūdzībām, pieprasījumiem un ierosinājumiem par komitejas kompetencē esošajiem jautājumiem;

18.6. pārstāv komiteju attiecībās ar valsts un pašvaldību iestādēm, nevalstiskajām organizācijām;

18.7. sniedz informāciju plašsaziņas līdzekļiem par Pašvaldības politiku un komitejas kompetencē esošajās jomās veiktajiem pasākumiem;

18.8. pieprasa komitejas darbam nepieciešamo Pašvaldības amatpersonu un Pašvaldības iestāžu dokumentāciju;

18.9. pieprasa no Pašvaldības amatpersonām un Pašvaldības institūcijām paskaidrojumus;

18.10. uzaicina valsts un Pašvaldības amatpersonas, nevalstisko organizāciju un interešu grupu pārstāvjus un ekspertus piedalīties komitejas sēdēs;

18.11. uzdod Pašvaldības amatpersonām veikt sagatavošanas darbus lēmumu projektu iesniegšanai Rīgas domē;

18.12. uzdod Pašvaldības amatpersonām sagatavot atbildes vai atbilžu projektus uz personu iesniegumiem;

18.13. iesaista darbā speciālistus un iesniedz priekšlikumus par pieaicināto ekspertu darba samaksu;

18.14. nodrošina sadarbību ar valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām Latvijā un ārzemēs komitejas kompetencē esošajos jautājumos.

19. Komitejas priekšsēdētājam var būt vietnieks (vietnieki), un vietnieka amats var būt algots. Komitejas priekšsēdētāja vietnieks:

19.1. pilda komitejas priekšsēdētāja pienākumus komitejas priekšsēdētāja prombūtnes laikā vai viņa uzdevumā;

19.2. vienojoties ar komitejas priekšsēdētāju, veic citus pienākumus.

20. Komitejas priekšsēdētājam un viņa vietniekam ir tiesības vienpusēji atteikties pildīt komitejas priekšsēdētāja vai komitejas priekšsēdētāja vietnieka pienākumus, par to iesniedzot iesniegumu Rīgas domes priekšsēdētājam.

21. Informāciju par komitejas priekšsēdētāja vai komitejas priekšsēdētāja vietnieka vienpusējo iesniegumu par atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas sniedz nākamajā komitejas sēdē. Komitejas priekšsēdētājs vai komitejas priekšsēdētāja vietnieks beidz pildīt savus pienākumus ar brīdi, kad informācija par to sniegta komitejas sēdē, ja iesniegumā nav norādīts cits termiņš.

22. Darbam nepieciešamos dokumentus komiteju deputāti saņem kārtībā, kādu nosaka Pašvaldības darba reglaments un iekšējie noteikumi darbam ar dokumentiem.

23. Lēmumu par to, kā atrisināt domstarpības starp Rīgas domes komitejām un Pašvaldības administrācijas amatpersonām, iestādēm un Pašvaldības kapitālsabiedrībām, pieņem Rīgas domes priekšsēdētājs.

III. Rīgas domes un komiteju sēdes

24. Rīgas domes un komiteju kārtējās sēdes un ārkārtas sēdes notiek Pašvaldību likumā, noteikumos un Pašvaldības darba reglamentā noteiktajā kārtībā.

25. Lēmumu projekti tiek publicēti Pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.riga.lv ne vēlāk kā:

25.1. 48 stundas pirms Rīgas domes vai komitejas kārtējās sēdes;

25.2. trīs stundas pirms Rīgas domes vai komitejas ārkārtas sēdes.

26. Dokumentu projekti, t. sk. lēmumu projekti, kuri ir iekļauti izsludinātas Rīgas domes vai komitejas sēdes darba kārtībā, ir pieejami Pašvaldības oficiālās tīmekļvietnes sadaļās "Rīgas domes sēžu darba kārtības" un "Komiteju sēžu darba kārtības".

27. Izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku, Rīgas domes vai komitejas sēde var notikt attālināti, ja Rīgas domes vai komitejas priekšsēdētājs par to pieņēmis lēmumu.

28. Rīgas domes vai komitejas priekšsēdētājs nosaka, ka deputāts klātienes Rīgas domes vai komitejas sēdē piedalīsies attālināti, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku, Pašvaldību likumā noteiktajos gadījumos.

29. Informācija par to, ka Rīgas domes vai komitejas sēde ir sasaukta klātienē vai attālināti, tiek norādīta sēdes darba kārtībā. Sēdes norises formātu (attālināti vai klātienē) nepieciešamības gadījumā var mainīt, bet ne vēlāk kā trīs stundas pirms sēdes.

30. Ja komitejas priekšsēdētājs nesasauc komitejas sēdi noteikumos noteiktajā kārtībā, tad to sasauc Rīgas domes priekšsēdētājs vai viens no viņa vietniekiem. Rīgas domes priekšsēdētājam (viņa vietniekam) šajā gadījumā nav balsstiesību.

IV. Rīgas domes priekšsēdētājs un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieki

31. Rīgas domes priekšsēdētājs:

31.1. pilda Pašvaldību likumā noteiktos pienākumus;

31.2. izdod pilnvaras, tostarp amatpersonām Pašvaldības pārstāvībai civillietās kasācijas instancē (1. pielikums), paraksta līgumus un citus juridiskus dokumentus, kas sagatavoti Pašvaldībā noteiktajā kārtībā;

31.3. veic citus pienākumus, kas paredzēti noteikumos, Rīgas domes lēmumos un citos normatīvajos aktos.

32. Rīgas domes priekšsēdētājam ir divi vietnieki:

32.1. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks īpašumu pārvaldības un sadarbības jautājumos;

32.2. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks drošības, pretkorupcijas un atklātības jautājumos.

33. Rīgas domes priekšsēdētāja vietniekam īpašumu pārvaldības un sadarbības jautājumos ir šāda kompetence:

33.1. koordinēt Pašvaldības darbību pašvaldībai piederošā un piekrītošā nekustamā īpašuma un tās rīcībā esošo zemesgabalu racionālai un lietderīgai izmantošanai un finansējuma piesaistei investīciju projektiem, veicināt finansējuma piesaisti īres mājokļu būvniecības programmai jaunajām ģimenēm, t. sk. veidojot sadarbību ar kompetentajām ministrijām un citām institūcijām šī mērķa sasniegšanai, un stratēģiski uzraudzīt Pašvaldības Īpašuma departamenta un atbilstoši jomai – Rīgas pilsētas izpilddirektora darbu;

33.2. organizēt un koordinēt Rīgas domes komisiju izglītības iestāžu reformēšanai darbu, t. sk. datos balstītu lēmumu pieņemšanu par nepieciešamajiem risinājumiem Pašvaldībā, kā arī veicināt energokopienu veidošanu ar izglītības iestādēm, to ēkām un apkārtējām ēkām ar mērķi samazināt izdevumus par energoresursiem un veicināt izglītojamo vides apziņu un informētību par atjaunojamo energoresursu izmantošanu un energoefektivitāti;

33.3. veicināt un koordinēt Pašvaldības sadarbību ar Rīgas plānošanas reģionu un Pierīgas pašvaldībām, t. sk. līdzdarboties kopīgu projektu sagatavošanā, nepieciešamā finansējuma piesaistē tiem, veidojot sadarbību ar kompetentajām ministrijām un citām institūcijām, un to īstenošanā, piemēram, transporta un izglītības jomā;

33.4. veicināt valsts un Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaisti Pašvaldībai stratēģisku mērķu sasniegšanai uzticētajās atbildības jomās, t. sk. veidojot sadarbību ar kompetentajām ministrijām un citām institūcijām;

33.5. koordinēt sadarbību ar Ukrainu un Pašvaldības atbalstu Ukrainas atjaunošanas programmai, t. sk. veidojot sadarbību ar kompetentajām ministrijām un citām institūcijām, kā arī sadarbībā ar Pierīgas pašvaldībām meklēt iespējas īstenot konkrētu palīdzības programmu kādai no Ukrainas pilsētām vai reģioniem;

33.6. iesniegt priekšlikumus par darba grupu, komisiju vai padomju izveidošanu un vadīšanu, iesaistot tajās Pašvaldības darbiniekus, kā arī attiecīgās jomas ekspertus un Rīgas iedzīvotājus.

34. Rīgas domes priekšsēdētāja vietniekam drošības, pretkorupcijas un atklātības jautājumos ir šāda kompetence:

34.1. veicināt un koordinēt Pašvaldības darbību pilsētas drošības, civilās aizsardzības un sabiedriskās kārtības jautājumos un stratēģiski uzraudzīt Pašvaldības policijas un atbilstoši jomai – Rīgas pilsētas izpilddirektora darbu;

34.2. veicināt pretkorupcijas pasākumu sagatavošanu, izvērtēšanu un īstenošanu, kā arī informācijas atklātību regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanas nodrošināšanu Pašvaldībā;

34.3. veicināt Pašvaldības sadarbību ar ārvalstu pārstāvniecībām;

34.4. veicināt sadarbību ar kompetentajām ministrijām un citām institūcijām Pašvaldības stratēģisko mērķu sasniegšanai uzticētajās atbildības jomās;

34.5. iesniegt priekšlikumus par darba grupu, komisiju vai padomju izveidošanu un vadīšanu, iesaistot tajās Pašvaldības darbiniekus, kā arī attiecīgās jomas ekspertus un Rīgas iedzīvotājus.

35. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieki aizvieto Rīgas domes priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā, pamatojoties uz Rīgas domes priekšsēdētāja izdotu rīkojumu. Ja Rīgas domes priekšsēdētājs kavēts pildīt savus pienākumus un nepieciešams nodrošināt Pašvaldības darba nepārtrauktību, tad Rīgas domes priekšsēdētāju aizvieto šo noteikumu 32.1. apakšpunktā minētais vietnieks. Ja šo noteikumu 32.1. apakšpunktā minētais vietnieks kavēts aizvietot Rīgas domes priekšsēdētāju, tad to veic šo noteikumu 32.2. apakšpunktā minētais vietnieks.

36. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieki var tikt ievēlēti par Rīgas domes komiteju priekšsēdētājiem.

V. Rīgas pilsētas izpilddirektors un Rīgas pilsētas izpilddirektora vietnieks

37. Rīgas pilsētas izpilddirektors:

37.1. pilda Pašvaldību likumā noteiktos pienākumus, izņemot Pašvaldības Centrālās administrācijas vadītāja pienākumus;

37.2. nodrošina Rīgas domes normatīvo aktu, lēmumu un Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu izpildi Pašvaldības administrācijā;

37.3. izdod vienotus noteikumus Pašvaldības administrācijas darbības nodrošināšanai;

37.4. patstāvīgi rīkojas ar Pašvaldības mantu un finanšu resursiem un Pašvaldības vārdā veic tiesiskus darījumus, ciktāl tas nepieciešams Rīgas pilsētas izpilddirektora pilnvaru īstenošanai;

37.5. divas reizes gadā, ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 31. martam un 30. septembrim, sniedz Rīgas domei pārskatu par savu darbību iepriekšējā gadā vai pusgadā;

37.6. īsteno pašvaldības kompetenci, t. sk. pašvaldības vārdā izdod administratīvos aktus:

37.6.1. publisku pasākumu rīkošanai;

37.6.2. sapulču, gājienu un piketu organizēšanai;

37.6.3. uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu demonstrēšanai;

37.6.4. publisko atrakciju iekārtu uzstādīšanai;

37.6.5. intīma rakstura izklaides rīkošanai;

37.6.6. šautuvju izveidošanai un darbībai;

37.6.7. kremācijas veikšanai;

37.6.8. sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izgatavošanai, glabāšanai un realizēšanai;

37.6.9. aviācijas skašu rīkošanai;

37.6.10. bezpilota gaisa kuģu lidojumu ierobežošanā;

37.6.11. azartspēļu un izložu jomā, ja tas neietilpst Rīgas domes ekskluzīvā kompetencē;

37.6.12. satiksmes ierobežošanas vai aizliegšanas jomā, izņemot ceļa vai tā posma uzturēšanas darbu vai būvdarbu veikšanai;

37.6.13. publiskās lietošanas ārtelpas ierobežojumu noteikšanā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā.

38. Rīgas pilsētas izpilddirektoram ir vietnieks, kurš ir Pašvaldības Centrālās administrācijas vadītājs.

39. Rīgas pilsētas izpilddirektora vietnieks pilda arī citus pienākumus, kurus ar rīkojumu uzdod Rīgas pilsētas izpilddirektors.

VI. Pašvaldības administrācijas struktūra

40. Pašvaldības administrācija ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā un atrodas Rīgas pilsētas izpilddirektora pakļautībā, ja vien normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

41. Pašvaldības administrācija (2. pielikums) sastāv no:

41.1. Pašvaldības Centrālās administrācijas – centrālā pārvalde;

41.2. RAIC;

41.3. Pašvaldības departamentiem un tiem padotām Pašvaldības iestādēm;

41.4. Pašvaldības aģentūrām;

41.5. citām Pašvaldības iestādēm un institūcijām, kurām saskaņā ar likumu vai attiecīgās iestādes vai institūcijas nolikumu ir noteikta īpaša kompetence.

42. Pašvaldības funkciju īstenošanu organizē Pašvaldības iestādes:

42.1. Centrālā administrācija;

42.2. RAIC – pašvaldības pakalpojumu pārvaldības, uzņēmējdarbības atbalsta, sabiedrības integrācijas un apkaimju attīstības jomā;

42.3. departamenti, kas izveidoti atbilstoši nozarēm:

42.3.1. Finanšu departaments;

42.3.2. Īpašuma departaments;

42.3.3. Izglītības, kultūras un sporta departaments;

42.3.4. Mājokļu un vides departaments;

42.3.5. Labklājības departaments;

42.3.6. Pilsētas attīstības departaments;

42.3.7. Ārtelpas un mobilitātes departaments;

42.4. departamentiem padotas iestādes:

42.4.1. Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotības iestādes (3. pielikums);

42.4.2. Labklājības departamenta padotības iestādes (4. pielikums);

42.5. aģentūras:

42.5.1. "Rīgas enerģētikas aģentūra";

42.5.2. "Rīgas pieminekļu aģentūra";

42.5.3. "Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra";

42.5.4. "Rīgas digitālā aģentūra";

42.5.5. "Rīgas gaisma";

42.6. kuras izveidotas saskaņā ar likumu:

42.6.1. Pašvaldības bāriņtiesa;

42.6.2. Pašvaldības policija.

43. Pašvaldības Centrālajai administrācijai ir šādas galvenās funkcijas:

43.1. Rīgas domes, tās komiteju un uz likuma pamata izveidoto komisiju, kā arī Rīgas domes vadības un Rīgas pilsētas izpilddirektora organizatoriskais un tehniskais atbalsts;

43.2. vienotas dokumentu un arhīvu pārvaldības plānošana, izstrāde, ieviešana un kontrole;

43.3. personas datu aizsardzības un informācijas tehnoloģiju drošības atbilstības normatīvo aktu prasībām uzraudzība;

43.4. Rīgas domes lēmumu un pašvaldības vadības rīkojumu, iekšējo normatīvo aktu un citu dokumentu juridiskā analīze un tiesiskuma papildpārbaude;

43.5. personālvadības plānošana un uzraudzība, vienotu personālvadības procesu noteikšana un ieviešana;

43.6. Pašvaldības kapitāla daļu vienota pārvaldība kapitālsabiedrībās, kurās Pašvaldībai pieder kapitāla daļas;

43.7. ar Rīgas domes lēmumu iegūtas Pašvaldības līdzdalības biedrībās un nodibinājumos koordinācija;

43.8. komunikācijas starp Pašvaldību un sabiedrību politikas plānošana, ieviešana un uzraudzība;

43.9. publisko iepirkumu un iepirkumu procedūru centralizēta pārvaldība;

43.10. iekšējās kontroles sistēmas izveide un darbības uzraudzība, labas pārvaldības principu ieviešana;

43.11. vienotas sistēmas vadība civilās aizsardzības, katastrofu pārvaldīšanas un viedpilsētu infrastruktūras uzraudzības jomā;

43.12. valdījumā nodoto nekustamo īpašumu, kā arī funkciju īstenošanai nepieciešamo telpu noma, uzturēšana un apsaimniekošana;

43.13. funkciju īstenošanai nepieciešamais informācijas un komunikācijas tehnoloģiju tehniskais atbalsts;

43.14. citas Pašvaldības Centrālās administrācijas nolikumā noteiktas funkcijas.

44. Pašvaldības funkciju (uzdevumu) efektīvai izpildei Pašvaldība saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu ir dibinājusi vai ieguvusi līdzdalību kapitālsabiedrībās (5. pielikums), kas pilnīgas vai daļējas tirgus nepilnības apstākļos sniedz pakalpojumus un pārvalda īpašumus, kuri ir stratēģiski svarīgi Pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai un drošībai. Minētajām kapitālsabiedrībām Pašvaldība ar līgumu var deleģēt no Pašvaldības autonomajām funkcijām izrietošu valsts pārvaldes uzdevumu izpildi. Kapitālsabiedrībām, kuras sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, Pašvaldības atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

45. Atbilstoši likumiem Pašvaldībā ir izveidotas šādas komisijas:

45.1. Pašvaldības Zemes komisija;

45.2. Pašvaldības Administratīvā komisija un Bērnu lietu apakškomisija;

45.3. Pašvaldības Vēlēšanu komisija;

45.4. Pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas komisija;

45.5. Pašvaldības Personu dzīvesvietas reģistrācijas komisija;

45.6. Rīgas valstspilsētas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija;

45.7. Pašvaldības Īpašuma privatizācijas komisija;

45.8. Pašvaldības Medību koordinācijas komisija;

45.9. Pašvaldības Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanas komisija.

46. Pašvaldības departamentam padoto iestāžu vadītājus ieceļ amatā un atbrīvo no amata Rīgas dome, izņemot tos, kuri no amata tiek atlaisti saskaņā ar Darba likuma 100. pantu (darbinieka uzteikums) un 114. pantu (darbinieka un darba devēja vienošanās).

VII. Publisko tiesību līgumu noslēgšanas procedūra

47. Publisko tiesību jomā līgumus slēdz Rīgas domes priekšsēdētājs vai ar viņa pilnvarojumu – cita Pašvaldības amatpersona, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

48. Tiesību aktos noteiktajos gadījumos līgumus publisko tiesību jomā slēdz, pamatojoties uz Rīgas domes lēmumu.

49. Slēdzot līgumu par Pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu vai ieķīlāšanu, kā arī par nekustamās mantas iegūšanu Pašvaldības īpašumā, obligāts ir Rīgas domes lēmums par šo darījumu. Līgumu paraksta Rīgas domes priekšsēdētājs vai ar Rīgas domes lēmumu pilnvarota Pašvaldības amatpersona.

50. Rīgas domes priekšsēdētājs ir tiesīgs bez Rīgas domes saskaņojuma slēgt līgumus un līdzfinansējuma apliecinājumus saistībā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un citu ārējo finanšu avotu līdzfinansēto projektu realizāciju (par projektiem, kuriem Pašvaldības budžetā ir plānots Pašvaldības finansējums).

51. Administratīvos līgumus Pašvaldības vārdā slēdz piekritīgā iestāde vai amatpersona, ja Rīgas domes lēmumos vai normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

52. Pašvaldības vārdā slēdzamo līgumu sagatavošanas, noslēgšanas, uzglabāšanas un izpildes kontroles kārtību nosaka iekšējais normatīvais akts.

VIII. Pašvaldības administrācijas izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība

53. Rīgas domes priekšsēdētāja faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu privātpersona var apstrīdēt Rīgas domes priekšsēdētājam vai uzreiz pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, ja citā ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

54. Rīgas domes priekšsēdētāja lēmumu par faktisko rīcību un lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu privātpersona var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

55. Rīgas pilsētas izpilddirektora faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu privātpersona var apstrīdēt Rīgas pilsētas izpilddirektoram vai uzreiz pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, ja citā ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

56. Privātpersona Rīgas pilsētas izpilddirektoram var apstrīdēt:

56.1. Rīgas pilsētas izpilddirektora vietnieka faktisko rīcību vai izdoto sākotnējo administratīvo aktu;

56.2. Pašvaldības kompetencē esošās nozares vadošās iestādes – departamenta direktora faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu;

56.3. Pašvaldības policijas priekšnieka faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu;

56.4. Pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu, ja citā ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi;

56.5. Pašvaldības Zvejniecības licencēšanas komisijas faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu;

56.6. Pašvaldības aģentūras direktora faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu;

56.7. kapitālsabiedrību, kas minētas šo noteikumu 5. pielikumā, valdes faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu, izņemot šo noteikumu 64. punktā minētos gadījumus;

56.8. Pašvaldības maksas autostāvvietu lietošanas atļauju izsniegšanas komisijas faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu;

56.9. Pašvaldības Zemes komisijas priekšsēdētāja faktisko rīcību un sākotnējo administratīvo aktu;

56.10. Pašvaldības Centrālās administrācijas vadītāja faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu, ja citā ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi;

56.11. RAIC vadītāja faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

57. Pašvaldības Centrālās administrācijas darbinieka faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu privātpersona var apstrīdēt Pašvaldības Centrālās administrācijas vadītājam.

58. Pašvaldības departamenta darbinieka faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu privātpersona var apstrīdēt departamenta direktoram, ja citā ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

59. Pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta darbinieka faktisko rīcību vai izdoto administratīvo aktu var apstrīdēt Pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta direktora vietniekam administratīvajos jautājumos.

60. Pašvaldības aģentūras darbinieka faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu privātpersona var apstrīdēt Pašvaldības aģentūras direktoram.

61. Pašvaldības departamentam padotās Pašvaldības iestādes faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu privātpersona var apstrīdēt augstākajā iestādē – Pašvaldības departamentā saskaņā ar noteikumu 2. pielikumu.

62. Pašvaldības Zemes komisijas faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu par jautājumiem, kas saistīti ar zemes īpašuma un lietojuma tiesībām, privātpersona var apstrīdēt Rīgas domē.

63. Pašvaldības policijas darbinieka faktisko rīcību un izdoto sākotnējo administratīvo aktu privātpersona var apstrīdēt Pašvaldības policijas priekšniekam.

64. Privātpersonu, izņemot Pašvaldības kapitālsabiedrības, kurām deleģēti no Pašvaldības funkcijām izrietoši uzdevumi, veikto faktisko rīcību vai izdoto sākotnējo administratīvo aktu var apstrīdēt Pašvaldības nozares departamenta direktoram, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

65. Šajā nodaļā neuzskaitīto Pašvaldības komisiju, iestāžu, amatpersonu un darbinieku faktisko rīcību un izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība ir noteikta speciālajā likumā vai Rīgas domes izdotā ārējā normatīvajā aktā.

66. Augstākās amatpersonas lēmumu par apstrīdēto faktisko rīcību vai administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

IX. Kārtība, kādā Rīgas domes deputāti un Pašvaldības administrācija pieņem apmeklētājus un izskata iesniegumus

67. Rīgas domes priekšsēdētājs, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieki, komiteju priekšsēdētāji un Rīgas pilsētas izpilddirektors pieņem apmeklētājus ne retāk kā vienu reizi mēnesī atbilstoši Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumā noteiktajam.

68. Rīgas domes deputāti pieņem apmeklētājus ne retāk kā reizi divos mēnešos atbilstoši Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumā noteiktajam.

69. Pašvaldības administrācijas darbinieki, kuru pienākumi saistīti ar iedzīvotāju apkalpošanu, pieņem apmeklētājus Pašvaldības institūcijā noteiktajā kārtībā.

70. Informācija par Pašvaldības amatpersonu, kuras minētas šajā nodaļā, institūciju vadītāju un citu Pašvaldības darbinieku pieņemšanas laiku pieejama Pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.riga.lv un RAIC. Pēc apmeklētāja pieprasījuma RAIC piesaka reģistrāciju uz pieņemšanām, izņemot pie komiteju priekšsēdētājiem.

X. Kārtība, kādā Pašvaldības amatpersonas rīkojas ar Pašvaldības mantu un finanšu resursiem

71. Pašvaldības amatpersonas rīkojas ar Pašvaldības mantu un finanšu resursiem atbilstoši normatīvajiem aktiem, Rīgas domes apstiprinātajiem budžeta noteikumiem un citiem Rīgas domes lēmumiem.

72. Rīgas domes priekšsēdētājs vai Rīgas pilsētas izpilddirektors ir tiesīgs bez Rīgas domes saskaņojuma rīkoties ar Pašvaldības mantu un finanšu resursiem, tostarp slēgt darījumus, līdz 150 000 euro. Ja finanšu līdzekļi tiek izlietoti publiskā iepirkuma rezultātā, Rīgas domes priekšsēdētājs vai Rīgas pilsētas izpilddirektors ir tiesīgs slēgt attiecīgā iepirkuma līgumu neatkarīgi no iepirkuma līguma summas apjoma.

73. Par Pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu vai ieķīlāšanu, kā arī par nekustamās mantas iegūšanu Pašvaldības īpašumā obligāts ir Rīgas domes lēmums par šo darījumu. Līgumu slēdz Rīgas domes priekšsēdētājs vai ar Rīgas domes lēmumu pilnvarota Pašvaldības amatpersona.

74. Pašvaldības administrācijas iestādes rīkojas ar Pašvaldības mantu vai finanšu resursiem budžetā paredzēto līdzekļu apmērā un iestādes nolikumā paredzētās kompetences ietvaros. Līgumu slēdz Pašvaldības iestādes vadītājs, ja tas paredzēts iestādes nolikumā vai atsevišķā Rīgas domes lēmumā. Iestādes vadītājs ir atbildīgs par Pašvaldības budžeta līdzekļu efektīvu un racionālu izlietojumu atbilstoši paredzētajiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem. Izdevumi pēc naudas plūsmas nedrīkst pārsniegt attiecīgajai budžeta programmai tāmē apstiprinātos, plānotos Pašvaldības budžeta izdevumus atbilstoši ekonomiskajām un funkcionālajām kategorijām.

75. Pašvaldības mantas un finanšu resursu uzskaite tiek veikta centralizēti. Centralizētu mantas un finanšu resursu uzskaiti nodrošina Pašvaldības Finanšu departaments.

76. Pašvaldības Finanšu departaments administrē Pašvaldības kontus kredītiestādēs un Valsts kasē, kuros tiek saņemti Pašvaldības naudas līdzekļi, Pašvaldības vārdā slēdz līgumus ar kredītiestādēm un Valsts kasi par Pašvaldības kontu apkalpošanu, grupas konta pakalpojumu sniegšanu, POS termināļu ieviešanu budžeta iestādēs, maksājumu karšu darījumu apstrādi, kā arī slēdz citus līgumus Pašvaldības finanšu resursu administrēšanas nolūkos.

XI. Kārtība, kādā tiek iecelti vai ievēlēti Pašvaldības pārstāvji citu publisku personu izveidotajās vai Pašvaldības un citu publisku personu kopīgajās komitejās, komisijās, konsultatīvajās padomēs un darba grupās

77. Pašvaldības deputātus citu publisku personu izveidotajās vai Pašvaldības un citu publisku personu kopīgajās komitejās, komisijās, konsultatīvajās padomēs un darba grupās:

77.1. izvirza Rīgas domes priekšsēdētājs, viņa vietnieki, Rīgas domes komitejas, frakcijas vai deputātu bloki;

77.2. ievēlē vai ieceļ Rīgas dome vai komitejas.

78. Pašvaldības darbiniekus citu publisku personu izveidotajās vai Pašvaldības un citu publisku personu kopīgajās komitejās, komisijās, konsultatīvajās padomēs un darba grupās ieceļ Rīgas pilsētas izpilddirektors vai Pašvaldības iestādes vadītājs atbilstoši kompetencei.

XII. Kārtība, kādā Pašvaldība sadarbojas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām (biedrībām un nodibinājumiem) un nodrošina sabiedrības iesaisti Pašvaldības darbā

79. Pašvaldības iestādes īsteno sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām (biedrībām un nodibinājumiem) un nodrošina sabiedrības iesaisti Pašvaldības darbā:

79.1. veidojot sadarbības memorandus, lai sekmētu Pašvaldības un nevaldības sektora sadarbību efektīvas un sabiedrības interesēm atbilstošas Pašvaldības politikas veidošanā Pašvaldības kompetences nozarē;

79.2. veidojot konsultatīvās padomes, lai nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības iesaisti Pašvaldības politikas plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā;

79.3. veidojot konsultatīvās komisijas, lai nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības iesaisti nozares politikas attīstībā;

79.4. veidojot darba grupas, lai mērķtiecīgi iesaistītu attiecīgās nozares nevaldības sektoru konkrētu jautājumu risināšanā;

79.5. īstenojot sabiedrības viedokļu noskaidrošanu;

79.6. īstenojot publiskās apspriešanas un sabiedriskās apspriešanas, lai veicinātu sabiedrības līdzdalību Pašvaldības kompetences jautājumu lemšanā un ievērotu sabiedrības intereses;

79.7. organizējot finansēšanas un līdzfinansēšanas konkursus un sniedzot materiāli tehnisko atbalstu, lai pilsoniskās sabiedrības organizācijām sniegtu atbalstu to izvirzīto mērķu sasniegšanā, vienlaikus veicinot minēto organizāciju iesaisti Pašvaldības funkciju izpildē;

79.8. veicot aptaujas un izpētes, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli, attieksmi vai vērtējumu par dažādiem aktuāliem jautājumiem;

79.9. veicinot brīvprātīgo darbu, lai nodrošinātu sabiedrības iesaisti publiskajos un pilsoniskajos procesos;

79.10. pieaicinot Pašvaldībai un sabiedrībai nozīmīgo konkursu vērtēšanas procesos, veicinot Pašvaldības darba atklātību;

79.11. organizējot līdzdalības budžeta izlietojuma procesus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam.

80. Sadarbības un iesaistes mehānismu īstenošanas kārtība tiek noteikta ar Pašvaldības izdotiem ārējiem vai iekšējiem normatīvajiem aktiem, ja citos ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

81. Sabiedrības viedokļa noskaidrošanas, sabiedrības iesaistes vai pakalpojumu sniegšanas uzlabošanai Pašvaldība savu administratīvo teritoriju var iedalīt apkaimēs, zonās, rajonos, priekšpilsētās vai citās neformālās teritorijas vienībās.

XIII. Kolektīvo iesniegumu saņemšanas un izskatīšanas kārtība

82. Kolektīvo iesniegumu Pašvaldībai iesniedz RAIC elektroniskā veidā vai papīra formā.

83. Nosakot kolektīvā iesnieguma iesniedzēju skaitu, netiek ņemta vērā parakstu atsaukšana Pašvaldībā jau iesniegtam kolektīvajam iesniegumam.

84. Uzaicinājums ziņot Rīgas domes sēdē, kurā tiek izskatīts kolektīvais iesniegums, tiek nosūtīts uz fiziskās personas, kas pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus, e-pastu vai, izmantojot citu iesniegumā norādīto kontaktinformāciju, triju darbdienu laikā pirms kārtējās Rīgas domes sēdes. Iepazīties ar sēdes darba kārtību un lēmuma projektu var Pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.riga.lv.

85. Triju mēnešu laikā no Rīgas domes lēmuma pieņemšanas dienas Pašvaldības atbildīgā institūcija nosūta Rīgas domes priekšsēdētājam pārskatu par kolektīvā iesnieguma izskatīšanas gaitu iekļaušanai Rīgas domes sēdes darba kārtībā. Pašvaldības Centrālās administrācijas Dokumentu vadības un domes atbalsta pārvalde informē kolektīvā iesnieguma pilnvaroto personu par Rīgas domes sēdi, kurā ir iekļauts jautājums par kolektīvā iesnieguma izskatīšanas gaitu.

86. Pašvaldības Centrālā administrācija ne retāk kā reizi trijos mēnešos apkopo Pašvaldības atbildīgo institūciju sniegto aktuālo informāciju par kolektīvo iesniegumu virzību un rezultātiem un publicē to Pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.riga.lv.

87. Pašvaldības atbildīgā institūcija sniedz informāciju par kolektīvā iesnieguma virzību un tā izskatīšanas rezultātiem personai, kas pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus.

XIV. Kārtība, kādā organizē publisko apspriešanu

88. Lai publisko apspriešanu ierosinātu Pašvaldības iedzīvotāji, iesniegums par publiskās apspriešanas ierosināšanu jāparaksta vismaz 20 000 Pašvaldības iedzīvotāju, kuri sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu un kuru dzīvesvieta ir deklarēta Pašvaldības administratīvajā teritorijā.

89. Iesniegumu par publiskās apspriešanas ierosināšanu Pašvaldībai elektroniski iesniedz, nosūtot uz Pašvaldības elektroniskā pasta adresi riga@riga.lv, papīra formā iesniedz RAIC.

90. Ja atbilstoši Pašvaldību likumam saņemts ierosinājums rīkot publisko apspriešanu par Pašvaldības autonomās kompetences jautājumu, pamatojoties uz Rīgas domes lēmumu, tiek rīkota publiskā apspriešana visā Pašvaldības administratīvajā teritorijā vai tās daļā.

91. Rīgas dome lēmumu par publiskās apspriešanas rīkošanu pieņem mēneša laikā no iesnieguma par publiskās apspriešanas organizēšanu saņemšanas, ja vien iesniegums nav iesniegts par jautājumiem, par kuriem saskaņā ar likumu publisko apspriešanu nerīko.

92. Ja iesniegums par publiskās apspriešanas rīkošanu iesniegts par jautājumiem, par kuriem saskaņā ar likumu publisko apspriešanu nerīko, Rīgas domes priekšsēdētājs sniedz atbildi uz iesniegumu Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā.

93. Lēmumā par publisko apspriešanu norāda:

93.1. apspriešanai nododamo jautājumu, tā pamatojumu un iespējamās atbildes uz šo jautājumu;

93.2. kādu Pašvaldības administratīvās teritorijas daļu un kādas privātpersonas apspriežamais jautājums skar primāri;

93.3. apspriešanas sākuma un beigu datumus (apspriešana nevar ilgt mazāk par 30 dienām);

93.4. iespējamos lēmumu variantus, kas atkarīgi no atbildes uz apspriešanai nodoto jautājumu;

93.5. atbildes formu:

93.5.1. neformalizēta aptauja (rakstveidā vai mutvārdos izteiktu viedokļu noskaidrošana par apspriežamo jautājumu);

93.5.2. formalizēta aptauja (socioloģiskas anketas aizpildīšana par apspriežamo jautājumu);

93.5.3. nobalsošana par vienu no iespējamajām atbildēm;

93.5.4. cita forma;

93.6. Pašvaldības iestādi (turpmāk – publiskās apspriešanas organizētājs), kura organizē publisko apspriešanu, apkopo publiskajā apspriešanā paustos viedokļus (t. sk. pieņem mutvārdos pausto viedokli) un apstiprina kopsavilkumu par publiskās apspriešanas rezultātiem;

93.7. informāciju par publiskajai apspriešanai nodotā dokumenta un ar to saistīto Pašvaldības lēmumu publisku pieejamību visā publiskās apspriešanas laikā Pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.riga.lv, Pašvaldības Centrālās administrācijas ēkā un publiskās apspriešanas organizētāja ēkā;

93.8. apspriešanas rezultātu apkopošanas procedūru;

93.9. vietu un laiku, kad notiks Pašvaldības atbildīgo amatpersonu tikšanās ar iedzīvotājiem, lai skaidrotu risināmās problēmas;

93.10. vietu un laiku, kad publiskās apspriešanas dalībnieki var paust savu viedokli;

93.11. kārtību, kādā apspriešanas dalībnieki var iepazīties ar apspriežamā dokumenta projektu, kā arī ar šo dokumentu saistītajiem lēmumiem;

93.12. kopsavilkuma par publisko apspriešanu sagatavošanas, apstiprināšanas un publicēšanas kārtību.

94. Pirms publiskās apspriešanas uzsākšanas Pašvaldības Centrālā administrācija nodrošina paziņojuma par publisko apspriešanu un publiskai apspriešanai nodoto dokumentu publicēšanu oficiālajā tīmekļvietnē www.riga.lv, kā arī nodrošina, ka publiskai apspriešanai nodotais dokuments un ar to saistītie Pašvaldības lēmumi visā publiskās apspriešanas laikā un vēl vienu gadu pēc publiskās apspriešanas kopsavilkuma apstiprināšanas ir pieejami oficiālajā tīmekļvietnē www.riga.lv un Pašvaldības Centrālās administrācijas ēkā Rātslaukumā 1, Rīgā.

95. Publiskās apspriešanas organizētājs nodrošina publiskai apspriešanai nodotā dokumenta un ar to saistīto Pašvaldības lēmumu publisku pieejamību klātienē publiskās apspriešanas organizētāja ēkā visā publiskās apspriešanas laikā.

XV. Saistošo noteikumu projekta un tam pievienotā paskaidrojuma raksta publicēšanas kārtība sabiedriskā viedokļa noskaidrošanai

96. Pašvaldības saistošo noteikumu projekts (izņemot saistošo noteikumu projektu par Pašvaldības budžetu un saistošo noteikumu projektu teritorijas plānošanas jomā) un tā paskaidrojuma raksts pirms izskatīšanas komitejā tiek ievietots Pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.riga.lv sabiedrības viedokļa noskaidrošanai, nosakot termiņu divas nedēļas, kura laikā sabiedrībai ir tiesības iesniegt viedokli par saistošo noteikumu projektu.

97. Pēc sabiedrības viedokļa noskaidrošanai noteiktā termiņa beigām Pašvaldības iestāde, kura izstrādājusi saistošo noteikumu projektu, apkopo saņemtos viedokļus un atspoguļo tos paskaidrojuma rakstā, norādot arī pamatojumu par iebilduma vai priekšlikuma neatbalstīšanu.

XVI. Kārtība, kādā iedzīvotāji var piedalīties Rīgas domes un tās komiteju sēdēs

98. Rīgas domes un komiteju sēdēm var sekot tiešraidē Pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē.

99. Iedzīvotāji var apmeklēt Rīgas domes un komiteju sēdes klātienē Rātslaukumā 1, Rīgā, ievērojot Rātsnama apmeklēšanas noteikumus.

100. Privātpersona, kura vēlas piedalīties komitejas sēdē un izteikties par kādu jautājumu, līdz komitejas sēdes sākumam informē par to komitejas priekšsēdētāju vai komitejas referentu. Komitejas locekļi var lemt, vai dot iespēju privātpersonai izteikties.

101. Privātpersonas, kuras vēlas uzstāties Rīgas domes sēdē par konkrētu jautājumu, līdz Rīgas domes sēdes sākumam iesniedz iesniegumu par to Rīgas domes priekšsēdētājam. Rīgas domes deputāti lemj, vai dot vārdu, ja citā ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

102. Klātesošie iedzīvotāji, kā arī personas, kuras ir uzaicinātas uz Rīgas domes vai komitejas sēdi:

102.1. pirms sēdes apmeklējuma uzrāda personu apliecinošu dokumentu;

102.2. ir tiesīgas piedalīties debatēs tikai pēc Rīgas domes priekšsēdētāja vai komitejas priekšsēdētāja uzaicinājuma;

102.3. par sēdes norises vai debašu traucēšanu tiek izraidītas no sēdes zāles.

XVII. Noslēguma jautājumi

103. Ja Pašvaldības Centrālās administrācijas Administratīvās inspekcijas faktiskā rīcība veikta vai sākotnējais administratīvais akts izdots līdz 2023. gada 31. augustam, lēmumu par šajā punktā minēto apstrīdēto faktisko rīcību vai sākotnējo administratīvo aktu pieņem Rīgas pilsētas izpilddirektors.

104. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2011. gada 1. marta saistošos noteikumus Nr. 114 "Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikums" (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Rīgas domes 2011. gada 5. jūlija saistošajiem noteikumiem Nr. 134, Rīgas domes 2012. gada 28. februāra saistošajiem noteikumiem Nr. 167, Rīgas domes 2012. gada 15. maija saistošajiem noteikumiem Nr. 173, Rīgas domes 2013. gada 19. februāra saistošajiem noteikumiem Nr. 207, Rīgas domes 2013. gada 9. aprīļa saistošajiem noteikumiem Nr. 214, Rīgas domes 2013. gada 20. jūnija saistošajiem noteikumiem Nr. 1, Rīgas domes 2013. gada 23. jūlija saistošajiem noteikumiem Nr. 3, Rīgas domes 2013. gada 26. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. 74, Rīgas domes 2014. gada 11. februāra saistošajiem noteikumiem Nr. 98, Rīgas domes 2014. gada 1. aprīļa saistošajiem noteikumiem Nr. 104, Rīgas domes 2014. gada 26. augusta saistošajiem noteikumiem Nr. 116, Rīgas domes 2015. gada 27. janvāra saistošajiem noteikumiem Nr. 134, Rīgas domes 2015. gada 7. jūlija saistošajiem noteikumiem Nr. 156, Rīgas domes 2015. gada 22. septembra saistošajiem noteikumiem Nr. 166, Rīgas domes 2015. gada 24. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. 178, Rīgas domes 2016. gada 16. februāra saistošajiem noteikumiem Nr. 187, Rīgas domes 2016. gada 1. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 194, Rīgas domes 2016. gada 17. maija saistošajiem noteikumiem Nr. 202, Rīgas domes 2016. gada 30. augusta saistošajiem noteikumiem Nr. 213, Rīgas domes 2016. gada 8. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. 226, Rīgas domes 2016. gada 20. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 232, Rīgas domes 2017. gada 14. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 248, Rīgas domes 2017. gada 21. jūnija saistošajiem noteikumiem Nr. 263, Rīgas domes 2017. gada 17. augusta saistošajiem noteikumiem Nr. 1, Rīgas domes 2017. gada 15. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. 10, Rīgas domes 2018. gada 1. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 25, Rīgas domes 2018. gada 26. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 28, Rīgas domes 2018. gada 9. aprīļa saistošajiem noteikumiem Nr. 32, Rīgas domes 2018. gada 21. maija saistošajiem noteikumiem Nr. 35, Rīgas domes 2018. gada 31. oktobra saistošajiem noteikumiem Nr. 57, Rīgas domes 2019. gada 27. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 73, Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 112, Rīgas domes 2020. gada 31. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 9, Rīgas domes 2020. gada 17. aprīļa saistošajiem noteikumiem Nr. 13, Rīgas domes 2020. gada 8. maija saistošajiem noteikumiem Nr. 16, Rīgas domes 2020. gada 19. jūnija saistošajiem noteikumiem Nr. 30, Rīgas domes 2020. gada 7. jūlija saistošajiem noteikumiem Nr. 32, Rīgas domes 2020. gada 15. jūlija saistošajiem noteikumiem Nr. 37, Rīgas domes 2020. gada 2. oktobra saistošajiem noteikumiem Nr. 1, Rīgas domes 2020. gada 11. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. 3, Rīgas domes 2021. gada 10. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 22, Rīgas domes 2021. gada 24. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 30, Rīgas domes 2021. gada 28. aprīļa saistošajiem noteikumiem Nr. 42, Rīgas domes 2021. gada 26. maija saistošajiem noteikumiem Nr. 48, Rīgas domes 2021. gada 7. jūlija saistošajiem noteikumiem Nr. 62, Rīgas domes 2021. gada 18. augusta saistošajiem noteikumiem Nr. 107, Rīgas domes 2022. gada 23. februāra saistošajiem noteikumiem Nr. 121, Rīgas domes 2022. gada 2. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 124, Rīgas domes 2022. gada 8. jūnija saistošajiem noteikumiem Nr. 142, Rīgas domes 2022. gada 9. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. RD-22-168-sn un Rīgas domes 2022. gada 14. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. RD-22-177-sn).

105. Pāreja uz saistošajos noteikumos lietotajiem Pašvaldības administrācijas iestāžu nosaukumiem īstenojama līdz 2023. gada 31. decembrim.

Rīgas domes priekšsēdētājs V. Ķirsis

 

1. pielikums
Rīgas domes 2023. gada 30. augusta
saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-235-sn

Pašvaldības darbinieku, kuri tiesīgi pārstāvēt Pašvaldību kasācijas instances tiesā, amatu saraksts

1. Pašvaldības Īpašuma departamenta Nekustamā īpašuma pārvaldes priekšnieks.

2. Pašvaldības Īpašuma departamenta Nekustamā īpašuma pārvaldes Juridiskās nodaļas vadītāja vietnieks tiesvedību jautājumos.

3. Pašvaldības Īpašuma departamenta Iznomāšanas un piedziņas pārvaldes priekšnieka vietnieks juridiskajos jautājumos.

4. Pašvaldības Īpašuma departamenta Iznomāšanas un piedziņas pārvaldes Maksājumu piedziņas nodaļas vadītājs.

5. Pašvaldības Īpašuma departamenta Iznomāšanas un piedziņas pārvaldes Tiesiskā nodrošinājuma nodaļas projektu vadītājs – jurists.

6. Pašvaldības Īpašuma departamenta Īpašuma atsavināšanas pārvaldes priekšnieka vietnieks īpašuma iegādes jautājumos.

7. Pašvaldības Īpašuma departamenta Īpašuma atsavināšanas pārvaldes Iegādes tiesiskā nodrošinājuma nodaļas vadītājs – jurists.

8. Pašvaldības Īpašuma departamenta Īpašuma atsavināšanas pārvaldes projektu vadītājs – jurists.

9. Pašvaldības Īpašuma departamenta Būvju sakārtošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks.

10. Pašvaldības Īpašuma departamenta Īpašuma iegādes un perspektīvās attīstības pārvaldes Juridiskās nodaļas vadītājs.

11. Pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Tiesiskā nodrošinājuma pārvaldes Juridiskās nodaļas vadītājs.

12. Pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Tiesiskā nodrošinājuma pārvaldes Juridiskās nodaļas galvenais jurists tiesvedības jautājumos.

13. Pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Tiesiskā nodrošinājuma pārvaldes Juridiskās nodaļas galvenais eksperts-juriskonsults.

14. Pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Tiesiskā nodrošinājuma pārvaldes Iepirkuma nodaļas vadītājs.

15. Pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Tiesiskā nodrošinājuma pārvaldes Iepirkuma nodaļas galvenais eksperts iepirkumu jautājumos-juriskonsults.

16. Pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta direktors.

17. Pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Juridiskā nodrošinājuma pārvaldes vadītājs.

18. Pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Juridiskā nodrošinājuma pārvaldes Būvniecības tiesiskuma uzraudzības nodaļas vadītājs.

19. Pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Juridiskā nodrošinājuma pārvaldes Tiesiskā nodrošinājuma nodaļas vadītājs.

20. Pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Tiesiskā nodrošinājuma nodaļas vadītājs.

21. Pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Tiesiskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja vietnieks.

22. Pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Tiesiskā nodrošinājuma pārvaldes Juridiskās nodaļas galvenais jurists.

23. Pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Tiesiskā nodrošinājuma pārvaldes Juridiskās nodaļas galvenais speciālists – eksperts.

24. Pašvaldības Labklājības departamenta Administratīvās pārvaldes Juridiskās nodaļas vadītājs.

25. Pašvaldības Labklājības departamenta Administratīvās pārvaldes Juridiskās nodaļas galvenais jurists, nodaļas vadītāja vietnieks.

26. Pašvaldības Labklājības departamenta Administratīvās pārvaldes Juridiskās nodaļas galvenais jurists tiesvedības jomā.

27. Pašvaldības Finanšu departamenta Direktora biroja juriskonsults.

28. Pašvaldības Finanšu departamenta Direktora biroja projektu vadītājs, juriskonsults.

29. Pašvaldības Finanšu departamenta Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes Juridiskās nodaļas Juridiskā nodrošinājuma sektora vadītājs.

30. Pašvaldības Finanšu departamenta Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes Juridiskās nodaļas Juridiskā nodrošinājuma sektora eksperts tiesību jautājumos.

31. Rīgas bāriņtiesas Juridiskās nodaļas vadītājs.

32. Rīgas bāriņtiesas Juridiskās nodaļas jurists.

33. Rīgas pašvaldības policijas Juridiskās nodaļas priekšnieks.

34. Rīgas pašvaldības policijas Juridiskās nodaļas vecākais juriskonsults.

35. Pašvaldības Centrālās administrācijas Juridiskās pārvaldes vadītājs.

36. Pašvaldības Centrālās administrācijas Juridiskās pārvaldes Tiesiskās uzraudzības nodaļas vadītāja vietnieks.

37. Pašvaldības Centrālās administrācijas Juridiskās pārvaldes Tiesiskās uzraudzības nodaļas galvenais jurists.

38. Pašvaldības Centrālās administrācijas Juridiskās pārvaldes Administrācijas tiesiskā nodrošinājuma nodaļas vadītājs.

39. Pašvaldības Centrālās administrācijas Juridiskās pārvaldes Administrācijas tiesiskā nodrošinājuma nodaļas galvenais jurists.

40. Pašvaldības Centrālās administrācijas Kapitālsabiedrību pārvaldes priekšnieka vietnieks, Tiesiskās uzraudzības nodaļas vadītājs.

41. Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieks.

42. Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

43. Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas Tiesiskās uzraudzības daļas vadītājs – komisijas priekšsēdētāja padomnieks.

44. Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas Tiesiskās uzraudzības daļas galvenais jurists.

Rīgas domes priekšsēdētājs V. Ķirsis

 

2. pielikums
Rīgas domes 2023. gada 30. augusta
saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-235-sn

Pašvaldības administrācijas struktūra

Rīgas domes priekšsēdētājs V. Ķirsis

 

3. pielikums
Rīgas domes 2023. gada 30. augusta
saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-235-sn

Pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotības iestādes

1. Pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes:

1.1. Rīgas 4. pirmsskolas izglītības iestāde "Avotiņš";

1.2. Rīgas 5. pirmsskolas izglītības iestāde "Čiekuriņš";

1.3. Rīgas 7. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.4. Rīgas 8. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.5. Rīgas 11. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.6. Rīgas 13. pirmsskolas izglītības iestāde "Ābecītis";

1.7. Rīgas 14. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.8. Rīgas 21. pirmsskolas izglītības iestāde "Laimiņa";

1.9. Rīgas 27. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.10. Rīgas 36. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.11. Rīgas 40. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.12. Rīgas 41. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.13. Rīgas 42. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.14. Rīgas 44. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.15. Rīgas 46. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.16. Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.17. Rīgas 57. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.18. Rīgas 59. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.19. Rīgas 61. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.20. Rīgas 62. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.21. Rīgas 66. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.22. Rīgas 68. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.23. Rīgas 74. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.24. Rīgas 79. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.25. Rīgas 80. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.26. Rīgas 81. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.27. Rīgas 88. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.28. Rīgas 94. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.29. Rīgas 97. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.30. Rīgas 104. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.31. Rīgas 106. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.32. Rīgas 110. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.33. Rīgas 112. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.34. Rīgas 123. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.35. Rīgas 124. pirmsskolas izglītības iestāde "Dzērvenīte";

1.36. Rīgas 125. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.37. Rīgas 126. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.38. Rīgas 132. pirmsskolas izglītības iestāde "Ieviņa";

1.39. Rīgas 135. pirmsskolas izglītības iestāde "Liepziediņi";

1.40. Rīgas 141. pirmsskolas izglītības iestāde "Kastanītis";

1.41. Rīgas 146. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.42. Rīgas 148. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.43. Rīgas 149. pirmsskolas izglītības iestāde "Saulīte";

1.44. Rīgas 152. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.45. Rīgas 154. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.46. Rīgas 160. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.47. Rīgas 161. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.48. Rīgas 167. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.49. Rīgas 169. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.50. Rīgas 170. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.51. Rīgas 172. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.52. Rīgas 173. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.53. Rīgas 180. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.54. Rīgas 182. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.55. Rīgas 192. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.56. Rīgas 193. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.57. Rīgas 197. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.58. Rīgas 200. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.59. Rīgas 208. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.60. Rīgas 209. pirmsskolas izglītības iestāde "Bitīte";

1.61. Rīgas 210. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.62. Rīgas 213. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.63. Rīgas 215. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.64. Rīgas 216. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.65. Rīgas 220. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.66. Rīgas 221. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.67. Rīgas 223. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.68. Rīgas 224. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.69. Rīgas 225. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.70. Rīgas 229. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.71. Rīgas 231. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.72. Rīgas 232. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.73. Rīgas 233. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.74. Rīgas 234. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.75. Rīgas 236. pirmsskolas izglītības iestāde "Eglīte";

1.76. Rīgas 239. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.77. Rīgas 241. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.78. Rīgas 243. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.79. Rīgas 244. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.80. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Rūķītis";

1.81. Rīgas 251. pirmsskolas izglītības iestāde "Mežciems";

1.82. Rīgas 252. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.83. Rīgas 254. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.84. Rīgas 255. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.85. Rīgas 256. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.86. Rīgas 258. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.87. Rīgas 259. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.88. Rīgas 262. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.89. Rīgas 264. pirmsskolas izglītības iestāde "Zelta atslēdziņa";

1.90. Rīgas 266. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.91. Rīgas 267. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.92. Rīgas 270. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.93. Rīgas 272. pirmsskolas izglītības iestāde "Pērlīte";

1.94. Rīgas 273. pirmsskolas izglītības iestāde;

1.95. Rīgas 275. pirmsskolas izglītības iestāde "Austriņa";

1.96. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Annele";

1.97. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Asniņš";

1.98. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Ābelīte";

1.99. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Bizmārītes";

1.100. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Blāzmiņa";

1.101. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Cielaviņa";

1.102. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Dardedze";

1.103. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Daugaviņa";

1.104. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Domino";

1.105. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Dzilniņa";

1.106. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Dzintariņš";

1.107. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Dzirnaviņas";

1.108. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Dzīpariņš";

1.109. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Imanta";

1.110. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Jumis";

1.111. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Kadiķītis";

1.112. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Kamenīte";

1.113. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Kamolītis";

1.114. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Kurzeme".

1.115. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Laismiņa";

1.116. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Liepiņa";

1.117. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Ligzdiņa";

1.118. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Madariņa";

1.119. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Margrietiņa";

1.120. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Māra";

1.121. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Mārdega";

1.122. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Mežaparks";

1.123. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Mežrozīte";

1.124. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Ozoliņš";

1.125. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Pasaciņa";

1.126. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Pienenītes";

1.127. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Pīlādzītis";

1.128. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Priedīte";

1.129. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Pūcīte";

1.130. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Riekstiņš";

1.131. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Rotaļa";

1.132. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Saulespuķe";

1.133. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Saulstariņi"

1.134. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Sprīdītis";

1.135. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Teiksma";

1.136. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Vadakstīte";

1.137. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Viršu dārzs";

1.138. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Zilbīte";

1.139. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Zīļuks";

1.140. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Zvaigznīte";

1.141. Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde "Zvaniņš";

1.142. Rīgas Āgenskalna pirmsskola;

1.143. Rīgas Bolderājas pirmsskolas izglītības iestāde;

1.144. Rīgas Grīziņkalna pirmsskola;

1.145. Rīgas Pārdaugavas pirmsskola;

1.146. Rīgas Ziedoņdārza pirmsskola;

1.147. Rīgas Ziepniekkalna pirmsskola;

1.148. Rīgas Zolitūdes pirmsskola.

2. Pašvaldības vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādes:

2.1. Rīgas Valsts 1. ģimnāzija;

2.2. Rīgas Valsts 2. ģimnāzija;

2.3. Rīgas Valsts 3. ģimnāzija;

2.4. Rīgas Valsts vācu ģimnāzija;

2.5. Āgenskalna Valsts ģimnāzija;

2.6. Rīgas Angļu ģimnāzija;

2.7. Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija;

2.8. Ziemeļvalstu ģimnāzija;

2.9. Rīgas Zolitūdes ģimnāzija;

2.10. Puškina licejs;

2.11. Rīgas Franču licejs;

2.12. Rīgas 6. vidusskola;

2.13. Rīgas 9. vidusskola;

2.14. Rīgas 10. vidusskola;

2.15. Rīgas 13. vidusskola;

2.16. Rīgas 15. vidusskola;

2.17. Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola;

2.18. Rīgas 21. vidusskola;

2.19. Rīgas 22. vidusskola;

2.20. Rīgas 25. vidusskola;

2.21. Rīgas Sarkandaugavas pamatskola;

2.22. Rīgas 31. vidusskola;

2.23. Rīgas 33. vidusskola;

2.24. Rīgas 34. vidusskola;

2.25. Rīgas 40. vidusskola;

2.26. Rīgas 41. vidusskola;

2.27. Rīgas 45. vidusskola;

2.28. Rīgas 46. pamatskola;

2.29. Rīgas 47. vidusskola;

2.30. Rīgas 49. vidusskola;

2.31. Rīgas 51. vidusskola;

2.32. Rīgas Baltmuižas pamatskola;

2.33. Rīgas 63. pamatskola;

2.34. Rīgas 64. vidusskola;

2.35. Rīgas 66. vidusskola;

2.36. Rīgas 69. vidusskola;

2.37. Rīgas 71. vidusskola;

2.38. Rīgas 72. vidusskola;

2.39. Rīgas 74. pamatskola;

2.40. Rīgas 75. vidusskola;

2.41. Rīgas 80. vidusskola;

2.42. Rīgas 84. vidusskola;

2.43. Rīgas 85. pamatskola;

2.44. Rīgas 86. vidusskola;

2.45. Rīgas 88. vidusskola;

2.46. Rīgas 89. vidusskola;

2.47. Rīgas 92. vidusskola;

2.48. Rīgas 93. vidusskola;

2.49. Rīgas 95. vidusskola;

2.50. Rīgas 96. vidusskola;

2.51. Rīgas Anniņmuižas vidusskola;

2.52. Rīgas Arkādijas vidusskola;

2.53. Rīgas Austrumu pamatskola;

2.54. Rīgas Centra humanitārā vidusskola;

2.55. Rīgas Daugavgrīvas pamatskola;

2.56. Rīgas Hanzas vidusskola;

2.57. Rīgas Iļģuciema pamatskola;

2.58. Rīgas Imantas vidusskola;

2.59. Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskola;

2.60. Rīgas Juglas vidusskola;

2.61. J. G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskola;

2.62. Rīgas Kultūru vidusskola;

2.63. Rīgas Ķengaraga vidusskola;

2.64. Rīgas Lietuviešu vidusskola;

2.65. Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola;

2.66. Rīgas Ostvalda vidusskola;

2.67. Rīgas Purvciema vidusskola;

2.68. Rīgas Raiņa vidusskola;

2.69. Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskola;

2.70. Rīgas Rīnūžu vidusskola;

2.71. Rīgas Sergeja Žoltoka pamatskola;

2.72. Rīgas Strazdumuižas vidusskola – attīstības centrs;

2.73. Š. Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola;

2.74. Rīgas Teikas vidusskola;

2.75. Rīgas Ukraiņu vidusskola;

2.76. Rīgas Ziepniekkalna vidusskola;

2.77. Rīgas 1. Kristīgā pamatskola;

2.78. Rīgas 1. pamatskola – attīstības centrs;

2.79. Rīgas 2. pamatskola;

2.80. Rīgas 3. pamatskola;

2.81. Rīgas 4. pamatskola;

2.82. Rīgas 5. pamatskola – attīstības centrs;

2.83. Jaunciema pamatskola;

2.84. Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola;

2.85. Rīgas Daugavas pamatskola;

2.86. Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskola;

2.87. Rīgas Čiekurkalna pamatskola;

2.88. Rīgas Ēbelmuižas pamatskola;

2.89. Friča Brīvzemnieka pamatskola;

2.90. Rīgas Igauņu pamatskola;

2.91. Jankas Kupalas Rīgas Baltkrievu pamatskola;

2.92. Mežciema pamatskola;

2.93. O. Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskola;

2.94. Pamatskola "Rīdze";

2.95. Rīgas Pārdaugavas pamatskola;

2.96. Rīgas Pļavnieku pamatskola;

2.97. Rīgas Valda Avotiņa pamatskola;

2.98. Āgenskalna sākumskola;

2.99. Rīgas sākumskola "Valodiņa";

2.100. Rīgas Valda Zālīša sākumskola;

2.101. Rīgas Valdorfskola.

3. Pašvaldības interešu izglītības iestādes:

3.1. Bērnu un jauniešu centrs "Daugmale";

3.2. Bērnu un jauniešu centrs "IK Auseklis";

3.3. Bērnu un jauniešu centrs "Laimīte";

3.4. Bērnu un jauniešu centrs "Rīgas Skolēnu pils";

3.5. Mākslinieciskās jaunrades centrs "Praktiskās estētikas skola";

3.6. Pārdaugavas bērnu un jauniešu centrs "Altona";

3.7. Rīgas Jauno tehniķu centrs;

3.8. Tehniskās jaunrades nams "Annas 2".

4. Pašvaldības mākslas un mūzikas izglītības iestādes:

4.1. Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skola;

4.2. Rīgas 3. mūzikas skola;

4.3. Augusta Dombrovska mūzikas skola;

4.4. Bolderājas mūzikas un mākslas skola;

4.5. Juglas Mūzikas skola;

4.6. Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skola;

4.7. Māras Muižnieces Rīgas mākslas skola;

4.8. Pārdaugavas Mūzikas un mākslas skola;

4.9. Pāvula Jurjāna mūzikas skola.

5. Pašvaldības kultūras iestādes:

5.1. Rīgas Centrālā bibliotēka un tās filiālbibliotēkas;

5.2. Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība;

5.3. Orķestris "Rīga";

5.4. Rīgas kultūras un tautas mākslas centrs "Mazā Ģilde";

5.5. Kultūras un tautas mākslas centrs "Ritums";

5.6. Ziemeļrīgas kultūras apvienība.

6. Pašvaldības sporta izglītības iestādes:

6.1. Bērnu un jauniešu basketbola skola "Rīga";

6.2. Hokeja skola "Rīga";

6.3. Krišjāņa Kundziņa Cīņas sporta skola;

6.4. Rīgas bērnu un jaunatnes sporta skola "Rīdzene";

6.5. Rīgas Futbola skola;

6.6. Rīgas Riteņbraukšanas skola;

6.7. Rīgas Šaha skola;

6.8. Rīgas Vingrošanas skola;

6.9. Rīgas Volejbola skola;

6.10. Sporta skola "Arkādija".

7. Pašvaldības neformālās izglītības iestāde – Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs.

Rīgas domes priekšsēdētājs V. Ķirsis

 

4. pielikums
Rīgas domes 2023. gada 30. augusta
saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-235-sn

Pašvaldības Labklājības departamenta padotības iestādes

1. Rīgas Sociālais dienests.

2. Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centrs.

3. Rīgas patversme.

4. Rīgas sociālās aprūpes centrs "Gaiļezers".

5. Rīgas sociālās aprūpes centrs "Mežciems".

6. Rīgas sociālās aprūpes centrs "Stella maris".

Rīgas domes priekšsēdētājs V. Ķirsis

 

5. pielikums
Rīgas domes 2023. gada 30. augusta
saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-235-sn

Kapitālsabiedrības, kurās Pašvaldībai pieder kapitāla daļas (akcijas) un kuras nodrošina Pašvaldības funkciju (uzdevumu) izpildi

Pašvaldība savu funkciju (uzdevumu) izpildei ir dibinājusi vai ieguvusi līdzdalību šādās kapitālsabiedrībās, kas pilnīgas vai daļējas tirgus nepilnības apstākļos sniedz pakalpojumus un pārvalda īpašumus, kuri ir stratēģiski svarīgi Pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai un drošībai:

1. Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas satiksme" – sabiedriskā transporta un autostāvvietu pakalpojumi, nodrošinot no Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 19. punktā un 8. panta pirmās daļas 4. punktā, Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 4. panta otrajā daļā, likuma "Par autoceļiem" 1. panta otrajā daļā minētajām funkcijām izrietošo uzdevumu izpildi.

2. SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" – daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un tām piesaistīto palīgēku un zemesgabalu pārvaldīšana, Pašvaldības īpašumā esošo dzīvojamo telpu un sociālo dzīvokļu izīrēšana, nodrošinot no likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50. panta septītajā daļā, Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 1. un 10. punktā, likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 2. un 3. pantā minētajām funkcijām izrietošo uzdevumu izpildi.

3. SIA "Rīgas ūdens" – sabiedriskie ūdenssaimniecības pakalpojumi, nodrošinot no Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktā un Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 6. pantā minētajām funkcijām izrietošo uzdevumu izpildi.

4. SIA "Rīgas meži" – mežu, meža zemju, kā arī publisko apstādījumu teritoriju un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldīšana, vides izglītība, kas minēta Vides aizsardzības likuma 1. panta 21. punktā, nodrošinot no Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. un 4. punktā, Meža likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktā, likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 24. panta 1. punktā un Izglītības likuma 17. panta pirmajā daļā minētajām funkcijām izrietošo uzdevumu izpildi.

5. SIA "Rīgas nami" – Pašvaldības institūciju darbībai nepieciešamo telpu, kultūrvēsturisku un nacionālajai reprezentācijai nozīmīgu nekustamo īpašumu, tirgus teritoriju un Pašvaldības īres un sociālo dzīvojamo māju pārvaldīšana un apsaimniekošana, tai skaitā pārvaldīšanā esošo dzīvojamo telpu un sociālo dzīvokļu izīrēšana, kā arī kultūras vērtību saglabāšana un kultūras pasākumu organizēšana, nodrošinot no Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 10. un 12. punktā un 8. panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajām funkcijām izrietošo uzdevumu izpildi.

6. SIA "Rīgas 1. slimnīca" – veselības aprūpes un īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumi, nodrošinot no Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 6. un 9. punktā minētajām funkcijām izrietošo uzdevumu izpildi.

7. SIA "Rīgas veselības centrs" – veselības aprūpes pakalpojumi, nodrošinot no Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 6. punktā minētajām funkcijām izrietošo uzdevumu izpildi.

8. SIA "Rīgas 2. slimnīca" – veselības aprūpes un sociālā darba pakalpojumi, nodrošinot no Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 6. un 9. punktā minētajām funkcijām izrietošo uzdevumu izpildi.

9. SIA "Rīgas Dzemdību nams" – veselības aprūpes un sociālā darba pakalpojumi, nodrošinot no Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 6. un 9. punktā minētajām funkcijām izrietošo uzdevumu izpildi.

10. SIA "Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs" – vienīgā nacionālā zooloģiskā dārza uzturēšana un vides izglītība, kas minēta Vides aizsardzības likuma 1. panta 21. punktā, nodrošinot no Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 4. un 6. punktā un Izglītības likuma 17. panta pirmajā daļā minētajām funkcijām izrietošo uzdevumu izpildi.

11. SIA "Getliņi EKO" – sadzīves atkritumu apsaimniekošana (šķirošana un apglabāšana) sadzīves atkritumu poligonā "Getliņi", vides izglītība, kas minēta Vides aizsardzības likuma 1. panta 21. punktā, nodrošinot no Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 1. un 4. punktā, Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8. panta pirmajā daļā un Izglītības likuma 17. panta pirmajā daļā minētajām funkcijām izrietošo uzdevumu izpildi.

12. Akciju sabiedrība "RĪGAS SILTUMS" – centralizētā siltumapgāde (tai skaitā siltumenerģijas ražošana), nodrošinot no Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktā un Enerģētikas likuma 51. panta pirmajā daļā minētajām funkcijām izrietošo uzdevumu izpildi.

Rīgas domes priekšsēdētājs V. Ķirsis

 

Paskaidrojuma raksts
Rīgas domes 2023. gada 30. augusta saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-235-sn "Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikums"

1. Mērķi un nepieciešamības pamatojums, tostarp raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi Rīgas domes saistošo noteikumu projekta "Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikums" (turpmāk – nolikums) izstrādes mērķis ir izdot Pašvaldību likuma (stājies spēkā 2023. gada 1. janvārī) normām atbilstošu Rīgas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) nolikumu, kurā noteikt un precizēt pašvaldības institūcionālo sistēmu, darba organizāciju, kompetences un funkcijas. Ar nolikumu tiek atzīti par spēku zaudējušiem Rīgas domes 2011. gada 1. marta saistošie noteikumi Nr. 114 "Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikums", kas izdoti, pamatojoties uz likumu "Par pašvaldībām" (zaudējis spēku 2022. gada 31. decembrī), un ir piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar Pašvaldību likumu, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam, kā tas paredzēts minētā likuma pārejas noteikumu 6. punktā. Alternatīvu nav, jo Pašvaldību likumā noteikts obligāts pienākums izdot pašvaldības nolikumu.

2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu, iekļaujot attiecīgus aprēķinus Netiek plānota ietekme uz pašvaldības budžeta ieņēmumu vai izdevumu daļu. Šobrīd jau pastāv Rīgas domes izveidota pašvaldības pārvaldības struktūra (amatpersonas, iestādes un institūcijas) un ir apstiprināts pašvaldības budžets 2023. gadam, nolikums pašvaldības funkcijas un struktūru nemaina.

3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci (aktuālā situācija, prognozes tirgū un atbilstība brīvai un godīgai konkurencei) Nolikums paplašina un precizē sabiedrības iesaistes pašvaldības darbā veicinošus mehānismus, piemēram, publiskās apspriešanas ierosināšana, kolektīvā iesnieguma virzība, iedzīvotāju līdzdalība domes un komiteju sēdēs. No Pašvaldību likuma 54. panta otrās daļas izriet, ka pašvaldībai ir tiesības noteikt Nolikumā minimālo iedzīvotāju skaitu, kāds nepieciešams publiskās apspriešanas ierosināšanai. Iedzīvotāju skaita noteikšanai publiskās apspriešanas ierosināšanai tika izmantota analoģija ar pašvaldību referendumu ierosināšanu. Vietējo pašvaldību referendumu likuma 8. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā noteikts, ka iedzīvotāji pašvaldības referendumu var ierosināt (par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai tās grozījumiem; domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi jaunbūves – publiskas ēkas vai objekta, kuram saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" piemērojama ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, – būvniecību) – galvaspilsētā Rīgā ne mazāk kā 10 procentu no to iedzīvotāju skaita, kuri pēdējās domes vēlēšanās vēlēšanu dienā bija iekļauti attiecīgā vēlēšanu apgabala vēlētāju sarakstos. Nolikuma projekta izstrādes gaitā iedzīvotāju skaita noteikšanai publiskās apspriešanas ierosināšanai par atbilstošu tika noteikta puse no referenduma ierosināšanai nepieciešamā iedzīvotāju skaita, tas ir 5 procenti no balsstiesīgo iedzīvotāju skaita, kuri pēdējās Rīgas domes vēlēšanās vēlēšanu dienā bija iekļauti attiecīgā vēlēšanu apgabala vēlētāju sarakstos. Pēdējās Rīgas domes vēlēšanās Rīgā bija reģistrēts 422 681 balsstiesīgs iedzīvotājs. Iedzīvotāju skaita noteikšanai tika izmantoti pēdējo (2020. g.) Rīgas domes vēlēšanu dati (Svarīgākā informācija par Rīgas domes vēlēšanām | Centrālā vēlēšanu komisija (cvk.lv)) un šāda formula: Im = Bp x 5 , 100 kur Im – iedzīvotāju minimālais skaits, kāds nepieciešams publiskās apspriešanas ierosināšanai, Bp – balsstiesīgie pilsoņi, kas saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas sniegto informāciju pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotās informācijas 2020. gada 24. augustā bija reģistrēti Rīgas domes vēlētāju sarakstos, 5 – puse no Vietējo pašvaldību referendumu likuma 8. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktā iedzīvotāju skaita. Veicot aprēķinu, iegūts: 21 134 = 422 681 x 5   100 Noapaļojot iegūto skaitli, nolikuma 88. punktā noteikts, ka publisko apspriešanu var ierosināt vismaz 20 000 pašvaldības iedzīvotāju, kuri sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu un kuru dzīvesvieta ir deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā. Nolikumam nav ietekmes uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā vai konkurenci.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām gan attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, gan fiziskajām personām un nevalstiskā sektora organizācijām, gan budžeta finansētām institūcijām Nav ietekmes. Administratīvās procedūras netiek mainītas.

5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem Nolikumā noteikts, ka Rīgas domes priekšsēdētājam ir divi vietnieki un precizēta Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku, kuri jau veic savus pienākumus, kompetence: šobrīd   Nolikumā Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece L. Ozola – Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks drošības, pretkorupcijas un atklātības jautājumos (L. Ozola) Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks E. Ratnieks – Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks īpašumu pārvaldības un sadarbības jautājumos (E. Ratnieks) Nolikums nemaina pašvaldības funkcijas, pārvaldības struktūrā ir noteikts, ka Rīgas pilsētas izpilddirektoram ir vietnieks, kurš vienlaicīgi arī vada Centrālo administrāciju – centrālo pārvaldi. Nolikumam nav būtiskas ietekmes uz pašvaldības cilvēkresursiem.

6. Izpildes nodrošināšana Nolikuma izpildi nodrošinās esošās pašvaldības amatpersonas, iestādes un institūcijas.

7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana Izdodot nolikumu, tiek sasniegts mērķis – izdot Pašvaldību likuma normām atbilstošu Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikumu. Pašvaldības nolikuma izdošanas ieguvums ir tiesiski noteikta institūciju un iestāžu darbība, kuras realizācijai nav nepieciešamas papildus izmaksas.

8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām, tostarp sabiedrības viedokļa noskaidrošanā gūtā informācija Par nolikumu izstrādes gaitā nav veiktas konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām. Atbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta trešajai daļai nolikums un tam pievienotais paskaidrojuma raksts sabiedrības viedokļa noskaidrošanai no 2023. gada 15. augusta līdz 2023. gada 29. augustam publicēts Rīgas valstspilsētas pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.riga.lv. Pašvaldībā saņemts biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" (turpmāk – Delna) 2023.gada 28.augusta iesniegums Nr.3.4/2023-48 "Par Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikuma projektu" (reģistrēts 29.08.2023. Nr.CAPJ-23-40-sd) (turpmāk – iesniegums), kurā Delna izsaka iebildumus par nolikuma projekta 88.punktā noteikto minimālo slieksni, cik iedzīvotāju paraksti nepieciešami, lai ierosinātu publisko apspriešanu un pauž viedokli. Delnas viedoklis ir izvērtēts un paskaidrojuma rakstā tiek sniegts šāds pārskats. Delnas viedoklis "Projekta 14.sadaļa regulē kārtību, kādā organizē publisko apspriešanu. Projekta 88.punkts paredz minimālo slieksni, cik iedzīvotāju paraksti ir nepieciešami, lai ierosinātu publisko apspriešanu. Rīgas dome plāno noteikt 20 000 iedzīvotāju parakstu minimālo slieksni. Publiskā apspriešana ir viens no Pašvaldību likumā iekļautajiem sabiedrības līdzdalības veidiem ar mērķi veicināt iedzīvotāju līdzdalību vietējas nozīmes jautājumu lemšanā un ievērot iedzīvotāju intereses. Bez publiskās apspriešanas Pašvaldību likums nosaka arī citus sabiedrības līdzdalības veidus, piemēram, iedzīvotāju padomes, kolektīvos iesniegumus un citus. Delnas ieskatā Rīgas domes plānotais minimālais slieksnis publiskās apspriešanas ierosināšanai ir nesamērīgs, nepamatots un pretējs Pašvaldību likumā nostiprinātajam sabiedrības līdzdalības mērķim. Rīgas dome Projekta paskaidrojuma rakstā norāda, ka "No Pašvaldību likuma 54.panta otrās daļas izriet, ka pašvaldībai ir tiesības noteikt Nolikumā minimālo iedzīvotāju skaitu, kāds nepieciešams publiskās apspriešanas ierosināšanai." Delna nepiekrīt Rīgas domes veiktajai normas interpretācijai. Pašvaldību likuma 54.panta otrā daļa noteic, ka publisko apspriešanu rīko pēc pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju, iedzīvotāju padomes, domes vai domes priekšsēdētāja iniciatīvas un pamatojoties uz domes lēmumu. Ja publisko apspriešanu ierosina iedzīvotāji, pašvaldība var noteikt minimālo iedzīvotāju skaitu, kāds nepieciešams šādai apspriešanai. Delnas ieskatā "šādai apspriešanai" nozīmē "lai publiskā apspriešana būtu uzskatāma par notikušu". Proti, pašvaldība var noteikt minimālo iedzīvotāju skaitu, kāds nepieciešams, lai publiskās apspriešanas rezultāti būtu saistoši pašvaldībai. Turklāt, Pašvaldību likuma 54.panta otrā daļa nemin, ka šāds minimālais iedzīvotāju skaits būtu nosakāms pašvaldības nolikumā. Delnas ieskatā nav pamatoti uzskatīt, ka ir nepieciešams konkrēts iedzīvotāju skaits, lai iniciētu publisko apspriešanu, īpaši ņemot vērā, ka par publiskās apspriešanas rīkošanu tāpat ir nepieciešams domes lēmums. Turklāt, ja likumdevējs būtu vēlējies noteikt obligātu minimālo slieksni iedzīvotāju skaitam, kuri var iniciēt publisko apspriešanu, likumdevējs nebūtu izvēlējies lietot vārdu "var" – pašvaldībai nav pienākums šādu slieksni noteikt, bet tā var noteikt minimālo slieksni, cik iedzīvotājiem jāpiedalās publiskajā apspriešanā, un šādu slieksni dome noteiktu lēmumā par publiskās apspriešanas organizēšanu. Rīgas dome Projekta paskaidrojuma rakstā norāda, ka 20 000 iedzīvotāju slieksnis ir izvēlēts, analoģiski piemērojot Vietējo pašvaldību referenduma likuma regulējumu par minimālo iedzīvotāju skaitu referenduma ierosināšanai. Delnas ieskatā arī šāds pamatojums, analoģiski piemērojot Vietējo pašvaldību referendumu likuma normas, ir nepamatots. Pirmkārt, Vietējo pašvaldību referendumu likums ir speciālais likums, kas regulē Pašvaldību likuma 63.pantā paredzēto sabiedrības līdzdalības veidu – pašvaldības referendumu. Delnas ieskatā ir neloģiski vispārīgā likuma (Pašvaldību likums) interpretācijai izmantot analoģiju ar speciālo likumu (Vietējo pašvaldību referendumu likums). Otrkārt, Delnas ieskatā publiskā apspriešana un pašvaldības referendums nav analoģiskas vai salīdzināmas lietas. Pašvaldības referendums ir iedzīvotāju iespēja izlemt pašvaldībai svarīgus jautājumus, un pašvaldību referenduma rezultāti, atbilstoši Vietējo pašvaldību referendumu likuma anotācijai, ir saistoši pašvaldības domei. Līdz ar to ir loģiski, ka šāda procesa iniciēšanai būtu nepieciešams minimālais slieksnis attiecībā uz iedzīvotāju skaitu, kam šāds jautājums ir aktuāls un kas vēlas par šādu jautājumu lemt. Savukārt, publiskā apspriešana ir iedzīvotāju iespēja paust savu viedokli par apspriešanai nodoto jautājumu, un šis sabiedrības viedoklis atbilstoši Pašvaldību likuma 55.panta piektajai daļai nav saistošs pašvaldības domei, bet domei šis viedoklis būtu jāvērtē un jāpamato tā noraidīšanas iemesli. Tādējādi principi un mērķi, kādēļ ir ieviesti šie divi sabiedrības līdzdalības veidi, krasi atšķiras, un Delnas ieskatā nav pamatots Rīgas domes viedoklis, ka publiskajai apspriešanai analoģiski piemērojami pašvaldības referenduma organizēšanas principi. Tā vietā publiskā apspriešana idejiski ir tuvāka kolektīvajiem iesniegumiem, ko regulē Pašvaldību likuma 56. un 57.pants. Arī ar kolektīvo iesniegumu pašvaldības iedzīvotāji var paust savu viedokli par to, ka pašvaldības domei būtu nepieciešams lemt par kādu jautājumu. Iedzīvotāju tiesības vērsties pašvaldībā ar lūgumu lemt par kādu jautājumu un pašvaldības iedzīvotāju tiesības paust viedokli par kādu jautājumu Delnas ieskatā būtu vērtējamas kā salīdzināmas tiesības. Līdz ar to, ņemot vērā, ka kolektīvā iesnieguma iesniegšanai Rīgas valstspilsētas pašvaldībā ir nepieciešams iegūt vismaz 2000 iedzīvotāju parakstu, ir neloģiski, ja salīdzināmām iedzīvotāju tiesībām – tiesībām paust savu viedokli publiskajā apspriešanā – tiktu noteikts 20 000 iedzīvotāju slieksnis, lai vispār varētu iniciēt šādu iedzīvotāju tiesību īstenošanu. Tāpat ir būtiski atcerēties, ka publiskā apspriešana var notikt gan par visai pašvaldībai, gan kādai konkrētai apkaimei vai iedzīvotāju daļai svarīgu jautājumus. Rīgas dome, nosakot vienotu slieksni jebkādu publisko apspriešanu iniciēšanai, apdraud iedzīvotāju tiesības iniciēt apspriešanu par jautājumu, kas attiecas tikai uz kādu konkrētu iedzīvotāju daļu. Šobrīd plānotais 20 000 iedzīvotāju slieksnis nozīmētu, ka par jautājumiem, kas objektīvi būtu aktuāli tikai daļai pašvaldības iedzīvotāju, publisko apspriešanu realitātē var nebūt iespējams iniciēt. Delnas ieskatā Rīgas dome ir kļūdaini interpretējusi Pašvaldību likuma 54.panta otro daļu, pieņemot, ka tai ir pienākums pašvaldības nolikumā ietvert minimālo slieksni publiskās apspriešanas iniciēšanai. Delnas ieskatā minētā norma ir interpretējama tā, ka jebkuram iedzīvotājam ir tiesības vērsties pašvaldības domē ar iniciatīvu par publiskās apspriešanas organizēšanu, un ja pašvaldība šo iniciatīvu uzskata par atbalstāmu, tā pieņem lēmumu par publiskās apspriešanas organizēšanu. Dome lēmumā var noteikt minimālo iedzīvotāju skaitu (taču tas nav domes pienākums), kāds nepieciešams, lai šo publisko apspriešanu varētu uzskatīt par notikušu un publiskās apspriešanas rezultātus ņemt vērā, lemjot par publiskajai apspriešanai nodoto jautājumu. Tai pat laikā Delnas ieskatā pašvaldībai ir rīcības brīvība tās nolikumā atrunāt kritērijus, uz kā pamata būtu nosakāms katrs samērīgais apspriešanas norisei nepieciešamais līdzdalības slieksnis. Šādu kritēriju identificēšana ne vien atvieglotu pašvaldības darbu nākotnē, bet arī radītu lielāku skaidrību potenciāliem apspriešanas iniciatoriem par pārskatāmu un saprotamu lēmumu pieņemšanas procesu, nodrošinot to, ka pašvaldība slieksni nevar atsevišķos gadījumos patvaļīgi noteikt nesamērīgi augstu." Pašvaldības viedoklis Pašvaldība nepiekrīt Delnas viedoklim turpmāk minēto apsvērumu dēļ. Pašvaldību likuma 54. panta otrajā daļā noteikts, ka publisko apspriešanu rīko pēc pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju, iedzīvotāju padomes, domes vai domes priekšsēdētāja iniciatīvas un pamatojoties uz domes lēmumu. Ja publisko apspriešanu ierosina iedzīvotāji, pašvaldība var noteikt minimālo iedzīvotāju skaitu, kāds nepieciešams šādai apspriešanai. Pašvaldību likuma 49. panta pirmās daļas 7.punktā savukārt noteikts, ka pašvaldības nolikums ir saistošie noteikumi, kas nosaka tostarp kārtību, kādā organizējama publiskā apspriešana. Lasot šīs normas kopsakarā, kā arī ņemot vērā to, ka saistošie noteikumi ir vienīgais pašvaldības izdotais ārējais normatīvais akts, kas ir saistošs jebkurai personai pašvaldības administratīvajā teritorijā, minimālais iedzīvotāju skaits, kāds nepieciešams publiskās apspriešanas ierosināšanai nosakāms pašvaldības nolikumā. No Pašvaldību likuma 55.panta, kurā noteikta publiskās apspriešanas norise, neizriet, ka publiskajai apspriešanai, lai to atzītu par notikušu būtu jānosaka tajā piedalījušos iedzīvotāju skaits. Savukārt, Pašvaldību likuma 56.pantā noteikts konkrēts kolektīvā iesnieguma iesniedzēju skaits, līdz ar to, interpretējot minētās normas kopsakarā, secināms, ka arī Pašvaldību likuma 54.panta piektajā daļā noteiktā pašvaldības tiesība attiecināma uz iedzīvotāju skaitu, kāds nepieciešams publiskās apspriešanas ierosināšanai. Šādi secinājumi izdarīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas publicētajos metodiskajos materiālos par Pašvaldību likuma normu interpretāciju un piemērošanu, kur, piemēram, materiālā "Publiskā apspriešana (shematiski)" norādē pie sadaļas "iedzīvotāji" ir minēts: "pašvaldība var noteikt minimālo iedzīvotāju skaitu ierosināšanai". Tāpat arī no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas publicētās prezentācijas "Pašvaldību likums Sabiedrības iesaiste pašvaldības darbā" materiāla izriet, ka skaita noteikšana attiecināma tieši uz publiskās apspriešanas ierosinātājiem (20.slaids). materiāli pieejami tīmekļvietnē: Pašvaldību likums | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (varam.gov.lv). Turklāt, Pašvaldību likuma 54.panta trešajā daļā noteikts, ka publiskā apspriešana organizējama, ņemot vērā normatīvajos aktos noteikto par sabiedrības līdzdalības kārtību pašvaldības attīstības plānošanas procesā, kuros netiek ierobežots publiskajā apspriešanā piedalījušos dalībnieku skaits. Pašvaldību likumā speciālais regulējums attiecībā uz publisko apspriešanu ietverts 54. un 55.pantā, taču minētās tiesību normas nesatur mehānismu skaita noteikšanai. Ņemot vērā, ka gan referenduma ierosināšana, gan publiskās apspriešanas ierosināšana ir salīdzināmi procesi, analoģija ar Vietējo pašvaldību referenduma likumu attiecībā uz ierosināšanai nepieciešamā minimālā iedzīvotāju skaita noteikšanu ir piemērojama, jo procesi ir pietiekami līdzīgi. Vēršam uzmanību, ka analoģija ar Vietējo pašvaldību referendumu likuma normām piemērota tikai attiecībā uz iedzīvotāju skaita noteikšanu, bet ne publisko apspriešanu vispār, kā to norādījusi Delna. Nosakot publiskās apspriešanas ierosinātāju skaitu, pašvaldības ieskatā, netiek ierobežota sabiedrības līdzdalības tiesība, jo pastāv dažādi līdzdalības mehānismi – referendums, publiskā apspriešana, kolektīvais iesniegums, individuāls iesniegums, viedokļa paušana par saistošajiem noteikumiem un to izvēle netiek ierobežota. Ņemot vērā, ka Pašvaldību likumā nav noteikti publiskajā apspriešanā vai kolektīvajā iesniegumā iniciējamie jautājumi, tad tie var būt gan par visai pašvaldībai, gan kādai konkrētai apkaimei vai iedzīvotāju daļai svarīgiem jautājumiem, tādēļ nav pamata bažām, ka sabiedrības līdzdalības tiesība tiek ierobežota. Ņemot vērā Rīgas, kā valsts galvaspilsētas statusu un Centrālās statistikas pārvaldes publicēto informāciju par iedzīvotāju skaitu valstspilsētu pašvaldībās (2022. gada dati pieejami "Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas | Oficiālās statistikas portāls"), redzams, ka trešdaļa no Latvijas iedzīvotājiem dzīvo Rīgā. Salīdzinot nolikumā noteikto publiskās apspriešanas ierosināšanai nepieciešamo minimālo iedzīvotāju skaitu un citu valstspilsētu iedzīvotāju skaitu un to nolikumos noteikto publiskās apspriešanas ierosināšanai nepieciešamo minimālo iedzīvotāju skaitu (piemēram, Liepāja – nolikumā ne mazāk kā 5 % no pašvaldības iedzīvotājiem, statistika 2022. gadā 67 360 iedzīvotāju, aprēķins – 3368 iedzīvotāji, Daugavpils – nolikumā ne mazāk kā 5 % no pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētajiem iedzīvotājiem, statistika 2022. gadā 79 120 iedzīvotāju, aprēķins – 3956 iedzīvotāji, Ventspils – nolikumā ne mazāk kā 5 % pašvaldības iedzīvotāju, aprēķins – 1648 iedzīvotāji), secināms, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības iedzīvotāju skaits daudzkārt (7 reizes) pārsniedz pat otras lielākās Latvijas valstspilsētas (Daugavpils) iedzīvotāju skaitu, bet publiskās apspriešanas ierosināšanai nepieciešamais minimālais iedzīvotāju skaits Rīgā ir noteikts līdzvērtīgs, tādēļ, pašvaldības ieskatā, nav uzskatāms par iedzīvotāju tiesību ierosināt publisko apspriešanu ierobežojošu.

Rīgas domes priekšsēdētājs V. Ķirsis