Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Konvencija par starptautisku strīdu miermīlīgu izšķiršanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.02.2001., Nr. 26 (2413) https://www.vestnesis.lv/ta/id/3423-konvencija-par-starptautisku-stridu-miermiligu-izskirsanu

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par 1907.gada 18.oktobra Konvenciju par starptautisku strīdu miermīlīgu izšķiršanu

Vēl šajā numurā

15.02.2001., Nr. 26 (2413)

PAR DOKUMENTU

Veids: starptautisks dokuments

Pieņemts: 18.10.1907.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Konvencija par starptautisku strīdu miermīlīgu izšķiršanu

Viņa Majestāte Vācijas ķeizars, Prūsijas karalis; Amerikas Savienoto Valstu prezidents; Argentīnas Republikas prezidents; Viņa Majestāte Austrijas ķeizars, Bohēmijas karalis utt. Ungārijas Apustuliskais karalis; Viņa Majestāte Beļģu karalis; Bolīvijas Republikas prezidents; Brazīlijas Savienoto Valstu prezidents; Viņa Karaliskā Augstība Bulgārijas princis; Čīles Republikas prezidents; Viņa Majestāte Ķīnas imperators, Kolumbijas Republikas prezidents; Kubas Republikas pagaidu gubernators; Viņa Majestāte Dānijas karalis; Dominikānas Republikas prezidents; Ekvadoras Republikas prezidents; Viņa Majestāte Spānijas karalis; Francijas Republikas prezidents; Viņa Majestāte Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes, un Britu Aizjūras Domīniju karalis, Indijas imperators; Viņa Majestāte Helēņu karalis; Gvatemalas Republikas prezidents; Haiti Republikas prezidents; Viņa Majestāte Itālijas karalis; Viņa Majestāte Japānas imperators; Viņa Karaliskā Augstība Luksemburgas lielhercogs, Nasavas hercogs; Meksikas Savienoto Valstu prezidents; Viņa Karaliskā Augstība Melnkalnes princis; Nikaragvas Republikas prezidents; Viņa Majestāte Norvēģijas karalis; Panamas Republikas prezidents; Paragvajas Republikas prezidents; Viņas Majestāte Nīderlandes karaliene; Peru Republikas prezidents; Viņa Ķeizariskā Augstība Persijas šahs; Viņa Majestāte Rumānijas karalis; Viņa Majestāte Visu Krieviju ķeizars; Salvadoras Republikas prezidents; Viņa Majestāte Serbijas karalis; Viņa Majestāte Siāmas karalis; Viņa Majestāte Zviedrijas karalis; Šveices Federālā Padome; Viņa Majestāte Otomāņu imperators; Urugvajas Austrumu Republikas prezidents; Venecuēlas Savienoto Valstu prezidents;

Ar patiesu vēlmi censties saglabāt vispārēju mieru;

Apņēmušies ar visiem savā rīcībā esošiem līdzekļiem veicināt starptautisku strīdu draudzīgu izšķiršanu;

Atzīstot solidaritāti, kas vieno civilizētu nāciju sabiedrības locekļus;

Vēloties paplašināt likuma varas valstību un nostiprināt izpratni par starptautiskas justīcijas vērtīgumu;

Pārliecināti, ka pastāvīga, visiem pieejama Arbitrāžas Tribunāla izveide neatkarīgu valstu starpā būs vērā ņemams ieguldījums šī mērķa sasniegšanai;

Ievērojot priekšrocības, kuras rada arbitrāžas procedūras vispārēja un atbilstoša organizācija;

Atbalstot Starptautiskās Miera Konferences augsti godājamā iniciatora viedokli, ka ir nepieciešams Starptautiskā Līgumā noteikt vienlīdzības un tiesību principus, uz kuriem balstās valstu drošība un tautu labklājība;

Vēloties ar šo mērķi nodrošināt labāku Izmeklēšanas Komisiju un Arbitrāžas Tribunālu darbību praksē un atvieglot strīda izšķiršanu šķīrējtiesas ceļā gadījumos, kad pieļaujama vienkāršota procedūra;

Uzskatot par nepieciešamu pārskatīt noteiktās detaļās Pirmās Miera Konferences par starptautisko strīdu miermīlīgu izšķiršanu darbu un to pabeigt;

Augstās Līgumslēdzējas Puses ir nolēmušas šim nolūkam noslēgt jaunu Konvenciju un ir iecēlušās par saviem Pilnvarotajiem Pārstāvjiem šādas personas:

(šeit minēti Pilnvaroto Pārstāvju vārdi)

kas pēc sava pilnvarojuma iesniegšanas pienācīgā un atbilstošā veidā ir vienojušies par zemāk minēto:

 

I daļa

Vispārēja miera saglabāšana

1. pants

Līgumslēdzējas Valstis vienojas pielikt vislielākos pūliņus, lai nodrošinātu starptautisku domstarpību izšķiršanu miermīlīgā veidā, lai, cik vien tas iespējams, padarītu spēka pielietošanu starpvalstu attiecībās par nevajadzīgu.

II daļa

Atbalsts un starpniecība

2. pants

Līgumslēdzējas Valstis piekrīt, ka nopietnu nesaskaņu vai strīda gadījumā pirms ieroču pielietošanas tiks izmantots, cik vien tas ir iespējams, vienas vai vairāku draudzīgo Valstu atbalsts vai starpniecība.

3. pants

Neatkarīgi no šīs iespējas Līgumslēdzējas Valstis uzskata par nepieciešamu un vēlamu, lai viena vai vairākas Valstis, kas nav iesaistītas strīdā, pēc savas iniciatīvas un, ciktāl to var atļaut apstākļi, piedāvātu savu atbalstu vai starpniecību Valstīm, kuru starpā radušās nesaskaņas.

Valstīm, kas nav iesaistītas strīdā, ir tiesības piedāvāt savu atbalstu vai starpniecību pat karadarbības laikā.

Neviena no strīdā iesaistītajām pusēm nevar uzskatīt šo tiesību izmantošanu par nedraudzīgu rīcību.

4. pants

Starpnieka loma ietver pretējo pretenziju samierināšanu un aizvainojuma jūtu apmierināšanu, kas var pastāvēt to Valstu starpā, kurām ir radušās nesaskaņas.

5. pants

Starpnieka funkcijas beidzas, kad viena no strīdā iesaistītajām pusēm vai pats starpnieks paziņo, ka tā piedāvātie samierināšanas līdzekļi netiek pieņemti.

6. pants

Atbalstam un starpniecībai, kas tiek veikta pēc strīdā iesaistīto pušu lūgumu vai pēc strīdā neiesaistītu Valstu iniciatīvas, ir vienīgi konsultatīvs raksturs, un tiem nekad nav saistoša spēka.

7. pants

Starpniecības pieņemšana nevar, ja vien nepastāv vienošanās par pretējo, pārtraukt, aizkavēt vai traucēt mobilizāciju vai citus pasākumus, gatavojoties karam.

Ja tā notiek pēc karadarbības uzsākšanas, ja nav vienošanās par pretējo, notiekošās militārās operācijas netiek pārtrauktas.

8. pants

Līgumslēdzējas Valstis piekrīt ieteikt izmantot ja to atļauj apstākļi, īpašu starpniecību šādā veidā:

Nopietnu nesaskaņu gadījumā, kas apdraud mieru, katra no Valstīm, kuru starpā šīs nesaskaņas pastāv, izvēlas Valsti, kurai tā uztic misiju nodibināt tiešus sakarus ar otrās puses izvēlēto Valsti ar mērķi novērst miermīlīgu attiecību pārtraukšanu.

Šī mandāta darbības laikā, kura ilgums, ja vien nav noteikta cita kārtība, nevar pārsniegt trīsdesmit dienas, strīdā iesaistītās Valstis pārtrauc visus tiešos sakarus par strīda priekšmetu, kas tiek uzskatīts par nodotu vienīgi Valstu — starpnieču ziņā, kam ir jāvelta visas pūles, lai to atrisinātu.

Miermīlīgu attiecīgu noteiktas pārtraukšanas gadījumā šīm Valstīm tiek uzticēts uzdevums kopīgi izmantot jebkuru iespēju atjaunot mieru.

 

III daļa

Starptautiskās Izmeklēšanas

Komisijas

9. pants

Starptautiska rakstura strīdos, kuri neskar ne godu, ne vitālas intereses, un rodas viedokļu atšķirības dēļ par faktiskiem jautājumiem, Līgumslēdzējas Valstis uzskata par nepieciešamu un vēlamu, lai puses, kas nav spējušas panākt vienošanos ar diplomātiskiem līdzekļiem, izveido, ciktāl to atļauj apstākļi, Starptautisku Izmeklēšanas Komisiju, lai sekmētu šo strīdu atrisināšanu, noskaidrojot faktus ar bezkaislīgas un rūpīgas izmeklēšanas palīdzību.

10. pants

Starptautiskās Izmeklēšanas Komisijas tiek izveidotas ar īpašu līgumu starp strīdā iesaistītajām pusēm.

Izmeklēšanas Konvencija nosaka izskatāmos faktus; tā nosaka veidu un laiku, kad Komisija ir jāizveido un Komisāru pilnvaru apjomu.

Tā arī nosaka, ja ir tāda nepieciešamība, kur jāatrodas Komisijas sēdeklim, un vai tā var pārvietoties uz citu vietu, valodu, kuru Komisija izmanto, un valodas, kuru izmantošana Komisijas priekšā ir atļauta, kā arī datumu, kurā ikvienai pusei ir jāiesniedz savs faktu izklāsts, un, vispārīgiem vārdiem runājot, visus nosacījumus, par kuriem puses ir vienojušās.

Ja puses uzskata par nepieciešamu iecelt Tiesas Padomniekus, Izmeklēšanas Konvencija nosaka viņu atlases veidu un viņu pilnvaru apjomu.

11. pants

Ja Izmeklēšanas Komisija nav noteikusi, kur ir jāatrodas Komisijas sēdeklim, tas atradīsies Hāgā.

Sanāksmju vietu, kas ir noteikta, Komisija var mainīt vienīgi ar pušu piekrišanu.

Ja Izmeklēšanas Konvencija nav noteikusi, kādas valodas ir jālieto, šo jautājumu izlemj Komisija.

12. pants

Ja nav vienošanās par citu kārtību, Izmeklēšanas Komisijas tiek izveidotas šīs Konvencijas 45. un 57. pantā noteiktajā kārtībā.

13. pants

Ja kāds no Komisāriem vai kāds no Tiesas Padomniekiem, ja tādi ir, nomirst, atkāpjas no amata, vai kāda iemesla dēļ nespēj izpildīt savas funkcijas, brīvā amata aizpildīšanai tiek ievērota tā pati procedūra, kas tika ievērota iecelšanas gadījumā.

14. pants

Pusēm ir tiesības iecelt īpašus pārstāvjus, kas piedalās Izmeklēšanas Komisijas darbā, kuru pienākums ir pārstāvēt puses un darboties kā starpniekiem starp tām un Komisiju.

Viņi ir tālāk pilnvaroti pieņemt aizstāvību vai advokātus, kurus tie paši izvēlējušies, lai viņi iepazīstinātu ar to lietu un aizstāvētu to intereses Komisijas priekšā.

15. pants

Pastāvīgās Arbitrāžas Tiesas Starptautiskais Birojs darbojas kā kanceleja tām Komisijām, kuru sēdeklis atrodas Hāgā, un nodod savus birojus un personālu Līgumslēdzēju Valstu rīcībā Izmeklēšanas Komisijas vajadzībām.

16. pants

Ja Komisija tiekas citā vietā, bet ne Hāgā, tā ieceļ Ģenerālsekretāru, kura birojs darbojas kā kanceleja.

Kancelejas funkcija Prezidenta kontrolē ir veikt nepieciešamos pasākumus Komisijas sēdēm, protokola sagatavošanai, un visas izmeklēšanas laikā tā ir atbildīga par arhīviem, kas pēc tam tiek pārvesti uz Starptautisko Biroju Hāgā.

17. pants

Lai sekmētu Izmeklēšanas Komisiju izveidi un darbību, Līgumslēdzējas Valstis iesaka šādus noteikumus, kas ir piemērojami izmeklēšanas procedūrai, ja vien puses nepieņem citus noteikumus.

18. pants

Komisija nosaka procedūras detaļas, kas nav noteiktas speciālajā Izmeklēšanas Konvencijā vai šajā Konvencijā, un veic visas formalitātes, kas ir nepieciešamas attiecībā uz pierādījumiem.

19. pants

Izmeklēšanas laikā ir jāuzklausa abas puses.

Noteiktajos datumos ikviena puse nodod Komisijai un otrajai pusei faktu izklāstus, ja tādi ir, un visos gadījumos aktus un dokumentus, kuras tā uzskata par noderīgiem patiesības noskaidrošanai, kā arī liecinieku un ekspertu sarakstu, kuru liecības, pēc puses vēlēšanās, būtu jāuzklausa.

20. pants

Ar Valstu piekrišanu Komisijai ir tiesības uz laiku pārvietoties uz jebkuru vietu, kura, pēc tās ieskata, būtu noderīga šai izmeklēšanai vai nosūtīt tur vienu vai vairākus tās locekļus. Atļauja ir jālūdz no tās Valsts, kuras teritorijā tiek ierosināts veikt izmeklēšanu.

21. pants

Ikviena izmeklēšana un ikviena apkārtnes izpēte ir veicama pušu pārstāvju un aizstāvības klātbūtnē vai pēc tam, kad viņi ir tikuši atbilstošā kārtā pieaicināti.

22. pants

Komisijai ir tiesības prasīt no ikvienas puses paskaidrojumus un informāciju, kuru tā uzskata par nepieciešamu.

23. pants

Puses apņemas nodrošināt Izmeklēšanas Komisiju, cik vien pilnīgi tas, viņuprāt, ir iespējams, ar visiem līdzekļiem un iespējām, kas ir nepieciešamas, lai tā pilnībā iepazītos un precīzi izprastu attiecīgos jautājumus.

Tās apņemas izmantot to rīcībā esošos līdzekļus saskaņā ar savas valsts normatīvajiem aktiem, lai nodrošinātu to teritorijā esošo liecinieku un ekspertu ierašanos, kas ir uzaicināti stāties Komisijas priekšā.

Ja liecinieki vai eksperti nevar stāties Komisijas priekšā, puses veiks pasākumus, lai viņu liecības uzklausītu viņu pašu valsts kompetentas amatpersonas.

24. pants

Par visiem paziņojumiem, kas Komisijai jānosūta trešās Līgumslēdzējas Valsts teritorijā, Komisija vēršas tieši pie minētās Valsts valdības. Tas pats noteikums attiecas uz pasākumiem, kas tiek veikti uz vietas, lai nodrošinātu liecības.

Lūgumi šim nolūkam ir izpildāmi, ciktāl to atļauj minētās Valsts rīcībā esošie līdzekļi saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem. Tie nevar tikt noraidīti, ja vien attiecīgā Valsts neuzskata, ka to iecere ir kaitēt tās suverēnajām tiesībām vai tās drošībai.

Komisijai būs arī vienmēr tiesības darboties ar tās Valsts starpniecību, kuras teritorijā atrodas Komisijas sēdeklis.

25. pants

Liecinieki un eksperti tiek izsaukti pēc pušu lūgumu vai tos izsauc pati Komisija pēc savas iniciatīvas, un ikvienā gadījumā ar tās Valsts valdības starpniecību, kuras teritorijā tie atrodas.

Liecinieki tiek uzklausīti secībā un atsevišķi pārstāvju un aizstāvības klātbūtnē, un Komisijas noteiktajā kārtībā.

26. pants

Liecinieku nopratināšanu veic Prezidents.

Taču Komisijas locekļi var uzdot ikvienam lieciniekam jautājumus, kuri, pēc viņu domām, var parādīt un papildināt viņa liecību, vai arī gūt informāciju par jebkuru jautājumu attiecībā uz liecinieku patiesības noskaidrošanai pieļaujamajos ietvaros.

Pušu pārstāvji un aizstāvība nevar pārtraukt liecinieku, kad tas dod liecību, vai uzdot tam jebkādu tiešu jautājumu, bet tie var lūgt Prezidentu uzdot papildjautājumus lieciniekam, kurus tie uzskata par nepieciešamiem.

27. pants

Lieciniekam nav atļauts, dodot savu liecību, neko lasīt no iepriekš sagatavota uzmetuma. Taču Prezidents var tam atļaut ieskatīties piezīmēs vai dokumentos, ja minēto faktu raksturs rada nepieciešamību tos izmantot.

28. pants

Liecinieka liecības protokols tiek uzrakstīts tūlīt nekavējoties un tiek nolasīts lieciniekam. Pēdējais var izdarīt tajā izmaiņas un papildinājumus, kurus tas uzskata par nepieciešamiem, kas tiks ieprotokolēti viņa paziņojuma beigās.

Kad lieciniekam ir nolasīts viss viņa paziņojums, viņš tiek lūgts to parakstīt.

29. pants

Pārstāvji ir pilnvaroti izmeklēšanas norises gaitā vai tās noslēgumā iesniegt Komisijai un otrajai pusei rakstiski paziņojumus, pieprasījumus vai faktu kopsavilkumus, kurus tie uzskata par noderīgiem patiesības noskaidrošanai.

30. pants

Komisija apsver savus lēmumus slēgtā sanāksmē, un lēmuma pieņemšanas procedūra ir slepena.

Visi jautājumi tiek izlemti ar Komisijas locekļu vairākumu.

Ja kāds loceklis atsakās balsot, šis fakts ir ierakstāms Protokolā.

31. pants

Komisijas sēdes nav atklātas, ne arī Protokoli un dokumenti, kas saistīti ar izmeklēšanu tiek publicēti, tas tiek darīts vienīgi tad, ja attiecīgu lēmumu pieņem Komisija ar pušu piekrišanu.

32. pants

Pēc tam, kad puses ir iesniegušas visus paziņojumus un pierādījumus, un liecinieki ir tikuši uzklausīti, Prezidents pasludina izmeklēšanu par pabeigtu, un Komisija pasludina pārtraukumu, lai pārdomātu un sastādītu savu Ziņojumu.

33. pants

Ziņojumu paraksta visi Komisijas locekļi.

Ja kāds no locekļiem atsakās to parakstīt, šis fakts tiek minēts; taču tas neietekmē Ziņojuma spēkā esamību.

34. pants

Komisijas Ziņojums tiek nolasīts atklātā sanāksmē, kurā piedalās vai uz kuru atbilstošā kārtā ir izsaukti pušu pārstāvji un aizstāvība.

Katrai pusei tiek izsniegts Ziņojuma eksemplārs.

35. pants

Komisijas Ziņojums aprobežojas ar faktu konstatāciju, un tam nekādā ziņā nav arbitrāžas lēmuma raksturs. Tas atstāj pusēm pilnīgu brīvību izlemt, kāds juridiskais spēks piešķirams paziņojumam.

36. pants

Ikviena puse pati apmaksā savu izdevumus, kā arī vienlīdzīgu daļu no Komisijas radītajiem izdevumiem.

 

IV daļa

Starptautiskā arbitrāža

I nodaļa. Arbitrāžas sistēma

37. pants

Starptautiskās arbitrāžas mērķis ir strīdu izšķiršana valstu starpā, ko veic šo valstu izvēlēti tiesneši, un kas notiek, balstoties uz cieņu pret likumu.

Arbitrāžas izmantošana netieši apliecina apņemšanos labticīgi pakļauties Lēmumam.

38. pants

Attiecībā uz juridiskas dabas jautājumiem un it īpaši starptautisko konvenciju interpretāciju vai piemērošanu Līgumslēdzējas Valstis atzīst arbitrāžu par visefektīvāko un tai pašā laikā vistaisnīgāko līdzekli strīdu izšķiršanai, kurus nav izdevies izšķirt diplomātiskā ceļā.

Tādējādi būtu vēlams, lai strīdos par augstākminētajiem jautājumiem, ja tādi rastos, Līgumslēdzējas Valstis izmantotu arbitrāžu, ciktāl to atļauj apstākļi.

39. pants

Arbitrāžas Konvencija tiek noslēgta par jau esošajiem jautājumiem vai par jautājumiem, kuru rašanās ir iespējama.

Tā var attiekties uz jebkuru strīdu vai vienīgi noteiktas kategorijas strīdus.

40. pants

Neatkarīgi no vispārējiem vai privātiem Līgumiem, kas skaidri nosaka obligātu arbitrāžas izmantošanu Līgumslēdzējām Valstīm, minētās Valstis atstāj sev tiesības noslēgt jaunus Līgumus, vispārējus vai konkrētus, lai attiecinātu obligāto arbitrāžu uz visiem gadījumiem, kurus, pēc Valstu ieskatiem, ir iespējams nodot arbitrāžai.

II nodaļa. Pastāvīgā

Arbitrāžas Tiesa

41. pants

Lai sekmētu tūlītēju vēršanos pie arbitrāžas starptautisku nesaskaņu gadījumā, kuras nav bijis iespējams atrisināt diplomātiskā ceļā, Līgumslēdzējas Valstis apņemas uzturēt Pastāvīgu Arbitrāžas Tiesu, kā to noteica Pirmā Miera Konference, kas ir pieejama visu laiku un darbojas saskaņā ar procedūras noteikumiem, kas iekļauti šajā Konvencijā, ja vien puses nevienojas par citu kārtību.

42. pants

Pastāvīgās Tiesas kompetencē ir visu arbitrāžas lietu izskatīšana, ja vien puses nevienojas izveidot speciālu Tribunālu.

43. pants

Pastāvīgās Tiesas sēdeklis atrodas Hāgā.

Starptautisks Birojs kalpo par Tiesas kanceleju. Tas ir sakaru uzturēšanas kanāls attiecībā uz Tiesas sanāksmēm; tas atbild par arhīviem un kārto visas administratīvās lietas.

Līgumslēdzējas Valstis apņemas nosūtīt Birojam pēc iespējas ātrāk jebkuru to starpā panāktu arbitrāžas noteikumu apstiprinātu kopiju, kā arī jebkura Lēmuma kopiju, ko attiecībā uz tām ir pieņēmis speciāls Tribunāls.

Tās arī apņemas nosūtīt Birojam likumus, noteikumus un dokumentus, kas parāda Tiesas noteikto Lēmumu izpildi.

44. pants

Ikviena Līgumslēdzēja Valsts izvēlas kā maksimumu četras personas, kas ir atzītas autoritātes starptautisko tiesību jautājumos, ar visaugstāko morālo reputāciju un kas ir gatavas izņemties Šķīrējtiesneša pienākumus.

Tādā veidā izvēlētās personas tiek ierakstītas Tiesas Locekļu sarakstā, kuru Birojs dara zināmu visām Līgumslēdzējām Valstīm.

Birojs paziņo Līgumslēdzējām Valstīm par jebkurām izmaiņām Šķīrējtiesnešu sarakstā.

Divas vai vairāk Valstis var vienoties izvēlēties vienu vai vairākus kopīgus Locekļus.

To pašu personu var izvēlēties dažādas Valstis. Tiesas Locekļi tiek iecelti amatā uz sešiem gadiem. Šo amata pilnvaru termiņu var atjaunot.

Ja Tiesas Loceklis nomirst vai atkāpjas no amata, brīvā amata aizpildīšanai tiek ievērota tā pati procedūra, kas tika ievērota, viņu ieceļot amatā. Šai gadījumā Tiesnesis tiek iecelts amatā uz jaunu sešu gadu termiņu.

45. pants

Ja Līgumslēdzējas Valstis vēlas vērsties pie Pastāvīgās Tiesas, lai izšķirtu strīdu, kas radies to starpā, Šķīrējtiesnešus, kuri tiek aicināti izveidot Tribunālu, kura jurisdikcijā būs šī strīda izšķiršana, ir jāizvēlas no Tiesas Locekļu vispārējā saraksta.

Ja puses tieši nepiekrīt Arbitrāžas Tribunāla sastāvam, tiek ievērota šāda kārtība:

Ikviena puse ieceļ divus Šķīrējtiesnešus, no kuriem tikai viens var būt tās pilsonis vai kuru izvēlas no to personu vidus, kurus attiecīgā puse ir izvēlējusies par Pastāvīgās Tiesas Locekļiem. Šie Šķīrējtiesneši kopā izvēlas Virsšķīrējtiesnesi.

Ja balsis sadalās vienādi, Virsšķīrējtiesneša izvēle tiek uzticēta trešajai Valstij, kuru puses izvēlas pēc savstarpējas vienošanās.

Ja par šo jautājumu netiek panākta vienošanās, ikviena puse izvēlas citu Valsti, un Virsšķīrējtiesneša izvēli veic šādā veidā izvēlētās Valstis kopīgi.

Ja divu mēnešu laikā šīs abas Valstis nevar panākt vienošanos, ikviena no tām piedāvā divus kandidātus no Pastāvīgās Tiesas Locekļu saraksta, izņemot pušu izvēlētos locekļus un tiesas locekļus, kas nav šo valstu pilsoņi. Izlozes ceļā tiek noteikts, kurš no šādā veidā piedāvātajiem kandidātiem būs Virsšķīrējtiesnesis.

46. pants

Tādā veidā izveidojušas Tribunālu, puses paziņo Birojam par savu lēmumu griezties Tiesā, viņu "Kompromisa — mierizlīguma" tekstu un Šķīrējtiesnešu vārdus.

Birojs nekavējoties nosūta ikvienam Šķīrējtiesnesim "Kompromisu — mierizlīgumu" un Tribunāla pārējo locekļu vārdus.

Tribunāls sanāk kopā pušu noteiktajā datumā. Birojs veic visus sanāksmei nepieciešamos pasākumus.

Tribunāla locekļi, pildot savus pienākumus un atrodoties ārpus savas valsts robežām, bauda diplomātiskās privilēģijas un imunitātes.

47. pants

Birojs ir pilnvarots nodot savas telpas un personālu Līgumslēdzēju Valstu rīcībā jebkuras speciālas Arbitrāžas Valdes vajadzībām.

Pastāvīgās Tiesas jurisdikcija var noteikumos paredzēto nosacījumu ietvaros tikt attiecināta uz strīdiem starp Valstīm, kas nav Līgumslēdzējas Valstis, vai starp Līgumslēdzējām Valstīm un Valstīm, kas nav Līgumslēdzējas Valstis, ja puses ir vienojušās vērsties pie šī Tribunāla.

48. pants

Līgumslēdzējas Valstis uzskata par savu pienākumu gadījumā, ja starp divām vai vairāk Līgumslēdzējām Valstīm draud izraisīties nopietns strīds, atgādināt pēdējām, ka tām ir pieejama Pastāvīgā Tiesa.

Tādējādi tās paziņo, ka atgādinājums par šīs Konvencijas noteikumiem pusēm, kuru starpā radies strīds, un miera interesēs dotais padoms vērsties pie Pastāvīgās Tiesas var tikt uzskatīts vienīgi par draudzīgu rīcību.

Divu Valstu starpā esoša strīda gadījumā viena no tām var vienmēr adresēt Starptautiskajam Birojam paziņojumu, ka tā būtu gatava nodot strīdu arbitrāžai.

Birojam ir nekavējoties jāinformē otrā Valsts par šo paziņojumu.

49. pants

Pastāvīgā Administratīvā Padome, kas sastāv no Līgumslēdzēju Valstu diplomātiskajiem pārstāvjiem, kas akreditēti Hāgā, un Nīderlandes Ārlietu ministra, kas darbosies kā Prezidents, tiek uzticēta Starptautiskā Biroja vadība un kontrole.

Padome nosaka savus procedūras noteikumus un visus pārējos nepieciešamos noteikumus.

Tā izlemj visus administrācijas jautājumus, kas var rasties Tiesas darbības sakarā.

Tai ir pilnīga kontrole pār Biroja amatpersonu un darbinieku iecelšanu amatā, atstādināšanu vai atlaišanu no amata.

Tā nosaka maksājumus un algas, kā arī kontrolē vispārējos izdevumus.

Savlaicīgi sasauktās sanāksmēs deviņu locekļu klātbūtne ir pietiekama, lai Padomes diskusijas būtu spēkā esošas. Lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu.

Padome nekavējoties paziņo Līgumslēdzējām Valstīm tās pieņemtos noteikumus. Tā sniedz Valstīm ikgadēju Ziņojumu par Tiesas darbu, administrācijas darbību un izdevumiem. Ziņojums satur arī kopsavilkumu par to, kas ir svarīgs dokumentos, kurus Birojam nodevušas Valstis saskaņā ar 43. panta 3. un 4. paragrāfu.

50. pants

Biroja izdevumus sedz Līgumslēdzējas Valstis saskaņā ar proporciju, kas noteikta Pasaules Pasta Savienības Starptautiskajam Birojam.

Izdevumi, kas ir jāapmaksā Valstīm, kas pievienojas Konvencijai, tiek aprēķināti no datuma, kad viņu pievienošanās stājas spēkā.

III nodaļa. Arbitrāžas procedūra

51. pants

Lai veicinātu arbitrāžas attīstību, Līgumslēdzējas Valstis ir vienojušās par šādiem arbitrāžas procedūrai piemērojamiem noteikumiem, ja vien puses nav vienojušās par citiem noteikumiem:

52. pants

Valstis, kas vērsušās pie arbitrāžas, paraksta "Kompromisu — mierizlīgumu", kurā tiek skaidri noteikts strīda priekšmets, termiņš, kas dots Šķīrējtiesnešu iecelšanai, veids, kārtība un termiņš, kad 63. pantā minētie pasākumi veicami, kā arī summas lielums, kuru katrai pusei ir jānogulda jau iepriekš, lai nodrošinātu izdevumu segšanu.

Līdzīgā kārtā "Kompromiss — mierizlīgums" nosaka, ja tas ir nepieciešams, veidu, kādā tiek iecelti Šķīrējtiesneši, jebkuras īpašas pilnvaras, kas var tikt dotas Tribunālam, vietu, kur tas sanāk, valodu, kuru tas lieto, kā arī valodas, kuru pielietojums Tribunāla priekšā tiek atļauts, un, vispārīgiem vārdiem runājot, visus nosacījumus, par kuriem puses ir vienojušās.

53. pants

Pastāvīgā Tiesa ir kompetenta izšķirt "Kompromisu — mierizlīgumu", ja puses ir ar mieru to izmantot šim nolūkam.

Tā ir arī kompetenta izšķirt strīdu, pat ja lūgumu izsaka tikai viena no pusēm, kad visi centieni panākt saprašanos pa diplomātiskajiem kanāliem, ir cietuši neveiksmi, šādu strīdu gadījumos:

2. Strīds, kas minēts vispārējā Arbitrāžas Līgumā, kas noslēgts vai atjaunots pēc tam, kad šī Konvencija ir stājusies spēkā, un paredz "Kompromisu — mierizlīgumu" visos jautājumos, un ne tieši, ne netieši neizslēdz no Tiesas kompetences "Kompromisa — mierizlīguma" izšķiršanu. Taču pie Tiesas nevar vērsties, ja otra puse paziņo, ka, pēc tās domām, strīds nepieder pie to strīdu kategorijas, kas nododamas obligātai arbitrāžai, ja vien Arbitrāžas Līgums nepiešķir Arbitrāžas Tribunālam tiesības izlemt šo sākotnējo jautājumu.

3. Strīds, kas rodas līguma parādu rezultātā, ko viena Valsts pieprasa no otras Valsts kā tās pilsoņiem piekrītošus, un kura izšķiršanas sakarā ir pieņemts arbitrāžas piedāvājums. Šī kārtība nav piemērojama, ja pieņemšana tiek pakļauta nosacījumam, ka "Kompromiss — mierizlīgums" ir jāizšķir kādā citā veidā.

54. pants

Iepriekšējā pantā iztirzātajos gadījumos "Kompromisu — mierizlīgumu" izšķir Komisija, kas sastāv no pieciem locekļiem, kas atlasīti 45. panta 3. — 6. paragrāfam noteiktajā kārtībā.

Piektais loceklis ir Komisijas prezidents ex officio (sava amata dēļ).

55. pants

Šķīrējtiesneša pienākumi var tikt uzticēti vienam pašam Šķīrējtiesnesim vai vairākiem Šķīrējtiesnešiem, kurus puses izvēlējušās pēc saviem ieskatiem vai izvēlējušās no Pastāvīgās Arbitrāžas Tiesas Locekļu vidus, kas izveidota saskaņā ar šo Konvenciju.

Ja puses nespēj panākt tiešu vienošanos attiecībā uz Tribunāla sastāvu, tiek ievērota 45. panta 3. — 6. paragrāfā noteiktā kārtība.

56. pants

Ja par šķīrējtiesnesi izvēlas Valsts monarhu vai valsts galvu, viņš nosaka arbitrāžas procedūru.

57. pants

Virsšķīrējtiesnesis ir Tribunāla Prezidents ex officio (sava amata dēļ).

Ja Tribunāla sastāvā nav Virsšķīrējtieneša, Tribunāls pats ieceļ Prezidentu.

58. pants

Ja "Kompromisu — mierizlīgumu" izšķir Komisija, kā noteikts 54. pantā, un, ja puses nav vienojušās par pretējo, Komisija pati izveido Arbitrāžas Tribunālu.

59. pants

Ja viens no sķīrējtiesnešiem nomirst vai atkāpjas no amata, vai kāda iemesla dēļ nespēj pildīt savas funkcijas, brīvā amata aizpildīšanai tiek ievērota tā pati procedūra, kas tika ievērota, ieceļot viņu amatā.

60. pants

Tribunāla sēdeklis atrodas Hāgā, ja vien puses nav izvēlējušās citu vietu.

Tribunāls var noturēt sēdes trešās Valsts teritorijā vienīgi ar šīs Valsts piekrišanu.

Tribunāls var mainīt noteikto sēdes vietu vienīgi ar pušu piekrišanu.

61. pants

Ja "Kompromisā — mierizlīgumā" nav atrisināts jautājums par valodām, kas ir jālieto, to izlemj Tribunāls.

62. pants

Pusēm ir tiesības iecel īpašus pārstāvjus, kas piedalās Tribunālā, lai darbotos kā starpnieki starp pusēm un Tribunālu.

Viņiem ir arī pilnvaroti savu tiesību un interešu aizstāvībai Tribunāla priekšā paturēt aizstāvību vai advokātus, kurus tie paši šim nolūkam ir iecēluši.

Pastāvīgās Tiesas Locekļi var darboties kā pārstāvji, aizstāvība vai advokāti vienīgi tās Valsts labā, kas tos iecēlusi par Tiesas Locekļiem.

63. pants

Parasti arbitrāžas procedūra sastāv no divām skaidri izteiktām fāzēm: pušu iesniegumiem un mutiskām diskusijām.

Pušu iesniegumi sastāv no lietu, iebildumu un, ja nepieciešams, atbilžu iesniegšanas Tribunāla locekļiem un pretējai pusei, kuru veic attiecīgie pārstāvji; puses pievieno tiem visus dokumentus, kas šajā lietā ir nepieciešami. Šie dokumenti var tikt nodoti tieši vai ar Starptautiskā Biroja starpnieka līdzdalību "Kompromisā — mierizlīgumā" noteiktajā kārtībā un laika posmā.

"Kompromisā — mierizlīgumā" noteikto laiku var pagarināt puses pēc to abpusējas vienošanās vai arī Tribunāls, ja pēdējais uzskata to par nepieciešamu taisnīga lēmuma pieņemšanai.

Diskusijas sastāv no pušu argumentu mutiska iztirzājuma Tribunāla priekšā.

64. pants

Ikviena dokumenta apstiprināta kopija, kuru iesniedz pirmā puse, ir jānodod otrajai pusei.

65. pants

Ja neiestājas īpaši apstākļi, Tribunāls nesanāk kopā līdz pušu iesniegumu daļas beigām.

66. pants

Diskusijas kontrolē Prezidents. Tās ir atklātas vienīgi tad, ja tādu lēmumu ir pieņēmis Tribunāls ar pušu piekrišanu.

Tās tiek pierakstītas protokolā, kuru sastāda Prezidenta iecelti Sekretāri. Šo protokolu paraksta Prezidents un viens no Sekretāriem, un vienīgi tas ir uzskatāms par autentisku.

67. pants

Pēc pušu iesniegumu noslēguma Tribunālam ir tiesības atteikties apspriest visus jaunos dokumentus, kurus kāda no pusēm vēlas tam iesniegt bez otras puses piekrišanas.

68. pants

Tribunālam ir rīcības brīvība ņemt vērā jaunos dokumentus, kuriem tā uzmanību ir vērsuši pušu pārstāvji vai aizstāvība.

Šai gadījumā Tribunālam ir tiesības pieprasīt iesniegt šos dokumentus, taču tā pienākums ir darīt to zināmu pretējai pusei.

69. pants

Tribunāls var arī prasīt pušu pārstāvjiem iesniegt visus dokumentus un var pieprasīt visus nepieciešamos paskaidrojumus. Atteikuma gadījumā Tribunāls to ņem vērā.

70. pants

Pušu pārstāvji un aizstāvība ir pilnvaroti iepazīstināt Tribunālu mutiski ar visiem argumentiem, kurus tie var uzskatīt par noderīgiem savas lietas aizstāvēšanā.

71. pants

Tiem ir tiesības izteikt iebildumus un jautājumus. Tribunāla lēmumi par šiem jautājumiem ir galīgi, un tie nevar būt par priekšmetu nekādās turpmākās diskusijās.

72. pants

Tribunāla locekļiem ir tiesības uzdot jautājumus pušu pārstāvjiem un aizstāvībai un pieprasīt no tiem paskaidrojumus par šaubīgiem jautājumiem.

Ne jautājumus, kurus Tribunāla locekļi uzdod diskusiju gaitā, ne arī to izteiktās piezīmes nevar tikt uzskatītas par Tribunāla kopējā viedokļa vai tā atsevišķu locekļu viedokļa izpausmi.

73. pants

Tribunāls ir pilnvarots paziņot savu kompetenci "Kompromisa — mierizlīguma", kā arī jebkuru citu Līgumu interpretēšanā, kas var šai sakarā tikt minēti, kā arī tiesību principu piemērošanā.

74. pants

Tribunālam ir tiesības izdot procedūras noteikumus par lietas izskatīšanu, noteikt veidus, kārtību un laiku, kurā ikvienai pusei ir jāpabeidz savi argumenti, kā arī kārtot visas formalitātes, kas ir nepieciešamas pierādījumu izskatīšanai.

75. pants

Puses apņemas sniegt Tribunālam pēc iespējas pilnīgāku informāciju, kas ir nepieciešama lietas izlemšanai.

76. pants

Attiecībā uz visiem paziņojumiem, kurus Tribunālam ir jānosūta trešās Līgumslēdzējas Valsts teritorijā, Tribunāls vēršas tieši pie šīs Valsts valdības. Tas pats noteikums attiecas uz pasākumiem, kas tiek veikti, lai nodrošinātu pierādījumus uz vietas.

Lūgumi šim nolūkam tiek izpildīti, ciktāl to pieļauj tās Valsts rīcībā esošie līdzekļi, kurai lūgums ir izteikts, saskaņā ar šīs valsts likumiem. Tie nevar tikt noraidīti, ja vien minētā Valsts neuzskata, ka to iecere ir kaitēt tās suverēnajām tiesībām vai tās drošībai.

Tiesai tāpat būs vienmēr tiesības darboties ar tās Valsts starpniecību, kuras teritorijā atrodas tās sēdeklis.

77. pants

Kad pušu pārstāvji un aizstāvība ir iesnieguši visus paskaidrojumus un pierādījumus savas lietas sakarā, Prezidents pasludina diskusijas par slēgtām.

78. pants

Tribunāls apsver savus lēmumus slēgtā sēdē, un tās procedūra ir slepena.

Visi jautājumi tiek izlemti ar Tribunāla locekļu vairākumu.

79. pants

Lēmumā ir jānorāda pamatojums, uz ko Lēmums tiek balstīts. Tajā tiek minēti Šķīrējtiesnešu vārdi, to paraksta Prezidents un Tiesas Reģistrators vai Sekretārs, kas darbojas kā Tiesas Reģistrators.

80. pants

Lēmums tiek nolasīts atklātā sēdē, kurā piedalās pušu pārstāvji un aizstāvji, vai kas ir attiecīgā kārtā uzaicināti piedalīties sēdē.

81. pants

Lēmums, kas tiek saskaņā ar noteikto kārtību pasludināts, un par kuru ir informēti pušu pārstāvji, izšķir strīdu galīgi un bez apelācijas tiesībām.

82. pants

Jebkurš strīds, kas var rasties pušu starpā attiecībā uz Lēmuma interpretāciju un izpildi, ja nav Līguma par pretējo, tiek iesniegts Tribunālam, kas šo Lēmumu pasludināja.

83. pants

Puses var "Kompromisā — mierizlīgumā" paredzēt sev tiesības pieprasīt Lēmuma pārskatīšanu.

Šai gadījumā, kā arī ja nav Līguma par pretējo, pieprasījums ir jāadresē Tribunālam, kas Lēmumu pasludināja. To var izdarīt vienīgi sakarā ar kāda jauna fakta atklāšanu, kas var izšķiroši ietekmēt Lēmumu, un kas nebija zināms Tribunālam un pusei, kas pieprasīja tā pārskatīšanu laikā, kad diskusija tika slēgta.

Procedūru pārskatīšanai var noteikt ar Tribunāla lēmumu, kurā ir norādīta jauna fakta eksistence, atzīstot, ka tas atbilst iepriekšējā paragrāfā aprakstītajām pazīmēm, un kas pasludina, ka uz šī pamata pieprasījums ir pieņemams.

"Kompromiss — mierizlīgums" nosaka laika posmu, kurām ir iesniedzams pārskatīšanas pieprasījums.

84. pants

Lēmums ir saistošs vienīgi strīdā iesaistītajām pusēm.

Ja tas attiecas uz kādas Konvencijas interpretāciju, kurai ir pievienojušās Valstis, kas nav strīdā iesaistītās puses, visas parakstītājas Valstis tiek par to savlaicīgi informētas. Ikvienai no šīm Valstīm ir tiesības iejaukties lietā. Ja šīs tiesības izmanto viena vai vairākas valstis, Lēmumā ietvertā interpretācija ir vienlīdz saistoša arī šīm valstīm.

85. pants

Ikviena puse pati apmaksā savus izdevumus un vienlīdzīgu daļu no Tribunāla izdevumiem.

IV nodaļa. Arbitrāža,

pielietojot vienkāršotu procedūru

86. pants

Lai sekmētu arbitrāžas sistēmas darbību strīdos, kuros ir iespējams piemērot vienkāršotu procedūru, Līgumslēdzējas Valstis pieņem zemāk minētos noteikumus, kas tiek ievēroti, ja nav noteikta cita kārtība, kā arī tiek ievērota atruna, ka, ciktāl tas ir iespējams, tiek piemēroti III nodaļas noteikumi.

 

87. pants

Ikviena no strīdā iesaistītajām pusēm ieceļ Šķīrējtiesnesi. Tādā veidā ieceltie divi Šķīrējtiesneši ievēlas Virsšķīrējtiesnesi. Ja viņi nespēj panākt vienošanos šajā jautājumā, ikviens no Šķīrējtiesnešiem izvirza divus kandidātus no Pastāvīgās Tiesas locekļu vispārējā saraksta, izņemot tos locekļus, kurus iecēlusi ikviena no pusēm un kas nav šo pušu pilsoņi; izlozes ceļā tiek noteikts, kurš no tādā veidā izvirzītajiem kandidātiem būs Virsšķīrējtiesnesis.

Virsšķīrējtiesnesis vada Tribunāla sēdes, kas pieņem lēmumus ar balsu vairākumu.

88. pants

Ja nav nekādas iepriekšējas vienošanās, Tribunāls, tiklīdz tas ir izveidots, nosaka laika posmu, kura ietvaros abām pusēm ir jāiesniedz Tribunālam savas attiecīgās lietas.

89. pants

Ikvienu pusi Tribunālā pārstāv pārstāvis, kas darbojas kā starpnieks starp Tribunālu un valdību, kas to iecēlusi.

90. pants

Procedūra tiek veikta vienīgi rakstiski. Taču ikvienai pusei ir tiesības pieprasīt, lai tiktu izsaukti liecinieki un eksperti. Tribunālam, no savas puses, ir tiesības pieprasīt mutiskus paskaidrojumus no abu pušu pārstāvjiem, kā arī no ekspertiem un lieciniekiem, kuru ierašanos Tiesā tas var uzskatīt par lietderīgu.

V daļa

Noslēguma noteikumi

91. pants

Šī Konvencija, kas tiek ratificēta saskaņā ar noteikto kārtību, nomaina Līgumslēdzēju Valstu starpā noslēgto 1899.gada 29.jūlija Konvenciju par starptautisku strīdu miermīlīgu izšķiršanu.

92. pants

Šī Konvencija tiek ratificēta pēc iespējas ātrāk.

Ratifikācijas dokumenti tiek nodoti glabāšanā Hāgā.

Pirmā ratifikācijas dokumentu nodošana glabāšanā tiek atzīmēta proces – verbal — oficiālā rakstiskā protokolā, kuru paraksta Valstu Pārstāvji, kas tajā piedalās, un Nīderlandes ārlietu ministrs.

Turpmāko ratifikācijas dokumentu nodošana glabāšanā tiek veikta, nosūtot rakstisku paziņojumu, kas adresēts Nīderlandes valdībai, un kam ir pievienots ratifikācijas dokuments.

Nīderlandes valdība nekavējoties nosūta pa diplomātiskajiem kanāliem noteiktajā kārtībā apstiprināto proces – verbal — oficiālā rakstiskā protokola — kopiju par pirmo ratifikācijas dokumentu nodošanu glabāšanā, par iepriekšējā paragrāfā minētajiem paziņojumiem un ratifikācijas dokumentiem Valstīm, kas uzaicinātas uz Otro Miera Konferenci, kā arī tām Valstīm, kas ir pievienojušās Konvencijai. Iepriekšējā paragrāfā iztirzātajos gadījumos minētā Valdība vienlaicīgi informē Valstis par datumu, kad tā saņēma paziņojumu.

93. pants

Valstis, kas nav parakstījušas Konvenciju, bet kas ir bijušas uzaicinātas uz Otro Miera Konferencei, var pievienoties šai Konvencijai.

Valsts, kas vēlas pievienoties Konvencijai, rakstiski paziņo par savu nodomu Nīderlandes valdībai, nosūtot tai pievienošanās aktu, kas tiek ievietots minētās valdības arhīvā.

Šī valdība nekavējoties nosūta visām pārējām Valstīm, kas uzaicinātas uz Otro Miera Konferenci, noteiktajā kārtībā apstiprinātu paziņojuma, kā arī pievienošanās akta kopiju, minot datumu, kad tā saņēmusi šo paziņojumu.

 

94. pants

Nosacījumi, uz kuriem Valstis, kas nav tikušas uzaicinātas uz Otro Miera Konferenci, var pievienoties šai Konvencijai, veido turpmāka Līguma priekšmetu Līgumslēdzēju Valstu starpā.

95. pants

Attiecībā uz Valstīm, kas nav piedalījušās pirmajā ratifikācijas dokumentu nodošanā glabāšanai šī Konvencija stājas spēkā sešdesmit dienas no šīs nodošanas proces – verbal — oficiālā rakstiskā protokola datuma, bet to Valstu gadījumā, kas to ratificē vai kas tai pievienojas pēc tam, šī Konvencija stājas spēkā sešdesmit dienas pēc datuma, kad Nīderlandes valdība ir saņēmusi to ratifikācijas vai pievienošanās paziņojumu.

96. pants

Ja viena no Līgumslēdzējām Valstīm vēlas denonsēt šo Konvenciju, tā rakstiski paziņo par denonsāciju Nīderlandes valdībai, kas nekavējoties nosūta attiecīgi apstiprinātu paziņojuma kopiju visām pārējām Valstīm, informējot tās par datumu, kurā paziņojums tika saņemts.

Denonsācija ir spēkā vienīgi attiecībā uz Valsti, kas sniegusi šo paziņojumu, un vienu gadu pēc tam, kad paziņojums ir sasniedzis Nīderlandes valdību.

97. pants

Nīderlandes ārlietu ministra kārtotajā reģistrā tiek norādīts datums, kad ratifikācijas dokumentu nodoti glabāšanā saskaņā ar 92. panta 3. un 4. paragrāfu, kā arī datums, kurā ir saņemts paziņojums par pievienošanos Konvencijai (93. pants, 2. paragrāfs) vai par denonsāciju (96.pants, 1.paragrāfs).

Ikvienai Līgumslēdzējai Pusei ir tiesības gūt pieeju šim reģistram un saņemt no tā atbilstošā kārtā apstiprinātus izrakstus.

Apstiprinot augstāk teikto, šo Konvenciju ir parakstījuši Pilnvarotie pārstāvji.

Pieņemta Hāgā, 1907.gada 18.oktobrī vienā eksemplārā, kas tiek glabāts Nīderlandes valdības arhīvā un kura attiecīgi apstiprinātas kopijas tiek nosūtītas pa diplomātiskajiem kanāliem Līgumslēdzējām Valstīm.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!