Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.03.1995., Nr. 36 https://www.vestnesis.lv/ta/id/34192

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Lauku attīstības fonds" darbības koncepcija

Vēl šajā numurā

08.03.1995., Nr. 36

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

2. marta sēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr.34., 35.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

P.Putniņš (LZS). Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Veidojas jau faktiski diezgan tāda odioza situācija attiecībā uz šo nodokli. Kāpēc? Pievienotās vērtības nodoklis ir ārkārtīgi sarežģīta kategorija, un arī speciālisti savā starpā kādreiz sastrīdās gluži par lietas būtību. Izrādās, ka tur ir diferencēšanās iespēja, kurā gadījumā ir izdevīgas atlaides pievienotās vērtības nodokļa sakarā un kurā ne. Bet mūs mulsina, un tieši mūsu komisija ar to visvairāk saskarās, ka, lūk, ieintersēti šā nodokļa atlaidēs ir tieši šie lietas darītāji. Un šajā gadījumā Kultūras pieminekļu inspekcijas vadība Dambja kunga personā, šajā gadījumā Kultūras ministrijas ekonomikas nodaļa. Kāpēc tās tā ir? Kur ir tas izdevīgums, kāpēc viņi alkst, lai šis nodoklis tiktu atlaists likumā noteiktā kārtībā? Mēs ļoti daudz konstultējāmies, arī faktiski visu starpbrīdi šeit ziedojām, ar Kodoliņa kungu un Počas kundzi, lai vēlreiz šo jautājumu iztirzātu. Kāpēc kino ļaudis, teiksim, kino ražotāji alkst, lai šis nodoklis tiktu atlaists? Kaut arī šeit mūsu speciālisti pierāda, ka tas ir neizdevīgi. Kā mums nodrošināt šo skaidrojumu šeit pašiem sev un plašai sabiedrībai pēc lietas būtības. Kur ir šī pretruna? Kāpēc ir šie darītāji par to, lai šis nodoklis tiktu atlaists, un mūsu teorētiķi, mūsu Finansu ministrijas speciālisti pierāda pretējo? Un šī skaidrojuma nekad nebūs par daudz arī plašākas auditorijas priekšā, un es personiski esmu pateicīgs par katru zināšanu šajā nozarē, jo neorientējas cilvēki šajā jautājumā. Vai arī tur slēpjas kaut kas cits? Paldies, bet es domāju, ka vajadzētu arī šo jautājumu likt uz balsošanu vai arī ar savu skaidrojumu Kodoliņa kungam mūs pārliecināt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai referente vēlas runāt? Lūdzu! Lūdzu, A.Kodoliņš - Ministru kabineta pārstāvis.

A.Kodoliņš (Ministru kabineta pārstāvis). Cienījamie deputāti! Bez šaubām, šis ir ļoti sarežģīts nodoklis, un ir ļoti dažādas situācijas, ka vienai vai otrai personai ceļas izdevīgums vai zaudējumi no šī nodokļa piemērošanas. Pamatā šo nodokli maksā patērētājs. Tas pēc definīcijas ir patēriņa nodoklis. Un šajā konkrētajā gadījumā kas tad ir patērētājs? Patērētājs šajā konkrētajā gadījumā, tātad pie šiem glabšanas darbiem, ir valsts, tas, kas pasūta glabšanas darbus. Pieņemot šādu redakciju, mēs it kā radam izdevīgumu valstij. Bet kas tad ir zaudētājs? Zaudētājs ir valsts budžets, un mēs vienlaicīgi arī radam zaudējumus valstij, tas ir principā proporcionāli. Ieguvums un zaudējums. Bet vai šajā procesā ir vēl kāds zaudētājs? Šajā konkrētajā gadījumā ir šis konkrētais trešais zaudētājs. Un šis konkrētais trešais zaudētājs ir tā firma, tas būvniecības uzņēmums, kas veiks šos glābšanas darbus, jo viņam tātad būs liegts veikt normālus priekšnodokļu atskaitījumus. Un tieši šo apstākļu dēļ, manuprāt, šis priekšlikums tomēr nebūtu atbalstāms, jo vairāk tāpēc, ka ir konkrētas problēmas, kas jau ir bijušas. Un pašlaik Finansu ministrijā ir šāda problēma. Šī problēma ir operas celtniecības darbi. Pašlaik arī ir atbrīvota šī firma no nodokļu maksāšanas, bet, lai celtu operu, jūs saprotat, vajag iegādāties ļoti daudz materiālu, tai skaitā ārvalstīs ļoti daudz tehnoloģijas sakarā ar šo skatuves mehānismu montāžu un tamlīdzīgi. Un firmai, iegādājoties šos materiālus, ir jāmaksā nodoklis, tai skaitā muitas iestādei uz robežas. Pašlaik firmai ir sakrājies parāds par nesamaksāto nodokli uz robežas vairāk nekā 2 miljonu apmērā. Firmai pašlaik ir tāda situācija, ka tai nav peļņas, bet viņiem ir nodokļu parāds un zināmā veidā nav iespējas segt savu negatīvo, mīnusa saldo. Un konkrētajā gadījumā šāda veida atvieglojums rada tātad situācija, ka firmas aizies no šiem darbiem, praktiski atteiksies veikt šāda veida darbus. Tāpēc es tomēr ieteiktu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Andris Gūtmanis, "Latvijas ceļš". Lūdzu! Kā deputāts. Pēc tam — Jānis Lagzdiņš.

Andris Gūtmanis runās par citu jautājumu. Par ceļiem droši vien. Tagad Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Kodoliņa kungs, aizstāvot komisijas piedāvāto redakciju tajā daļā, kurā iet runa par atvieglojumiem no valsts budžeta finansētajiem kultūras pieminekļu restaurācijas darbiem, teica, ka šādi atvieglojumi jāpiešķir tādēļ, ka it kā kultūras pieminekļi būtu tikai valsts vai pašvaldības īpašums. Nupat mēs pieņēmām likumu par kultūras pieminekļiem. Mūsu valstī ir denacionalizācija un privatizācija. Daudzi nami, kas ir kultūras pieminekļi Rīgā, ir arī privātīpašums. Un iedomājieties, kolēģi, ir divi blakus esoši nami. Vienu uztur privātīpašnieks jeb bijušais īpašnieks un otru - pašvaldības. Un abus divus kopj un uztur kā privāttiesību subjektus. Un tagad iznāk, ka uz pašvaldībām attiecas atvieglojumi, bet uz šo privātīpašnieku šie atvieglojumi neattiecas. Manuprāt, tas nav taisnīgi. Tādā gadījumā arī pašvaldības nav tiesīgas saņemt šādus atvieglojumus. Būsim konsekventi! Ar ko atšķiras pašvaldību uzņēmumu organizētie pasākumi no privātorganizāciju organizētajiem pasākumiem? Tā nav tieša pašvaldību funkcija saskaņā ar likumu — organizēts izklaides pasākums. Tā ir pašvaldības papildu funkcija, ko viņa brīvprātīgi ir uzņēmusies kā privāttiesību subjekts. Kā publisko tiesību subjekts pašvaldības darbojas pašvaldību likumā noteiktajos kompetences ietvaros. Un tieši tie pasākumi, kas tiek veikti šādas ar likumu noteiktas obligātās kompetences ietvaros, lūk, tie gan būtu jāatbrīvo no attiecīgajiem papildu nodokļiem. Un tur būtu jāparedz atvieglojumi. Bet šajā ziņā es uzskatu, ka pašvaldības un valsts iestādes ir tādā pašā stāvoklī kā privātās iestādes. Tas ir pirmām kārtām.

Otrkārt. Es gribu atbalstīt tos runātājus, kas šeit aizstāvēja mūsu kultūru. Paldies par uzmanību!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aivars Berķis.

Sēdes vadītājs. Anatolijs Gorbunovs, "Latvijas ceļš"!

A.Gorbunovs (LC). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti, kolēģi! Sekojot līdzi visiem tekstiem, man jāseko arī tam, kas tiek runāts no tribīnes. Uzmanīgi klausoties, gribot negribot dažreiz jāiedziļinās arī dažādās niansēs. Un, klausoties Kodoliņa kungu un mūsu kolēģi Aiju Poču, es saprotu, ka viņi tiešām šīs lietas ļoti labi pārvalda un ir iedziļinājušies. Bet man neviļus rodas jautājums, es varu uzdot tīri kā kolēģis Pauls Putniņš ļoti konkrētu jautājumu. Kodoliņa kungs teica, ka, ja šīs organizācijas, kas labo, remontē vai restaurē šo kultūras pieminekli, ja nemaksās pievienotās vērtības nodokli, zaudētājs būs budžets. Pēc tam sekoja vēl paskaidrojums un nāca nākošais secinājums - un zaudētāja būs firma, kura tur strādā. Un tāpēc noteikti nav jāatbrīvo no šī pievienotās vērtības nodokļa, jo citādi firmas tur nestrādās. Man tad vienkārši ļoti tāds praktisks un loģisks jautājums: bet kas tad tur vinnē, tātad visi zaudē? Un atkal, ja teiksim, maksā šo nodokli, tad visi vinnē, bet uz kā rēķina vinnē? Un tiešām tā tas ir, bet jūs te visu laiku tā uzsverat, uzsverat un pēc tam piedraudat — ja tur tas tā būs, tad budžets zaudēs, ja nemaksās, tad firmas tur zaudēs un vispār nestrādās. Bet varbūt paskaidrojiet vienkāršās kategorijās, ka tā firma, tur strādājot, piemēram, nopērk skārdu jumta rekonstrukcijai, pērkot šo skārdu, nu, dabiski viņai jāmaksā šis apgrozības jeb pievienotās vērtības nodoklis, viņa samaksā šo nodokli. Nu, un tālāk? Ja viņa tālāk strādājot nekādu īpašu peļņu negūst, jūs viņai atmaksāsiet to skārda cenu? Uz kā rēķina? Uz budžeta rēķina? Nu, tad tā pasakiet, ka tad jūs uz budžeta rēķina atmaksāsiet, bet nestāstiet, ka budžets vinnēs no tā. (No zāles: "Solīts makā nekrīt!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu, A.Kodoliņš!

A.Kodoliņš. Paldies par iespēju izteikties! Bez šaubām šī ir sarežģīta problēma un...

Sēdes vadītājs. Nu, bet runājiet vienkāršāk!...

A.Kodoliņš. Bet var būt, ka tas nemaz nav tik vienkārši — par sarežģītām problēmām tik vienkārši izstāstīt, jo, redziet, valsts pēc savas būtības ir daudzas juridiskās personas. Un šajā gadījumā mēs runājam par valsti, bet pēc būtības šeit ir pārstāvētas vairākas personas. Viena no šīm personām ir šī pieminekļu aizsardzības inspekcija, ja pareizi es viņu nosaucu. Viņiem ir iedoti zināmi budžeta līdzekļi, un viņi tāpēc saka tā: ja mums tagad šie darbi, kurus mēs nodosim firmām izpildīt, nebūs aplikti ar nodokli, tātad mums ir iedoti 200 tūkstoši latu, ahā, 18 procenti — tas ir 36 tūkstoši latu, mēs iegūsim klāt 36 tūkstošus latu, par kuriem mēs vēl varēsim aizlāpīt tos daudzos caurumus, ko mēs esam cerējuši aizlāpīt. Un tātad šī institūcija pieprasa budžeta, šī nodokļa likuma grozījumu tieši ar tādu aprēķinu, ka viņi dabūs klāt 36 tūkstošus latu šogad konkrēti. Tajā ziņā es teicu, ka valsts it kā iegūst, iegūst konkrēti viena juridiskā persona, kas, bez šaubām, reprezentē un pārstāv valsti un ir valsts institūcija. Kādā ziņā valsts zaudēs? Tas būs tad, ja šie darbi tiks veikti ar peļņu un saldo šai celtniecības organizācijai būs pozitīvs, proti, viņa būs iekasējusi no šīs kultūras inspekcijas tādu naudu, kas viņai nesusi peļņu, tad tādā gadījumā no šīs peļņas daļas, tātad šīs samaksātās summas plus nodokļa summas, tiks noņemts nost nodoklis, ko šī celtniecības firma ir samaksājusi par materiāliem, un tad tomēr paliks pozitīvs saldo. Šis pozitīvais saldo būs jāiemaksā valsts budžetā, un tās institūcijas, kas iekasē naudu valsts budžetā, proti, nodokļu kontroles institūcija, Valsts ieņēmumu dienests un galu galā valsts budžets, ir tā kategorija, kas, manuprāt, iziet pāri visām institūcijām, zaudēs attiecīgo naudu, un šeit ir zaudējums ko es teicu, - otras puses zaudējums. Un tomēr pieredze liecina, ka šīs firmas, kas nodarbojas ar šāda veida darbiem, tiek veidotas arī daļēji kā budžeta firmas. Piemēram, šo pašu operas celtniecību, ko es pieminēju, veic nevis privātfirma, bet ģenerāluzņēmējs, kas gan iesaista privātas firmas, ir Operas celtniecības pārvalde, kas arī ir budžeta firma un veic šos darbus nevis ar principu, lai gūtu peļņu, bet lai veiktu šos celtniecības darbus. Un par cik viņiem nav peļņas, viņi visu laiku balansē uz zaudējumu robežas, viņiem šis saldo ir negatīvs, proti, viņi vairāk samaksā nodokli par izejvielām, par celtniecības materiāliem, par šīm iekārtām, nekā spētu iegūt nodokli, ja valsts budžets viņiem maksātu par darbiem ar nodokli. Un tagad viņiem parādās tā saucamais negatīvais saldo. Šo negatīvo saldo, lai šai firmai nebūtu vēl lielāki zaudējumi, tātad sedz, kompensē valsts budžets atpakaļ, un tagad ir šie visi gadījumi. Es saprotu, ka šo nianšu ir daudz un cita starpā mums varētu būt 5-6 varianti, kā varētu šeit veidoties attiecības. (No zāles: "Cik tur ierēdņu vajag?") Tas viss notiek bez ierēdņu starpniecības šajā gadījumā. Tieši tad, ja ir atbrīvojumi, vajadzīgi ierēdņi, jo atbrīvojums, lai to piemērotu, ir daudz sarežģītāks mehānisms nekā normālais, kad firma izsniedz nodokļu rēķinu. Viņa vai nu parāda pozitīvu saldo un samaksā nodokli vai negatīvu saldo un saņem naudu.

Sēdes vadītājs. Vai referente vēl runās? Tad debates pabeigtas.

A.Poča. Es lūgtu tātad balsot par deputātes Počas piedāvāto redakciju, tas ir, par piedāvāto priekšlikumu svītrot šos vārdus, "no valsts budžeta finansētos kultūras pieminekļu glābšanas darbus", kas tika atbalstīts arī komisijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim! 3.punktā svītrot vārdus "kā arī no valsts budžeta finansētos kultūras pieminekļu glābšanas darbus". Balsojam par svītrošanu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 14, atturas - 11. Svītrojums pieņemts.

A.Poča. Nākamais par šo pašu trešās daļas jeb 3.apakšpunkta redakciju ir deputātu grupas – Dzintara Ābiķa, Seiksta un citu – priekšlikums svītrot vārdus "valsts subsidēto un valsts un pašvaldību finansētajās". Respektīvi, tas ir, valsts subsidēto koncertdarbību, tātad paliktu tikai - koncertdarbību un sarīkojumus valsts un pašvaldību finansētajās kultūras iestādēs. Tātad svītrot "valsts un pašvaldību finansētajās", tad paliktu "sarīkojumus kultūras iestādēs". Un ir arī nākamais priekšlikums papildināt punktu ar vārdiem, ka netiek aplikti ar pievienotās vērtības nodokli pašdarbības mākslas kolektīvu un sporta sarīkojumi. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, un atkal es mēģināšu motivēt, kāpēc. Praktiski varbūt es sākšu no otrā priekšlikuma. Pašdarbības mākslas kolektīvu un sporta sarīkojumi. Faktiski jau arī realizējās caur valsts un pašvaldību finansētām kultūras iestādēm. Tie ir saucamie tautas nami vai arī, teiksim, kultūras nami un tamlīdzīgi, un tātad praktiski jau šī redakcija "valsts subsidētajās, valsts un pašvaldību finansētajās kultūras iestādēs" praktiski to jau arī ietvertu. Jautājums, vai svītrot vārdus "valsts subsidētajās valsts un pašvaldību finansētajās kultūras iestādēs"? Nu, piemēram, ir privātfirma, kas rīko dažādus šovbiznesus vai koncertgrupu sarīkojumus, teiksim, uzaicinot dažādas ārzemju rokgrupas un tamlīdzīgi, kur šīs biļetes ir visai dārgas cenā, piemēram, tie ir 5 lati, 10 lati un vēl vairāk. Un galīgais patērētājs, kas maksā šo pievienotās vērtības nodokli, ir šis sarīkojuma apmeklētājs. Un vai tiešām būtu mērķtiecīgi šos dažādu privātfirmu rīkotos masu kultūras pasākumus, kur šī biļete maksā, teiksim, 5 lati, pievienotā vēl tur būtu klāt šie 90 santīmi apmēram, vai tiešām būtu mērķtiecīgi arī tos atbrīvot?

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aivars Berķis.

Sēdes vadītājs. Vēlreiz Anatolijs Gorbunovs, "Latvijas ceļš"!

A.Gorbunovs (LC). Cienījamais sekretār! Godātie deputāti! Es nāku atkal piesieties pie vārdiem. Jūs sakāt, ka valsts jau tāpat finansē šīs iestādes, tātad valsts finansē caur savu budžetu. Tad pirmais jautājums man uzreiz rodas – tātad mēs caur budžetu no vienas puses iedodam un no otras puses tūlīt atņemam šo naudu, tātad mēs gribam, lai tur tā naudiņa riņķo? Nu, man, piemēram, tas liekas. Protams, es varbūt vairāk emocionāli to uztveru – ar tiem pašiem pieminekļiem tāpat. Ja jau šī valsts iestāde vēlas, lai tomēr viņai tā nauda tādā veidā neriņķo, viņai tomēr ir arī kaut kāds zināms labums, ja jau viņa tā izdomājusi, ka bez nodokļa būtu tas labums, jūs, vienalga, lieciet tai naudai tur riņķot. Tā ir pirmā lieta, ko es secinu no jūsu teiktā. Un es šaubos, vai valstij no tā kāds labums, ja, piemēram, šīs sfēras darbiniekiem tādu naudas riņķošanu rokās ieliek un no viņiem paņem. Vai viņi to neatzīst, paši šīs sfēras darbinieki?

Otrais. Šeit jūs teicāt par dažādām privātām lietām. Bet šeit jau iet runa par valsts un pašvaldību finansētajiem kultūras pasākumiem. Nu kāda te ir privātlieta, te taču iet runa par to pašu valsts budžeta naudu! Kāpēc tad... Vai nu jūs neprecīzi runājat vai vienkārši, nu, tā drusciņ eklektiski tās lietas mums stāstāt, lai būtu tikai argumenti. Man tas tā paliek kā jautājums.

Sēdes vadītājs. Vai referente vēlas atbildēt? Nē. (No zāles: "Ābiķis grib ko teikt!")

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šeit vajadzētu tomēr iedziļināties šajā jautājumā, jo tik vienkāršs viņš nav. Proti, projektā ir rakstīts - sarīkojumus valsts un pašvaldību finansētajās kultūras iestādēs.

Sēdes vadītājs. Pasākumos...(No zāles: "Iestādēs!")

Dz.Ābiķis. Iestādēs manā projektā ir. Pasākumos? Iestādēs...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos!

Dz.Ābiķis. Iestādēs, jā. Ko tas nozīmē, ja mēs izsvītrojam? Tas nozīmē to, ka par punktu "a", protams, var diskutēt. Ja, piemēram, kāda koncertorganizācija, kas organizē koncertus, sarīko brīvā dabā, teiksim, pļavā, ja, vienu rokmūzikas koncertu vai vienu koru festivālu, tad ja pieņemam redakciju, ko mēs piedāvājam, tad tai nav šie nodokļi jāmaksā. Ja mēs neatbalstām mūsu priekšlikumu, tad ir jāmaksā. Nu, te būtu jāizšķiras, vai tas ir tik izšķirīgi, vai sarīkojumu valsts un pašvaldības finansē tajās kultūras iestādēs, vai arī kāda koncertorganizācija sarīko to kādā privātklubā vai kaut kur citur. Te ir tā sāls. Es saprotu, ka komisijas locekļi baidās no tā, ka mums būs no savas kabatas it kā jāfinansē zināmā mērā, nodokļi netiks atskaitīti, teiksim, lielos popmūzikas, rokmūzikas koncertos, ko var organizēt kaut kur privātās iestādēs vai, kā jau es teicu, pļavā kaut vai... Tātad par to, protams, var diskutēt.

Savukārt par punktu "b", par nākošo... Tāpēc es ļoti gribētu, lai sēdes vadītājs liktu balsot atsevišķi par apakšpunktu "a" un apakšpunktu "b". Apakšpunkts "b". Šeit tomēr iet runa par pašdarbības mākslas kolektīviem, kas tomēr mums būtu jāsaglabā par katru cenu. Mums jau pašdarbības mākslas kolektīvi pamatā, ja arī tās ir rokgrupas, ir mūsu pašu Latvijas pašdarbības mākslinieki, tie jau nav no rietumniekiem, bet šeit, piemēram, arī varētu būt kādi deju kolektīvi un tā tālāk. Un arī sporta sarīkojumi, ko rīko, teiksim, kādā mototrasē, kas nav ne valsts, ne pašvaldības finansēta kultūras iestāde.

Tā ka es tomēr aicinātu par "a" punktu padomāt, bet, nu, par "b" es tomēr aicinātu balsot. Varbūt es kļūdos, bet savā izpratnē es tā to saprotu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, ja runājam par balsošanu, tad šeit būs jābalso gan deputātu Ābiķa un Seiksta priekšlikumi, gan arī deputāta Gūtmaņa priekšlikums, kuru viņš šeit raksta: "3. apakšpunkta tekstu aiz vārdiem "valsts un pašvaldību finansētos kultūras pasākumus" papildināt ar vārdiem "valsts un pašvaldību finansētos sporta pasākumus". Te ir vēl dažādi priekšlikumi, tie visi būs jābalso. Lūdzu! Pauls Putniņš, Latvijas Zemnieku savienība.

P.Putniņš (LZS). Godāto priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es dalos ar Dzintaru Ābiķi viņa skaidrojumā, un, protams, punkts "a" ir drusciņ problemātisks. Un, cik es zinu, arī ministrija tur šai ziņā drusciņ šaubās, jo patiesi mēs varam palaist vaļā kādas milzīgas privātas iespējas, kas sabiedrībai neko tādu tik īpašu nedod un arī to nodokli nemaksā. Man te ir grūti par to teikt. Bet katrā ziņā par punktu "b"... Un atkal tas pats jautājums, atkal gluži tas pats — kāpēc, lūk, šie kultūras namu vadītāji un tie, kas ar šo lietu nodarbojas, tik ļoti ilgojas pēc šīs atlaides un tiešām arī tad, kad tāda ir, reāli to izmanto un saka, jā, tagad ir labi, un, kad šis nodoklis jāmaksā, tad saka — šis nodoklis mūs žņaudz un neļauj to mazumiņu dabūt, ko mēs būtu varējuši dabūt. Tāda ir lietas būtība. Paldies!.. Nuja, lai maksā visi, viņi jau nevar nomaksāt neko...

Sēdes vadītājs. Māris Graudiņš, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

M.Graudiņš (LC). Cienījamie kolēģi, es arī gribētu atbalstīt Ābiķa un Seiksta priekšlikumu. Man liekas, ka mūsu finansu eksperti, kad vienu otru reizi skaidro šīs lietas, ieņem ļoti globālu perspektīvu, kur galu galā iznāk šaurs skatījums tomēr. Ja mēs raugāmies uz valsts budžeta ienākumiem, mums jāraugās arī reizē uz valsts budžeta izdevumiem. Un kur gan šodien, kad mums ir pieaugoša kriminogēnā situācija jaunatnē, kad mums ir alkoholisma problēmas jaunatnē, kur gan citur mēs varam labāk nodarbināt mūsu jaunatni nekā tieši šādos pašdarbības mākslas ansambļos, sportā? Nevis tikai muzejos vai zvērudārzos, kurus varbūt jaunatne apmeklē pāris reizes gadā, bet ikdienišķā darbībā, kas nodarbina mūsu jaunatni kultūras jomā, sporta jomā. Es domāju, ka nav klišejiski teikt, ka veselā ķermenī mājo vesels gars un ka tik tiešām tādēļ mums būtu jāraugās šajā gadījumā globālāk, ko tas nozīmē mūsu valstij kopumā, un atbalstīt šo priekšlikumu par mākslas pašdarbnieku un sporta atbalstu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Andris Gūtmanis, "Latvijas ceļa" deputāts!

A.Gūtmanis (LC). Priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Nu, visiem skaidrs, ka sports nav tikai izprieca, tas ir kaut kas vairāk un ir tikpat svarīgs, kā labi ceļi, vesela ekonomika un laba lauksaimniecība. Tā ir Latvijas nākotne. Un tāpēc mums sports ir jāveicina. Kāpēc es lieku priekšā, ka nevajadzētu apmeklētājiem maksāt to pievienotās vērtības nodokli, apmeklējot valsts un pašvaldību finansētos sporta sarīkojumus? Tāpēc, ka tas apmeklētājs jau vienreiz ar savu nodokli ir apmaksājis šos sarīkojumus un otrreiz nevajadzētu maksāt. Tā ka es gribētu aicināt balsot par to priekšlikumu, ko man neizdevās aizstāvēt komisijā. Es domāju, ka tas ir pareizs.

Sēdes vadītājs. Debates pabeidzam. Lūdzu, referentei, ja vēlās, vārds!

A.Poča. Es saprotu, ka mēs balsosim par deputātu grupas, tas ir, Ābiķa un Seiksta priekšlikumu par svītrošanu... Tas ir, par "a" priekšlikums — svītrot vārdus "valsts subsidētajās un valsts un pašvaldību finansētajās" un atsevišķi par "b" daļu — papildināt ar vārdiem "pašdarbības mākslas kolektīvu un sporta sarīkojumus". Bet, ja mēs balsojam par to un Saeima ir izšķīrusies atbalstīt šo deputātu grupas priekšlikumu, tad es lūgtu varbūt labāk izvēlēties deputāta Gūtmaņa redakciju, kas ir precīzāka.

Sēdes vadītājs. Par balsošanas procedūru. Varbūt precīzāka, bet šeit ir dažāda jēga. Ja deputāts Gūtmanis lūdz "valsts un pašvaldību finansētos sporta pasākumus", tad deputāts Ābiķis un deputāts Seiksts lūdz, ja runājam par "b", "pašdarbības mākslas kolektīvu un sporta sarīkojumus". Tāpēc šeit... Protams, jūs tā varat raksturot, bet te ir dažādas lietas.

A.Poča. Nē, es neraksturoju, es vienkārši...

Sēdes vadītājs. Nē, jums ir tiesības raksturot. Man nav tiesību raksturot. Un līdz ar to tā secība ir tāda: vispirms deputātu Ābiķa un Seiksta priekšlikums svītrot vārdus "valsts subsidētajās un valsts un pašvaldību finansētajās", pēc tam "b" — papildināt ar vārdiem "pašdarbības mākslas kolektīvu un sporta sarīkojumus". Un tur var iznākt, ka nemaz... Vismaz man tā liekas, visādi balsojumi var būt, var arī apstāties teorētiski pie deputāta Ābiķa priekšlikuma. Tā secība ir tāda: deputāta Gūtmaņa priekšlikums ir pēdējais balsojams.

A.Poča. Jā, tā ir.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Lūdzu zvanu! Balsojam par deputātu Ābiķa un Seiksta priekšlikumu svītrot vārdus "valsts subsidētajās un valsts un pašvaldību finansētajās". Lūdzu rezultātu! 29 — par, 13 — pret, 12 — atturas. Svītrojums pieņemts.

Tagad papildināt ar vārdiem "pašdarbības mākslas kolektīvu un sporta sarīkojumus". Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 3, atturas — 11. Pieņemts. Deputāt Gūtmani, līdz ar to jūsu priekšlikums nav balsojams. Nav balsojams vienkārši. Izskatām nākamo!

A.Poča. Par 4. apakšpunktu priekšlikumu nav. Par 5. apakšpunktu priekšlikumu nav, par 6. apakšpunktu priekšlikumu nav. 7. apakšpunkts. Deputāte Laviņa ierosināja šo apakšpunktu izteikt sekojošā redakcijā: "tikai apbedīšanas pakalpojumi". Bez tam šeit bija arī Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums izteikt šo punktu sekojošā redakcijā: "apbedīšanas un Latvijas Republikā reģistrēto reliģisko organizāciju reliģiskos un citus rituālos pakalpojumus, kuru mērķis nav sistemātiski gūt peļņu". Komisija atbalstīja šo priekšlikumu, uzskatot, ka arī reliģisko organizāciju rituālie pakalpojumi bieži vien sasaistās ar apbedīšanas pakalpojumiem un arī ar citiem.

Sēdes vadītājs. Deputāte Laviņa, "Līdztiesība". Lūdzu!

L.Laviņa (L). Cienījamie kolēģi, es uzturu balsojumu par savu priekšlikumu, jo uzskatu, ka reliģiskās organizācijas sniedz pietiekoši daudz dažādu pakalpojumu, veic ļoti daudzus rituālus un saņem pietiekoši lielu peļņu no tā, lai valstij maksātu nodokļus.

Sēdes vadītājs. Es lūdzu referenti!.. Man maza nesaprašana tomēr ir. Kāds tad ir pēc būtības deputātes Laviņas priekšlikums? Izteikt 5.7. pantu šādā redakcijā: apbedīšanas pakalpojumi. Ja 7. jau bija: apbedīšanas un Latvijas Republikā reģistrēto reliģisko organizāciju reliģiskos un rituālos pakalpojumus... Tad deputāte Laviņa svītro ārā "Latvijas Republikā reģistrēto reliģisko organizāciju reliģiskos pakalpojumus..."?

A.Poča. "... un rituālos pakalpojumus". Tieši tā viņa piedāvā šo redakciju izslēgt.

Sēdes vadītājs. Skaidrs.

A.Poča. Turpretim... vai man ir atļauts kā referentei?

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu!

A.Poča. Es gribētu deputātei Laviņai šeit norādīt uz viņas piezīmi, ka reliģiskās organziācijas gūst pietiekoši daudz peļņas, sniedzot šos pakalpojumus. Tāpēc jau arī Kristīgo demokrātu savienības frakcijas redakcijā, kura tika diskutēta diezgan pamatīgi arī Budžeta komisijā, ir šī piebilde: par pakalpojumiem, kuru mērķis nav sistemātiski gūt peļņu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu uzmanību, kolēģi!.. Mēs izskatām... Kas tas ir par pantu?

A.Poča. 5. panta 7. apakšpunkts.

Sēdes vadītājs. ... 7. apakšpunkts. Vai var lūgt jūsu uzmanību, kolēģi! Mēs izskatām 5. panta 7. apakšpunktu. Tur ir ierakstīts: "apbedīšanas un Latvijas Republikā reģistrēto reliģisko organizāciju reliģiskos un rituālos pakalpojumus". Deputāte Laviņa ierosina no šī apakšpunkta svītrot "Latvijas Republikā reģistrēto reliģisko organizāciju reliģiskos un rituālos pakalpojumus". Līdz ar to viņus aplikt ar nodokli un atstāt neapliekamus tikai apbedīšanas pakalpojumus. Vai es pareizi esmu komentējis, par ko mēs balsojam?

A.Poča. Pilnīgi pareizi!

Sēdes vadītājs. Deputāte Laviņa piekrīt, ka tas ir pareizi, un līdz ar to jūs, lūdzu, izšķirieties! Mēs balsojam par deputātes Laviņas priekšlikumu svītrot "un Latvijas Republikā reģistrēto reliģisko organizāciju reliģiskos rituālos pakalpojumus". Par procedūru? Lūdzu, deputāts Grots, Kristīgo demokrātu savienība!

A.Grots (KDS). Cienījamais priekšsēdētāj, es domāju, ka vajadzētu izskatīt iesniegšanas kārtībā un, tā kā arī komisijā deputātes Laviņas priekšlikums tika izskatīts kā pirmais, mēs varētu balsot par deputātes Laviņas priekšlikumu — papriekšu tikai par to, ko viņa ir teikusi, un tad, pēc tam neatkarīgi no tā iznākuma mēs arī varam balsot par Kristīgo demokrātu savienības priekšlikumu... (No zāles: "Atkārtot! Nedzird!") Es teicu, ka mēs varētu papriekšu izskatīt iesniegšanas kārtībā balsot par deputātes Laviņas priekšlikumu un tad par Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es tā diemžēl nevaru. Un es jums paskaidrošu, kāpēc tā nevar. Tāpēc, ka izslēgšana saskaņā ar Kārtības rulli ir jābalso pirmā. Tas ir pirmais. Nākamais. Ja kaut ko izslēdz, tad pēc tam nevar atkal kaut kā citādāk to iekļaut. Es domāju, man kā deputātam ir pilnīgi skaidrs šeit balsojums, un tāpēc es šaubos, vai mums tādā veidā vajadzētu pārkāpt Kārtības rulli un jums aicināt uz to, deputāt Grot! Nu, tas ir sarežģīti, es nemāku komentēt citādāk... Tāpēc te deputāti uzmanīgi sekoja. Es vienkārši varu paskaidrot tā, kā arī par deputāta Gūtmaņa priekšlikumu paskaidroju, ka pie zināma balsojuma par deputātes Laviņas priekšlikumu tālāki balsojumi var izpalikt. Tas taču ir skaidrs. Ja izslēdz, pēc tam nevar ieslēgt.

Vai varam turpināt tagad? Diemžēl man atkal viss no gala jāatkārto. Balsojam par deputātes Laviņas priekšlikumu - 5 panta 7. punktu izteikt šādā redakcijā: "apbedīšanas pakalpojumus", svītrojot "Latvijas Republikā reģistrēto reliģisko organizāciju reliģiskos un rituālos pakalpojumus". Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 28, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad varam balsot par Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikumu. Kā tad nevajag? Godātie kolēģi! Varbūt darīsim tā, kā pienākas. Te taču nav sarežģītas tās lietas. Nobalsot.

7.punktu izteikt jaunā redakcijā. "apbedīšanas un Latvijas Republikā reģistrēto reliģisko organizāciju reliģiskos rituālos un citus pakalpojumus, kuru mērķis nav sistemātiski gūt peļņu". Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 8, atturas - 17. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu tālāk!

A.Poča. Par 8.apakšpunktu priekšlikumu nebija. Par 9.apakšpunktu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosināja nedaudz precizēt šeit redakciju, aizvietojot ilgtermiņa dzīvokļu īres līgumus vienkārši ar dzīvojamās telpas īres līgumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Par 10., 11. un 12.apakšpunktu priekšlikumu nebija. 13.apakšpunkts. Divi priekšlikumi bija, kurus iesniedza Kristīgo demokrātu savienības frakcija un Tautsaimnieku politiskā apvienība un kuru būtība bija tāda, ka atbrīvojami no pievienotās vērtības nodokļa ir humānās palīdzības sūtījumi, dāvinājumi. Šeit bija precizēts "reliģiskajām organizācijām, kristīgām labdarības misijām un citiem uzņēmumiem". To iesniedza Kristīgo demokrātu savienība. Savukārt Tautsaimnieku politiskā apvienība gribēja precizēt, ka šis atbrīvojums ir tikai tādā gadijumā, ja šīs preces netiek pēc tam realizētas un netiek gūta peļņa. Rezultātā Budžeta komisija izveidoja savu redakciju, kura daļēji ietvēra gan Kristīgo demokrātu savienības priekšlikumu, gan arī Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikumu, ka humānās palīdzības sūtījumus un dāvinājumus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem tātad neapliek ar pievienotās vērtības nodokli, bet, ja preces tiek pārdotas, pievienotās vērtības nodoklis maksājams likumā paredzētajā kārtībā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem un priekšlikumu iesniedzējiem ir iebildes pret Budžeta un finansu komisijas redakciju? Nav iebilžu. Akceptēts.

Lūdzu tālāk!

A.Poča. Par 14.apakšpunktu Budžeta un finansu komisija precizēja šeit punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

A.Poča. 15.apakšpunkts. Priekšlikumu nebija. 16.apakšpunkts. Priekšlikumu iesniedza Vides un sabiedrisko lietu komisija 16.apakšpunktā svītrot "Latvijas Republikā reģistrētos". Tas nozīmētu, ka jebkuri masu informācijas līdzekļi, kuri tiek šeit, Latvijā, realizēti, netiktu aplikti ar pievienotās vērtības nodokli. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja divu iemeslu dēļ.

Pirmais ir, ka tie ir masu informācijas līdzekļi, kas nav Latvijas Republikā reģistrēti, praktiski netiek arī šeit izdoti, tie tiek ievesti no citām valstīm. Un atbilstoši pievienotās vērtības nodokļu koncepcijai atbrīvojums tiek piešķirts tām precēm, kuras ir paredzētas likumā "Par muitas nodokli". Tā būtu cita likuma kompetence - atbrīvot šos masu informācijas līdzekļus.

Bez tam ir vēl nedaudz citu problēmu. Latvijas Republikā reģistrētie masu informācijas līdzekļi atbilstoši likumam "Par presi" ir precīzi zināmi, kas tie ir un ka tie tiešām ir reģistrēti atbilstoši šim likumam. Savukārt attiecībā uz Latvijas Republikā nereģistrētajiem masu informācijas līdzekļiem muitniekiem uz robežas būtu visai problemātiski noteikt, vai tā tiešām ir avīze vai žurnāls, vai tas ir diezgan divējādi tulkojams masu informācijas līdzeklis. Varbūt viņš ir pretrunā ar mūsu preses likumu un tamlīdzīgi. Tātad šeit pie viena, ja paredz šādus atvieglojumus masu informācijas līdzekļiem, kurus ieved Latvijas Republikā, vajadzētu tomēr būt zināmam sarakstam, kas nosaka, vai tie ir izplatāmi Latvijā kā masu informācijas līdzekļi vai ne.

Sēdes vadītājs. Protestētāju nav. Līdz ar to ir pieņemts.

A.Poča. Par 17.apakšpunktu ir deputātes Počas priekšlikums. Tādā veidā netiek apliktas ar pievienotās vērtības nodokli lauksaimniecības un zvejniecības ražojumu kopīgās pārstrādes un realizācijas sabiedrības un arī apkopes sabiedrības. Tātad precizēta definīcija. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība!

G.Bērziņš (LZS). Es tomēr gribētu, lai te no tribīnes tiek paskaidrots, kādā kārtībā, tas tiks piemērots, jo šeit bija atsauce. Es tomēr neredzu šeit šīs atsauces, kādā kārtībā. Kādā veidā tas tiks piemērots? Studējot šo pantu un tālāk, kas tas ir... Principā tam zemniekam cena par šo apgrozījuma nodokļa summu nebūs lētāk. Principā šiem kooperatīviem parādīsies divas cenas. Jo šinī cenā, kur būs apgrozījuma nodoklis, varēs veikt priekšnodokļa atskaitījumus. Tātad samazināt cenu degvielai, visam, kas iet pašizmaksā, liekot plusus un mīnusus. Šinī gadījumā, ja netiek piemērots, tad viss apgrozījuma nodoklis, kas būs iegādājoties degvielu, iegādājoties rezerves daļas vai ko, tiek likts cenā. Tātad es tomēr lūgtu, lai nerastos pārpratumi likuma izpildes gaitā, jo līdz šim sevišķi ar lauksaimniecību bija diezgan lieli pārpratumi, kā pievienotās vērtības, tas ir, apgrozījuma nodoklis ir traktējams un kā pielietojams saistībā ar lauksaimniecību. Es tomēr gribētu, lai Ministru kabineta pārstāvis precīzi pateiktu un tas izskanētu, un tātad tas būtu traktējums, kādā veidā šis pants ir saprotams un kā būs. Vai būs šī vienotā cena vai principā tomēr parādīsies divas cenas un principā arī tam nemaksātājam cena būs gandrīz tāda pati, bet būs ārkārtīgi sarežģīta uzskaite un grāmatvedība.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Ministru kabineta pārstāvis Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš (Ministru kabineta pārstāvis). Jā! Tieši tā, kādas bažas ir Gundaram Bērziņam, tā tas arī būs. Tas neapšaubāmi sarežģīs šo kooperatīvo sabiedrību uzskaiti, tas radīs divas cenas. Viena tiem zemniekiem vai citiem, kas būs ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas, un otra tiem zemniekiem, kas nebūs ar pievienotās vērtības apliekamās personas Bez šaubām, uz viņiem attieksies tā normālā situācija, kas ir visā likumā aprakstīta. Par to daļu, kur ir atbrīvojums, viņš zaudē tiesības uz priekšnodokli. Par to daļu, kas ir aplikta, viņš ir ieguvis šīs tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem. Visas šīs problēmas neapšaubāmi šīm kooperatīvajām sabiedrībām būs, bet pielietot šo atbrīvojumu vai nepielietot — tas ir viņu pašu ziņā, jo šis pants beidzas ar attiecīgo daļu, kas nosaka, ka pats uzņēmums izvēlas — pielietot atbrīvojumu vai nepielietot.

Sēdes vadītājs. Vai ir vajadzīgs balsojums? Nav vajadzīgs. Līdz ar to paliek deputātes Počas redakcija. Pieņemta. Tālāk!

A.Poča. Nākamais ir deputātes Počas priekšlikums svītrot 18.apakšpunktu, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju. Un ierosinājums svītrot šo apakšpunktu radās tāpēc, ka tālāk, kā mēs redzēsim, šis pants papildināts ar jaunu trešo daļu. Taču Budžeta un finansu komisija uzskatīja, ka pašu punktu nevajadzētu svītrot, bet vajadzētu tā redakciju mainīt atbilstoši priekšlikumam, kas bija par terminu skaidrojumiem, kur no termina "prece" skaidrojuma šā likuma izpratnē tika izslēgti vārdi "nekustamais īpašums", un iekļaut šeit to kā atvieglojumu objektu. Tātad Budžeta komisijas priekšlikums ir izteikt šo 18.apakšpunktu šādā redakcijā: "Nekustamo īpašumu, izņemot nelietotu nekustamo īpašumu pēc celtniecības darbu veikšanas". Komisija šo redakciju atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Par 19.apakšpunktu. Šeit ir deputātes Počas priekšlikums par panta redakcijas precizēšanu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

A.Poča. Nākamais ir iekšlietu ministra Ādamsona kunga priekšlikums likumprojekta 5.pantu papildināt ar jaunu apakšpunktu šādā redakcijā. Tātad izveidot 20.apakšpunktu, kas nosaka, ka ar pievienotās vērtības nodokli neapliek ugunsdzēsībai, glābšanai, policijai un cietumiem paredzēto speciālo tehniku un inventāru, kā arī tos ugunsdrošības pakalpojumus, ko sniedz Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departaments, iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju ugunsdrošības dienesti, un tālāk tā, kā jūs redzat šajā tekstā. Komisija ņēma vērā to daļu, kas attiecas uz šo iestāžu sniegtajiem ugunsdrošības pakalpojumiem. Bet speciālā tehnika un inventārs, ja tie ir pamatlīdzekļi, tiek aplikti vispārējā kārtībā vai, ja tie tiek importēti, tad attiecīgi, kā šeit ir paredzēts. Tātad papildināt šo pantu ar jaunu trešo daļu. Savukārt attiecībā uz citiem atvieglojumiem šie argumenti būtu tādi paši, kā jau bija, izskatot iepriekšējos priekšlikumus par atvieglojumu piešķiršanu dažādiem darbiem un formējumiem, un tamlīdzīgi. Tātad Budžeta komisija ierosina šo Ādamsona kunga priekšlikumu izteikt savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir priekšlikums, lai šim pantam būtu divas daļas. Tātad izteikt to kā panta otro daļu un nedaudz precizēt redakciju. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu. Pēc tam seko deputāta Jonīša priekšlikums papildināt ar jaunu daļu šādā redakcijā "dāvinājumi un ziedojumi". Es saprotu, ka tas ir domāts, ka netiek aplikti dāvinājumi un ziedojumi ar pievienotās vērtības nodokli. Bet mums jau ir nobalsota redakcija par to, kādā kārtībā. Tas ir 13.apakšpunkts, kādā kārtībā humānās palīdzības sūtījumus un dāvinājumus neapliek ar pievienotās vērtības nodokli. Līdz ar to komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

A.Poča. Tālāk ir deputātes Počas priekšlikums papildināt pantu ar jaunu trešo daļu, kas nosaka kārtību, kādā apliek ar pievienotās vērtības nodokli pamatlīdzekļus, ja tie tiek ievesti un ja tie nerada konkurences izkropļojumus valstī, piemēram, sakarā ar analogu pamatlīdzekļu ražošanu Latvijas Republikā un tamlīdzīgi. Tātad tas aizvieto 18.apakšpunkta redakciju, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

A.Poča. 6.pants. Par pievienotās vērtības nodokļu nulles procentu likmes ievērošanu eksportam un starptautiskajam transportam. Šeit bija deputāta Bērziņa priekšlikums precizēt pirmās daļas 2.apakšpunkta redakciju, kā arī kas principā pēc būtības tika atbalstīts, bet tā kā bija arī deputātes Počas priekšlikums šo 2.apakšpunktu sadalīt divās daļās, attiecīgi mainot apakšpunktu numerāciju, un tur bija arī tieši tāds pats priekšlikums par šo vienu daļu deputātam Bērziņam, tad tas ir atbalstīts deputātes Počas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem?

A.Poča. Savukārt par panta 6.daļu bija divi priekšlikumi no deputāta Bērziņa un deputāta Jonīša, kas pēc būtības bija identiski. Pēc savas būtības tie bija līdzīgi. Komisija atbalstīja deputāta Jonīša redakcijā, tikai šeit es ļoti atvainojos — drukas kļūdas dēļ, pazudis viens līdz pieci minētajos apakšpunktos minēto. Tas ir deputāta Bērziņa priekšlikumā, bet būtībā šie priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes deputātiem? Pieņemts.

A.Poča. Nākošais ir Tautsaimnieku politiskās apvienības priekšlikums izteikt 6.apakšpunktu šādā redakcijā: "pakalpojumi minēto transporta līdzekļu kravas apkalpošanai, izņemot importa preces, kas nav humānā palīdzība". Bet šeit praktiski runā par preču eksportu. Nulles likums tiek piemērots preču eksportam, un līdz ar to šis priekšlikums šeit nav atbalstāms. (No zāles deputāts E.Kide: "Es noņemu savu priekšlikumu!")

Sēdes vadītājs. Tautsaimnieku politiskā apvienība noņem šo priekšlikumu. Tālāk!

A.Poča. Nākamais ir deputātes Počas priekšlikums papildināt 6. pantu ar jaunu otro daļu, attiecīgi mainot panta numerāciju, un paredzēt kārtību, kādā veidā piemērojama nodokļa nulles procentu likme, ja preču piegādes ārpus Latvijas Republikas nodrošina starpnieks, kas pārstāv Latvijas fizisku vai juridisku personu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir deputāta Bērziņa priekšlikums par panta otrās daļas svītrošanu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebilžu. Pieņemts.

A.Poča. Par panta ceturto daļu, kuras būtība ir tā, ka ar šā likuma spēkā stāšanās brīdi, jau ar attiecīgo kabineta noteikumu spēkā stāšanās brīdi tiks piemērota arī pievienotās vērtības nodokļa atmaksa fiziskajām personām, kas izved preces no Latvijas Republikas teritorijas jeb, kā likumā teikts, iekšzemes. Deputāts Bērziņš ierosināja noteikt slieksni, no kura šī atmaksa varētu sākties. Tātad tas būtu 100 lati. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība!

G.Bērziņš (LZS). Es tikai gribu norādīt uz to, ka arī iepriekšējā likumā šis pants bija, bet kabineta noteikumu par to tā arī līdz šim brīdim nav. Es tomēr gribu lūgt Ministru kabineta pārstāvi, lai mums būtu, uz ko atsaukties, nosaukt, kad tad būs šie noteikumi par šo nodokli. Tā ir principā "tax–free" tirdzniecība. Tātad, kad būs šie noteikumi, jo iepriekš šī norma bija, bet kabineta noteikumu līdz šim brīdim kā nav, tā nav. Mēs te varam pieņemt likumus un visu kaut ko domāt, bet, ja šī norma nestrādā, tad arī nestrādās. Tātad līdz kuram laikam tiks izstrādāti šie noteikumi, jo likumā ir viennozīmīgi pateikts, ka šī norma stājas spēkā tad, kad ir šie Ministru kabineta noteikumi. Tātad mēs no Saeimas tribīnes gribam dzirdēt, kurā brīdī mēs varam sagaidīt šos noteikumus, kad šī norma strādās dzīvē. Balsot par šo pantu, ja nevienam iebildumu nav, nav nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Kodoliņš. Es tomēr atvainojos deputātam Bērziņam – nebija šādas normas iepriekšējā likumā. Bija runa par precēm, kuras eksportē, bet savukārt visa teksta būtība bija tāda, ka iepriekšējais likums runāja tikai par juridiskajām personām. Kas attiecas uz šo normu, kas tā ir būtībā, tad lai būtu skaidrs. Te ir runa par "tax–free" pielietošanu Latvijā. Tā ir ļoti bīstama norma un prasa ļoti detalizētus un izsvērtus kabineta noteikumus. "Tax–free" var izmantot ļoti ļaunprātīgi, un tāpēc es negribu šeit precīzi nosaukt datumu. Šie noteikumi tiks pieņemti, manuprāt, tad, kad būs pilnīga pārliecība, ka nevar būt ļaunprātības šajos jautājumos. Un es domāju, ka mums šis projekts ir gatavs, bet saskaņošanas process būs diezgan garš.

Sēdes vadītājs. Vai varam tālāk skatīties? Lūdzu!

A.Poča. Par panta 5.daļu ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums nedaudz precizēt tās redakciju. Jums tā ir redzama.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav.

A.Poča. 3. nodaļa. "Nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība." Šeit ir deputāta Bērziņa priekšlikums par panta trešo daļu, precizēt šo redakciju, nosakot, kurā brīdī ir fiksējams, ka ir noticis pašpatēriņš. Budžeta komisija pēc būtības šo priekšlikumu atbalstīja un izveidoja jaunu šā panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu pret šo redakciju? Nav. Pieņemta.

A.Poča. Par ceturto un piekto daļu priekšlikumu nebija. Panta sestā daļa.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Poča. Šis ir diezgan būtisks pants, jo tas ir saistīts ar to, kādiem dokumentiem jābūt, lai varētu pierādīt, ka ir samaksāts priekšnodoklis, un lai varētu pēc tam pierādīt, ka to var saņemt arī atpakaļ. Budžeta un finansu komisija ierosināja jaunu redakciju, kurā pēc būtības ir arī parādījies ... Es atvainojos, tas ir par sestās daļas 1. un 2.apakšpunktu. Tā ir Budžeta komisijas redakcija. Tātad bija deputāta Bērziņa priekšlikums par šī panta 6.punktu. Tā ir īpaša kārtība. Tas ir gadījumā, ja kā attaisnojošs dokuments par precēm, kuru vērtība nepārsniedz 50 latus, izmantojams arī elektroniskās kases čeks. Jā, tik tiešām varētu būt problēmas par šādām summām izrakstīt rēķinu tieši. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, bet tas ir nepareizi šeit norādīts, ka iestrādāts komisijas priekšlikumā. Tas ir iestrādāts deputātes Počas priekšlikumā, kuru komisija atbalstīja. Tātad papildināt šo pantu ar jaunu septīto daļu šādā redakcijā: "par nodokļa rēķinu var tikt izmantots arī tirdzniecības uzņēmumā saņemtais pirkuma čeks, bet, ja tas nesatur pilnu informāciju, kas nepieciešama, lai saņemtu šos atvieglojumus, tad ir jāizraksta speciāla parauga kvīts ar iztrūkstošo informāciju". Bet tas ir ļoti viegli un ātri izdarāms.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Atklājam debates! Gundars Bērziņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

G.Bērziņš (LZS). Principā atbalstot komisijas variantu un arī neuzturot savu, es tomēr pievērstu uzmanību šim pantam. Šis ir ļoti būtisks pants tanī ziņā, ka šajā pantā ir ļoti strikti norādīts, kam ir jābūt šajā rēķinā, lai šis rēķins tiktu atzīts. Un izlasiet! Tātad nosūtītāja nosaukums, vārds, uzvārds, adrese, dzīvesvieta, reģistrācijas numurs un saņēmēja personas vārds vai uzņēmēja nosaukums, juridiskā adrese vai dzīvesvieta, reģistrācijas numurs un citi. Šeit diskusija pamatā gāja par to, kā izmantot čekus, kad ir mazāki pirkumi. Manā priekšlikumā bija dalīts līdz šiem 50 latiem, tātad ierosināts vienkāršot šo kārtību, jo šobrīd principā neviens čeks, kas tiek izsniegts, nav izmantojams kā pievienotās vērtības nodokļa noteikšanai, jo nesatur otro daļu vismaz par pircēju, ja ir viss pārējais. Tātad vismaz šai pircēja daļai ir pilnībā jābūt. Tikai tad jūs šo rēķinu varat izmantot savā atskaitē un tas tiek atzīts. Šī shēma ir piedāvāta tomēr principā jauna, jo šeit ir rakstīts, ka jāpievieno tikai iztrūkstošā informācija. Protams, šeit ir vajadzīga arī noteikta reglamentācija, kā tas izskatās. Un, protams, praktiski arī ņemot vērā to, ka komisijā mēs esam ļoti rūpīgi izdiskutējuši, es atbalstu tātad Počas un komisijas variantu un varbūt neuzturu šos savus priekšlikumus, kaut gan uzskatu, ka principā problēma tomēr līdz šim nav pilnībā pietiekami korekti atrisināta, jo tādā gadījumā tā jārisina kopā ar šiem kases aparātiem. Kases aparātos arī pēc esošās prakses nav obligāti jābūt uzrādītam uzņēmuma reģistra numuram. Tātad jābūt šai adresei tikai. Tātad visai šai vienotajai finansu dokumentu sistēmai ir jābūt sakārtotai, bet principā līdz šim tas nav izdarīts un nav saskaņots dažādos likumos un dažādās normās. Protams, šajā gadījumā šeit ir kaut kāds kompromiss meklēts. Es domāju, ka tas varētu būt šajā gadījumā pieņemams, bet es domāju, ka turpmāk arī vēl pie šiem dokumentiem jāturpina strādāt, nosakot kādai informācijai noteikti ir jābūt. Protams, te ir divas puses. Jāraugās, lai neciestu uzņēmēji, un, no otras puses, lai tas tomēr arī netiktu izmantots ļaunprātīgi un nepamatoti varbūt neietu garām valsts kasei līdzekļi. Tātad principā es savus priekšlikumus neuzturu, atzīstot šo kompromisu, kaut gan uzskatu, ka problēma tomēr principā vēl nav pilnībā atrisināta.

Sēdes vadītājs. Līdz ar iepriekš teikto varbūt neuzturat balsojumu? Mēs varam neņemt vērā, jo jūs beidzāt. Principā jūs neuzturat.

Par komisijas piedāvāto redakciju. No 1. līdz 6.pantam... Septīto jūs arī kometējāt, deputāte Poča?

A.Poča. Jā, es komentēju.

Sēdes vadītājs. No 1.līdz 7. ieskaitot. 7.pants. Ir iebildes deputātiem pret komisijas redakciju? Nav. Pieņemts. Nebūtu lietderīgi sākt jaunu pantu laikam. Līdz ar to atzīmējam, ka esam izskatījuši likumprojekta 7.pantu un esam akceptējuši to Budžeta un finansu komisijas redakcijā, kura atbalstīja deputātes Počas iesniegto redakciju.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! Imantu Daudišu - Saeimas sekretāru lūdzu nosaukt deputātus, kuri nepiedalās sēdē!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Saeimas sēdē nepiedalās Andris Ameriks, Jānis Bordāns...

Sēdes vadītājs. Jānis Bordāns ir zālē.

I.Daudišs. Māris Budovskis, Igors Bukovskis, Andrejs Krastiņš, Gunārs Meierovics, Valdis Pavlovskis, Velta Puriņa, Anta Rugāte, Indra Sāmīte, Antons Seiksts, Juris Sinka, Zigurds Tomiņš, Māris Zvaigzne. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamā sēde 9.martā pulksten 9.00.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim