Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pensiju reformas sarežģītība. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.03.1995., Nr. 32 https://www.vestnesis.lv/ta/id/34099

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas ziņas

Vēl šajā numurā

01.03.1995., Nr. 32

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pensiju reformas sarežģītība

— Vai spēsim valstiski domāt? —tā vakar, 28.februārī, tiekoties ar žurnālistiem, labklājības ministrs Andris Bērziņš raksturoja šodien Saeimas ārkārtas plenārsēdē izskatāmā jautājuma "Pensiju reformas koncepcija" sarežģītību un svarīgumu.

Sagatavojot šīs koncepcijas projektu, darba grupa tikās ar gandrīz visiem vadošajiem politiskajiem spēkiem valstī un šajos jautājumos ieinteresētajām sabiedriskajām organizācijām. Par dažādajām nostādnēm un viedokļiem žurnālistus informēja valsts sociālo lietu valsts ministrs Vladimirs Makarovs:

– Kāpēc šobrīd tik aktuāla ir kļuvusi pensiju reforma? Pirmkārt, tāpēc, ka pašreizējā situācija valstī liecina, ka apmierināti ar pensiju sistēmu, ar sociālo garantiju līmeni, ko mēs sniedzam vismazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem – pensijas vecuma cilvēkiem, invalīdiem –, ir ļoti nedaudzi. Otrkārt, pilnīgi pamatota ir pensionāru izteiktā kritika, ka tas, ko viņi no valsts saņem, ir nevis pensija, bet gan pabalsts. Kāpēc tā ir? Pirmais arguments – tāpēc, ka Latvijā 26 procenti iedzīvotāju saņem pensijas un šajā pārstrukturēšanās periodā samazinās to strādājošo skaits, kas maksā sociālo nodokli. Daudzi ir sasnieguši apdrošināšanai nepieciešamo darba stāžu, lai pensionētos, taču, turpinot strādāt, vairs nav ieinteresēti izdarīt šos nodokļu maksājumus. Otrais arguments – pašreiz funkcionējošajai sistēmai trūkst stabilitātes. Tā pakļaujas gan politiskām prasībām, gan tīri ekonomiskām prasībām, gan – atsevišķos gadījumos – pat atsevišķu valstsvīru diktētām prasībām, piemēram, sociālā un valsts budžeta apvienošana 1992.gadā. Ja šāda kļūda nebūtu pieļauta, mēs patlaban uz dzīvi raudzītos optimistiskāk. Tie ir fakti, kas apstiprina reformas nepieciešamību. Es nemaz nerunāju par to, ka nav korektas sociālā nodokļa tarifa likmes, ka ir nozares, kuras maksā samazinātu tarifu, ka pastāv t.s. pielīdzinātie darba stāži, kad šis laiks tiek ieskaitīts apdrošināšanas stāžā, bet sociālās apdrošināšanas maksājumi nav veikti. Un ir vēl virkne svarīgu faktoru, kas liek veikt valstī pensiju reformu.

Nevienai sociālajai reformai nevar gaidīt panākumus, kas būtu efektīvi ilgstoši. Dažkārt jūtams spiediens, ka vajagot palielināt sociālā nodokļa tarifa likmi līdz 45 procentiem vai pat – līdz 65 procentiem, kā ir dažās citās valstīs. Jā, mēs tiešām panāksim īslaicīgu uzlabojumu, jā – palielināsies ieņēmumi, taču drīz vien – pēc dažiem mēnešiem vai gada – samazināsies to cilvēku skaits, kas būs gatavi maksāt šādu nodokli. Par to liecina visu Austrumeiropas valstu pieredze. Manuprāt, mums ir jādomā par reformas ilglaicīgu efektu.

Pašreizējā pensionāru paaudze un tie, kas ir tuvu pensionēšanās vecumam, iegūs tāpēc, ka sistēma būs sakārtota, ka tā kļūs darbspējīga; mēs stabilizēsim nodokļu iekasēšanu, lai varētu palielināt pensijām paredzētās izmaksas.

Un vēl viens iemesls, kāpēc esmu par pensijas reformas nepieciešamību – līdzšinējais sociālais budžets nav stabils pret ekonomiskiem un politiskiem satricinājumiem. Piemēram, Zviedrijā pensiju t.s. "bufera" fonds ir piecu gadu pensiju fondu apmērā, tātad, ja tur neienāk nodokļi kaut kādu apstākļu dēļ, viņi tomēr ir spējīgi piecus gadus maksāt pensijas. Latvijā par to varam tikai sapņot.

Papildinot Vladimira Makarova teikto, Jānis Bērziņš atklāja Labklājības ministrijas stratēģiju – sociālās apdrošināšanas jautājumu sakārtošana valstī.

– Kāpēc mums Saeimas ārkārtas sēdē ir nepieciešama pensiju reformas koncepcijas izskatīšana? Tāpēc, ka pilnīgi visas ieceres īstenot šīs valdības laikā mums neizdosies, un tāpēc ir nepieciešama zināma pēctecība visā šajā jomā. To var panākt, ja visi politiskie spēki lielākā vai mazākā mērā vienojas par kopīgu stratēģiju. Debates Saeimā iespējamā balsojuma rezultāti parlamentā parādīs, cik mēs esam gatavi valstiski domāt par nākotni, citiem vārdiem – vai mēs spēsim spriest valstiski un domāt gadus 45–50 uz priekšu par Latvijas nākotni, vai arī mēs pakļaujamies šī mirkļa impulsiem un politiskām kaislībām.

Mēs šo pensijas reformas koncepciju esam diskutējuši LNNK, "Tēvzemei un brīvībai", Demokrātiskajā partijā, "Līdztiesībā", Kristīgo demokrātu savienībā, apspriedušies ar organizācijām, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un arodbiedrības, kā arī ar Pensionāru federāciju. Tātad šī dokumenta sagatavošanas periods ir noslēdzies un tagad turpinājums zināmā mērā būs atkarīgs no balsojuma Saeimā. Interesanti pieminēt, ka Polijā sešas valdības jau izmēģinājušas un septītā tagad sāk mēģināt atrisināt pensiju reformu valstī, taču tādu pašu iemeslu dēļ kā Latvijā – mums četras valdības ir izmēģinājušas pārkost šo riekstu – nekas līdz šim nav izdevies.

Es gribu teikt, ka mēs un "Latvijas ceļš", šo jautājumu risinot, gribam būt ļoti reāli, nacionāli un pragmatiski noskaņoti. Mēs gribam uzņemties atbildību un sākt šo pensiju reformu, saprotot, ka pēc 6. Saeimas vēlēšanām kādam šī reforma būs jāturpina.

Vladimirs Makarovs izteicās, ka visi politiskie un sabiedriskie spēki konsultāciju laikā izteikušies par to, ka ir jārada jauns, alternatīvs modelis pašreizējai pensiju sistēmai. Interesantus priekšlikumus ierosinājusi LNNK, iesakot sociālo nodokli samazināt līdz 25 procentiem un panākot, ka to maksā visi strādājošie, tādējādi iegūtā summa nebūtu mazāka par pašreizējo nodokļu sistēmu. Kristīgos demokrātus satraukuši jautājumi, kādā stāvoklī šīs koncepcijas realizācijas rezultātā nonāks pirmspensijas vecuma cilvēki, kā stabilizēt invalīdu materiālo stāvokli. Interesantu viedokli paudusi "Līdztiesības" frakcija, kas mēģinājusi Latvijas apstākļiem pielāgot Japānas modeli, kad darba devējs, darba ņēmējam beidzot darba gaitas, viņam izmaksā vienreizēju pabalstu piecu gadu algu apmērā, un šis pabalsts tiek investēts, un par tālāko lemj pats pensionārs. Kā izteicās Vladimirs Makarovs, tas viss ir ļoti jauki, tikai vai tas vairs der Latvijai, kur ir 661 tūkstotis pensionāru. Viņš arī atzīmēja, ka šajā jautājumā ar Pensionāru federāciju ir izveidojies konstruktīvs dialogs, un, tā kā Pensionāru federācija piedalās arī Saeimas sociālo lietu komisijas darbā, tad ir izveidojusies labāka situācijas izpratne un valstiskāka pieeja savu problēmu risināšanā.

 

Vairis Ozols,

"LV" nozares redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!