Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ir reformu un dziļu pārmaiņu laiks. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.02.1995., Nr. 30 https://www.vestnesis.lv/ta/id/34036

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Valsts prezidents - Igaunijas Valsts prezidentam

Vēl šajā numurā

25.02.1995., Nr. 30

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ir reformu un dziļu pārmaiņu laiks

LZA prezidenta Tāļa Millera runa LZA gada pilnsapulcē 22. februārī

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs!

Cienījamie kolēģi!

Pirms sākam darbu, atļaujiet man paust pavisam īsas tēzes, savas domas un Zinātņu akadēmijas tālākās darbības ieceres.

1994. gads gan Latvijai, gan Latvijas zinātnei un reizē ar to arī Latvijas Zinātņu akadēmijai bija reformu un arī vēl joprojām ir dziļu pārmaiņu gads. Protams, šie procesi un piedalīšanās šo procesu vadīšanā un virzīšanā prasīja saspringtu Zinātņu akadēmijas vadības un arī visu zinātnieku darbu. Tāpēc pašreiz runāt par īsti stabilu darbību vēl nevar, un neatrisinātu problēmu joprojām ir ļoti daudz, bet es pieskaršos tikai dažām.

Zinātņu akadēmija savā darbībā tādā vai citādā mērā ir saistīta faktiski ar visām valsts institūcijām: sākot ar Valsts prezidenta dienestu, parlamentu, valdību, ministrijām un tā tālāk. Es gribētu apgalvot, ka mums aizvadītajā gadā šī sadarbība turpinājās un attīstījās.

Mēs visi labi zinām, ka visām politiskajām partijām, kustībām un arī valdībai savās programmās ir rakstīts, ka viena no prioritātēm ir izglītība un kultūra, tātad arī zinātne. Attieksmi pret prioritāti valdība un parlaments var apliecināt vismaz divos veidos, proti, pirmkārt, plaši izmantot zinātniskā darba rezultātus, kā arī zinātnisko un intelektuālo potenciālu, kas apvienots Zinātņu akadēmijā, savu uzdevumu risināšanai un mērķu sasniegšanai un, otrkārt, plānot attiecīgu finansējumu zinātnei valsts budžetā.

Ja runājam par 1994. gadu, kad mēs veidojām 1995. gada budžetu (tas pats faktiski attiecas arī uz iepriekšējo budžetu), man liekas, ka ar valdību un arī ar Saeimu izdevās izveidot korektas un lietišķas attiecības. Ar "mēs" es šeit domāju gan Latvijas Zinātņu akadēmiju, gan arī galvenokārt Latvijas Zinātnes padomi, kurā pārstāvēti ļoti daudzi LZA locekļi. To rezultātā un, arī pateicoties mūsu premjera Māra Gaiļa sapratnei un — es gribētu teikt — arī tālredzībai, pretēji Finansu ministrijas iebildumiem, 1995. gada budžetā izdevās zinātnei sākotnēji plānoto skaitli palielināt 1,4 reizes. Es domāju, ka tas nav sevišķi daudz un drīzāk gan — pat nepietiekami, tomēr šāds finansējums ļauj zinātniekiem kaut cik apmierinoši risināt savas problēmas. Par to liels paldies.

Mēs visi labi zinām, ka pašreiz budžetā zinātnes daļa ir apmēram 0,35 procenti no nacionālā kopprodukta. Tas ir kaut kur jaunattīstības valstu līmenī vai pat vēl zemāk. Protams, mēs visi gribam iekļauties Eiropā un sasniegt pēc iespējas augstāku līmeni. Attīstītās valstīs šī budžeta daļa ir no procenta līdz pusotram procentam un pat divi procenti, ja runājam par augsti attīstītām valstīm. Šinī sakarībā man gribētos izteikt priekšlikumu gan valdībai, gan arī šeit klātesošiem politisko partiju un organizāciju pārstāvjiem, ka vajadzētu izstrādāt un pieņemt koncepciju un, protams, to arī tālāk izpildīt, ka katru gadu par 0,1 procentu no nacionālā kopprodukta šo budžetu palielinātu, lai teiksim, pēc 10-15 gadiem sasniegtu daudzmaz pieņemamu līmeni. Es šeit apzināti nerunāju par absolūtiem skaitļiem, bet gan par nacionālā kopprodukta daļu.

Pievēršoties budžetam, acīmredzot būtu lietderīgi, lai Latvijas Zinātņu akadēmija, kas apvieno patiesi izcilākos zinātniekus un pašreiz arī daudzus ievērojamus kultūras un mākslas pārstāvjus, tomēr varētu paredzēt budžeta plānos atsevišķu rindiņu, lai būtu vismaz tāpat kā Akadēmiskajai bibliotēkai, Kodolpētniecības centram u.c. Domāju, ka šāda valsts struktūru attieksme ļautu risināt vismaz divas problēmas, kas man šķiet ļoti svarīgas: pirmkārt, stabilitāti zinātnē, kas ir nepieciešama, lai varētu plānot savu darbību ilgākam laika posmam un, otrkārt, jaunatnes piesaistīšanu zinātnei. Es domāju, ka tieši šis otrais aspekts pašreiz ir pati galvenā problēma. Es atļaušos vēlreiz atgādināt, ka patlaban Latvijas zinātnieku vidējais vecums ir 54 gadi.

Es gribu atzīmēt valdības un personiski Ministru prezidenta Māra Gaiļa sapratni, risinot jautājumu par akadēmiķa emeritus un profesora emeritus statusa piešķiršanu, izcilākajiem zinātniekiem aizejot pensijā. Pamatojoties uz Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnes padomes ierosinājumu, Ministru kabinets konceptuāli apstiprinājis šīs procedūras vispārējos noteikumus un tagad ir nepieciešams tikai precizēt dažas nostādnes un tās realizēt.

Domāju, piecdesmit līdz sešdesmit cilvēkiem, kuri var pretendēt uz šo statusu, nepieciešamā naudas summa ir visai neliela un tālab vajadzētu atrast finansējumu. Mums pašreiz ir vairāki cienījamus gadus sasnieguši Zinātņu akadēmijas locekļi, kuri vairs nestrādā, nevar strādāt un ir nonākuši visai grūtā materiālā situācijā. Tas, protams, attiecas arī uz diezgan daudziem Latvijas universitāšu profesoriem.

Mums patlaban izveidojušies labi kontakti ar vairākām ministrijām, sevišķi ar Izglītības un zinātnes ministriju un tās Augstākās izglītības un zinātnes departamentu. Šeit klāt ir departamenta direktors Atis Kapenieks, kuram es gribu izteikt pateicību par korektām un lietišķām attiecībām. Protams, ka viss šis darbs ir veikts ar pašreizējo valdību, tagadējiem ministriem un tā joprojām. Bet mēs zinām, ka rudenī būs sestās Saeimas vēlēšanas un acīmredzot būs jauns deputātu sastāvs, jauna valdība. Domāju, ka ir ļoti svarīgi, ko mēs ievēlēsim parlamentā un arī tas, kāda valdība tiks izveidota. Gribētos, lai tas, ko es teicu par sapratni un tālredzību, turpinātos.

Īpaši nepakavējoties pie šīs problēmas, gribētu aicināt, gan īpaši uzsverot, ka Zinātņu akadēmija pati ir nevalstiska un nepolitiska organizācija, mūsu akadēmijas locekļus piedalīties politiskajā darbībā un tādējādi nodrošināt, lai Saeimā un valdībā būtu iespējami plaši pārstāvēti cilvēki ar augstu intelektu un ļoti vēlams, arī tādi zinātnieki, kuri izprot zinātnes problēmas. Es domāju, ka tas mums visiem būtu ļoti lietderīgi.

Pavisam īsi par sadarbību ar akadēmijas institūtiem, tagad gan jāsaka — ar bijušajiem akadēmijas institūtiem. Kā zināt, 1994. gada jūlijā visi Zinātņu akadēmijas institūti tika nodoti Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā. Tātad būtībā akadēmijai zinātnisko institūtu vairs nav, bet palikušas ir tādas smagas problēmas kā Salaspils dzīvojamais ciemats un vēl viens otrs objekts, kuri sagādā visai lielas galvassāpes un prasa daudz piepūles. Daudzi institūti labprāt saglabā attiecības ar Latvijas Zinātņu akadēmiju nevis kā ar administratīvu, bet gan kā ar organizatorisku struktūru, jo ir pierādījies, ka, sadalot visu zinātni grantos, lielā mērā zūd iespējas risināt nozīmīgas problēmas, īpaši starpnozaru problēmas, un vispusīgi apspriest iegūtos rezultātus. Tāpēc mēs ļoti vēlētos rast kaut kādu organizatorisku centru, kur šo darbu varētu veikt.

Šinī sakarībā ir vairāki priekšlikumi par zinātnisko centru veidošanu. Nesen trīs institūti izveidoja Humanitāro centru. Pašreiz veidošanās stadijā ir Salaspils zinātniskais centrs, un varam runāt arī par citiem zinātniskiem centriem, kuriem varētu būt asociatīva un organizatoriska saistība ar Latvijas Zinātņu akadēmiju. Centru darbības pamatā jābūt būtiskām zinātniskām problēmām. Humanitārā centra darbības pamatā tāda ir "Letonikas" programma, Salaspils centram — dabas resursu izmantošana un tā joprojām. Zinātņu akadēmija pēdējā laikā ir piedalījusies arī tādu pašreiz populāru un aktuālu struktūru veidošanā kādi ir tehnoloģiskie centri. Runa ir par Latvijas tehnoloģisko centru, kas pašlaik jau strādā, un par Salaspils tehnoloģisko centru, kas ir izveidots un pašlaik ir gatavs intensīvi darboties.

Vēl viena tendence — visas šīs rosības rezultātā radusies doma, ka vismaz pagaidām Latvijā zinātniskās pētniecības institūtiem vajadzētu saglabāt divējādu statusu: daļa institūtu, kuri to dara un atzīst par lietderīgu, un šāda ievirze būtu jāveicina, pāriet universitāšu pārziņā, turpretī otra tendence ir saglabāt vismaz uz zināmu laiku, arī zinātniskās pētniecības institūtus kā patstāvīgas vienības.

Pašās beigās gribētu teikt, ka Latvijas Zinātņu akadēmija pagājušajā gadā un arī iepriekš ir saņēmusi ziedojumus ar nosacījumu vai arī bez nosacījuma par izmantošanas mērķi (Zinātņu akadēmijas balvas, sociālā palīdzība, un tā tālāk). Pašlaik tie ir noguldīti bankās, un mēs izmantojam tikai depozītprocentus. No tiem apmaksājam dažas Zinātņu akadēmijas balvas, izmaksājam pabalstus akadēmijas locekļiem, kuri nestrādā un atrodas grūtos materiālos apstākļos. Atļaujiet akadēmijas vārdā visiem šiem ziedotājiem izteikt sirsnīgu pateicību. Īpaši gribu atzīmēt, ka ziedotāju visū ir arī Latvijas firma "Grindex", un izteikt cerību, ka sadarbība ar šo un arī citām firmām turpināsies.

Pateicos par uzmanību!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!