• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ropažu novada domes 2022. gada 26. oktobra saistošie noteikumi Nr. 49/22 "Par Ropažu novada Ropažu pagasta teritorijas plānojuma grafiskās daļas un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 3.11.2022., Nr. 214 https://www.vestnesis.lv/op/2022/214.4

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saldus novada domes lēmums

Par "Detālplānojuma nekustamā īpašuma J. Rozentāla iela 31, Saldū, kadastra numurs 8425 004 0185, sastāvā esošas zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 8425 004 0185", apstiprināšanu

Vēl šajā numurā

03.11.2022., Nr. 214

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ropažu novada dome

Veids: saistošie noteikumi

Numurs: 49/22

Pieņemts: 26.10.2022.

OP numurs: 2022/214.4

2022/214.4
RĪKI

Ropažu novada domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Ropažu novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 49/22

Ulbrokā 2022. gada 26. oktobrī

Par Ropažu novada Ropažu pagasta teritorijas plānojuma grafiskās daļas un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu

Apstiprināti ar
Ropažu novada pašvaldības domes
2022. gada 26. oktobra lēmumu Nr. 1684
(prot. Nr. 51/2022, 28. §)

Izdoti saskaņā ar
Teritorijas attīstības plānošanas likuma
25. panta pirmo daļu

1. Saistošie noteikumi apstiprina Ropažu novada Ropažu pagasta teritorijas plānojuma:

1.1. teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus (pielikumā);

1.2. valsts informācijas sistēmā "Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma" izstrādāto interaktīvo grafisko daļu, kas pieejama šādā valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla hipersaitē ar unikālo identifikatoru: https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_25415.

2. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi, spēku zaudē Ropažu novada pašvaldības 2009. gada 25. marta saistošie noteikumi Nr. 7 "Par Ropažu novada teritorijas plānojuma grozījumu apstiprināšanu".

Ropažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja V. Paulāne

 

Pielikums
Ropažu novada pašvaldības domes 2022. gada 26. oktobra
saistošajiem noteikumiem Nr. 49/22

Ropažu novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000067986
Institūta iela 1a, Ulbroka, Stopiņu pagasts, Ropažu novads
novada.dome@ropazi.lv https://ropazi.lv

Ropažu novada Ropažu pagasta teritorijas plānojums

Redakcija 5.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

2.3. Jaunu zemes vienību veidošana

2.4. Prasības piekļūšanai zemes vienībai

2.5. Prasības vides pieejamības nodrošināšanai

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

3.6. Prasības derīgo izrakteņu ieguvei

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

7.1. Pašvaldības kompetencē esošās apgrūtinātās teritorijas

7.2. Kultūras pieminekļi un to aizsardzība

7.3. Kultūras pieminekļu individuālās aizsargjoslas (aizsardzības zonas) uzturēšanas režīma noteikumi

7.4. Aizsargājamas dabas teritorijas

7.5. Prasības detālplānojumu izstrādei

Pielikumi

1. pielikums. Valsts autoceļi, pašvaldības ceļi un ielas, aizsargjoslas

2. pielikums. Autostāvvietu skaits

3. pielikums. Pagalmi

4. pielikums. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas platums

1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS

1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA

1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) nosaka prasības Ropažu novada Ropažu pagasta teritorijas plānošanai, izmantošanai un apbūvei un ir daļa no Ropažu novada Ropažu pagasta teritorijas plānojuma (turpmāk – Teritorijas plānojums).

2. Apbūves noteikumi attiecas uz Ropažu novada Ropažu pagasta teritoriju un ir saistoši fiziskajām un juridiskajām personām – zemes īpašniekiem, tiesiskiem valdītājiem, lietotājiem un nomniekiem, veicot jebkādu nekustamā īpašuma izmantošanu, saimniecisko darbību, lokālplānojuma un detālplānojumu izstrādi, zemes vienību sadalīšanu, apvienošanu vai robežu pārkārtošanu, ēku un inženierbūvju projektēšanu, pārbūvi, atjaunošanu, restaurāciju, konservāciju vai ēkas un inženierbūves nojaukšanu.

3. Apbūves noteikumi lietojami kopā ar vispārīgajām prasībām teritorijas attīstības plānošanai, teritorijas izmantošanai un apbūvei, kas noteikti Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumos Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk – Vispārīgie apbūves noteikumi).

4. Apbūves noteikumus īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā un kultūras pieminekļu teritorijās piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgajiem un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, un kultūras pieminekļu aizsardzību reglamentējošajām tiesību normām.

1.2. DEFINĪCIJAS

5. Ainavisks ceļš – ceļš vai ceļa posms, kas šķērso ainaviski pievilcīgu un vērtīgu teritoriju, un pa kuru pārvietojoties paveras izcilas skatu perspektīvas uz dabisko ainavu.

6. Atklāta (āra) uzglabāšana – teritorija, ēka vai tās daļa, kas plānota, izmantota vai nodomāta preču vai produkcijas uzglabāšanai brīvā dabā vai ēkas vaļējās platībās, kas nav iekļautas sienās un neietver autostāvvietas.

7. Pagalms – šo Apbūves noteikumu izpratnē nozīmē zemes vienības daļu starp galveno ēku un kādu no zemes vienības robežām (arī sarkano līniju) plānotās atļautās izmantošanās, kurās apbūve ir galvenais to izmantošanas veids:

7.1. aizmugures pagalms – zemes vienības daļa starp tās aizmugures robežu un tai tuvāko ēkas ārsienu;

7.2. ārējais sānpagalms – zemes vienības daļa starp stūra zemes vienības robežu ar ielas sarkano līniju, pret kuru nav izvietota ēkas galvenā fasāde;

7.3. iekšējais sānpagalms – zemes vienības daļa starp zemes vienības robežu ar blakus zemes vienību, kas perpendikulāra sarkanajai līnijai, un ēkas tuvāko ārsienu;

7.4. priekšpagalms – zemes vienības daļa starp ēkas ielas fasādi un zemes vienības robežu vai ielas sarkano līniju.

8. Piesārņojumu radošs objekts – ražošanas, energoapgādes, atkritumu pārstrādes, loģistikas, transporta vai cits objekts, kas rada paaugstinātu vides troksni vai cita veida piesārņojumu, kas ietekmē dzīvojamo un publisko teritoriju dzīves un vides kvalitāti un kura tuvumā nepieciešams paredzēt pasākumus vides trokšņa mazināšanai.

9. Buferzona – lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā noteikta zaļo stādījumu josla vai dabiska meža vai krūmāju josla (blīva zarojuma un necaurredzama no saknēm līdz galotnēm), kurā nosaka saimnieciskās darbības ierobežojumus, lai mazinātu rūpnieciskās, tehniskās vai citas intensīvas saimnieciskās darbības negatīvo ietekmi uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.

2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI

2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

10. Ja tas nav pretrunā citu normatīvo aktu prasībām, papildus normatīvajiem aktiem, kas nosaka Vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, visā teritorijā atļauta:

10.1. funkcionālajās zonās, kurās atļauta ēku būvniecība, atļauta funkcionāli saistītu palīgēku būvniecība;

10.2. mākslīga ūdensobjekta (dīķa) ierīkošana bez ūdens līmeņa regulēšanas būvēm, ja tā virsmas laukums vienas zemes vienības robežās nepārsniedz 40 % no zemes vienības platības un izveidojamā ūdensobjekta platība nav lielāka par 0,5 ha.

11. Pieļaujamā papildizmantošanas veidu procentuālā attiecība pret galveno izmantošanas veidu nevar pārsniegt 50 procentus apbūves kvartālā vai atbilstošās funkcionālās zonas vai apakšzonas teritoriāli vienotā daļā. Šis nosacījums nav attiecināms uz katru atsevišķo zemes vienību, bet atsevišķos gadījumos pašvaldība izvērtējot konkrēto situāciju pēc būtības šo nosacījumu var piemērot arī atsevišķai zemes vienībai.

2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA

12. Aizliegta tāda zemes un ēku, inženierbūvju izmantošana, kas neatbilst spēkā esošu normatīvo aktu prasībām, tai skaitā prasību izpildei attiecībā uz vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, kā arī attiecībā uz apdraudējumu sabiedriskajai drošībai, cilvēku veselībai un dzīvībai.

13. Visā teritorijā aizliegts:

13.1. izvietot ēkas un inženierbūves aizsargjoslā un tauvas joslā, ja tas ir pretrunā normatīvo aktu prasībām;

13.2. veidot karjerus būvmateriālu un melnzemes iegūšanai, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota kā derīgo izrakteņu ieguves teritorija;

13.3. vākt un uzkrāt metāllūžņus, būvgružus un citus atkritumus vai piesārņotu grunti, ja vien izmantotā teritorija vai būve nav noteiktā kārtībā projektēta un izbūvēta šādu funkciju nodrošināšanai;

13.4. novietot, savākt un glabāt pamestus, nelietojamus motorizētus transporta līdzekļus, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija vai ēka nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota nolieto transporta līdzekļu savākšanai un uzglabāšanai;

13.5. izmantot jebkādus ceļojumu treilerus un vagoniņus kā ilglaicīgas lietošanas (vairāk kā trīs kalendārie mēneši) dzīvojamās telpas, izņemot gadījumus, ja zemes vienībai ir būvlaukuma statuss vai ceļojumu treileru novietošana paredzēta tūrisma vajadzībām.

2.3. JAUNU ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANA

14. Minimālās jaunizveidojamo zemes vienību platības noteiktas Apbūves noteikumu 4. nodaļā.

15. Atļauts veidot jaunu zemes vienību:

15.1. ievērojot blakus esošo zemes vienību robežu kontūru un dabisko robežu elementus;

15.2. ar ne mazāku platību kā attiecīgajā funkcionālajā zonā noteiktā minimālā jaunizveidojamā zemes vienības platība, izņemot 17. punktā noteiktos gadījumus;

15.3. kurā, ņemot vērā esošo apbūvi, iespējams ievērot attiecīgajā funkcionālajā zonā notiektos apbūves parametrus un attālumus no ēkas līdz zemes vienības robežām;

15.4. kuras platums nav mazāks par 20 m.

16. Nav pieļaujama zemes vienības sadalīšana, ja rezultātā zemes vienība būs mazāka par attiecīgajā funkcionālajā zonā noteikto minimālo pieļaujamo, izņemot Vispārīgajos apbūves noteikumos noteiktos gadījumus.

17. Izstrādājot detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabisko robežu elementus, pieļaujama jaunizveidojamas zemes vienības platības samazināšana, bet ne vairāk kā 10 % par minimālo atļauto zemes vienības lielumu attiecīgajā funkcionālajā zonā.

18. Ielai vai piebraucamam ceļam vairāk nekā vienam nekustamam īpašumam jābūt patstāvīgam īpašuma objektam.

19. Zemes vienības sadalīšana, kas paredzēta dvīņu mājas pusei vai rindu mājas sekcijai, atļauta, ja nodots ekspluatācijā dvīņu mājas vai rindu mājas objekts, kas plānots attiecīgajā zemes vienībā.

2.4. PRASĪBAS PIEKĻŪŠANAI ZEMES VIENĪBAI

20. Zemes vienību drīkst izveidot, apbūvēt vai izmantot tad, ja zemes vienībai ir nodrošināta piekļūšana. Piekļūšana zemes vienībai ir nodrošināta, ja:

20.1. zemes vienība robežojas ar komersantu vai māju ceļu, piekļūšanu līdz pašvaldības ceļam vai valsts autoceļam nodrošina tiesiski noteikta piekļuve (ceļa servitūts) un zemes vienībai iespējams ierīkot pieslēgumu ceļam saskaņā ar Apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām;

20.2. zemes vienībai ir vismaz 6 m gara robeža ar pašvaldības ceļu, ielu vai laukumu, koplietošanas ceļu vai pašvaldības nozīmes ceļu vai ielu un zemes vienībai iespējams ierīkot pieslēgumu ceļam, ielai vai laukumam saskaņā ar Apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām;

20.3. zemes vienībai ir esošs pievienojums valsts autoceļam un pievienojuma kategorija atbilst plānotajai izmantošanai;

20.4. piekļūšanu nodrošina tiesiski noteikta piekļuve (ceļa servitūts).

21. Ielu, ceļu vai piebrauktuvi, kas paredzēta piekļūšanas nodrošināšanai zemes vienībai, nodod ekspluatācijā pirms būvniecības ieceres akcepta vai būvatļaujas saņemšanas zemes vienībā projektētajai ēkai vai pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā, ja tiek veikta teritorijas vienlaicīga un kompleksa apbūve. Prasību nepiemēro, ja ceļš vai piebrauktuve paredzēta piekļūšanai apbūvei vienā zemes vienībā.

2.5. PRASĪBAS VIDES PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANAI

22. Projektējot transporta infrastruktūru vai publiskās ārtelpas teritorijas, būvējot jaunas un pārbūvējot esošās publiskās un dzīvojamās ēkas, paredz speciālus pasākumus un aprīkojumu vides pieejamības nodrošināšanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

23. Izstrādājot detālplānojumu vai būvniecības ieceres dokumentāciju publiskām un daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām, jāparedz speciāli pasākumi (arī speciāls aprīkojums) cilvēkiem ar kustību traucējumiem jānodrošina (labiekārtojot teritorijas un laukumus, aprīkojot ceļus un ielas, nodrošinot iekļūšanu, pārvietošanos, atbilstoši plānotai būves funkcijai, un izkļūšanu no tās) atbilstoši normatīvo aktu prasībām, lai šo personu pārvietošanās būtu iespējami netraucēta un droša.

3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI

3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI

3.1.1. Ielas un ceļi

24. Ielu funkcijām atbilstošas kategorijas un platums starp sarkanajām līnijām noteikts Apbūves noteikumu 1. pielikums. Valsts autoceļi, pašvaldības ceļi un ielas, aizsargjoslas. Noteiktās kategorijas atļauts mainīt, izstrādājot tematisko plānojumu, lokālplānojumu vai detālplānojumu, pamatojot ar izmaiņām transporta infrastruktūrā.

25. Ielas šķērsprofilu nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā, lokālplānojumā vai detālplānojumā atkarībā no plānotās ielas kategorijas, paredzot iespēju nodrošināt transportlīdzekļu un gājēju satiksmi, kā arī inženierbūvju izvietojumu saskaņā ar inženiertīklu īpašnieku izsniegtiem nosacījumiem vai tehniskajiem noteikumiem un ievērojot inženierbūvju projektēšanas normatīvu prasības.

26. Izstrādājot detālplānojumus vai zemes ierīcības projektus ceļi un ielas jāizdala kā atsevišķas zemes vienības.

27. Nav pieļaujama esošo ielu un ceļu likvidēšana, slēgšana un citāda publiskās pieejas ierobežošana.

28. Jaunveidojamo ielu un ceļu parametri jāpieņem atbilstoši projektēšanas normatīvu prasībām.

29. Veicot ielu vai ceļu pārbūvi vai jaunu ielu vai ceļu būvniecību, veic ielas vai ceļu stādījumu atjaunošanu vai jaunu stādījumu veidošanu visā ielā, ceļā vai ielas, ceļa posmā vienlaikus, ņemot vērā ielas vai ceļa telpiskos parametrus un inženierbūvju izvietojumu.

3.1.2. Noteikumi autonovietņu skaitam un izvietojumam

30. Minimālais nepieciešamo autostāvvietu skaits noteikts Apbūves noteikumu 2. pielikums. Autostāvvietu skaits. Ja Latvijas Valsts standartu vai normatīvo aktu prasības nosaka lielāku nepieciešamo autostāvvietu skaitu, ievērojamas stingrākās prasības.

31. Nepieciešamo automašīnu novietņu skaitu nosaka, rēķinot vienu autostāvvietu uz katriem 100 m2 galvenās ēkas stāvu platības.

32. Ēka ar autostāvvietām un velosipēdu novietnēm jānodrošina pirms nodošanas ekspluatācijā.

33. Esošām ēkām autostāvvietu skaita normatīvu pārskata gadījumos, ja:

33.1. tiek mainīta ēkas vai zemes vienības izmantošana;

33.2. tiek palielināta ēkas platība;

33.3. pieaug nodarbināto vai apkalpojamo personu skaits;

33.4. pārbūvējot dzīvojamo māju, palielinās dzīvokļu skaits.

34. Autostāvvietas izvieto tajā pašā būvē vai uz tās pašas zemes vienības, kuras izmantošanai tā nepieciešama. Izstrādājot lokālplānojumu vai detālplānojumu, transportlīdzekļu novietni var paredzēt citā zemes vienībā attiecīgā lokālplānojuma vai detālplānojuma teritorijā.

35. Pie publiskām ēkām jāierīko velosipēdu novietnes.

36. Ja zemes vienība ietver vairāk nekā vienu funkcionālo zonu vai būve vienlaicīgi tiek izmantota dažādiem mērķiem un katram no tiem noteikts atšķirīgs nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu skaits, tad kopējo nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu skaitu nosaka katrai izmantošanai vai katram būvē esošajam objektam atsevišķi un summē.

37. Iežogotām autostāvvietām ar ietilpību līdz 100 vietām pirms vārtiem jānodrošina 6 m plats priekšlaukums, bet ar lielāku ietilpību – 12 m plats priekšlaukums.

38. Automašīnu novietņu piebraucamajiem ceļiem jābūt vismaz 3 m platiem (katrai joslai).

39. Attālums no iebrauktuves un izbrauktuves pagalmā, zemes vienībā, garāžā vai autostāvvietā jāpieņem ne mazāks par:

39.1. 50 m no krustojuma ar valsts autoceļu vai maģistrālo ielu;

39.2. 20 m no krustojuma ar vietējas nozīmes ielu;

39.3. 30 m no sabiedriskā pasažieru transporta pieturvietas.

3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM

3.2.1. Vispārīgas prasības inženiertīkliem

40. Plānojot un projektējot ielas un ceļus, paredz vietu nepieciešamo pazemes inženiertīklu izvietošanai.

41. Jaunus pazemes inženiertīklus ciemos prioritāri izvieto joslā starp ielas sarkanajām līnijām vai inženiertīklu koridorā.

42. Inženiertīklus un objektus ārpus ielu sarkanajām līnijām vai inženiertīklu koridora ciemos atļauts izvietot izņēmuma gadījumā, saņemot zemes vienības īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstisku saskaņojumu.

43. Izstrādājot lokālplānojumu, detālplānojumu, zemes ierīcības projektu vai būvprojektu, tajos ir jāattēlo valsts un vietējā ģeodēziskā tīkla punkti, ja tādi atrodas konkrētā teritorijā.

3.2.2. Ūdensapgāde un notekūdeņu savākšana

44. Teritorijā, kas Grafiskajā daļā noteikta kā teritorija ar īpašiem noteikumiem "Teritorija, kurā ierīko centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas" (TIN15), jaunbūvējamu vai pārbūvējamu ēku pieslēdz centralizētas ūdensapgādes sistēmai un centralizētas kanalizācijas sistēmai, ja tā atrodas normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, noteiktā funkcionālajā zonā, kurā paredz obligātu centralizētu ūdensapgādi un kanalizāciju.

45. Teritorijās, kur nav iespējams ēkas pieslēgt centralizētajiem ūdensapgādes tīkliem, ierīko lokālo ūdensapgādi.

46. Lokālas ūdensapgādes sistēmas risinājumi atļauti teritorijās, kur centralizētie ūdensapgādes tīkli atrodas tālāk par 100 m no objekta un pašvaldība nenodrošina ūdensapgādes tīklu izbūvi vismaz šādā attālumā.

47. Ja apbūves teritorijā nav izbūvēti centralizēti kanalizācijas tīkli un apbūves teritorija nerobežojas ar ielu vai ceļu, gar kuru ir izbūvēti centralizēti kanalizācijas tīkli, kā arī teritorija neatrodas TIN15 teritorijā, tad var veidot lokālas notekūdeņu savākšanas sistēmas ar lokālām attīrīšanas iekārtām, ievērojot vides jomu regulējošo normatīvo aktu prasības un pašvaldības saistošos noteikumus.

48. Apbūves teritorijas, kas netiek pieslēgtas centralizētiem kanalizācijas tīkliem un zemes vienības platība ir mazāka par 0,25 ha, var ierīkot hermētiskas izsūknējamās tvertnes.

3.2.3. Alternatīvā energoapgāde

49. Lauku teritorijā un ciema teritorijā vienā zemes vienībā atļauts izvietot vēja elektrostaciju ar kopējo maksimālo jaudu līdz 20 kW individuālai lietošanai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un ievērojot papildus nosacījumus:

49.1. vēja elektrostacijas maksimālais augstums nepārsniedz 15 m;

49.2. attālums no vēja elektrostacijas torņa līdz zemes vienības robežai ir vismaz 1,5 reizes lielāks nekā torņa (masta) augstums;

49.3. blakus esošajās zemes vienībās prognozētais trokšņu līmenis nepārsniedz normatīvajos aktos pieļaujamo;

49.4. citam īpašniekam piederošai esošai dzīvojamai vai publiskai apbūvei nav apēnojuma no vēja elektrostacijas rotora.

50. Ciemos nav atļauts izbūvēt koģenerācijas stacijas, kuru tehnoloģiskās darbības rezultātā rodas smaku piesārņojums. Koģenerācijas stacijas izvieto Tehniskās apbūves teritorijā (TA) un Rūpniecības apbūves teritorijās (R, R2), atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

51. Biogāzes koģenerācijas stacijas, kuru tehnoloģiskās darbības rezultātā rodas smaku piesārņojums atļauts izbūvēt lauku teritorijā, veicot būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procedūru. Minimālais attālums no ciemu robežas – 3 km. Plānojot biogāzes koģenerācijas stacijas izbūvi ņem vērā valdošo vēju virzienu un tās novietni saskaņot ar pašvaldību.

3.3. PRASĪBAS APBŪVEI

3.3.1. Pagalmi

52. Vienas zemes vienības pagalmu vai tā daļu nevar uzskatīt par citas zemes vienības pagalmu vai tās daļu, izņemot, ja izveidots koplietošanas pagalms, atbilstoši detālplānojuma vai būvniecības ieceres risinājumam.

53. Galvenās izmantošanas vai papildizmantošanas ēkai zemes vienībā atkarībā no apbūves veida nosaka pagalmus – priekšpagalmu, iekšējo sānpagalmu, ārējo sānpagalmu un aizmugures pagalmu, atbilstoši Apbūves noteikumu 3. pielikums. Pagalmi.

54. Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā aizliegta atklāta (āra) uzglabāšana un krautņu veidošana – ierīkot komposta kaudzes, vākt un uzglabāt būvmateriālus, kurināmo materiālu, metāllūžņus un tamlīdzīgus priekšmetus.

55. Zemes vienības daļu starp būvlaidi un sarkano līniju nav atļauts apbūvēt, nekādas ēkas daļas tajā nevar atrasties.

3.3.2. Būvlaides

56. Ciema teritorijā, kur nav iedibināta būvlaide, noteikta minimālā būvlaide no sarkanās līnijas:

56.1. C kategorijas ielai, izņemot valsts autoceļus – 6 m;

56.2. D kategorijas ielai, izņemot valsts autoceļus – 6 m;

56.3. E kategorijas ielai, piebrauktuvei, gājēju vai velosipēdu ielai un ceļam – 3 m;

57. Izņēmuma gadījumā, ņemot vērā teritorijas īpatnības un esošu ēku, inženierbūvju izvietojumu, sagatavojot pamatojumu un saņemot rakstveida saskaņojumu no ielas vai ceļa īpašnieka vai tiesiskā valdītāja aizsargjoslas un būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, detālplānojumā vai būvprojektā atļauts paredzēt mazāku būvlaidi nekā noteikts 56. punktā.

58. Dzīvojamās apbūves teritorijās iespēju robežās būvlaidei viena kvartāla robežās jābūt vienādai visām gar ielu vai ceļu novietotām ēkām.

59. Būvlaides teritorijā atļauts ierīkot apstādījumus, inženierbūves, labiekārtojuma elementus, tostarp, gājēju celiņus un piebrauktuves pie ēkas ieejas, autostāvvietas, velonovietnes, transportlīdzekļu nojumes un nojumes inventāra uzglabāšanai.

3.3.3. Redzamības brīvlauki

60. Apbūvējot zemes vienību, kas atrodas pie ielu vai ceļu krustojuma, neapbūvē normatīvajos aktos noteikto tuvošanās redzamības brīvlauku. Tuvošanās redzamības brīvlauku platību un konfigurāciju nosaka atbilstoši Latvijas Valsts standartam.

61. Ja esošā apbūve neļauj izveidot nepieciešamos redzamības brīvlaukus (redzamības trīsstūrus), gājēju un transporta kustības drošība jānodrošina ar kustības regulēšanas vai speciālām tehniskām ierīcēm.

3.3.4. Ēkas lauksaimniecības dzīvniekiem

62. Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai izmanto tikai šim nolūkam būvētas vai pielāgotas ēkas, kas atbilst veterinārajām, higiēniskajām un dzīvnieku labturības prasībām.

63. Ekspluatējot esošās ēkas lauksaimniecības dzīvniekiem, jāievēro normatīvo aktu prasības un šo Apbūves noteikumu prasības.

64. Nav atļautas jaunas ēkas lauksaimniecības dzīvniekiem izvietot Publiskās apbūves teritorijā (P; P1), Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzM), Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzD) un Savrupmāju apbūves teritorijās (DzS, DzS1; DzS2; DzS3, DzS4).

65. Jaunas ēkas lauksaimniecības dzīvniekiem ciemu teritorijās izvietojamas, ievērojot šādus nosacījumus:

65.1. ciemu teritorijā jaunas ēkas lauksaimniecības dzīvniekiem atļauts izvietot Lauksaimniecības teritorijā (L1), izņemot specializētos lopkopības kompleksus;

65.2. jānodrošina veterinārās un higiēnas prasības, kā arī jāveic pasākumi aizsardzībai pret troksni, smakām un citiem negatīviem faktoriem;

65.3. plānojot jaunas ēkas lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai, jāievēro Vispārīgos apbūves noteikumos noteiktie minimālie attālumi no dzīvojamās un publiskās apbūves līdz lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas ēkai.

3.3.5. Prasības žogiem

66. Žogu drīkst ierīkot:

66.1. vispārējā gadījumā – pa zemes vienību robežu;

66.2. stūra zemes vienībās – pa redzamības brīvlauku, atbilstoši normatīvo aktu un valsts standartu prasībām;

66.3. gar ūdenstecēm un ūdenstilpēm – ne tuvāk kā 10 m no krasta līnijas; applūstošajā teritorijā atļauts izvietot vieglas konstrukcijas žogus, kas nodrošina ūdens brīvu caurplūšanu;

66.4. ielas vai ceļa pusē – pa sarkano līniju;

66.5. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē – pēc nepieciešamības.

67. Prasības žogiem ciema teritorijā:

67.1. žogus ielas vai ceļa pusē iespēju robežās viena kvartāla robežās būvē uz vienas līnijas;

67.2. žogiem gar ielām un ceļiem jābūt ne augstākiem par 1,6 m ar 50 % caurredzamību uz publisko ārtelpu, saskaņojot ar zemes vienības kaimiņu caurredzamība varbūt mazāka;

67.3. atkarībā no zemes vienības izmantošanas veida specifikas (rūpnieciskā apbūve, sporta būvju apbūve u.tml.) žogu gar ielu un ceļu atļauts būvēt augstāku nekā noteikts 67.2. apakšpunktā;

67.4. ja blakus zemes vienību īpašnieki vai tiesiskie valdītāji vienojas, robežžogus atļauts būvēt pēc sava ieskata, bet ne augstākus par 1,80 m;

67.5. žogiem Rūpnieciskās apbūves teritorija (R, R1) un Tehniskās apbūves teritorija (TA) jābūt ne augstākiem par 2,5 m. Pieļaujams izvietot necaurredzamu žogu, ja tas nepieciešams slēgtas ražošanas zonas nodrošināšanai;

67.6. dzīvžogu kā robežžogu atļauts veidot ne tuvāk par 1 m no blakus esošās zemes vienības robežas (stādāmā materiāla ass) un tā maksimālais augstums nedrīkst pārsniegt 2 m, izņemot gadījumus, kad saņemta blakus esošā nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstiska piekrišana;

67.7. gar ielām un ceļiem nav atļauta blīvu un necaurredzamu žogu būvniecība, izņemot, ja tas ir nepieciešams teritorijas aizsardzībai no trokšņa un putekļu piesārņojuma, saskaņojot to ar ielas vai ceļa īpašnieku vai tiesisko valdītāju būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

67.8. lai nodrošinātu esošo inženiertīklu būves darbību un apkalpošanu, vietās, kur atrodas virszemes inženiertīklu būve, žogos veido "kabatas";

67.9. nav atļauts žogu stabu atbalstus izvietot ielu, ceļu un laukumu teritorijā;

67.10. nav atļauta dzeloņstiepļu vai tām pielīdzinātu materiālu izmantošana žogos.

68. Prasības žogiem lauku teritorijā:

68.1. žogiem jābūt ne augstākiem par 2,5 m. Atkarībā no teritorijas izmantošanas veida specifikas (lauksaimnieciska izmantošana, rūpnieciskā apbūve, tehniskā apbūve, publiskā apbūve) atļauts būvēt augstākus žogus;

68.2. zemes vienības atļauts nožogot ar dzīvžogu ne augstāku par 2,5 m, izvietojot to gar zemes vienības robežu;

68.3. gar ceļiem nav atļauta blīvu un necaurredzamu žogu būvniecība, izņemot, ja tas ir nepieciešams teritorijas aizsardzībai no trokšņa un putekļu piesārņojuma, saskaņojot to ar ceļa īpašnieku vai tiesisko valdītāju;

68.4. pieļaujams izvietot necaurredzamus žogus, ja tas nepieciešams slēgtas zonas nodrošināšanai;

68.5. nav atļauta dzeloņstiepļu vai tām pielīdzinātu materiālu izmantošana žogos.

69. Būvlaukumi, izņemot Savrupmāju apbūves teritoriju (DzS, DzS1, DzS2, DzS3, DzS4), viensētu un avārijas stāvoklī esošas ēkas, inženierbūves jānorobežo ar pagaidu žogiem.

70. Visās teritorijās atļauts nožogot bērnu rotaļu laukumu ar caurredzamu žogu, kas nav augstāks par 1,5 m.

3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM

3.4.1. Teritorijas labiekārtojums un ārtelpas elementi

71. Ielu un ceļu apgaismošanai atļauts izmantot virs ielām, ceļiem iekārtus vai arī pie stabiem piestiprinātus apgaismes ķermeņus.

72. 10 m platās un šaurākās ielās vai piebrauktuvēs atļauts izmantot arī pie ēku fasādēm piestiprinātus apgaismes ķermeņus ielas apgaismošanai.

73. Laukumu apgaismošanai atļauts izmantot apgaismes ķermeņus uz stabiem. Atļauts dažāds stabu augstums un apgaismes ķermeņu veids, bet tam jābūt saskanīgam viena laukuma robežās.

74. Apgaismes ķermeņi jāpieslēdz pazemes kabeļiem vai kabeļiem ēku sienās. Kabeļi nedrīkst būt redzami ēku fasādēs.

75. Apgaismes ķermeņus jāizvieto tā, lai netiktu traucēta kustības drošība un tiem jābūt vizuāli saskanīgiem.

76. Pašvaldībai ir tiesības piestiprināt pie ēku fasādēm apgaismes ķermeņus, svētku dekorus, satiksmes regulēšanas tehnisko līdzekļu u.c. gaisa vadu atsaites, ja par to ir noslēgta vienošanās ar ēkas īpašnieku.

77. Publiskām ēkām jāparedz fasādes apgaismojums.

78. Pašvaldība nodrošina, lai stūra zemes vienībām uz norādes staba, žoga, ēkas fasādes būtu piestiprināta noteiktas formas izgatavota norāde ar ielas vai laukuma nosaukumu valsts valodā.

79. Nekustamā īpašuma īpašniekam jānodrošina karoga turētāja izvietošana pie ēkas galvenās fasādes vai brīvi stāvoša karoga masta uzstādīšana ēkas galvenās fasādes pusē.

80. Nav atļauta patvaļīga lodžiju un balkonu pārbūvēšana.

81. Stacionāras un sezonas rakstura tirdzniecības vietas (kioskus, nojumes, stendus, paviljonus u.tml.) atļauts būvēt vai novietot tikai ar Pašvaldības būvvaldes saskaņojumu. Ja iepriekšminētie objekti robežojas ar ielas sarkano līniju, ceļa zemes nodalījuma joslu, atrodas ielas sarkanajās līnijās vai ceļa zemes nodalījuma joslā, nepieciešams saskaņojums ar ceļa vai ielas īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

3.4.2. Grāvji, ūdensnotekas

82. Veicot būvniecību, aizliegts pārveidot meliorācijas sistēmu tā, ka tiek pasliktināta situācija blakus esošajās zemes vienībās un izjaukta virszemes ūdeņu un lietus ūdeņu dabiskā notece, kā arī gruntsūdeņu režīms.

83. Zemes vienības īpašniekiem jāsaglabā un jāuztur vienotā noteces sistēmā iekļautie nekustamā īpašuma teritorijā esošie novadgrāvji, hidrotehniskās būves un dabīgās ūdensnoteces.

84. Gadījumos, kad novadgrāvi vai citu meliorācijas sistēmas elementu nav iespējams saglabāt, to var aizvietot ar slēgto drenu sistēmu atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

3.4.3. Reljefa izmaiņas

85. Ja zemes vienības līmeņa maiņas rezultātā var rasties kaitējums blakus esošam nekustamam īpašumam, tad:

85.1. ciemos jāizstrādā vertikālā plānojuma sadaļa būvniecības ieceres dokumentācijā vai teritorijas labiekārtojuma projektā;

85.2. lauku teritorijā zemes līmeņa pazemināšana vai paaugstināšana jāsaskaņo ar blakus esošo nekustamā īpašuma īpašnieku.

3.4.4. Prasības apstādījumiem

86. Zemes vienības īpašnieks vai tiesiskais lietotājs ir atbildīgs par apstādījumu, kas atrodas uz viņa zemes vienības, uzturēšanu, aizsardzību un atjaunošanu.

87. Ēkas un inženierbūves nedrīkst būvēt tuvāk kā pieauguša koka vainaga attālumā no zemes vienībā vai zemes vienībai blakus augošu koku stumbriem.

88. Attālums no koka stumbra (stumbriem) vai sakņu kakla līdz ēkas pamatu ārējai līnijai 5 m.

89. Attālums no krūmiem līdz ēkas pamatu ārējai līnijai 1 m.

90. Attālums no klajumā augoša koka stumbra (stumbriem) vai sakņu kakla līdz ēkas pamatu ārējai līnijai 10 m.

91. Veidojot jaunus koku stādījumus pie zemes vienības robežas, tie jāstāda ne tuvāk kā 1/2 pieauguša koka vainaga attālumā no zemes vienības robežas, lai pieauguša koka zari neiesniegtos blakus esošā nekustamā īpašumā, jāievēro sekojoši attālumi:

91.1. lielajiem lapu kokiem (ozols, liepa, kļava, bērzs, osis, vīksna) un skujkokiem (egle un priede) – 5 m;

91.2. tūjām, ja pieauguša koka augstums nepārsniedz 2 m – 2 m;

91.3. ābelēm – 3 m;

91.4. plūmēm un ķiršiem – 2 m;

91.5. krūmiem – 1 m.

92. Stādot kokus un krūmus ēku un būvju tuvumā, jāievēro nosacījums, ka pieaugušā vecumā tie nedrīkst traucēt dzīvojamo un publisko telpu insolāciju un izgaismošanu, kā arī ēku un inženierbūvju apsaimniekošanu un drošu ekspluatāciju.

93. Teritorijās ar koku apaugumu, izstrādājot būvniecības ieceres dokumentāciju, pēc iespējas jāsaglabā esošie koki, kā arī jāveic koku inventarizācija, lai identificētu aizsargājamos kokus.

3.4.5. Graustu, ēku un inženierbūvju nojaukšana

94. Īpašniekiem, kuru ēkas, inženierbūves ir kļuvušas par graustiem tās jānojauc vai jāsaved kārtībā saskaņā ar Pašvaldības saistošo noteikumu prasībām.

95. Ja grausts rada draudus iedzīvotājiem vai degradē ainavu, tā teritorija ir jānožogo un ēka vai inženierbūve jānosedz ar necaurredzamu, estētiski noformētu aizsegu. Aizsega noformējums un konstruktīvais risinājums jāsaskaņo Pašvaldības būvvaldē.

96. Nojaukto ēku vai inženierbūvju vietas un to apkārtne jānotīra un jānolīdzina. Ja nojauktās ēkas vai inženierbūves vietā 6 mēnešu laikā netiek uzsākta jauna būvniecība, teritorija jārekultivē un jālabiekārto.

3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI

3.5.1. Aizsardzība pret trokšņiem

97. Ja teritorijas izmantošanas veidam normatīvajos aktos noteikti vides trokšņa robežlielumi un vides troksnis pārsniedz normatīvajos aktos noteikto robežlielumu, attiecīgā teritorijas izmantošanas veida ēkas būvniecība atļauta tikai gadījumā, ja būvniecības ierosinātājs projektē un īsteno prettrokšņa būvakustiskos pasākumus, lai nodrošinātu telpās un vidē trokšņa līmeni atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

98. Prettrokšņa būvakustisko risinājumu nepieciešamību pamato lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā.

3.5.2. Piesārņotas un potenciāli piesārņotas vietas

99. Teritorijas plānojuma Grafiskās daļas kartē attēlotas piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā.

100. Ja piesārņotā vai potenciāli piesārņotā teritorijā, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā, nav veikta piesārņojuma izpēte un piesārņojuma līmeņa novērtējums, būvniecība tajās ir aizliegta. Šis ierobežojums neattiecas uz īslaicīgas lietošanas būvēm, kuru izvietošana nepieciešama teritorijas monitoringam vai sanācijai un rekultivācijai.

3.5.3. Applūstošās teritorijas

101. Teritorijas plānojuma Grafiskajā daļā noteiktas un attēlotas applūstošās teritorijas, ņemot vērā maksimālo ūdens līmeni ar 10 % ikgadējo pārsniegšanas varbūtību iespējamo plūdu gadījumā.

102. Aprobežojumus applūstošajās teritorijās nosaka Aizsargjoslu likums.

103. Applūstošo teritoriju var precizēt, atbilstoši Vispārīgajos apbūves noteikumos noteiktajam.

3.5.4. Teritorijas inženiertehniskā sagatavošana

104. Teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu veic vietās, kurās nepieciešami īpaši pasākumi atļautās izmantošanas uzsākšanai:

104.1. teritorijās, kurās grunts piesārņojums pārsniedz pieļaujamo normu;

104.2. teritorijās ar augstu gruntsūdens līmeni;

104.3. teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt piekļūšanu un inženiertehnisko apgādi.

105. Teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu veic atbilstoši būvniecības ieceres dokumentācijai.

106. Teritorijas inženiertehniskā sagatavošana ietver vienu vai vairākus šādus pasākumus:

106.1. hidrotehnisko būvju būvniecību;

106.2. teritorijas uzbēršanu;

106.3. ūdensobjekta krasta nostiprinājuma būvju būvniecību un citus krasta nostiprināšanas pasākumus;

106.4. ūdensobjekta gultnes padziļināšanu;

106.5. piesārņotas grunts sanāciju;

106.6. ielas vai piebraucamā ceļa būvniecību;

106.7. inženiertīklu ierīkošanu un to objektu būvniecību;

106.8. tehniskos risinājumus hidroloģiskā režīma saglabāšanai teritorijā, kurā būvē pazemes būvi;

106.9. citus pasākumus, kas nepieciešami, lai teritorijā būtu iespējams veikt būvniecību vai citu atļauto izmantošanu.

3.6. PRASĪBAS DERĪGO IZRAKTEŅU IEGUVEI

107. Derīgo izrakteņu ieguvi drīkst veikt atbilstoši normatīvo aktu prasībām zemes dzīļu ieguves jomā.

108. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta šādās funkcionālās zonās:

108.1. Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R2);

108.2. Mežu teritorijā (M);

108.3. Lauksaimniecības teritorijā (L).

109. Derīgo izrakteņu ieguves vietas izvēli pamato ar ģeoloģiskās izpētes rezultātiem un veicot sākotnējās ietekmes uz vidi novērtējumu vai ietekmes uz vidi novērtējumu, ja to nosaka normatīvie akti.

110. Derīgo izrakteņu ieguve nav atļauta:

110.1. ciema teritorijā;

110.2. valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu – arheoloģijas pieminekļa teritorijā;

110.3. dabas lieguma "Lielie Kangari" teritorijā;

110.4. ainaviski vērtīgā teritorijā (TIN5).

111. Plānojot jaunas derīgo izrakteņu ieguves teritorijas vai esošas derīgo izrakteņu ieguves teritorijas paplašināšanu, ievēro šādus minimālos attālumus no dzīvojamās un publiskās apbūves, dabas teritorijas līdz derīgo izrakteņu ieguves teritorijas laukuma robežai:

111.1. 100 m – no ciema teritorijas robežas;

111.2. 100 m – no viensētas apbūves kontūras, izņemot gadījumu, ja saņemts nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstisks saskaņojums;

111.3. 200 m – no publiskās apbūves kontūras, izņemot gadījumu, ja saņemts nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstisks saskaņojums;

111.4. 100 m – no dabas lieguma "Lielie Kangari" teritorijas robežas.

112. Pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas jāatjauno ceļu infrastruktūra, ja nepieciešams.

113. Derīgo izrakteņu ieguves teritorijās (atradnēs) nav atļauta atkritumu noglabāšana.

4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ

Ja teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tad tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta noteikumu attiecīgajā pielikumā noteiktajiem teritorijas izmantošanas veidu aprakstiem.

4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA

4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)

4.1.1.1. Pamatinformācija

114. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju apbūve.

4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

115. Savrupmāju apbūve (11001).

4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

116. Dārza māju apbūve (11003).

117. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumus un ražošanas objektus.

118. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

119. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

120. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

121. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

122. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

123. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).

124. Labiekārtota ārtelpa (24001): ietver privātus un publiskus pagalmus, apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

125. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
126.   1000 m2 30   līdz 12 līdz 2 1 50

1. un bēniņu izbūve

4.1.1.5. Citi noteikumi

127. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vairāk par vienu savrupmāju vai vienu dvīņu māju, ja iespējama zemes vienības reālā sadale atbilstoši Apbūves noteikumiem. Dvīņu māju būvniecības gadījumā paredz zemes vienības sadalīšanas iespēja katrai atsevišķai dvīņu mājas daļai.

128. Jaunveidojamām Savrupmāju apbūves teritorijām (DzS), obligāti jāparedz pieslēgšanās esošajiem centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, ja tas ir tehniski iespējams vai centralizētie ūdensvada un kanalizācijas tīkli ir izbūvēti pa apbūves teritorijai piegulošo ielu.

129. Lai nodrošinātu optimālus insolācijas un apgaismojuma apstākļus blakus zemes gabalos, nevienā mājas punktā maksimālais apbūves augstums nedrīkst pārsniegt pusi (0,5) no attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un ielas ass līniju un pusotra (1,5) attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un robežu ar kaimiņu zemesgabalu.

130. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu aizsargjoslās (aizsardzības zonās) papildus jāievēro Apbūves noteikumu 7.3. apakšnodaļas Kultūras pieminekļu individuālās aizsargjoslas (aizsardzības zonas) uzturēšanas režīma noteikumi prasības.

131. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte ir 20 m, dvīņu mājas vienai daļai – 15 m. Atsevišķos gadījumos, pamatojot ar lokālplānojumu vai detālplānojumu, vai ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabiskās robežas, zemes vienības minimālo fronti var samazināt.

4.1.2. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1)

4.1.2.1. Pamatinformācija

132. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir retināta savrupmāju apbūve.

4.1.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

133. Savrupmāju apbūve (11001).

4.1.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

134. Dārza māju apbūve (11003).

135. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumi, ražošanas objektus.

136. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

137. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

138. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

139. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

140. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

141. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).

142. Labiekārtota ārtelpa (24001): kas ietver privātus un publiskus pagalmus, apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

143. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.2.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
144.   2500 m2 30   līdz 12 līdz 2 2 50

2. un bēniņu izbūve

4.1.2.5. Citi noteikumi

145. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt vairāk par vienu savrupmāju vai vienu dvīņu māju, ja iespējama zemes vienības reālā sadale atbilstoši Apbūves noteikumiem. Dvīņu māju būvniecības gadījumā paredz zemes vienības sadalīšanas iespēja katrai atsevišķai dvīņu mājas daļai.

146. Maksimālais apbūves augstums nevienā mājas punktā nedrīkst pārsniegt pusi (0,5) no attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un ielas ass līniju un pusotra (1,5) attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un robežu ar blakus esošo zemes vienību. Šo attālumu atļauts samazināt, ja saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums.

147. Jaunveidojamām Savrupmāju apbūves teritorijām (DzS1), jāparedz pieslēgšanās esošajiem centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, ja tas ir tehniski iespējams vai centralizētie ūdensvada un kanalizācijas tīkli ir izbūvēti pa apbūves teritorijai piegulošo ielu vai ceļu.

148. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte ir 20 m, dvīņu mājas vienai daļai – 15 m. Atsevišķos gadījumos, pamatojot ar lokālplānojumu vai detālplānojumu, vai ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabiskās robežas, zemes vienības minimālo fronti var samazināt.

4.1.3. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS2)

4.1.3.1. Pamatinformācija

149. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve dārzkopības sabiedrības ciemos – Gaidas, Bajāri, Jaunbagumi un Podkājas.

4.1.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

150. Savrupmāju apbūve (11001).

151. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.1.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

152. Dārza māju apbūve (11003).

153. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumus un ražošanas objektus.

154. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

155. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

156. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).

157. Labiekārtota ārtelpa (24001): kas ietver privātus un publiskus pagalmus, apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

158. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.3.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
159.   500 m2 30   līdz 10 līdz 2 3 50

3. un bēniņu izbūve

4.1.3.5. Citi noteikumi

160. Maksimālais ēku skaits zemes vienībā – viena galvenā vai papildizmantošanas ēka. Palīgēkas – ievērojot atļautos apbūves rādītājus.

4.1.4. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS3)

4.1.4.1. Pamatinformācija

161. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS3) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju apbūve ar mežu klātās teritorijās ciemos.

4.1.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

162. Savrupmāju apbūve (11001).

4.1.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

163. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumi, ražošanas objektus.

164. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

165. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

166. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

167. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

168. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

169. Labiekārtota ārtelpa (24001): kas ietver privātus un publiskus pagalmus, apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un inženierbūves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

170. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.4.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
171.   3000 m2 15   līdz 12 līdz 2 4 70

4. un bēniņu izbūve

4.1.4.5. Citi noteikumi

172. Maksimāli saglabājama meža zeme, paredzot meža zemes atmežošanu tikai zem apbūves un ceļiem saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

173. Vienā zemes vienībā atļauts būvēt divas savrupmājas vai vienu dvīņu mājas daļu, palīgēkai – ievērojot apbūves rādītājus.

174. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte ir 20 m, dvīņu mājas vienai daļai – 15 m. Atsevišķos gadījumos, pamatojot ar lokālplānojumu vai detālplānojumu, vai ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabiskās robežas, zemes vienības minimālo fronti var samazināt.

4.1.5. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS4)

4.1.5.1. Pamatinformācija

175. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS4) ir funkcionālā zona, kas noteikta zemes vienībās Zaķumuižas ciema paplašinātajā teritorijā dabā esošu dārza māju un savrupmāju apbūves apsaimniekošanai, dārzkopības (t.sk. sakņu dārzu un ģimenes dārziņu) uzturēšanai un jaunu ierīkošanai un jaunu dzīvojamās apbūves teritoriju attīstībai.

4.1.5.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

176. Savrupmāju apbūve (11001): savrupmāja, ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu.

177. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.1.5.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

178. Dārza māju apbūve (11003).

179. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).

180. Labiekārtota ārtelpa (24001).

181. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.5.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
182.   500 m2 7 5 6   līdz 10 līdz 1 5  

5. un bēniņu izbūve
6. precizēt detālplānojumā
7. atbilstoši domājamās daļas platībai

4.1.5.5. Citi noteikumi

183. Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS4) bez galvenās izmantošanas un papildizmantošanas atļauts veikt šādas darbības:

183.1. sakņu dārzu un ģimenes dārziņu ierīkošanu un apsaimniekošanu;

183.2. dārza māju un palīgēku būvniecību ar maksimālo apbūves laukumu 25 m2 katrai, neparedzot pagrabu;

183.3. esošo ēku atjaunošanu;

183.4. esošo ēku pārbūve to applūšanas iespēju novēršanai, nepalielinot ēkas apjomu;

183.5. pasākumus esošās apbūves aizsardzībai pret plūdiem, ja tie nepasliktina situāciju piegulošās zemes vienībās.

183.6. transporta un elektronisko sakaru tīklu būvju būvniecību, ūdens ņemšanas ietaišu būvniecību;

183.7. inženieraizsardzības un hidrotehnisko būvju izbūve esošās apbūves aizsardzībai pret paliem vai plūdiem.

184. Jaunbūvējamo ēku 1. stāva grīdas atzīmei jābūt vismaz 30 cm augstākai par applūstošās teritorijas augstuma atzīmi, precizējot detālplānojumā.

185. Katrā zemes vienībā dzīvojamai apbūvei jāierīko hermētiski izsmeļama kanalizācijas aka un individuāls ūdensapgādes urbums.

4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)

4.2.1.1. Pamatinformācija

186. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

187. Savrupmāju apbūve (11001).

188. Rindu māju apbūve (11005).

189. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

190. Biroju ēku apbūve (12001).

191. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumi, ražošanas objektus.

192. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

193. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

194. Sporta būvju apbūve (12005).

195. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

196. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

197. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

198. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

199. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

200. Labiekārtota ārtelpa (24001).

201. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.2.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
202.   2000 m2 8 40   līdz 15 līdz 3 40

8. rindu mājas vienai sekcijai – 750 m2

4.2.1.5. Citi noteikumi

203. Publiskā apbūve un teritorijas izmantošana atļauta atsevišķā zemes vienībā vai mazstāvu dzīvojamās mājas pirmajā stāvā.

204. Paredzot rindu māju apbūvi, zemes vienību atļauts sadalīt tikai pēc šo ēku uzbūvēšanas.

205. Ēku skaits zemes vienībā:

205.1. viena dzīvojamās vai publiskās apbūves ēka;

205.2. pārējās ēkas – ievērojot atļautos apbūves rādītājus.

206. Prasības autostāvvietām:

206.1. uz katru dzīvokli daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku jāparedz autostāvvieta vismaz 1,5 automašīnai;

206.2. citai atļautai izmantošanai – ievērojot normatīvu prasības un nesamazinot minimālo brīvo zaļo teritoriju.

207. Visām Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijām (DzM) ir obligāta pieslēgšanās centralizētiem ūdensapgādes un kanalizācijas, siltumapgādes tīkliem vai jāizmanto vienota lokālā ēkas siltumapgādes sistēma.

208. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte ir 20 m, dvīņu mājas vienai daļai – 15 m, rindu mājas sekcijai – 6 m. Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, esošās apbūves un zemes vienību robežu struktūru, kā arī dabiskās robežas, zemes vienības minimālo fronti var samazināt.

209. Esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku iekšpagalmos jauna apbūve un tās izvietojums izvērtējams, ievērojot noteiktos apbūves rādītājus, kā arī insolācijas un izgaismojuma prasības, ar detālplānojumu vai piemērojot būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procedūru.

4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)

4.3.1.1. Pamatinformācija

210. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi no četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

211. Rindu māju apbūve (11005).

212. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

213. Biroju ēku apbūve (12001).

214. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumi, ražošanas objektus.

215. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

216. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

217. Sporta būvju apbūve (12005).

218. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

219. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

220. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

221. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

222. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

223. Labiekārtota ārtelpa (24001): kas ietver publiski pieejamus pagalmus, apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un būves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

224. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.3.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
225.   9     līdz 20 līdz 5 40

9. pēc funkcionālās nepieciešamības, bet ne mazāk kā 50 m2 vienam dzīvoklim

4.3.1.5. Citi noteikumi

226. Publiskā apbūve un teritorijas izmantošana atļauta atsevišķā zemes vienībā vai daudzstāvu dzīvojamās mājas pirmajā stāvā.

227. Paredzot rindu māju apbūvi, zemes vienību atļauts sadalīt tikai pēc šo ēku uzbūvēšanas.

228. Ēku skaits zemes vienībā:

228.1. viena dzīvojamās vai publiskās apbūves ēka;

228.2. pārējās ēkas – ievērojot atļautos apbūves rādītājus.

229. Prasības autostāvvietām:

229.1. uz katru dzīvokli daudzdzīvokļu dzīvojamā ēkā jāparedz autostāvvieta 1,5 automašīnai;

229.2. citai atļautai izmantošanai – ievērojot normatīvu prasības un nesamazinot minimālo brīvo zaļo teritoriju.

230. Visām Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijām (DzD) ir obligāta pieslēgšanās centralizētiem ūdensapgādes, kanalizācijas un siltumapgādes tīkliem vai jāizmanto vienota lokālā ēkas siltumapgādes sistēma.

231. Esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku iekšpagalmos jauna apbūve un tās izvietojums izvērtējams ievērojot noteiktos apbūves rādītājus, kā arī insolācijas un izgaismojuma prasības, ar detālplānojumu vai piemērojot būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procedūru.

4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P)

4.4.1.1. Pamatinformācija

232. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

233. Biroju ēku apbūve (12001).

234. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

235. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

236. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

237. Sporta būvju apbūve (12005).

238. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

239. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

240. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

241. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

242. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

243. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

244. Labiekārtota ārtelpa (24001).

4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

245. Rindu māju apbūve (11005).

246. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.4.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
247.   11 40   līdz 15 10 līdz 3 20

10. neattiecas uz reliģiskām būvēm
11. pēc funkcionālās nepieciešamības

4.4.1.5. Citi noteikumi

248. Jaunveidojamās publiskās apbūves teritorijās veidot publiski pieejamu ārtelpu (apstādījumi, bērnu rotaļu laukumi u.c.) vismaz 20 % no teritorijas kopējās platības.

249. Jaunveidojamajām Publiskās apbūves teritorijām (P) ciemos, obligāti paredz pieslēgšanos esošajiem centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, ja, tas ir tehniski iespējams vai centralizētie ūdensvada un kanalizācija tīkli ir izbūvēti pa apbūves teritorijai pieguļošo ielu vai ceļu.

4.4.2. Publiskās apbūves teritorija (P1)

4.4.2.1. Pamatinformācija

250. Publiskās apbūves teritorija (P1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu individuālās aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorijā.

4.4.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

251. Biroju ēku apbūve (12001).

252. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas uzpildes stacijas un automobiļu apkopes uzņēmumus, un ražošanas objektus.

253. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

254. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

255. Sporta būvju apbūve (12005).

256. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

257. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

258. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

259. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

260. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

261. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

262. Labiekārtota ārtelpa (24001).

4.4.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.4.2.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
263.   12     līdz 9 līdz 2  

12. pēc funkcionālās nepieciešamības

4.4.2.5. Citi noteikumi

264. Publiskās apbūves teritorijā (P1) atļautās izmantošanas apbūves arhitektoniskajam veidolam, mērogam, apjoma proporcijām, krāsu tonalitātei u.tml. jārespektē valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu "Ropažu viduslaiku pils un kapsēta" un "Ropažu mācītājmāja" vēsturiskā plānojuma struktūra, telpiskais veidojums un reljefs.

265. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu aizsargjoslās (aizsardzības zonās) papildus jāievēro Apbūves noteikumu 7.3. apakšnodaļas Kultūras pieminekļu individuālās aizsargjoslas (aizsardzības zonas) uzturēšanas režīma noteikumi prasības.

4.5. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.6. RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R)

4.6.1.1. Pamatinformācija

266. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

267. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

268. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

269. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

270. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

271. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

272. Noliktavu apbūve (14004).

273. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): obligāti veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

274. Biroju ēku apbūve (12001).

275. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

276. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.6.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
277.   13 70   14   15

13. atbilstoši funkcionālai nepieciešamībai
14. atbilstoši tehnoloģiskajai nepieciešamībai ražošanas vai cita tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai

4.6.1.5. Citi noteikumi

278. Atklāta (āra) uzglabāšana nav atļauta zemes vienības priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā. Atklātu (āra) uzglabāšanu nožogo ar necaurredzamu žogu ciemos un lauku teritorijā, ja tā robežojas ar citu funkcionālo zonu, izņemot Transporta infrastruktūras teritorijas (TR) un Tehniskās apbūves teritorijas (TA). Citos gadījumos atklātu (āra) uzglabāšanu nožogo ar caurredzamu žogu.

279. Veidojot jaunas ražotnes vai citus piesārņojumu radošus objektus, ja Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) robežojas ar citas atļautās izmantošanas teritorijām, izņemot Tehniskās apbūves teritorijām (TA), darbības veicējs sev piederošajā teritorijā gar zemes vienības/u robežu vai ap piesārņojumu radošo objektu ierīko buferzonu. Tās platumu nosaka un pamato detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā, atkarībā no uzņēmuma darbības veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.

280. Autostāvvietas un piebrauktuves jānodrošina zemes vienības robežās.

281. Piesārņojumu radošiem objektiem būvniecības ieceres dokumentācijā paredz pasākumus apkārtējo dzīvojamās un publiskās apbūves teritoriju aizsardzībai pret vides trokšņiem un cita veida piesārņojumu.

282. Ja Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) robežojas ar funkcionālo zonu, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, tad Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R) gar zemes vienības robežu ierīko krūmu vai koku stādījumus. Stādījumu joslas platumu nosaka ne mazāku kā 50 m un pamato lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā, atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.

283. Sanitārās un drošības aizsargjoslas jaunveidojamajiem objektiem nedrīkst pārsniegt zemes vienības robežas, izņemot gadījumus, ja tas ir saskaņots ar kaimiņu zemes vienības īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

284. Ciemos rūpnieciskās un tehniskās iekārtas, kas rada paaugstinātu trokšņa līmeni un citu kaitīgu ietekmi uz vidi, izvietojamas telpās. Izbūvējami trokšņu necaurlaidīgi logi un atbilstošas ventilācijas sistēmas.

4.6.2. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1)

4.6.2.1. Pamatinformācija

285. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

286. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

287. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002): obligāti veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

288. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

289. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): obligāti veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

290. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

291. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

292. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

293. Noliktavu apbūve (14004).

294. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): obligāti veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

4.6.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

295. Biroju ēku apbūve (12001).

296. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

297. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.6.2.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
298.   16 70   15   20

15. atbilstoši tehnoloģiskajai nepieciešamībai ražošanas vai cita tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai
16. atbilstoši funkcionālai nepieciešamībai

4.6.2.5. Citi noteikumi

299. Atklāta (āra) uzglabāšana nav atļauta zemes vienības priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā. Atklātu (āra) uzglabāšanu nožogo ar necaurredzamu žogu ciemos un lauku teritorijā, ja tā robežojas ar citu funkcionālo zonu, izņemot Transporta infrastruktūras teritorijas (TR) un Tehniskās apbūves teritorijas (TA). Citos gadījumos atklātu (āra) uzglabāšanu nožogo ar caurredzamu žogu.

300. Veidojot jaunas ražotnes vai citus piesārņojumu radošus objektus, ja Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) robežojas ar citas atļautās izmantošanas teritorijām, izņemot Tehniskās apbūves teritorijām (TA), darbības veicējs sev piederošajā teritorijā gar zemes vienības/u robežu vai ap piesārņojumu radošo objektu ierīko buferzonu. Tās platumu nosaka un pamato detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā, atkarībā no uzņēmuma darbības veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.

301. Ja Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) robežojas ar funkcionālo zonu, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, tad Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R1) gar zemes vienības robežu ierīko krūmu vai koku stādījumus. Stādījumu joslas platumu nosaka ne mazāku kā 50 m un pamato lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā, atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.

302. Autostāvvietas un piebrauktuves jānodrošina zemes vienības robežās.

303. Piesārņojumu radošiem objektiem būvniecības ieceres dokumentācijā paredz pasākumus apkārtējo dzīvojamās un publiskās apbūves teritoriju aizsardzībai pret vides trokšņiem un cita veida piesārņojumu.

304. Sanitārās un drošības aizsargjoslas jaunveidojamajiem objektiem nedrīkst pārsniegt zemes vienības robežas, izņemot gadījumus, ja tas ir saskaņots ar kaimiņu zemes vienības īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

305. Ciemos rūpnieciskās un tehniskās iekārtas, kas rada paaugstinātu trokšņa līmeni un citu kaitīgu ietekmi uz vidi, izvietojamas telpās. Izbūvējami trokšņu necaurlaidīgi logi un atbilstošas ventilācijas sistēmas.

4.6.3. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2)

4.6.3.1. Pamatinformācija

306. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu derīgo izrakteņu ieguves darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

307. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

308. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002): obligāti veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

309. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

310. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

311. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

312. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

313. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

314. Noliktavu apbūve (14004).

315. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): obligāti veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

4.6.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.6.3.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
316. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve 17 70   18   20
317. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve 17 70   18   20
318. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve 17 70   18   20
319. Derīgo izrakteņu ieguve 17     18    
320. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve 17 70   18   20
321. Inženiertehniskā infrastruktūra 17     18    
322. Transporta lineārā infrastruktūra 17          
323. Energoapgādes uzņēmumu apbūve 17     18    

17. atbilstoši funkcionālai nepieciešamībai
18. atbilstoši tehnoloģiskajai nepieciešamībai ražošanas vai cita tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai

4.6.3.5. Citi noteikumi

324. Derīgo izrakteņu ieguvi drīkst veikt atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī ievērojot Apbūves noteikumu 3.6. apakšnodaļu Prasības derīgo izrakteņu ieguvei.

325. Piesārņojumu radošiem objektiem būvniecības ieceres dokumentācijā paredz pasākumus apkārtējo dzīvojamās un publiskās apbūves teritoriju aizsardzībai pret vides trokšņiem un cita veida piesārņojumu.

326. Lauku teritorijā pret dzīvojamo apbūvi (viensētas) un publisko apbūvi, kas robežojas ar Rūpniecisko apbūves teritoriju (R2), rūpnieciskās apbūves teritorijā paredzēt buferzonu.

4.7. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR)

4.7.1.1. Pamatinformācija

327. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

328. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

329. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

330. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

331. Biroju ēku apbūve (12001).

332. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

333. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

334. Noliktavu apbūve (14004).

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.7.1.5. Citi noteikumi

335. Apbūves rādītāji nosakāmi lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā.

336. Papildus prasības transporta infrastruktūras projektēšanai, ierīkošanai un uzturēšanai saskaņā ar Apbūves noteikumu 3.1. apakšnodaļu Prasības transporta infrastruktūrai.

4.8. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA)

4.8.1.1. Pamatinformācija

337. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.

4.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

338. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): obligāti veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

339. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

340. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

341. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

342. Noliktavu apbūve (14004).

343. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): obligāti veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

4.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

344. Biroju ēku apbūve (12001).

345. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

346. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

4.8.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
347.         19    

19. atbilstoši tehnoloģiskajai nepieciešamībai tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai

4.8.1.5. Citi noteikumi

348. Atklāta (āra) uzglabāšana nav atļauta zemes vienības priekšpagalmā un sānpagalmos, ja teritorija nav norobežota ar necaurredzamu žogu.

349. Pasākumi, lai apkārtējās teritorijas pasargātu no trokšņa, smakām un citiem kaitīgiem faktoriem, kā arī nosegtu neestētiskus skatus, jāveic Tehniskās apbūves teritorijas (TA) zemes vienības robežās.

350. Papildus prasības inženiertīkliem un objektiem noteiktas Apbūves noteikumu 3.2. apakšnodaļu Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem.

351. Apbūves rādītāji nosakāmi lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā, atbilstoši tehnoloģiskai specifikai.

352. Ciemos rūpnieciskās un tehniskās iekārtas, kas rada paaugstinātu trokšņa līmeni un citu kaitīgu ietekmi uz vidi, izvietojamas telpās. Izbūvējami trokšņu necaurlaidīgi logi un atbilstošas ventilācijas sistēmas.

4.9. DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA

4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA)

4.9.1.1. Pamatinformācija

353. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

354. Labiekārtota ārtelpa (24001).

355. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

356. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): kas ietver sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objektus (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi).

357. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): kas ietver sezonāla rakstura tūrisma pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamos objektus (inventāra nomas punkti, tūrisma informācijas centri u.tml.).

358. Kultūras iestāžu apbūve (12004): kas ietver apjumtas vasaras estrādes.

359. Sporta būvju apbūve (12005): kas ietver sezonāla rakstura sporta būves (piemēram, sporta laukumus, tajā skaitā golfa laukumus un laukumus jāšanas sportam, trases ar cieto vai mīksto segumu, stadionus, velotrekus, atklātus peldbaseinus, ūdenssporta būves).

360. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).

4.9.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
361.   20 15   līdz 8 līdz 2 70

20. atbilstoši funkcionālai nepieciešamībai

4.9.1.5. Citi noteikumi

362. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu aizsargjoslās (aizsardzības zonās) papildus jāievēro Apbūves noteikumu 7.3. apakšnodaļas Kultūras pieminekļu individuālās aizsargjoslas (aizsardzības zonas) uzturēšanas režīma noteikumi prasības.

363. Atļauta tikai teritorijas izmantošanai nepieciešamo autonovietņu izbūve. Autonovietņu skaitu un platību pamato teritorijas labiekārtojuma plānā vai būvniecības ieceres dokumentācijā.

364. Labiekārtotu publisko ārtelpu ierīko saskaņā ar teritorijas labiekārtojuma plānu.

365. Atļauta ielas vai ceļa izbūve, kas nepieciešami teritorijas izmantošanai, kā arī piekļuves nodrošināšanai blakus esošajām zemes vienībām, ja piekļūšanu nenodrošina esošās ielas un ceļi.

4.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1)

4.9.2.1. Pamatinformācija

366. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1) ir funkcionālā zona, kur teritorijas galvenā izmantošana ir saistīta ar kapsētu darbību, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas.

4.9.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

367. Labiekārtota ārtelpa (24001): kapsētas, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru.

4.9.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

368. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): kioski, segtie stendi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti.

4.9.2.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
369.   21          

21. ciemu un lauku teritorijā – atbilstoši funkcionālai nepieciešamībai

4.9.2.5. Citi noteikumi

370. Jaunu kapsētu teritoriju ierīkošanai vai esošās kapsētas paplašināšanai jāņem vērā normatīvo aktu prasības par kapsētu ierīkošanu un ekspluatāciju, sanitārās, higiēnas un citas normatīvo aktu prasības.

371. Atļauti apsaimniekošanas pasākumi, kas nepieciešami kapsētas teritorijas uzturēšanai (laukumi atkritumu tvertņu novietošanai, ūdens ņemšanas vietas saimniecības vajadzībām ierīkošana u.tml.).

4.9.3. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2)

4.9.3.1. Pamatinformācija

372. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpnieciskās apbūves teritorijas darbības rezultātā iespējamās radītās negatīvās ietekmes samazināšanu uz apkārtējām teritorijām.

4.9.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

373. Labiekārtota ārtelpa (24001): mežaparks, apstādījumi, stādījumi un labiekārtojums.

374. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.9.3.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.9.3.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.10. MEŽU TERITORIJA

4.10.1. Mežu teritorija (M)

4.10.1.1. Pamatinformācija

375. Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju – saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.

4.10.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

376. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

377. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

378. Labiekārtota ārtelpa (24001).

379. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

380. Viensētu apbūve (11004).

381. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

382. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

383. Sporta būvju apbūve (12005).

384. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

385. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

386. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

387. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

4.10.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
388.   2 ha 22 10   līdz 12 līdz 2  

22. izņemot Vispārīgajos apbūves noteikumos noteiktos gadījumus; īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – saskaņā ar šīs teritorijas izmantošanas noteikumiem

4.10.1.5. Citi noteikumi

389. Ēku skaits zemes vienībā:

389.1. dzīvojamai apbūvei – viena dzīvojamā māja;

389.2. pārējiem teritorijas izmantošanas veidiem, nepārsniedzot maksimālo apbūves blīvumu.

390. Mežu teritorijā (M), kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, jāievēro īpaši aizsargājamās dabas teritorijas individuālie vai vispārējie teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

391. Derīgo izrakteņu ieguvei jāievēro Apbūves noteikumu 3.6. apakšnodaļas Prasības derīgo izrakteņu ieguvei prasības.

392. Mežu teritorijas (M) izmantošanu detalizē meža ierīcības un apsaimniekošanas plāni, kas izstrādājami likumdošanā noteiktā kārtībā.

393. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu aizsargjoslās (aizsardzības zonās) papildus jāievēro Apbūves noteikumu 7.3. apakšnodaļas Kultūras pieminekļu individuālās aizsargjoslas (aizsardzības zonas) uzturēšanas režīma noteikumi prasības.

4.11. LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

4.11.1. Lauksaimniecības teritorija (L)

4.11.1.1. Pamatinformācija

394. Lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes, kā resursa, racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

4.11.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

395. Viensētu apbūve (11004).

396. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

397. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

398. Labiekārtota ārtelpa (24001).

399. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

400. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.11.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

401. Vasarnīcu apbūve (11002).

402. Dārza māju apbūve (11003).

403. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

404. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

405. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

406. Sporta būvju apbūve (12005).

407. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

408. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

409. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

410. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

411. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

412. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

413. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

414. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): obligāti veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

415. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

416. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

417. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

418. Noliktavu apbūve (14004).

419. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): obligāti veicot būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

420. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

421. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.11.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
422.   2 ha 23 20   līdz 12 25 līdz 2 24  

23. izņemot Vispārīgajos apbūves noteikumos noteiktos gadījumus; īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – saskaņā ar šīs teritorijas izmantošanas noteikumiem
24. un bēniņu izbūve
25. ražošanas un tehniskās apbūves objektiem atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai

4.11.1.5. Citi noteikumi

423. Derīgo izrakteņu ieguvei jāievēro Apbūves noteikumu 3.6. apakšnodaļas Prasības derīgo izrakteņu ieguvei prasības.

424. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu aizsargjoslās (aizsardzības zonās) papildus jāievēro Apbūves noteikumu 7.3. apakšnodaļas Kultūras pieminekļu individuālās aizsargjoslas (aizsardzības zonas) uzturēšanas režīma noteikumi prasības.

425. Paredzot atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūvi Lauksaimniecības teritorijā (L), ir jāparedz pasākumi apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret smakām, trokšņiem un cita veida piesārņojumu.

426. Vienā zemes vienībā atļauts izvietot vienu vai divas dzīvojamās ēkas un būvniecības ieceres dokumentācijā tiek paredzēta zemes vienības sadales iespēja, nodrošinot piekļūšanu un atļautos apbūves rādītājus katrā zemes vienībā.

427. Ja zemes vienība, kurā plānota Rūpnieciskās apbūve teritorija (R, R1), Tehniskās apbūves teritorija (TA), robežojas ar funkcionālo zonu, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, gar zemes vienības robežu ierīko blīvus krūmu vai koku stādījumus. Stādījumu joslas pamato lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā, atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti, bet ne mazāku kā 5 m.

428. Plānojot Rūpnieciskās apbūves teritoriju (R, R1) vai Tehniskās apbūves teritoriju (TA) vismaz 5 % no zemes vienības kopējās platības paredz koku vai krūmu stādījumiem. Atļauts samazināt noteikto minimālo stādījumu apjomu vai neparedzēt stādījumus, ja būvniecības ieceres dokumentācijā iekļauj pamatojumu, kurā izvērtē tuvējā apkārtnē esošo dabas un apstādījumu teritoriju un stādījumu pietiekamību. Pamatojumu saskaņo būvvaldē.

4.11.2. Lauksaimniecības teritorija (L1)

4.11.2.1. Pamatinformācija

429. Lauksaimniecības teritorija (L1) ir funkcionālā zona ciemos, kas nozīmē teritorijas, kur galvenais pašreizējais zemes vienības izmantošanas veids ir lauksaimnieciska izmantošana ar/bez viensētas apbūves, bet perspektīvā iespējama teritorijas izmantošana kā apbūves zeme, kur galvenā izmantošana ir dzīvojamā apbūve un teritorijas izmantošana, bet papildizmantošana – citu atļauto teritorijas veidu izmantošana.

4.11.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

430. Viensētu apbūve (11004).

431. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

432. Lauksaimnieciska izmantošana (22001): izņemot specializētos lopkopības kompleksus.

433. Labiekārtota ārtelpa (24001).

434. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.11.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

435. Vasarnīcu apbūve (11002).

436. Dārza māju apbūve (11003).

437. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumus un ražošanas objektus.

438. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

439. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

440. Sporta būvju apbūve (12005).

441. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

442. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

443. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

444. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

445. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

446. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

447. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

448. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

449. Noliktavu apbūve (14004).

450. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.11.2.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
451.   5000 m2 12   līdz 12 līdz 2 26 80

26. un bēniņu izbūve

4.11.2.5. Citi noteikumi

452. Paredzot publisko apbūve, rūpniecisko apbūvi un teritorijas izmantošanu, Pašvaldības būvvaldei ir tiesības prasīt veikt būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

453. Vienā zemes vienībā atļauts izvietot vienu dzīvojamo ēku, palīgēkas – ievērojot atļautos apbūves rādītājus.

454. Ciemos rūpnieciskās un tehniskās iekārtas, kas rada paaugstinātu trokšņa līmeni un citu kaitīgu ietekmi uz vidi, izvietojamas telpās. Izbūvējami trokšņu necaurlaidīgi logi un atbilstošas ventilācijas sistēmas.

455. Ja zemes vienība, kurā plānota Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001) un Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003) robežojas ar funkcionālo zonu, kurā atļauta dzīvojamā vai publiskā apbūve, gar zemes vienības robežu ierīko blīvus krūmu vai koku stādījumus. Stādījumu joslas pamato lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā, atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti, bet ne mazāku kā 5 m.

456. Plānojot Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūvi (13001) un Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003) vismaz 5 % no zemes vienības kopējās platības paredz koku vai krūmu stādījumiem. Atļauts samazināt noteikto minimālo stādījumu apjomu vai neparedzēt stādījumus, ja būvniecības ieceres dokumentācijā iekļauj pamatojumu, kurā izvērtē tuvējā apkārtnē esošo dabas un apstādījumu teritoriju un stādījumu pietiekamību. Pamatojumu saskaņo būvvaldē.

4.11.3. Lauksaimniecības teritorija (L2)

4.11.3.1. Pamatinformācija

457. Lauksaimniecības teritorija (L2) ir funkcionālā zona, kas noteikta Jaunbagumu ciemā zemes vienībām, kas atrodas Lielās Juglas applūstošajā teritorijā, kur galvenais teritorijas izmantošanas veids ir lauksaimnieciska izmantošana ar/bez dārza māju apbūves.

4.11.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

458. Lauksaimnieciska izmantošana (22001): sakņu un augļu dārzi bez apbūves, tai skaitā nomas mazdārziņi, dārzniecības, siltumnīcu kompleksi.

459. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki (piemēram, atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, pludmales, krastmalas, laukumi, apstādījumi, labiekārtojums.

460. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

461. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.11.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

462. Dārza māju apbūve (11003).

463. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

464. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

465. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.11.3.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
466.   500 m2     līdz 10 līdz 1  

4.11.3.5. Citi noteikumi

467. Lauksaimniecības teritorijas (L2) apbūves veidi un teritorijas izmantošana atļauta saskaņā ar Aizsargjoslu likuma prasībām.

4.12. ŪDEŅU TERITORIJA

4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū)

4.12.1.1. Pamatinformācija

468. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

469. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

470. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

471. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

472. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

473. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

474. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.12.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.12.1.5. Citi noteikumi

475. Ūdeņu teritorijā (Ū), kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, jāievēro īpaši aizsargājamās dabas teritorijas individuālie vai vispārējie teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

476. Nav atļauta patvaļīga dabīga ūdensobjektu krastu pārveidošana, iztaisnošana, aizbēršana, gultnes padziļināšana, mākslīgu salu veidošana. Lai novērstu krastu eroziju, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādā krastu nostiprināšanas projektu.

477. Prasības peldbūvēm:

477.1. peldbūves ūdens teritorijā izvieto ne tālāk kā 20 m joslā no krasta;

477.2. peldbūvei piešķir nosaukumu vai numuru un nosaka tās atrašanās vietu ar Pašvaldības domes lēmumu, atbilstoši būves īpašnieka iesniegumam, kam pievienots būves vizuālais materiāls;

477.3. peldbūves ekspluatāciju atļauts veikt saskaņā ar būves dokumentāciju – projektu, pēc būves reģistrēšanas Pašvaldības būvvaldē;

477.4. peldbūves projekts satur vismaz šādu informāciju:

477.4.1. plāns vai plāni, fasādes, griezums, materiālu specifikācijas, konstrukciju rasējumi, būves kopējās masas aprēķins, klāja veids un materiāls, tauvošanās klampes, enkurošanas sistēma u.c.;

477.4.2. pontona kvalitātes sertifikāts, kur norādīta celtspēja pontonam un pontona materiāls;

477.4.3. paskaidrojuma raksts ar informāciju par būves konstrukcijas kopējo masu, cilvēku skaitu un kravas masu, kas drīkst atrasties šajā būvē, precizē būves funkciju, parametrus un izvietojumu, piekļūšanu būvei, nosaka prasības teritorijas labiekārtojumam un apsaimniekošana;

477.4.4. projektā ietver ūdenī izvietojamu peldbūvju ieceres kompleksu risinājumu, ietverot teritoriju, kurā plānots izvietot peldbūvi un ar to funkcionāli saistīto krastmalas teritoriju sauszemē;

477.5. peldbūves projektu saskaņo ar Pašvaldības būvvaldi;

477.6. pēc peldbūves uzbūvēšanas to uzrāda Pašvaldības būvvaldei. Ja peldbūve atbilst saskaņotajam projektam, Pašvaldības būvvalde reģistrē peldbūvi;

477.7. sadzīves kanalizācijas novadīšanai no peldbūvēm paredzēt slēgtus, hermētiskus krājrezervuārus.

5. TERITORIJAS AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1. CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1.1. Apbūves ierobežojuma zona ap paaugstināta rūpnieciskā avārijas riska objekta (TIN1)

5.1.1.1. Pamatinformācija

478. Apbūves ierobežojuma zona noteikta ap gāzu balonu uzpildes staciju Putnu ielā 2, Zaķumuižā, Ropažu pagastā.

5.1.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.1.3. Citi noteikumi

479. Apbūves un teritorijas izmantošanas ierobežojumu zonā aizliegts plānot un izvietot:

479.1. atklātas kultūras, sporta, tūrisma un atpūtas, izklaides un citas publiskas būves un teritorijas;

479.2. bērnu spēļu un rotaļu laukumus;

479.3. palielināt dzīvojamās apbūves blīvumu.

480. Nav pieļaujams plānot un organizēt pasākumus ar lielu plānoto apmeklētību vai intensīvu cilvēku kustību.

5.1.2. Apbūves ierobežojuma zona ap paaugstināta rūpnieciskā avārijas riska objekta (TIN11)

5.1.2.1. Pamatinformācija

481. Apbūves ierobežojuma zona noteikta ap gāzes balonu uzpildes staciju Putnu ielā 2, Zaķumuižā, Ropažu pagastā.

5.1.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.2.3. Citi noteikumi

482. Papildus drošības aizsargjoslas aprobežojumiem, kas noteikti Aizsargjoslu likumā, apbūves ierobežojuma zonā no jauna aizliegts plānot un izvietot:

482.1. izglītības iestāžu apbūvi;

482.2. veselības aizsardzības iestāžu apbūvi;

482.3. sociālās aprūpes iestāžu apbūvi;

482.4. dzīvojamo apbūvi;

482.5. jaunu sprādzienbīstamu un ugunsbīstamu objektu, t.sk. autouzpildes staciju, bīstamo vielu (spēcīgu oksidētāju, uzliesmojošu, sprādzienbīstamu vai tādu vielu, kuras var pastiprināt degšanu, sildot vai ugunī eksplodēt vai izdalīt toksiskas vai uzliesmojošas gāzes) noliktavu un rezervuāru izvietošanai;

482.6. esošas būves atjaunot vai pārbūvēt par objektiem, kuros veiktu darbības ar bīstamām vielām (spēcīgiem oksidētājiem, uzliesmojošām, sprādzienbīstamām vai tādām vielām, kuras var pastiprināt degšanu, sildot vai ugunī eksplodēt vai izdalīt toksiskas vai uzliesmojošas gāzes) vai darbības, kas var būt par aizdedzināšanas ierosinātāju, piemēram, darbnīcas ar atklātu laukumu metināšanai un metālu griešanai vai riska avotu vai faktoru ugunsgrēka gadījumā.

5.1.3. 15 km zona ap Ikšķiles un Lielvārdes lidlauka kontrolpunktu (TIN12)

5.1.3.1. Pamatinformācija

483. Grafiskajā daļā attēlota 15 km zona ap Ikšķiles un Lielvārdes lidlauka kontrolpunktu.

5.1.3.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.3.3. Citi noteikumi

484. Ierobežojumi šajā teritorijā jāievēro saskaņā ar normatīvie aktiem.

5.1.4. Šautuves darbības teritorija (TIN13)

5.1.4.1. Pamatinformācija

485. Teritorija ar īpašiem noteikumiem TIN13 tiek noteikta un Grafiskajā daļā attēlota šautuves darbībai paredzētā teritorija un tai apkārt ierobežojošā saimnieciskās darbības josla.

5.1.4.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.4.3. Citi noteikumi

486. Apkārt šautuves teritorijai tiek noteikta un Grafiskajā daļā attēlota 100 m plata saimnieciskās darbības ierobežojošā josla.

487. Šautuves teritorijā jāievēro darbības un drošības pasākumi saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

5.1.5. Plūdu riska teritorija (TIN14)

5.1.5.1. Pamatinformācija

488. Plūdu riska teritorija ir teritorijas, kas pakļautas potenciālai applūšanai.

5.1.5.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.5.3. Citi noteikumi

489. Ja tiek plānota apbūve plūdu riska teritorijā, kas neatrodas virszemes ūdensobjekta aizsargjoslā, Pašvaldība ir tiesīga detālplānojuma darba uzdevumā vai būvniecības ieceres dokumentācijas nosacījumos noteikt kompleksus pretplūdu pasākumus, tai skaitā veikt teritorijas pacelšanu (uzbēršanu) virs maksimālās plūdu augstuma atzīmes vai veikt meliorācijas sistēmu pārkārtošanu vai pārbūvi atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

490. Uzbēršanai aizliegts izmantot nepārstrādātus būvniecības atkritumus. Pretplūdu pasākumi nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt virszemes ūdensobjektu ekoloģisko stāvokli, kā arī pasliktināt blakus esošo teritoriju hidroloģiskos apstākļus (paaugstināt gruntsūdens līmeni u.tml.) un tie jāizstrādā kompleksi.

5.1.6. Teritorija, kurā ierīko centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas (TIN15)

5.1.6.1. Pamatinformācija

Nenosaka

5.1.6.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.6.3. Citi noteikumi

491. Jaunbūvējamu vai pārbūvējamu ēku pieslēdz centralizētas ūdensapgādes sistēmai un centralizētas kanalizācijas sistēmai, ja tā atrodas normatīvajos aktos, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, noteiktā funkcionālajā zonā, kurā paredz obligātu centralizētu ūdensapgādi un kanalizāciju, kā arī Apbūves noteikumu 3.2.2. apakšnodaļas Ūdensapgāde un notekūdeņu savākšana prasībām.

5.1.7. Teritorija, kurā būvniecību saskaņo ar VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (TIN16)

5.1.7.1. Pamatinformācija

Nenosaka

5.1.7.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.7.3. Citi noteikumi

492. Dzīvojamās ēkas, servisa objektu ēkas (automazgātavas, degvielas uzpildes stacijas, ēdināšanas uzņēmuma, tirdzniecības uzņēmuma, īslaicīgas apmešanās vietas), inženierbūves, blakusceļa, nobrauktuves uz nekustamo īpašumu, stāvlaukuma, dīķa, vaļņa, žoga vai degvielas cenu pilona būvniecību saskaņo ar VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

5.1.8. Vides trokšņa robežlieluma pārsniegšanas teritorija (TIN17)

5.1.8.1. Pamatinformācija

493. Grafiskajā daļā attēlotajā "Vides trokšņa robežlieluma pārsniegšanas teritorijā" (TIN17) saskaņā ar valsts galvenā autoceļa trokšņa stratēģiskajām kartēm pārsniegti vides trokšņa robežlielumi.

5.1.8.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.8.3. Citi noteikumi

494. Tādu teritorijas izmantošanas veidu ēku, kuriem piemērojami vides trokšņa robežlielumi, būvniecība pieļaujama tikai gadījumos, ja būvniecības ierosinātājs projektē un īsteno prettrokšņa pasākumus atbilstoši normatīvo aktu prasībām, nodrošinot vides un telpu trokšņa robežlielumu nepārsniegšanu.

495. Izskatot būvniecības ieceri dzīvojamai apbūvei vides trokšņa robežlielumu pārsniegšanas zonā, Pašvaldības būvvalde informē ierosinātāju par būvniecības ieceres objekta atrašanos vides trokšņa pārsnieguma zonā.

5.2. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS LOKĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.3. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS DETĀLPLĀNOJUMS

5.3.1. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums (TIN3)

5.3.1.1. Pamatinformācija

496. Teritorijas plānojumā noteikta un Grafiskās daļas kartē attēlota teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums, lai īstenotu konkrētu attīstības priekšlikumu vai plānošanas uzdevumu, detalizējot Teritorijas plānojumā noteiktās prasības.

5.3.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.3.1.3. Citi noteikumi

497. Teritorijas plānojumā noteiktajā teritorijā, kura noteikta kā detālplānojuma izstrādes teritorija, izmantošana un apbūve veicama saskaņā ar funkcionālās zonas Savrupmāju apbūves teritorija (DzS4) noteikumiem.

5.4. VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKĀ UN DABAS TERITORIJA

Nenosaka

5.5. AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA

5.5.1. Ainaviski vērtīga teritorija (TIN5)

5.5.1.1. Pamatinformācija

498. Kā "Ainaviski vērtīga teritorija" (TIN5) noteikts un Grafiskās daļas kartē attēlots ainaviskais ceļa posms 200 m platumā uz katru pusi no valsts reģionālā autoceļa P4 Rīga – Ērgļi ceļa ass.

5.5.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.5.1.3. Citi noteikumi

499. Dabas lieguma "Lielie Kangari" teritorijā ainaviskā ceļa posmā jāievēro īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzības un izmantošanas normatīvo aktu prasības, kā arī dabas lieguma dabas aizsardzības plāna rekomendācijas teritorijas aizsardzībā un apsaimniekošanā.

500. Aizliegta jebkura saimnieciskā darbība, kas samazina ainavas kultūrvēsturisko, ekoloģisko un vizuālo vērtību.

501. Ainaviskā ceļa posmā atļauta koku atzarošana skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz vispārējās lietošanas ceļiem.

5.6. VIETĒJAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

5.7. NACIONĀLAS UN VIETĒJAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJA

5.7.1. Valsts autoceļu attīstībai nepieciešamās teritorijas (TIN7)

5.7.1.1. Pamatinformācija

502. Kā "Nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija" (TIN7) Grafiskā daļā attēlotas valsts autoceļu attīstībai nepieciešamās teritorijas, kas šķērso Ropažu pagasta teritoriju:

1. "Skiču projekta A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers – Saulkalne) uzlabošana un attīstība (A4 posma km0.3-18.9) risinājumu aktualizācija un papildus detalizācija;

2. Automaģistrāles E22 posma Kranciems – Slāvu aplis (Austrumu ievads Rīgā) būvniecības ietekmes uz vidi novērtējums.

5.7.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.1.3. Citi noteikumi

503. Atļauts turpināt likumīgi uzsākto teritorijas izmantošanu, ievērojot normatīvo aktu, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, prasības.

504. Jauna būvniecības iecere TIN7 teritorijā jāsaskaņo ar Satiksmes ministriju un VAS "Latvijas Valsts ceļi".

505. Pēc plānotā transporta infrastruktūras objekta nodošanas ekspluatācijā, šajā teritorijā atļautā izmantošana nosakāma atbilstoši funkcionālai zonai Transporta infrastruktūras teritorijai (TR), bet teritorijas izmantošanu ārpus inženierbūvēm nosaka saskaņā ar Grafiskās daļas kartē noteikto funkcionālo zonējumu.

506. Pašvaldība informē būvniecības pieteicēju par atļauju būves izmantot tikai līdz plānotā infrastruktūras objekta būvniecības dokumentācijas izstrādes uzsākšanai.

507. Nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorijas (TIN7) robežas precizē atbilstoši tehniskajiem projektiem vai transporta infrastruktūras būvprojektam.

5.7.2. Vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija (TIN71)

5.7.2.1. Pamatinformācija

508. Kā "Vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija" (TIN71) noteikti un Grafiskajā daļā attēloti perspektīvie ceļi.

5.7.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.2.3. Citi noteikumi

509. Atļauts turpināt likumīgi uzsākto izmantošanu, ievērojot normatīvo aktu, kas nosaka vispārīgās prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānošanai un apbūvei, prasības.

510. Ja, veicot turpmāko plānošanu un izpēti, konstatēts, ka perspektīvā ceļa būvniecība nav tehniski īstenojama, nav ekonomiski pamatota vai transporta savienojumu nodrošina alternatīvs risinājums, pašvaldība, pieņemot attiecīgu lēmumu, atceļ "Vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija" (TIN71) statusu. Pēc statusa atcelšanas teritoriju atļauts izmantot saskaņā ar Grafiskajā daļā noteikto funkcionālo zonējumu.

511. Atļauts mainīt perspektīvo ceļu novietojumu, saglabājot Grafiskajā daļā attēloto perspektīvā ceļa savienojuma punktu sasaisti.

5.7.3. Nacionālā interešu objekta – Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un citu ar to saistīto būvju būvniecībai nepieciešamā teritorija (TIN72)

5.7.3.1. Pamatinformācija

512. Kā "Nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija" (TIN72) noteikta nacionālā interešu objekta – Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un citu ar to saistīto būvju būvniecībai nepieciešamā teritorija.

5.7.3.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.7.3.3. Citi noteikumi

513. Nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorijas (TIN72) robežas precizē atbilstoši Rail Baltica projekta īstenotāja veiktā pētījuma rezultātiem, būvprojektam minimālā sastāvā un būvprojektam, un tas nav uzskatāms par Teritorijas plānojuma grozījumiem.

514. Jaunas būvniecības ieceres un īslaicīgas lietošanas būves ekspluatācijas laiku saskaņo ar Satiksmes ministriju.

515. Teritorijas izmantošanā ievēro normatīvo aktu prasības, kas nosaka nosacījumus nacionālo interešu objekta – Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica – teritorijas izmantošanai.

5.8. DEGRADĒTA TERITORIJA

Nenosaka

6. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

516. Teritorijas plānojumu īsteno, izstrādājot lokālplānojumus, detālplānojumus, būvniecības ieceres dokumentāciju un zemes ierīcības projektus un veicot būvniecību.

517. Apbūves noteikumus detalizē lokālplānojumā vai detālplānojumā, atbilstoši mēroga noteiktībai precizējot teritorijas daļas atļauto izmantošanu un izmantošanas aprobežojumus.

7. CITI NOSACĪJUMI/PRASĪBAS

7.1. PAŠVALDĪBAS KOMPETENCĒ ESOŠĀS APGRŪTINĀTĀS TERITORIJAS

518. Grafiskās daļas kartēs, atbilstoši mēra noteiktībai, attēlotas aizsargjoslas, kuru platums ir 10 m vai vairāk.

519. Noteiktas un atbilstoši mēroga noteiktībai attēlotas pašvaldības kompetencē esošās aizsargjoslas, kuru platums ir 10 m vai vairāk:

519.1. virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas (4. pielikums. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas platums);

519.2. aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem;

519.3. aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām;

519.4. mežu aizsargjosla ap Rīgu;

519.5. aizsargjoslas gar ielām un ceļiem ciemos (1. pielikums. Valsts autoceļi, pašvaldības ceļi un ielas, aizsargjoslas), pašvaldības ceļiem un valsts autoceļiem ārpus apdzīvotām vietām (1. pielikums. Valsts autoceļi, pašvaldības ceļi un ielas, aizsargjoslas);

519.6. dzelzceļa satiksmei pārtrauktā sliežu ceļu iecirkņa Saurieši – Rīga ekspluatācijas aizsargjoslas minimālais platums ir vienāds ar dzelzceļa zemes nodalījuma joslas platumu;

519.7. aizsargjosla ap kapsētu;

519.8. aizsargjoslas ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm;

519.9. aizsargjosla ap Ropažu HES aizsprostu:

519.9.1. aizsargjoslas platums augšpus un lejpus aizsprosta – 8 m;

519.9.2. aizsargjoslas platums krastos pie aizsprosta un dambja – 10 m.

7.2. KULTŪRAS PIEMINEKĻI UN TO AIZSARDZĪBA

520. Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem (7. pielikums), to aizsargjoslām (aizsardzības zonām).

521. Jebkuru saimniecisko darbību valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa teritorijā, tā aizsargjoslā (aizsardzības zonā) drīkst veikt tikai ar kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgās institūcijas atļauju.

522. Arheoloģiskā pieminekļa teritorijā nav pieļaujama:

522.1. jaunu objektu būvniecība;

522.2. derīgo izrakteņu ieguve;

522.3. jaunu ceļu ierīkošana;

522.4. citi ar zemes reljefa pārveidošanu saistīti darbi.

7.3. KULTŪRAS PIEMINEKĻU INDIVIDUĀLĀS AIZSARGJOSLAS (AIZSARDZĪBAS ZONAS) UZTURĒŠANAS REŽĪMA NOTEIKUMI

7.3.1. Ropažu viduslaiku pils un kapsētas un Ropažu mācītājmājas individuālās aizsargjoslas (aizsardzības zonas) uzturēšanas noteikumi

523. Saglabājamās kultūrvēsturiskās vērtības kultūras pieminekļu aizsargjoslā (aizsardzības zonā) ir:

523.1. kultūrainava ar līdz mūsdienām saglabājušos apbūves un dabas ainavas raksturu, respektējot tās saglabājamās vērtības, kur kultūras pieminekļi ir kā dominante; – ainaviskā vide, atklātas lauces, esošais reljefs, dabīgās un mākslīgās ūdens teces un tilpnes, vēsturisko stādījumu sistēma;

523.2. vēsturiskā plānojuma struktūra – ceļu un ielu tīkls, parcelācija, ēku un inženierbūvju izvietojums teritorijā, dārzu un parku plānojums;

523.3. arhitektoniski telpiskā struktūra – apbūves raksturs (kompozīcijas akcenti, apbūves siluets, labiekārtojuma elementi u.c.), no raksturīgiem skatu punktiem, kas nodrošina panorāmu un atsevišķu kultūras pieminekļu vizuālo uztveri;

523.4. kultūrvēsturiski vērtīgas apbūves un vēsturisko objektu identitātestilistiskās iezīmes, ēku apjoms, proporcijas, augstums, jumtu konfigurācija, fasāžu dalījums un dekors, būvniecības laikam raksturīgs materiālu un būvdetaļu lietojums.

524. Saglabājams un nodrošināms atvērts skats uz kultūras pieminekļiem skatos no valsts reģionālā autoceļa P10 Inčukalns – Ropaži – Ikšķile raksturīgiem skatu punktiem.

525. Aizsardzības zonā pieļaujama tādu jaunu ēku būvniecība vai esošo ēku pārbūve, atjaunošana, vai to lietošanas veida maiņa, kas ar savu apjomu, arhitektonisko veidolu, augstumu, materiālu lietojumu, tonalitāti un pielietojumu harmoniski iekļaujas esošajā ainavā, saglabājot kultūrvēsturisko vērtību kopuma radīto noskaņu.

526. Ar zemes mērniecību (zemes gabalu sadalīšana, zemes gabalu robežu pārkārtošana), būvniecību (jaunu ēku būvniecība, ēku būvju nojaukšana, inženiertīklu būvniecība) zemes reljefa pārveidošanu (ceļu, ielu pārbūve, jaunbūve, pazemes inženiertīklu izbūves, ūdenstilpju pārbūve) saistītā saimnieciskā darbība, veicama ar kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgās institūcijas atļauju, to iepriekš saskaņojot.

527. Atkarībā no plānoto darbu apjoma un veida var tikt izvirzīta prasība par arheoloģiskās izpētes nodrošināšanu.

528. Jaunatklātu arheoloģisku liecību atrašanas gadījumā darbi jāpārtrauc, par atradumiem nekavējoties jāziņo par kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgajai institūcijai.

529. Mežaudzēs aizliegta galvenā cirte – kailcirte, ja tā nav saistīta ar kultūrvēsturiskās ainavas atjaunošanu.

530. Par kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgās institūcijas saskaņojums nav nepieciešams darbībām, kuras saistītas ar dzīves apstākļu komfortam nepieciešamajiem uzlabojumiem (iekšējo komunikāciju pārbūve, telpu pārplānošana) esošajās ēkās, nemainot ēkas un ainavas ārējo veidolu.

531. Par kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgās institūcijas saskaņojums nav nepieciešams darbībām, kuras saistītas ar ikgadēju nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, mežu un ainavu parku uzturēšanu, kopšanu, ieskaitot bīstamu, nokaltušu koku ciršanu, kā arī pašvaldības ceļu un valsts autoceļu uzturēšanu.

7.3.2. Kapu senkapu individuālās aizsargjoslas (aizsardzības zonas) uzturēšanas noteikumi

532. Aizsardzības zonas uzturēšana un kopšana veicama, neradot apdraudējumu Kapu senkapu reljefam un struktūrai.

533. Aizsardzības zonā mākslīgi zemes reljefa pārveidojumi un būvniecība pieļaujama, ja tā vizuāli negatīvi neietekmē un fiziski neapdraud Kapu senkapus. Plānoto darbu projektu dokumentācija jāsaskaņo par kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgajā institūcijā. Atkarībā no plānoto darbu apjoma un veida var tikt izvirzīta prasība par arheoloģiskās izpētes nodrošināšanu.

534. Par kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgās institūcijas saskaņojums nav nepieciešams dabīgās vides kopšanai, tai skaitā sauso, bojāto, vēja gāzto koku aizvākšanai un krūmāju izciršanai, ja tiek izmantota augsnes virskārtu neietekmējoša tehnika.

535. Par kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgās institūcijas saskaņojums nav nepieciešams aizsardzības zonā esošo teritorijas lauksaimnieciskai izmantošanai, kā arī teritorijas apsaimniekošanas pasākumiem, kas nav saistīti ar būtiskiem zemes reljefa pārveidojumiem un nerada izmaiņas kultūrvēsturiskajā vidē.

536. Veicot ar zemes reljefa pārveidojumiem saistītas darbības, var atklāties jaunas arheoloģiskas liecības. Darbi tādā gadījumā jāpārtrauc un par atradumiem nekavējoties jāziņo par kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgajai institūcijai.

7.3.3. Naglu senkapu individuālās aizsargjoslas (aizsardzības zonas) uzturēšanas noteikumi

537. Aizsardzības zonas uzturēšana un kopšana veicama, neradot apdraudējumu Naglu senkapu reljefam un struktūrai.

538. Aizsardzības zonā mākslīgi zemes reljefa pārveidojumi un būvniecība pieļaujama, ja tā fiziski neapdraud Naglu senkapus. Plānoto darbu projektu dokumentācija jāsaskaņo par kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgajā institūcijā. Atkarībā no plānoto darbu apjoma un veida var tikt izvirzīta prasība par arheoloģiskās izpētes nodrošināšanu.

539. Par kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgās institūcijas saskaņojums nav nepieciešams dabīgās vides kopšanai, tai skaitā sauso, bojāto, vēja gāzto koku aizvākšanai un krūmāju izciršanai, ja tiek izmantota augsnes virskārtu neietekmējoša tehnika.

540. Par kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgās institūcijas saskaņojums nav nepieciešams aizsardzības zonā esošo ēku uzturēšanas, remonta un atjaunošanas darbiem, teritorijas lauksaimnieciskai izmantošanai, kā arī teritorijas apsaimniekošanas pasākumiem, kas nav saistīti ar būtiskiem zemes reljefa pārveidojumiem un nerada izmaiņas kultūrvēsturiskajā vidē.

541. Veicot ar zemes reljefa pārveidojumiem saistītas darbības, var atklāties jaunas arheoloģiskas liecības. Darbi tādā gadījumā jāpārtrauc un par atradumiem nekavējoties jāziņo par kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgajai institūcijai.

7.4. AIZSARGĀJAMAS DABAS TERITORIJAS

542. Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz valsts aizsargājamo dabas teritoriju un dabas pieminekļiem,

543. Dabas lieguma "Lielie Kangari" teritorijas vispārējo aizsardzības un izmantošanas kārtību, tajā skaitā pieļaujamos un aizliegtos darbību veidus aizsargājamā teritorijā, kā arī aizsargājamās teritorijas apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās izveidošanas un lietošanas kārtību nosaka normatīvie akti dabas aizsardzības jomā.

544. Nekustamo īpašumu zemes vienībās, kurās tiek izstrādāts lokālplānojums, detālplānojums vai būvprojekts jāveic dižkoku un dižakmeņu inventarizācija.

545. Par aizsargājamu koku (dižkoku) un dižakmeni uzskatāms jebkurš koks vai akmens, kurš sasniedzis dabas aizsardzības jomas normatīvajos aktos noteiktos parametrus jeb izmērus.

7.5. PRASĪBAS DETĀLPLĀNOJUMU IZSTRĀDEI

546. Detālplānojumi tiek izstrādāti normatīvajos aktos un šajos Apbūves noteikumos noteiktajos gadījumos, kā arī citos gadījumos, ja to izstrādes nepieciešamību, pieņemot lēmumu, pamato Pašvaldība.

547. Pašvaldība darba uzdevumā konkrētai teritorijai var noteikt papildus prasības, kas nav noteiktas Vispārīgajos apbūves noteikumos:

547.1. veikt teritorijas augu sugu, biotopu izpēti vai ornitoloģisko izpēti;

547.2. veikt teritorijas ģeoloģisko izpēti;

547.3. precizēt applūstošās vai plūdu riska teritorijas;

547.4. noteikt kompleksus pretplūdu pasākumus teritorijām, kas atrodas plūdu riska teritorijās, bet neatrodas virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās;

547.5. noteikt palienes robežu (ūdensteces vai ūdenstilpes izteikti periodiski applūstošas teritorijas);

547.6. noteikt atļautās izmantošanas veidu (galvenās izmantošanas un papildizmantošanas) ierobežojumus un izvirzīt stingrākas prasības, atkarībā no konkrētās teritorijas specifikas;

547.7. citas prasības, ņemot vērā konkrētās teritorijas specifiku.

548. Izvērtējot konkrēto situāciju un nepieciešamību, Pašvaldībai ir tiesības pieprasīt izstrādāt kompleksu detālplānojumu, aptverot vairākas zemes vienības, kā arī iekļaut tajā vienotus risinājumus (pretplūdu pasākumi, ceļu un ielu tīkls, inženiertīklus u.c.).

549. Izskatot plānotās būvniecības darbības pieteikumus, Pašvaldības būvvalde ir tiesīga ierosināt izstrādāt detālplānojumu.

550. Veidojot jaunas apbūves teritorijas ar vairāk kā 50 apbūves gabaliem, detālplānojumā ir jārezervē teritorija publisko objektu izvietošanai un jāparedz publiskās ārtelpas teritorijas. Tās procentuālo platību katrā konkrētā gadījumā nosaka Pašvaldība detālplānojuma darba uzdevumā.

551. Izstrādājot detālplānojumu, ir jāveido vienots ielu un ceļu tīkls ar piegulošām zemes vienībām – strupceļu veidošana pieļaujama tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos.

552. Ceļi un ielas ir izdalāmi kā atsevišķas zemes vienības.

 

PIELIKUMI

1. PIELIKUMS. VALSTS AUTOCEĻI, PAŠVALDĪBAS CEĻI UN IELAS, AIZSARGJOSLAS

1. pielikums

 

2. PIELIKUMS. AUTOSTĀVVIETU SKAITS

2. pielikums

 

3. PIELIKUMS. PAGALMI

3. pielikums

 

4. PIELIKUMS. VIRSZEMES ŪDENSOBJEKTU AIZSARGJOSLAS PLATUMS

4. pielikums

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!