Pamats ir un paliek Latvijas drošība

Saeimas priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova uzruna pieņemšanā par godu Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidenta Migela Anhela Martinesa oficiālajai vizītei Latvijā trešdien, 11.janvārī, Saeimas nama Viesu zālē

Augsti godātais prezidenta kungs, godātais ārlietu ministra kungs, ekselences, godātie deputāti, dāmas un kungi!

Man ir liels prieks un gods sveikt Latvijas Republikas Saeimā Eiropas padomes Parlamentārās asamblejas prezidentu Migelu Anhelu Martinesa kungu. Esmu priecīgs, ka jūs, prezidenta kungs, esat ieradies oficiālā vizītē valstī, līdz kuras uzņemšanai Eiropas Padomē, cerams, atlicis pavisam neilgs laiks. Līdz ar to jūs sniedzat savu personisko atbalstu Latvijas pilntiesīgai dalībai šajā autoritatīvajā Eiropas valstu forumā.

Jau kopš valsts neatkarības atjaunošanas Latvijas iesaistīšanās Eiropas politiskajā un ekonomiskajā dzīvē ir bijis viens no mūsu galvenajiem ārpolitiskajiem uzdevumiem. Mēs to uzskatām par pamatnosacījumu Latvijas tālākai demokrātiskai attīstībai un drošībai.

Varbūt ir likumsakarīgi, ka ar Latvijas iestāšanos Eiropas Padomē noslēgsies viens no mūsu valsts attīstības posmiem. Un mēs gribētu cerēt, ka tas noslēgsies tieši jūsu prezidentūras laikā, Martinesa kungs.

Es šodien nevaru neatcerēties savu personisko un savu kolēģu pieredzi 1991.gada sākumā. Eiropas Padome bija pirmā starptautiskā parlamentārā organizācija, kura piedāvāja savu tribīni triju Baltijas valstu vadītājiem laikā, kad Eiropas valstu valdības to nevarēja atļauties, nesaņemot PSRS uzbrēcienus.

Šodien ir jārunā arī par daudziem cilvēkiem Eiropas Padomē, kuri ar savu atbalstu un izpratni Strasbūrā un arī apmeklējot Latviju ir tuvinājuši Latvijas iestāšanās brīdi, un vispirms jau toreizējā Eiropas Padomes ģenerālsekretāre Katrīna Lalumjēra un Parlamentārās asamblejas prezidents Andress Bjorks. Un man ir prieks sveikt arī Eiropas Padomes klerka vietnieku Bruno Hallera kungu, kurš bija šeit 1991.gadā un ir klāt arī šodien, un kurš ir bijis uzsācējs un līdzdalībnieks daudziem Latvijai nepieciešamiem projektiem.

Aizvadītais gads Latvijai ir bijis nozīmīgu lēmumu un izšķiršanās gads, kas ir pavēris mums ceļu uz Eiropas Padomi. Arī līdzšinējais Latvijas delegācijas darbs Parlamentārajā asamblejā viesa statusā bija veltīts galvenajam politiskajam jautājumam, kas saistīts ar Latvijas uzņemšanu šajā Eiropas organizācijā. Tam bija pakārtots arī Latvijas Republikas Saeimas darbs gan likumdošanas sakārtošanā, gan pieņemot Likumu par pilsonību. Eiropas Padomes rekomendācijas un sadarbība ar tās ekspertiem ļoti daudz deva mūsu deputātiem. Taču mani ļoti iespaidoja jūsu teiktais, prezidenta kungs, ka viss, ko Latvijas parlaments ir paveicis, ņemot vērā Eiropas starptautisko organizāciju ieteikumus, ir vispirms pašas Latvijas labā. Un labākais apliecinājums šī kopīgā darba rezultātam būs iekšpolitiskā stabilitāte mūsu valstī. Tā nevar neietekmēt arī stabilitāti visā Eiropā.

Un tomēr — Latvijas Republikas Saeima pagaidām ir radījusi tikai valsts attīstības tiesisko bāzi. Mums konsekventi jāturpina ekonomiskās reformas visās sfērās, jo sociālā spriedze nemazinās, un bez šīm reformām mēs nevarēsim realizēt izvirzītos sociālās atbildības un taisnīguma principus.

Iekšpolitiskajā situācijā ne mazāk svarīga loma būs Pilsonības likuma īstenošanai. 1.februārī sāksies uzņemšana Latvijas Republikas pilsonībā.

Tikai pakāpeniska nepilsoņu integrācija Latvijas sabiedrībā var palēnām mazināt politiskās spriedzes avotu — lielo nepilsoņu skaitu Latvijā, kuram līdzīga precedenta nav visā Eiropā un kurš, kā zināms, radies PSRS okupācijas un kolonizācijas seku rezultātā.

Vienīgi intensīvs valsts iestāžu darbs un pašu Latvijas cilvēku laba griba, un iecietība ļaus mums sekmīgi attīstīt Latvijas sabiedrību.

Tāpēc arī ir būtiski, kā savu darbu veiks Saeimā izveidotā speciālā komisija Pilsonības likuma izpildei, bet valdībā — Naturalizācijas pārvalde.

Jo runa taču ir par pašu galveno, kas katrai valstij ir — tās pilsoņu kopums. Tāpēc ar tādu rūpību tika svērts Pilsonības likums un ar tikpat lielu rūpību un uzmanību tiek svērts likums par bijušās PSRS pilsoņu, kuriem nav Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības, statusu. Mēs uzskatām, ka labāk ir uzklausīt pārmetumus par kavēšanos nekā par sasteigta un sabiedrību konfrontējoša likuma pieņemšanu.

Latvijai aizgājušais gads ir bijis izšķirošs arī tādēļ, ka Latviju ir atstājis svešas valsts karaspēks. Tas noticis, pateicoties arī Eiropas Padomes atbalstam. Šis fakts tikai stiprina mūsu pārliecību par to, cik liela nozīme Eiropā ir starptautiskajām organizācijām, ja tajās ir vieta atvērtam, konstruktīvam politiskam dialogam, kurā par galvenajām vērtībām tiek uzskatītas tautu brīvība, līdztiesība un taisnīgums.

Eiropas strauji mainīgajā situācijā Eiropas Padomei ir sava loma kā Eiropas politisko noskaņu un principu veidotājai.

Mēs ceram, ka, aktīvi un pilnvērtīgi iekļaujoties Eiropas Padomes komiteju un asamblejas darbā, arī Latvijas deputāti pieliks savas pūles, lai aizstāvētu šī augstā foruma pamatprincipus — katras valsts un tautas neatkarību, nacionālo identitāti un brīvību, kā arī tālāk attīstītu demokrātiju un cilvēktiesību aizstāvību Eiropā.

Ir saprotams, ka tikai trīs gadus pēc okupācijas izbeigšanās Latvijas tautai pamatjautājums ir un paliek drošība. Tikai pārliecība par valsts drošību nākotnē var atraisīt visu Latvijas iedzīvotāju radošās spējas un nodrošināt demokrātiju. Pilntiesīga līdzdalība Eiropā ir viens no tautas drošības ilgu garantiem. Un Latvijas iestāšanās Eiropas Padomē būs liels solis ceļā uz to.

Prezidenta kungs! Es gribētu apliecināt cieņu jūsu personiski paveiktajam demokrātijas un sociālā taisnīguma principu īstenošanā Spānijā un Eiropā. Man ļoti nozīmīgs liekas jūsu teiktais vakar, ka par mūsu paaudzes piedzīvoto un paveikto demokrātijas atjaunošanā vajadzētu runāt nevis kā par nopelniem, bet gan kā par privilēģiju. Arī Latvijā šis laiks ir un vēl būs dramatisks. Un, lai katrs, kurš patiesi vēlas savas tautas progresu un attīstību, uzskata to par privilēģiju cīnīties par demokrātijas un indivīda tiesību brīvu attīstību.

Latvija ieiet tādā Eiropā, kāda tā ir šodien. Pārmaiņu tempi Eiropā patlaban ir strauji. Bet vēl straujāki tie ir Latvijā. Jo pieredze, ko Eiropa ir krājusi un darbi, ko Eiropa ir veikusi desmitiem gadu ilgi, mums jāveic daudz īsākā laikā. Un tomēr tieši Eiropas valstu solidaritāte un atbalsts ir mūsu optimisma avots. Bet solidaritātes princips prasa arī atbildību no mums pašiem, un to mēs skaidri apzināmies.

Pateicos par uzmanību!