• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ārlietu ministrija
Ārlietu ministrija publicē:
  • informāciju par starptautisko līgumu spēkā stāšanos, to darbības pagarināšanu, apturēšanu un izbeigšanu;
  • starptautiskos līgumus un to tulkojumus, ja tie iepriekš nav publicēti;
  • pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas par sankciju noteikšanu, grozīšanu vai atcelšanu pieņemšanas informāciju par rezolūcijas pieņemšanu, grozīšanu vai atcelšanu un minēto rezolūciju.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārlietu ministrijas 2022. gada 15. septembra informācija "Par konvencijas un tās tulkojuma publicēšanu". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 16.09.2022., Nr. 180 https://www.vestnesis.lv/op/2022/180.23

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Konkurences padomes lēmums Nr. 14

Par apvienošanās atļaujas pagarināšanu

Vēl šajā numurā

16.09.2022., Nr. 180

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ārlietu ministrija

Veids: informācija

Pieņemts: 15.09.2022.

OP numurs: 2022/180.23

2022/180.23
RĪKI

Ārlietu ministrijas informācija: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Ārlietu ministrijas informācija

Rīgā 2022. gada 15. septembrī

Par konvencijas un tās tulkojuma publicēšanu

Ārlietu ministrija nosūta publicēšanai Konvencijas par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (pieņemta 1979. gada 18. decembrī ANO Ģenerālajā Asamblejā, ratificēta ar Augstākās Padomes 1990. gada 4. maija deklarāciju, stājās spēkā 1990. gada 14. maijā) tekstu angļu valodā un tās tulkojumu latviešu valodā.

Pielikumā:

1) 1979. gada Konvencija par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu latviešu valodā;

2) 1979. gada Konvencija par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu angļu valodā.

Ārlietu ministrijas
Juridiskā departamenta direktore S. Pēkale

 

Konvencija par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu

Pieņemta un atvērta parakstīšanas, ratificēšanas un pievienošanās procedūrai ar Ģenerālās asamblejas 1979. gada 18. decembra rezolūciju 34/180
Stājusies spēkā 1981. gada 3. septembrī saskaņā ar 27. panta 1. punktu

Šīs konvencijas dalībvalstis,

ievērojot, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūti no jauna apstiprinājuši ticību cilvēka pamattiesībām, cieņai pret cilvēku un viņa vērtībai un vīriešu un sieviešu līdztiesībai;

ievērojot, ka Vispārējā cilvēktiesību deklarācija apstiprina diskriminācijas aizlieguma principu un pasludina, ka visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi savā cieņā un tiesībās un ka ikvienam pienākas visas tiesības un brīvības, kas tajā minētas, neatkarīgi no jebkādām atšķirībām, tostarp neatkarīgi no dzimuma;

ievērojot, ka starptautisko cilvēktiesību paktu dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt vīriešiem un sievietēm vienlīdzīgas tiesības īstenot visas ekonomiskās, sociālās, kultūras, pilsoniskās un politiskās tiesības;

ņemot vērā starptautiskās konvencijas, kas Apvienoto Nāciju Organizācijas un specializēto iestāžu virsvadībā noslēgtas, lai sekmētu vīriešu un sieviešu līdztiesību;

ievērojot arī rezolūcijas, deklarācijas un ieteikumus, ko Apvienoto Nāciju Organizācija un specializētās iestādes pieņēmušas, lai sekmētu vīriešu un sieviešu līdztiesību;

tomēr būdamas norūpējušās par to, ka, neraugoties uz šiem dažādajiem dokumentiem, sieviešu diskriminācija joprojām pastāv;

atgādinot, ka sieviešu diskriminācija pārkāpj līdztiesības un cilvēka cieņas principu, liedz sievietēm tāpat kā vīriešiem līdzdarboties savas valsts politiskajā, sociālajā, ekonomiskajā un kultūras dzīvē, kavē sabiedrības un ģimenes labklājības vairošanu un apgrūtina sieviešu potenciāla pilnīgu īstenošanu savas valsts un visas cilvēces labā;

norūpējušās par to, ka trūkuma apstākļos tieši sievietēm ir vismazāk pieejama pārtika, veselības aprūpe, izglītība un mācības, kā arī iespējas strādāt un apmierināt citas vajadzības;

pārliecinātas, ka uz vienlīdzību un taisnīgumu balstītas jaunas starptautiskās ekonomiskās kārtības nodrošināšana sekmēs vīriešu un sieviešu līdztiesību;

uzsverot, ka, lai vīrieši un sievietes varētu pilnībā īstenot savas tiesības, ir svarīgi likvidēt aparteīdu, visus rasisma veidus, rasu diskrimināciju, koloniālismu, neokoloniālismu, agresiju, ārvalstu okupāciju un kundzību un iejaukšanos valstu iekšējās lietās;

apliecinot, ka starptautiskā miera un drošības nostiprināšana, starptautiskā saspīlējuma mazināšana, visu valstu savstarpēja sadarbība neatkarīgi no to sociālajām un ekonomiskajām sistēmām, vispārēja un pilnīga atbruņošanās un jo īpaši kodolatbruņošanās, kas pakļauta stingrai un efektīvai starptautiskajai kontrolei, taisnīguma, vienlīdzības un savstarpēja izdevīguma principa nostiprināšana attiecībās starp valstīm, ārvalstu un koloniālajā kundzībā un ārvalstu okupācijā esošo tautu tiesību uz pašnoteikšanos un neatkarību īstenošana, kā arī valstu suverenitātes un teritoriālās integritātes ievērošana veicinās sociālo progresu un attīstību un tādējādi sekmēs vīriešu un sieviešu pilnīgas līdztiesības sasniegšanu;

pārliecinātas, ka valsts pilnīgai un vispusīgai attīstībai, visas pasaules labklājībai un miera nodrošināšanai ir nepieciešams, lai sievietes pēc iespējas līdzvērtīgi ar vīriešiem piedalītos visās jomās;

paturot prātā sieviešu lielo ieguldījumu ģimenes labklājībā un sabiedrības attīstībā, kas līdz šim vēl nav ticis pilnībā atzīts, maternitātes sociālo nozīmi un abu vecāku lomu ģimenē un bērnu audzināšanā un apzinoties, ka sieviešu loma pēcnācēju radīšanā nedrīkst būt diskriminācijas iemesls, jo bērnu audzināšanā ir nepieciešama vīriešu un sieviešu un visas sabiedrības kopīga atbildība;

apzinoties, ka, lai varētu panākt vīriešu un sieviešu pilnīgu līdztiesību, ir nepieciešams mainīt gan vīriešu, gan arī sieviešu tradicionālo lomu sabiedrībā un ģimenē;

apņēmušās īstenot principus, kas pasludināti Deklarācijā par sieviešu diskriminācijas izskaušanu, un šajā nolūkā veikt pasākumus, kuri nepieciešami šādas diskriminācijas izskaušanai visos tās veidos un izpausmēs,

ir vienojušās par turpmāko.

I DAĻA

1. pants

Šajā konvencijā jēdziens "sieviešu diskriminācija" nozīmē jebkādas atšķirības, izņēmumus vai ierobežojumus dzimuma dēļ, kuru sekas vai mērķis ir apgrūtināt vai pilnībā liegt sieviešu cilvēktiesību un pamatbrīvību atzīšanu vai apgrūtināt vai pilnībā liegt sievietēm minēto tiesību un brīvību īstenošanu vai izmantošanu politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā, kultūras, pilsonisko tiesību vai jebkurā citā jomā neatkarīgi no viņu ģimenes stāvokļa, pamatojoties uz vīriešu un sieviešu līdztiesību.

2. pants

Dalībvalstis nosoda sieviešu diskrimināciju visos tās veidos, vienojas ar visiem atbilstošajiem līdzekļiem un nekavējoties īstenot sieviešu diskriminācijas izskaušanas politiku un šajā nolūkā apņemas:

a) iekļaut vīriešu un sieviešu līdztiesības principu savā valsts konstitūcijā vai citos atbilstošajos tiesību aktos, ja tas vēl nav izdarīts, un nodrošināt ar tiesību aktiem un citiem atbilstošiem līdzekļiem šā principa praktisku īstenošanu;

b) pieņemt atbilstošus likumdošanas un citus pasākumus, tostarp nepieciešamības gadījumā sankcijas, kuri aizliedz jebkādu sieviešu diskrimināciju;

c) noteikt sieviešu tiesībām tādu pašu juridisko aizsardzību kā vīriešu tiesībām un ar valsts kompetento tiesu un citu valsts institūciju palīdzību nodrošināt sieviešu efektīvu aizsardzību pret jebkādām diskriminējošām darbībām;

d) atturēties no jebkādām pret sievietēm vērstām diskriminējošām darbībām vai prakses un nodrošināt, ka valsts iestādes un institūcijas rīkojas saskaņā ar šo pienākumu;

e) veikt visus atbilstošos pasākumus, lai izskaustu sieviešu diskrimināciju, ko pieļauj jebkāda persona, organizācija vai uzņēmums;

f) veikt visus atbilstošos, tostarp likumdošanas, pasākumus, lai grozītu vai atceltu spēkā esošus tiesību aktus, noteikumus, paražas un praksi, kas rada sieviešu diskrimināciju;

g) atcelt visus valsts krimināltiesisko jomu regulējošos tiesību aktus, kas rada sieviešu diskrimināciju.

3. pants

Dalībvalstis visās jomās, jo īpaši politiskajā, sociālajā, ekonomiskajā un kultūras jomā, veic visus atbilstošos, tostarp likumdošanas, pasākumus, kas nepieciešami sieviešu vispusīgas attīstības un izaugsmes nodrošināšanai, lai garantētu, ka viņas tāpat kā vīrieši varētu izmantot un īstenot cilvēktiesības un pamatbrīvības.

4. pants

1. Dalībvalstu veiktus īpašus pagaidu pasākumus, kuru mērķis ir paātrināt de facto vīriešu un sieviešu līdztiesības panākšanu, neuzskata par diskrimināciju, kā tā definēta šajā konvencijā, taču tie nekādā ziņā nedrīkst izraisīt to, ka tiek saglabāti nevienlīdzīgi vai diferencēti standarti; kad vienlīdzīgu iespēju un vienlīdzīgas attieksmes mērķi ir sasniegti, šie pasākumi ir jāatceļ.

2. Dalībvalstu veiktus īpašus pasākumus, tostarp šajā konvencijā paredzētos pasākumus, ar mērķi nodrošināt maternitātes aizsardzību, neuzskata par diskriminējošiem.

5. pants

Dalībvalstis veic visus atbilstošos pasākumus:

a) lai mainītu vīriešu un sieviešu uzvedības sociālos un kultūras modeļus un panāktu aizspriedumu un tādu paražu un cita veida prakses izskaušanu, kuru pamatā ir doma par viena vai otra dzimuma nepilnvērtību vai pārākumu vai stereotipi par vīriešu un sieviešu lomu;

b) lai nodrošinātu, ka audzināšana ģimenē veicina pareizu izpratni par to, ka maternitāte ir sociāla funkcija, un tiktu atzīta vīriešu un sieviešu kopīgā atbildība par savu bērnu audzināšanu un attīstību, neaizmirstot, ka visos gadījumos vissvarīgākās ir bērnu intereses.

6. pants

Dalībvalstis veic visus piemērotos, tostarp likumdošanas, pasākumus, lai izskaustu visu veidu sieviešu ekspluatāciju un sieviešu prostitūcijas izmantošanu.

II DAĻA

7. pants

Dalībvalstis veic visus piemērotos pasākumus sieviešu diskriminācijas likvidēšanai valsts politiskajā un sabiedriskajā dzīvē un jo īpaši nodrošina sievietēm tāpat kā vīriešiem tiesības:

a) balsot visās vēlēšanās un referendumos un tikt ievēlētām visās publiski vēlētajās institūcijās;

b) piedalīties valdības politikas izstrādē un tās īstenošanā, ieņemt valsts amatus un pildīt visas ar valsts pārvaldi saistītās funkcijas visos valsts pārvaldes līmeņos;

c) piedalīties tādu nevalstisku organizāciju un apvienību darbībā, kas nodarbojas ar valsts sabiedriskās un politiskās dzīves jautājumiem.

8. pants

Dalībvalstis veic visus piemērotos pasākumus, lai nodrošinātu sievietēm iespēju tāpat kā vīriešiem un bez jebkādas diskriminācijas pārstāvēt to valdības starptautiskā līmenī un piedalīties starptautisko organizāciju darbā.

9. pants

1. Dalībvalstis piešķir sievietēm vienlīdzīgas tiesības ar vīriešiem attiecībā uz pilsonības iegūšanu, maiņu vai saglabāšanu. Tās jo īpaši nodrošina, lai ne stāšanās laulībā ar ārvalstnieku, ne vīra pilsonības maiņa laulības laikā automātiski neizraisītu sievas pilsonības maiņu, nepadarītu viņu par bezvalstnieci vai viņai tādēļ nebūtu jāpieņem vīra pilsonība.

2. Dalībvalstis piešķir sievietēm vienlīdzīgas tiesības ar vīriešiem attiecībā uz viņu bērnu pilsonību.

III DAĻA

10. pants

Dalībvalstis veic visus atbilstošos pasākumus sieviešu diskriminācijas izskaušanai, lai nodrošinātu viņām vienlīdzīgas tiesības ar vīriešiem izglītības jomā un jo īpaši, pamatojoties uz vīriešu un sieviešu līdztiesību, nodrošinātu:

a) tādus pašus karjeras un profesionālās orientācijas, izglītības pieejamības un diploma iegūšanas apstākļus visu kategoriju izglītības iestādēs gan lauku apvidos, gan arī pilsētu teritorijās; šī līdztiesība ir jānodrošina pirmskolas, vispārējā, tehniskajā, profesionālajā un augstākajā tehniskajā izglītībā, kā arī visu veidu arodizglītībā;

b) tādu pašu mācību programmu, tādu pašu eksāmenu, tādas pašas kvalifikācijas pasniedzēju, tādu pašu skolas telpu un tādas pašas kvalitātes inventāra pieejamību;

c) jebkādu stereotipu izskaušanu par vīriešu un sieviešu lomu visos izglītošanas līmeņos un veidos, veicinot kopizglītību un citus izglītības veidus, kas sekmēs šā mērķa sasniegšanu, jo īpaši, pārskatot mācību grāmatas un skolu programmas un pielāgojot mācīšanas metodes;

d) tādas pašas iespējas saņemt stipendijas un citus mācību pabalstus;

e) tādas pašas tālākizglītības programmu pieejamības iespējas, tostarp arī pieaugušo rakstpratības un praktiskās rakstpratības programmu pieejamību, lai pēc iespējas ātrāk novērstu jebkādas atšķirības vīriešu un sieviešu izglītībā;

f) meiteņu un sieviešu, kuras nepabeidz skolu, skaita samazināšanu un programmu izstrādāšanu meitenēm un sievietēm, kuras priekšlaicīgi pametušas skolu;

g) tādas pašas iespējas aktīvi iesaistīties sporta un fiziskās sagatavošanas nodarbībās;

h) tādas specifiskas izglītojošas informācijas pieejamību, kas sekmē ģimenes veselību un labklājību, tostarp tādas informācijas un konsultāciju pieejamību, kas attiecas uz ģimenes plānošanu.

11. pants

1. Dalībvalstis veic visus atbilstošos pasākumus, lai izskaustu sieviešu diskrimināciju nodarbinātības jomā un, pamatojoties uz vīriešu un sieviešu līdztiesības principu, nodrošinātu tādas pašas tiesības, jo īpaši:

a) tiesības uz darbu kā visu cilvēku neatņemamas tiesības;

b) tiesības uz tādām pašām nodarbinātības iespējām, tostarp uz tādu pašu atlases kritēriju piemērošanu nodarbinātības jautājumos;

c) tiesības brīvi izvēlēties profesiju vai nodarbinātības veidu, tiesības uz paaugstināšanu amatā, darba vietas drošību un visu ar nodarbinātību saistīto priekšrocību un nosacījumu izmantošanu, tiesības iegūt arodizglītību un pārkvalificēties, tostarp attiecībā uz māceklību, kvalifikācijas celšanu un atkārtotām mācībām;

d) tiesības uz vienlīdzīgu atalgojumu, tostarp uz tādiem pašiem pabalstiem, un uz vienlīdzīgu attieksmi līdzvērtīga darba gadījumā, kā arī uz vienlīdzīgu attieksmi saistībā ar darba kvalitātes novērtēšanu;

e) tiesības uz sociālo drošību, jo īpaši aizejot pensijā un bezdarba, slimības, invaliditātes, vecuma un citu darbnespējas veidu gadījumā, kā arī tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu;

f) tiesības uz veselības aizsardzību un drošiem darba apstākļiem, tostarp uz reproduktīvās funkcijas saglabāšanu.

2. Nolūkā novērst sieviešu diskrimināciju laulības vai maternitātes dēļ un nodrošināt sievietēm faktiskas tiesības uz darbu dalībvalstis apņemas veikt atbilstošus pasākumus:

a) lai, nosakot attiecīgas sankcijas, aizliegtu atlaišanu no darba grūtniecības vai maternitātes atvaļinājuma dēļ un aizliegtu diskrimināciju, kas saistīta ar atlaišanu no darba ģimenes stāvokļa dēļ;

b) lai ieviestu apmaksātus grūtniecības un dzemdību atvaļinājumus vai tādus grūtniecības un dzemdību atvaļinājumus, kas dod tiesības saņemt līdzīgus sociālos pabalstus, nezaudējot iepriekšējo darba vietu, ar darba stāžu saistītās tiesības vai sociālos pabalstus;

c) lai veicinātu tādu sociālā atbalsta pakalpojumu sniegšanu, kas nepieciešami, lai vecāki varētu ģimenes pienākumus apvienot ar darba pienākumiem un līdzdalību sabiedriskajā dzīvē, jo īpaši, izveidojot un attīstot bērnu aprūpes iestāžu tīklu;

d) lai sievietēm grūtniecības laikā nodrošinātu īpašu aizsardzību tādos darba veidos, kuru kaitīgums sieviešu veselībai ir pierādīts.

3. Aizsargājošie tiesību akti, kas saistīti ar šajā pantā minētajām jomām, ir periodiski jāpārbauda, ņemot vērā zinātniskās un tehniskās zināšanas, un, ja nepieciešams, jāpārskata, jāatceļ vai jāpaplašina.

12. pants

1. Dalībvalstis veic visus atbilstošos pasākumus sieviešu diskriminācijas izskaušanai veselības aprūpes jomā, lai, pamatojoties uz vīriešu un sieviešu līdztiesību, nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, tostarp ar ģimenes plānošanu saistīto pakalpojumu pieejamību.

2. Neskarot šā panta 1. punkta noteikumus, dalībvalstis nodrošina sievietēm atbilstošus pakalpojumus grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību laikā, nepieciešamības gadījumā sniedzot bezmaksas pakalpojumus, kā arī atbilstošu uzturu grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā.

13. pants

Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus sieviešu diskriminācijas izskaušanai citās ekonomiskās un sociālās dzīves jomās, lai, pamatojoties uz vīriešu un sieviešu līdztiesību, nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības, jo īpaši:

a) tiesības uz ģimenes pabalstiem;

b) tiesības saņemt bankas aizdevumus, hipotekāros aizdevumus un citus finanšu kredīta veidus;

c) tiesības piedalīties atpūtas pasākumos, nodarboties ar sportu un piedalīties kultūras dzīvē.

14. pants

1. Dalībvalstis ņem vērā īpašās problēmas, kas rodas sievietēm, kuras dzīvo lauku apvidos, un būtisko lomu, kāda viņām ir savu ģimeņu ekonomiskās izdzīvošanas nodrošināšanā, tostarp viņu darbu ekonomikas nemonetārajās nozarēs, un veic visus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šīs konvencijas noteikumus piemēro sievietēm, kas dzīvo lauku apvidos.

2. Dalībvalstis veic visus atbilstošos pasākumus sieviešu diskriminācijas izskaušanai lauku apvidos, lai nodrošinātu, ka viņas, pamatojoties uz vīriešu un sieviešu līdztiesību, piedalās lauku attīstībā un šīs attīstības sniegto priekšrocību izmantošanā, un jo īpaši nodrošina šādām sievietēm tiesības:

a) piedalīties attīstības plānu izstrādāšanā un īstenošanā visos līmeņos;

b) saņemt atbilstošu medicīnisko aprūpi, tostarp informāciju, konsultācijas un pakalpojumus ģimenes plānošanas jautājumos;

c) gūt tiešu labumu no sociālās drošības programmām;

d) piekļūt visu veidu mācībām un formālajai un neformālajai izglītībai, tostarp saistībā ar praktisko rakstpratību, kā arī cita starpā izmantot visus kopienas un lauksaimniecības konsultatīvo dienestu sniegtos pakalpojumus, lai paaugstinātu viņu tehnisko lietpratību;

e) organizēt pašpalīdzības grupas un kooperatīvus, lai ekonomikas jomā nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas gan attiecībā uz nodarbinātību, gan pašnodarbinātību;

f) piedalīties visās kopienas darbībās;

g) saņemt lauksaimniecības kredītus un aizdevumus, tirgvedības pakalpojumus, atbilstošu tehnoloģiju un vienlīdzīgu attieksmi saistībā ar zemes un agrārajām reformām, kā arī saistībā ar pārmitināšanas shēmām;

h) dzīvot pienācīgos sadzīves apstākļos, jo īpaši attiecībā uz mājokli, sanitārajiem pakalpojumiem, elektroapgādi un ūdensapgādi, kā arī transportu un komunikācijām.

IV DAĻA

15. pants

1. Dalībvalstis atzīst, ka sievietes un vīrieši ir vienlīdzīgi likuma priekšā.

2. Dalībvalstis sievietēm civillietās atzīst tādu pašu tiesībspēju kā vīriešiem un tādas pašas iespējas šīs tiesībspējas īstenošanai. Tās jo īpaši piešķir sievietēm vienlīdzīgas tiesības slēgt līgumus un pārvaldīt īpašumu un nodrošina pret sievietēm vienlīdzīgu attieksmi visos tiesvedības posmos tiesās un tribunālos.

3. Dalībvalstis vienojas, ka visi līgumi un visi citi jebkāda veida privāti instrumenti, kuru juridiskās sekas ir sieviešu tiesībspējas ierobežošana, ir atzīstami par spēkā neesošiem.

4. Dalībvalstis tiesību aktos piešķir vīriešiem un sievietēm tādas pašas tiesības attiecībā uz personu pārvietošanos un dzīvesvietas vai domicila izvēles brīvību.

16. pants

1. Dalībvalstis veic visus atbilstošos pasākumus sieviešu diskriminācijas izskaušanai visos jautājumos, kas saistīti ar laulībām un ģimenes attiecībām, un, pamatojoties uz vīriešu un sieviešu līdztiesību, jo īpaši nodrošina:

a) tādas pašas tiesības stāties laulībā;

b) tādas pašas tiesības brīvi izraudzīties laulāto un stāties laulībā tikai ar savu brīvu un pilnīgu piekrišanu;

c) tādas pašas tiesības un pienākumus laulības un tās šķiršanas laikā;

d) tādas pašas vecāku tiesības un pienākumus – neatkarīgi no viņu ģimenes stāvokļa – jautājumos, kas attiecas uz viņu bērniem; visos gadījumos vissvarīgākās ir bērnu intereses;

e) tādas pašas tiesības brīvi un atbildīgi lemt par savu bērnu skaitu un viņu dzimšanas starplaikiem un piekļūt informācijai, izglītībai un līdzekļiem, kas viņām ļauj šīs tiesības īstenot;

f) tādas pašas tiesības un pienākumus attiecībā uz aizbildnību, aizgādnību un aizgādību par bērniem un bērnu adopciju vai attiecībā uz līdzīgiem tiesību institūtiem gadījumos, kad šādi jēdzieni pastāv valsts tiesību aktos; visos gadījumos vissvarīgākās ir bērnu intereses;

g) tādas pašas personiskās tiesības vīram un sievai, tostarp tiesības izvēlēties uzvārdu, profesiju un nodarbošanos;

h) tādas pašas tiesības abiem laulātajiem attiecībā uz īpašuma piederību, iegūšanu, pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, izmantošanu un rīcību ar īpašumu gan bez atlīdzības, gan par maksu.

2. Bērnu saderināšanai un laulībām nedrīkst būt juridiska spēka, un ir jāveic visi nepieciešamie, tostarp likumdošanas, pasākumi, lai noteiktu minimālo laulības vecumu un laulību obligātu reģistrāciju civilstāvokļa aktu reģistros.

V DAĻA

17. pants

1. Lai izvērtētu progresu, kas panākts šīs konvencijas īstenošanā, tiek nodibināta Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteja (turpmāk tekstā – Komiteja), kurā šīs konvencijas spēkā stāšanās brīdī būs astoņpadsmit eksperti, bet pēc tās ratifikācijas vai pēc trīsdesmit piektās dalībvalsts pievienošanās konvencijai – divdesmit trīs eksperti, kuriem ir augsta morālā stāja un kuri ir kompetenti šīs konvencijas darbības jomā. Šos ekspertus dalībvalstis izraugās no savu pilsoņu vidus, un viņi savus pienākums veic neatkarīgi, ievērojot taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu un dažādu civilizācijas veidu, kā arī galveno tiesību sistēmu pārstāvību.

2. Komitejas locekļus ievēlē aizklātā balsošanā no dalībvalstu izvirzīto kandidātu saraksta. Katra dalībvalsts var izvirzīt vienu kandidātu no savu pilsoņu vidus.

3. Sākotnējās vēlēšanas notiek sešus mēnešus pēc šīs konvencijas spēkā stāšanās dienas. Vismaz trīs mēnešus pirms katru vēlēšanu dienas Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs nosūta dalībvalstīm vēstuli, aicinot tās divu mēnešu laikā iesniegt savas kandidatūras. Ģenerālsekretārs sagatavo sarakstu, kurā alfabētiskā secībā ierakstītas visas šādā veidā izvirzītās personas, norādot dalībvalstis, kas tās izvirzījušas, un iesniedz šo sarakstu dalībvalstīm.

4. Komitejas locekļu vēlēšanas notiek dalībvalstu sanāksmē, kuru ģenerālsekretārs sasauc Apvienoto Nāciju Organizācijas Galvenajā mītnē. Šajā sanāksmē, kuras kvorumu veido divas trešdaļas dalībvalstu, par Komitejā ievēlētām personām uzskatāmi tie kandidāti, kas saņem vislielāko skaitu balsu un absolūtu vairākumu to dalībvalstu pārstāvju balsu, kuri piedalās sanāksmē un balso.

5. Komitejas locekļus ievēlē uz četriem gadiem. Tomēr deviņiem no pirmajās vēlēšanās ievēlētajiem locekļiem pilnvaru termiņš beidzas pēc diviem gadiem; šos deviņus locekļus nosaka ar izlozi, ko Komitejas priekšsēdētājs veic nekavējoties pēc pirmajām vēlēšanām.

6. Vēl piecus Komitejas locekļus ievēlē saskaņā ar šā panta 2., 3. un 4. punkta noteikumiem pēc Konvencijas trīsdesmit piektās ratifikācijas vai pēc trīsdesmit piektās valsts pievienošanās Konvencijai. Divu šādi ievēlēto papildlocekļu pilnvaru termiņš beidzas pēc diviem gadiem; šos divus locekļus ar izlozi nosaka Komitejas priekšsēdētājs.

7. Lai aizpildītu neparedzētas vakantās vietas, dalībvalsts, kuras eksperts ir beidzis pildīt Komitejas locekļa funkcijas, no savu pilsoņu vidus ieceļ citu ekspertu, kuru apstiprina Komiteja.

8. Komitejas locekļi ar Ģenerālās asamblejas piekrišanu saņem atlīdzību no Apvienoto Nāciju Organizācijas līdzekļiem ar tādiem nosacījumiem, kādus paredzējusi Ģenerālā asambleja, ievērojot Komitejas pienākumu svarīgumu.

9. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs nodrošina personālu un materiālos līdzekļus, kas nepieciešami, lai Komiteja varētu efektīvi pildīt funkcijas, kas tai uzticētas saskaņā ar šo konvenciju.

18. pants

1. Dalībvalstis apņemas iesniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram izskatīšanai Komitejā ziņojumu par likumdošanas, tiesu, administratīvajiem vai citiem pasākumiem, ko tās veikušas, lai īstenotu šīs konvencijas noteikumus, un par šajā saistībā sasniegto progresu:

a) viena gada laikā pēc šīs konvencijas spēkā stāšanās dienas attiecīgajā valstī;

b) pēc tam vismaz reizi četros gados un katru reizi, kad to pieprasa Komiteja.

2. Ziņojumos var norādīt apstākļus un grūtības, kas ietekmē šajā konvencijā paredzēto pienākumu izpildes pakāpi.

19. pants

1. Komiteja pieņem savu reglamentu. 2. Komiteja ievēlē savas amatpersonas uz diviem gadiem.

20. pants

1. Komiteja parasti sanāk kopā reizi gadā uz laika posmu, kas nepārsniedz divas nedēļas, lai izskatītu ziņojumus, kas iesniegti saskaņā ar šīs konvencijas 18. pantu.

2. Komitejas sanāksmes parasti notiek Apvienoto Nāciju Organizācijas Galvenajā mītnē vai jebkurā citā piemērotā vietā, ko noteikusi Komiteja.

21. pants

1. Komiteja katru gadu ar Ekonomikas un sociālo lietu padomes starpniecību sniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajai asamblejai ziņojumu par savu darbību un var iesniegt ierosinājumus un vispārējus ieteikumus, kuri sagatavoti, izskatot no dalībvalstīm saņemtos ziņojumus un informāciju. Šādi ierosinājumi un vispārēji ieteikumi tiek ietverti Komitejas ziņojumā, pievienojot dalībvalstu piezīmes, ja tādas ir.

2. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Komitejas ziņojumus informatīvā nolūkā pārsūta Sieviešu statusa komisijai.

22. pants

Specializētajām iestādēm ir tiesības piedalīties tādu šīs konvencijas noteikumu īstenošanas jautājumu izskatīšanā, kuri ietilpst to darbības jomā. Komiteja var aicināt specializētās iestādes iesniegt ziņojumus par Konvencijas īstenošanu jautājumos, kas ietilpst to darbības jomā.

VI DAĻA

23. pants

Neviens šīs konvencijas noteikums neaizskar vīriešu un sieviešu līdztiesību vairāk veicinošus noteikumus, kuri var būt noteikti:

a) kādas dalībvalsts tiesību aktos vai

b) jebkādā citā starptautiskā konvencijā, līgumā vai nolīgumā, kas ir spēkā šādā valstī.

24. pants

Dalībvalstis apņemas veikt visus nepieciešamos pasākumus nacionālā līmenī, lai pilnīgi īstenotu Konvencijā atzītās tiesības.

25. pants

1. Šī konvencija ir atvērta parakstīšanai visām valstīm.

2. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs tiek iecelts par šīs konvencijas depozitāru.

3. Šī konvencija ir jāratificē. Ratifikācijas instrumentus deponē Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

4. Šai konvencijai var pievienoties visas valstis. Pievienošanās notiek, deponējot pievienošanās instrumentu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

26. pants

1. Lūgumu par šīs konvencijas pārskatīšanu var iesniegt jebkurā laikā jebkura dalībvalsts, rakstveidā par to paziņojot Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

2. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja pieņem lēmumu par to, kādi pasākumi, ja tie ir nepieciešami, jāveic saskaņā ar šādu lūgumu.

27. pants

1. Šī konvencija stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc divdesmitā ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta deponēšanas Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

2. Ikvienai valstij, kas ratificē šo konvenciju vai tai pievienojas pēc divdesmitā ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta deponēšanas, šī konvencija stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc šīs valsts ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta deponēšanas.

28. pants

1. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs saņem un nosūta visām valstīm to atrunu tekstu, kuras valstis izdarījušas ratifikācijas vai pievienošanās brīdī.

2. Atrunas, kas nav savienojamas ar šīs konvencijas objektu un mērķi, nav pieļaujamas.

3. Atrunas var atsaukt jebkurā laikā, iesniedzot attiecīgu paziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, kurš pēc tam informē visas konvencijas dalībvalstis. Šāds paziņojums stājas spēkā tā saņemšanas dienā.

29. pants

1. Jebkuru strīdu, kurš starp divām vai vairāk dalībvalstīm rodas par šīs konvencijas interpretāciju vai piemērošanu un kuru nevar atrisināt sarunu ceļā, pēc vienas no šīm dalībvalstīm pieprasījuma izskata šķīrējtiesā. Ja sešu mēnešu laikā no dienas, kurā pieprasīta izskatīšana šķīrējtiesā, attiecīgajām pusēm nav izdevies vienoties par šķīrējtiesas organizāciju, jebkura no šīm pusēm attiecīgo strīdu var iesniegt izskatīšanai Starptautiskajā tiesā, iesniedzot pieteikumu saskaņā ar Starptautiskās tiesas Statūtiem.

2. Ikviena dalībvalsts šīs konvencijas parakstīšanas vai ratifikācijas brīdī vai pievienojoties tai var paziņot, ka tā neuzskata šā panta 1. punktu par tai saistošu. Pārējām dalībvalstīm šis punkts nav saistošs attiecībā uz jebkuru dalībvalsti, kas izdarījusi šādu atrunu.

3. Ikviena dalībvalsts, kas izdarījusi atrunu saskaņā ar šā panta 2. punktu, var jebkurā laikā savu atrunu atsaukt, par to paziņojot Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

30. pants

Šo konvenciju, kuras teksti angļu, arābu, spāņu, ķīniešu, krievu un franču valodā ir vienlīdz autentiski, deponē Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

To apliecinot, šo konvenciju ir parakstījuši pilnvaroti šīs konvencijas parakstītāji.

 

Convention on the Elimination of All Forms of Discrimination against Women

Adopted and opened for signature, ratification and accession by General Assembly resolution 34/180 of 18 December 1979
entry into force 3 September 1981, in accordance with article 27(1)

The States Parties to the present Convention,

Noting that the Charter of the United Nations reaffirms faith in fundamental human rights, in the dignity and worth of the human person and in the equal rights of men and women,

Noting that the Universal Declaration of Human Rights affirms the principle of the inadmissibility of discrimination and proclaims that all human beings are born free and equal in dignity and rights and that everyone is entitled to all the rights and freedoms set forth therein, without distinction of any kind, including distinction based on sex,

Noting that the States Parties to the International Covenants on Human Rights have the obligation to ensure the equal rights of men and women to enjoy all economic, social, cultural, civil and political rights,

Considering the international conventions concluded under the auspices of the United Nations and the specialized agencies promoting equality of rights of men and women,

Noting also the resolutions, declarations and recommendations adopted by the United Nations and the specialized agencies promoting equality of rights of men and women,

Concerned, however, that despite these various instruments extensive discrimination against women continues to exist,

Recalling that discrimination against women violates the principles of equality of rights and respect for human dignity, is an obstacle to the participation of women, on equal terms with men, in the political, social, economic and cultural life of their countries, hampers the growth of the prosperity of society and the family and makes more difficult the full development of the potentialities of women in the service of their countries and of humanity,

Concerned that in situations of poverty women have the least access to food, health, education, training and opportunities for employment and other needs,

Convinced that the establishment of the new international economic order based on equity and justice will contribute significantly towards the promotion of equality between men and women,

Emphasizing that the eradication of apartheid, all forms of racism, racial discrimination, colonialism, neo-colonialism, aggression, foreign occupation and domination and interference in the internal affairs of States is essential to the full enjoyment of the rights of men and women,

Affirming that the strengthening of international peace and security, the relaxation of international tension, mutual co-operation among all States irrespective of their social and economic systems, general and complete disarmament, in particular nuclear disarmament under strict and effective international control, the affirmation of the principles of justice, equality and mutual benefit in relations among countries and the realization of the right of peoples under alien and colonial domination and foreign occupation to self-determination and independence, as well as respect for national sovereignty and territorial integrity, will promote social progress and development and as a consequence will contribute to the attainment of full equality between men and women,

Convinced that the full and complete development of a country, the welfare of the world and the cause of peace require the maximum participation of women on equal terms with men in all fields,

Bearing in mind the great contribution of women to the welfare of the family and to the development of society, so far not fully recognized, the social significance of maternity and the role of both parents in the family and in the upbringing of children, and aware that the role of women in procreation should not be a basis for discrimination but that the upbringing of children requires a sharing of responsibility between men and women and society as a whole,

Aware that a change in the traditional role of men as well as the role of women in society and in the family is needed to achieve full equality between men and women,

Determined to implement the principles set forth in the Declaration on the Elimination of Discrimination against Women and, for that purpose, to adopt the measures required for the elimination of such discrimination in all its forms and manifestations,

Have agreed on the following:

PART I

Article 1

For the purposes of the present Convention, the term "discrimination against women" shall mean any distinction, exclusion or restriction made on the basis of sex which has the effect or purpose of impairing or nullifying the recognition, enjoyment or exercise by women, irrespective of their marital status, on a basis of equality of men and women, of human rights and fundamental freedoms in the political, economic, social, cultural, civil or any other field.

Article 2

States Parties condemn discrimination against women in all its forms, agree to pursue by all appropriate means and without delay a policy of eliminating discrimination against women and, to this end, undertake:

(a) To embody the principle of the equality of men and women in their national constitutions or other appropriate legislation if not yet incorporated therein and to ensure, through law and other appropriate means, the practical realization of this principle;

(b) To adopt appropriate legislative and other measures, including sanctions where appropriate, prohibiting all discrimination against women;

(c) To establish legal protection of the rights of women on an equal basis with men and to ensure through competent national tribunals and other publicē institutions the effective protection of women against any act of discrimination;

(d) To refrain from engaging in any act or practice of discrimination against women and to ensure that public authorities and institutions shall act in conformity with this obligation;

(e) To take all appropriate measures to eliminate discrimination against women by any person, organization or enterprise;

(f) To take all appropriate measures, including legislation, to modify or abolish existing laws, regulations, customs and practices which constitute discrimination against women;

(g) To repeal all national penal provisions which constitute discrimination against women.

Article 3

States Parties shall take in all fields, in particular in the political, social, economic and cultural fields, all appropriate measures, including legislation, to en sure the full development and advancement of women, for the purpose of guaranteeing them the exercise and enjoyment of human rights and fundamental freedoms on a basis of equality with men.

Article 4

1. Adoption by States Parties of temporary special measures aimed at accelerating de facto equality between men and women shall not be considered discrimination as defined in the present Convention, but shall in no way entail as a consequence the maintenance of unequal or separate standards; these measures shall be discontinued when the objectives of equality of opportunity and treatment have been achieved.

2. Adoption by States Parties of special measures, including those measures contained in the present Convention, aimed at protecting maternity shall not be considered discriminatory.

Article 5

States Parties shall take all appropriate measures:

(a) To modify the social and cultural patterns of conduct of men and women, with a view to achieving the elimination of prejudices and customary and all other practices which are based on the idea of the inferiority or the superiority of either of the sexes or on stereotyped roles for men and women;

(b) To ensure that family education includes a proper understanding of maternity as a social function and the recognition of the common responsibility of men and women in the upbringing and development of their children, it being understood that the interest of the children is the primordial consideration in all cases.

Article 6

States Parties shall take all appropriate measures, including legislation, to suppress all forms of traffic in women and exploitation of prostitution of women.

PART II

Article 7

States Parties shall take all appropriate measures to eliminate discrimination against women in the political and public life of the country and, in particular, shall ensure to women, on equal terms with men, the right:

(a) To vote in all elections and public referenda and to be eligible for election to all publicly elected bodies;

(b) To participate in the formulation of government policy and the implementation thereof and to hold public office and perform all public functions at all levels of government;

(c) To participate in non-governmental organizations and associations concerned with the public and political life of the country.

Article 8

States Parties shall take all appropriate measures to ensure to women, on equal terms with men and without any discrimination, the opportunity to represent their Governments at the international level and to participate in the work of international organizations.

Article 9

1. States Parties shall grant women equal rights with men to acquire, change or retain their nationality. They shall ensure in particular that neither marriage to an alien nor change of nationality by the husband during marriage shall automatically change the nationality of the wife, render her stateless or force upon her the nationality of the husband.

2. States Parties shall grant women equal rights with men with respect to the nationality of their children.

PART III

Article 10

States Parties shall take all appropriate measures to eliminate discrimination against women in order to ensure to them equal rights with men in the field of education and in particular to ensure, on a basis of equality of men and women:

(a) The same conditions for career and vocational guidance, for access to studies and for the achievement of diplomas in educational establishments of all categories in rural as well as in urban areas; this equality shall be ensured in pre-school, general, technical, professional and higher technical education, as well as in all types of vocational training;

(b) Access to the same curricula, the same examinations, teaching staff with qualifications of the same standard and school premises and equipment of the same quality;

(c) The elimination of any stereotyped concept of the roles of men and women at all levels and in all forms of education by encouraging coeducation and other types of education which will help to achieve this aim and, in particular, by the revision of textbooks and school programmes and the adaptation of teaching methods;

(d) The same opportunities to benefit from scholarships and other study grants;

(e) The same opportunities for access to programmes of continuing education, including adult and functional literacy programmes, particulary those aimed at reducing, at the earliest possible time, any gap in education existing between men and women;

(f) The reduction of female student drop-out rates and the organization of programmes for girls and women who have left school prematurely;

(g) The same Opportunities to participate actively in sports and physical education;

(h) Access to specific educational information to help to ensure the health and well-being of families, including information and advice on family planning.

Article 11

1. States Parties shall take all appropriate measures to eliminate discrimination against women in the field of employment in order to ensure, on a basis of equality of men and women, the same rights, in particular:

(a) The right to work as an inalienable right of all human beings;

(b) The right to the same employment opportunities, including the application of the same criteria for selection in matters of employment;

(c) The right to free choice of profession and employment, the right to promotion, job security and all benefits and conditions of service and the right to receive vocational training and retraining, including apprenticeships, advanced vocational training and recurrent training;

(d) The right to equal remuneration, including benefits, and to equal treatment in respect of work of equal value, as well as equality of treatment in the evaluation of the quality of work;

(e) The right to social security, particularly in cases of retirement, unemployment, sickness, invalidity and old age and other incapacity to work, as well as the right to paid leave;

(f) The right to protection of health and to safety in working conditions, including the safeguarding of the function of reproduction.

2. In order to prevent discrimination against women on the grounds of marriage or maternity and to ensure their effective right to work, States Parties shall take appropriate measures:

(a) To prohibit, subject to the imposition of sanctions, dismissal on the grounds of pregnancy or of maternity leave and discrimination in dismissals on the basis of marital status;

(b) To introduce maternity leave with pay or with comparable social benefits without loss of former employment, seniority or social allowances;

(c) To encourage the provision of the necessary supporting social services to enable parents to

combine family obligations with work responsibilities and participation in public life, in particular

through promoting the establishment and development of a network of child-care facilities;

(d) To provide special protection to women during pregnancy in types of work proved to be harmful to them.

3. Protective legislation relating to matters covered in this article shall be reviewed periodically in the light of scientific and technological knowledge and shall be revised, repealed or extended as necessary.

Article 12

1. States Parties shall take all appropriate measures to eliminate discrimination against women in the field of health care in order to ensure, on a basis of equality of men and women, access to health care services, including those related to family planning.

2. Notwithstanding the provisions of paragraph I of this article, States Parties shall ensure to women appropriate services in connection with pregnancy, confinement and the post-natal period, granting free services where necessary, as well as adequate nutrition during pregnancy and lactation.

Article 13

States Parties shall take all appropriate measures to eliminate discrimination against women in other areas of economic and social life in order to ensure, on a basis of equality of men and women, the same rights, in particular:

(a) The right to family benefits;

(b) The right to bank loans, mortgages and other forms of financial credit;

(c) The right to participate in recreational activities, sports and all aspects of cultural life.

Article 14

1. States Parties shall take into account the particular problems faced by rural women and the significant roles which rural women play in the economic survival of their families, including their work in the non-monetized sectors of the economy, and shall take all appropriate measures to ensure the application of the provisions of the present Convention to women in rural areas.

2. States Parties shall take all appropriate measures to eliminate discrimination against women in rural areas in order to ensure, on a basis of equality of men and women, that they participate in and benefit from rural development and, in particular, shall ensure to such women the right:

(a) To participate in the elaboration and implementation of development planning at all levels;

(b) To have access to adequate health care facilities, including information, counselling and services in family planning;

(c) To benefit directly from social security programmes;

(d) To obtain all types of training and education, formal and non-formal, including that relating to functional literacy, as well as, inter alia, the benefit of all community and extension services, in order to increase their technical proficiency;

(e) To organize self-help groups and co-operatives in order to obtain equal access to economic opportunities through employment or self employment;

(f) To participate in all community activities;

(g) To have access to agricultural credit and loans, marketing facilities, appropriate technology and equal treatment in land and agrarian reform as well as in land resettlement schemes;

(h) To enjoy adequate living conditions, particularly in relation to housing, sanitation, electricity and water supply, transport and communications.

PART IV

Article 15

1. States Parties shall accord to women equality with men before the law.

2. States Parties shall accord to women, in civil matters, a legal capacity identical to that of men and the same opportunities to exercise that capacity. In particular, they shall give women equal rights to conclude contracts and to administer property and shall treat them equally in all stages of procedure in courts and tribunals.

3. States Parties agree that all contracts and all other private instruments of any kind with a legal effect which is directed at restricting the legal capacity of women shall be deemed null and void.

4. States Parties shall accord to men and women the same rights with regard to the law relating to the movement of persons and the freedom to choose their residence and domicile.

Article 16

1. States Parties shall take all appropriate measures to eliminate discrimination against women in all matters relating to marriage and family relations and in particular shall ensure, on a basis of equality of men and women:

(a) The same right to enter into marriage;

(b) The same right freely to choose a spouse and to enter into marriage only with their free and full consent;

(c) The same rights and responsibilities during marriage and at its dissolution;

(d) The same rights and responsibilities as parents, irrespective of their marital status, in matters relating to their children; in all cases the interests of the children shall be paramount;

(e) The same rights to decide freely and responsibly on the number and spacing of their children and to have access to the information, education and means to enable them to exercise these rights;

(f) The same rights and responsibilities with regard to guardianship, wardship, trusteeship and adoption of children, or similar institutions where these concepts exist in national legislation; in all cases the interests of the children shall be paramount;

(g) The same personal rights as husband and wife, including the right to choose a family name, a profession and an occupation;

(h) The same rights for both spouses in respect of the ownership, acquisition, management, administration, enjoyment and disposition of property, whether free of charge or for a valuable consideration.

2. The betrothal and the marriage of a child shall have no legal effect, and all necessary action, including legislation, shall be taken to specify a minimum age for marriage and to make the registration of marriages in an official registry compulsory.

PART V

Article 17

1. For the purpose of considering the progress made in the implementation of the present Convention, there shall be established a Committee on the Elimination of Discrimination against Women (hereinafter referred to as the Committee) consisting, at the time of entry into force of the Convention, of eighteen and, after ratification of or accession to the Convention by the thirty-fifth State Party, of twenty-three experts of high moral standing and competence in the field covered by the Convention. The experts shall be elected by States Parties from among their nationals and shall serve in their personal capacity, consideration being given to equitable geographical distribution and to the representation of the different forms of civilization as well as the principal legal systems.

2. The members of the Committee shall be elected by secret ballot from a list of persons nominated by States Parties. Each State Party may nominate one person from among its own nationals.

3. The initial election shall be held six months after the date of the entry into force of the present Convention. At least three months before the date of each election the Secretary-General of the United Nations shall address a letter to the States Parties inviting them to submit their nominations within two months. The Secretary-General shall prepare a list in alphabetical order of all persons thus nominated,

indicating the States Parties which have nominated them, and shall submit it to the States Parties.

4. Elections of the members of the Committee shall be held at a meeting of States Parties convened by the Secretary-General at United Nations Headquarters. At that meeting, for which two thirds of the States Parties shall constitute a quorum, the persons elected to the Committee shall be those nominees who obtain the largest number of votes and an absolute majority of the votes of the representatives of States Parties present and voting.

5. The members of the Committee shall be elected for a term of four years. However, the terms of nine of the members elected at the first election shall expire at the end of two years; immediately after the first election the names of these nine members shall be chosen by lot by the Chairman of the Committee.

6. The election of the five additional members of the Committee shall be held in accordance with the provisions of paragraphs 2, 3 and 4 of this article, following the thirty-fifth ratification or accession. The terms of two of the additional members elected on this occasion shall expire at the end of two years, the names of these two members having been chosen by lot by the Chairman of the Committee.

7. For the filling of casual vacancies, the State Party whose expert has ceased to function as a member of the Committee shall appoint another expert from among its nationals, subject to the approval of the Committee.

8. The members of the Committee shall, with the approval of the General Assembly, receive emoluments from United Nations resources on such terms and conditions as the Assembly may decide, having regard to the importance of the Committee's responsibilities.

9. The Secretary-General of the United Nations shall provide the necessary staff and facilities for the effective performance of the functions of the Committee under the present Convention.

Article 18

1. States Parties undertake to submit to the Secretary-General of the United Nations, for consideration by the Committee, a report on the legislative, judicial, administrative or other measures which they have adopted to give effect to the provisions of the present Convention and on the progress made in this respect:

(a) Within one year after the entry into force for the State concerned;

(b) Thereafter at least every four years and further whenever the Committee so requests.

2. Reports may indicate factors and difficulties affecting the degree of fulfilment of obligations under the present Convention.

Article 19

1. The Committee shall adopt its own rules of procedure. 2. The Committee shall elect its officers for a term of two years.

Article 20

1. The Committee shall normally meet for a period of not more than two weeks annually in order to consider the reports submitted in accordance with article 18 of the present Convention.

2. The meetings of the Committee shall normally be held at United Nations Headquarters or at any other convenient place as determined by the Committee.

Article 21

1. The Committee shall, through the Economic and Social Council, report annually to the General Assembly of the United Nations on its activities and may make suggestions and general recommendations based on the examination of reports and information received from the States Parties. Such suggestions and general recommendations shall be included in the report of the Committee together with comments, if any, from States Parties.

2. The Secretary-General of the United Nations shall transmit the reports of the Committee to the Commission on the Status of Women for its information.

Article 22

The specialized agencies shall be entitled to be represented at the consideration of the implementation of such provisions of the present Convention as fall within the scope of their activities. The Committee may invite the specialized agencies to submit reports on the implementation of the Convention in areas falling within the scope of their activities.

PART VI

Article 23

Nothing in the present Convention shall affect any provisions that are more conducive to the achievement of equality between men and women which may be contained:

(a) In the legislation of a State Party; or

(b) In any other international convention, treaty or agreement in force for that State.

Article 24

States Parties undertake to adopt all necessary measures at the national level aimed at achieving the full realization of the rights recognized in the present Convention.

Article 25

1. The present Convention shall be open for signature by all States.

2. The Secretary-General of the United Nations is designated as the depositary of the present Convention.

3. The present Convention is subject to ratification. Instruments of ratification shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations.

4. The present Convention shall be open to accession by all States. Accession shall be effected by the deposit of an instrument of accession with the Secretary-General of the United Nations.

Article 26

1. A request for the revision of the present Convention may be made at any time by any State Party by means of a notification in writing addressed to the Secretary-General of the United Nations.

2. The General Assembly of the United Nations shall decide upon the steps, if any, to be taken in respect of such a request.

Article 27

1. The present Convention shall enter into force on the thirtieth day after the date of deposit with the Secretary-General of the United Nations of the twentieth instrument of ratification or accession.

2. For each State ratifying the present Convention or acceding to it after the deposit of the twentieth instrument of ratification or accession, the Convention shall enter into force on the thirtieth day after the date of the deposit of its own instrument of ratification or accession.

Article 28

1. The Secretary-General of the United Nations shall receive and circulate to all States the text of reservations made by States at the time of ratification or accession.

2. A reservation incompatible with the object and purpose of the present Convention shall not be permitted.

3. Reservations may be withdrawn at any time by notification to this effect addressed to the SecretaryGeneral of the United Nations, who shall then inform all States thereof. Such notification shall take effect on the date on which it is received.

Article 29

1. Any dispute between two or more States Parties concerning the interpretation or application of the present Convention which is not settled by negotiation shall, at the request of one of them, be submitted to arbitration. If within six months from the date of the request for arbitration the parties are unable to agree on the organization of the arbitration, any one of those parties may refer the dispute to the International Court of Justice by request in conformity with the Statute of the Court.

2. Each State Party may at the time of signature or ratification of the present Convention or accession thereto declare that it does not consider itself bound by paragraph I of this article. The other States Parties shall not be bound by that paragraph with respect to any State Party which has made such a reservation.

3. Any State Party which has made a reservation in accordance with paragraph 2 of this article may at any time withdraw that reservation by notification to the Secretary-General of the United Nations.

Article 30

The present Convention, the Arabic, Chinese, English, French, Russian and Spanish texts of which are equally authentic, shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations. IN WITNESS WHEREOF the undersigned, duly authorized, have signed the present Convention.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!