Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas dokumenti. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.10.1998., Nr. 313/314 https://www.vestnesis.lv/ta/id/33012

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas dokumenti

Vēl šajā numurā

24.10.1998., Nr. 313/314

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimas

1998.gada 14., 15. un 16.oktobra sēdē

Stenogramma 14.oktobrī

— skat. "LV" nr.308/312 23.10.1998 13.— 22.lpp.

Stenogramma 15.oktobrī

(1998.gada 14. oktobra sēdes turpinājums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs

Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, kolēģi! Turpināsim 14. oktobra Saeimas plenārsēdi. Nākamais jautājums, kas ir dienas kārtībā, likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvokļu īpašumu"" . Trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā – Kristiāna Lībane.

K.Lībane

(LC). Labrīt, cienījamie kolēģi! Izskatām trešajā lasījumā šo likumprojektu, un dokumenta numurs ir 4613. Priekšlikums pie 12. panta. Tas ir deputāta Pēterkopa priekšlikums – papildināt 12. pantu ar otro teikumu jums redzamajā redakcijā, ko Juridiskā komisija ir atbalstījusi un izteikusi visu šo likumprojekta pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt papildināt 12. pantu ar otro teikumu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

K.Lībane.

Tālāk pie 16. panta ir priekšlikums no Juridiskā biroja. Tas ir tīri tehnisks priekšlikums – aizstāt likumprojekta 2. pantā vārdus "vai pašvaldība vai kuras īpašumā attiecīgais dzīvokļa īpašums bija līdz privatizācijai" ar citiem vārdiem, un Juridiskā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta Juridiskās komisijas atzinumu par otro priekšlikumu. Pieņemts.

K.Lībane.

Tālāk. 3. priekšlikums ir no deputāta Pēterkopa – papildināt 27. prim panta 4. daļu ar jums redzamajiem vārdiem. Šo komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

K.Lībane.

Ceturtais ir ļoti izvērsts priekšlikums, kas izsaka visu 27. prim pantu kā 27. prim un 27.2. pantu, un šis priekšlikums nāk no Juridiskā biroja, to ir atbalstījusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam — strukturāli izmainīt 27.prim pantu un izteikt kā 27.prim un 27.2. pantu šādā redakcijā. Pieņemts.

K.Lībane.

Piektais priekšlikums. Atkal Juridiskais birojs liek priekšā tīri tehniski papildināt 7. pantā vārdus "27.prim panta 4. daļu" ar 27.2. panta 1. daļu", jo mēs tikko to izmainījām. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt izteikt likumprojekta 31. panta 1. daļu jums iesniegtajā redakcijā. Paldies! Pieņemts.

K.Lībane.

Sestais priekšlikums ir no deputāta Pēterkopa — izslēgt 34. panta 2. daļā vārdus "kas sabiedrības dalībnieki". Komisija nepiekrita.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās Juridiskās komisijas priekšlikumu — slēdzienu par priekšlikumu nr. 6. Pieņemts.

K.Lībane.

Un pēdējais 7. priekšlikums ir no atbildīgās komisijas – papildināt 34. panta 2. daļu pēc vārda "īpašniekiem" ar vārdiem "arī no tiem". Protams, komisija pati savu priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam — papildināt 34. panta 2. daļu ar tekstu, kāds ir jums iesniegts. Paldies! Pieņemts.

K.Lībane.

Tas ir arī viss par priekšlikumiem. Varam balsot kopumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – nav, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums – likumprojekts "Par sadzīves atkritumiem" . Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Ābele.

J.Ābele

(LC). Godājamais Prezidij, godājamie kolēgas! Strādājam ar dokumentu nr. 4627. Tātad likumprojekts "Par sadzīves atkritumiem" trešajā lasījumā. Pirmais priekšlikums. Deputāts Emsis. Daļēji atbalstīts un iestrādāts otrajā – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par pirmo un otro priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele.

Trešais priekšlikums – atbildīgā komisija. Tātad ieteica izteikt 1. panta "Sadzīves atkritumi" citā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par trešo priekšlikumu? Paldies! Pieņemts.

J.Ābele.

Ceturtais priekšlikums. Deputāts Emsis. Tātad komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu. Pieņemts.

J.Ābele.

Piektais – atbildīgās komisijas priekšlikums. Daļēji ir atbalstīts un iestrādāts 9. panta 1. daļā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies! Pieņemts.

J.Ābele.

Sestais. Atbildīgā komisija. Papildināt 1. pantu ar terminu "izgāztuvju" šādā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

J.Ābele.

Septītais priekšlikums. Deputāts Emsis. Priekšlikums daļēji ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 8. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Tādējādi deputāti piekrīt likumprojekta 3.panta 1. daļas redakcijai. Un līdz ar to 1., 2. un arī 3. punkta 1. daļas redakcijai.

J.Ābele.

Devītais priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Mēs par to vienojāmies. Paldies! Pieņemts. 10. priekšlikumu, lūdzu.

J.Ābele.

Desmitais priekšlikums. Atbildīgā komisija. Papildināt 3. pantu ar jaunu 4. punktu šādā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Ābele.

Vienpadsmitais. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 3. panta 2. daļas tekstam. Pieņemts.

J.Ābele.

Divpadsmitais priekšlikums. 4. pants. Deputāts Emsis. Daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 13. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē likumprojekta 4. panta redakciju. Pieņemts.

J.Ābele.

Četrpadsmitais. Deputāts Emsis. Daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 15. priekšlikumā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt 5. panta 1.punkta redakcijai. Pieņemts.

J.Ābele.

Sešpadsmitais. Atbildīgās komisijas priekšlikums par 5. panta 5. punktu. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 5. panta 5. punktu un tālāk uzskatīt 5. panta 6. un 7. punktu attiecīgi par 5. un 6. punktu. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele.

Septiņpadsmitais. Deputāts Emsis iesaka mainīt 6. punktu citā redakcijā. Daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 18. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 6. panta 1. un 2. daļas redakcijai, kādu ir akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

J.Ābele.

Deviņpadsmitais. Deputāta Emša priekšlikums — izteikt 3. nodaļas nosaukumu šādā redakcijā. Daļēji atbalstīts un izteikts 20. atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 19. un 20. priekšlikumu. Pieņemts.

J.Ābele.

Tālāk 21. priekšlikums. Atbildīgā komisija ieteic 7. panta 1., 2. daļu izteikt jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt 7. likumprojekta panta 1. un 2. daļas redakcijai. Pieņemts.

J.Ābele.

22. — deputāta Emša priekšlikums par 7. panta 2. daļu šādā redakcijā. Daļēji ir atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas 23. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 22. un 23. priekšlikumu. Pieņemts.

J.Ābele.

24. — atbildīgā komisija ieteic izslēgt otrā lasījuma redakcijas 7. panta 3. daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 7. panta 3. daļu. Svītrots.

J.Ābele.

25. — deputāta Emša priekšlikums. Par 3. nodaļas 8. pantu. Daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 26. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Līdz ar to deputāti piekrīt likumprojekta 8. panta 1., 2., 3. un 4. daļas redakcijai. Pieņemts.

J.Ābele.

27. priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka mainīt 4. nodaļas nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 4. nodaļas — "Sadzīves atkritumu savākšana, uzglabāšana, apstrāde, pārkraušana un pārvadāšana" nosaukumam. Pieņemts.

J.Ābele.

28. — atbildīgā komisija iesaka 9. pantu izteikt jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 9. panta 1. un 2. daļas redakcijai. Pieņemts.

J.Ābele.

29. priekšlikums — deputāts Emsis prasa izslēgt 10. pantā vārdus "fiziskās un". Komisijā neatbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 29. priekšlikumu. Pieņemts.

J.Ābele.

30. — atbildīgā komisija iesaka apvienot 10. un 11. pantu. Un atbildīgā komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt apvienot 10. un 11. pantu, mainot turpmāko pantu numerāciju, un izteikt kā 10. pantu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

J.Ābele.

31. priekšlikums — deputāts Emsis iesaka izslēgt 12. pantā vārdus "fiziskās vai". Atbalstīts un izteikt kā 11. pantu.

Sēdes vadītājs.

Par to mēs jau esam vienojušies. Paldies! Pieņemts. Piedodiet, nē... Tātad deputāti piekrīt likumprojekta 11. panta 1., 2., arī 3. un 4. daļas redakcijām. Paldies! Pieņemts. Skatām 33. priekšlikumu.

J.Ābele.

Tātad 33. priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka otrā lasījuma redakcijā 13. pantu izteikt kā 12.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 12. panta redakcijai. Pieņemts.

J.Ābele.

34. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

J.Ābele.

35. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Tātad arī komisija ieteica atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 14. panta redakcijai. Pieņemts.

J.Ābele.

36. — deputāta Emša priekšlikums — 16. pantā izslēgt vārdus "vai fiziskā persona". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Ābele.

37. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Līdz ar to deputāti piekrīt likumprojekta 15. panta 1., 2. daļas redakcijai. Pieņemts, ieskaitot arī 38. priekšlikumu.

J.Ābele.

39. priekšlikums — deputāta Emša priekšlikums par 18. panta 3. daļu. Daļēji ir atbalstīts un iestrādāts 10. pantā.

Sēdes vadītājs.

Par kuru mēs jau esam vienojušies. Paldies! Pieņemts.

J.Ābele.

40. — atbildīgās komisijas priekšlikums par 20. pantu jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 20. panta redakcijai. Pieņemts.

J.Ābele.

Un 41. — atbildīgās komisijas priekšlikums — par pārejas noteikumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt pārejas noteikumu redakcijai.

J.Ābele.

Un 42. priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums — par likuma stāšanos spēkā, arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam, ka likums stājas spēkā 1999. gada 1. janvārī. Pieņemts. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

J.Ābele.

Paldies, kolēģi, par darbu!

Sēdes vadītājs.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Teritorijas attīstības plānošanas likums" . Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Imants Liepa. Lūdzu!

I.Liepa

(TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Tātad dokuments nr. 4663. Trešais lasījums. Galvenokārt ir redakcionālas dabas labojumi.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti tos akceptē. Pieņemts.

I.Liepa.

Pirmais un otrais priekšlikums — deputāta Bunkša priekšlikumi. Daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā nr. 2.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 1. un 2. priekšlikumu. Pieņemts.

I.Liepa.

Trešais priekšlikums ir papildināt 1. pantu ar jaunu terminu skaidrojumu, proti, par to, kas ir teritorijas attīstības programma. Komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk. Ceturtais priekšlikums — izteikt 1. panta 5. punktu uzlabotā redakcijā. Komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 4. priekšlikumu. Pieņemts.

I.Liepa.

Piekto priekšlikumu iesniedz deputāts Bunkšs, tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā, kura numurs ir 6.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 5. un 6. priekšlikumu. Pieņemts.

I.Liepa.

Tālāk. Septītais priekšlikums. Papildināt 3. panta 3. punktu ar vārdiem. Un šie vārdi ir redzami. Un redakcionāli precizēti. To komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam un 3. panta 3. punkta papildināšanai. Pieņemts.

I.Liepa.

Astotais priekšlikums ir daļēji atbalstīts. Par to pašu runā arī devītajā priekšlikumā, tas arī ir daļēji atbalstīts, un kā astotais, tā devītais ir iestrādāti atbildīgās komisijas redakcijā, kura redzama kā 10. priekšlikums un kuru iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 3. panta 6. punkta redakcijai, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

I.Liepa.

11.priekšlikums, deputāts Bunkšs iesaka svītrot vārdu "pašvaldība", un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

I.Liepa.

12.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā, kas ir redzama kā 13.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt papildināt likumprojekta 4.pantu ar 4.un 5.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

I.Liepa.

14.priekšlikums, tas ir daļēji atbalstīts, to ir iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs.

Tātad svītrojam 5.panta otrās daļas pēdējo teikumu. Pieņemts.

I.Liepa.

Jā, un līdz ar to atbildīgā komisija iesaka jaunu redakciju, precizētu kā 15.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt izteikt likumprojekta 5.panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

I.Liepa.

16.priekšlikums...

Sēdes vadītājs.

Piedodiet, 14.priekšlikums.

I.Liepa.

Tas vienkārši tur atkārtojas.

Sēdes vadītājs.

Ā, piedodiet, Liepas kungs. Lūdzu, 16.priekšlikums.

I.Liepa.

16.priekšlikums, Juridiskā biroja priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 17.priekšlikumā, kas ir atbildīgās komisijas redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 5.panta trešās daļas redakcijai, kādu to ir akceptējusi komisija. Pieņemts.

I.Liepa.

18.priekšlikums, Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti to atbalsta. Pieņemts.

I.Liepa.

Juridiskā biroja 19.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts, atbalstīts ir deputāta Bunkša iesniegtais 20.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Līdz ar to deputāti piekrīt izteikt 5.panta trešās daļas 2.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Paldies! Pieņemts.

I.Liepa.

21.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un tas ir pilnībā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 21.priekšlikumu. Pieņemts.

I.Liepa.

22.priekšlikums, arī redakcionālas dabas, iesniedzis Juridiskais birojs, un tas ir daļēji atbalstīts un pilnībā iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt izteikt likumprojekta 5.panta trešās daļas 4.punktu kā jaunu ceturto daļu, mainot tekstā tālāko numerāciju. Pieņemts.

I.Liepa.

24.priekšlikums, deputāta Bunkša priekšlikums, daļēji atbalstīts, un tas ir iestrādāts atbildīgās komisijas 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt papildināt 6.panta pirmo daļu ar jaunu 6.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Paldies! Pieņemts.

I.Liepa.

26.priekšlikums ir daļēji atbalstīts, gluži tāpat kā 27.priekšlikums ir daļēji atbalstīts, tie runā par vienu un to pašu, un ir iestrādāts atbildīgās komisijas 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt izteikt likumprojekta 6.panta otro daļu komisijas akceptētajā redakcijā. Pieņemts.

I.Liepa.

29.priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija, un šeit ir papildināts ar vārdu "pašvaldība", un iesaka to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 6.panta piektās daļas redakcijai. Pieņemts.

I.Liepa.

30.priekšlikums, deputāta Bunkša priekšlikums, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā, kas ir 31.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt izteikt 7.panta ceturtās daļas 2.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

I.Liepa.

32.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 33.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt izteikt likumprojekta 7.panta ceturtās daļas 3.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

I.Liepa.

34.priekšlikums arī daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 7.panta piektās daļas 1.punkta redakcijai. Pieņemts.

I.Liepa.

36.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt aizstāt 7.panta sestajā daļā vārdus. Pieņemts.

I.Liepa.

37.priekšlikums ir pilnībā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta priekšlikumu — svītrot 7.panta septītajā daļā vārdus, un tālāk kā tekstā.

I.Liepa.

Tas pats attiecas arī uz 38.priekšlikumu, kuru iesniedza atbildīgā komisija, un tas ir — izslēgt 8.panta pirmās daļas 8.punktu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Paldies! Pieņemts.

I.Liepa.

39.priekšlikumu arī iesniedza atbildīgā komisija un iesaka to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt izteikt 8.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā. Pieņemts.

I.Liepa

. 40.priekšlikums ir pilnībā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt papildināt 8.panta otro daļu ar 8.un 9.punktu šādā redakcijā. Pieņemts.

I.Liepa

. 41.priekšlikums, iesniedza deputāts Bunkšs, daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 42.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 8.panta trešās daļas redakcijai. Paldies! Pieņemts.

I.Liepa

. 43.priekšlikums, iesniedzis Juridiskais birojs, un tas ir pilnībā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 43.priekšlikumu un 9.panta nosaukumu. Pieņemts.

I.Liepa

. 44.priekšlikums, iesniedzis Juridiskais birojs, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Liepa

. 45.priekšlikums, iesniedzis deputāts Bunkšs, komisija uzskata par neatbalstāmu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 45.priekšlikumu.

I.Liepa

. Tas pats par 46.priekšlikumu, komisija uzskata par neiespējamu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta komisijas atzinumu.

I.Liepa

. 47.priekšlikums, komisija iesaka to neatbalstīt, izslēgt 11.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs.

11.panta trešā daļa tiek saglabāta.

I.Liepa

. Bet atbildīgā komisija iesaka to redakcionāli mainīt, un tas ir redzams 48.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam un līdz ar to akceptē 11.panta trešo daļu.

I.Liepa

. 49.priekšlikums, deputāta Bunkša priekšlikums, nav atbalstīts, bet komisija iesaka atbalstīt 50.priekšlikumu, kas ir šīs komisijas izstrādāta redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 12.panta otrās daļas redakcijai, ko ir akceptējusi komisija. Paldies! Pieņemts.

I.Liepa

. Paldies! Līdz ar to visi 50 priekšlikumi ir izskatīti, aicinu balsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – nav, atturas – nav.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā" . Trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Pavisam mums jāizskata ir 48 priekšlikumi. Pirms es uzsāku ziņot par iesniegtajiem priekšlikumiem, es gribētu atvainoties atbildīgās komisijas vārdā, ka ir daļa priekšlikumu, kuri ir akceptēti un kuri šeit tabulā parādās kā ģenerālprokurora iesniegtie, faktiski tie ir atbildīgās komisijas vārdā iesniegtie jums priekšlikumi, kurus ir izstrādājusi Ģenerālprokuratūra. Par to es katrā konkrētā gadījumā jums atgādināšu. 1.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt 1.panta 1.punktā vārdus "un pašvaldība". Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš

. Nākamais priekšlikums arī ir iesniegts no Juridiskā biroja. Juridiskais birojs ierosina izteikt jaunā redakcijā 5.panta pirmās daļas 9.punktu, priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš

. 3.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina aizstāt 5.panta pirmās daļas 10.punktā vārdu "pašvaldība" ar vārdu "pašvaldības". Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš

. 4.priekšlikums. Ministre Aija Poča ierosina papildināt 5.panta 13.punktu ar vārdiem "un viņu vietnieki". Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

J.Lagzdiņš

. 5.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt jaunā precizētā redakcijā 5.panta pirmās daļas 15.punktu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 5.panta pirmās daļas 15.punkta redakcijai. Pieņemts.

J.Lagzdiņš

. 6.priekšlikums. Iekšlietu ministrs Andrejs Krastiņš ierosina papildināt 5.panta 17.punktu pēc vārda "robežsargs" ar vārdiem "un valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks". Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti to atbalsta. Pieņemts.

J.Lagzdiņš

. 7.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt 5.panta pirmās daļas 18.punktu precizētā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 7.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš

. 8.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt 5.panta otrajā daļā vārdus "iestādēs, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) vai citās", priekšlikums daļēji pieņemts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 5.panta otrās daļas redakcijai, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

J.Lagzdiņš

. Līdz ar to esam akceptējuši arī 9.priekšlikumu. 10.priekšlikums. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ierosina izslēgt 5.panta trešajā daļā vārdus "un tas publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"". Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš

. 11.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre ierosina izteikt 6.panta otro daļu jums piedāvātajā redakcijā. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija nav atbalstījusi, bet ir izstrādājusi 6.panta otro daļu jaunā redakcijā, tas ir nākamais priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 11.un 12.priekšlikumu un līdz ar to akceptē 6.panta papildināšanu ar jaunu otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

J.Lagzdiņš

. 13.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt līdzšinējās otrās daļas pirmo teikumu piedāvātā redakcijā. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas atzinumu. Pieņemts. Vai kāds prasa balsojumu par atbildīgās komisijas slēdzienu par 13.priekšlikumu? (Starpsauciens: "Balsot!") Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam atbildīgās komisijas ierosināto 13.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 12, atturas – 10. Pieņemts.

J.Lagzdiņš

. Godātie kolēģi, nākošais priekšlikums, 14.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina aizstāt 6.panta piektajā daļā vārdus "likuma 14.un 15.pantā" ar vārdu "likumā". Šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Juridiskā biroja 14.priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

J.Lagzdiņš

. 15.priekšlikums. To ir iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča, ministre ierosina labot to kļūdu, ko varbūt, viņasprāt, mēs esam pieļāvuši otrajā lasījumā, aizstājot vārdu "radinieki" ar vārdiem "ģimenes locekļi", bet respektējot Saeimas vairākuma balsojumu, kaut gan savulaik atbildīgā komisija un apakškomisija bija vienisprātis ar Aiju Poču, mēs, ņemot vērā un respektējot Saeimas vairākuma viedokli, kas tika izteikts otrajā lasījumā, tomēr neatbalstījām valsts ministres priekšlikumu un neatbalstīsim arī turpmākos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu par komisijas slēdzienu par 15.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par 15.priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 23, atturas – 19. Priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to tiek akceptēts komisijas atzinums.

J.Lagzdiņš.

16.priekšlikums par 9.panta otro daļu. Juridiskais birojs ierosina aizstāt 9.panta otrajā daļā vārdus "aktīvā militārā dienesta virsnieki, instruktori un virsdienesta karavīri" ar vārdiem "aktīvā militārā (ierindas) dienesta virsnieki, instruktori un virsdienesta kareivji". Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 16.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

17.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 12.pantu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 12.panta nosaukumam un redakcijai. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

18.priekšlikums. Godātie kolēģi, šis ir pirmais priekšlikums, ko pēc būtības ir izstrādājusi Ģenerālprokuratūra, bet es piedāvāju to akceptēt kā atbildīgās komisijas, jo Ģenerālprokuratūrai un prokuroram nav likumdošanas iniciatīvas tiesības un šie priekšlikumi saskaņā ar Kārtības rulli nebūtu izskatāmi. Tātad atbildīgā komisija ierosina... Jā, tātad izslēgt no otrā lasījuma 13.panta sesto daļu. Šādu priekšlikumu tātad ierosina atbildīgā komisija un tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Pēc būtības arī ģenerālprokurors. Tātad aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Kolēģi, vai piekrītam komisijas atzinumam un svītrojam otrajā lasījumā pieņemto 13.panta sesto daļu? Piekrīt? Vai prasa balsot? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 20.priekšlikumu – svītrot otrajā lasījumā pieņemto 13.panta sesto daļu. Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 2, atturas – 14. Pieņemts. Panta sestā daļa tiek svītrota. Līdz ar to 18. un 19. neizskatām. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

21.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt likumprojekta 16.pantu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Nākošais 22.priekšlikums, kuru iesniedzis iekšlietu ministrs Andrejs Krastiņš. Viņš ierosina papildināt 19.panta trešo daļu pēc vārda "robežsargiem" ar vārdiem "Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem". Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī tam piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

23.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina aizstāt 19.panta trešajā un piektajā daļā vārdus "aktīvā militārā dienesta virsniekiem, instruktoriem un virsdienesta karavīriem" ar vārdiem "aktīvā militārā dienesta virsniekiem, instruktoriem un virsdienesta kareivjiem". Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu nr. 23. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

24. un 25. priekšlikums skatāms kontekstā. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča ierosina papildināt 19.panta ceturto daļu ar vārdiem "... un viņu vietnieks" atiecīgajā locījumā un izteikt daļas sākumu piedāvātajā redakcijā. Atbildīgā komisija daļēji šo priekšlikumu ir pieņēmusi. Skatīt lūdzu 25. – nākamo priekšlikumu. Ierosinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs.

Vai kolēģi piekrīt likumprojekta 19.panta ceturtās daļas 1.teikuma redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

26.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča ierosina izslēgt 19.panta ceturtās daļas 4.punktu. Priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 26.priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

J.Lagzdiņš.

27.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča ierosina izslēgt 19.panta piektajā, sestajā un septītajā daļā normu, kas dod tiesības savienot amatus zināmām valsts amatpersonām ar augstākas valsts amatpersonas atļauju. Mēs šo priekšlikumu nepieņēmām. Ierosinu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Počas kundzes priekšlikumu ar nr. 27. Pieņemts komisijas viedoklis.

J.Lagzdiņš.

28.priekšlikums. Ministrs Andrejs Krastiņš ierosina papildināt 19.panta sesto daļu, pēc vārda "robežsargiem" ar vārdiem "Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem". Priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

29.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča ierosina papildināt 19.panta devīto daļu ar vārdiem "lauksaimniecības produkcijas tirdzniecība un lauku tūrisms". Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

30.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre ierosina papildināt 20.panta pirmo, otro un trešo daļu ar vārdiem "Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra un valsts ministra padomnieks". Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 30.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Deputāts Jānis Lagzdiņš ierosina papildināt 20.panta pirmo un otro daļu ar vārdiem "parlamentārie sekretāri" attiecīgajā locījumā, ar vārdiem "Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra un valsts ministra padomnieks" attiecīgajā locījumā. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns vēlas runāt par šo jautājumu.

K.Čerāns

(TKL). Godātie kolēģi! Es lūdzu balsojumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs pieteikušos nav. Komisijas vārdā Lagzdiņa kungs nevēlas neko runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 31. — deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 14, atturas – 17. Nav pieņemts.

J.Lagzdiņš.

32. priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča ierosina aizstāt šī panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā vārdus "ģimenes locekļi" ar vārdu "radinieki" attiecīgajā locījumā. Godātie kolēģi! Par to jau mēs lēmām iepriekš un arī atbalstījām. Nobalsojām.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Ejam tālāk!

J.Lagzdiņš.

33.priekšlikums. Iekšlietu ministrs Andrejs Krastiņš ierosina aizstāt 22.panta pirmās daļas 4. punktā vārdus "izziņas un kriminālvajāšanas iestādēm" ar vārdiem "prokuratūras izziņas un valsts drošības iestādēm". Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt aizstāt 22.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus. Tālāk kā tekstā. Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

34.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izdarīt redakcionālus grozījumus 22.panta pirmās daļas 3. un 4.punktā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti prasa balsojumu? Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

35.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt precizētā redakcijā 22.panta trešo daļu. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 22.panta trešās daļas redakcijai, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Iekšlietu ministrs Andrejs Krastiņš ierosina aizstāt 22.panta ceturtajā daļā vārdus "Satversmes Aizsardzības birojā" ar vārdiem "valsts drošības iestādēs". Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti to akceptē. Jūs vēlaties, lai balso? Lūdzu, Čerāns vēlas runāt debatēs. Čerāna kungs, jūs visu laiku tā normāli uzvedāties? Kas jums atkal ir uznācis? (Zālē smiekli.)

K.Čerāns

(TKL). Es lūdzu sēdes vadītāju nesniegt neatbilstošus komentārus...

Sēdes vadītājs.

Es nekomentēju. Es jautāju. Uzprasīt taču drīkst?

K.Čerāns.

Es domāju, ka arī šādas tiesības šajā brīdi jums Kārtības rullis nedod. Bet attiecībā uz konkrēto priekšlikumu — es aicinu to neatbalstīt, jo es uzskatu, ka tiek paplašināts amatpersonu loks, kuri varēs neiesniegt savas deklarācijas Valsts ieņēmumu dienesta Korupcijas novēršanas daļā. Tāpēc es aicinu šā iemesla dēļ šo priekšlikumu neatbalstīt un lūdzu balsojumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs pieteikušos nav. Komisijas vārdā vēlas runāt Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Kādēļ atbildīgā komisija un arī apakškomisija atbalstīja Andreja Krastiņa priekšlikumu? Pirmkārt, es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka visas valsts amatpersonu deklarācijas, kas ir iesniegtas un tiks iesniegtas Valsts ieņēmumu dienestā, ir publiski pieejamas. Tātad publiski pieejami ir šo personu, kas strādā jebkurās valsts iestādēs un pilda valsts amatpersonas pienākumus, vārdi, uzvārdi, nav pieejama tātad dzīvesvietas adrese, radinieku loks, tātad mantiskais stāvoklis. Ja nepieņemtu Andreja Krastiņa priekšlikumu, tad veselā rindā valsts drošības iestādēs strādājošo vārdi, uzvārdi, radinieki, to mantiskais stāvoklis būtu publiski pieejams jebkuram Latvijas iedzīvotājam. Mēs uzskatījām, ka tomēr Andreja Krastiņa priekšlikums ir pamatots, ņemot vērā valsts drošības tādus aspektus, un tādēļ es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 36. priekšlikumu — iekšlietu ministra Andreja Krastiņa priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 2, atturas — 3. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

37.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča ierosina izslēgt 23.panta 7.punktā pēc vārda "vērtspapīri" vārdus "ja to nominālvērtība pārsniedz 500 latus". Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

39. priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča ierosina papildināt 23.panta 8.punktu ar vārdiem "personas kods, dzīvesvietas adrese" un izteikt punktu šādā redakcijā. Piedāvātajā redakcijā. Šo priekšlikumu mēs neatbalstījām.

Sēdes vadītājs.

Komisija atbalsta... Piedodiet, deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 38.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

39.priekšlikums. Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča ierosina papildināt 23.panta ceturto daļu ar vārdiem "kā arī kopīpašumā ar kādu citu fizisku vai juridisku personu" un izteikt šā panta ceturto daļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

40.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izdarīt redakcionālus grozījumus 26.panta trešajā daļā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt redakcionālajiem grozījumiem 26.panta trešajā daļā. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

41.priekšlikums. Iekšlietu ministrs Andrejs Krastiņš ierosina aizstāt 28.panta pirmajā daļā vārdus "izziņas un valsts drošības iestāžu" ar vārdiem "izziņas, vai valsts drošības iestāžu". Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Analogs ir Juridiskā biroja priekšlikums — 42.priekšlikums. 43.priekšlikums. Tātad atbildīgā komisija ierosina izteikt 28.panta pirmo daļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 28.panta pirmās daļas redakcijai. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

44.priekšlikums. Iekšlietu ministrs Andrejs Krastiņš ierosina aizstāt 29.panta pirmajā daļā vārdu "jebkurus" ar vārdiem "Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtās". Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt izdarīt izmaiņas 29.panta pirmajā daļā. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

45.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 29.panta trešo daļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 45.priekšlikumu. Pieņemts.

Lagzdiņš.

46.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina aizstāt likumprojekta 27.pantā vārdus "30.pantā" ar vārdiem "30.panta 1. un 2. punktā". Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti to akceptē.

J.Lagzdiņš.

47.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 31.panta jauno otro daļu piedāvātajā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 31.panta jaunās otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

48. un pēdējais priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt otrajā lasījumā pieņemtajos pārejas noteikumu 8.punktā vārdus "līdz 1998. gada 1.augustam" ar vārdiem "līdz 1999. gada 1.janvārim". Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti to akceptē. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

Es aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā un pēdējā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 1, atturas — 2. Vēturiskais lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par Latvijas PSR normatīvo aktu piemērošanas izbeigšanu" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers

(DPS). Cienījamie deputāti! Šā likuma ierosināšana katrā ziņā lielā mērā ir sekmējusi to, ka mēs esam ievērojami pastrādājuši, un arī citas iestādes ir pastrādājušas, lai turpmāk mums nebūtu jāpiemēro Latvijas PSR likumi. Tomēr pilnā mērā tas nav izdevies, un daži likumdošanas akti nevārēs tikt atcelti ar 1.janvāri. Tomēr mums būs tad skaidrība pilnīga, ka ir tikai atsevišķi Latvijas PSR likumdošanas akti, kas vēl pēc šī datuma ir jāpiemēro. Tie visi būs konkrēti uzskaitīti. To ierosināja deputāts Kaksītis, un komisija to atbalstīja. Pie tam jāsaka, ka arī no šiem likumprojektiem jau ir pieņemts Civilprocesa kodekss un Kriminālkodekss, bet tie šajā sarakstā ir ietilpināti tikai tāpēc, ka dažus mēnešus 1999.gadā tie vēl turpinās darboties un zaudēs spēku ar īpašiem likumiem.

Varēja būt ietverts arī Latvijas sodu izpildes kodekss, jo faktiski mēs ar vairākiem labojumiem, tajā skaitā nesen pieņemtajiem, esam to faktiski uzrakstījuši no jauna, bet tā kā formāli ir saglabājis vēl nosaukumu "Latvijas PSR pieņemtais" un šis pieņemšanas datums diemžēl mums šeit ir jāiekļauj, tāpēc es ierosinu atbalstīt deputāta Kaksīša priekšlikumu.

Diemžēl šeit tabulā ir ieviesusies viena neprecizitāte.

Mēs deputāta Kaksīša priekšlikumā komisijas sēdē neatbalstījām Dzīvokļu kodeksa ietveršanu, jo no Dzīvokļu kodeksa ir saglabājies tikai viens pants, kas nosaka par ārzemju starptautisko tiesību normu ievērošanu arī dzīvokļa attiecībās. Bet šāda norma mums ir ietverta rindā citu likumu, un līdz ar to šo normu nevajadzētu — šī viena panta dēļ nevajadzētu saglabāt šo Dzīvokļu kodeksu. Tāpēc es lūdzu varbūt, lai atrisinātu šo jautājumu, nobalsot par šo priekšlikumu pa daļām un balsot atsevišķi, balsojot par 4.punktu.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Bišera kungs, pasakiet tad, pēc kura dokumenta, mums te ir divi deputātiem — 4674 un 4674a. Ar kuru dokumentu mēs tagad strādāsim? Labi, paldies, godātais Bišera kungs! Sākam debates par apspriežamo jautājumu. Debatēs runās Aigars Jirgens.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie kolēģi, mums tiešām ir šie divi dokumenti — nr.4674 un nr.4674a. Juridiskā komisija lūdz aizstāvēt šo iepriekšējo dokumentu un izskatīt pēc šī jaunā. Es domāju, tā mums arī vajadzētu rīkoties, un līdz ar to nekāds balsojums pa daļām nebūtu nepieciešams.

Sēdes vadītājs.

Paldies, godātais Bišera kungs! Tagad es ceru, ka jums dokumenti ir, un, ja mēs darbojamies ar dokumentu nr.4674a, tad, kā tikko minēja Jirgena kungs, tur šis te Latvijas Dzīvokļu kodekss vairs nav nemaz minēts.

I.Bišers

(DPS). Diemžēl tas man kaut kā nebija nonācis līdz manīm.

Sēdes vadītājs.

Nu nekas. Tātad, godātie kolēģi, vai mēs piekrītam, strādājot pēc dokumenta nr.4674a, deputāta Kaksīša priekšlikumam?

I.Bišers.

Tādā gadījumā es lūdzu apstiprināt to pilnībā.

Sēdes vadītājs.

Jā. Kurš ierosina, ka ar 1999.gada 1.janvāri zaudē spēku Latvijas PSR likumi, kā arī Latvijas PSR Augstākās padomes lēmumi un tās Prezidija dekrēti un lēmumi, kas pieņemti pirms 1990.gada 4.maija, izņemot — un tur ir uzskaitīti septiņi dokumenti. Vai varam piekrist šādam te deputāta Kaksīša priekšlikumam, ko atbalstījusi atbildīgā komisija? Varam. Paldies, pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk pie 2.panta ir deputāta Kaksīša priekšlikums — izslēgt pēdējos teikumus. Mēs sekojam tam, kā valdība veic arī savu aktu pārskatīšanu, un jāsaka, ka no ministrijām saņemtā informācija liecina, ka lielā mērā tas jau ir izpildīts. Un ministrijas turpina šo darbu. Bet es domāju, ka tagad norādīt to termiņu vairāk šodien nebūtu nepieciešams, jo diemžēl valdība jau to, ko nebūs izdarījusi šodien, laikam pilnībā viņa nepaspēs. Jo tur ir daži specifiski akti, kur acīmredzot nāksies pavilkt ilgāk. Bet tas arī būs tāpat kā mūsu gadījumā tikai atsevišķi akti. Tāpēc varbūt komisija atbalstīja šo deputāta Kaksīša priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Un līdz ar to likumprojekta 2.panta tekstu, kurš skan: "Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā zaudē spēku Latvijas PSR Ministru padomes lēmumi, ministriju pavēles un instrukcijas, kā arī citu valsts pārvaldes institūciju akti, kuriem ir normatīvs raksturs." Vai piekrītam tam? Paldies!

I.Bišers.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es lūdzu nobalsot par likumu kopumā galīgā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, atturas — 3. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" . Trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Aigars Jirgens.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.4691. Trešajam lasījumam atbildīgā komisija ierosina vienu priekšlikumu, tas ir pēc Satiksmes ministrijas iniciatīvas — papildināt 7.pantu ar jaunu trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam — papildināt 7.pantu ar jaunu trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā? Piekrīt. Pieņemts.

A.Jirgens.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu akceptēt likumprojektu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 2, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" . Trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr.4701 izskatīts Juridiskajā komisijā uz trešo lasījumu. 1.priekšlikums, skatīt 2.lapaspusē par 33.pantu. Atbildīgā komisija iesaka izteikt 33.panta pirmo daļu šādā redakcijā, ko jūs redzat.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam — izteikt likumprojekta 33.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā? Deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

M.Grīnblats.

2. arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 40.panta pirmo daļu. Atbildīgā komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt izteikt 40.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Paldies, pieņemts.

M.Grīnblats.

3. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 41.panta otro daļu. Komisija aicina atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Pieņemts.

M.Grīnblats.

4. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 49.panta ceturto daļu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Grīnblats.

5.priekšlikums — atbildīgā komisija aicina papildināt 50.pantu ar jaunu trešo daļu, mainot arī tālāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

M.Grīnblats.

6.priekšlikums 57.pantā — neliels papildinājums pēc vārda "kandidatūra" ar vārdiem "iecelšanai vai".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 57.panta redakcijai. Pieņemts.

M.Grīnblats.

Tālāk 7.priekšlikums — 60.panta jauna redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 60.panta redakcijai, kādu to iesniegusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

M.Grīnblats.

8.priekšlikums par 75.pantu — vārdus "ne ilgāk par 6 mēnešiem" aizstāt ar vārdiem "uz laiku ne ilgāk par 2 gadiem". Komisija aicina atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

M.Grīnblats.

9.priekšlikums par 77.pantu — analoģisks iepriekšējam. Komisija aicina atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Grīnblats.

10.priekšlikums — 81.pants — "Kārtība, kādā tiesnesi atbrīvo, atceļ no amata" jaunā redakcijā. Komisija to aicina atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 81.panta redakcijai. Pieņemts.

M.Grīnblats.

11.priekšlikums jau ir tālāk — 12.lapaspusē, attiecas uz atbildīgās komisijas priekšlikumu par 92.panta otrās daļas 4.punktu. Komisija aicina atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 92.panta otrās daļas 4.punkta redakcijai, ko akceptējusi komisija. Pieņemts.

M.Grīnblats

. Un 12.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums par 93.pantu, kur mainās otrā daļa un ir ceturtā un piektā daļa jauna.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 93.pantā otro daļu izteikt jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

M.Grīnblats

. 13. — atbildīgās komisijas priekšlikums par 94.panta trešās un ceturtās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 94.panta 3., 4. un 5.punkta redakcijai. Pieņemts.

M.Grīnblats

. 14.priekšlikums no atbildīgās komisijas par 107.panta 6.punktu jums redzamajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē komisijas atzinumu par 14.priekšlikumu. Pieņemts. Un piekrīt arī atbildīgās komisijas priekšlikumam — izteikt 107.panta 9.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

M.Grīnblats

. 16.priekšlikums jau attiecas tātad uz 28.panta trešo daļu.Tur ir neliels precizējums. Ceturtā daļa tiek aizstāta ar 4.punktu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Grīnblats

. Un 17. — pavisam vienkāršs priekšlikums — 108.panta 2.punkta izslēgšana.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 108.panta 2.punktu. Pieņemts.

M.Grīnblats

. Visbeidzot projekta pēdējā lappusē atbildīgās komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu redakciju, ko komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta pārejas noteikumu tekstam, ko akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 3, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi tiesnešu disciplinārās atbildības likumā" . Arī trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Tātad dokuments nr.4702. Juridiskā komisija to ir sagatavojusi pēdējam lasījumam. 1.priekšlikums — skatīt 2.lappusē. Atbildīgā komisija aicina izslēgt 2.panta otrās daļas trešo teikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam — svītrot 2.panta otrās daļas trešo teikumu. Pieņemts.

M.Grīnblats

. Un vēl divi atbildīgās komisijas priekšlikumi par 2.pantu. Tātad par jaunu trešo daļu un papildināt 2.pantu ar sesto daļu — tas ir 2. un 3.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Līdz ar to, godātie kolēģi, deputāti piekrīt likumprojekta 2.panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās, piektās un sestās daļas tekstam. Pieņemts.

M.Grīnblats

. 4.priekšlikums — atbildīgās komisijas par 6.panta pirmo daļu nedaudz mainītā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē. Pieņemts.

M.Grīnblats

. 5.priekšlikums tātad jau nākamajā lappusē attiecas — atbildīgā komisija aicina aizstāt 8.panta otrajā daļā neprecīzo formulējumu "amatpersonai, kura ir tiesīga ierosināt krimināllietu" ar precīzo "ģenerālprokuratūrai" un aicina to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Grīnblats

. Un vēl 6.priekšlikums par 8.panta ceturto daļu, neliels precizējums. Komisija aicina atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

M.Grīnblats

. Tālāk 7. un 8.priekšlikums, ir divi precizējumi, kas attiecas uz 9.panta otro daļu un 9.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 8. un 9.panta tekstam, kādu to ir ar izmaiņām akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

M.Grīnblats

. Tie ir arī visi priekšlikumi uz trešo lasījumu. Atbildīgā komisija aicina balsot par grozījumiem kopumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Darba devēju organizāciju un to apvienību likums" . Trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Pēteris Keišs.

P.Keišs

(LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Ir ienākuši vairāki priekšlikumi, ko iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un deputāts Normunds Pēterkops. 1.priekšlikums par vārda "republikāniskās" izslēgšanu — Normunda Pēterkopa. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Pēterkopa kungs diemžēl grib runāt par savu jautājumu.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es piedāvāju visā likumā izslēgt vārdu "republikāniskās". Protams, es saprotu, no kurienes šis vārds "republikāniskās" radies. Ja mēs atceramies vēl neseno Latvijas okupācijas laiku vēsturi — 50.gadi, 60.gadi, tad bija modē republikāniskās organizācijas, jo bija tajā laikā vissavienības organizācijas, un tad vajadzēja kaut kādu īpašu statusu "republikāniskās". Vēl man ir saprotams, ka 1990.gadā laikam, pieņemot likumu par arodbiedrībām, protams, pārmantoja šo arodbiedrību sistēmu un palika "republikāniskās", jo vēl jau bija tomēr arī vissavienības. Un tāpēc tagad runāt to, ka, lūk, ir arodbiedrībām republikāniskās arodbiedrības, tad arī vajadzētu tagad mums teikt, ka ir republikāniskās darba devēju organizācijas. Ir nepareizi. It īpaši, ka šis likums, kas ir par arodbiedrībām, sen jau bija jālabo, bet neviens līdz šim likumam nav pieķēries klāt, un tas būtībā ir deputātu neizdarītais darbiņš, bet nevajag tagad — 1998.gadā — veidot jaunu likumu uz tās bāzes, kas sen jau ir aizgājusi projām. Tāpēc es esmu kategoriski pret šādu "republikāniskās" lietošanu, jo tas vispār, man liekas, nu, latviski nesaprotams, ko tas nozīmē.

Tālāk. Likumā ir minēts, ka darba devēja organizācijas ir teritoriālas. Jā, lūk, teritoriālas. Tātad būtībā ir Latvijas novados... var būt savas Kurzemes, Vidzemes var būt savas darba devēja organizācijas vai reģionālās, kas apvienojas, vai teritoriālās un, protams, tādā gadījumā arī ir darba devēju organizācija, kas var nest vārdu "Latvijas". Bet nevaram mēs lietot vārdiņu "republikāniskās". Tā ka es lūgtu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Keiša kungs. Lūdzu!

P.Keišs

. Komisija šo jautājumu izskatīja, klātesot arī šiem likuma autoriem. Un tomēr atstāja šajā likumprojektā šo vārdu "republikāniskās". Nu, ja ir nepieciešams, tad ir jābalso.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu, godātie deputāti! Izšķirsim šo jautājumu balsojot. Tātad deputāta Pēterkopa priekšlikums ar numuru 1, paudīsim savu attieksmi balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 11, atturas — 3. Priekšlikums ir pieņemts.

P.Keišs

. Otru priekšlikumu iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija par vārda "sistēmu" izslēgšanu. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Runāt nevēlas, bet prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par otro priekšlikumu, ko iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija — izslēgt 1. pantā vārdus "un sistēma". Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 6, atturas — 1. Arī šis priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu turpinām!

P.Keišs.

Trešais priekšlikums, ko iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ir par to, cik darba devēju var dibināt organizāciju. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt Normunds Pēterkops, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Es jau laicīgi atvainojos kolēģiem, ka šodien varbūt, šajā likumā skatoties, mēģināšu vairākas reizes nākt tribīnē un izteikt savas domas, jo ir tādas lietas, kas... es nevaru par tām nerunāt un nebrīdināt varbūt arī pārējos Saeimas deputātus. It īpaši, piemēram, par šiem te vārdiem "ir vismaz pieci darba devēji dibinātāji". Likums par sabiedriskajām organizācijām šobrīd nosaka, ka var desmit fiziskās personas dibināt sabiedrisko organizāciju.

Ja mēs šeit mainām savādāk, es piekrītu, ka varbūt šobrīd parādās problēma, ka desmit varbūt ir par daudz, bet tajā pašā laikā, ja mēs paskatāmies šodienas dienas kārtību, tad ir Likumā par sabiedriskajām organizācijām paredzētas izmaiņas, kur pateikts, ka var dibināt pat trīs. Tātad tad jau drīzāk būtu loģiskāk pieņemt komisijas redakciju, ko ir piedāvājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ka izņem laukā šos skaitļus, šīs piecas, jo tādā gadījumā, kā būs Likumā par sabiedriskajām organizācijām, tā arī šeit būs. Ja tur paliks trīs, tādā gadījumā šeit atkal pēc kāda mēneša būs jāmaina un jāsaka, ka pieci, lūk, ir par daudz, jo tur jau ir trīs. Tad kāpēc mums vajag šo situāciju sarežģīt? Atsaucamies uz Likumu par sabiedriskajām organizācijām, tā kā tur būs, tā arī šeit būs, un nevajadzētu arī dažām sabiedriskajām organizācijām radīt īpašu situāciju un citām sabiedriskajām organizācijām radīt citādu situāciju. Es esmu par vienādām tiesībām visām sabiedriskajām organizācijām. Lūgtu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Viedoklis ir izteikts. Komisijas vārdā — Keiša kungs nevēlas neko teikt? Tāpēc lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par trešo priekšlikumu — Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija kuru ierosina. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 5, atturas — 7. Arī šis priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu turpinām!

P.Keišs.

Ceturtais priekšlikums, ko iesniedza Labklājības ministrija par vārdu izslēgšanu. Ir atbalstīts un precizēta ir redakcija.

Sēdes vadītājs.

Tātad par šo priekšlikumu deputātiem iebildumu nav? Tā tiek pieņemta.

P.Keišs.

Piektais priekšlikums ir izslēgt vārdus "tiesībspējīga un rīcībspējīga", un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem arī nav iebildumu? Pieņemts.

P.Keišs.

Sestais priekšlikums, ko iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, par 3. panta 2. daļas izslēgšanu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Runāt nevēlas, bet balsojumu prasa. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par 6. priekšlikumu, kurš ir ar numuru 6 — Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija ierosina izslēgt 3. panta 2. daļu. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 7, atturas — 3. Šis priekšlikums ir pieņemts.

P.Keišs.

Arī septītajā priekšlikumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija piedāvā izslēgt 3. panta 3. daļu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Prasa deputāti balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu —Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija ierosina izslēgt 3. panta 3. daļu. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret— 10, atturas — 2. Arī šis priekšlikums ir pieņemts.

P.Keišs.

Astotajā priekšlikumā deputāts Normunds Pēterkops iesaka izslēgt 3. panta 4. daļas 1. punktu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Bet mēs esam izslēguši tikai vārdu "republikāniskās", bet mēs neesam runājuši kopumā par šo 1.apakšpunktu. Tāpēc lūdzu atklājam debates. Vēlas runāt Normunds Pēterkops, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Ja šajā 4. daļas 1. punktā nav vairs vārda "republikāniskās", tad arī nav jēgas šim 1. punktam "darba devēju organizāciju apvienības", jo nākamais ir jau "nozaru darba devēju organziāciju apvienības, teritoriālās darba devēju organizāciju apvienības". Parādās sistēma. Parādās pa teritorijām un parādās pa nozarēm. Nav vairs kaut kāds konglomerāts kopā, ka nezin kādas vēl apvienības ir. Tāpēc es uzskatu, ka, lai būtu kaut kāda skaidrība, kā veidosies šī te darba devēju organizāciju sistēma, tad arī es redzu, ka jēga ir divām sistēmas tādām dzīslām: pa nozarēm un pa teritorijām, ja iet. Bet nevis kaut kāds vēl jauns veidojums, par kuru būtībā vēl pat nav skaidrs, kas tas varētu iznākt. Es aicinātu atbalstīt manu priekšlikumu izslēgt 4. daļas 1. punktu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā Keiša kungs nevēlas neko teikt. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu, kurā tiek ierosināts izslēgt 3. panta 4. daļas 1. punktu. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 5, atturas — 2. Arī šis priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu turpinām!

P.Keišs.

Devīto priekšlikumu iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un ir runa par vārdu "cik tālu šis likums nenosaka citādi" izslēgšanu. Komisija atkal to nav akceptējusi.

Sēdes vadītājs.

Šoreiz arī vēlas runāt deputāti par šo jautājumu. Kārlis Čerāns vēlas paust savu viedokli, frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Vienā brīdī, acīmredzot skatot šo likumu, ir arī jāpaskaidro tas, kāpēc ir šis likums šāds domāts vienā vai otrā redakcijā un kāds ir vispār mērķis tam, ka tiek veidots šāds Darba devēju organizāciju likums, un mani tiešām izbrīna tas fakts, ka šeit atbildīgās komisijas referents šeit šo motivāciju šeit nepaskaidro. Un mani tiešām izbrīna mazliet šī Saeimas vienprātīgā attieksme par to, ka ir jāatbalsta šie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi, kas būtībā šīs darba devēju organizācijas reducē uz tādu situāciju, ka šīs organizācijas kļūst līdzīgas visām pārējām sabiedriskajām organizācijām, jo ja mēs... Tātad mēs, acīmredzot lielākā daļa no deputātiem, noteikti esam gatavi atbalstīt arodbiedrību tiesības strādājošo tiesību aizstāvībai, un arī šī arodbiedrību brīvība mums ir nofiksēta tajā projektā, ko mēs gatavojam Satversmes 2. daļai, bet, lai šīs arodbiedrības varētu darboties un lai tās varētu īstenot šo savu strādājošo tiesību aizsardzības funkciju, tām ir vajadzīgi sarunu partneri. Un klasiskajā shēmā, kas darbojas daudzās pasaules valstīs, veidojas šīs trīspusējās padomes, kur, no vienas puses, nāk arodbiedrība, no otras puses, ir valsts un, no trešās puses, ir tieši šīs te darba devēju organizācijas. Tātad kaut kāda apvienība, kas pārstāv darba devēju intereses.

Un tāpēc mans aicinājums, skatot šo likumprojektu, ir ņemt vērā šo kontekstu, un es negribu īpašā veidā argumentēt šeit pret šo 9. priekšlikumu, kaut gan man šķiet, ka viņš varētu arī netikt atbalstīts, bet mans lūgums būtu tomēr, lai šajā diskusijā un šajā te lēmuma pieņemšanas gaitā šis princips par to, ka šīs darba devēju organizācijas ieņem vienu būtisku lomu darba tiesisko attiecību normalizēšanā valstī, tomēr lai šis princips netiktu šeit ignorēts. Un es aicinātu šajā brīdī arī piekrist šim atbildīgās komisijas viedoklim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, tas ir, neatbalstīt. Neatbalstīt šo 9. priekšlikumu un attiecīgi tāpat arī piekrist šim atbildīgās komisijas viedoklim daudzos tālākos priekšlikumos. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais vēlas runāt Normunds Pēterkops, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Es runāšu varbūt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā, es nupat kā veicu pārrunas ar komisijas locekļiem, un mēs neuzstājam šī priekšlikuma balsošanu, jo, ņemot vērā iepriekšējos balsojumus, šie vārdi varētu arī palikt likumā. Tā ka mēs neuzstājam uz balsojumu.

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Keiša kungs. Lūdzu!

P.Keišs

(LC). Es aicinu atbalstīt komisijas lēmumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti... neprasa balsojumu neviens. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija arī neprasa balsot... Tas tiek akceptēts. Pārejam pie 10. priekšlikuma.

P.Keišs.

10. priekšlikums, ko iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija par 5. panta izslēgšanu, kurš ir neatbalstīts. Toties Saeimas Juridiskais birojs 11. priekšlikumā runā par dažu vārdu izslēgšanu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 5. panta 1. un 2. daļas redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

P.Keišs.

Es saprotu, ka arī par 11. priekšlikumu piekrīt...

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē, Keiša kungs, 5. panta 1. un 2. daļas redakciju.

P.Keišs.

Jā. 6. pants. 12. priekšlikums, ko iesniedz deputāts Normunds Pēterkops, par 6. panta izslēgšanu. Atkal atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt tam, ka pants tiek saglabāts? Piekrīt. Pieņemts.

P.Keišs.

13. priekšlikums, ko iesniedz Saeimas Juridiskais birojs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

P.Keišs.

14. priekšlikums, ko iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija — izslēgt panta 3. daļu —, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Pēterkops vēlas runāt.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es vērstu uzmanību uz tabulas kreisajā pusē ar slīpo šifru rakstīto tekstu, un lasām — darba devēja organizācijām, to apvienībām ir tiesības pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām savu mērķu sasniegšanai nepieciešamo informāciju, ja likumos un citos normatīvos aktos nav noteikti ierobežojumi tās sniegšanai. Pirmkārt, es neesmu redzējis nevienai sabiedriskai organizācijai, ka mēs esam noteikuši, ka tā bez maksas var saņemt visu nepieciešamo informāciju savu mērķu sasniegšanai. Viņām savi mērķi var būt ļoti dažādi un interesanti, un es nedomāju, ka ir pilnīgi pareizi, ja uz visu nodokļu maksātāju rēķina tiek apmaksāts valsts institūciju darbs, bet dažām sabiedriskajām organizācijām būtu īpašs statuss, ka tās var saņemt visu informāciju bez maksas. Tāpēc mēs piedāvājam, mūsu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šādu trešo daļu izslēgt, jo šādas tiesības nav nevienai sabiedriskajai organizācijai un arī nevajadzētu dot šādas tiesības darba devēju organizācijai, kaut arī es būtībā izpildu darba devēju organizāciju kā ideju tādu, bet nevajag arī šo organizāciju rādīt kaut kādā nepareizā situācijā, statusā attiecībā ar pārējām sabiedriskajām organizācijām. Ja mēs pieņemsim likumu par informācijas atklātību, tur arī būs noteikts, kādas ir tiesības par informācijas saņemšanu, kāds norēķins. Tas likums šīs lietas reglamentēs, tāpēc šajā likumā šo lietu būtu nepareizi vispār minēt. Es piedāvāju to izslēgt, komisija arī to pašu piedāvā, un lūdzu atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es aicinātu atbalstīt komisijas viedokli, un Pēterkopa kungam es gribētu atbildēt uz viņa sniegtiem argumentiem tā, ka acīmredzot nodokļu maksātājiem visiem būtu jārūpējas par to, lai arodbiedrības varētu saņemt informāciju viņu darbam, un tāpat arī visiem šiem nodokļu maksātājiem būtu jārūpējas par to, lai arī šādu informāciju varētu saņemt darba devēju organizācijas, jo mums ir principiāli svarīgi tas, lai tieši šis mehānisms darba tiesisko attiecību noregulēšanai strādātu un lai tas strādātu labi, un tas ir valstiski svarīgs uzdevums. Un tāpēc es aicinu šeit neatbalstīt šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova

(DPS). Cienījamie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību, ka uz šo brīdi puse likuma ir praktiski sajaukts, un es domāju, ka darba devēji, kas šobrīd klausās, viņi ir ļoti iepriecināti, īpaši jūsu partijas sponsori, protams. Bet nav pat tā problēma, ieklausoties, ko piedāvā Pēterkops. Mēs, no vienas puses, visi ļoti moderni un demokrātiski te runājam, ka viss ir jāpārvalda trīspusējai padomei. Tā ir valdība, tie ir darba devēji un tās ir arodbiedrības. Nu viss ir ļoti skaisti. Tajā pašā laikā visi baigi cīnāmies, lai darba devējiem nekādu informāciju nedotu, interesanti, ko viņi tajā trīspusējā padomē visos līmeņos darīs? Dažādas baumas lasīs pa pasauli apkārt? Nu mēs taču visā likumdošanā esam ielikuši šīs trīspusējās padomes sadarbību, un ko tagad dara... Es saprotu Pašvaldību komisiju, varbūt deputātu Normundu Pēterkopu, es saprotu, ka darba devēja organizācijas, ko Saeima jau nobalsoja un noraidīja, nevar būt teritoriālās, lai pašvaldības vienas varētu darīt visu to, ko viņi grib uz vietām, lai darba devēju nevar iespaidot pašvaldības, tas ir šis mērķis — šo likumu galīgi sajaukt. Vai jūs patiešām to neredzat ar saviem balsojumiem? Es vairāk nerunāšu ne par vienu pantu, es gribu visu pateikt šajā pantā. Un tagad mēs visā likumdošanā, kur ierakstīs dažādas sociālās programmas, visur trīspusējās padomes, Pensiju aģentūra, visi pensiju fondi, un tagad darba devēji nesaņem informāciju. Nu ļoti skaisti! Un te tagad būs demagoģija no tās puses, ka, redziet, kāpēc viņiem ir jādod informācija, viņi kaut kādus slepenos tur pieprasīs datus. Nu, kolēģi, es saprotu, ka mums ir pēdējās sēdes, bet tā ir viena daļa no pamatlikumdošanas, kaut it kā te nav nekādi sociālie pabalsti, ne pensijas un viena deputāta un vienas komisijas zināmu interešu lobēšana, un tagad visa zāle draudzīgi par to balso. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Normunds Pēterkops. Otro reizi.

N.Pēterkops (

TB/LNNK) . Cienījamie kolēģi! Es negribētu piekrist iepriekš teiktajam par to, ka mēs mēģinām kaut kādā veidā izgāzt šo ideju par darba devēju organizāciju statusu noteikšanu un viņu sistēmas kaut kādu veidošanu, bet tieši tāpēc arī likumā tādā gadījumā ir jābūt tikai, ka pasaka viņu statusu un nosaka, kāda ir sistēma, bet mēs runājam jau par iekšējām lietām, par šīm attiecībām, kas būtu, ja regulētu citi likumi, un nevajag šajā gadījumā, es neesmu par to, ka vienai sabiedriskajai organziācijai ir tādas privileģētākas tiesības par pārējām sabiedriskajām organizācijām un vispār kā pārējiem pilsoņiem. Mums pat pilsoņiem nav tiesības saņemt visu informāciju bez maksas, kas vajadzīga viņu mērķu sasniegšanai, bet sabiedriskajām organizācijām mēs to veidojam. Nu kur te ir loģika? Un nevajadzētu varbūt pie šī panta runāt par visām problēmām, bet runāt tieši par šī panta piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns. Otro reizi.

K.Čerāns

TKL) . Godātie deputāti un godātais Pēterkopa kungs! Dažādām organizācijām var būt dažādas tiesības, jo šīm organizācijām ir dažādas funkcijas, un dažām no šīm organizācijām šīs funkcijas var būt noteiktas likumā, kā jau šeit Kuprijanovas kundze skaidroja, tad likumā ir noteiktas gan arodbiedrības, gan darba devēju pārstāvošās organizācijas funkcijas un šīs ir funkcijas normalizēt mūsu valstī darba tiesiskās attiecības. Un tās nav vienkārši kaut kādas funkcijas, bet tās ir valstiski svarīgas funkcijas, un tas norāda uz to, ka šīs organizācijas ir īpašas.

Otrs. Jautājumā par informācijas pieejamību es tiešām aizstāvu to, lai visiem pilsoņiem arī mūsu valstī būtu maksimāli pieejama informācija, un šajā ziņā man būs būtiskas pretenzijas pret šo tā saucamo informācijas atklātības likumu, kas būs vēlāk, bet par to mēs parunāsim tajā brīdī, kad mēs to skatīsim. Bet šobrīd es gribētu, lai tiktu fiksēts tas, ka darba devēju organizācijām ir šīs tiesības saņemt informāciju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Keiša kungs.

P.Keišs

(LC). Patiešām, šo jautājumu apspriežot, doma izvirzījās, ka darba devēju organizācijām ir tiesības pieprasīt informāciju, un īpaši klātesošie likuma autori arī uz to uzstāja. Tādēļ es šobrīd aicinu kolēģus neatbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 14.priekšlikumu — svītrot 6.panta trešo daļu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 22, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts. 6.panta trešā daļa tiek saglabāta.

P.Keišs.

15.priekšlikumu iesniedz Sociālo un darba lietu komisija — papildināt 6.pantu ar ceturto daļu, iekļaut tajā 7.pantā pirmās daļas normas. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

P.Keišs.

16.priekšlikumu iesniedz Sociālo un darba lietu komisija par 7.panta pirmās daļas izslēgšanu, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 7.panta pirmo daļu. Pieņemts.

P.Keišs.

17.priekšlikums, ko iesniedz deputāts Normunds Pēterkops, — aizstāt 7.pantā vārdu "pienākums" ar vārdu "tiesības". Tas netika akceptēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

P.Keišs.

18.priekšlikums, ko arī iesniedz deputāts Pēterkops, ir par otrās daļas izslēgšanu, un tas ir atbalstīts, līdz ar to mainīta pantu numerācija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot arī 7.panta otro daļu. Pieņemts.

P.Keišs.

19.priekšlikums, ko iesniedz deputāts Normunds Pēterkops par visa 8.panta izslēgšanu. Komisija, to apspriežot, nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt saglabāt 8.pantu.

P.Keišs.

Līdz ar to arī par 20.priekšlikumu — 20.priekšlikumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 8.pantā vārdu "pilda" piedāvā mainīt ar vārdiem "var pildīt". Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 20.priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

P.Keišs.

21.priekšlikums, ko iesniedza Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, 5.punktu piedāvā šādā redakcijā — organizē darba devēju organizāciju biedru apmācību. Šī norma arī netika akceptēta.

Sēdes vadītājs.

Komisija to nav atbalstījusi, bet deputāts Pēterkops vēlas runāt par šo 21.priekšlikumu.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi, es vēršu uzmanību jums uz spēkā esošo redakciju un arī tādu, ko mēs piedāvājam... Esošā redakcija no otrā lasījuma palikusi, ka darba devēja organizācija nosaka darba devēja organizācijas biedriem apmācības nepieciešamību un organizē to. Tātad sabiedriskā organizācija saviem biedriem pasaka, ja tu neesi pārāk gudrs, tev jāiet mācīties, un viņam ir tas jāizdara kā biedram, ja viņš nepakļaujas kaut kā, tad droši vien viņu var izslēgt. Tāpēc mēs piedāvājam daudz normālāku redakciju — organizēt darba devēju organizācijas biedru apmācību. Sabiedriskā organizācija organizē, viņiem piedāvā šo pakalpojumu izglītoties, bet nevar noteikt, ka tev ir jāiet, jāmācās ir. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Neskatoties uz to, ka esmu paudis savu atbalstu šī likumprojekta principam par to, ka šīm darba devēju organizācijām ir īpašs statuss un ka tas būtu fiksējams šādā likumā, un ka tās nevarētu tikt pielīdzinātas vispār sabiedriskajām organizācijām, tomēr ir jāatzīst, ka šajā likumā, nu vismaz šajā likumprojektā tādā izskatā, kāds tas ir šobrīd, ir ļoti daudz šo sociālisma palieku, un tas, par ko šeit runāja Pēterkopa kungs, neapšaubāmi, ir viena šāda sociālisma palieka, ka varētu šī darba devēju organizācija noteikt darba devēju organizācijas biedru apmācības nepieciešamību, tāpēc šajā gadījumā es aicinātu šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu atbalstīt, bet par šīm sociālisma paliekām mēs parunāsim vēl mazliet tālāk, kur acīmredzot būs nepieciešamība arī tomēr šo likumu atdot atpakaļ atbildīgajai komisijai, tomēr nelielai precizēšanai. Nu, bet par to tad, kad pienāks laiks. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma divi paziņojumi. Ventam Balodim — par komisijas sēdi.

V.Balodis

(TB/LNNK). Es lūdzu Budžeta komisijas locekļus pulcēties pārtraukumā Budžeta komisijā uz nelielu komisijas sēdi, jo mums ir jāizsaka sava attieksme pret likumprojektu par Saeimas deputātu nodrošinājumu.

Sēdes vadītājs.

Annai Seilei paziņojums par komisijas sēdi.

A.Seile.

Cienījamie lauksaimnieki, lūdzu apakškomisijas locekļus pulcēties Dzeltenajā zālē, blakus sēžu zālei, šajā starpbrīdī tūlīt.

Sēdes vadītājs.

Vēl viens paziņojums. Godātie kolēģi, pulksten 11.00, kad mēs atsāksim sēdi pēc minūtēm 10, varbūt 15, šeit, viesu sektorā, jums tiks stādīts priekšā Kanādas parlamenta spīkers Žilbērs Parāna kungs, tad es lūdzu neņemt ļaunā to cilvēku, kas tajā brīdī būs debatēs vai būs tribīnē, viņam būtu lūgums pārtraukt vārdu un runāt, un stādīsim viņu priekšā. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks .

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Pārtraukums ir beidzies. Turpināsim apspriest likumprojektu "Darba devēju organizāciju un to apvienību likums". Mēs esam apstājušies pie 20.priekšlikuma. Es atvainojos! Pie 21.priekšlikuma debatēs vēlas runāt Ludmila Kuprijanova, 20. priekšlikumu mēs jau esam izskatījuši.

L.Kuprijanova

(DPS). Cienījamie kolēģi! Pirmais, ko es gribu pateikt, ir tas, ka kāds no šīs tribīnes sāk piesaukt sociālistu paliekas domāšanā, tas nozīmē, ka cilvēkam sākt trūkt profesionālu argumentu. Jo tas ir tas pēdējais, ko var vicināt pa labi un pa kreisi. Un kā tikai kaut kas nepatīk vai nezina, kā noraidīt tīri profesionāli, tad sāk runāt par sociālismu. Vai par čeku. Vēl ir otrs variants.

Runājot par apmācību. Pirmkārt, es varētu pateikt, ka mācīties nevienam pie jebkādiem nosacījumiem nekad nav bijis par lieku. Sāksim, tā teikt, ar bāzi, ar filozofiju. Runājot par šo apmācības procesu, es pievēršu jūsu uzmanību. Te nav runa, ka mācīs kādus atsevišķus cilvēkus, teiksim, arodbiedrības biedrus, vai frakcijas "Latvijai" deputātus un tā tālāk. Ir runa par darba devēju. Tā ir organizācija, un šīs organizācijas vadītāju izvērtēs, vai viņš ir spējīgs, vai viņš zina visu likumdošanu, vai viņš ir spējīgs savā līmenī pārstāvēt jebkuru trīspusējo padomi. Tādā gadījumā, ja šis darba devējs būs ievadīts kādā trīspusējā attiecīgā līmeņa padomē un lielā organizācija jutīs, ka šim cilvēkam nav pietiekama izglītība juridiskajās normās, lai pārstāvētu trīspusējā padomē šos darba devējus. Protams, viņš ir jāapmāca. Komisijas variantā ir drusciņ izmainīts teksts un uzrakstīts: "Izvērtēt darba devēja organizācijas biedru apmācības nepieciešamību un organizēt apmācības." Es vēlreiz atkārtoju: nav runa par kaut kādu konkrētu cilvēku. Ir runa par darba devēju, zem kura ir strādājošie un tā tālāk. Tādēļ es, protams, aicinu noraidīt šo Pēterkopa priekšlikumu.

Vēlreiz atkārtoju jums, ka beigu beigās mācīties vēl nevienam nav nācis par ļaunu.

Sēdes vadītājs.

Nākamais vēlas runāt Viktors Kalnbērzs, kurš nav zālē.

Kārlis Čerāns nākamais. Otro reizi Čerāna kungs runās. Vai tad jūs jau runājāt? Lūdzu, otrā reize!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es saprastu Kuprijanovas kundzes argumentus attiecībā uz to, ka darba devēja organizācijas var noteikt nepieciešamību mācīties viņu pārstāvjiem. Tiem, kas pārstāv šīs darba devēju organizācijas, bet šīs darba devēju organizācijas nevar noteikt nepieciešamību mācīties saviem biedriem. Tad šeit ir jāizlabo vismaz tas, kas kārtējo reizi šeit liecina par to, ka šis likums būtu atdodams atpakaļ komisijai tālākai precizēšanai, bet šādā formā, ka šī organizācija kaut ko diktēs saviem biedriem, nu, es domāju, nebūtu pamatoti. Varam jau runāt par tām sociālisma paliekām, varam nerunāt, bet tīri emocionāli tās tomēr šeit mazliet tādas šķiet...

Sēdes vadītājs.

Ludmila Kuprijanova vēlas runāt otro reizi.

L.Kuprijanova

(DPS). Cienītie kolēģi! Šo likumu ir sastādījusi darba devēju organizācija. Tas ir saskaņots visās ministrijās. Darba devēju organizācija, ieskaitot katru tās biedru, grib apmācīt šos biedrus, un mēs tagad Saeimā viņiem to liegsim! Jūs padomājiet par loģiku! Viņi paši grib šo apmācību uzlikt sev un mācīt tos biedrus, tie biedri to grib, bet mēs viņiem to aizliegsim. Es aicinu noraidīt šo Pēterkopa priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Bet vēl, neskatoties uz visu, vēlas runāt Normunds Pēterkops, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts. Pēterkopa kungs, jūs arī otro reizi, ja? Skaidrs.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Jā. Tur jau arī ir tā lieta, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzskata, ka mācīties ir katra brīva griba. Un, ja ir šī nepieciešamība, tad viņam ir šīs tiesības jānodrošina, tāpēc arī mūsu redakcijā tas ir pateikts: "Darba devēju organizācija organizē organizācijas biedru apmācību, ja tās biedriem šī apmācība ir nepieciešama." Bet nevar noteikti būt otrādi, ka darba devēju organizācija pasaka, ka biedram ir jāizglītojas, bet, ja tu to nedarīsi, tādā gadījumā tu vari vairs nebūt šīs organizācijas biedrs. Tāpēc loģiska un pareiza, man liekas, ir mūsu komisijas piedāvātā redakcija, kas pilnīgi atbilst Kuprijanovas kundzes izteiktajam viedoklim.

Sēdes vadītājs.

Tomēr vēl grib izteikt argumentus Roberts Jurdžs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts.

R.Jurdžs

(TB/LNNK). Cienījamais Prezidij! Augsti godājamie deputāti! Es saprotu jūsu psiholoģisko stāvokli. Tas viss ir normāli, bet mums ir jāstrādā, jo laiks iet uz priekšu. Vēsture iet uz priekšu. Šeit ir runāts vienkārši... Izlasiet! Atveriet acis, noņemiet šos širmjus, kas pār jums ir nolaidušies, un izlasiet! Komisija piedāvā vārdu "izvērtē", kurš saprot latviski, saprot, ka šis vārds nav obligāts priekš darba devēju organizācijas biedriem. Izvērtē, kuram biedram vajag, kuram nevajag, vai vispār vajag. Bet, ja raksta "organizē", tas ir svešvārds un nozīmē, ka obligāti organizē, un tas ir tas, pret ko cīnās Kārlis Čerāns. Tātad, pēc Kārļa Čerāna domām, būtu jāatbalsta tieši Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ja mēs sakām "izvērtē darba devēju organizācijas biedru nepieciešamo apmācību un, ja vajag, tad organizē apmācību". Tādēļ es ierosinu noraidīt 21.priekšlikumu, kuru iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un aicinu balsot par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā Keiša kungs neko nevēlas teikt. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Paudīsim savu attieksmi pret 21. priekšlikumu — izteikt 8.panta 5.punktu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 16, atturas — 8. Balso 49 deputāti. Tas ir nepietiekami, lai pieņemtu lēmumu. Lūdzu, godātie deputāti, piedalieties balsošanā! Atkārtot zvanu! Atkārtot balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 15, atturas — 13. Priekšlikums pieņemts.

Godātie deputāti! Mūsu Saeimas sēdē piedalās arī Kanādas parlamenta apakšpalātas spīkers Žilbērs Parāns. Mēs sveicam viņu. (Aplausi.) Un turpinām sēdi.

Nākamais ir 22. priekšlikums. Lūdzu, komisijas vārdā, tātad Keiša kungs, jūsu viedoklis. Keiša kungs, bet jūs vadāt šā likumprojekta skatīšanu, un jums tas būtu jāsaka, ja tas nav balsojams.

P.Keišs

(LC). Sakarā ar 21.punkta balsojumu 22.priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgā ziņotāja attieksmi. Lūdzu tālāk!

P.Keišs.

23.priekšlikumu iesniedzis deputāts Normunds Pēterkops — izslēgt visu 9.pantu. Komisija to nav akceptējusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Kārlis Čerāns vēlas paust savu viedokli. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Godātie deputāti! Mēs, protams, nevaram izslēgt šo 9.pantu, bet ir daži vārdi, kas šeit tiešām būtu jāizslēdz. Tas ir vismaz vārdiņš "republikas" šā panta 1.punktā...

Sēdes vadītājs.

Čerāna kungs, "republikas" mēs esam izslēguši jau ar pirmo balsojumu.

K.Čerāns.

Es atļaušos oponēt, godātais priekšsēdētāja kungs, jo ar pirmo balsojumu mēs esam izslēguši vārdu "republikāniskais".

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos!

K.Čerāns.

...dažādos locījumos, un vārds "republikānisks" un "republika" nav viens un tas pats. Tātad šis pirmais balsojums — ir nepieciešams stipri paplašināts traktējums, lai šo "republiku" no šejienes izslēgtu. Es nezinu, vai Juridiskais birojs tālāk būs tiesīgs šo tehnisko grozījumu izdarīt. Tāpēc tas, ko es pie šā panta gribu pateikt, ka šeit pastāv problēma, ka būs nepieciešams acīmredzot šo likumu atdot atpakaļ komisijai tā tālākai precizēšanai. Bet Pēterkopa kunga priekšlikumu mēs, protams, nevaram atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā Keiša kungs vēlas kaut ko teikt?

P.Keišs

(LC). Es lūdzu balsot un neatbalstīt Pēterkopa priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti balsojumu neprasa. Tātad komisijas viedoklis tiek pieņemts.

P.Keišs.

24.priekšlikums, kuru iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, 9.pantā mainīt vārdu "pilda" ar vārdu "pildīto". Komisija to nav akceptējusi. (Starpsauciens: "Nevajag balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli nav. Pieņemts.

P.Keišs.

25.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesaka izslēgt visu 10.pantu, kurš arī nav akceptēts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Vēlas runāt Normunds Pēterkops, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izvērtējot likumprojekta 10.pantu, it īpaši trešo daļu, ja mēs lasām uzmanīgi, tad mēs skatāmies: "Ministru kabinets sadarbojas ar Republikānisko darba devēju organizāciju apvienību, ja tā pārstāv darba devējus, kuri nodarbina vairākumu no valstī strādājošajiem un ir Starptautiskās darba devēju organizācijas dalīborganizācija." Tātad iznāk, ka ir divi nosacījumi. Jābūt, lai varētu Ministru kabinets sadarboties ar Darba devēju organizācijas apvienību. Te ir pārāk lieli un smagi noteikumi.

Pirmkārt, jāapvieno vairākums no valstī strādājošajiem. Es nezinu, kā tas vispār būtībā ir iespējams, ja mums strādājošo skaits ir apmēram pie 1,6 miljoniem, tātad iznāk, ka apmēram 900 000 būtu jābūt apvienotiem šajā darba devēju organizācijā. Tas būtībā veido vienu lielu darba devēju organizācijas monopolu, kur visiem obligāti ir jāstājas iekšā, lai varētu šajā gadījumā būt... Es domāju, ka šīm tirgus attiecībām ir jābūt ne tikai uz patērētājiem un pakalpojumu saņēmējiem, tiesībām izvēlēties, bet ir jābūt arī šīm sabiedriskajām organizācijām, arī šeit ir jābūt šīm tirgus attiecībām, ka var būt viena organizācija labāka, viena sliktāka, viena labāk attaisno savus mērķus un tamlīdzīgi. Šeit mēs jau veidojam monopolu. It īpaši Starptautiskās darba devēju organizācijas dalīborganizācija. Tātad tāds nosacījums. Kāpēc Ministru kabinetam obligāti ir jāsadarbojas ar tādu darba devēju organizāciju, kas ir Starptautiskās darba devēju organizācijas dalībniece? Iznāk, ja tā nav šīs Starptautiskās darba devēju organizācijas dalībniece, tādā gadījumā Ministru kabinets nevar ar valstī izveidojušos savu darba devēju organizāciju sadarboties. Kāpēc ir jāuzliek tāds ierobežojums? Tāpēc izvērtējot mēs nācām pie secinājuma, ka vispār šis 10.pants būtu izslēdzams. (Starpsauciens: Ko nozīmē vārds "sadarboties"?)

Sēdes vadītājs.

Nākamā vēlas runāt Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova

(DPS). Cienījamie kolēģi! Šeit, kā es redzu, man jāpiekrīt Kārlim Čerānam, lai es sagatavotu iesniegto likumu dot atpakaļ, jo te tas ir sabalsots tāds, ka vispār tālāk nav strādājams. Tas ir pilnīgi skaidrs.

Attiecībā uz konkrēto punktu es varu pateikt tā — kāpēc mēs stājamies iekšā Pasaules tirdzniecības organizācijā, bet nemeklējam kaut kādu mazu, es atvainojos, šļuru, ar ko varētu sadarboties? Kāpēc Starptautiskā darba devēju organizācija ir kaut kas tāds pametams, ar ko valdībai nevajadzētu sadarboties, bet atradīsim tagad kaut kādu, es nezinu, es negribu nevienu aizskart, kaut kādu SIA "Jautrais dzirnavnieks", un ar to mēs sadarbosimies tagad Latvijā, nu ļoti skaista argumentācija, kungi. Kāpēc mēs citos likumos rakstām par to pašu farmāciju un arī citā likumdošanā, ka mēs sadarbojamies tikai ar valstīm, kas ir Eiropas Savienības dalībvalstis, kas ir, teiksim, attiecīgi starptautisko organizāciju dalībvalstis? Un pēkšņi Starptautiskā darba devēju organizācija, kas no pirmajām neatkarības dienām sadarbojas ar Latviju, palīdz likumdošanas kārtošanā visās attiecībās, mēs tagad apšaubām. Kāpēc Kabinetam ar to vajadzētu sadarboties? Nu uztaisīsim SIA, neievēlēto deputātu SIA, un Ministru kabinets ar viņu sadarbosies. Nu tā tas ir traktēts. Bet es patiešām jūs aicinu, tūlīt šis iesniegums taps, un atdot atpakaļ šo likumu, un nav ko ņirgāties par šo likumdošanu. Es domāju, ka 7.Saeima bez histērijas un apzināti tomēr pieņems likumu, kas ir bāzē visai likumdošanai par trīspusējām padomēm.

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Valdmaņa kungs, 25.priekšlikumu mēs apspriežam.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome! Kolēģi Saeimā! Latvijā 50 gadus bija viena liela darba devēju organizācija. Viņi vismaz tad druscītiņ aizstāvēja strādniekus. Bet tagad Latvijas atjaunošanas laikā Elbas un citas organizācijas it kā izlikās, ka viņi aizstāv latviešu darba ņēmēju, bet kas ir noticis? Latvijā algas ir neticami zemas. Un nav izejas, jo katram, kam ir darbs, viņš gribētu, ka viņam maksātu to, ko maksā Amerikā vai Zviedrijā, viņam pateiktu, ka tev kaut kas nav prātā kārtībā, aiz tevis, draugs, stāv vesela rinda, kas gribētu tavu darbu. Un jautājums šeit par politisko nolūku. Ja mums būtu šāda darba devēju organizācija Latvijā, teiksim, ņemsim ostas. Jo mums ir monopols. Tie, kas grib tirgoties ar Krieviju, viņiem ir no Atlantijas jāiet caur Baltijas ostām jeb no Krievijas uz Atlantiju caur Baltijas ostām. Un ostu strādnieki varētu Baltijā pelnīt to pašu, ko pelna ostu strādnieki Amerikā vai citur. Un liela daļa no mūsu tautas sāktu pelnīt normāli, viņu nodokļi un viņu izdevumi sāktu celt mūsu tautu. Bet mēs zinām, jā, tieši tāpēc, jā, Leiškalna kungs, tieši tā. Šitā ir cerība nedot to iespēju tām arodbiedrībām, kurām vajadzētu pārstāvēt ostu strādniekus, lai mums būtu tie ienākumi, ko Dievs mums ir devis, to monopolpozīciju. Mēs esam tālu no tās pozīcijas šodien, bet mēs gribam vēl tālāk attālināt to iespēju, ka latviešu strādnieks varēs saņemt normālu algu. Un kāpēc mēs to gribam darīt? Es saprotu, ka Krištopana kungs dabū medaļas...

Sēdes vadītājs.

Valdmaņa kungs, es ļoti lūdzu runāt par 25.priekšlikumu un par konkrēto 10.pantu.

G.Valdmanis

. Paldies, pirmais sekretār! Bet es runāju tieši par 25.priekšlikumu — izslēgt šito...

Sēdes vadītājs.

Man pašreiz ir cits amata nosaukums. Lūdzu, runājiet par lietu.

G.Valdmanis.

Es runāju par lietu. Es runāju par ierosinājumu izslēgt 10.pantu. Par darba devēju organizācijas un tās apvienības attīstību. Es saku, ka tāda nedrīkstētu būt, jo mūsu latviešiem ostās vismaz un citos tranzīta darbos vajadzētu spēt pelnīt normālu pasaules līmeņa algu. Un šis ir vēl viens šķērslis, ko mēs liksim viņu ceļā. Un tas nedrīkstētu tā būt. Tas varētu tikai patikt tādiem, kas kalpo Krievijai, ne tādiem, kas kalpo latviešu tautai. Un mūsu darbs šeit, draugi, Saeimā, ir kalpot latviešu tautai, ne "lielam lācim", kas mums stāv blakus, ne arī Eiropas Savienībai vai citiem, kas grib, lai caur mūsu zemi ietu preces, un mūsu tauta pat nespēj dabūt nopietnu algu mūsu strādniekiem, kas tur strādās. Es jums lūgtu šito pantu slēgt. Es lūgtu maniem draugiem no Kanādas skatīties, kas šeit notiek. Es it kā nerunāju par lietu. Skat, ko pirmie sekretāri dara! Ka es runāju tieši par lietu. Šitādas organizācijas, kas neatļaus latviešu strādniekam baudīt to, ko Dievs mums ir devis, un nesaku, ka nekaunīgi baudīt, bet dabūt normālu algu. Mūsu ostās caurmēra alga esot kaut kur pie 100 latiem mēnesī, two hundred US dollars a month for our stividors. Tas neder!

Sēdes vadītājs.

Valdmaņa kungs! Vēl viens aizrādījums.

G.Valdmanis

. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais vēlas runāt Normunds Pēterkops — otro reizi. Pēterkopa kungs atsauc savu vēlmi uzstāties. Uldis Veldre, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi! Es arī atbalstu Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikumu — izslēgt 10.pantu. Ja mēs apskatāmies, kas tur ir sarakstīts, tad jāsaka tā, ka tā it kā būtu kopēta kompartijas sistēma — demokrātiskais centrālisms. Es tikai 2.punktu nolasīšu: "Pašvaldības sadarbojas ar teritoriālo darba devēju organizāciju apvienību attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Ja apvienības pārstāvētās intereses neskar nozares vai Republikāniskās darba devēju organizāciju apvienības kompetenci." Tik nesakarīgi, kā te uzrakstīts, es vienkārši varu šausmināties, un ļoti pareizi pateica Kuprijanovas kundze, ka acīmredzot būtu jānoņem likums, jo jēgas nav nekādas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā Keiša kungs vēlas ko teikt?

P.Keišs

(LC) Debašu ir bijis tik daudz. Jābalso!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Paudīsim savu attieksmi balsojot par 25.priekšlikumu, Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija ierosina izslēgt 10.pantu. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 18, atturas — 8. Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu turpinām!

P.Keišs.

26.priekšlikumu iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, aizstājot vārdu "līdztiesības" ar vārdu "līgumu". Komisija to ir akceptējusi un precizējusi visa panta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

P.Keišs.

27.priekšlikumu ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija par 12.panta izslēgšanu, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

P.Keišs.

Līdz ar to 28. priekšlikums vairs nav skatāms.

Sēdes vadītājs.

Nav balsojams.

P.Keišs.

29.priekšlikums — iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija par 13.panta pirmajā daļā vārda "administratīvās" izslēgšanu. Tas atbildīgajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

P.Keišs.

Un tā pati pašvaldības komisija iesniedz 30.priekšlikumu par 13.panta otrās daļas izslēgšanu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Mums būtu jāatklāj debates par 30.priekšlikumu, bet ņemot vērā to, ka Saeimas Prezidijs nupat kā ir saņēmis iesniegumu: "Lūdzam pārtraukt likumprojekta "Darba devēju organizāciju un to apvienību likums" izskatīšanu, nodot to atpakaļ komisijai". Un to iesniedz pati atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi par to, ka pati komisija paņem atpakaļ savu likumprojektu? Nav. Tas tiek pieņemts, un likumprojekts tiek nodots atpakaļ komisijai.

Nākamais dienas kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" . Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais sēdes vadītāja kungs! Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Strādājam ar dokumentu nr.4552. Pie 1.panta, nē, 4.pantā ir komisijas redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam neiebilst, pieņemts.

K.Leiškalns.

Arī 5.pantā likumprojekta tekstā ir redakcionāls precizējums, vārdu "svītrot" aizstāt ar "izslēgt".

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

1.priekšlikums ir papildinājums pie 12.panta, ko iesniedzis Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Pētersona kungs. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, pati to redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt, pieņemts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Vēl viens redakcionālais precizējums pie 33.panta piektās daļas.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu par redakcionālu precizējumu. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Līdz ar to, augsti godātie deputāti, attiecīgais likumprojekts ir izskatīts otrajā lasījumā pa pantiem, un aicinu jūs atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 1, atturas — nav. 49 deputāti ir nepietiekami, lai pieņemtu lēmumu.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu piedalīties balsošanā. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 3, atturas — 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

K.Leiškalns.

Dāmas un kungi! Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 22.oktobrim. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 22.oktobris. Deputāti neiebilst. Tas tiek akceptēts.

Nākamais dienas kārtības jautājums likumprojekts "Grozījumi "Radio un televīzijas likumā" . Otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — Juris Vidiņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4589. Šie grozījumi ir radušies Saeimas izmeklēšanas komisijas priekšlikumos, un tāpat arī Ministru kabinets iesniedza ļoti līdzīgus grozījumus, ko šī Saeimas izmeklēšanas komisija, kas pētīja Nacionālās radio un televīzijas padomes darbību. Tā kā viņi bija ļoti kopēji un līdzīgi, mēs tos apvienojām kopā, un šeit tie priekšlikumi šajā dokumentā ir.

1.priekšlikums ir deputāta Vidiņa priekšlikums, kas ierosina papildināt 2.pantu ar 12.punktu. Komisija to ir daļēji pieņēmusi, noformējot citā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu par precizēto redakciju. Es lūdzu izslēgt Kristiānas Lībanes pieteikšanos debatēs, jo viņas nav zālē.

J.G.Vidiņš.

2.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un Ministru kabineta likumprojekts paredz, tas ir, izslēgt pantā vārdus "vai dublētām". Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.G.Vidiņš.

3.priekšlikums ir deputāta Vidiņa priekšlikums. Lietas būtība ir tā, ka viņš liek priekšā, ka demonstrētajām filmām ir jābūt dublētām valsts valodā vai arī oriģinālās skaņas pavadījumā un ar subtitriem latviešu valodā. Komisija par nožēlu šo priekšlikumu nav pieņēmusi, bet es kā deputāts uzturu balsošanu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Vēlas runāt Ilga Kreituse, Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcijas deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Te jau vispirms, spriežot pēc loģikas, mums būtu jānoskaidro, kas ir bērniem paredzētās filmas. Kā jau mēs vakar noskaidrojām, spriežot par citu likumprojektu, tad Bērnu tiesību likums nosaka, ka Latvijā visi ir bērni līdz 18 gadu vecumam. Kas un kādā veidā noteiks, kura filma ir bērniem? Vispārībā jau pats par sevi šis jautājums ir.

Otra lieta. Kāpēc tiek izņemts ārā par vispār demonstrējamām filmām? Tad iznāk, ka tas vairāk neskars. Un, manuprāt, šeit šinī gadījumā ir jāatbalsta Vidiņa kunga iesniegtais priekšlikums, jo es nesaprotu, kāpēc vispārībā tika aizskarts pirmā lasījuma... tas ir, ne pirmā lasījuma, bet pamata pants, kurā viss bija kārtībā, jo šis iesniegtais priekšlikums par bērniem paredzētām filmām, nu es nezinu, kas tur ir slēpts apakšā, varbūt komisijas locekļi var paskaidrot, kāpēc pieņēma šādu redakciju komisijā, jo es nekādi neredzu šeit loģiku, un šeit būtu ļoti interesanti dzirdēt Ābiķa kungu, kā tas saistīsies ar Valsts valodas likumu un tā izmantošanu dzīvē. Šis likuma pants, kuru pašlaik tiek mēģināts šeit ierakstīt.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns vēlas paust savu viedokli šajā jautājumā — frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka šeit šis jautājums ir ļoti nopietns, un šeit Kreituses kundze jau pareizi paskaidroja. Bet es domāju, ka ir nedaudz par maz arī no Vidiņa kunga puses pateikt, ka, teiksim, uztur spēkā šo balsojumu. Bet šeit ir jāsaprot, ka mums ir jāuzliek pilnīgi konkrēti nosacījumi uz to, lai tās filmas, kas tiek rādītas mūsu televīzijā, lai tās varētu saprast tie cilvēki, kas saprot un runā tikai latviešu valodā. Tātad mums būtu svarīgi, lai šīs filmas varētu skatīties latviski. Un tāpēc arī šeit ir, manuprāt, ļoti demokrātiska prasība, kura pieļauj abus šo mehānismus — vai nu šo dublēšanas mehānismu, vai arī otru mehānismu, kas ir oriģinālais skaņas pavadījums ar subtitriem latviešu valodā. Es domāju, ka šos abus mehānismus mēs varētu arī atstāt. Man pašam patiktu šis otrais mehānisms, kad ir oriģinālais skaņas pavadījums un subtitri latviešu valodā, sevišķi tām filmām, kas būtu angļu, vācu vai franču valodā, jo tas būtu reizē arī līdzeklis, kā jaunieši varētu iemācīties valodu, bet es domāju, ka pieļaujami šajā brīdī būtu abi mehānismi, un tāpēc šeit šis priekšlikums, manuprāt, būtu obligāti jāatbalsta. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Vidiņa kungs vēlas ko teikt?

J.G.Vidiņš.

Nē, es domāju, ka ir jābalso, ko tur daudz runāt.

Sēdes vadītājs.

Bet vai deputāti iebilst par komisijas viedokli? Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu paust savu attieksmi balsojot. Trešais priekšlikums, ko ierosina deputāts Juris Vidiņš. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 10, atturas — 14. Priekšlikums pieņemts.

J.G.Vidiņš.

Kolēģi, liels paldies! Es jūtos gandarīts, ka strādāju 6. Saeimā. Tā, ceturtais priekšlikums ir Cilvēktiesību komisijas priekšlikums, un tas paredz izslēgt 19. panta 5. daļu, tur atsevišķus vārdus tekstā. Komisija to lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu? Atkal nav pareizi nospiesta viena balsošanas poga. Paulis Kļaviņš, kurš neatrodas zālē, arī ir...

J.G.Vidiņš.

Nē, ir zālē.

Sēdes vadītājs.

Ir? Viņš ir pieteicies debatēs... Nu tad, Kļaviņa kungs, lūdzu uzmanīgi ar tām ierīcēm. Tātad nav deputātiem iebildumu? Ceturtais priekšlikums tiek pieņemts.

J.G.Vidiņš.

Piektais priekšlikums, ko iesniedz Juridiskais birojs un ko Cilvēktiesību komisija ir atbalstījusi, un es lūdzu deputātus arī atbalstīt, kā tekstā tur ir.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.G.Vidiņš.

Sestais priekšlikums. Arī Juridiskais birojs ir iesniedzis, un tas ir 20. panta nosaukuma maiņa, kas ir ļoti pieņemama. Tādēļ es lūgtu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.G.Vidiņš.

Ministru kabinets un Cilvēktiesību komisija septītajā priekšlikumā lūdz izdarīt numerācijas maiņu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī tam piekrīt? Pieņemts.

J.G.Vidiņš.

Astotais priekšlikums un Ministru kabineta priekšlikums ir izteikt 21. pantu jaunā redakcijā. Un to komisija ir atbalstījusi, un es lūdzu atbalstīt arī deputātus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.G.Vidiņš.

Devītais priekšlikums — Cilvēktiesību komisija lūdz papildināt 4. daļu pēc vārda "reklāma" ar vārdiem "izņemot pašreklāmu". Un mēs runājam ar tiem radio un televīzijas vīriem, un viņi arī piekrīt. Un es lūdzu arī deputātus atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.G.Vidiņš.

Desmitais priekšlikums. Mūsu komisijas un Ministru kabineta priekšlikums ir aizstāt 23. pantā 1. daļā vārdu "integrētu" ar latviskāku — "viengabalainību".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

J.G.Vidiņš.

Vienpadsmitais priekšlikums ir Juridiskā biroja. Mazliet maina redakciju, un es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

J.G.Vidiņš.

Divpadsmitais priekšlikums ir Cilvēktiesību komisijas priekšlikums, ka jāpapildina pants ar jaunu trešo daļu, kā tekstā ir redakcija. Un es lūdzu arī atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.G.Vidiņš.

Ministru kabinets un mūsu komisija 13. priekšlikumā redakcionāli izmaina mazliet, un mēs gribētu arī, lai deputāti mūs atbalstītu.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis .

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Pieņemts.

J.G.Vidiņš.

15. priekšlikums ir no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, un lietas būtība ir tāda — ka izteikt 24. panta 2. daļā vārdus kā tekstā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu par komisijas atzinumu? Pieņemts.

J.G.Vidiņš.

Ministru kabinets un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 16. priekšlikumā ierosina papildināt 24. pantu ar jaunu 6. punktu kā tekstā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

J.G.Vidiņš.

Un 17. priekšlikumā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija liek priekšā 25. pantu izteikt tādā redakcijā, kā ir dokumentā. Un es lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta komisijas atzinumu. Pieņemts.

J.G.Vidiņš.

Un 18. priekšlikumā... Tur nav komisijas slēdziens, man liekas, pierakstīts. Komisija to ir atbalstījusi. Un tas ir, ka 34. pantu 1. daļu pēc vārdiem "Latvijā raidīto" jāpapildina ar vārdu "sabiedrisko". Un es lūdzu deputātus atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu. Pieņemts.

J.G.Vidiņš.

Un 19. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, un lietas būtību jūs varat izlasīt tekstā, un es lūgtu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.G.Vidiņš.

Un es lūdzu otrajā lasījumā balsot kopumā par šiem grozījumiem!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 5, atturas — nav. Pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu — kādi ir apsvērumi par trešo lasījumu?

J.G.Vidiņš.

Komisijas vārdā es lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 19. oktobrim.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu par minēto termiņu — 19. oktobris? Piecām dienām, Vidiņa kungs, ir jābūt...

J.G.Vidiņš.

Nu tad 20.

Sēdes vadītājs.

Tātad 20. Vienojušies esam. Paldies!

J.G.Vidiņš.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)" . Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Lūdzu sameklējiet dokumentu ar numuru 4549 — "Grozījums likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Otrais lasījums.

Budžeta komisija ir apkopojusi un izteikusi attieksmi sekojošiem priekšlikumiem. Pirmais ir deputāta Roberta Dilbas priekšlikums, kurš paredz palielināt jeb paaugstināt ievedmuitu margarīnam, dzīvnieku un augu taukiem, eļļai un dažādām šo produktu frakcijām. Budžeta komisija ir atbalstījusi šo deputātu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols.

Otrais ir arī deputāta Dilbas priekšlikums, kurš paredz mainīt tātad saldajiem cepumiem un vafelēm tarifus no procentuāla tarifa uz fiksētu tarifa likmi par noteiktu produkcijas daudzumu, ko Budžeta un finansu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta otro priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols.

Trešais ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kurš paredz pazemināt ievedmuitu kosmētikai, tualetes līdzekļiem un parfimērijai. Šādu priekšlikumu Budžeta komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Paldies. Pieņemts.

M.Vītols.

Nākamais ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kurš paredz pazemināt ievedmuitu dažādiem tualetes līdzekļiem — ziepēm un tamlīdzīgi. Budžeta komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols.

Piektais ir arī deputāta Leiškalna priekšlikums, kurš paredz pazemināt ievedmuitu ādas izstrādājumiem, somām un tamlīdzīgi. To Budžeta un finansu komisija arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols.

Budžeta un finansu komisija atbalsta arī nākamo deputāta Leiškalna — 6. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols.

Septītais deputāta Leiškalna priekšlikums ir pazemināt ievedmuitu izstrādājumiem no salmiem — groziem, dažādiem pinumiem. Šo Budžeta un finansu komisija nav atbalstījusi, ņemot vērā tās tradīcijas, kas Latvijā ir šajā amatniecības nozarē. (No zāles deputāts Leiškalns: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāts Leiškalns prasa balsojumu par savu priekšlikumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 20, atturas — 16. Nav pieņemts.

M.Vītols.

Budžeta un finansu komisija nav līdzīgu apsvērumu dēļ atbalstījusi deputāta Leiškalna priekšlikumu — samazināt ievedmuitu 49. grupai. Šeit ir runa par dažādiem poligrāfijas rūpniecības izstrādājumiem — grāmatām, avīzēm, rokrakstiem. Budžeta komisija uzskata, ka šeit ievedmuitu nevajadzētu samazināt.

Sēdes vadītājs.

Leiškalna kungs vēlas runāt par šo priekšlikumu. Lūdzu!

K.Leiškalns

(TKL). Godātais priekšsēdētāja kungs, cienījamās dāmas un kungi! Uzreiz jāteic, ka visi priekšlikumi, kurus esmu iesniedzis, ir priekšlikumi, kuri Latvijā tūliņ tāpat stāsies spēkā, un mums nāksies visu šo likumu pārrakstīt par jaunu jebšu katrs no šiem priekšlikumiem ir saskaņots ar tiem tarifiem, kurus Latvijai par pienākumu uzliek iestāšanās, vakardienas iestāšanās, Pasaules tirdzniecības organizācijā, ar ko mēs tik ļoti šobrīd lepojamies. Vesela virkne... Nu nepatīk, tā ir cita lieta. Mēs jau vēl ratificēsim attiecīgo līgumu.

Vēl ir otrs jautājums par preču cenu vai muitas politiku Latvijā. Šobrīd jūs labi zināt, ka ir izveidojusies situācija, ka vidēji situētam Latvijas Republikas iedzīvotājam, lai kaut ko nopirktu, vidēji situētam, es domāju, bagātnieki pērk vai nu ārzemēs, vai neskatās uz cenām, ir jānolīgst vieta autobusā, kas nez kāpēc brauc uz Lietuvu, lai nopirktu tās pašas preces. Es zinu ļoti daudzus cilvēkus, kuru atalgojums ir virs vidējā līmeņa un kas tomēr sestdienu un svētdienu pavada, kratoties uz Lietuvas tirgu, autobusā. Arī tā vēl nebūtu nelaime, jo gala rezultātā apmeklēt kaimiņvalsti nemaz nav tik slikti un iepazīties arī ar Viļņas katedrālēm, ar Svētās Annas katedrāli un tamlīdzīgi.

Otra problēma, kas rodas, ir tie nesankcionētie veikali, kas ir izveidojušies jebkurā Latvijas vietā, jebkurā nostūrī, vai pie tirgiem, vai pie legālajiem veikaliem, kuri maksā visus nodokļus, un ir parādījusies tāda grupa, es nezinu, kā latviski viņus sauc, bet krieviski viņus sauc "mešočņiki" vai "čelnočņiki", kas brauc uz šo pašu Lietuvu, iepērk preces it kā savām vajadzībām, kuras netiek ne muitotas, ne apliktas ar muitu, ne ar pievienotās vērtības nodokli, kuri pēc būtības rada tikai vienu darba vietu, tas ir, pašiem sev, un viņi izklāj tādas telšu pilsētiņas tirgos un... jā, maišelnieki, pareizi, Grīga kungs... Un viņi izveido šādas telšu pilsētiņas, pārdod preces mums tikai tāpēc, ka mūsu ievedmuitas tarifs ir augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā, un sevišķi tas ir sakāms par Lietuvu, ir jāmaksā nevis nodokļi valstij un pievienotās vērtības un citi nodokļi, nevis jāatbalsta darba vietu radīšana, bet savas varbūt finansiālās mazspējas dēļ jāiet un jāizmanto šādu cilvēku pakalpojumi. Es nezinu, vai tas ir pats pareizākais, un jebkura atruna, it kā vietējā tirgus aizsardzība šeit būtu lieka. Un nobeigumā es vēlreiz atgādināšu, ka visi priekšlikumi, kurus esmu iesniedzis, un es brīnos, ka šodien šeit nav neviens Ārlietu ministrijas pārstāvis, ir precīzi saskaņoti ar priekšlikumiem, kuri mums būs obligāti tajā mirklī, kad mēs ratificēsim Pasaules tirdzniecības organizācijas līgumu. Aicinu atbalstīt visus manus priekšlikumus, jo vairāk jau runāt nav vērts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja.

Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Jā, Leiškalna kungs, varbūt patiešām vairāk runāt nav vērts. Es saprotu, ka deputāti neko neiebilda tad, kad jūs šeit bijāt iesniedzis pilnu klāstu no Gerkena kunga veikala par parfimēriju, nu tur mēs esam katrs ieinteresēta, lai gan šajā gadījumā jūs iedevāt diezgan krietnu nokdaunu Latvijas ražotājiem parfimērijā — "Dzintaram", to mēs arī uzskatīsim laikam par atbalstu vietējiem ražotājiem, bet pašlaik mēs runājam konkrēti par 8.priekšlikumu. Šorīt no rīta jūs varējāt skatīties televīzijā, ka lepni bija mūsu poligrāfijas darbinieki, grāmatu izdevēji, par savu līdzdalību Frankfurtes grāmatu tirgū, ka tā bija veiksmīga un tamlīdzīgi. 8.priekšlikums ir tāds pats sitiens zem jostas vietas mūsu poligrāfijas darbiniekiem un tieši grāmatu izdevējiem, un visiem, kas ir saistīti ar poligrāfiju, papīru un tamlīdzīgām lietām. Es neredzu šobrīd pamatojumu, kāpēc tam visam ir jānoņem muita, lai ienāktu iekšā pēc iespējas vairāk Polijā vai citur ražoti bloki, lai gan tikpat labi tie tiek ražoti Latvijā un tikpat kvalitatīvi, un nav nekāda nelaime, kāpēc ir jārada šī situācija, ko izmanto vairākas valstis, lai ar dempingu nospiestu vēl pēdējo ražotāju Latvijā. Es neredzu šo iemeslu, kāpēc mums grāmatu lietās, tieši uz ko attiecas priekšlikums 8, es runāju par konkrēto 8.priekšlikumu, jo mēs likumprojektu izskatām pa priekšlikumiem. Un šeit es pilnīgi pievienojos Budžeta un finansu komisijai, ka tā 8.priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns. Otro reizi.

K.Leiškalns

(LC) Tā, protams, Kreituses kundze, ir parlamenta problēma — atbalstīt vai neatbalstīt. Es jums pateikšu atkal to pretējo. Neviens no Latvijas uzņēmumiem šobrīd nevar orientēties vienīgi uz Latvijas tirgu. Tā vietā, ja mēs kādai preču grupai uzliekam paaugstinātus tarifus, tad viss pasaules tirgus mums uzliek pretī šo paaugstināto tarifu, tad ir jautājums, vai mēs dzīvojam izolēti un esam pašpietiekami? Es arī piekrītu, ka beigu beigās Polijā jau latviešu grāmatas nedrukās. Jautājums ir pavisam par citām precēm. Angļu grāmatas tāpat lielāko daļu nedrukā Latvijā, daudz ieved mums no citām pasaules valstīm. Līdz ar to angliski drukātā literatūra vai vāciski drukātā literatūra sadārdzinās, jo viņiem bija pārāk augstas ievedmuitas. Jautājums ir par savstarpēju tarifu nomaiņu, es vēlreiz atkārtoju, šī ir saskaņota, līgumā akceptēta, un jautājums ir par to, vai tā mūsu uzvara, kas šobrīd tiek rādīta visos masu medijos, ka Latvija ir iestājusies Pasaules tirdzniecības organizācijā, parlamentam, protams, šis līgums būs jāratificē, vai tad tā nebūs viltus uzvara, ja mēs noraidām šīs tarifu atšķirības, tad ar dievpalīgu mēs acīmredzot noraidīsim varbūt Latvijas līdzdalību Pasaules tirdzniecības organizācijā. Bet man arī īpašas iebildes nav, Kreituses kundze, ja jūs neatbalstiet manu 8.priekšlikumu, kas varbūt tiešām skar pastmarkas, es gan zinu, Latvijas pasta pastmarkas labprāt pasūta, pastmarku iespiešanu pasūta ārpus valsts, neskatoties uz to izmaksām.

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse — otro reizi.

I.Kreituse.

(DP, KDS, LZP). Augsti godātais Leiškalna kungs! Nevajag šeit no tribīnes maldināt visus tos, kas seko tam, kas notiek, un nejauciet kopā pastmarkas, ko pasūta Latvijas pasts, ar ievedamajām pastmarkām, ko drukā citur. Te ir pilnīgi dažādas lietas, ko jūs pašlaik mēģināt sajaukt. Un, ja jūs runājat par to, ka mums svarīgākais ir iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā neatkarīgi no tā, kas notiek pēc mums, tas man atgādina ārstu, kuram svarīgākais ir izglābt vienu pacientu, tas nekas, ka trijiem nāksies kaut ko nogriezt.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Vītola kungs.

M.Vītols

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Budžeta un finansu komisija nav atbalstījusi šo deputāta Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Leiškalna 8.priekšlikumu par muitas tarifu izmaiņu — iespiestās grāmatas, avīzes, 49.grupa. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 24, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Vītols.

Tālāk ir virkne grupas, kas skar trikotāžas nozari un dažāda veida audumus, audumu izstrādājumus, un šeit Budžeta un finansu komisijas attieksme ir noraidoša, sākot ar 52.grupu, tātad deputāta Leiškalna priekšlikumu, kur ir runa par kokvilnas izstrādājumiem, kokvilnas audumu. Budžeta komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Balsosim, kolēģi, tā, kā to autors pieprasa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Leiškalna 9.priekšlikumu, kas skar muitas tarifu izmaiņas 52.grupas precēm. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 23, atturas — 26. Nav atbalstīts.

M.Vītols.

Budžeta un finansu komisija nav atbalstījusi arī deputāta Leiškalna 10.priekšlikumu. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Nemaz neaicinu balsot!")

Sēdes vadītājs.

Tātad, kolēģi, deputāts Leiškalns balsojumu neprasa. Vai piekrītam komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

M.Vītols.

Arī 11.priekšlikumu, deputāta Leiškalna priekšlikumu, komisija nav atbalstījusi. Šeit ir runa par kokvilnas audumiem, kokvilnas izstrādājumiem, frotē dvieļiem un cita veida šādiem izstrādājumiem. Budžeta komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vai kolēģi piekrīt komisijas atzinumam? Leiškalna kungs prasa balsojumu par 11.priekšlikumu — 58.grupas preces. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 11.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 15, atturas — 29. Nav pieņemts.

M.Vītols.

Budžeta komisija neatbalsta deputāta Leiškalna priekšlikumu samazināt ievedmuitu trikotāžas audumiem, dažādiem izstrādājumiem, tajā skaitā aizkariem. Budžeta komisija aicina neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vai kolēģi piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

M.Vītols.

Tāpat arī Budžeta komisija neatbalsta 13.priekšlikumu — samazināt ievedmuitu trikotāžas apģērbiem vai apģērbu piederumiem.

Sēdes vadītājs.

Vai arī te deputāti atbalsta komisiju? Atbalsta. Pieņemts komisijas viedoklis.

M.Vītols.

Budžeta un finansu komisija neatbalsta arī 14. —deputāta Leiškalna priekšlikumu, kur ir piedāvāts samazināt ievedmuitu dažādiem tekstilizstrādājumierm, tekstilapģērbiem, apģērbu piederumiem.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Deputāts Leiškalns vēlas runāt par savu 14.priekšlikumu. Lūdzu!

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Es tik tiešām nesaprotu, kāpēc mēs balsojam par to, lai Latvijas pircējs maksātu dārgāk nekā Lietuvas pircējs. Augsti godātie deputāti, es nesaprotu, kāpēc mēs balsojam par to, lai cilvēki pirktu nevis veikalos, bet pirktu pie veikaliem, pie tirgiem un tamlīdzīgi. (Starpsauciens: "Lai pērk!") Es šo politiku nesaprotu. Vēl jo vairāk, ja tas attiecas uz veselu virkni lietām, tajā skaitā apaviem un visu kaut ko citu, ko Latvijā vispār neražo. Ko tad mēs šeit aizsargājam? Ko mēs aizsargājam? Dažus cilvēkus, kas iegūst peļņu, izmantojot autobusu biznesu uz Lietuvu? Lai pērk, man arī ir jāpērk četriem bērniem, Vidiņa kungs. Man ir jāpērk četriem bērniem, un es negribu pārmaksāt. Un es negribu pirkt utainā tirgū nevienu lupatu. Kāpēc mēs iestājamies pret saviem patērētājiem, kāpēc mēs ļaujam pelnīt Lietuvai tā vietā, lai ļautu pelnīt Latvijai? Kāpēc mēs paceļam cilvēka iztikas izdevumus, normālus sadzīves, patēriņa priekšmetu izdevumus par labu, es nezinu, kam, kaut kādiem ieinteresētiem maziem tirgonīšiem? Kāpēc man ir jāmaksā dārgāk nekā lietuvietim? Kāpēc man sestdiena vai svētdiena ir jāveltī tam, lai iesēstos autobusā, aizbrauktu uz Viļņas tirgu un no aizdomīga izskata personām, varbūt pat ne aizdomīga izskata personām, nemaksājot nevienu nodokli, nesitot nevienu čeku, ir jānopērk? Ja man nav naudas biļetei uz Lietuvu, kāpēc man jāiet šeit, nevis uz veikalu, vai tas būtu Gerkena veikals, mani neinteresē, kura veikals, tie, kas samaksā nodokļus par visām lietām, kas samaksā šos tarifus, kādi tie arī nebūtu. Kāpēc man jāaiziet blakus kādā nojumītē, jāizvelk saņurcīta naudas zīmīte, neredzot nevienu kases aparātu, neredzot pilnīgi neko patiesībā visā šajā apritē caur pievienotās vērtības nodokli, sociālo nodokli un veselu virkni citu lietu, neiesaistot valsti kā tādu, valsts šeit paliek vispār malā un jānopērk apšaubāmas kvalitātes nesertificētas mantas?

Kāpēc mēs visu laiku balsojam par to? Vēl jo vairāk, tikko mēs ratificēsim, un es esmu pārliecināts, ka mēs ratificēsim Pasaules tirdzniecības organizācijas līgumu, un šie tarifi ir ņemti vienīgi no turienes, kāpēc mēs atkal veltīsim kādas četras sēdes, atkal debatēsim par jautājumiem un izskatīsim par jaunu, kāpēc mums tas ir jādara? Kāpēc latvietim ir jāmaksā vairāk nekā lietuvietim par vienu un to pašu preci? Ko tad jums ir nodarījuši tie Latvijā ne pārāk lielo algu saņemošie cilvēki, kam ir jānopērk — vai tā būtu spilvendrāna, apavi par 3—4 latiem, es nezinu, kas vēl, kāpēc viņiem jāmaksā vairāk? Aizsargājam, labi, kā Kreituses kundze pareizi teica, kaut kādu poligrāfiju, bloknotu iespiešanu Līgatnē vai kaut kur citur, mēs aizsargājam, es tam vēl piekrītu, bet kāpēc mēs aizsargājam lietas, kuras Latvijā neražo? Un, ņemot vērā darbu dalīšanu pasaules tirgū, nekad arī neražos, kāpēc mēs to aizstāvam? Kāpēc mums ir jāmaksā vairāk nekā lietuvietim? Kāpēc mums ir vajadzīgs starpnieks, kas nevis valsts veikalā, bet tirgus placī pārdod apšaubāmas kvalitātes preci, to es nesaprotu? Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie kolēģi! Es vispirms gribētu atvainoties mūsu kaimiņvalstij Lietuvai, kuras tirgus tikko kā Leiškalna kungs publiski nosauca kā Saeimas deputāts par utainiem un netīriem. Es domāju, ka jūs citi tā nedomājat un Saeimā deputāti tam nepievienojas, un mēs nevienā brīdī neesam mēģinājuši Lietuvas valsti aizskart. Leiškalna kungs, atbilde ir ļoti vienkārša, ka mums par daudz ko ir jāmaksā savādāk — vai nu vairāk, vai mazāk nekā Lietuvā, jo mēs vairs neesam trīs Baltijas republikas PSRS sastāvā, bet mēs esam neatkarīgas valstis ar savu iekšējo ekonomisko politiku. Un cik un kāpēc mēs maksājam, lielā mērā nosakāt arī jūs, jo jūs šobrīd esat valdībā parlamentārais sekretārs, un tas, ka Latvijā spekulanti var braukt uz Lietuvu, vest šeit iekšā preces bez muitas, bez nodevām, nemaksājot par to neko, ir jūsu politiskā atbildība, jo jūs esat Iekšlietu ministrijā, ja jūs neesat izstrādājuši likumdošanu, kas aizliedz šo procesu, ja jūs nevarat nodrošināt, lai Latvijā nebūtu spekulācija, tad jums par to ir jāabild šobrīd kā parlamentārajam sekretāram un arī kā Saeimas deputātam. Es saprotu, ka arī mana līdzatbildība šeit ir par to, ka es parlamentā neesmu iesaistījusies šo jautājumu risināšanā, bet visu nekad nevar pagūt. Un tāpēc nevajadzētu šeit nākt ar demagoģiskām runām. Runāt par saņurkātām naudas zīmītēm un par kaut kādu līšanu kaut kādos utu tirgos un tamlīdzīgi, jo jūsu četri bērni diez vai ir tie, kuriem ir jāiet uz autobusu, jābrauc uz Lietuvu un jāpērk par lēto ar saņurkātu naudas zīmīti kaut kāda spilvendrāna.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns. Otro reizi.

K.Leiškalns

(LC). Es netaisos atvainoties Lietuvai un Lietuvas tirgiem, ja tas utainais tirgus ir Lietuvā, tad tas ir Lietuvā, ja tas ir Latvijā, tad tas ir Latvijā. Otrkārt, Kreituses kundze, likums neaizliedz cilvēkiem ar autobusiem braukt uz Lietuvu pirkt preces, vest šeit un pēc tam varbūt ne gluži legāli tirgot šajos tirgos. Un arī maniem četriem bērniem, un man ir četri bērni, kas iet skolā, tas maksā pārāk dārgi, vesela virkne lietu maksā par 20% dārgāk nekā lietuviešiem. Un, tā kā man nav viens, bet ir veseli četri bērni, tad tas man ir simtprocenti dārgāk nekā lietuviešu ģimenē ar vienu bērnu. Un es nesaprotu, kāpēc man ir jāmaksā dārgāk par precēm, kuras Latvijā neražo, neražos un nekad nebūs, atbildiet man uz šo jautājumu un atbildiet uz jautājumu, kāpēc mēs iestājamies starptautiskās organizācijās, vienojamies par starptautiskiem līgumiem, kurus turpat ignorējam. Tieši otrādi, nevis mana, bet jūsu populisma vai demagoģijas dēļ. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Vītola kungs.

M.Vītols

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es tikai gribēju mazliet precizēt to, ko teica Leiškalna kungs, jo, ja šajā grupā tiešām ir tādi veidi, tādas preču grupas, kuras ražo Latvijā, piemēram, krūšturi, kurus ražo "Lauma", un mēs zinām, kādos ekonomiskos apstākļos pašreiz ir nonākusi šī ražošana, jo tajā tiek tieši samazināts strādājošo skaits. Tāpat arī cimdi, dvieļi, tās visas ir pozīcijas, kas tiek reāli ražotas Latvijā un skar arī vietējo ražotāju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā bija par to diskusija, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 14. —deputāta Leiškalna priekšlikumu —par muitas tarifu izmaiņām 62.preču grupai. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 9, atturas — 22. Nav pieņemts.

M.Vītols.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi 15.— deputāta Leiškalna priekšlikumu— par pārējiem gatavajiem tekstilizstrādājumiem, valkāto apģērbu un lietotajiem tekstilizstrādājumiem.

Sēdes vadītājs.

Tas ir dokumenta 32.lappusē, godātie kolēģi. Vai kādam ir iebildumi pret to, ka komisija atbalsta 15.— deputāta Leiškalna priekšlikumu par 63.preču grupu? Nav iebildumu. Pieņemts.

M.Vītols.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi 16.— deputāta Leiškalna priekšlikumu, kurš paredz samazināt ievedmuitu apaviem. Tātad dažāda veida apaviem.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt? Leiškalna kungs, tīras draudzības vārdā, lūdzu, runājiet! Nav redzams, bet lūdzu jums vārds!

K.Leiškalns.

(LC). Paldies, Čepāņa kungs, par draudzību! Es to pratīšu novērtēt.

Sēdes vadītājs.

Es ceru.

K. Leiškalns.

Tur nav ko šaubīties. Es draugus nekad neesmu aizmirsis. Bet tagad pie lietas. Kuriem no jums šeit, šajā zālē, šobrīd kājās ir Latvijā ražoti apavi ar ādas zoli? Kuram? Latvijā ražoti apavi ar ādas zoli? Viens, divi... Patiesībā atkal, ja mēs piekaramies tam, ko Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs nepateica un ko Finansu ministrija pēc būtības atbalsta, visus manus priekšlikumus, acīmredzot ir drusciņ bailes pateikt, ka viņa atbalsta, jo viņa zina, ko nozīmē straptautiski nolīgumi.

Tad par tiem pašiem "Laumas" krūšturiem. Un par tiem Latvijas, atvainojiet, gumijas zābakiem, kas arī ir ietverti šajā grupā. Šeit ir visi apavi. Kas notiek? Tikko mēs paceļam tarifu šeit, tā mums pretī paceļ tarifu tur. Un, ja tas "Laumas" krūšturis šobrīd Krievijā... Nu saka, ka Krievijā ir cits, haoss, kad tas izmainīsies, es domāju, ka krūšturi un reņģu rūpniecība necietīs gala rezultātā. Tās ir lietas, ko patērē plaši.

Tātad es vēlreiz gribu teikt: kas tad notiek, ja paceļ tarifus apaviem, tad mēs zaudējam tirgu, mūsu ražojumu, un es domāju, ka šī sieviešu apakšveļa un šie gumijas apavi ir ļoti konkurētspējīgi pasaules tirgū, ko labu laiku ražo Latvijā. Ja mēs paceļam tarifus, tur arī paceļ, un mūsu mantiņas kļūst nekonkurētspējīgas. Tāpēc jau mums ir vajadzīga dalība šajā pasaules tirgū. Es teicu "gumijas mantiņas", laikam jūs tāpēc smejaties. Kļūst nekonkurētspējīgas pasaules tirgū.

Kungi, es aicinu jūs atbalstīt šodien to, ko mēs atbalstīsim pēc mēneša vai diviem, vienalga! Pēc tā mirkļa, kad mēs ratificēsim attiecīgo nolīgumu. Es vairākkārt stāvējis uz šīs tribīnes un vienmēr esmu iebildis pret to, ka mēs līguma formā vienojamies ar visām pārējām pasaules valstīm un iekšējo likumu formā vienmēr tam it kā pretojamies. Neizliksimies labāki, nekā mēs esam! Vai būsim tik labi, cik mēs esam!

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš. Kolēģi! Mums tik labi gāja, un tagad pēkšņi esam iestrēguši.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Augsti godātais Prezidij! Visnotaļ ir jāatbalsta Leiškalna kunga priekšlikumi, jo daudzreiz tiešām šie viņa priekšlikumi ir ļoti loģiski, pamatoti, un sevišķi, kas ir smelti no partijas "Latvijas ceļš" pieredzes.

Varbūt, Krištopana kungs te radioraidījumā saukāja daudzus par muļķiem, nu varbūt, ka tā ir izrādījies, kā saka, vēlētāji ir izvēlējušies pareizo ceļu, "Latvijas ceļu", kuru joprojām min apavi ar itāļu, angļu, vācu un franču zolēm. Nu nav slikti! "Latvijas ceļš" ir sāpju ceļš daudziem, un katrā ziņā es domāju, ka, ja "Latvijas ceļš" ir iznīcinājis mūsu apavu ražotni, ne tikai zinātni: traumatoloģiju, ortopēdiju kā zinātni, lauksaimniecību, banku sistēmu un daudzus ieguldījumus apmēram 1 miljarda latu vērtībā. Es domāju, ka šoreiz Leiškalna kungs tiešām savu priekšlikumu ir veidojis no izrietošās situācijas, un es aicinu to atbalstīt. Balsojiet par Leiškalna kunga priekšlikumu! Par "Latvijas ceļa" priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā, Vītola kungs, vai vēlaties kaut ko teikt vai balsosim?

M.Vītols.

Balsosim.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 16. —deputāta Leiškalna priekšlikumu — par 64. preču grupas muitas tarifu izmaiņām. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 9, atturas — 16. Leiškalna kungs, apsveicu jūs ar uzvaru! Pieņemts.

M.Vītols.

17. priekšlikums ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kurš paredz samazināt ievedmuitu galvassegām— dažāda veida cepurēm, cepuru pusfabrikātiem, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Balsosim arī par šo priekšlikumu nr. 17. 65.preču grupa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret muitas tarifu izmaiņām šai preču grupai. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 3, atturas — 19. Atkal pieņemts.

M.Vītols.

Nākamo deputāta Leiškalna priekšlikumu, kas attiecas uz lietussargu, saulessargu ievedmuitas pazemināšanu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Īpaši sadaļā par pātagām un pletnēm. Pieņemts.

M.Vītols.

Nākamais deputāta Leiškalna priekšlikums attiecas uz preču grupu, kas skar apstrādātas spalvas, dūnas un to izstrādājumus no šiem materiāliem. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to neatbalstīja savā sēdē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Darīsim to. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 19.— deputāta Leiškalna priekšlikumu, 67. preču grupa. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 7, atturas — 19. Pieņemts.

M.Vītols.

Nākamā preču grupa ir tā, kas skar keramikas izstrādājumus. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Noņemu!")

Sēdes vadītājs.

Deputāts noņem priekšlikumu. Tātad tas netiek balsots un skatīts. Paldies!

M.Vītols.

Nākamā ir preču grupa, kura skar stiklu un stikla izstrādājumus, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāts prasa balsojumu, kā es saprotu. Kreituses kundze vēlējās runāt debatēs. Lūdzu!

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! No vienas puses, jau man būtu jāatbalsta Leiškalna kungs, jo viņš te visu laiku mēģina pamatot no zāles, ka tas esot par labu tiem, kas valkājot brilles. Bet es gribu teikt, ka mēs, tie briļļainie, kaut kā savāksim tos santīmus un arī latus un tās brilles nopirksim, jo, ja normāli cilvēks valkā, viņam tās nav vajadzīgas katru gadu jaunas vairāki pāri.

Bet es jūs tomēr aicinu iedziļināties vairāk visā šajā priekšlikumā un padomāt arī par to, kas notiek Līvānos, un arī par to, kā tur tiek pārprofilēta šobrīd ražošana, un arī par citām lietām, ne tikai par stikla traukiem. Es jūs ierosinu arī padomāt par to, kas notiek citās Latvijas rūpnīcās, un gribu jūs tomēr aicināt šoreiz ... (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Noņemu!")Nu re, paldies, Leiškalna kungs, ka jūs beidzot dzirdat, ko jums saka!

Sēdes vadītājs.

Priekšlikums ir noņemts un netiek apspriests. Paldies! Turpinām nākamo— 22. priekšlikumu!

M. Vītols.

22. priekšlikums ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kas paredz samazināt ievedmuitu nažiem, papīrnažiem, dažāda veida asmens pārklājumu, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt? (Starpsauiciens: "Balsot!") Lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 22. — deputāta Leiškalna priekšlikumu — samazināt ievedmuitu 82.preču grupai— karotēm un dakšiņām. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 17, atturas — 12. Pieņemts.

M.Vītols.

Nākamais ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kas paredz samazināt ievedmuitu elektriskajām mašīnām, dažādai sadzīves elektriskai aparatūrai, lampām un tā tālāk, mikroviļņu krāsnīm un visiem citiem šīs produkcijas veidiem. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta arī nākamo 24. —deputāta Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols.

Atbalstīts ir arī 25.— deputāta Leiškalna priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols.

Atbalstīts ir arī 26. — deputāta Leiškalna priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī to atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols.

27.priekšlikums skar izvedmuitas tarifus. Šeit Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi priekšlikumu saglabāt vēl divus gadus 1999. un 2000. gadā izvedmuitas 100% apmērā melnajiem metāllūžņiem.

Sēdes vadītājs.

Edvīns Inkēns vēlas runāt par šo jautājumu.

E.Inkēns

(LC). Cienījamie kolēģi! Es tikai skaidrības labad gribētu pateikt. Neatkarīgi no tā, kā mēs nobalsosim, muita uz robežas vienalga naudu iekasēs atbilstoši starptautiskajiem līgumiem, jo mūsu likumdošanas hierarhijā starptautiskie līgumi ir augstāki. Tātad es saku vēlreiz: neatkarīgi no tā, kā mēs nobalsosim.

Pie visa tā es piekrītu un personīgi uzskatu, ka ir pareizi, ka uz 1999.gadu paliek šī izvedmuita, bet tajā pašā laikā tā netiks vairs ņemta, tāpēc ka tā paredz Latvijas likumdošana.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs.

Alfreds Čepānis.

A.Čepānis

(DPS). Godātie kolēģi! Tā kā es esmu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, tad gribu mazliet pastāstīt, ka pirms kādiem septiņiem, astoņiem mēnešiem šajā komisijā, skatīdami šo jautājumu, pēc "Metalurga", Liepājas domes un citu iniciatīvas mēs nolēmām, ka izvedmuita melnajiem metāllūžņiem būtu samazināma, jo, kā jau te Inkēna kungs teica, tātad starptautiskie līgumi, kas šajā sakarībā Latvijai ir saistoši, ir augstāki par tiem. Tad valdības locekļi, kas piedalījās no Ekonomikas, Finansu un Ārlietu ministrijas, mūsu komisiju nomierināja, ka, lūk, pusgada laikā šī problēma tā vai citādi tiks atrisināta. Pagāja tas pusgads un mazliet vairāk, un atkal Liepājas dome un "Metalurgs" griezās Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ar šo pašu problēmu, un mēs šo jautājumu komisijā izskatījām, un, kā Vītola kungs tikko ziņoja, komisija to atbalstīja, pie tam diezgan vienprātīgi, jo valdība nebija savas saistības izpildījusi šajā jautājumā.

Es tādēļ, godātie kolēģi, piekrītu Inkēna kungam par to, ka starptautiskie līgumi ir augstāki par nacionālajiem, es lūdzu tomēr nobalsot par šo izvedmuitas tarifu saglabāšanu melnajiem metāllūžņiem vēl uz diviem gadiem, un, ja nu valdība kaut kādā veidā pratīs, nu šī jau noteikti vairs ne, bet nākamā, šo jautājumu atrisināt starptautiski pieņemtajās normās, tad katrā ziņā mēs šo jautājumu varēsim pārskatīt, atcelt, bet šobrīd es ļoti aicinu balsot par. Paldies!

M.Vītols

. Vai kāds iebilda pret šo?

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis .

Sēdes vadītājs.

Kolēģi! Iebildumu nav. Balsojumu neprasa. Arī Inkēna kungs neprasa. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols

. Visi priekšlikumi ir izskatīti, un es lūdzu nobalsot par šā likuma pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

M.Vītols

. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 24.oktobrim.

Sēdes vadītājs.

Līdz 24.oktobrim. Iebildumu kolēģiem nav. Esam vienojušies.

M.Vītols

. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais jautājums. Likumprojekts "Par Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju" . Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK). Paldies! Kolēģi, strādājam ar dokumentiem nr.4508 un nr.4508. Šeit Konvencijā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju bija ieviesusies tehniska kļūda. Un tagad dokumentā 4508a maina pirmo lapaspusi. Citādi ir viens Juridiskās komisijas priekšlikums 2.lapaspusē, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu par komisijas atzinumu par likumprojekta 6.panta tekstu, ko ir akceptējusi atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Paldies, tas ir pieņemts.

J.Sinka

. Paldies! Aicinu pieņemt šo projektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Sinkas kungs, nav otrais galīgais, ā, piedodiet, ir. Piedodiet! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 1, atturas — 3. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums, kolēģi, likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas Ministru kabineta nolīgumu par tirdzniecības kuģošanu" . Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK). Strādājam ar dokumentu nr.4509. Te ir viens Ārlietu komisijas priekšlikums — 3.pantu izteikt šādā redakcijā, kā parādīts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas ierosinājumam un priekšlikumam — izteikt likumprojekta 3.pantu jums iesniegtajā redakcijā? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

J.Sinka

. Lūdzu aicinu kolēģus pieņemt šo projektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 1, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Par Kioto 1973.gada 18.maija starptautisko konvenciju par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu" . Arī otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka. Lūdzu!

J.Sinka

(TB/LNNK). Strādājam ar dokumentu nr.4592. Mums ir divi redakcionāli precizējumi 1. un 2.pantā. Tātad — kā parādīts.

Sēdes vadītājs.

Kolēģi, vai piekrītat komisijas ierosinātajiem redakcionālajiem precizējumiem likumprojekta 1. un 2.pantā? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

J.Sinka

. Aicinu kolēģus pieņemt šo otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — nav. Likums pieņemts.

J.Sinka

. Ļoti pateicos!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! 10 deputāti ierosina izskatīt likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pēc darba kārtības 57.punkta, tas ir, tagad, jo viss liecina par to, ka zālē ir kvorums. Vai piekrītam? Vai apspriedīsim? Piekrītam. Nav iebildumu? Vakar, kā jūs atceraties, mēs to bijām spiesti izlaist kvoruma trūkuma dēļ. Bet nu lūdzu tad reģistrējamies kvorumam. Lūdzu deputātus visus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Nepieciešamais kvorums ir. Reģistrējušies 68 deputāti. Tātad nepieciešamais minimālais skaits ir 67. Izskatīt jautājumu par izmaiņām Latvijas Republikas Satversmē trešajā lasījumā mēs esam tiesīgi. Komisijas vārdā — vārds deputātam Ilmāram Bišeram. Lūdzu!

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentiem nr.4623 un nr.4623a. 1.priekšlikums ir deputāta Bartaševiča priekšlikums par 89.pantu, kur viņš ierosina papildināt šo pantu ar teikumu šādā redakcijā: "Latvijai saistošie starptautiskie līgumi darbojas tieši." Komisija neatbalstīja, jo tas ir ietverts citos likumos, komisija neatrada par nepieciešamu šo normu ietvert Satversmē.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 57, atturas — 8. Nav pieņemts.

I.Bišers

. Tālāk ir 2.priekšlikums. Un faktiski saistīts ar 3.priekšlikumu. 2.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ierosina papildināt 91.pantu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: "Tiesību un brīvību īstenošana notiek bez jebkādas diskriminācijas." Atbildīgā komisija ir principā atbalstījusi, tikai izteikusi nedaudz citādā redakcijā, kā tas ir redzams 3.priekšlikumā un 6.ailē.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas izdarītajām izmaiņām Satversmes 91.pantā? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

I.Bišers

. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikumi Satversmes 92.pantā ar priekšlikumiem nr.4., 5. un 6. Visus šos priekšlikumus Juridiskā komisija ir atbalstījusi un rezultātā panta teksts ir tāds, kādu jūs redzat 6.ailē.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Čerāns vēlas runāt. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Es lūdzu balsojumu par 5.priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs pieteikušies nav. Vai komisijas vārdā, Bišera kungs, vēlaties ko teikt?

I.Bišers

. Kā es saprotu, Čerāna kungs prasa balsojumu par 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Par 5.priekšlikumu. Paldies, godātie kolēģi!

I.Bišers

. Tas ir nevainības prezumpcijas princips, kas ir ietverts veselā rindā starptautisko konvenciju, un Juridiskais birojs ierosināja ietvert, un komisija atrada to par atbalstāmu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tātad par 4.priekšlikumu balsojumu neviens neprasa. To mēs varam pieņemt.

Par 5.priekšlikumu lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 5.priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts.

Vai par 6.priekšlikumu deputāti prasa balsojumu? Neprasa. Līdz ar to, kolēģi, vai varam vienoties, ka mēs akceptējam Latvijas Republikas Satversmes 92.panta redakciju? Paldies, pieņemts!

I.Bišers

. Tālāk ir nākošais priekšlikums pie 94.panta. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums nr.4, kurš ierosina izteikt 94.panta otro teikumu šādā redakcijā: "Nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi, kā tikai saskaņā ar likumu." Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti arī atbalsta? Paldies! Akceptējam Satversmes 94.panta tekstu. Pieņemts.

I.Bišers

. Tālāk ir priekšlikums, šeit, lūdzu, ņemiet vērā — izmantojiet dokumentu nr.4623a. Šeit ir Juridiskā biroja priekšlikums nr.8, kuru komisija nav atbalstījusi. Bet viņa ir izteikusi mazliet savādāka redakcijā ar savu 9.priekšlikumu un sadalījusi abus šos teikumus, ka valsts aizsargā cilvēka godu, cieņu, ir aizliegta spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku, un nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēku cieņu pazemojošam sodam.

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis vēlas runāt. Lūdzu! Valdmaņa kungs, vai četrās minūtēs iekļausieties? Lūdzu!

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome! Kolēģi Saeimā! Tauta! Mēs tagad pieņemsim, un arī es balsošu par visiem šiem patīkamajiem vārdiem, ka nedrīkst nevienu pakļaut nežēlīgam sodam. Bet es jums Saeimā lūgtu padomāt, kas tad var būt nežēlīgāks sods, kā likt kādam audzināt bērnu par tām naudām, ko mēs atļaujam? Kas varētu būt nežēlīgāks, kā sods likt dzīvot ražīgu dzīves beigu ar tādām pensijām, kā mēs uzspiežam pensionāriem? Bet šeit aiz muguras man augstie kungi, partijas pirmie sekretāri saka: "Beidz, beidz!" Bet skat, tautai tās sāpes ir īstas. Un kāpēc mēs tagad, spiezdami to pogu, nevarētu klusi lūgt, lai mēs patiešām tā dzīvotu, ka nebūtu tāds sods, tāda nasta, tāda nekaunība, bezcieņa uzlikta mūsu tautai, kas ir tagad. Sods tautai nāk tāpēc, ka viņa balsoja tā, kā viņa ir balsojusi. Beidzamo reizi, iepriekš beidzamo reizi, un varbūt arī, kā viņi balsoja šoreiz. Es ceru, ka tā nebūs. Kad nākošā Saeima rūpēsies par savu tautu. Bet tas sods, tā nežēlība, ko mēs esam viņiem uzlikuši, skaties, kā Čevera kungs rāda un saka: "Pietiek!" Viņam jau nekā netrūkst. Kāp nost! Man ir žēl, ka mēs tik nežēlīgi pret mūsu tautu izturamies. Man ir žēl, ka tautai ir tik smaga nasta un sods uzlikts. Un man ir žēl, ka ir tādi, kas šeit sēž un saka: "Kāp nost un nedomā par to!" Atbalstīsim smukos vārdus, bet darīsim to, patiešām cerēdami, ka tie piepildīsies.

Sēdes vadītājs.

Tā kā iebildumu Valdmaņa kunga saturīgajā runā nebija, vai kāds cits deputāts iebilst par atbildīgās komisijas priekšlikumiem nr.8 un nr.9, kuri akceptē Latvijas Republikas Satversmes 95.panta tekstu? Neiebilst. Paldies! Panta teksts akceptēts.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Pieci deputāti lūdz turpināt līdz Satversmes grozījumu izskatīšanai. Vajag balsot? Nevajag. Pieņemam. Turpiniet!

I.Bišers

(DPS). Nākošais ir deputāta Jirgena priekšlikums pie Satversmes 98.panta, kur viņš lūdz mainīt šī panta redakciju. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 10.priekšlikumu? Lūdzu balsot!

I.Bišers

. Ja lūdz balsot, tad es vienīgi gribu norādīt, ka Ministru kabinets ar Krasta kungu... komisijas vārdā, ka Ministru kabinets ir gājis un spēris vēl šodien soli tālāk, un mums ir iesniegts Saeimā likumprojekts, kurš, runājot pat par bezvalstniekiem, bezvalstnieku likumā paredz, ka arī tiem, kuriem ir domicils šeit, var izbraukt un atgriezties Latvijā. Un šeit Jirgena kunga priekšlikums ir vērsts pret personām, kurām ir Latvijas pase.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam deputāta Jirgena priekšlikumu par 98. panta redakciju. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret— 40, atturas — 16. Nav pieņemts.

I.Bišers

. Vienpadsmitais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ierosina aizstāt vārdu "ārzemēs" ar vārdiem "ārpus Latvijas". Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu par to nav. Pieņemts.

I.Bišers

. 12. priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums — ierosina vārdu "pilsoņus" aizstāt ar vārdu "pilsoni" vienskaitlī.

Sēdes vadītājs.

Arī to deputāti atbalsta. Pieņemts.

I.Bišers

. Tālāk ir 13. — deputāta Nagļa priekšlikums. Šeit es esmu spiests aizrādīt, ka ir 5. ailē kļūdaini ierakstīts, ka komisija nav atbalstījusi. Komisija to ir atbalstījusi daļēji. Kā redzat, otrais teikums ir tieši Nagļa kunga redakcijā... Nagļa kunga priekšlikums ir pieņemts, bet tikai citā redakcijā. Bet tādā redakcijā, kā to liek priekšā komisija, bet pēc būtības tas ir pieņemts. Tā ka tas ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Valdmanis runās.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Valdmani, dodiet mieru... jā... Man viesojās šodien Saeimā bīskaps no brīvās Pareizticīgās baznīcas Latvijā. Pirms komunisti pārņēma šo zemi, visi pareizticīgie Latvijā bija pakļauti tieši Konstantinopolei, bet to latviešu vadītāju nomušīja, un komunisti iesūtīja savus pārstāvjus, un Latvijas Pareizticīgā baznīca tika pakļauta tieši Maskavai. Tagad Latvija it kā esot brīva. Bet brīvo Pareizticīgo baznīcu mēs negribam kaut kādīgi reģistrēt Latvijā. Tā jau no 1992. gada atkārtoti lūdz, lai viņus reģistrē. Bīskaps ir atnācis pie manīm un rāda, ka viņš ir atzīts Konstantinopolē, viņš ir atzīts pat Krievijā, bet viņu vienpadsmit draudzes Latvijā nav reģistrētas. Tās pārkāpj likumu, kad laulā, tās pārkāpj likumu, kad apbedī, un šitā baznīca, kas ir stāvējusi tikpat ilgi, kā visas vecākās kristīgās tradīcijas, nedrīkst Latvijā pastāvēt.

Un mēs šeit atkal balsosim svētus vārdus, ka ir Latvijā reliģiskā brīvība, un tanī pašā laikā mūsu Valsts prezidents, mūsu Tieslietu ministrija un citi dara visu, lai pakļautu Pareizticīgo baznīcu Latvijā Maskavai un ne Konstantinopolei. Kādi pakalpiņi tad mēs šeit esam? Maskavas pakalpiņi? Kāpēc nedrīkstētu tie, kas grib, tie pareizticīgie pakļauties tieši Konstantinopolei? Kāpēc viņiem ir jāiet caur Maskavu? Un kur tad tiek aizstāvētas šo vienpadsmit draudžu tiesības uz reliģisko brīvību? Ka viņi iet pasaulē atzītā baznīcā nelegāli, ka viņiem ir jābūt katakombu baznīca. Tāda, kāda viņiem bija tad, kad komunisti valdīja Krievijā un valdīja Latvijā. Bet viņi no katakombām ir iznākuši, viņi tagad atklāti pulcējas, lai lūgtu Dievu, bet mūsu zemē viņi to dara nelegāli. Brīvā, neatkarīgā Latvijā. Tāpēc, ka viņi nav pakļauti pirmajiem sekretāriem un Maskavai. Viņi atklāti saka, ka viņi nav ar mieru iet pie čekas aģentiem nolūgt savus grēkus. Ka viņi ir pret komunistiem cīnījušies visu savu dzīvi un ka viņi grib iet tieši uz Konstantinopoli un negrib iet caur Maskavu. Bet kas mums kait šeit Saeimā? Es nākšu lūgt jūsu parakstus un iet uz Satversmes tiesu... Tad es gribētu, lai Satversmes tiesa saprot, ka mēs šeit, balsojot par reliģisko brīvību, balsojam arī par brīvo Pareizticīgo baznīcu tiesību pastāvēt Latvijā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinātu šos visus priekšlikumus, sākot no 13. līdz 17., noraidīt, jo otrajā lasījumā pieņemtā redakcija, man liekas, ir vislabākā un visietilpīgākā. Jo tiesības — ikvienam ir tiesības uz domas brīvību. Man šķiet, ka mēs nevaram šīs tiesības... valsts nevar garantēt uz domas brīvību, un pirmajā redakcijā vēl labāk tas skan: valsts atzīst domas brīvību, un tā tālāk. Tā ka es aicinātu pieturēties pie otrā lasījumā pieņemtā teksta.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Godātie deputāti! Tikai mazs paskaidrojums Valdmaņa kungam. Šī problēma ar brīvo Pareizticīgo baznīcu tiešām pastāv, bet jautājums jau ir par, vai viņi spēj pierādīt to, ka viņi tiešām grib ar šo Konstantinopoli saistīties, un vai tiešām šī Konstantinopole viņu atzīst. Bet jebkurā gadījumā tas ir jautājums, kas ir risināms Reliģisko organizāciju likumā un nevis šeit Satversmes līmenī. Tā kā es domāju, ka Satversmes līmenī... Un jebkurā gadījumā, teiksim, šajā deputāta Nagļa priekšlikumā šeit nav šī problēma. Teiksim, vēl par dažiem jautājumiem mēs varētu runāt arī šajā pantā, un es domāju, ka Vidiņa kungam vismaz daļēji ir taisnība attiecībā uz priekšlikumu par to, ka valsts atzīst domas un reliģiskās pārliecības brīvību, bet to mēs varētu lemt tālāk. Bet es domāju, ka Valdmaņa kungs mazliet šeit citu problēmu ir ienesis iekšā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis — otro reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, Saeima un tauta! Viens no latviešu smagākajiem upuriem tad, kad komunisti pārņēma mūsu valsti, bija, kad arhibīskapu Pommeru Baltezerā nogalināja ar lielu daļu no viņa mācītājiem. Un šitā pretenzija, ka varbūt viņi... tā brīvā Pareizticīgo baznīca, kas ir Latvijā, ka viņa varbūt nav Konstantinopolē atzīta, ir pilnīgs bleķis, jo tas pats bīskaps, kas valda pār Latvijas vienpadsmit draudzēm, valda arī pār kādām divdesmit draudzēm Krievijā. Un Krievijā, pašā Krievijā šo brīvo Pareizticīgo baznīcu atzīst, bet Latvijā nē. Mēs spiežam, ka tie, kas ir Latvijā, ka viņiem ir visiem jāpakļaujas Maskavas patriarham, jāpakļaujas tiem čekistiem, kas nogalināja arhibīskapu Pommeru un visus viņa vadošos kadrus. Un pārņēma to baznīcu, lai viņa būtu Maskavas pakļautībā. Un mēs šeit sēžam it kā atbrīvotā Latvijā, un mēs šitādu nekaunību pieļaujam. Tur nav itin nekādu strīdu, iespējams. Arhibīskaps Viktors ir atzīts no Konstantinopoles, viņš ir atzīts pat Maskavā, bet viņš nav atzīts Latvijā, mūsu brīvajā Latvijā. Mūsu Latvija ir komunistiskāka nekā Krievija šodien. Un mēs nedrīkstētu pieļaut šito turpinājumu. Saprotat, ko mēs balsojam. Mēs balsojam par to, ka ir visiem atļauta brīva reliģijas izvēle, un šī ir nopietna reliģija — pareizticīgā reliģija, un Latvijā ir tradīcija, ka tā ir brīva un pakļaujas Konstantinopolei, ne Maskavai. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Bišera kungs.

I.Bišers.

Lūdzu izšķirt jautājumu balsojot!

Sēdes vadītājs.

Tātad deputāts Vidiņš pieprasīja balsot par katru no šiem te pieciem priekšlikumiem. Tā arī darīsim. Par deputāta Nagļa priekšlikumu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot! Komisija nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 21, atturas — 37. Nav pieņemts. Par Juridiskā biroja priekšlikumu...

I.Bišers.

Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

... izteikt 99. panta pirmo teikumu šādā redakcijā. Tekstu redzat. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret— 6, atturas — 7. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir deputāta...

Sēdes vadītājs.

Par 15. ...

I.Bišers.

... un arī par 16., par cik viņi abi ir pilnīgi analogi.

Sēdes vadītājs.

Nē, nav analogi.

I.Bišers.

Jā....

Sēdes vadītājs.

Par 15.priekšlikumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi! Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 39, atturas — 29. Nav pieņemts.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 16. priekšlikumu. Komisija arī to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 39, atturas — 31. Arī nav pieņemts.

Un par 17. — komisijas priekšlikumu.

I.Bišers.

Tas pēc būtības ir deputāta Nagļa priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam 17. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 2, atturas — 6. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk 18. ir Juridiskā biroja priekšlikums pie 100. panta, kuru komisija ir atbalstījusi daļēji un izteikusi šo pantu tādā redakcijā, kā jūs redzat 6. ailē.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi par komisijas atzinumu, un vai deputāti akceptē Latvijas Republikas Satversmes 100. panta tekstu? Paldies! Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir 20. priekšlikums — deputāta Bartaševiča priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu par deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Komisija to tātad nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret— 56, atturas — 11. Nav pieņemts.

I.Bišers.

21. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kura ierosinājusi izslēgt vienu vārdu "pilntiesīga" un, protams, atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

I.Bišers.

Un 22. arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ierosina papildināt ar dažiem vārdiem šī panta tekstu.

Sēdes vadītājs.

Vai kolēģi tādā gadījumā piekrīt Latvijas Republikas Satversmes 101. panta tekstam? Pieņemts. Paldies!

I.Bišers.

Tālāk ir 23. — deputāta Jirgena priekšlikums, kurš grib izteikt 102. pantu īsākā redakcijā, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Aigars Jirgens runās par savu priekšlikumu. Lūdzu!

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Mana priekšlikuma būtība ir neizcelt Latvijas Republikas Satversmē vienas sabiedriskās organizācijas iepretī citām sabiedriskām organizācijām un neminēt atsevišķi divas grupas no šīm sabiedriskām organizācijām, tas ir, biedrības un politiskās partijas. Ja ir teksts, kam ir tiesības apvienoties sabiedriskās organizācijās, tas vienlīdz attiecas gan uz biedrībām, gan uz politiskām partijām, gan uz reliģiskām, gan uz jebkura cita veida sabiedriskām organizācijām. Un līdz ar to es lūdzu balsot un atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Bišera kungs.

I.Bišers

(DPS). Komisija atstāj vārdu "biedrība", jo tas ir saistīts ar starptautisko principu — vienošanās brīvība, un tāpēc mēs atstājam šo vārdu, akcentējot šo vienošanās brīdi, kas attiecas uz politiskām partijām, ir dažas domas, ka turpmāk varētu tikt izdots speciāls likums par politiskām partijām, kurš izdalītu no sabiedriskām organizācijām kā īpašu organizāciju, un tāpēc komisija nolēma atstāt šajā tekstā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 23. — deputāta Jirgena priekšlikumu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 23, atturas — 32. Nav pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir 24. — deputātes Rugātes priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par deputātes Rugātes 24.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts komisijas viedoklis.

I.Bišers.

25.priekšlikums ir deputāta Jirgena priekšlikums pie 104.panta, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt Latvijas Republikas Satversmes 104.panta tekstam? Piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers.

26.priekšlikums ir deputāta Jirgena priekšlikums pie 105.panta, kuru komisija ir atbalstījusi tikai daļēji, mazliet citādākā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

I.Bišers.

27.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

I.Bišers.

28.un 29.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns vēlas runāt.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es aicinu šo 28.priekšlikumu neatbalstīt, tādējādi lai mums paliktu Satversmes tekstā norma, ka īpašums uzliek pienākumus, jo patiesībā šis 28.priekšlikums ir tieši tāds, kas šos vārdus izslēdz no Satversmes projekta teksta. Es aicinātu neatbalstīt, tādēļ atbalstot to, lai Satversmē paliek mums vārdi, ka īpašums uzliek pienākumus, un pēc tam seko tas... un to nevar izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā, Bišera kungs, vai vēlaties ko piebilst?

I.Bišers.

Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim 29.priekšlikumu. 28.priekšlikumu, atvainojos. Komisija to ir atbalstījusi. 28.priekšlikums — izteikt 105.panta otro teikumu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 3, atturas — 19. Pieņemts.

I.Bišers.

Par 29.priekšlikumu iebildumu nebija, cik es sapratu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu, un vai tādā gadījumā deputāti piekrīt Latvijas Republikas Satversmes 105.panta redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir priekšlikumi pie 108.panta. Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt pantu jaunā redakcijā, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers.

Te faktiski laikam vispirms bija jāizskata deputāta Jurdža priekšlikums, ko viņš gan ir iesniedzis kā parlamentārais sekretārs, kuru komisija neatbalstīja un kurš vairāk atšķirās no komisijas ieteiktā teksta.

Sēdes vadītājs.

Paldies, kolēģi. Vai varam akceptēt Satversmes 108.panta tekstu? Paldies! Pieņemts.

I.Bišers.

109.panta teksts ir deputāta Jurdža priekšlikums, atvainojiet, parlamentārā sekretāra Jurdža priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Roberts Jurdžs runās par savu 32.priekšlikumu.

R.Jurdžs

(Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šis priekšlikums radies sakarā ar to, ka mēs sakārtojam savu sistēmu, sociālās aizsardzības sistēmu, tā mēs to esam arī nosaukuši. Un šī sociālās aizsardzības sistēma tad iedalās — sociālā palīdzība un sociālā drošība, kur ir attiecīgi likumi Latvijas Republikā. Sociālā drošība atkal iedalās: apdrošināšana, veselība, ģimenes pabalsti. Šāda sistēma tiek veidota, un mēs atrodam šos pareizos terminus, lai mēs pareizi saprastu, par ko mēs runājam. Un te mums iezogas dažas kļūdas, kas nāk varbūt no Austrumiem, ka agrāk bija nodrošinājums "obespečeņije". Tagad mēs esam pielāgojuši Eiropas normām šos terminus, un mums pamatā ir sociālā aizsardzība. Mums ir palicis tikai sociālā nodrošinājuma pabalsts, tas ir pabalsts, kas ir apakšējais līmenis, par ko cilvēks nedrīkst saņemt mazāk, teiksim, uz šo brīdi sociālā nodrošinājuma pabalsts ir 30 lati. Un tāpēc ministrija ierosina arī izteikt šo pantu kā jumta likumu, ka ir sociālās aizsardzības sistēma attiecīgi ar visiem pieņemtiem likumiem, ar likumiem, kas darbojas šajā Latvijas Republikā — gan sociālā palīdzība, ko mēs vakar, teiksim, izskatījām, gan Pensiju likums, kas ietver dažādus apdrošinājumu veidus, gan arī bezdarba jautājumi, tā ka mēs vienkārši ierosinām, lai mēs nosakām vienā frāzē, ka mūsu sociālās aizsardzības sistēma atbilstoši likumiem darbojas, jo, ieliekot vārdu "sociālais nodrošinājums", mēs atspoguļojam tikai kaut kādu vienu šauru pabalsta veidu un neatspoguļojam visu sistēmu. Tā ka es aicinu balsot par manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Es aicinātu tomēr Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Jurdža kunga iniciatīvu šoreiz neatbalstīt, jo Satversmē tā ir vispārējā norma, bet Jurdža kungs, kad iekļauj savos visos priekšlikumos kā sakarā ar likumu, tātad viņš paliek zem Satversmes likuma normas, līdz ar to pieņemsim tādu varbūtību, ka kāds likums netiek pieņemts vai tas neeksistē, līdz ar to notiek normu sašaurinājums. Tādēļ es aicinātu atstāt iepriekšējā redakcijā un nepieņemt šo Labklājības ministrijas iniciatīvu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Bišera kungs.

I.Bišers

(DPS). Komisija šajā jautājumā pieturējās pie tās terminoloģijas, kas mums līdz šim ir starptautisko cilvēktiesību dokumentu tulkojumos. Es neesmu tik stiprs angļu valodā, lai varētu izteikt, vai tas ir pareizi vai nepareizi, bet komisija katrā ziņā pieturējās pie šī.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 32. — Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Jurdža priekšlikumu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 28, atturas — 23. Nav pieņemts.

I.Bišers.

Nākamais 33.priekšlikums ir Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Jurdža kunga priekšlikums, kurš ierosina izteikt 111.pantu jaunā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi. Šāds...

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, nepārtrauciet ziņotāju!

I.Bišers.

Labi, nē, ja Jurdža kungs neuztur, tad man vairāk nav ko runāt.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 33.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts komisijas viedoklis.

I.Bišers.

34.priekšlikums ir deputāta Bartaševiča kunga priekšlikums pie 112.panta, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt? Deputāts Bartaševičs lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam 34. — deputāta Bartaševiča priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 58, atturas — 12. Nav pieņemts.

I.Bišers.

35.ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt Latvijas Republikas Satversmes pašreizējā 112.panta redakcijai, kādu to ir akceptējusi komisija? Piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers.

Juridiskā biroja 36.priekšlikums — izslēgt 116.pantu, kas ir saistīts ar to, ka mēs attiecīgo normu esam pārnesuši jau šīs daļas sākumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt svītrot Latvijas Republikas Satversmes 116.pantu? Piekrīt. Pieņemts.

I.Bišers.

Pēdējie trīs priekšlikumi ir Juridiskā biroja priekšlikumi pie 117.panta. Pirmais priekšlikums ir izslēgt 117.pantā vārdus "94. un 99.pantā". Komisija visus šos priekšlikumus ir atbalstījusi, un, ja nav iebildumu, tad mēs varētu nobalsot par to redakciju, kas ir 116.panta 6.ailē.

Sēdes vadītājs.

Aigars Jirgens runās. Lūdzu!

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Diemžēl mēs nevaram atbalstīt 38.priekšlikumu, un es lūdzu deputātus iedziļināties šajā tekstā, kas te ir uzrakstīts, un teksts ir pilnīgi absurds. Ja vārda "un" vietā būtu vārds "ja", tad to priekšlikumu varētu atbalstīt, bet šādu izmaiņu mēs izdarīt nevaram, jo tas te nav uzrakstīts, un tagad vienkārši pēc dzirdes balsot kaut kādu citu redakciju mēs arī nedrīkstam saskaņā ar Kārtības rulli. Pēc tā, kas ir uzrakstīts šobrīd 116.pantā, iznāk, ka ir nepieciešams ierobežot grupu personu tiesības, kas noteiktas attiecīgajos Satversmes pantos, ka tas ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības un tā tālāk. Tad mēs apriori pasakām, ka šīs tiesības, ko mēs iepriekš garantējām, tiks ierobežotas. Es domāju, ka šādā redakcijā šo 116.pantu nevar atbalstīt. Var pieņemt 37.un 39.Juridiskā biroja priekšlikumu, bet par 38.es lūdzu balsot un lūdzu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Bišera kungs.

I.Bišers

(DPS). Ir jāatzīst, ka šeit ir iezagusies gramatiska kļūda, jo tur vajadzēja būt "un, ja", un kaut kādā stadijā tas "ja" ir pazudis. Es domāju, ka to varbūt mēs varam atļaut novērst pie gramatiskās rediģēšanas.

Sēdes vadītājs.

Tātad, kolēģi, vai jūs piekrītat 37. priekšlikumam, ko ir izteicis Juridiskais birojs un akceptējusi atbildīgā komisija? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

Jirgena kungs ierosināja balsot par 38. priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par 38.priekšlikumu! Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 18, atturas — 18. Nav pieņemts. Un par 39.priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

I.Bišers.

Tādā gadījumā visi priekšlikumi ir pieņemti, un es lūdzu nobalsot par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē"! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 5. Grozījumi Satversmē ir pieņemti. (Aplausi.)

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Tā kā nav neviena cita no manis pa labi, tad, Amerika kungs, varbūt jūs varētu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Ameriks

(Saeimas priekšsēdētāja biedrs). Nav reģistrējušies: Urbanovičs, Jurkāns, Krastiņš, Sinka, Tomašūns, Marjaša, Kristovskis, Bērziņš, Zunda, Tenis, Boka, Bāns, Kalnbērzs, Kušnere, Liepa, Grinovskis, Putniņš, Apalups, Zīle, Rudzītis.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 14.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Atgriežamies pie prozaiskākām lietām. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par cukuru"" . Bet katram gadījumam reģistrēsimies kvorumam. Katrs savas darbības radiusā.

Leiškalna kungs, jūs pārsniedzat savas pilnvaras! Lūdzu rezultātu! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par cukuru"". Otrais lasījums. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Rāzna.

J.Rāzna

(DP, KDS, LZP). Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Mūsu izskatāmais dokuments ir nr. 4597. Mēs izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par cukuru"" otrajā lasījumā. 1.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par likumprojekta nosaukumu. Komisija to ir atbalstījusi, protams.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī neiebilst. Pieņemts.

J.Rāzna.

2.priekšlikums arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums par likumprojekta ievaddaļu. Komisija arī to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Rāzna.

3.priekšlikums ir deputāta Roberta Dilbas priekšlikums par 3.pantu, ko komisija ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par deputāta Dilbas ierosinājumu un arī par 4.priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. Komisijas viedoklis tiek akceptēts. Paldies!

J.Rāzna.

5.priekšlikums arī ir Roberta Dilbas priekšlikums — izslēgt 5.pantu, ko komisija ir atbalstījusi, jo šī norma ir iestrādāta 3.pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta līdzšinējo 5.pantu. Paldies! Pieņemts.

J.Rāzna.

6.priekšlikums arī ir Roberta Dilbas priekšlikums, kurš ir par 8.pantu, ko komisija daļēji atbalstījusi un ietvērusi 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 6.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Rāzna.

7.priekšlikums ir deputātu Jurkāna, Bāna un Rāznas priekšlikums par 8.pantu. Komisija to redakcionāli ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Līdz ar to deputāti piekrīt likumprojekta 8.panta redakcijai, kādu to ir akceptējusi komisija. Pieņemts.

J.Rāzna.

8.priekšlikums ir deputāta Dilbas priekšlikums par 9.panta redakciju, ko komisija ir daļēji atbalstījusi un ietvērusi 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 8. un 9.priekšlikumu, līdz ar to likumprojekta 9.panta redakciju. Pieņemts.

J.Rāzna.

10.priekšlikums ir Roberta Dilbas priekšlikums. Tas izteic 10.pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam un līdz ar to akceptē 10.panta pirmās un otrās daļas redakciju. Pieņemts.

J.Rāzna.

11.priekšlikums arī ir deputāta Dilbas priekšlikums — izteikt 11.pantu jaunā redakcijā. Arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 11.panta redakcijai. Pieņemts.

J.Rāzna.

12.priekšlikums ir deputāta Jurkāna un Jāņa Rāznas priekšlikums — papildināt likuma trešo nodaļu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt... Atvainojiet! Māris Vītols vēlas runāt. Lūdzu, Vītola kungs!

M.Vītols

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Lūdzu iedziļināties, cik mēs šeit esam zālē, šajā priekšlikumā, jo tas ir ļoti būtisks, un tas ietekmē Latvijas ražotāju, pašmāju uzņēmēju situāciju attiecībā uz cukuru, kuru izmanto saldumu ražotāji. Ko piedāvā šis priekšlikums? Šis priekšlikums piedāvā aplikt importēto cukuru un cukura ražošanu ar akcīzes nodokli.

Pirmām kārtām jāsaka, ka šis likums nevar būt tas, kurš regulē nodokļu likumdošanas normas. Nodokļu likumdošanas normas regulē citi likumi. Tas ir nodevu likums un attiecīgi akcīzes nodokļu likums. Tātad vispirms vajadzētu izdarīt izmaiņas šajos likumos. Tas ir no likumdošanas loģikas.

Otrkārt, pēc būtības. Kādas sekas varētu izraisīt šis jauninājums, ka cukurs un cukura ražošana tiktu aplikta ar akcīzes nodokli? Pirmkārt, tas sadārdzinātu saldumu ražotāju produkciju, sadārdzinātu visu to produkciju, kur kā izejviela tiek izmantots cukurs. Šeit nav runa tikai par lielajiem pašmāju uzņēmumiem, tādiem kā "Staburadze", tādiem kā "Laima", kuri nodarbina simtiem cilvēku, par to, ka viņu produkcija sadārdzināsies, viņu produkcija kļūs mazāk konkurētspējīga. Šeit ir runa par tūkstošiem konditorejas uzņēmumiem visā valstī, kuri izmanto cukuru kā izejvielu savas produkcijas ražošanai. Faktiski sekas ir tādas, ka, pirmkārt, samazināsies šo produkciju konkurētspēja iekšējā tirgū.

Otrkārt, samazināsies arī lielo uzņēmumu eksporta potenciāls, iespēja eksportēt uz citiem tirgiem par konkurētspējīgām cenām. Es aicinu noraidīt šo bezatbildīgo priekšlikumu un aizstāvēt, konkrēti — aizstāvēt savus uzņēmējus. Ne tikai lielos, bet arī ļoti daudzus mazos un vidējos uzņēmējus.

Sēdes vadītājs.

Edgars Bāns.

E.Bāns

(DPS). Godātie deputāti! Ja nu kāds bezatbildīgi runā, tad tas ir Vītola kungs. Pavērosim, kas tad notiek cukura ražošanā. Sākot no 1995.gada, cukura ražošana ir palielinājusies divas reizes. Pašreiz mēs saražojam 60 000 tonnu pašmāju cukura un patērējam apmēram tuvu pie 80 000 tonnām. Tātad varam ar savu cukuru jau tuvākajos gados nodrošināt valsti.

Bet, ievedot balto cukuru bez muitas un bez PV nodokļa un neapliekot ar akcīzes nodokli ražotāju, tieši ar akcīzes nodokli, šie daži santīmi, kas ir paredzēti aplikt, iztaisa apmēram 1,6 miljonus. Ir paredzēts radīt cukura nozares rekonstrukcijas vai modernizācijas fondu gan saldumu ražotājiem, gan rūpniecībai apmaksāt šo zaudējumu, ko viņi cietīs, samaksājot akcīzes nodokli. Akcīzes nodoklis cukuram nav vērsts uz to, lai samazinātu ražošanu, bet gan lai modernizētu cukura rūpnīcas, jo viņiem līdzekļu nepietiek modernizācijai. Jāsaka, ka cukura nozarē rūpnīcas un zemnieki vistuvāk sadarbojas, vislabāk sadarbojas. Šeit ir abpusēja ieinteresētība. Šo jautājumu izvirzīja cukura ražotāji pavasarī Jelgavā, cukurbiešu audzētāji, cukurbiešu audzētāju un pārstrādātāju asociācija, arī Ābeles kungs tur bija, var pārbaudīt manu ziņojumu. Nolēma, ka šis jautājums ir jāvirza. Ja ne, tad tuvākajos gados cukura rūpniecība ieies stagnācijas periodā un attīstīties nevarēs. Galu galā cukurs jau nav tā prece, kur visiem spēkiem ir, kā teikt, jāveicina tā ievešana no ārzemēm, jo starpība, no ārzemēm ievedot balto cukuru un patērējot pašmāju cukuru, ir apmēram uz 50 latiem starpība cenā.

Bez šaubām, ja ieved pārstrādāšanai un izved, to varētu pieļaut, bet kur tad ... Es esmu apzvanījis cukura rūpnīcas. Mūsu saldumu ražotāji nav pirkuši mūsu pašražoto cukuru. Tātad Latvijā nevarēja būt neviena konfekte, neviena kūka, neviens saldais pīrāgs. No kurienes tad tie rodas? Tikai no importētā cukura. Es domāju, ka tā ir nepelnīta peļņa, un tā nav pieļaujama.

Attiecībā uz likumdošanu. Tas ir pēc būtības. Uz likumdošanu mēs trešajā lasījumā pārejas noteikumos varam ierakstīt, ka tas stājas spēkā vienlaikus ar izmaiņām Likumā par nodokļiem un nodevām. Tas ir jāparedz. Tā ka es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Tās nav subjektīvas intereses, bet tās ir visas Latvijas patērētāju intereses.

Sēdes vadītājs.

Māris Vītols — otro reizi.

M.Vītols

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es piekrītu Bāna kungam — cienījamam deputātam tajā pozīcijā, ka situācija cukura ražošanas sfērā ir tiešām izveidojusies pietiekami traģiska, ka ir nepieciešamas tiešām investīcijas cukura ražošanā, bet tas veids, kā to risināt, nav, apliekot cukuru un nosakot cukuram akcīzes nodokli.

Es piekrītu, ka šeit ir problēmas, un konkrēti ar trim cukurfabrikām valstī. Tas, par ko Bāna kungs iestājas un par ko iestājas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, atbalstot šo priekšlikumu, ir cukuraudzētāji, protams, zemnieki un cukura fabrikas, kas to pārstrādā, kurām ir vajadzīgas investīcijas šo fabriku modernizēšanai. Arī tehnoloģijai.

Bet, no otras puses, ir tūkstošiem cilvēku, kuri ir nodarbināti saldumu ražošanā Latvijā, ieskaitot konditorejas uzņēmumus. Šeit nav runa par vienu vai diviem lielajiem uzņēmumiem, bet veselu nozari. Šeit ir jāatrod līdzsvars starp šīm lietām, jo Bāna kungs nepareizi minēja attiecībā pret lielajiem uzņēmējiem, tiešām lielākā daļa produkcijas tiek eksportēta. Latvijā saražotā produkcija, piemēram, "Laimas" lielākā daļa produkcijas, kas ir saražota Latvijā, tiek eksportēta, un importētais cukurs tiek izmantots tieši eksporta produkcijas ražošanai.

Mēs varētu nākotnē, kas īstenībā būtu vajadzīgs, ka tiešie nodokļi, kas tiek samaksāti kā akcīze un muita par izejvielām, no kurām tiek ražota eksporta produkcija, eksportējot šo preci, tiek atgriezti. Tas šobrīd nav. Jau uz šīs pozīcijas vien principā mūsu produkcija ārējā tirgū kļūs nekonkurētspējīga, tāpēc es vienkārši aicinu atrast šeit normālu kompromisu, kas vienādi aizstāvētu gan mūsu saldumu ražotājus, gan atbalstītu cukura ražotājus. Šeit es redzu pagaidām tikai vienas intereses — cukura fabriku lobiju intereses.

Sēdes vadītājs.

Roberts Dilba.

R.Dilba

(LZS). Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Jā, šis jautājums attiecībā gan uz cukurbiešu audzētājiem, gan uz cukurbiešu pārstrādātājiem un vispār uz visiem tiem, kas nodarbojas ar saldumu ražošanu, ir jāskata un jāvērtē kompleksi. Nenoliedzami.

Bet viens ir tas, ka līdz šim šis jautājums netika tā nopietni risināts. Gan cukurbiešu pārstrādātājiem, gan arī saldumu ražotājiem būtībā no šā akcīzes nodokļa jeb šiem ieņēmumiem ir tālāk izveidotais fonds. Noteikti ir jānovirza šie līdzekļi gan cukurbiešu pārstrādātājiem, gan arī saldumu ražotājiem. Tā kā šeit ir šis priekšlikums, vismaz viens solis pretī tam, ka visiem tiem, kas nodarbojas gan ar pārstrādi, gan cukura ražošanu, gan arī visiem būtībā tiem produktiem, kas ievesti Latvijā ar cukura lielāku vai mazāku sastāvu, tiem visiem būtu jāmaksā akcīzes nodoklis. Tas kopumā varētu veidot šo fondu jeb šos līdzekļus, kurus tālāk būtu jānovirza ražotājiem vai pārstrādātājiem attīstībai. Tātad šis ir pirmais solis. Ir jāturpina tālāk, jāpilnveido tālāk šis akcīzes nodokļa jautājums, un galarezultātā, es domāju, iegūs visi. Gan cukurbiešu pārstrādātāji, gan visi saldumu ražotāji. Nebūs izteikts un nav izteikts tikai vienas nozares atbalsts. Tātad pie šā jautājuma ir jāturpina strādāt. Tas ir viens solis, pieņemot šo likumu, tālāk vēl pieņemot akcīzes nodokli citiem produktiem, galarezultātā iegūs visi. Galvenais uzsvars nākotnē — ir jāliek akcīzes nodoklis visiem tiem, kas ieved dažāda veida produktus ar cukura sastāvu. Tāpēc es aicinu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre.

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt 10.priekšlikumu, jo tiešām tas ir domāts, lai stimulētu mūsu cukura ražotājus — zemniekus. Un šeit nevajag runāt, ka, teiksim, tas nav izdevīgi "Ave Lat" impērijas atsevišķiem cilvēkiem. Tur, kur nāk kontrabanda iekšā, un tā tālāk. Tā ka mans priekšlikums būtu atbalstīt 10.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Aigars Jirgens.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Mani mazliet pārsteidza šeit debatēs atsaukšanās uz patērētāju interesēm. Es domāju, ka patērētāji, tie, kas patērē cukuru, vai tie, kas patērē dažādu produkciju, saldumus un tā tālāk, kuru ražošanā ir izmantots cukurs, ka viņi, nepārprotami, cietīs no šīs normas, jo visa šī produkcija kļūs dārgāka. Tas taču ir skaidrs un saprotams.

Otrām kārtām arī attiecībā par importu un par vietējām izejvielām. Es domāju, ka šeit nekādā veidā nav nodalīta cukura ražošana no importa izejvielām vai cukura ražošana no vietējām izejvielām. Kā viena, tā otra tiek aplikta ar akcīzes nodokli. Un vispār nav saprotams, kā ražošana, kas ir process, var tikt aplikta ar akcīzes nodokli. Ar akcīzes nodokli var tikt aplikta konkrētā prece, nevis ražošanas process kā tāds. Es domāju, ka šis priekšlikums ir neizstrādāts, un es lūdzu to noraidīt un uz trešo lasījumu izstrādāt nopietnāku redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Rāznas kungs.

J.Rāzna

(DP, KDS, LZP). Cienījamie kolēģi! Es vispirms gribu jums varbūt pateikt par pašreizējo situāciju cukurbiešu ražošanā un pārstrādē. Šobrīd ir situācija, ka Jēkabpils un, iespējams, arī Jelgavas cukurfabrikas nepieņems visas bietes no zemniekiem. Jēkabpils cukurfabrika ir pateikusi jau vairākiem zemniekiem, ka tās bietes, kas ir izaudzētas virs līgumiem, ka viņi nepieņem. Tad acīmredzot šeit mums ļoti nopietni, pirms mēs noraidām šo priekšlikumu, vajadzētu padomāt.

Otrs, ko es gribētu pateikt Vītola kungam. Mēs šeit domājam ne tikai varbūt par šodienu, bet arī par nākotni. Somija, iestājoties Eiropas Savienībā, saņēma cukurbiešu audzēšanas kvotu piecu gadu vidējo daudzumu. Ja mēs tagad runājam, ka pēc iespējas mums ātrāk jātiek Eiropas Savienībā, tad mēs, valsts, kas ir spējīga pilnībā sevi nodrošināt ar pašražoto cukuru, ieejot Eiropas Savienībā, saņemsim kvotu, kas mums dos tikai 50% no vajadzības pēc cukura. Tātad arī šis jautājums — mums ir jādomā par šo jautājumu.

Un trešais, par ko mēs šeit runājam, es domāju, ka tas absolūti tā nav, sevišķi Vītola kungam gribu pateikt, ka šie līdzekļi, kas tiks ieņemti no akcīzes nodokļa, arī ir paredzēti, lai veicinātu konkurenci mūsu saldumu ražotājiem ārzemju tirgū, tas ir viena daļa. Un otra daļa, lai mēs varētu rekonstruēt un paplašināt mūsu cukura rūpnīcas un palielināt pārstrādi. Tam paredzēta šī nauda. Jā, šeit var piekrist Jirgena kungam, tiešām mūsu cukura un saldumu patērētāji dotajā momentā par cukuru maksās apmēram 1,2 līdz 1,5 miljonus vairāk. Bet kaut kur taču ir jāņem tā nauda. Un tāpēc es jūs aicinu balsot. Un, ja šeit ir kādas nepilnības, tās mēs varam novērst trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam trīs deputātu priekšlikumu. 12.pants. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 9, atturas — 2. Pieņemts.

J.Rāzna.

Paldies! 13.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, ko viņa arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

J.Rāzna.

Likumprojekts līdz ar to ir izskatīts. Tāpēc es aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 1, atturas — 3. Pieņemts. Kādi apsvērumi par trešo lasījumu?

J.Rāzna

. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 21.oktobris.

Sēdes vadītājs.

Vai varam vienoties — 21.oktobris? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

J.Rāzna.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kolēģi, ir viens iesniegums, pieci deputāti parakstījuši: Kļaviņš, Naglis, Rubulis, Kostanda, Druva lūdz pārcelt 134.punktu — lēmuma projekts "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienības nosūtīšanu līdzdalībai NATO vadītajos daudznacionālajos stabilizācijas spēkos bijušās Dienvidslāvijas teritorijā", pārcelt dienas kārtībā pirms 60.punkta, pirms likumprojekta "Nacionālo bruņoto spēku likums". Vai piekritīsim, vai debatēsim? Labi, paldies!

Bet pašlaik skatām likumprojektu "Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likums" , otrais lasījums. Komisijas vārdā — Leiškalna kungs.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Paldies par vārdu! Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Strādājam ar dokumentu nr.4584 — likumprojekts "Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likums", kurš ir komisijas sagatavots otrajam lasījumam. 1.priekšlikums ir par nosaukumu. To iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija Juridisko biroju ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! 2.priekšlikums pie 1.panta pirmās daļas ir Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Pētersona priekšlikums. Komisija šo iniciatīvu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Ar 3.priekšlikumu uzstājās deputāts Ābele no "Latvijas ceļa". Komisija šo priekšlikumu, tāpat kā Pētersona kunga priekšlikumu, nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Ābele runās par savu priekšlikumu.

J.Ābele

(LC). Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es noņemu savu priekšlikumu par šo te punktu. Un es vienkārši gribu pateikt — ja mēs runājam par tādu vispārēju regulatoru, tad derētu ieklausīties pasaules praksē, jo veselā rindā valstu, arī ASV pavalstu, ir regulators, kurš regulē ļoti daudzas ražošanas un patēriņa sfēras, kā, piemēram, labības tirgu, cukurbiešu tirgu un tā tālāk. Tā kā šis likumprojekts ir tikai otrajā lasījumā, tad varbūt der padomāt, ka trešajā lasījumā šo regulatoru normas varētu ievērojami paplašināt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Tā kā priekšlikums ir noņemts, skatām 4. priekšlikumu.

K.Leiškalns.

Augstā sapulce! 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums par 1.panta otro daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Un veic šajā pantā redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs.

Tos mēs neskatām, Leiškalna kungs.

K.Leiškalns.

5.priekšlikums ir no Satiksmes ministrijas valsts sekretāra, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns.

Pievērsiet uzmanību redakcionāliem precizējumiem! 6.priekšlikumu tāpat no valsts sekretāra Pētersona. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Trešo daļu redakcionāli labo. 7.priekšlikums par 4.panta nosaukumu. Juridiskais birojs iesniedz. Komisija visnotaļ atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 4.panta nosaukumam "Likuma mērķis". Pieņemts.

K.Leiškalns

. Redakcionāls precizējums. Un 8.priekšlikums jau ir par 5.pantu. Iesniedz valsts sekretārs Pētersons. Komisija ir atbalstījusi šo iniciatīvu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 5.panta redakcijai. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Augstie kungi! Izslēgums 6.pantā, iesaka Juridiskais birojs. Komisija šo izslēgumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

K.Leiškalns.

Atvainojos dāmām! Ļoti cienītās dāmas! Godātie kungi! Redakcionāls labojums. Tālāk 10.priekšlikums no deputāta Dinēviča par 7.pantu. Komisija to nav atbalstījusi, turpretī atbalstījusi pati savu redakciju labajā vai 5.ailītē.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Dinēvičs runās par savu priekšlikumu.

V.Dinēvičs

(DPS). Godājamās deputātes! Cienījamie kungi! Es varbūt nebūtu nācis runāt par savu priekšlikumu, bet mazliet izsauca pārdomas tāds moments, ka šis likums faktiski izplatās jeb attiecas uz septiņām nozarēm. Tātad enerģētika, telekomunikācijas, pasts, dzelzceļš un tā tālāk. Un komisijā, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem, darbojas tikai pieci cilvēki. Man rodas jautājums — kādi speciālisti spriedīs par šo nozaru pakalpojumu kvalitāti, kritērijiem un visu pārējo? Tāpēc arī pamatā mans priekšlikums balstījās uz to, lai vismaz katrai nozarei būtu viens speciālists, pārstāvis, kas par šo nozari var kaut ko spriest un teikt.

Un vēl. Pieci cilvēki ir vienmēr mazāk nekā septiņi vai 15 cilvēki. Un jo mazāk cilvēku, jo lielākas iespējas, kā mēs zinām, no visām pārējām sabiedriskām parādībām, ir lielākas iespējas lobismam un korupcijai. Tādēļ arī mans priekšlikums bija, lai papildinātu tomēr locekļu skaitu lielāku. Jo, bez šaubām, šie locekļi ir sabiedriskie, tā nav aparāta palielināšana. Paldies par uzmanību! Un tāpēc es lūdzu varbūt tomēr atrast par iespējamu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Leiškalna kungs.

K.Leiškalns

(LC) . Jā, augsti godātie deputāti! Šie nemaz nav sabiedriski padomes locekļi, un, protams, komisija, tāpat kā arī parlaments, iepriekšējo reizi, skatot šo likumu, kas vienreiz jau tika noraidīts, ir skatījusies, vai vispār lietderīgi ir Latvijā ieviest kopējo regulatoru vai atstāt pašreizējo praksi, kas ir arī Eiropas prakse. Šis ir, kā jau mēs minējām, Pasaules bankas modelis — atstāt pašreizējo praksi, kad katrs nozares regulators darbojas savas nozares pārraudzībā. Bet tas ir strīdīgs jautājums.

Padome ir institūcija lēmumu pieņemšanai, kurus sagatavo eksperti, un eksperti, neapšaubāmi, šādai padomei tiek pieaicināti no visām nozarēm. Tieši eksperti. Šobrīd mēs runājam par Saeimas ieceltu, ne sabiedrisku, es domāju, šie padomes locekļi, tāpat kā visi locekļi, saņems lielu atalgojumu, un, cik es saprotu, mūsu valsts, vismaz vārdos, vienmēr ir virzījusies uz pārvaldes aparāta samazināšanu. Tā ka tas arī būtu komisijas galvenais un būtiskākais iebildums, noraidot deputāta Dinēviča priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 10. — deputāta Dinēviča priekšlikumu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 14, vai dieniņ, kolēģi! Mēs esam krietni vairāk, nekā balsojam.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par 10.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 11, atturas — 33. Nav pieņemts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Pie 7.panta 2.punkta ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns.

8.pantā ir tikai redakcionāli labojumi. 12.priekšlikums ir par 8.panta pirmo daļu, kuru komisija ir atbalstījusi. Iesniedz valsts sekretārs Pētersona kungs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Deputātu kungi! 13.priekšlikums, 8.panta pirmā daļa. Komisija nav atbalstījusi...

Sēdes vadītājs.

Leiškalna kungs, dāmas atkal pārdzīvo, ka jūs viņas neuzrunājat.

K.Leiškalns.

Nu labi, es uzrunāšu jūs visus kā kolēģus, tā teikt, "ono" dzimtē. Kolēģi, 8.panta pirmā daļa, iesniedz deputāts Dinēvičs. Neatbalstīt. Bet mēs tikko atbalstījām Pētersona kunga redakciju, un es domāju, ka mums vairs nav vērts balsot par šo.

Sēdes vadītājs.

Dinēviča kungs, runāsiet? Lūdzu!

V.Dinēvičs

(DPS). Dāmas un kungi! Es tomēr par savu 13.priekšlikumu, gribētu atgādināt, ka mūsu valsts konstitucionālā, varētu pat teikt, iekārta ir vērsta uz atklātumu un demokrātiju. Kaut gan ne vienmēr izdodas tā, kā mēs gribētu. Bet šinī gadījumā mans priekšlikums ir saistīts ar to, ka arī padomes iztērēto līdzekļu kontrolei ir jābūt atklātai un ar to ir kādam jānodarbojas. Šinī gadījumā nezinu, kāpēc, likumdevēji jeb likuma autori izvairās no tā, lai viņu budžeta tēriņus kontrolētu. Tāpēc es tomēr aicinu balsot par to, lai jebkuri līdzekļu tēriņi tiktu kontrolēti.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Leiškalna kungs — komisijas vārdā.

K.Leiškalns

(LC) . Augsti godātie deputāti! Padome pati tērēs, pati kontrolēs, un nekāds gals un jēgas visā šajā nebūs. Latvijā ir vesels valsts institūts, kas ir noteiks Satversmē un atsevišķā likumā, kas spriež par budžeta līdzekļu iztērēšanas lietderīgumu un likumību, un tā ir Valsts kontrole. Bet, ja mēs uzdosim padomei, kas pati nosaka sev budžetu, kas pati šo budžetu tērē, vēl arī šīs kontroles funkcijas, atvainojiet, to pat pašvaldībās nedara, izveidotas speciālas revīzijas komisijas un arī pakļaujot tās. Tā ka komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam 13. — deputāta Dinēviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 11, atturas — 31. Nav pieņemts. Referentu lūdzu neskraidīt no tribīnes!

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! 14. priekšlikums — par 9. pantu, iesniedz Satiksmes ministrijas valsts sekretārs. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! 15. priekšlikums ir no Juridiskā biroja par 9. panta 2. daļu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns.

Tālāk seko redakcionāls labojums, pret kuru jums nav iebildumu, un 16. priekšlikums — Satiksmes ministrijas valsts sekretāra — jau par 11. pantu. Komisija šo redakciju ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Čerāns vēlas runāt. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es tomēr aicinātu salīdzināt šo pirmā lasījuma redakciju un to, kas šeit tiek piedāvāts uz otro lasījumu, un ko komisija ir atbalstījusi. Un gribu norādīt uz dažām lietām, kuras ir no šī pirmā lasījuma redakcijas būtiski pazudušas. Šeit ir pazudis tas, ka padome ne retāk kā reizi ceturksnī izsniedz informāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" par savu darbību un pieņemtajiem lēmumiem šādās darbības jomās — un šeit tiek uzskaitītas šīs konkrētās darbības jomas. Bet šeit pirmajā lasījumā šī pilnīgi konkrētā prasība ir par to, ka padomei ir jāinformē par savu darbību laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Es domāju, ka tā ir viena ļoti būtiska lieta, lai nodrošinātu tieši šo padomes darbības atklātumu sabiedrisko pakalpojumu regulēšanā, un tāpēc mums nevajadzētu no tā atteikties, un tāpēc es aicinātu šoreiz šo Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Pētersona kunga priekšlikumu neatbalstīt, bet, ja ir vajadzīgas kaut kādas izmaiņas vai kaut kādi redakcionāli precizējumi, tad tādā gadījumā to izdarīt arī uz trešo lasījumu, bet šobrīd atstāt pirmā lasījuma redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Leiškalna kungs.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Šeit ir padomei pienākums informēt sabiedrību, un es domāju, ka Satiksmes ministrijas valsts sekretāra priekšlikums ietver visus šos veidus, neuzliekot varbūt par obligātu publicēt tieši "Latvijas Vēstnesī". Jā, un vēlākajos priekšlikumos šī obligātā publikācija arī parādās, Čerāna kungs.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 16. — Satiksmes ministrijas valsts sekretāra priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu!

Vēl vienu reizi lūdzu saņemt spēkus un nospiest pogu. Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Vēlreiz balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret— nav, atturas — 7. Pieņemts.

K.Leiškalns

. Godātie deputāti, komisija nav atbalstījusi 17. priekšlikumu par 11. panta otro daļu, iesniedz deputāts Viktors Dinēvičs.

Sēdes vadītājs.

Dinēviča kungs runās par savu priekšlikumu.

V.Dinēvičs

(DPS). Godājamās dāmas un kungi! Faktiski jau pilnīgi nepieņemams ir Satiksmes ministrijas izvirzītais priekšlikums par 11. pantu, par ko tikko mēs balsojām, jo faktiski tā nav nekāda atklātība, bet tā ir cirkulācija, informācijas cirkulācija starp resoriem. Un nevis vērsts uz to, lai visiem būtu skaidrs. Tādēļ arī ir šis 17. priekšlikums, lai padome informētu ne tikai par tarifu lielumu, bet arī par metodiku, kā šie tarifi tiek aprēķināti. Mēs jau nesen vēl bijām liecinieki tam, kā lielākā tautas daļa, sabiedrības daļa, putrojās tanī metodikā, kā tiek aprēķināti siltuma tarifi. Un cik daudz nesaprašanas un konfliktu ap to radās. Tādēļ arī šis priekšlikums ir vērsts uz to, lai publicētu ne tikai pašus tarifus pēc absolūtiem cipariem, bet publicētu arī metodiku, lai katrs varētu saprast, kā šie cipari ir radušies. Šeit tieši ir pretēja pazīme tam, proti, ka atkal kaut kas aizklāts, resoru iekšpusē kaut kas cirkulēs, un tiem, kam ir jāmaksā no savas kabatas, tie neko nezinās, no kurienes šie cipari ir radušies.

Te ir arī šajā likumā tālāk daži priekšlikumi no manas puses izvirzīti. Un tādēļ es negribu vairāk nākt uz tribīni, tas pārāk daudz laika aizņem, es lūgtu klātesošos, saskaroties ar šiem maniem priekšlikumiem, atcerēties, ka visi tie ir vērsti tikai uz atklātumu un uz precizēšanu, lai cilvēkiem būtu skaidrs, par ko viņi maksā un kas šinī padomē notiek. Un lai tā nebūtu aizkulišu spēle. Paldies par uzmanību! Aicinu tomēr balsot par savu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Leiškalna kungs.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Viss šis likums un visa šī padome ir nevis resors, bet sabiedrību pārstāvoša institūcija. Tā pārstāv sabiedrības intereses, nevis resora intereses, Dinēviča kungs. Es domāju, ja sabiedrību "Latvijas Vēstnesī" vai kādā citā laikrakstā apgrūtinās ar garām formulām un algoritmiem, lielāku izpratni tas neradīs. Šī ir institūcija, kas neļauj monopoliem vai nemonopoliem palielināt savus tarifus, kas ierobežo šos tarifus sabiedrības, nevis ražotāju vai radītāju vārdā. Tā kā es domāju, ka mums nevajag pārāk sarežģīt to informācijas apjomu un izskatu, kuru šai sabiedrībai ir jāsniedz. Es tik tiešām tāpat nesapratīšu ne siltuma aprēķināšanas algoritmus, ne vēl dažnedažādus smagākus tarifu aprēķināšanas skaitļus. Mani interesē, lai šī sabiedrība aizstāv mani kā patērētāju šajā sabiedrībā. Paldies! Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 17. priekšlikumu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret— 7, atturas — 28. Nav pieņemts.

K.Leiškalns

. Augsti godātie deputāti! Cienījamās dāmas! Priekšlikums nr. 18 — ekonomikas ministrs Strujevičs par 13. pantu. Komisijas slēdziens ir atbalstošs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns

. Turpretī 19. priekšlikumu, ekonomikas ministra Strujeviča, par 13. panta 2. daļu komisija nav atbalstījusi, bet ir izdarījusi 20. priekšlikumā savu slēdzienu — izslēgt šo daļu vispār no likuma.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt svītrot 13. panta 2. daļu? Piekrīt. Panta daļa tiek svītrota. Līdz ar to 19. priekšlikumu neapspriežam.

K.Leiškalns

. 21. priekšlikumā ekonomikas ministrs liek priekšā izteikt 13. panta 3. daļu. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns

. Kā arī 22. priekšlikumā ministrs Stujevičs lūdz atbalstīt 4. daļu viņa izteiktajā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt papildināt 13. pantu ar 4. daļu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

K.Leiškalns

. 14. pantā, godājamie deputāti, ir divi redakcionāli precizējumi, un pārejam pie 23. priekšlikuma, ekonomikas ministrs Strujevičs lūdz izteikt 15. panta 1. daļu. Komisija ir atbalstījusi, daļēji iestrādājot 24. priekšlikumā, kas ir atbildīgās komisijas redakcija. Līdz ar to aicinu atbalstīt 24. priekšlikumu, daļēji atbalstot Strujeviča priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 23. un 24. priekšlikumu, līdz ar to akceptē 15. panta 1. daļas redakciju. Pieņemts.

K.Leiškalns

. Līdzīga situācija ir ar 15. panta 2. daļu, kur ekonomikas ministrs ierosina izteikt jaunu redakciju, kuru atbildīgā komisija izstrādā kā savu redakciju precizējot un aicina atbalstīt 26., līdz ar to arī 25. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē 15. panta 2. daļas redakciju, ko akceptējusi komisija. Pieņemts.

K.Leiškalns

. Likumdošanas gaita turpinās tādā pašā garā. 27. priekšlikums — ekonomikas ministra Strujeviča. Komisija to daļēji atbalsta, kaut gan izstrādā savu redakciju kā 28. priekšlikumu jūsu tabulās. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 27. un 28. priekšlikumu. Līdz ar to akceptēta 16. panta 1. daļas redakcija. Pieņemts.

K.Leiškalns

. Augsti godātie deputāti! Pie 16. panta 2. daļas ekonomikas ministrs Strujeviča kungs iesniedz priekšlikumu par 2. daļu. Komisija daļēji atbalstīja, izstrādā 30. priekšlikumu savā redakcijā. Aicinu atbalstīt!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks .

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu par atbildīgās komisijas viedokli? Pieņemts.

K.Leiškalns

. 31. un 32. priekšlikums jāskatās kopā. Ekonomikas ministrs Strujevičs. Komisija daļēji atbalsta, izstrādājot savu redakciju, ko jūs redzat kā 32. priekšlikumu. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns

. 33. priekšlikums. Tā pati aina. Ekonomikas ministrs iesniedz 16. panta 4. daļas jaunu redakciju. Komisija daļēji atbalsta, izstrādājot savu 34. priekšlikumu. Komisija aicina jūs atbalstīt šo sadarbību!

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu par atbalstīšanu? Pieņemts.

K.Leiškalns.

Tas pats 35. priekšlikumā, un 36. priekšlikums par 16. panta 5. daļu. Ekonomikas ministrs iesniedz redakciju, kuru komisija uzlabo, izstrādājot kā atbildīgās komisijas redakciju 36. priekšlikumā, un aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu? Deputāti atbalsta uzlaboto redakciju? Pieņemts.

K.Leiškalns.

17. panta 1. un 2. daļā ir vairāki redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret redakcionālajiem labojumiem?

K.Leiškalns.

37. priekšlikums par 17. panta 3. daļu un 38. priekšlikums par šo pašu pantu, kur komisija sadarbībā ar ekonomikas ministru izveidojusi redakciju pati, to vēl redakcionāli labojot. Līdz ar to es aicinu atbalstīt 37., 38. priekšlikumu par 17. panta 3. daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns.

39. priekšlikums. Jā, 19. pantā man jāpiebilst, ka ir redakcionāli labojumi. 39. priekšlikums ir no Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Pētersona kunga. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem arī nav iebildumu. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Bet nav atbalstījusi 40. priekšlikumu. Deputāts Viktors Dinēvičs lūdz papildināt 19. panta 2. daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

K.Leiškalns.

41. priekšlikumā Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Pētersona kungs atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts... Es atvainojos, Leiškalna kungs, tomēr ne visi deputāti grib atbalstīt. Deputāts Kārlis Čerāns vēlas par šo priekšlikumu paust savu viedokli. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es aicinu jūs salīdzināt atkal pirmā lasījuma redakciju ar to, kas ir iesniegtajā priekšlikumā, un gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka pirmā lasījuma redakcija prasa publicēt aprēķināto tarifu projektus, bet iesniegtais priekšlikums prasa publicēt tikai informāciju par aprēķināto tarifu projektiem. Tātad vai nu paši šie tarifu projekti, vai arī kaut kāda informācija par aprēķināto tarifu projektiem, un netiek paskaidrots, kāda šī informācija būs, kādam jābūt šīs informācijas saturam. Tas nozīmē, ka var publicēt, piemēram, tikai tādu informāciju, ka šādi jauni projekti tiek apstiprināti, un tā arī būs kaut kāda informācija par šiem projektiem. Es domāju, ka tas pietiekami skaidri parāda to absurdumu, kas ir šim priekšlikumam, kurš šeit ir iesniegts.

Un tāpēc es aicinu uzreiz šo priekšlikumu neatbalstīt, un šeit es domāju, ka šis princips par atklātību, kas šeit diemžēl šajā likumprojektā nav iestrādāts un nedarbojas, tas tomēr būtu šeit iedzīvināms, un ir jāpieprasa maksimāla informācija arī no šīs padomes, lai tā tiktu darīta zināma plašākai sabiedrībai, jo mēs ļoti labi atceramies tās problēmas, kas bija vēl šīs 6. Saeimas laikā pat tad, kad Saeimas deputāti gribēja iegūt konkrētu informāciju par to, kādi ir šie aprēķini, kas pamato vienus vai otrus elektroenerģijas vai siltuma enerģijas tarifus, bija ļoti grūti to izdarīt. Un, ja to ir grūtības izdarīt pat deputātiem, tad tādā gadījumā jautājums ir, ko šeit var izdarīt citi cilvēki vai ko šeit var izdarīt neatkarīgie eksperti, kas būtu gatavi sniegt šo vērtējumu? Un diemžēl mēs nevaram arī paļauties uz to, ka šie regulatori, kuri ir izveidoti tāpēc, lai tie strādātu tautas interesēs, ka tie vienmēr šādi arī strādās, jo par to ļoti uzskatāmi liecina arī tā pieredze, kura mums ir bijusi līdz šim, kā tiek pieņemti un apstiprināti regulatorā arī elektroenerģijas tarifu paaugstinājumi, kuriem nav šī ekonomiskā pamatojuma, un, teiksim, neatkarīgi eksperti skaidri parāda, kuras ir tās kļūdas, kurā vietā šie aprēķini ir uzpūsti, un ka šie tarifi ir noteikti nepamatoti. Bet, neskatoties uz to, ka šādas kļūdas var norādīt, šis regulators tomēr mums bija apstiprinājis to, ka šie tarifi noteikti paaugstinātā līmenī, un tas tikai norāda to, ka mēs nevaram apriori uzticēties šim regulatoram, ka mums ir nepieciešams saglabāt sabiedrības kontroli pār šo regulatoru. Jā, regulators mums ir vajadzīgs, bet mēs nevaram tam atstāt visu varu, mums ir jāsaglabā arī iespējami plaša sabiedrības kontrole pār šo regulatoru, un tikai tad tas atbildīs šim vispārējam demokrātiskam principam un arī tiem principiem, saskaņā ar kuriem demokrātiskā sabiedrībā var funkcionēt dažādas sabiedriskas pārvaldes institūcijas. Un tāpēc es arī šajā gadījumā aicinu neatbalstīt šo valsts sekretāra Pētersona kunga priekšlikumu un gribētu aicināt saglabāt pirmajā lasījumā pieņemto 19.panta trešās daļas redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vēlas debatēs uzstāties arī Pēteris Elferts — Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts

(Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Lūdzam pievērst jūsu uzmanību 19.panta pirmajai daļai, 2.pantam, kur ir noteikts vispirms, ka padome publicē noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", tātad metodika ir publicēta. 2.punkts — padome vai pašvaldība nosaka, kā šis projekts ir pieejams, un tad 3.punkts — trešā daļa nosaka publicēt informāciju, tātad nodrošināt metodikas publikāciju, ir nodrošināta pieejamība un ir nodrošināta informācija, bet kāda jēga ir milzīgos tarifu projektus publicēt? Tos jāpadara pieejamus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā Leiškalna kungs vēlas ko teikt?

K.Leiškalns.

(LC). Komisijas vārdā, es domāju, Elferta kungs pietiekami izskaidroja, un jebkura pārmērīga publikācija tikai un vienīgi gulsies uz šo tarifu maksātāju pleciem. Tarifu projekts patiesībā ir summa pretī iepriekšējai summai, un patērētāju jau daudz vairāk interesē, vai jūs maksājiet par elektrību 2 lati un rīt 4 lati un tad tas arī būs publicēts, nekādi zinātniski aprēķini tur netiks publicēti, un, ja tiks publicēti, tos neviens nelasīs. Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par 41. —Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Pētersona priekšlikumu, formulējums jums ir dokumentā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 2, atturas — 16. Priekšlikums ir pieņemts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! 42.priekšlikums ir par šo pašu tēmu, deputāts Dinēvičs, komisija nav atbalstījusi. Man liekas, vairs nav balsojams, jo mēs diskutējam tieši par šīm problēmām šobrīd.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

43.priekšlikums par 19.panta ceturto daļu, iesniedz valsts sekretārs Pētersons, komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem arī nav iebildumu. Pieņemts.

K.Leiškalns.

44. ir deputāta Dinēviča priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

K.Leiškalns.

45.priekšlikums ir deputāta Dinēviča priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt tam. Pieņemts.

K.Leiškalns.

46.priekšlikums ir tieši tāds pats analogs priekšlikums, bet tas ir jāizskata. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī neatbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Pie 20.panta ir deputāta Dinēviča priekšlikums par trešo daļu, kas ir analogs iepriekšējiem priekšlikumiem citos pantos. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns.

21.pantā 36.lappusē ir izdarīts redakcionāls precizējums no komisijas. 48.priekšlikums, deputāts Dinēvičs par 21.panta trešo daļu, komisija ir atbalstījusi, daļēji izstrādājot uz Dinēviča priekšlikumu idejiskās bāzes savu redakciju, kura ir jūsu tabulās kā 49.komisijas priekšlikums, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K. Leiškalns.

Redakcionāls precizējums 22.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt.

K.Leiškalns.

Arī 24.pantā sāk ar redakcionāliem precizējumiem, bet 50.priekšlikums jau ir nopietnāks, iesniedz Juridiskais birojs par ceturto daļu šajā pantā, komisija ir atbalstījusi, redakcionāli labojot Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns.

51.priekšlikums jau par 26.panta pirmo daļu, iesniedz Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Pētersons, komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns.

Vēlāk ir redakcionāls precizējums šajā pantā, un 52.priekšlikums ir jau no Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas kundzes par 32.panta redakciju. Komisija Finansu ministrijas viedokli atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta šo priekšlikumu. Pieņemts.

K.Leiškalns.

53.priekšlikums, ko iesniedz Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, komisija neatbalsta, bet pats savu redakciju redakcionāli labo.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 53.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

Arī 34.pantā ir redakcionāli labojumi, bet 54.priekšlikums no Juridiskā biroja ir par 36.pantu ieteikuma formā, un komisija apņemās, kā jūs redzat tabulās, precizēt to uz trešo lasījumu. Tas nav skatāms. 55.priekšlikums līdzīgi ir ieteikuma formā, tiks precizēts trešajā lasījumā. Vēlāk virkne redakcionālu labojumu, pret kuriem, es domāju, jūs neiebilstiet. Tad mēs nonākam 54.lappusē, deputāts Ābele ir izstrādājis priekšlikumu par 42.pantu, komisija ir daļēji atbalstījusi, iestrādājot to priekšlikumā, kuru ir iesniedzis Juridiskais birojs par 42.pantu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 56.un 57.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

K.Leiškalns.

58.priekšlikums jau par 45.pantu, iesniedz deputāts Dinēvičs, komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo tas ir noraidīts jau 7.pantā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tas nav skatāms.

K.Leiškalns.

Vēlāk redakcionāli labojumi. 59.priekšlikums, Juridiskais birojs par 47.panta vārda izslēgumu, komisija šo Juridiskā biroja priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Cienījamās dāmas! Tuvojamies nobeigumam. 60.priekšlikums, iesniedz deputāts Dinēvičs, komisija pilnīgi vienbalsīgi ir atbalstījusi šo deputāta Dinēviča priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī vienbalsīgi atbalsta. Pieņemts.

K.Leiškalns.

61.priekšlikums, kuru iesniedz deputāts Dinēvičs par pārejas noteikumu 2.punktu, ir atbalstīts, daļēji savienojot to ar Juridiskā biroja priekšlikumu, kas ir atbalstīts visā pilnībā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 61.un 62.priekšlikumu.

K.Leiškalns.

63.priekšlikums ir pašas atbildīgās komisijas redakcija par pārejas noteikumu 3.pantu. Aicinu deputātus atbalstīt atbildīgo komisiju!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

64. priekšlikums, deputāta Dinēviča priekšlikums par pārejas noteikumu 7.pantu, kuru diemžēl komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 64.priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

K.Leiškalns.

Neatbalstot Dinēviča kungu, atbildīgā komisija izstrādā pati savu redakciju 7.punktam pārejas noteikumos un aicina jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Pēdējais priekšlikums, pārejas noteikumu pēdējais punkts, atbildīgā komisija izstrādāja, un jūs atbalstiet, un varam balsot par likumu kopumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt, ka likums stājas spēkā ar 1999.gada 1.janvāri. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 3. Pieņemts. Kādi apsvērumi par trešo lasījumu?

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Apsvērumi par trešo lasījumu ir — tieši viens mēnesis. Priekšlikumus iesniegt līdz 15.novembrim šajā gadā, jo Ekonomikas ministrija, kas ir iesniegusi vairākus priekšlikumus, nav iesniegusi nekādu ekonomisku pamatojumu šim likumprojektam, līdz ar to mums ir jāsaņem šis, lai strādātu ražīgi pie trešā, galīgā lasījuma redakcijas.

Sēdes vadītājs.

Kolēģi, vai mēs varam piekrist, jo tas jau ir 7.Saeimas pilnvaru laiks, par to mēs nevaram lemt. Mums ir šīs Saeimas pilnvaru laikā jārunā. Jirgena kungam ir priekšlikums, kolēģi.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie kolēģi, es domāju, ja mēs nosakām šādus termiņus, mēs šeit vienkārši lieki tērējam laiku ar šiem otrajiem lasījumiem, jo 7.Saeima, ja viņa atsāks šī likumprojekta izskatīšanu, viņai jebkurā gadījumā tas būs jāatsāk no otrā lasījuma, tādā gadījumā komisijai nebija vērts vispār iekļaut šos likumus darba kārtībā un šobrīd tos izskatīt. Es ierosinu noteikt minimālo termiņu piecas dienas, tas ir, 20.oktobris, ja mēs tiešām gribam, lai šis likums stājas spēkā ar nākamā gada 1.janvāri tā, kā tas ir uzrakstīts.

Sēdes vadītājs.

Piekrītam Jirgena kunga ierosinājumam? Piekrītam. Pieņemts.

Kolēģi, tālāk mēs vienojāmies skatīt 134.darba kārtības jautājumu, un tas ir l ēmuma projekts "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienības nosūtīšanu līdzdalībai NATO vadītajos daudznacionālajos stabilizācijas spēkos bijušās Dienvidslāvijas teritorijā" . Komisijas vārdā — Paulis Kļaviņš. Lūdzu!

P.Kļaviņš

(DP, KDS, LZP). Cienījamie deputāti! Vēlos tikai īsi norādīt uz sakarību, ka latviešu vadam, kas piedalās Dānijas bataljona ietvarā, būtu jāizbrauc 23.oktobrī, tātad tas nozīmē, ja mēs gribam ieturēt līgumu, tad mums šis lēmums jāpieņem tagad, un to vairs nevar atstāt uz vēlāku laiku, tikai šo sakarību gribēju pateikt.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt Saeimas lēmuma projekta redakcijai? Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu, tekstu jūs redzat. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 7. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Nacionālo bruņoto spēku likums". Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva

(LZS). Augsti godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentiem nr.4156 un 41559. Šis ir otrais lasījums — likumprojekts "Nacionālo bruņoto spēku likumam". Sāksim ar pirmo priekšlikumu. Deputāta Ģirta Kristovska priekšlikums, tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Valdmanis vēlas runāt. Nevēlas. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

2.priekšlikums arī ir deputāta Kristovska priekšlikums —izteikt 1.pantu jums redzamajā redakcijā, šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

K.J.Druva.

Ārlietu ministra Valda Birkava priekšlikums, jūs redzat redakciju, šis piedāvātais grozījums tika atbalstīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 3., 4.,5. un 6.priekšlikumiem un līdz ar to akceptē 2.panta redakciju? Piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva

. 7.priekšlikums ir Ģirta Kristovska priekšlikums, tas ir sadalīts trijās daļās, visas trīs daļas tika noraidītas, bet tika pieņemta atbildīgās komisijas redakcija, kuru jūs redzat 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 7., 8., 9.un 120.priekšlikumiem? Piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir 11.priekšlikums, arī deputāta Kristovska priekšlikums, tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 11.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

4.pantā ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais priekšlikums, tas tika atbalstīts. Deputāta Ģirta Kristovska priekšlikums, kurš netika atbalstīts. Tālāk ir arī aizsardzības ministra Jundža priekšlikums, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 12., 13.un 14.priekšlikumiem. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir 15.priekšlikums, atbildīgās komisijas priekšlikums, izslēgt 4.panta otro daļu, tas tika pieņemts, un līdz ar to tika noraidīts deputāta Kristovska priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 4.panta otro daļu, līdz ar to 16.priekšlikumu neskatām.

K.J.Druva.

Tālāk ir 17.priekšlikums, deputāta Kristovska priekšlikums, tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Acumirkli, Druvas kungs, es gribu, kolēģi, pateikt, ka mēs strādājam vienu stundu, bet strādāsim tagad pusotru, līdz pusčetriem, un tad būs pārtraukums uz pusstundu, kā parasti. Un tad no četriem līdz pussešiem strādāsim. Pēc tam atbilstoši deputātu iesniegumiem lemsim par tālāko. Līdz pussešiem mēs turpināsim darbu. Lūdzu, turpiniet, Druvas kungs!

K.J.Druva.

Tālāk ir 18.priekšlikums atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš tika atbalstīts. Daļēji tika atbalstīts ar deputātu priekšlikumu nr. 19, tas ir Kristovska kunga priekšlikums, bet tika noraidīts Kristovska kunga 20. un 21.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Vai kolēģi piekrīt likumprojekta 5.panta pirmās un otrās daļas saturam, ko akceptējusi komisija? Piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir 22.priekšlikums no deputāta Ģirta Kristovska, kurš netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 22.priekšlikumu.

K.J.Druva.

Tālāk ir 23. priekšlikums no atbildīgās komisijas, kas tika atbalstīts. 24.priekšlikums no deputāta Ģirta Kristovska, kas tika daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 6.panta redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk 7.pantam ir 25.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 7.panta 1.punktu. Tika atbalstīts. Vārds "militārais" tika atbalstīts. 26.priekšlikums ir deputāta Ģirta Kristovska, kurš daļēji tika atbalstīts. 27.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš pilnīgi atbalstīts. Un visbeidzot 28.priekšlikums — iekšlietu ministra Krastiņa kunga priekšlikums, kurš daļēji tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 7.panta redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva.

29.priekšlikums — iekšlietu ministra Krastiņa kunga. Tas netika atbalstīts. Netika atbalstīts arī 30.priekšlikums — deputāta Ģirta Kristovska.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē arī 8.panta redakciju. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir 31.priekšlikums — tieslietu ministra Rasnača kunga, kurš daļēji tika atbalstīts. Arī 32.priekšlikums — ministra Krastiņa kunga — tika daļēji atbalstīts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē 9.panta pirmās un otrās daļas redakciju.

Skatām 39.priekšlikumu.

K.J. Druva.

39.priekšlikums arī ir deputāta Kristovska priekšlikums — izteikt 10.pantu jums redzamajā redakcijā. Tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 39.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

11.pantā 41.priekšlikums. Deputāts Kristovskis iesaka izteikt 11.panta pirmo daļu jaunā redakcijā. Tas netika atbalstīts. 42.priekšlikums arī ir deputāta Kristovska priekšlikums. Tas tika daļēji atbalstīts. 43.priekšlikums arī ir Ģirta Kristovska priekšlikums. Tas tika daļēji atbalstīts. Un visbeidzot 44.priekšlikums, atbildīgās komisijas priekšlikums, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē likumprojekta 11.panta pirmās, otrās un trešās daļas redakciju. Pieņemts.

K.J.Druva.

46.priekšlikums, kurš ir deputāta Kristovska priekšlikums. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti to atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva.

47.priekšlikums, deputāta Kristovska priekšlikums, tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Atvainojiet! Deputāts Turlais vēlas runāt. Lūdzu! Pie 46. priekšlikuma, tas ir 13.pants. Lūdzu, Turlā kungs!

D.Turlais

(DPS). Cienījamie kolēģi! Es faktiski gribu atgādināt to, ko mēs jau vairākkārt šeit esam lēmuši Saeimā, kur ir Saeimas kompetence un kur ir izpildvaras kompetence. Vairākkārt ar to esam saskārušies, gan izskatot bijušā bruņoto spēku komandiera Dalbiņa jautājumu, gan citus jautājumus bruņoto spēku dažādās operācijās. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, ka bruņoto spēku komandieri ieceļ amatā Saeima, tāpat kā arī Zemessardzes komandieri, tie ir Ministru kabineta kompetences jautājumi, un atdosim šo Ministru kabineta kompetenci Ministru kabineta rīcībā.

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs nav pieteikušies. Komisijas vārdā lūdzu, Druvas kungs, vai vēlaties ko teikt? Tātad komisijas vārdā Druvas kungs neko teikt nevēlas. Jūs prasāt balsojumu? Komisija ir atbalstījusi 46.priekšlikumu. Deputāts Turlais prasa par to balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 46.priekšlikumu, kuru komisija ir akceptējusi. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 6, atturas — 5. Pieņemts.

K.J.Druva.

47.priekšlikums. Deputata Ģirta Kristovska priekšlikums. Tas tika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt šim priekšlikumam? Piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

48.priekšlikums. Deputāta Ģirta Kristovska priekšlikums. Tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts komisijas atzinums.

K.J.Druva.

49. un 50. priekšlikums. Abi ir deputāta Ģirta Kristovska priekšlikumi. Abi tika atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva.

18.pantā ir 51.priekšlikums, kas ir deputāta Ģirta Kristovska priekšlikums. Tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 51.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

52.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.J.Druva.

53.priekšlikums. Deputāta Ģirta Kristovska priekšlikums. Tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.J.Druva.

54.priekšlikums, pēdējais 18.pantā, tas tika atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 18.panta trešās daļas redakcijai, ko akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

K.J.Druva.

55.priekšlikums. Ārlietu ministra Valda Birkava priekšlikums. Tas netika atbalstīts. Savukārt 56.priekšlikums — deputāta Ģirta Kristovska priekšlikums — tika atbalstīts precizētā redakcijā, kuru jūs redzat labajā pusē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 19.panta pirmās un otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva.

57.priekšlikums no atbildīgās komisijas — izslēgt likumprojekta sesto nodaļu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Likumprojekta sestā nodaļa tiek svītrota.

K.J.Druva.

22.pantā 58.priekšlikums — deputāta Kristovska — izslēgt 22.pantu. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 22.pantu. Pants tiek svītrots. Acumirkli! Druvas kungs, acumirkli! Jirgena kungs vēlas runāt debatēs.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Mēs tikko vienojāmies izslēgt sesto nodaļu. Līdz ar to visi šie tālākie priekšlikumi nav izskatāmi vispār.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu!

K.J.Druva.

Pareizi ir. Jirgena kungs tikko atgādināja, jo, tā kā mēs esam izslēguši visu pārējo, mums jāiet līdz pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs.

Jā, lūdzu!

K.J.Druva.

Pārejas noteikumos mums priekšlikumu nav. Līdz ar to varam balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 3, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā tiek pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu!

K.J.Druva.

Es lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 20.oktobrim.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt? Piekrīt. Pieņemts.

Kolēģi! Mums ir pieci deputāti uzrakstījuši iesniegumu un lūdz pārtraukumu līdz 15.30. Godātie kolēģi! Jūs paši redzat, cik daudz jautājumu mums vēl ir jāizskata. Atcerieties, kāds bija Frakciju padomes un Prezidija lēmums šajā jautājumā, izskatot Satversmi, mēs no pusdienu pārtraukuma vienu stundu, vienu pusstundu pavilkām garāk, es domāju, ka būtu loģiski, ja mēs divus cēlienus — līdz pussešiem — vēl nostrādātu.

Vai deputāti pieprasa balsojumu par savu priekšlikumu? Jābalso. Lūdzu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par pārtraukuma izsludināšanu līdz 15.30. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 32, atturas — 10. Slinkums netiek atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem"". Otrais lasījums. Komisijas vārdā — Jirgena kungs!

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 4460. "Grozījums likumā "Par namīpašuma atdošanu likumīgajiem īpašniekiem"". 1.priekšlikums ir precizēt likuma preambulu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt precizēt likuma preambulu. Pieņemts.

A.Jirgens.

Tālāk komisija izdara pašā likumā redakcionālus precizējumus.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Jirgens.

Līdz ar to aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 2, atturas — 6. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

A.Jirgens.

Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 20.oktobrim.

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi kolēģiem? Nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"". Otrais lasījums. Komisijas vārdā — Edmunds Grīnbergs. Lūdzu!

E.Grīnbergs

(TKL). Cienījamie deputāti! Skatām dokumentu nr. 4551 — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"", otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma deputātu grupas iesniegto likumprojektu ar nr. 1143 iekļaut pašreiz izskatāmajā. Priekšlikumā bija paredzēts papildināt 9.pantu ar jaunu piekto daļu, un tā būtība ir šāda: Pensijas vecumu sasniegušajām politiski represētajām personām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var tikt dzēsti privatizācijas sertifikāti par to nominālvērtību līdz privatizācijas sertifikātu derīguma termiņa beigām. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu ir iestrādājusi savā priekšlikumā nedaudz izmainītā redakcijā, kura jums ir redzama, un aicina jūs, cienījamie kolēģi, šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt? Tas priekšlikums ir izklāstīts dokumenta 3.lappusē. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts atbildīgās komisijas priekšlikums — papildināt likumprojekta 9.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā. 3.lappusē. Atklājam debates. Māris Vītols.

M.Vītols

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es, protams, aicinu balsot par šo priekšlikumu, kas ir 3.lappusē, ko atbildīgā komisija piedāvā šeit šādā redakcijā, kā tas tabulā ir iekļauts, jo vienkārši mums ir jāizsver šis jautājums, vai mēs varam uzņemties politisku atbildību par šiem cilvēkiem? Vai mēs varam uzņemties politisku atbildību par to, ka šie cilvēki neizmantos savus privatizācijas sertifikātus, nepiedāvās tos publiskajā uzņēmumu privatizācijā, ka viņi neprivatizēs savus dzīvokļus un gaida, ka valdība nāks viņiem pretī un īstenos vienu vai otru šāda veida solījumu. Man nav saprotams, kādā veidā valdība varētu finansēt šādu solījumu un šādu solījumu sniegt. Nebūtu korekti. Lai gan šeit pastāv tikai varbūtības iespēja, ka var kompensēt, bet tas neuzliek par pienākumu. Līdz ar to faktiski tas paildzina un pavelk garumā visu šo situāciju ar sertifikātu izmantošanu. Es personīgi nevaru uzņemties politisku atbildību par šādu priekšlikumu, un tāpēc es uzskatu, ka par to ir jābalso.

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums, es domāju, nācis tādēļ, ka nāca priekšvēlēšanu kampaņa. Es pats esmu politiski represētais. Par represijas gadiem es esmu saņēmis darba stāžu trīskāršā apmērā. Tas ir viens pluss, ko es esmu saņēmis. Šis darba stāžs man iet pensijā, pie pensijas aprēķināšanas. Tātad es saņemu kaut ko par saviem represijā pavadītajiem gadiem.

Tagad jūs iedomājieties, ka valsts izmaksās šiem represētajiem nominālvērtību, respektīvi, sertifikātu nominālvērtību. Ja es esmu pavadījis represijās 13 gadus, tātad es saņemu sertifikātus faktiski par 30 gadiem, un es par tiem vēl saņemu nominālvērtību, respktīvi, 28 latus. Māris Vītols pareizi teica — vai mēs varam šo politisko nastu uzņemties? Latvijas valsts nav represējusi šos cilvēkus. Kādēļ Latvijas pilsoņiem no savām kabatām, ar saviem nodokļiem vajag atmaksāt to, ko Padomju savienība ir darījusi pret šiem politiski represētajiem? Es vienkārši domāju, ka valsts budžets neizturēs šo milzīgo slodzi, un tādēļ es aicinu abus šos priekšlikumus noraidīt. Kā atbildīgās komisijas, tā arī deputātu Nagļa, Kļaviņa, Kreituses, Ābeles un Čerāna priekšlikumus. Es nezinu, kādā veidā Kļaviņa kungs, būdams Rietumvācijā, tā ir iejuties tik daudz šo politiski represēto likteņos, ka viņš arī nāca ar šādu priekšlikumu. Tas ir absurds priekšlikums. Un tādēļ es iesaku noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre.

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu. Tikai izdarīt uz trešo lasījumu vienu korekciju — pensijas vecumu sasniegušajām politiski represētajām personām var dzēst — nevis var dzēst, bet dzēš privatizācijas sertifikātus atbilstoši piespiedu nometināšanā pavadītajam gadu skaitam, izmaksājot to vērtību naudā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Man ļoti žēl, ka Vidiņa kungs šajā gadījumā nostājās pret represētajiem, kas tik tiešām smagos apstākļos Sibīrijā pavadījuši ilgus nebrīves... (No zāles deputāts J.Vidiņš: "Tu esi bijis represēts?") Nekliedziet, Vidiņa kungs, nekliedziet, Vidiņa kungs, tas parāda, kā vietā jūs strādājat! Ne par velti no kompartijas arī svieda ārā. Labi. Mans priekšlikums uz trešo lasījumu — nevis "var dzēst", bet "dzēš". Un atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis tai lietai pieliks punktu.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome! Sadarbības padomes kalpiņi! Latvijas bagātnieki un Latvijas represētie! Skatieties, vienīgie, kas Latvijā var dabūt 28 latus par saviem privatizācijas sertifikātiem, ir tie pakalpiņi, kuri jau ir sazagušies diezgan mantu, lai varētu privatizēt lielos objektus. (Starpsauciens: "Bezkaunīgi!") Un tad viņiem atļauj lietot sertifikātus par 28 latiem. (Starpsauciens: "Kauns!") Kauns, Vidiņa kungs, par jūsu izteiktajiem vārdiem, un kauns Vītola kungam! Tikai bagātie nomenklatūras zagļi drīkst paņemt sertifikātus un pieprasīt no valsts kases 28 latus. Bet tas, kas bija represēts, mūsu tautas varoņi, tie ne, tie lai dabū 50 santīmus. Es nezinu, kā šitādi cilvēki vispār... Viņiem ir kauna trūkums, ka viņi var šitā izrunāties. Visa tauta ir apzagta, un tagad skatieties uz "Tēvzemei un Brīvībai" večiem, tautas aizstāvji. Makarova kungs var atnākt un pateikt, ka tām krievu militārajām personām, tām ir jāmaksā pensijas, bet tiem represētajiem, kas strādāja Krievijā, vai tad viņiem pensijas nepienākas no Krievijas valdības? Un kāpēc ne? Ja var iet pie Krievijas vēstnieka un strīdēties par to, ka militārajām personām vajag dabūt savas pensijas. Kāpēc jūs nevarat, jūs, tautas aizsargi, kāpēc jūs nevarat pieprasīt, lai pensijas maksā tiem, kas bija aizsūtīti uz Sibīriju? Bet to jūs nespējat darīt. Jūs, viltus nacionāļi! Jūs spējat tautu piemānīt, lai dabūtu viņas balsis, bet šitā nekaunība, ko Vidiņa kungs parāda un ko Vītola kungs parāda, ka tikai bagātie drīkst dabūt 28 latus naudā par saviem sertifikātiem, bet nabaga vienkāršais latvietis, it īpaši tie, kas ir cietuši Sibīrijā, tie nē, tas būtu kauns, to mēs nevaram atļauties. Kauns!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā es gribētu atbalstīt deputātu grupas iniciatīvu un arī atbildīgās komisijas. Pirmkārt, es domāju, patiešām Finansu ministrijai, kuras parlamentārais sekretārs, iespējams, ir kļuvis Vidiņa kungs, nevajadzētu satraukties, jo jebkurā likuma normā, kad parādās tā norma "var", tad arī var nevarēt. Līdz ar to vienmēr var atrast to, ka budžetā nav pietiekami līdzekļu, un attiecīgi varēs šiem represētajiem pensionāriem, kas ir represēti, neko nekompensēt. Es pietiekami labi zinu situāciju, kā izveidojās ar kompensācijas sertifikātiem, ka gan pašvaldības, gan arī Finansu ministrija pacentās visādā veidā risināt, lai šie kompensācijas sertifikāti netiktu nekādā naudas veidā šiem cilvēkiem kompensēti. Un šinī gadījumā, ja pensijas vecuma politiski represētais, kas vēl patiešām, paldies Dievam, ir izdzīvojis, ja viņš beidzot saņems kaut vai mūža beigās kādu summu naudas, es domāju, tas būtu tikai pozitīvi. Jo šie cilvēki varēs aiziet vienreiz pie normāla ārsta, pie Vidiņa kunga, Požarnova kunga vai vēl kādiem, Apiņa kunga, un samaksāt, ielikt mutē zobus, ko viņi ir pazaudējuši, piedodiet, Sibīrijā. To jau mēs noskaužam. Un beidzot varbūt zināt to, ka, bankās zaudējuši naudu, viņi varēs vismaz zārku apmaksāt, ka nebūs no pašvaldības jāgaida bērniem vai, ja bērnu nav, tad ietīt polietilēna kuļķenē un ierakt zemē. Tā būs, Vidiņa kungs, jūsu pateicība šiem cilvēkiem. Un es šinī gadījumā aicinu atbalstīt! Patiešām, varbūt tā būs budžetam problēma, bet kā normu izteikt pagaidām, vismaz otrajā lasījumā, var. Tad es neesmu pārliecināts, ka to reālajā dzīvē realizēs. Bet tomēr vismaz dot iespēju, ja budžetā būs nauda, lai šie cilvēki mūža beigās vismaz pāris gadu, kas viņiem atlikuši, ja viņi ir izdzīvojuši tik tālu, varētu dzīvot cilvēciskāku dzīvi.

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš — otro reizi.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Man vispār riebjas, ka te kāpj augšā kaut kādi padomju troglodīti un mēģina man iestāstīt. Es esmu vispār pret jebkuru atsevišķu kategoriju cilvēku izcelšanu. Es vēlreiz jums lūdzu, mīļie kolēģi, ievērot to. Ņemsim mani kā piemēru, kā politiski represēto. Tādēļ, ka es esmu politiski represētais, Kostanda, un tādēļ, ka to, ko te Valdmanis murgoja, es esmu izgājis dzīvē. Man ir darba stāžs 78 gadi. Un līdz ar to man pensiju uzrēķini ir. Kā jūs to nesaprotiet! Un, Kostandas kungs, ja tas, ko jūs gribējāt mietos spraust, tad lūdzu, spraudiet un pieprasiet no viņiem to kompensāciju. Bet ar ko tas pats darba strādnieks ir vainīgs, ka viņam ir jāmaksā par tiem noziegumiem, ko viņš nav darījis? Es nezinu, tas ir skaidrs kā āmen baznīcā. Un to, ko vispār Valdmanis te murgo un muld, es nezinu, vai kāds nopietni ņem vērā. Valdmani un Veldre! Aizbrauciet uz Noriļsku jeb ar čeku iepazīstieties deviņu gadu vecumā, un tad tas jums dos tiesības no šīs tribīnes kaut ko muldēt. Un tiešām vienīgais, par ko es lūgtu Dievu, lai jūs kādreiz izciestu to, nevis šeit uzmesties par mūsu aizstāvjiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Līdz pārtraukumam izskatīsim divus deputātu iesniegumus. Viens ir no deputātu grupas, kuri ierosina pārtraukt šodien plenārsēdi pulksten 17.30 un atsākt 21.oktobrī 9.00. Otrs ir no deputātu grupas, kuri ierosina šodien pārtraukt sēdi pulksten 17.00 un atsākt tās darbu rīt 9.00.

Vai kāds vēlas runāt par vai pret šiem iesniegumiem — vai vienu, vai otru? Liekam uz balsošanu priekšlikumu — pārtraukt šo plenārsēdi šodien 17.30 — un atsākt darbu nākamajā trešdienā pulksten 9.00. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 21, atturas — 16. Lēmums pieņemts. Otro iesniegumu neskatām.

Pārtraukums līdz pulksten 16.00. Pirms pārtraukuma Jānim Mauliņam paziņojums.

J.Mauliņš

(TKL). Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Sapulcēties tūlīt Juridiskās komisijas telpās. Un tos Juridiskās komisijas locekļus, kuri svarīgu apstākļu dēļ neatrodas šobrīd zālē, bet ir Saeimas tuvumā, arī, uzzinot par to, lūdzu sapulcēties, lai būtu kvorums. Paldies par uzmanību!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis .

Sēdes vadītājs.

Kolēģi, turpinām debates. Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš

(TKL). Godātie klātesošie! Mani uzjundīja nākt šeit un runāt fakts, kā Juris Vidiņš no "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas varēja būt tas, kas aicina neatbalstīt represētos, pats uzdodamies par represēto. Tad viņš ir represētais, vienpatnis, kurš nevar runāt visu represēto vārdā, un, ja viņš neaizstāv represētos un prasa, kāpēc mums pārējiem vajag maksāt viņiem vairāk, tad es atbildēšu skaidri: tas ir aiz cieņas pret cietušiem cilvēkiem. Aiz cieņas pret tiem, kas cīnījās par Latvijas neatkarību un pret komunismu. Un ja te pārstāvis no sociālistu nometnes, no "Saskaņas" Modris Lujāns atbalsta šo te goda parādīšanu nedaudzos latos, var teikt, tur varbūt tikai daži tūkstoši latu būs augstākais, no daudz cietušo cilvēku puses, atbalsta viņus, tad dīvaini izklausās, pavisam dīvaini izklausās, ka "Tēvzemes un Brīvības"/LNNK pārstāvis ir pret. Es tikai šoreiz gribēju izteikt šo lielo izbrīnu, cik mums dīvaini atsevišķi cilvēki uzstājās. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Pirms kāds šeit no tribīnes sludina par savām represijām un mēģina mums iestāstīt, cik viņš ir ļoti pārticis un cik viņam daudz naudas ir iedevusi brīvā Latvija tāpēc, ka viņš ir bijis represēts, es gribu tikai atgādināt dažus jautājumus, uz kuriem mēs nekad arī neesam saņēmuši atbildi.

Mēs visi ļoti labi šeit zālē sēdošie, vismaz lielākā daļa no mums, zinām, ka, lai nevarētu iestāties Komunistiskajā partijā, pietika ar to, ka tu esi represētā radinieks, nerunājot par to, ka tu pats esi represētais, un lai represētais kļūtu (No zāles deputāts J.Vidiņš: "Nemuldi!") Vidiņa kungs... es nemuldu pašlaik... lai represētais kļūtu par partijas biedru, bija jānotiek kaut kam ekstrā neordināram. Kāpēc tas tā notika? Vidiņa kungs saka, ka čekai bija jābūt, tad iznāk, ka jūs pats labāk zināt, es to nezinu, ja jūs tur esat bijis, tad tā ir jūsu problēma. Bet lai nu kā tas būtu. Vēsture ir ļoti ļauna sieviete,un agri vai vēlu vēsture ir tā, kas noņem visas maskas un pasaka taisnību. Un tad arī varēsim spriest par vienu vai otru lietu.

Es domāju, ka šodien ir vienkārši nekaunība no Vidiņa kunga puses runāt par to, ka Latvijā represētie ir materiāli nodrošināti un, man šķiet, ka, Vidiņa kungs, jūs esat pirmais no 6. Saeimas deputātiem, kas, deputātu postenī būdams, ir izdarījis to, ko uzskata lielākā daļa no Latvijas iedzīvotājiem — izmantojis deputāta posteni, lai mantiski iedzīvotos un gūtu labumus. (No zāles deputāts J.Vidiņš: "Kādā veidā?") Šādā veidā ir norādījusi tautas lielākā daļa, ka deputāti tā darot. Es zinu, ka lielākā daļa deputātu to nav izdarījuši un nav šos labumus ieguvuši. Jūs esat super represētais mūsu valstī, atvainojiet par šo lietojumu, par nelatvisko vārdu "super represētais", jo jums ir pārāk daudz naudas. Ja jums nav kur likt savu naudu, Vidiņa kungs, es jums varu iedot vismaz desmit adreses... es... (No zāles deputāts J.Vidiņš kliedz skaļi, nesaprotami…)

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi... ļaujiet cilvēkam uzstāties. (Starpsauciens: "Mazliet solīdāk, kolēģi!")

I.Kreituse.

Es jums, Vidiņa kungs, varu iedot vismaz desmit represēto cilvēku adreses, kuri ir ļoti lielā trūkumā un ar kuriem jūs varat padalīties tanīs lielajos ienākumos, kuri jau jums šobrīd ir tādi, kādi tie ir. (No zāles deputāts J.Vidiņš: "Pārdodiet savu māju un dalāties, kas jums liedz!") Es saprotu to, ka... Vidiņa kungs, es šo uzrunu nevēršu pret jums vai jums veltītu un ja jums ir kādi iebildumi šeit un jūs negribat ievērot Saeimā noteikto debašu kārtību, tad Saeimas sienā ir atstātas lielas durvis, pa kurām var iziet cilvēks ārā, kas sevi nevar novaldīt... Un tāpēc es gribētu jūs, kolēģi, aicināt šeit ieklausīties arī šajos Vidiņa kunga histēriskajos izbļāvienos, ko viņš velta šeit šobrīd, un pārdomāt vēlreiz par to, vai patiešām represētie cilvēki ir tie, kuri ir tik ļoti pārtikuši, kuriem šodien ir tik laba dzīve Latvijā, tāda pati kā Vidiņa kungam, kas nezina, ko ar naudu darīt, lai viņiem noņemtu šo iespēju, un es aicinu jūs atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu, ka viņi saņem naudu par tiem sertifikātiem, kas ir piespriesti par tiem gadiem, ko viņi ir pavadījuši, ciešot netaisnīgu sodu. Par to ir jāsaņem šī nauda. Un es vēlreiz saku. Ja kādam naudas ir par daudz, adreses, kur to aizsūtīt, varu izsniegt jebkurā brīdī.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnberga kungs.

E.Grīnbergs

(TKL). Cienījamie kolēģi, aicinu atbalstīt komisijas viedokli, tā būtu arī neliela kompensācija un cieņas izrādīšana no mūsu valsts puses pret to tautas daļu, kura mūsu vēstures gaitā ir tik stipri cietusi. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam atbildīgās komisijas priekšlikumu — papildināt 9.pantu ar 5. daļu šādā redakcijā, teksts jums ir redzams. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 3, atturas — 10. Pieņemts.

E.Grīnbergs.

Paldies par balsojumu! Vairāk priekšlikumu iesniegti nav. Aicinu nobalsot par likumprojektu kopumā otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Godātie kolēģi, nu redzat, tad, kad sākas balsošanas režīms, tad deputātiem rodas likumdošanas iniciatīva, un tikai tad iedod dokumentus, kur lūdz, cik es saprotu, nodot atpakaļ komisijai saskaņošanai ar Finansu ministriju. Māris Vītols parakstījis viens pats. Balsojam pirms kopējā balsojuma, galīgā, par šo deputāta Vītola priekšlikumu — nodot atpakaļ atbildīgajai komisijai likumprojektu saskaņošanai ar Finansu ministriju. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam šo deputāta Māra Vītola priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 33, atturas — 3. Nav pieņemts.

Tādēļ lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 5, atturas — 5, Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

E.Grīnbergs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 22. oktobris, lūdzu.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu? Nav. Esam vienojušies.

Kolēģi, pieci deputāti lūdz likumprojektu "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību"un likumprojektu "Grozījumi Prokuratūras likumā", tas ir darba kārtības 74. un 75. jautājums, pārcelt pirms darba kārtības 64. punkta. Druvas kungs vēlas runāt par.

K.J.Druva

(LZS). Augsti godātie deputāti! Šeit ir divi likumi, kas kopumā paņems divas minūtes, lai pieņemtu un nobalsotu. Viens no tiem ir tas, kas iedarbinās jauno Krimināllikumu, kuru mana komisija ir veidojusi trīs gadus. Ja mēs šo likumprojektu — tas jau tagad ir bijis dienas kārtībā pusotru mēnesi. Un mēs netiekam pie šī likumprojekta. Un es ļoti lūdzu visus deputātus atbalstīt šo divu likumprojektu pacelšanu uz augšu. Kopumā es saku: paņems apmēram divas minūtes.

Sēdes vadītājs.

Čerāna kungs grib runāt pret.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti, ja arī man nebūtu šajā brīdī iebildumu pret šo likumprojektu, kas saistās ar Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību, tad man noteikti ir iebildumi pret to, ka mēs ceļam uz augšu šo likumprojektu par grozījumiem Prokuratūras likumā, es varu pilnīgi skaidri pateikt, ka tas aizņems daudz vairāk nekā divas minūtes. Jo es domāju, ka šeit deputātiem būs principiāli iebildumi pret to, kas arī šeit tiks debatēs izteikts.

Bet es vispār gribētu iebilst arī pret to, ka šāds grozījums tiek izdarīts, tāpēc, ka, ja mēs gribam to panākt, lai šie likumprojekti mums Saeimā tiek izskatīti, tad mums ir nevis jāatliek, nevis jāizdara pārtraukums šajā plenārsēdē līdz nākamajai trešdienai, bet jāpieņem lēmums, ka mēs tomēr turpinām darbu arī rītdien. Un to es arī aicinātu izdarīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputātu priekšlikumu — izdarīt izmaiņas darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 30, atturas — 7. Nav pieņemts.

Skatām 63. darba kārtības jautājumu — likumprojekts "Grozījumi Pasta likumā" . Otrais lasījums. Tautsaimniecības komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Cienījamās deputātes! 4582. dokuments — likumprojekts "Grozījumi Pasta likumā" otrajam lasījumam. Ar prieku varu jums paziņot, ka šajā likumā nav neviena priekšlikuma, un aicinu jūs nobalsot par tā pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam grozījumus Pasta likumā otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 2, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

K.Leiškalns

. Augsti godātie deputāti! Tā kā šis dokuments ir cieši saistīts ar Regulatoru likumu, tad ierosinu līdz 22. datumam iesniegt priekšlikumus... var pat līdz 20.

Sēdes vadītājs.

Līdz kuram?

K.Leiškalns

. Līdz 20. Piecas dienas — minimālais termiņš.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav? Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par telekomunikācijām"" . Komisijas vārdā — deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Augsti godātie deputāti! Darba dokuments 4583 — "Grozījumi likumā "Par telekomunikācijām"" otrajā lasījumā. Ar prieku un gandarījumu paziņoju, ka priekšlikumi šajā likumā iesniegti nav. Aicinu nobalsot otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 2, atturas — 1. Pieņemts. Kādi apsvērumi par trešo lasījumu?

K.Leiškalns.

Augsti godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Komisija aicina priekšlikumus iesniegt līdz 20. datumam šajā mēnesī.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Par ienākuma nodokli" . Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Izskatām grozījumus likumā "Par ienākuma nodokli" otrajam lasījumam, ko ir apkopojusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Bez prieka un gandarījuma paziņoju, ka jums būs jāizskata 205 priekšlikumi.

Sēdes vadītājs.

Jūs mūs patiesi iepriecinājāt. Paldies, Vītola kungs!

M.Vītols.

Pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols.

Otrais ir deputāta Nagobada priekšlikums, kas ir atbalstīts, Juridiskā biroja priekšlikumos.

Sēdes vadītājs.

Arī to deputāti akceptē. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols.

Trešais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols.

Ceturtais arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols.

Piektais ir Juridiskā biroja atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Arī to deputāti akceptē.

M.Vītols.

Sestais ir Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 6. priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

M.Vītols.

Septītais — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta septīto priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols.

Astotais priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta 8. priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols.

Devītais arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Devīto priekšlikumu arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols.

Desmitais ir iestrādāts 11. — Finansu komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 10. un 11. priekšlikumu. Un līdz ar to 21. panta šo daļu akceptē. Pieņemts.

M.Vītols.

12.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols.

13.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī to deputāti atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols.

14.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols.

Komisija ir atbalstījusi arī 15.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols.

Arī 16.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols.

Nav atbalstījusi 17.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 17.priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols.

Atbalstījusi ir 18.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt.

M.Vītols

. 19.priekšlikumu arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt.

M.Vītols

. Nav atbalstījusi 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 20.priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols

. Nav atbalstījusi Budžeta un finansu komisija 21.priekšlikumu. Un ir atbalstījusi 22.priekšlikumu par 3.panta ceturtās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 3.panta ceturtās daļas redakcijai.

M.Vītols

. Juridiskā biroja 23.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī piektās daļas redakcijai deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols

. Nav atbalstīts 24.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 24.priekšlikumu.

M.Vītols

. Ir atbalstīts 25.un 26.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Un līdz ar to deputāti akceptē likumprojekta 6.panta pirmo un otro daļu.

M.Vītols

. Atbalstīts 27.un 28.Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 7.panta otro un 7.panta devīto daļu. Pieņemts.

M.Vītols

. Nav atbalstījusi 29.priekšlikumu, un ir atbalstīts Juridiskā biroja 30.priekšlikums par 8.panta otrās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē 8.panta otrās daļas redakciju. Pieņemts.

M.Vītols

. Budžeta un finansu komisija neatbalstīja 31.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 31.priekšlikumu.

M.Vītols

. Atbalsta 32. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti to atbalsta.

M.Vītols

. Budžeta un finansu komisija nav atbalstījusi 33.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 33.priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

M.Vītols

. Nav atbalstījusi 34.priekšlikumu un ir atbalstījusi 35.Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Līdz ar to deputāti akceptē 10.panta 4.punkta redakciju. Pieņemts.

M.Vītols

. Nav atbalstījusi 36.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 36.priekšlikumu. Pieņmts komisijas viedoklis.

M.Vītols

. Atbalstīts ir 37. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 11.panta otrās daļas redakcijai.

M.Vītols

. Nav atbalstījusi 38.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 38.priekšlikumu.

M.Vītols

. Atbalstīts ir 39.priekšlikums par 11.panta otrās daļas 11.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 11.panta otrās daļas 11.punkta redakcijai. Pieņemts.

M.Vītols

. Nav atbalstīts 40.priekšlikums, un ir atbalstīts 41.priekšlikums, kuru iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 38.priekšlikumu.

M.Vītols

. Līdz ar to deputāti akceptē 11.panta otrās daļas 13.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 38.priekšlikumu.

M.Vītols

. Nav atbalstīts 42.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 42.priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols

. 43.priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu komisijas 44.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Līdz ar to deputāti akceptē likumprojekta 11.panta trešās daļas 6.punktu. Pieņemts.

M.Vītols

. Atbalstīts ir 45. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī to atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols

. 46.un 47. Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē likumprojekta 12., 13.un 14.panta redakcijas. Pieņemts.

M.Vītols

. Nav atbalstīts 48.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 48.priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols

. Nav arī atbalstīts 49.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 49.priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols

. 50.un 51.priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu komisijas 52.priekšlikumā, un tas ir atbalstīts kā 19.panta 10.punkta redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 19.panta 10.punkta redakcijai. Pieņemts.

M.Vītols

. Atbalstīts ir 53.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē likumprojekta 19.panta 15.punkta redakciju. Pieņemts.

M.Vītols

. Atbalstīts ir 54.priekšlikums par 19.panta otrās daļas 19.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Arī 19.un 20.punkta, tātad deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 54., 55.un 56.priekšlikumu un arī par 57.priekšlikumu. Paldies! Pieņemts

M.Vītols

. Atbalstīti ir 31.un 32.lappusē 57., 58., 59., 60.un 61.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Tie visi attiecas uz likumprojekta 21.pantu — ienākums no saimnieciskās darbības. Deputāti šī panta redakciju akceptē tādā variantā, kā to ir akceptējusi atbildīgā komisija. Līdz ar to līdz 65.priekšlikumam mēs esam izskatījuši. Pieņemts.

M.Vītols.

Izņemot 64.priekšlikumu, kas nav atbalstīts Budžeta un finansu komisijā. 65.un 67.un 68., 69. Juridiskā biroja priekšlikumi ir atbalstīti, kas attiecas uz 22.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 22.panta otrās daļas redakcijai tādai, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

M.Vītols.

70. —Juridiskā biroja priekšlikums — iestrādāts 71. —Budžeta un finansu komisijas priekšlikumā par 22.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols.

72. —Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols.

Atbalstīts ir arī 73., 74. un 75.Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Tie visi attiecas uz likumprojekta 22.un 23.pantu, tātad deputāti akceptē šī likumprojekta 22.un 23.panta redakciju, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija.

M.Vītols.

Arī 76. —Juridiskā biroja priekšlikums— ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Vītols.

77.un 78. Juridiskā biroja priekšlikumi par 24.panta redakciju ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt izmaiņām, kuras izdarītas likumprojekta 24.panta otrās daļas 1.apakšpunktā, ceturtajā daļā, piektajā daļā, septītajā daļā. Lūdzu 26.pantu, 81.priekšlikums.

M.Vītols.

81.priekšlikums ir par 26.panta pirmās daļas redakciju, kuru iesniedzis Juridiskais birojs, ir atbalstīts Budžeta un finansu komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols.

Arī 82.— Juridiskā biroja priekšlikums —ir atbalstīts par 31.panta pirmās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 31.panta pirmās daļas redakcijai. Pieņemts.

M.Vītols.

Atbalstīts ir arī 83.un 84.priekšlikums par 32.panta pirmās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 32.panta pirmās daļas redakcijai. Pieņemts.

M.Vītols.

Nav atbalstīts 85.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 85.priekšlikumu. Pieņemts komisijas atzinums.

M.Vītols.

86.priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu komisijas 87.priekšlikumā un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 86.un 87.priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols.

Budžeta un finansu komisija neatbalsta 88.un atbalsta 89. —Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 88.un 89.priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols.

Budžeta un finansu komisija ir atbalstījusi arī 90. —Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņmts.

M.Vītols.

Nav atbalstīts 91.priekšlikums par 32.panta trīspadsmitās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 91.priekšlikumu.

M.Vītols.

Budžeta un finansu komisija ir atbalstījusi 92., 93.un 94. —Juridiskā biroja priekšlikumu — par 33.panta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 92., 93.un 94.priekšlikumu.

M.Vītols.

Nav atbalstīts 95. un 96.priekšlikums par 33.panta sestās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 95.un 96.priekšlikumu.

M.Vītols.

Atbalstīts ir 97.priekšlikums par panta izslēgšanu, un līdz ar to nav atbalstīts 98.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt Kārlis Čerāns par 97.priekšlikumu. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Varbūt cienījamais referents varētu paskaidrot un arī visi deputāti varētu iedziļināties, kāpēc šo 34.pantu no likumprojekta ir paredzēts svītrot, jo šis 34.pants paredz īpašus noteikumus apliekamā ienākuma samazināšanai par ziedotajām summām. Domāju, ka mums šis princips būtu likumā saglabājams ne tikai attiecībā uz fiziskajām personām, bet arī attiecībā uz juridiskām personām, un es aicinātu tomēr šo pantu saglabāt, iespējams, izdarot dažādas korekcijas, bet tomēr būtu svarīgi, lai uzņēmumi un pastāvīgās pārstāvniecības drīkstētu samazināt apliekamo ienākumu par summām, kas ziedotas Latvijā reģistrētām sabiedriskajām, labdarības, kultūras, izglītības, sporta, veselības aizsardzības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, reliģiskām organizācijām, kā arī budžeta iestādēm saskaņā ar šo pantu. Es domāju, ka šāds pants būtu jāatstāj, jo citur likumā ir redzamas attiecīgās normas līdzīgā veidā attiecībā ne tikai uz fiziskām personām, bet arī uz juridiskām personām, tas pants būtu šeit jāatstāj. Un tāpēc es aicinu neatbalstīt šī 34.panta izslēgšanu, tas ir, es aicinu neatbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu izslēgt šo 34.pantu, neatbalstīt 97.priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Vītola kungs.

M.Vītols

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es aicinātu Čerāna kungu atvērt 73.lappusi un paskatīties, ka šis pats pants, viens pret vienu, redakcijā ir pārcelts uz 173.lappusi kā 48.pants un iestrādātas šīs normas 138. —Budžeta un finansu komisijas priekšlikumā. Vienkārši secībā šis pants nāk tālāk nekā tas bija iepriekšējā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Čerāna kungs atsauc savu iebildumu. Līdz ar to deputātiem iebildumu nav, 34.pants ir svītrots.

M.Vītols.

Nav atbalstīts 99.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Tas vairs nav balsojams, ja mēs svītrojam 34.pantu.

M.Vītols.

Tālāk 100. —Juridiskā biroja priekšlikums —ir iestrādāts 101. Budžeta un finansu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 100.un 101.priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols.

Atbalstīts ir Juridiskā biroja 102.un 103.priekšlikums par redakcionālām izmaiņām 36.pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols.

Tāpat atbalstīts ir 104. —valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums, 36.panta redakcija.

Sēdes vadītājs.

Līdz ar to deputāti akceptē likumprojekta 36.panta 1., 2., 3., 4.un 5.daļas redakciju. Pieņemts.

M.Vītols.

Atbalstīts 105.un 106. —Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt — likumprojekta 37.panta redakcijai tādā variantā, kādu to ir akceptējusi Juridiskā komisija.

M.Vītols.

Nav atbalstīts 107.priekšlikums par 37.panta pirmās daļas 6.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Vītols.

108. —Juridiskā biroja priekšlikums —ir iestrādāts 109. —atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tātad deputāti piekrīt 36.panta visai redakcijai. Pieņemts.

M.Vītols.

110.priekšlikums ir iestrādāts 111. —Budžeta un finansu komisijas priekšlikumā un ir atbalstīts. Līdzīgi ir atbalstīts arī 112 —Juridiskā biroja priekšlikums par 38.panta trešās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 38.panta otrās un trešās daļas redakcijai komisijas akceptētajā redakcijā. Pieņemts.

M.Vītols.

Atbalstīts ir 113.un nav atbalstīts 114. —Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols.

Atbalstīts ir 115. —Juridiskā biroja priekšlikums, un nav atbalstīts 116.priekšlikums par 39.panta pirmās daļas 2.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti līdz ar to akceptē likumprojekta 39.panta redakciju tādā variantā, kādā to ir akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

M.Vītols.

117. ir Juridiskā biroja priekšlikums, nav atbalstīts, un ir atbalstīts 118.un 119. —atbildīgās komisijas priekšlikums par 40.panta 1.un 2.punkta redakcijām.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē likumprojekta 40.panta redakciju komisijas variantā. Pieņemts.

M.Vītols.

Budžeta un finansu komisija atbalsta 120. —Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 120.priekšlikumu.

M.Vītols.

Bet neatbalsta 121. priekšlikumu — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai par 121.priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols.

44.pantā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta Juridiskā biroja 122.priekšlikumu un 123.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 44.panta redakcijai? Visai 44.panta redakcijai tādai, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija. Līdz ar to atzīstam komisijas slēdzienu līdz pat 124.priekšlikumam.

M.Vītols.

125.priekšlikums ir iestrādāts 126. —atbildīgās komisijas priekšlikumā par 45.panta redakciju. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 45.panta redakcijai. Pieņemts.

M.Vītols.

127.priekšlikums ir atbalstīts par 46.panta pirmās daļas redakciju.

Par 46.panta otrās daļas redakciju 128.priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 129.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 46.panta redakcijai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas akceptētajā variantā.

M. Vītols.

Ir atbalstīts 48.pants un tā redakcija, kuru ir iesniegusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Par nodokļu atlaidi ziedotājiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 48.panta redakcijai — pirmai, otrai, trešai, ceturtai, piektai, sestai, septītai un astotai daļai. Pieņemts.

M.Vītols.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi 131. —Juridiskā biroja priekšlikumu par 52.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē 53.panta trešās daļas redakciju. Pieņemts.

M.Vītols.

Nav atbalstījusi 132. priekšlikumu par 53.panta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti līdz ar to akceptē likumprojekta 54.panta redakciju komisijas variantā. Pieņemts.

M.Vītols.

Atbalstīts ir 133. —Juridiskā biroja priekšlikums, kā arī 134. priekšlikums, kurš ir iestrādāts 135. —Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā par 55.panta trešā un piektās daļas redakcijām.

Sēdes vadītājs.

Tas ir pēc vecās numerācijas. Pēc jaunās numerācijas deputāti akceptē 56.panta redakciju.

M.Vītols.

Arī 136. — Juridiskā biroja priekšlikums ir akceptēts.

Sēdes vadītājs.

Tas arī ir 56.pantā akceptēts.

M.Vītols.

137. — Juridiskā biroja priekšlikums iestrādāts 108. —Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 137. un 138.priekšlikumu.

M.Vītols.

139. un 140., kā arī 141. un 142. —Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 60.panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai un arī sestās sadaļas nosaukuma redakcijai. Pieņemts.

M.Vītols.

143. —Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts. Tas attiecas uz septītās nodaļas nosaukumu.

Sēdes vadītājs.

Mēs izlaidām, Vītola kungs, 141. un 142. priekšlikumu. Tie attiecas uz 61.pantu. Komisija tos ir atbalstījusi. Vai deputāti arī atbalsta? Pieņemts. Paldies!

M.Vītols.

144.priekšlikums — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — ir atbalstīts un arī 143.priekšlikums par septītās nodaļas redakcijas nosaukumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta astotās sadaļas nosaukumam — "Netieši noteiktais ienākums no saimnieciskās darbības". Septītā sadaļa ir "Papildu noteikumi apliekamo ienākumu noteikšanai". Deputāti piekrīt.

M.Vītols

. 145.priekšlikums — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — ir atbalstīts — izslēgt 65.pantu. Līdz ar to nav atbalstīts 146. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 65.pantu (pēc vecās numerācijas). Līdz ar to 146. priekšlikumu mēs neskatām, bet tā panta norma pārnesama uz 1.pantu. Pieņemts.

M.Vītols

. 147.priekšlikums par 66.panta izslēgšanu ir atbalstīts. Līdz ar to nav atbalstāms 148. un 149.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 66.pantu (pēc vecās numerācijas). Pants tiek svītrots. Pieņemts.

M.Vītols

. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi 150.priekšlikumu, kuru iesniedzis Juridiskais birojs par 70.panta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 150.priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols

. Tāpat arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi 151.priekšlikumu par 71.panta pirmās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 151.priekšlikumu.

M.Vītols

. Līdzīgi ir 152., 153. un 154., kā arī 155. priekšlikums par 71.panta redakciju, ko iesniedzis Juridiskais birojs, tie ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 152., 153., 154. un 155. priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols

. 156. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir iestrādāts 157. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā par 72.panta pirmās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 71.panta (pēc jaunās numerācijas) pirmās daļas redakcijai. Pieņemts.

M.Vītols

. Atbalstīts ir arī 158. priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī to atbalsta.

M.Vītols

. Arī 159.priekšlikums — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

M.Vītols

. Tāpat 160.priekšlikums — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 72.panta otrās daļas 1.punkta redakciju — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols

. Līdzīgs ir arī 161.priekšlikums. Tas ir atbalstīts. To ir iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols

. 162.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums — iestrādāts 163. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 162. un 163. priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols

. 164.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums par 72.panta trešās daļas 4.punkta redakciju — ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 165. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti komisijas atzinumu par šiem priekšlikumiem akceptē. Pieņemts.

M.Vītols

. Atbalstīts ir arī 166. priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī to akceptē. Pieņemts.

M.Vītols

. Atbalstīts 167. priekšlikums, un nav atbalstīts 168. — Juridiskā biroja priekšlikums par 72.panta piektās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt šim komisijas atzinumam. Pieņemts.

M.Vītols

. 169. un 170. — Juridiskā biroja priekšlikumi — ir atbalstīti. Par 73.pantu. "Fizisko personu nodokļu maksātāju reģistrācija".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 72.panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai.

M.Vītols

. Atbalstīts arī 171.,172. un 173. Juridiskā biroja priekšlikums pie 74.panta.

Sēdes vadītājs.

Pēc jaunās numerācijas 73.pants "Fiziskās personas nodokļu karte". Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols

. Atbalstīts arī 174. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Valdmaņa kungs grib runāt. (Zālē troksnis un saucieni.)

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome! Kolēģi Saeimā! Mēs visi, kad mēs gājām uz 6.Saeimu, solījām, ka mēs tos nolikumus par smagajiem nodokļiem mainīsim, ka būs daudz labāka dzīve visiem. Tāpat daudzi no mums solīja, ejot uz 7.Saeimu. Daži no mums solīja, ka tās sīkās personas, kuras tiek spīdzinātas ar nodokļiem, bet kuru kopējais devums valsts budžetā ir ļoti niecīgs, ka viņiem varētu to nodokli atlaist pilnīgi, un ka tiem cilvēkiem, kuriem ir tie lielie ienākumi, kas spēj būvēt mājas ar basketbola laukumiem pagrabā un pilis laukos, ka tiem cilvēkiem vajadzētu uzlikt drusku lielākus nodokļus.

Nu mēs tagad beidzam mūsu mandātus 6.Saeimā. Es skatos un brīnos, ka šis likums, ko mēs tagad beidzamajās dienās "laižam cauri", ka tas ir tas pats murgs, drusku lielāks murgs nekā tas, kas bija vietā, kad mēs gājām uz 6.Saeimas vēlēšanām. Es atceros, ka tur stalts, jauns puisis Vītols runāja...

Sēdes vadītājs.

Mēģiniet runāt par lietu, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis

. ... par nodokļiem pensionāru sapulcēs.

Sēdes vadītājs.

Grūti jau tas ir, bet mēģiniet!

G.Valdmanis

. Grūti ir runāt. Tiešām tā ir, Čepāņa kungs! Kad jūs traucējat to, kad cilvēks mēģina atgādināt ...

Sēdes vadītājs.

Mans pienākums ir aizrādīt, lai deputāti runā par lietu. Jūs to nedarāt!

G.Valdmanis

. Manuprāt, es runāju par fizisko personu nodokļu karti, kuriem cilvēkiem būtu jāmaksā nodokļi. Es atgādinu mūsu deputātiem šeit...

Sēdes vadītājs.

Mēs apspriežam nevis, kuriem jāmaksā, bet nodokļu aprēķināšanas kārtību, 175.punktu.

G.Valdmanis

. Es tieši par to runāju. Par 171. punktu. Es piespiedu pogu, bet jūs bijāt aizmidzis vai kaut kādā citā reibumā. Es piespiedu pogu. Beigās man bija jāsāk klepot un raustīties. Redziet, mēs kaut ko esam tautai solījuši, un mūsu solījumu laiks ir beidzies. Vai paņemsim šo likumu un izmetīsim to ārā, un pataisīsim, ievedīsim vienu vienkāršu nodokļu likumu, kuru maksās bagātnieki un kur tauta, kam nav ienākumu, ka viņa vairs netiks spīdzināta.

Mums ir ļoti ierobežots laiks palicis šajā Saeimā. Mēs visi to solījām, kad mēs tikām ievēlēti, kāpēc mēs pie tā solījuma nevaram turēties? Mums vēl ir laiks! Atgriezīsim šo likumu atpakaļ Vītola kungam un lūgsim, lai viņš atceras savus vārdus Tukumā un daudzās citās vietās, kad es viņu tur satiku, izmetīsim ārā nevajadzīgos nodokļus, kas spīdzina tautu, un ievedīsim vienkāršu, nevis uz kaut kādām gudrībām būvētu nodokļu sistēmu, kuru cilvēks var saprast. Uz trijām lapām, nevis uz 200 lapām, un atbrīvosim tautu no nevajadzīgas nastas! 80% no tautas dzīvo nabadzībā un maksā kādus 2% no ienākuma nodokļa. Kāpēc šos cilvēkus mocīt? Kas trūkst mums mūsu atmiņā? Mums tagad ir beidzamās stundas pildīt savus solījumus tautai. Vai mums to nevajadzētu mēģināt darīt? Es domāju, ka vajadzētu mēģināt.

Es tāpēc ierosinu atgriezt visu šo paketi atpakaļ godājamajam Vītola kungam un citiem Sadarbības padomes locekļiem un viņiem pateikt, ka mēs tautai kaut ko solījām un ka mūsu solījumu laiks, tas laiks, kurā mēs varam šos solījumus izpildīt, iet uz beigām, ka mēs gribam nodokļu likumu, kas ir īss, saprotams un taisnīgs! Ka tie, kas zog, lai viņi maksā vismaz nodokļus par sazagto mantu. Bet tie, kam ir atņemtas pensijas un atņemti ietaupījumi bankās un tā tālāk, ka viņi vismaz varētu to atvilkt no nodokļiem. Un lai viņi būtu pilnīgi atbrīvoti no nodokļiem, ja viņi pelna mazāk nekā 150 latus vai 200 latus mēnesī. (Starpsauciens: "Pareizi!") Un tas mūsu tautas budžetā gandrīz neko neizmaksā. Daudz mazāk, nekā tas viens vai divi kuģi, kas katru mēnesi aizbrauc kaut kur projām. Daudz mazāk, nekā tie nodokļi, ko mēs nesaņemam uz ostas zemēm. Kāpēc mēs nevaram turēt savu solījumu tautai? Mums ir beidzamās minūtes, lai to darītu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai Vītola kungam ir ko teikt?

M.Vītols.

Es arī netiku gudrs, vai Valdmaņa kungs atbalsta vai neatbalsta 171. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Neviens jau netika gudrs. Vai vajag balsot par šito? Nevajag. Ejam tālāk.

M.Vītols.

176. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

M.Vītols.

Arī 177. un 178.priekšlikums par 78.panta pirmo un trešo daļu ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

M.Vītols.

Arī 179. un 180.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs par 178.panta sesto un septīto daļu, ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Līdz ar to deputāti akceptē likumprojekta 76.panta (pēc jaunās numerācijas) redakciju. Pieņemts.

M.Vītols.

181. — Juridiskā biroja priekšlikums iestrādāts 182.— Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols.

Arī 183.priekšlikums ir iestrādāts 185.— Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā par 79.panta pirmās daļas 3.punkta redakciju, un tas ir atbalstīts. Un atbalstīts arī 184. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Līdz ar to deputāti akceptē likumprojekta 77.panta (pēc jaunās numerācijas) redakciju. Pieņemts.

M.Vītols.

Arī 186. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols.

Nākamā sadaļa par nodokļu maksāšanas kārtību, iekasēšanu un to atmaksāšanu. 184. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts. Tāpat arī 188. un 189.priekšlikums pie 83.panta, pie 82. un 83.panta.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekta 80., 81. un 82. panta (pēc jaunās numerācijas) redakcija.

M.Vītols.

190.— Juridiskā biroja priekšlikums ir iestrādāts nākamajā — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā par 89.panta pirmās daļas 2.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē likumprojekta 86.panta "Darba devēja izdarītais nodokļa ieturējums" redakciju. Pieņemts.

M.Vītols.

Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu — izslēgt 92.panta otrās daļas 4.punktu, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

92.panta (pēc vecās numerācijas) otrās daļas 4.punkts svītrots.

M.Vītols.

193. priekšlikums ir iestrādāts 194. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols.

195. — Juridiskā biroja priekšlikums — arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta to. Pieņemts.

M.Vītols.

196. — Juridiskā biroja priekšlikums iestrādāts 197. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā par 94.panta pirmās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols.

Nav atbalstīts 198. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 198.priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols.

199. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

M.Vītols.

Un atbalstīta ir arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvātā 95.panta trešās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 95.panta pirmās, otrās un trešās daļas redakcijai. Pieņemts.

M.Vītols.

201. — Juridiskā biroja priekšlikums atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

M.Vītols.

Arī 202. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot pārejas noteikumu 1.punktu, mainot pārējo punktu numerāciju. Pieņemts.

M.Vītols.

Ir atbalstīts 203., un nav atbalstīts 204.priekšlikums par pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs.

Līdz ar to deputāti akceptē, ka 37.panta normas piemērojamas speciālajām rezervēm, kas būs izveidotas 1999.—2009.gadā. Pieņemts.

M.Vītols

. Visbeidzot ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš nosaka, ka likums stājas spēkā 2000.gada 1.janvārī. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

M.Vītols

. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Paldies! Lūdzu nobalsot par likuma pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā atkarībā no sirdsapziņas. (Starpsauciens no zāles: "Bet ja nav?") Tad balsošanā nepiedalīties. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 4, atturas — 2. Pieņemts.

M.Vītols

. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

M.Vītols

. Lūdzu iesniegt priekšlikumus, tuvākais termiņš ir 20.datums. Līdz 20.oktobrim.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols

. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" . Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Lūdzu, sameklējiet dokumentu nr.4693 — "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" otrajam lasījumam. Sekojoši priekšlikumi, kurus ir izskatījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. 1. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols

. Nav atbalstīts 2. un 3.priekšlikums pie 3.panta redakcijas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 2. un 3.priekšlikumu.

M.Vītols

. Ir atbalstīts 4. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt un līdz ar to atbalsta likumprojekta 3.panta redakciju. Pieņemts.

M.Vītols

. Atbalstīts ir arī 5. — Juridiskā biroja priekšlikums par 4.panta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 4.panta redakcijai. Pieņemts.

M.Vītols

. Nav atbalstīts 6. un 7.priekšlikums pie 5.panta redakcijas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 6. un 7.priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols

. Ir atbalstīts 8., un līdz ar to nav atbalstīts 9. un 10.priekšlikums par 5.panta 1.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

M.Vītols

. Ir atbalstīts 11. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 11.priekšlikumu.

M.Vītols.

Nav atbalstīts 12. — beidzamais priekšlikums šajā likumā par pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 12.priekšlikumu.

M.Vītols

. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likuma pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Valdmaņa kungs grib runāt par 12.priekšlikumu vēl.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome! Kolēģi Saeimā! Tūlīt, kā šis likums tika uzsaukts, es piespiedu pogu. Likuma beigās tomēr no snauda kāds uzmodās un mani pielaida pie vārda. Es atminos tās dienas, kad mēs cīnījāmies kopīgi pret akcīzes nodokli uz laukiem. Kad mēs sapratām, kad enerģijas resursi ir viena no tām lietām, kas atļauj vai neatļauj tautsaimniecībai augt un būt konkurētspējīgai. Es skatos šeit pantus, kur soda akcīzes nodokļa nemaksātājus, nemaksā laikā, bet kas soda valsti, ka tā neatgriež tos akcīzes nodokļus tam lauksaimniekam laikā? Neviens.

Es skatos šeit uz maniem kolēģiem, es zinu, ka mūsu termiņš šeit, Saeimā, ir beidzies, bet, kā man bieži mani skolotāji un vecāki mācīja, nav svarīgi, kā tu esi uzsācis skriet, bet gan, ko tu dari skrējiena beigās. Mēs esam 6.Saeimas skrējiena beigās. Un vai mēs tagad pieņemsim šitādus tautai pretīgus likumus? Citās valstīs akcīzes nodokli liek uz luksusa precēm. Dānijā pat 500%. Tu gribi pierādīt, ka esi bagāts? Tad lūdzu pērc to lielāko verķi un maksā 500%, un parādi saviem kaimiņiem, cik devīgs tu esi pret valsti, ka tu vari atļauties tādu mašīnu. Bet likt lauksaimniekam, kuram nav naudas, kuram ir tikai zaudējumi, maksāt akcīzes nodokli par to, kas viņam ir vajadzīgs, nepieciešamā degviela, tas ir grēks pret tautu. Es nezinu, jūs, mani kolēģi, varat lemt, ko jūs gribat darīt. Vai nobeigt šito skrējienu, šito gājienu, ko mēs esam kopā gājuši ar lielām nodevībām pret tautu tur, kur mūs ved Vītols un citi. Jeb vienkārši noraidīt un sūtīt šitos likumprojektus atpakaļ, lai 7.Saeima uzsāk pati savu nodevību pret tautu. Manuprāt, mums tā būtu jādara. Mums būtu šito likumprojektu jānoraida tāpat kā iepriekšējo. Mēs nedrīkstam dot ieganstu nākošajai Saeimai teikt: "Mēs neesam vainīgi! Skat, to jau citi izdarīja!" Mūsu tautsaimniecība tiek iznīcināta, mūsu lauki tiek iznīcināti, mūsu tauta tiek iznīcināta, un mēs esam līdzvainīgi. Un es jūs aicinātu saprast, ka nav, kā mēs sākām, bet kā mēs beigsim. Un es jūs lūgtu beigt ar godu. Neturpināt šito tautas iznīcināšanu. Noraidīsim šito likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātais Valdmaņa kungs! Tā kā jūs nerunājāt par lietu, tad nākamajā reizē es ierosināšu Saeimu jūs izslēgt no Saeimas uz divām sēdēm. Paldies!

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 2, atturas — 3. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu!

M.Vītols

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 20.oktobrim!

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies pieņemts!

M.Vītols

. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem" . Otrais lasījums. Komisijas vārdā — Vītola kungs.

M.Vītols

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Tātad pavisam ir trīs priekšlikumi. Es lūdzu sameklēt 4694.dokumentu. Dokuments nr.4503. Otrais lasījums.

1.priekšlikums ir 3.lapaspusē, ko iesniegusi ir valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča. To Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 7.panta pirmās daļas 4. un 5.punktā ciparu "410" aizstāt ar "460". Pieņemts.

M.Vītols

. 2. arī ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums pie 5.nodaļas, tas ir, pārejas noteikumi.

Sēdes vadītājs.

Tas ir dokumenta 7.lapaspusē, kolēģi! Lūdzu!

M.Vītols

. Kur 1.punktā vārdi "1990.gada 1.aprīlis" tiek aizstāti ar "trīs mēneši pēc attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienas, lai varētu saskaņot šī likuma normas ar likuma pakārtotajiem valdības izdotajiem normatīvajiem aktiem". Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt pārejas noteikumu 1.punkta redakcijai. Pieņemts.

M.Vītols

. Ir arī atbalstīts 3. — valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Par pārejas noteikumu 2.punkta redakciju deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols.

Līdz ar to visi saņemtie priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu! Par — 58. Piedodiet!

M.Vītols.

Lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 20.oktobrim!

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols.

Liels paldies.

Sēdes vadītājs.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Informācijas atklātības likums" . Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — Anta Rugāte.

A.Rugāte

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Godātās deputātes un deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 4000 — "Informācijas atklātības likums".

Pirmais priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums — papildināt likumu ar jaunu pantu.

Sēdes vadītājs.

Kolēģi, tas ir dokumentā nr.4703, pirmā lasījuma redakcija.

A.Rugāte.

Jā, es atvainojos. 4703. Lūdzu mani atvainot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu!

A.Rugāte.

Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar 1. pantu — "Likumā lietotie termini" — un turpmāk attiecīgi mainīt pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Rugāte.

Paldies. Otrais priekšlikums ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Elferta kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Rugāte.

Atbildīgā komisija arī izsaka 1. pantu kā 2. pantu atbilstoši redakcijā, kas ir jūsu priekšā — "Likuma mērķis un darbības joma", kas ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Līdz ar to deputāti piekrīt likumprojekta 2. panta 1. un 2. daļas redakcijai. Pieņemts.

A.Rugāte.

Paldies! Ceturtais priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt pirmajā lasījumā pieņemto 2. pantu. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 2. pantu. Pieņemts.

A.Rugāte.

Savukārt Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pētera Elferta priekšlikumu, kas ir ar numuru 5, komisija neatbalsta tādēļ, ka mēs vēlamies tomēr saglabāt latviskos terminus un vārda "loka" vietā nelietot vārdu "sfēru" un tamlīdzīgi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 5. priekšlikumu? Pieņemts.

A.Rugāte.

Sestais priekšlikums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra Puķīša kunga priekšlikums — izslēgt 2. panta 1. daļas otro teikumu, un šis priekšlikums ir atbalstīts, bet jau iepriekšējā, komisijas 2.panta redakcijā, ko mēs esam pieņēmuši.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Rugāte.

Septītais priekšlikums — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra priekšlikums — aizstāt 2. panta 2. daļā vārdus tā kā jūs redzat tekstā, bet tas nav atbalstīts, jo komisijas piedāvātā redakcija ir plašāka.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par septīto priekšlikumu. Pieņemts.

A.Rugāte.

Astotais priekšlikums. 3. pants. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 3. pantu, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 3. pantu. Pants svītrots.

A.Rugāte.

Devītajā priekšlikumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs ierosina izteikt 3. pantu atbilstošā redakcijā, kas ir daļēji atbalstīts 1. panta redakcijā pie "Likumā lietotajiem terminiem". Un nevar tikt atbalstīts šajā pantā...

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti saprata, ko referents ziņo? Es nesapratu. Bet, ja deputāti piekrīt, tad atbalstām. Piekrīt?

A.Rugāte.

Es varu atkārtot.

Sēdes vadītājs.

Paldies!

A.Rugāte.

.. jo šajā pantā šis priekšlikums nevar tikt atbalstīts tādēļ, ka pants ir izslēgts, taču iesniegtais priekšlikums ir atbalstīts jau nobalsotajā un pieņemtajā 1. pantā pie "Likumā lietotajiem terminiem", ko ir sagatavojusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Ejam tālāk.

A.Rugāte.

Paldies! 2. nodaļa — "Informācijas iedalījums". Desmitais priekšlikums ir atkal Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra priekšlikums, kurš nav atbalstīts, jo šī piedāvātā redakcija ir pārprotama, un tādēļ komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 10. un 11. priekšlikumu?

A.Rugāte.

11. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Jā, paldies! Pieņemts.

A.Rugāte.

Paldies! 4. pants, 12. priekšlikums — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra priekšlikums ir — izslēgt 4. panta 3. punktu, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Rugāte.

13. priekšlikums — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Puķītis piedāvā izslēgt 5. pantā attiecīgos vārdus, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Rugāte.

14. priekšlikums — Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs ierosina aizstāt 5. pantā attiecīgi vārdus, kas jums ir tekstā. Un tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Rugāte.

Jā, jo komisija piedāvā savu redakciju 5. pantam, un tas jums ir redzams ar 4. panta numuru labajā pusē, jo tur attiecīgi mainās numerācija, kam es nepievērsu jūsu uzmanību līdz šim.

Sēdes vadītājs.

Deputāti to jau pieņēma.

A.Rugāte.

Jā, paldies! 16. priekšlikums ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra Puķīša kunga priekšlikums — apvienot 6. un 7. pantu. Komisija to nav atbalstījusi tādēļ, ka šo pantu saturs ir pietiekami atšķirīgs. 6. pantā runā par ierobežotu informāciju...

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

A.Rugāte.

Paldies! 17. priekšlikums — Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pēteris Elferts ierosina aizstāt 6. panta 3. daļas 3. punktā vārdus "personas ar...", kā jūs redzat tekstā, tas nav atbalstīts, jo atbildīgā komisija piedāvā izteikt 6. pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 17. priekšlikumu. Pieņemts.

A.Rugāte.

19. priekšlikums. Atbildīgā komisija aicina izslēgt 7. panta 2. daļas 1. punktu un izteikt 2. daļu atbilstoši redakcijā, kura ir atbalstīta komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 5. panta 1., 2. un 3. un 4. daļas redakcijām. Pieņemts.

A.Rugāte.

Paldies! 8. pantā priekšlikumu nebija otrajam lasījumam.

9.pantā 22. priekšlikums — Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs ierosina 9. pantu izteikt šādā redakcijā, kā jūs redzat, un tas ir arī daļēji atbalstīts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Rugāte.

24. priekšlikums — Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs ierosina papildināt 10. panta 2. daļu, kas nav atbalstīts tādēļ, ka 25. priekšlikumā jūs redzat atbildīgās komisijas 10. panta jauno redakciju.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt likumprojekta 9. panta redakcijai. Pieņemts.

A.Rugāte.

3. nodaļa, 26. priekšlikums, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs ierosina izteikt 11.panta virsrakstu citā redakcijā. Tas nav atbalstīts, jo tas sašaurina panta normas.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, jūs redzat priekšlikumu, jūs redzat komisijas rīcību. Vai piekrītat likumprojekta 10. panta nosaukumam un 1., 2. un 3. daļas redakcijai? Piekrīt. Paldies! Pieņemts 10. pants.

A.Rugāte.

Paldies! Tādā gadījumā 29. priekšlikums par 12. pantu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs ierosina papildināt 12.panta 1. daļu ar otro teikumu, kas nav atbalstīts, jo tā ir lietvedības procedūra un nebūtu iekļaujama likuma normās.

Sēdes vadītājs.

Jā, līdz ar to arī nākamais priekšlikumu nav atbalstīts.

A.Rugāte.

Tāpat nav atbalstīts tādu pašu iemeslu dēļ arī 30. un 31. priekšlikums. Nav atbalstīts tādēļ, ka atbildīgā komisija piedāvā savu versiju 12. panta 6. daļai...

Sēdes vadītājs.

Kā 32. priekšlikumu!

A.Rugāte.

Jā, kā 32. priekšlikumu. Tieši tā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kolēģi, vai piekrītat likumprojekta 11. panta redakcijai, ko akceptējusi komisija? Piekrīt. Pieņemts.

A.Rugāte.

33. priekšlikums attiecas uz pirmajā lasījumā pieņemto 13. pantu, kurā Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs ierosina izteikt 13. panta 1. daļu redakcijā, kas ir jūsu priekšā, un tā ir daļēji atbalstīta, juridiski precizējot.

Sēdes vadītājs.

Kolēģi, vai piekrītat likumprojekta 12.panta 1. un 2. daļas redakcijai tādā variantā, kā to ir ieteikusi atbildīgā komisija. Paldies! Pieņemts 12. pants.

A.Rugāte.

Tas tad ir līdz 38. priekšlikumam ieskaitot... Nākošais priekšlikums, par kuru mums ir jāizlemj, tas ir 39. priekšlikums, un tas ir priekšlikums, ko iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Puķīša kungs — izteikt 14.panta 1. daļas pirmo teikumu atbilstošā redakcijā, kāda ir jūsu priekšā, un tas ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tātad, godātie kolēģi! Vai piekrītat likumprojekta 13. panta "Maksa par informācijas sniegšanu" 1., 2., 3., 4. un 5. daļas redakcijai?

A.Rugāte.

Komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Piekrīt. Paldies!

A.Rugāte.

42. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt jaunā redakcijā šo pantu — precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 14. panta redakcijai? Pieņemts.

A.Rugāte.

43. priekšlikums — atbildīgā komisija arī iesaka 16. pantu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 15., pēc jaunās numerācijas, panta redakcijai? Pieņemts.

A.Rugāte.

44. priekšlikums — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums — izslēgt 17. panta 1. daļas 3. punktu, kas ir atbalstīts atbilstoši atbildīgās komisijas piedāvātajai un precizētajai redakcijai.

Sēdes vadītājs.

Daļēji atbalstīts ir arī Elferta kunga priekšlikums, un atbildīgā komisija 17. pantu, pēc jaunās numerācijas 16. pantu, izteikusi savā redakcijā.

A.Rugāte.

Paldies! Jā. Tieši tā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti tai piekrīt? Piekrīt. Akceptēts. Paldies!

A.Rugāte.

47. priekšlikums, atbildīgās komisijas priekšlikums, izslēgt 18. pantu, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 18. pantu pēc vecās numerācijas.

A.Rugāte.

Un visbeidzot — 48. priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā papildināt likumu ar pārejas noteikumiem, kur pagaidām vēl nav datumu tādēļ, ka mēs pagaidām vēl nevaram pateikt, kad šis likums tiks pieņemts. Tas tiks precizēts uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs.

Vai varam akceptēt tādus te pārejas noteikumus, kuros nav noteikti datumi? Varam? Paldies! Pieņemts.

A.Rugāte.

Paldies, kolēģi, lūdzu balsojumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 1, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu!

A.Rugāte.

Trešajam lasījumam lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 22. oktobrim.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu?

A.Rugāte.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Vispārējās izglītības likums". Otrais lasījums. Komisijas vārdā — deputāts Juris Celmiņš.

J.Celmiņš

(DPS). Godātie kolēģi! Secīgi aiz Izglītības likuma virzās uz priekšu arī Vispārējās izglītības likums, kurš šobrīd ir sagatavots otrajam lasījumam. 1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Celmiņš.

2.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta 2.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Celmiņš.

3. priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums — noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 3.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Celmiņš.

4.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums — daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 4.priekšlikumu.

J.Celmiņš.

5.priekšlikums ir atbildīgajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Celmiņš.

6.priekšlikums. Atbildīgās komisijas ierosinājums atbalstīts ar redakcionāliem labojumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Celmiņš.

7.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums — atbalstīts ar redakcionāliem labojumiem.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti to akceptē. Pieņemts.

J.Celmiņš.

8.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums 6.pantam — ir atbalstīts ar redakcionāliem labojumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Celmiņš.

9.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti to atbalsta. Pieņemts.

J.Celmiņš.

10.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Celmiņš.

11.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

J.Celmiņš.

12.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums 12.pantam. Atbalstīts ar redakcionāliem labojumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 12.panta redakcijai. Pieņemts.

J.Celmiņš.

13.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 14.panta redakcijai. Pieņemts.

J.Celmiņš.

14.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 24.panta redakcijai. Pieņemts.

J.Celmiņš.

15.priekšlikums 25.pantam — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē komisijas atbalstīto 25.panta redakciju. Pieņemts.

J.Celmiņš.

Pie tā paša panta ir 16. priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti to atbalsta.

J.Celmiņš.

17.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, izdarot redakcionālas izmaiņas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 26.panta nosaukumam un tekstam. Pieņemts.

J.Celmiņš.

18.priekšlikums pie 27.panta — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts ar redakcionālām izmaiņām.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 18.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Celmiņš.

Pie tā paša panta ir 19.priekšlikums — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti to atbalsta. Pieņemts.

J.Celmiņš.

Pie 29.panta ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Celmiņš.

30.pantam ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts ar redakcionālām izmaiņām.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

J.Celmiņš.

Pie 31.panta ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, bet skatīt redakciju pie 30.panta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Celmiņš.

22.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu tālāk!

J.Celmiņš.

23. priekšlikums — Ministru kabineta priekšlikums pie 31.panta — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Celmiņš.

24.priekšlikums pie 33.panta. Iesniedzis Juridiskais birojs. Priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 24.priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

J.Celmiņš.

25.priekšlikums pie 38.panta. Iesniedzis Juridiskais birojs. Priekšlikums ir atbalstīts un pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 38.panta tekstam. Pieņemts.

J.Celmiņš.

26.priekšlikums ir pie 45. panta. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts ar redakcionāliem labojumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 45.panta redakcijai. Pieņemts.

J.Celmiņš.

27.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums pie 47.panta, pieņemts ar redakcionālām izmaiņām.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 47.panta redakcijai. Pieņemts.

J.Celmiņš.

28.priekšlikums ir pie likumprojekta 49.panta. Atbalstīts ar redakcionālām izmaiņām. Iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 49.panta nosaukumam un redakcijai. Pieņemts.

J.Celmiņš.

30.priekšlikums pie 54.panta. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts ar redakcionālām izmaiņām.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 54.panta pirmās un otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

J.Celmiņš.

31.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs pie 56.panta. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Celmiņš.

32.priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija pie 57.panta. Atbalstīts ar redakcionāliem labojumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Celmiņš.

33.priekšlikums. Pie tā paša — 57.panta. Iesniegusi atbildīgā komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 57.panta redakcijai. Pieņemts.

J.Celmiņš.

34.priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija pie 60.panta. Atbalstīts ar redakcionāliem labojumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 60.panta redakcijai. Pieņemts.

J.Celmiņš.

35.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Andris Tomašūns pie 64.panta. Noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 35.priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

J.Celmiņš.

36.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs pie 65.panta. Priekšlikums ir atbalstīts ar nelielām redakcionālām izmaiņām.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 65.panta redakcijai. Pieņemts.

J.Celmiņš.

Vairāk priekšlikumu nav. Paldies deputātiem!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu!

J.Celmiņš.

Lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 20.oktobrim.

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

J.Celmiņš.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās" . Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Jānis Rāzna.

J.Rāzna

(DP, KDS, LZP). Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 4347. Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.7347, tātad Ministru kabineta pieņemto un Saeimā akceptēto likumprojektu. Tautsaimniecības komisija ir izskatījusi un nolēma šo likumprojektu virzīt uz pirmo lasījumu. Tas ir likumprojekts "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās". Būtībā šis likumprojekts nosaka, kādā kārtībā pabeidzama zemes reforma pilsētās, kā līdz zemes reformas pabeigšanai sakārtojamas zemes lietošanas tiesības, īpašuma tiesības un izskatāmi strīdi ar zemes reformu saistītajos jautājumos. Tautsaimniecības komisija lūdza atzīt šo likumprojektu par steidzamu un balsot par to.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam priekšlikumu — atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu, kādi apsvērumi par otro lasījumu?

J.Rāzna.

Es aicinu deputātus iesniegt priekšlikumus līdz 20.oktobrim un izskatīt 22.oktobra sēdē.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu? Pieņemts. Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" . Pirmais lasījums, Tautsaimniecības komisijas vārdā — deputāts Jānis Ābele.

J.Ābele

(LC). Godājamais Prezidij! Cienījamās dāmas, godājamie kungi! Strādājam ar dokumentu nr.4432. Atbildīgā Tautsaimniecības komisija šo dokumentu izskatīja ļoti rūpīgi un konstatēja, ka šeit principā ir dažu vārdu maiņa — aizstāt vārdu "atļauj" ar vārdu "licence", un tāpēc arī Tautsaimniecības komisija uzskatīja par vajadzīgu šo dokumentu prasīt Saeimai atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par priekšlikumu — atzīt par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu un skatīšanas termiņu!

J.Ābele.

Priekšlikumus iesniegt līdz 20.oktobrim un skatīt 22.oktobrī.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Patērētāju tiesību aizsardzības likums" . Pirmais lasījums. Komisijas vārdā — deputāts Edgars Bāns.

E.Bāns

(DPS). Godātie deputāti! Tautsaimniecības komisija izskatīja Ministru kabinetā iesniegto likumprojektu "Patērētāju tiesību aizsardzības likums" un nolēma lūgt atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam priekšlikumu — atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 1, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas un skatīšanas termiņus!

E.Bāns.

Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 21.oktobrim un izskatīt 22.oktobrī.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījums Muitas likumā" . Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Aristids Lambergs. Lūdzu!

A.Lambergs

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4436. Komisija ir izskatījusi šo un atbalsta, un lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu iesniegšanas termiņus!

A.Lambergs.

Lūdzu iesniegšanas termiņš ir 20.oktobris un izskatīšana — 22.oktobrī.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību" . Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva

(LZS). Strādājam ar dokumentiem nr.4557 un 4443. Šis likums bija sagatvots jau sen, un tas bija domāts, lai iedarbinātu jauno Krimināllikumu. Komisija to ir izskatījusi savā kārtējā sēdē, atzinusi to par steidzamu, lūdzu arī jūs to atbalstīt un pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam priekšlikumu — atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Debatēs arī nav pieteikušos. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu priekšlikumus otram lasījumam!

K.J.Druva

. Es lūgtu deputātus, ja nevienam nav iebildumu, nobalsot uzreiz otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem kādam ir iebildumi? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 1, atturas — 2. Likums ir pieņemts. 6.Saeimas rekords!

Nākamais jautājums — l ikumprojekts "Grozījumi Prokuratūras likumā" . Komisijas vārdā Druvas kungs.

K.J.Druva

(LZS). Augsti godātie deputāti! Mēs strādajam ar dokumentiem nr.4558 un 4615. Šeit, kā jūs atceraties, ir iesniegums no Augstākās tiesas, lai grozītu Prokuratūras likumu. Pricipā šis grozījums nosaka, ka prokuroru atceļ pēc kaut kāda iebilduma, kas ir paredzēts kādā likuma pantā. Es ceru, ka jūs esat iepazinušies ar šo likumprojektu. Komisija nobalsoja atzīt to par steidzamu. Arī nobalsoja pirmajā lasījumā un lūdz jūs atbalstīt gan steidzamību, gan pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam priekšlikumu — likumprojektu atzīt par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — 5. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Čerāns, bet debates mēs turpināsim pēc tam, kad izskatīsim 10 deputātu iesniegumu, kuri lūdz šodien pārtraukt sēdi. Godātais Dobeļa kungs, jūs pats vairākkārt esat devis priekšlikumus pēc tam, kad tādi jau ir pieņemti. To dara arī citi. Tātad ierosina pārtraukt šovakar sēdi un rīt sākt to 9.00. Mēs norunājām, ka sāksim nākošo trešdien 9.00. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Tomašūns Andris vēlas runāt.

A.Tomašūns

(LC). Cienījamie deputāti! Es gribu jums šodien pateikt, ka pēc tā lielā varoņdarba, ko ir izdarījusi šī Saeima, kas ir pabeigusi Satversmes sapulces un 1.Saeimas nepadarīto, tas ir, pieņēmusi Satversmes otro daļu, vai tik tiešām jūs nebūsiet tik spējīgi, lai rīt atnāktu uz darbu un pabeigtu visu dienas kārtību? Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo 10 deputātu priekšlikumu un rīt nākt pulksten 9.00 strādāt un pabeigt visu paredzēto plenārsēdes darba kārtību.

Sēdes vadītājs.

Pret runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 10 deputātu priekšlikumu — turpināt sēdes darbu rīt no rīta. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 16, atturas — 14. Lēmums pieņemts. Paziņoju pārtraukumu līdz rīt no rīta pulksten 9.00.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!