Oļģerts Krastiņš, akadēmiķis, —

Nobeigums. Sākumu sk, "LV" 299/304., 21.10.98.

Latviešu īpatsvars sakarā ar citu tautību masveida ieceļošanu Latvijā strauji samazinājās piecdesmitajos un sešdesmitajos gados. Latviešu īpatsvars samazinājās arī septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados. Taču, kā redzams 1. tabulā, septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados tālāks nozīmīgs jaukto laulību īpatsvara pieaugums nav bijis.

Vēl pretrunīgāk "demogrāfijas likumam" ir rīkojušies Latvijā dzīvojošie krievi. Divdesmitajos un trīsdesmitajos gados krievi Latvijā bija mazākumtautība vārda parastajā nozīmē, un viņu jaukto laulību īpatsvars aptuveni atbilda izplatībai. Sākot ar septiņdesmitajiem astoņdesmitajiem gadiem, krievus Latvijā par mazākumtautību varēja uzlūkot tikai nosacīti. Kopš šā laika viņiem atrast savas tautības dzīvesbiedru nav nekādu problēmu. Taču jaukto krievu laulību īpatsvars joprojām turpina pieaugt.

2. tabula

Latviešu noslēgtās un šķirtās laulības

(vidēji gadā)

Periods Noslēgtas Šķirtas Šķirto skaits

. . pret noslēgtām, %

vien- jauktas* vien- jauktas vien- jauktas

tautības tautības tautības

1931 — 1935 10494 816 773 88 7,4 10,7

1936 — 1939 10750 886 770 94 7,2 10,6

1971 — 1975 9091 2272 4174 1058 45,9 46,6

1976 — 1980 9108 2335 4480 1222 49,2 52,3

1981 — 1985 9254 2231 3781 1093 40,9 49,0

1986 — 1990 9451 2287 3481 1059 36,8 46,3

1991 — 1995 6662 1481 3636 962 54,6 65,0

1996 — 1997 4398 984 2406 546 54,7 55,5

* Latviešu jaukto laulību skaits noteikts, saskaitot latviešu vīriešu un latviešu sieviešu noslēgto laulību skaitu, summu dalot ar divi un no tās atskaitot noslēgto vientautības laulību skaitu

Ģimeņu stabilitāte

Statistikas rīcībā nav datu par to, kā jauktās laulības ietekmē atsevišķu tautību (etnosu) genofondu, savdabību, dzīvesziņu un līdz ar to kā jauktās laulības un to sekas vērtējams no "lielās" politikas viedokļa.

Problēmas ietvaros, šķiet, visi būs vienisprātis par šaurāku mērķi — veicināt ģimeņu stabilitāti. Tādēļ var jautāt, vai vientautības laulības ir stabilākas nekā jauktās vai ne. Šajā nolūkā nepieciešams pretstatīt šķirto laulību skaitu noslēgto laulību skaitam, aprēķinot īpatsvaru vientautības un jaukto laulību grupā. Pagaidām mums nav datu par reālo ģimeņu stabilitāti, par to, cik procentu no kārtējā gadā noslēgtām laulībām izšķir, piemēram, turpmākajos piecpadsmit gados. Taču, aplūkojot pietiekami garus laika periodus, var pretstatīt arī nosacītās ģimenes, rēķinot kārtējā gadā šķirto laulību īpatsvaru no tajā pašā gadā noslēgto laulību skaita (2. tabula).

Vispirms pārsteidz straujas laulību šķiršanas intensitātes pieaugums pēckara gados, salīdzinot ar pirmskara gadiem. Neraugoties uz tautas dzīvesziņas radikālajām izmaiņām laulību šķiršanas jautājumos, visos periodos latviešu vientautības grupā šķirto laulību ir bijis relatīvi mazāk nekā latviešu jaukto laulību grupā. Dažās piecgadēs starpība sasniedz pat 10 procentu punktus. Tādām atšķirībām pusgadsimta garumā nevar būt gadījuma raksturs.

Dzīvesbiedru viena tautība, saprotams, negarantē viņu psiholoģisko saderību, tomēr rada šādai saderībai kopēju pamatu. Abi dzīvesbiedri pirms laulības ir auguši un dzīvojuši salīdzinoši līdzīgā vidē, domā un runā vienā dzimtajā valodā, ir mantojuši kopējas tradīcijas un ētiskās vērtības, vismaz daļēji. Nodibinot tautību ziņā jauktu ģimeni, ir jārēķinās, ka būs nepieciešams daudz vairāk pūļu, pacietības un piemērošanās, lai saskaņotu to, kas dažādām tautībām ir atšķirīgs.

Ar jūtām vai prātu

Gan literatūrā, gan dzīvē ir zināmas tā sauktās aprēķina laulības, kad pirms lēmuma pieņemšanas izsver visus "par" un "pret", tajā skaitā arī apstākļus, kas veicinās un kas postīs iecerētās ģimenes nākotni. Tiešs aprēķina laulību pretstats ir "mīlestība no pirmā acu uzmetiena", kas arī ir plaši pazīstama. Abām galējībām būs savi piekritēji un kategoriski noliedzēji. Nevar zināt, par ko balsotu vairākums, ja šajā jautājumā rīkotu referendumu.

Pēc mūsu domām, tikai ar jūtām, vai tikai ar prātu šādus jautājumus neizlemj neviens. Jūtas un prāts darbojas kā viens vesels, un nemaz nav viegli nodalīt vienu no otra. Tas tomēr nenozīmē, ka lēmumu jūtas un prāts ietekmē vienādās daļās. Viens cilvēks pārsvarā vadīsies no jūtām, pilnīgi neignorējot arī prāta apsvērumus. Cits — tieši otrādi — centīsies visu labi apdomāt, taču bez jūtām, bez mīlestības laulību nenoslēgs.

Ņemot vērā draudīgo, gandrīz katastrofālo laulību šķiršanas intensitātes pieaugumu, ir jādomā, ka diezgan izplatīta kļuvusi zināma vieglprātība, veidojot ģimeni. Protams, mēs negribam identificēt vieglprātību ar pakļaušanos jūtām, taču apdoma varētu būt vairāk.

Tie, kuri nenoliedz apdomību arī visai intīmos gadījumos, no mūsu pētījuma varēs gūt kādu ierosmi pārdomām.