INFORMĀCIJA

Par jauno cilvēku — skolā, bibliotēkā, teātrī

Kultūras ministrijas iknedēļas preses konferencē kultūras ministre Ramona Umblija žurnālistus informēja par Eiropas Padomes un Norvēģijas Kultūras ministrijas rīkoto konferenci "Izteiksmes brīvības veicināšana kultūrā", kas 13.—15.septembrī notika Oslo:

— Konferencē piedalījās 37 valstu pārstāvji no Eiropas Savienības un asociētajām valstīm, kā arī no ASV. Trijos tematiskajos blokos — "Izteiksmes brīvība un jaunās tehnoloģijas", "Māksla valsts pārraudzībā" un "Kvantitāte, kvalitāte, daudzveidība" — tika aplūkoti tādi jautājumi kā kultūras politika un izteiksmes brīvība, mākslinieciskās izteiksmes brīvība un cenzūra, māksla kā valsts pakalpojums, jaunās informācijas tehnoloģijas un autortiesības. Runātāji īpaši uzsvēra, ka līdz ar jauno informācijas tehnoloģiju pieejamību palielinās valsts atbildība par tāda indivīda audzināšanu, kas būtu spējīgs pats izšķirt, kas labs un kas ļauns. Aizvien svarīgāks kļūst katra cilvēka "iekšējais cenzors". Tas saistīts ar kultūru un izglītību, stingru morāles, ētikas un estētikas kritēriju veidošanu. Es konferencē stāstīju par mūsu bērnu mūzikas un mākslas skolām. Tik plašs šādu skolu tīkls nav daudzās valstīs, tāpēc Latvijas pieredze izraisīja lielu interesi. Stāstīju arī par Bērnu literatūras centru un tikko nodibināto bērnu kultūras atbalsta fondu.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas nodaļas vadītāja Silvija Tretjakova un Gētes institūta bibliotekāre Gabriēla Zandere stāstīja par Baltijas valstu bibliotekāru semināru, kas 24.—26. septembrī notiek Rīgā. Tā temats ir "Bibliotēka bērniem un jaunatnei jauno informācijas tehnoloģiju pasaulē". Pārstāvēti visi Latvijas novadi, visi rajoni, kā arī Igaunijas un Lietuvas bibliotēkas. Piedalās arī Berlīnes Bibliotēku institūta speciāliste Rita Šmite un Nordštates pilsētas bibliotēkas moderno tehnoloģiju eksperte Zuzanne Martina. Semināra darbs norit divos blokos: par lasīšanas veicināšanu un jaunāko tehnoloģiju apgūšanu. Tika atzīmēts, ka bibliotēkas paver visdemokrātiskāko iespēju apgūt jaunākās informācijas tehnoloģijas. Bērni un jaunieši izaug kopā ar datoriem, tie kļūst par viņu ikdienas pieredzi. Ir ļoti svarīgi, lai paši bibliotekāri labi orientētos informācijas tehnoloģijās un prastu izmantot darbā ar jaunatni. Pabērna lomā nekādā ziņā nedrīkst atstāt lasīšanu.

Interesanta pieredze bērnu bibliotēkas sadarbībā ar citām kultūras un izglītības iestādēm un sabiedriskajām organizācijām uzkrāta Tukumā, lasītāju interešu loka pētīšanā — Aizkrauklē, sadarbībā ar rakstniekiem un grāmatizdevējiem — Bauskā. Šo bibliotēku speciālisti dalīsies darba pieredzē. Semināra dalībnieki devās izbraukumā uz Limbažiem un Aloju un otra grupa — uz Ogri un Ķegumu.

Lai noturētos blakus jaunajām informācijas tehnoloģijām, arī lasīšanas stratēģijai jākļūst aizvien gudrākai.

Bērnu svētku aģentūras izpilddirektors Boriss Zavjalovs un režisors Semjons Losevs atzinīgi novērtēja pagājušajā mācību gadā noritējušo festivālu "Krievu klasika" un pastāstīja, ka atkal tiek izsludināts šāds festivāls. Tas noslēgsies 1999.gadā, kad apritēs izcilā krievu dzejnieka Aleksandra Puškina 200.dzimšanas diena. Šajā tematiskajā bērnu un jauniešu teātra festivālā aicināti piedalīties visi Latvijas skolu teātra kolektīvi. Saskaņā ar nolikumu pieteikumi iesniedzami līdz 1998.gada 25.oktobrim. Līdz 20.novembrim festivāla rīkotāji sastādīs atlases kārtu grafikus un noteiks norises vietas Rīgā un citos reģionos. Saskaņā ar nolikumu nacionālo skolu kolektīvi spēlē izrādi dzimtajā valodā vai oriģinālvalodā. Izrādes pamatā jābūt kompozīcijai pēc krievu literatūras motīviem vai krievu dramaturga lugai. Tai jābūt viencēliena izrādei, ne garākai par stundu un 10 minūtēm. Fināls notiks 1999.gada marta pēdējā dekādē Krievu jaunatnes teātrī Rīgā.

Runājot kā festivāla žūrijas komisijas locekle Ņina Ņeznamova sacīja:

— Es esmu noilgojusies pēc krievu klasikas. Tā ir mūsu tikumības ābece, kultūras un inteliģences pamats, cilvēku savstarpējās saskarsmes mēraukla. Tā var kļūt par pirmo savstarpējas saprašanās pavedienu starp dažādu tautību jauniešiem.

"Krievu klasika" iecerēts nevis kā nacionāls, bet gan tematisks festivāls, kam jārosina jaunu skolas teātru veidošanās Latvijas skolās un jauno skolotāju audzināšana.

Aina Rozeniece,

"LV" nozares redaktore

Par Zilo karogu pār Eiropu

Kopš šā gada jūnija Latvija ir oficiāli iesaistījusies Zilo karogu kustībā, un vairākas pašvaldības gatavojas Zilā karoga saņemšanai savās pludmalēs nākamajā sezonā. Un katru gadu Eiropas Zilo karogu koordinatori, nacionālie operatori vai vietējie brīvprātīgie veic nepieteiktas kontroles vizītes uz vietām, kur plīvo Zilais karogs. Vides aizsardzības klubs ir saņēmis šādu informāciju no Eiropas Vides izglītības fonda (EVIF) par kontroles vizīšu rezultātiem šajā sezonā.

1998.gadā EVIF ir piešķīris Zilo karogu 1927 pludmalēm un 571 mazajai jahtu ostai 19 valstīs visā Eiropā. Zilos karogus piešķir saskaņā ar atbilstību Zilo karogu kritērijiem attiecībā uz ūdens kvalitāti, vides apsaimniekošanu, vides izglītību un informāciju, drošību un pakalpojumiem.

Lai sasniegtu ilgstošu atbilstību Zilo karogu kritērijiem, pludmales un mazās jahtu ostas katru gadu no jauna pretendē uz Zilo karogu. Pēc šajā sezonā veiktajām kontroles vizītēm Eiropas koordinatori var ziņot par situāciju piecās valstīs — Horvātijā, Itālijā, Spānijā, Slovēnijā un Apvienotajā Karalistē — apmeklētajās 34 pludmalēs un 7 mazajās jahtu ostās.

Pārbaudes vizītes Spānijā un Itālijā atspoguļoja pietiekamas informācijas trūkumu dažās pludmalēs un mazajās jahtu ostās, lai tās atbilstu Zilo karogu kritērijiem.

"Mēs konstatējām, ka vairākās pludmalēs netiek sniegta informācija par peldūdens kvalitāti un Zilo karogu kustību", konstatē Eiropas koordinatore Lēne F.Andersena. "Vēl jo vairāk — dažās pludmalēs nebija pacelts Zilais karogs vai arī bija spēkā neesošs karogs. Tas ir pilnīgi nepieņemami, jo piešķirtais Zilais karogs ir spēkā tikai vienu gadu. Mēs esam lūguši nacionālajiem operatoriem bez kavēšanās atrisināt šīs problēmas, citādi šīm vietām jāatsauc Zilā karoga statuss. Dažos gadījumos situācija ir tik nopietna, ka esam jau pieprasījuši atņemt šīm vietām Zilo karogu. Pēc šīm pārbaudēm astoņas pludmales un viena jahtu osta vairs netiek uzskatītas par Zilo karogu vietām."

Spānijas Zilo karogu operatore Natālija Redruello saka: "Mēs jau esam kontaktējušies ar apmeklētajām vietējām pašvaldībām, lai tās nodrošinātu trūkstošo informāciju un Zilo karogu. Ir ļoti svarīgi, lai visi Zilo karogu kampaņas dalībnieki sniegtu savu ieguldījumu Zilā karoga reputācijas saglabāšanā kā īpašā un ļoti nozīmīgā vides aizsardzības apbalvojumā."

Pārbaudes vizītes parādīja arī ļoti daudzas labas Zilo karogu vietas. Piemēram, Horvātijā, kas šogad pirmo reizi piedalījās Zilo karogu kustībā ar vienu mazo jahtu ostu, ir sagatavota ļoti laba informācija, ir visas nepieciešamās ērtības, pakalpojumi un ūdens kvalitāte atbilst standartiem.

Vides aizsardzības kluba
informācija

Sevi izteic tūkstošgades pēdējais kinoforums "Arsenāls"

Trīsdesmit valstu kinematogrāfija pārstāvēta septītajā starptautiskajā kinoforumā "Arsenāls", kas no 21. līdz 27.septembrim notiek Rīgā. Šoreiz kinosvētki norit režisora Sergeja Eizenšteina simtgades zīmē, atgādinot arī, ka šī ir Latvijā pēdējā lielā kinoskate šajā tūkstošgadē.

"Arsenāla" prezidents Augusts Sukuts un viņa palīgi divu gadu laikā apceļojuši daudzas valstis, noskatījušies simtiem kinodarbu, no kuriem šim forumam atlasītas ap 200 filmas, kas atspoguļo pašreizējo kinomākslas stāvokli pasaulē. "Arsenāla" programmā ir Āzijas valstu, Kanādas, Nīderlandes, Beļģijas, Portugāles, Čehijas un citu valstu spēles filmas, animācijas filmas un dokumentālās lentes. Izveidotas Irānas, Austrālijas, Kanādas, Francijas un citu valstu tematiskās programmas.

Konkursa skatē, kas notiek kinoteātrī "Andalūzijas suns", tiek demonstrētas 19 filmas, arī Lailas Pakalniņas filma "Kurpe".

Katrs režisors, kura filma izvirzīta skatei, saņems balvu "Maģiskais kristāls". Tās autors ir metālmākslinieks Juris Plociņš. To, kas saņems galveno balvu — 10 tūkstošus dolāru prēmiju —, pēc tradīcijas noteiks izloze.

Kinoforuma gaitā notiek dažādas akcijas un pasākumi. Atklātas četras tematiskās izstādes, noticis seminārs "Sergejs Eizenšteins. Utopiskie projekti". Forums izgājis arī ārpus Rīgas: Ķeipenē svinīgi tika atklāta Sergeja Eizenšteina vaska figūra. Tās autors ir tēlnieks Kirils Panteļējevs.

Foruma filmas demonstrē kinoteātrī "Rīga" un Kongresu nama lielajā zālē. Jaunieši visvairāk iecienījuši Kinogaleriju, kur rāda eksperimentālās filmas no cikla "Cilvēks un mašīna". Kongresu nama mazā zāle atvēlēta Baltijas kinomākslai.

Kā allaž, arī šajā forumā ir jaunatklājumi. Par tādu var uzskatīt irāņu filmu bloku "Kamera bez parandžas". Ik dienas notiek arī tikšanās ar dažādu valstu režisoriem, operatoriem un aktieriem.

Būs arī efektīga noslēguma ceremonija. Tās norise gan pagaidām vēl noslēpumā tīta. Zināms vienīgi tas, ka būšot arī varena uguņošana.

Aina Adermane

Harija Burmeistara

fotoreprodukcijas

No filmas "Enģeļu bērniņš" (Austrālija)

Mūsu Jānis Reinis un Ārijs Ādamsons filmā "Cita māte" (Nīderlande)