• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par mūsu budžetu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.09.1998., Nr. 278 https://www.vestnesis.lv/ta/id/32852

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par pirmo sociālo ziņojumu

Vēl šajā numurā

24.09.1998., Nr. 278

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Finansu ministrijā

Par mūsu budžetu

Vakar, 23. septembrī, finansu ministrs Roberts Zīle rīkoja preses konferenci, kurā komentēja otrdien, 22. septembrī, valdības sēdē pamatvilcienos akceptēto Finansu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Par valsts budžetu 1999. gadam", kura galīgā varianta izstrāde pirms iesniegšanas Saeimā paredzēta valdības sēdē sestdien, 26. septembrī.

Kā atzina R.Zīle, vienīgais vēl nesaskaņotais jautājums topošajā budžeta projektā ir Izglītības un zinātnes ministrijas finansējums. Tomēr Jāņa Gaigala apgalvojumam, ka Finansu ministrijas projektā piedāvātais finansējuma pieaugums, salīdzinot ar 1998. gadu, nesedz pat inflācijas līmeni un ir daudz mazāks nekā citu ministriju vajadzībām piešķirtie līdzekļi, pēc R.Zīles domām, nav pamata. Atbilstoši projektam Izglītības un zinātnes ministrijas dotācija no valsts pamatbudžeta salīdzinājumā ar 1998. gadu pieaugs par 8,4 līdz 10 procentiem. Papildus tam Izglītības un zinātnes ministrijas fiskālajā bilancē ietilps arī aizdevums 10 miljonu latu vērtībā studiju kreditēšanas uzsākšanai. Labvēlīgi izglītības sfēru ietekmēs arī pašvaldību budžetu palielinājums par 17 procentiem, kas, pēc R.Zīles prognozēm, varētu nozīmēt attiecīgu pieaugumu arī līdzekļiem, kas pašvaldību budžetos tiek paredzēti izglītības iestāžu uzturēšanai.

Raksturojot nākamā gada valsts konsolidēto budžetu, R.Zīle atzīmēja arī ievērojamo speciālo budžetu pieaugumu. Pēc optimistiskas iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes 1999. gadam, strauji pieaugs speciālais veselības budžets, kurā nonāk šie maksājumi. Savukārt autoceļu fonda līdzekļi palielināsies sakarā ar akcīzes nodokļa pārdali — šim speciālajam budžetam, sākot ar nākamā gada 1. janvāri, tiks novirzīts par desmit procentiem vairāk līdzekļu no iekasētās summas nekā līdz šim.

R.Zīle komentēja arī paredzamos grozījumus likumā "Par valsts budžetu 1998. gadam" — Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai jau iesniegto likumprojektu par līdzekļiem, kas nepieciešami maternitātes pabalstu palielināšanai un Latvijas Zemnieku savienības piedāvāto un pagaidām vēl tikai valdībā izskatīto likuma grozījumu projektu par 12,8 miljonu latu piešķiršanu krīzes situācijas novēršanai Latvijas laukos.

Finansu ministrs izteica bažas par iespējamu nepārdomātu rīcību, budžeta likuma grozījumus izdarot īsi pirms Saeimas vēlēšanām. Kā uzsvēra R.Zīle, populistiski lēmumi, kas apdraudētu valsts fiskālās politikas stabilitāti, nelabvēlīgi ietekmētu gan Starptautiskā valūtas fonda atzinumu par Latvijas attīstību, gan starptautisko kredītreitingu vērtējumu par investīciju drošību valstī, kas savukārt varētu izraisīt kapitāla aizplūšanu no Latvijas.

Priekšlikumā par līdzekļu piešķiršanu krīzes situācijas novēršanai laukos R.Zīle kritizēja projekta autoru piedāvāto līdzekļu avotu — uzņēmuma ienākumu nodokļa pārpildi, kas, pēc ministra domām, nav iespējama, sakarā ar ekonomisko krīzi Krievijā samazinoties Latvijas uzņēmumu aktivitātei, līdz ar to arī ienākumu līmenim un valstij maksājamo nodokļu summai.

R.Zīles priekšlikumi lauksaimnieku situācijas atvieglošanai bija — piešķirt papildus 4 miljonus latu dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa kompensāciju izmaksām; Zemkopības ministrijā pārskatīt šī gada lauksaimniecības subsīdijām piešķirto 17,5 miljonu latu izlietojumu, kā arī pārtikas ražotāju atbalstam izmantot Ekonomikas ministrijas pārziņā esošā "Latvijas eksportkredīta" līdzekļus.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore

Par dāņu viedokli

Vakar, 23.septembrī, finansu ministrs Roberts Zīle tikās ar Dānijas finansu ministru Mogenu Luketoftu ( Mogens Lukketoft ), kurš ieradies Latvijā darba vizītē.

Ministri pārrunāja Latvijas un Dānijas līdzšinējo un turpmāko sadarbību jautājumos, kas skar abu valstu finansu sektoru un ar finansēm saistīto likumu sakārtošanu Latvijā, Dānijas palīdzību Latvijai, kā arī Dānijas pieredzi eiro ieviešanas priekšvakarā.

Dānija ir viena no valstīm, ar kuru Latvijai bijusi un joprojām ir ievērojama sadarbība gan valsts, gan uzņēmējdarbības līmenī. Dānijas investīciju apjoms Latvijā ir viens no lielākajiem, arī tās palīdzība dažādos valstiski svarīgos projektos ir ievērojama.

Dānija ir viena no pirmajām valstīm, ar kuru Latvijai parakstīts līgums par nodokļu dubulto neaplikšanu, kas ir spēkā jau no 1994.gada 1.janvāra. Šajā pašā gadā spēkā stājies arī līgums par ieguldījumu veicināšanas un investīciju savstarpējo aizsardzību.

Šā gada vidū parakstīts arī līgums starp Dānijas un Latvijas valdībām par Dānijas tehnisko un konsultatīva rakstura atbalstu Latvijai hipotekārās kreditēšanas sistēmas iedzīvināšanai. Dānijas pieredzi Latvija izmantojusi finansu institūciju uzraudzības konsolidācijas jomā.

Vizītes laikā Dānijas finansu ministrs vakar tikās arī ar Latvijas ārlietu ministru V.Birkavu, bet šodien viņam plānota tikšanās ar Latvijas Bankas prezidentu Einaru Repši.

Finansu ministrijas preses dienests

Labklājības

ministrijā

Par pirmo sociālo ziņojumu

M2.JPG (35686 BYTES)

Labklājības ministrs Vladimirs Makarovs un ministrijas valsts sekretāre Maija Poršņova, prezentējot pirmo Labklājības ministrijas sagatavoto ziņojumu par sociālām izmaiņām Latvijā pēc 1991. gada

M1.JPG (16418 BYTES)

Sociālā ziņojuma līdzautori: Māstrihtas universitātes ekonomisko zinātņu dokto-rande Franciska Gasmane un universitātes ekonomikas profesors Kriss de Neiburgs

Sociālā ziņojuma laikā gūtās atziņas par sociālo situāciju Latvijā izrādījušās pesimistiskākas par cerēto — tā, pirmdien, 21. septembrī, iepazīstinot sabiedrību ar Labklājības ministrijā tapušo dokumentu, atzina ministrijas valsts sekretāre Maija Poršņova. Sociālā ziņojuma tapšanas laikā daudziem tā autoriem sagruvuši pārāk optimistiskie pieņēmumi, kuru pamatā līdz šim bijuši nekonkrēti fakti un vēlreiz sevi pierādījis apgalvojums, ka būtisks uzlabojums sociālajā sfērā nav ātri panākams. Arī labklājības ministrs Vladimirs Makarovs uzsvēra dokumentā ietvertās informācijas pamatotību.

Turpinājums — 2.lpp.

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrijā

Par atvērtām durvīm

V1.JPG (22138 BYTES)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs, iepazīstinot Tukuma pilsētas Domes galveno speciālisti–plānotāju nekustamā īpašuma jautājumos Santu Liepiņu ar ministrijas darbu

V2.JPG (19955 BYTES)

Vides valsts ministra Induļa Emša darba vietā viens no jaunākajiem viesiem

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Vakar, 23. septembrī, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā bija atvērto durvju diena.

Ministrijas telpās varēja aplūkot izstādi par ministrijas darbību, tās struktūru. Izstāde aptvēra visus ministrijas darba aspektus, tās tēmas — programmu orientēta vides aizsardzība Latvijā, reģionālā attīstība, ministrija un tās struktūrvienības, kā arī būvniecība. Izstādē apmeklētāji varēja iepazīties ar rajonu attīstības plānošanas struktūru, ar mērķdotāciju rajoniem Latvijā, kā arī ar reģionālās attīstības plānošanas pamatprincipiem.

Turpinājums — 2.lpp.

 

a

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!