Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās

Nomas maksas maksimālais lielums tiek regulēts, nomas tiesības ir mantojamas. Ja fiziskā persona zemes nomas līguma darbības laikā iegūst Latvijas Republikas pilsonību, viņai tiek paredzēta priekšrocība iegūt īpašuma tiesības uz nomāto zemi. Veidu, kādā tiks realizēta minētā "īpašuma tiesību iegūšana", noteikumi neregulē.

Otrā iespēja: ja nepilsonis mantoto zemi nevēlas nomāt, VNĪA rīko šīs zemes gabala izsoli(!), kas notiek kā valsts īpašuma izsole, un fiziskai personai izmaksā izsolē iegūtos naudas līdzekļus pēc izsoles izdevumu atskaitīšanas. Nav grūti iedomāties, kā jūtas mantinieks — nepilsonis, piemēram, Valkā, kas, mantojot nekustamu īpašumu, māju var paturēt, bet no zemes zem mājas viņam "jātiek vaļā" divu gadu laikā. Bet ja nu šādu zemi neviens nepērk un nepieņem kā dāvanu? Tad atliek vai nu pašam nomāt savu zemi, vai arī pēc iespējas ātrāk mācīties latviešu valodu, vēsturi un naturalizēties.

Nevērtējot šo noteikumu atbilstību vai neatbilstību Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai, minētā kārtība neveicina zemes un ēku apvienošanu vienotā nekustamā īpašumā.

Īpaši jāpakavējas pie problēmām, kas saistītas ar zemes nomas līgumu slēgšanas kārtību pilsētās. Nereti, atjaunojot zemes īpašuma tiesības, ir izveidojušās situācijas, ka ēkas un būves pieder vienai personai, bet zeme citai. Rezultātā izveidojas t.s. piespiedu nomas tiesiskās attiecības, kad ēkas vai būves īpašniekam un zemes īpašniekam ir jāslēdz zemes nomas līgums.

Bieži līgumslēdzēji nevar vienoties par nomas maksas apmēru. Līdz šim šādi strīdi tika izskatīti tiesas ceļā. Arī tiesu prakse šajās lietās ir dažāda. Piemēram, vienā gadījumā, vadoties no Civillikuma 2120. un 2123.panta, zemes nomas maksa par SIA piederošu ēku (bērnudārzu) noteikta 42% no zemes kadastrālās vērtības gadā — Ls 0,50 mēnesī par kvadrātmetru 3. Savukārt citā lietā, paplašināti tulkojot likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12.panta 2.daļu, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas spriedumu, ar kuru noteikta nomas maksa (Ls 0,20 mēnesī par kvadrātmetru) par individuālās garāžu kooperatīvās sabiedrības aizņemto zemi, Senāts atcēla un lietu nosūtīja jaunai izskatīšanai 4.

Tāpēc nepieņemama šķiet likumprojektā par zemes reformas pabeigšanu pilsētās iekļautā norma, ka strīdus, kas saistīti ar nomas līgumu slēgšanu pilsētu administratīvajās robežās esošajos zemesgabalos ar dalītām īpašuma attiecībām (ēkas (būves) un zeme), izskata Centrālā zemes komisija (CZK). Ievērojot to, ka CZK sastāvā ir tikai divas personas ar juridisko izglītību, jāpārdomā, vai tajā vajadzētu izskatīt strīdus arī par zemes īpašuma tiesībām. Šīs lietas tomēr būtu atstājamas tiesas kompetencē.

Nobeigumā nedaudz par paļāvību vai uzticību tiesībām, kas tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem demokrātiskas valsts tiesību principiem. Ministru kabineta šā gada 4.augustā Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi Nr.279 "Noteikumi par zemes reformas pabeigšanu pilsētās" tika publicēti "Latvijas Vēstnesī" šā gada 7.augustā. Saskaņā ar likuma "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" 6.pantu, tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc publikācijas, t.i., 8.augustā. Masu informācijas līdzekļos tika skaidrots noteikumos galvenais. Taču "Latvijas Vēstnesī" šā gada 1.septembrī tiek publicēta Ekonomikas ministrijas oficiāla informācija, ka minētie noteikumi "zaudējuši spēku no to pieņemšanas brīža, jo tie Satversmes 81.pantā paredzētajā laikā nav iesniegti Saeimā". Satversmes 81.pants patiešām paredz, ka noteikumi zaudē spēku, ja nav vēlākais trīs dienas pēc Saeimas nākamās sesijas atklāšanas iesniegti Saeimai.

Taču brīdis, ar kuru šādā veidā pieņemtie noteikumi zaudē spēku, normatīvos aktos īpaši nav noteikts. Kā redzams, valdība ir gājusi visvieglāko ceļu, neņemot vērā, ka daudzi cilvēki noteikumos paredzētās tiesības jau bija izmantojuši. Rīgas zemes komisija vien ir saņēmusi aptuveni 200 iesniegumus. Iespējams, ka arī zemesgrāmatās nostiprinātas zemes īpašuma tiesības personām, kam agrāk uz to nebija tiesību.

Tā kā Satversmes tiesa pēc likumā noteiktu institūciju vai amatpersonu pieteikuma var izskatīt lietas par Ministru kabineta aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem, sava viedokļa izteikšana par brīdi, kad Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtie, bet Saeimai neiesniegtie noteikumi zaudē spēku, pagaidām būtu neapdomīga. Taču Saeimai, pieņemot likumu, pārejas noteikumos vēlams būtu šo lietu atrisināt.

3 Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta spriedumi un lēmumi. 1996., 420. — 422.lpp.

4 Augstākās tiesas Senāta spriedums. Par zemes nomas maksas apmēra pareizu noteikšanu. Latvijas Vēstnesis, 04.08.1998.