Tieslietu ministrijas instrukcija

1998. gada 2. septembrī

Instrukcija

Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju Latvijas Republikā

Izdota saskaņā ar likuma "Par civilstāvokļa aktiem" 4.pantu

I nodaļa

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.

Šī instrukcija nosaka civilstāvokļa aktu reģistrāciju gan valsts interesēs, gan arī, lai aizsargātu pilsoņu personiskās un mantiskās tiesības.

2.

Civilstāvokļa aktus reģistrē pilsētu un pagastu dzimtsarakstu nodaļās. Dzimtsarakstu nodaļas darbības iecirknis sakrīt ar attiecīgās pilsētas vai pagasta robežām.

Ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kuriem nav citas valsts pilsonības, un personām, kuras uzrāda pasi vai citu personu apliecinošu dokumentu ar Iedzīvotāju reģistra piešķirto personas kodu, civilstāvokļa aktu reģistrācija tiek veikta konsulārajās vai diplomātiskajās iestādēs, ievērojot Civillikuma un likuma "Par civilstāvokļa aktiem" prasības.

Ja Latvijas Republikas pilsonis vai persona, kurai ir Latvijas Republikā izdota pase, bet kura nav Latvijas vai citas valsts pilsonis, noslēdz laulību ar ārvalstnieku vai bezvalstnieku ārpus Latvijas Republikas, ievērojot tās valsts likumus, kuras teritorijā laulība noslēgta, šī laulība ir spēkā Latvijas Republikā, ja ievērotas Civillikuma 32., 33., 34., 35., 37. un 38.panta un likuma "Par civilstāvokļa aktiem" prasības.

3.

Dzimtsarakstu nodaļas reģistrē laulības noslēgšanu, dzimšanu, miršanu, kā arī atjauno nozaudētos reģistru ierakstus, anulē, izlabo un papildina civilstāvokļa reģistru ierakstus, izsniedz atkārtotas civilstāvokļa aktu reģistrācijas apliecības (zīmes), izziņas vai reģistru norakstus un glabā reģistru grāmatas.

4.

Dzimtsarakstu nodaļās reģistrē civilstāvokļa aktus uz fizisko vai juridisko personu pieteikuma pamata.

Saskaņā ar likumu "Par civilstāvokļa aktiem" pieteikumu izdara mutvārdos vai rakstveidā. Rakstveida pieteikumā norāda visas ziņas, kādas nepieciešamas civilstāvokļa reģistra ieraksta izdarīšanai.

5.

Civilstāvokļa aktu reģistrācijai pieteicējs iesniedz personu apliecinošus dokumentus — pasi vai citu dokumentu, kurā ir Iedzīvotāju reģistra piešķirtais personas kods.

6.

Ierakstus civilstāvokļa aktu reģistros un apliecībās izdara valsts valodā.

7.

Amatpersona, kas izdara ierakstus civilstāvokļa reģistrā, tā tekstu nolasa pieteicējam.

8.

Neredzīgas personas civilstāvokļa reģistra ierakstu dzimtsarakstu nodaļas amatpersona nolasa un par to norāda civilstāvokļa reģistra ierakstā.

Ja izdara nedzirdīgas, mēmas vai kurlmēmas personas, kura ir analfabēts, civilstāvokļa reģistra ierakstu, jābūt klāt personai, kas var izskaidroties ar pieteicēju, kura civilstāvokļa ierakstu reģistrē, un apliecināt ar savu parakstu, ka reģistra saturs atbilst nedzirdīgās, mēmās vai kurlmēmās personas gribai.

9.

Civilstāvokļa reģistra ierakstu paraksta pieteicējs un dzimtsarakstu nodaļas pārzinis. Ja saņem iestādes rakstveida paziņojumu, norāda, ka ieraksts izdarīts uz attiecīga paziņojuma pamata. Reģistra ierakstu apstiprina ar dzimtsarakstu nodaļas ģerboņa zīmogu.

Pēc reģistrācijas pieteicējam izsniedz civilstāvokļa reģistrācijas apliecību.

10.

Šajā instrukcijā noteiktos termiņus aprēķina gados, mēnešos un dienās.

Termiņš sākas nākošajā dienā pēc kalendāra datuma vai pēc tā notikuma iestāšanās, kurš nosaka tā sākumu. Termiņš, ko aprēķina gados, beidzas termiņa pēdējā gada attiecīgajā mēnesī un datumā. Termiņš, ko aprēķina mēnešos, beidzas termiņa pēdējā mēneša attiecīgajā datumā. Ja tāds termiņš, ko aprēķina mēnešos, beidzas mēnesī, kam nav atbilstoša datuma, tad termiņš beidzas šā mēneša pēdējā dienā.

Ja termiņš beidzas brīvdienā, tad par pēdējo termiņa dienu atzīst nākamo darbdienu tūlīt pēc brīvdienas.

Ja ir noteikts termiņš, kādas darbības izpildīšanai, tad to var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem. Tomēr, ja darbību izdara dzimtsarakstu nodaļā, tad termiņš beidzas stundā, kad nodaļā pēc spēkā esošajiem noteikumiem izbeidzas attiecīgās darbības. Visus rakstveida iesniegumus un paziņojumus, kas nodoti pastā vai telegrāfā termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, uzskata par nodotiem termiņā.

11.

Ārvalstīs izdotos un uz ārvalstīm sūtāmos civilstāvokļa aktu reģistrācijas dokumentus legalizē, ja to paredz Latvijas Republikas vai attiecīgās ārvalsts normatīvie akti. Legalizēt nozīmē apliecināt, ka dokumentu tiešām ir parakstījusi amatpersona, ar kuras uzvārdu dokuments parakstīts, un ka šī amatpersona dokumenta parakstīšanas brīdī tiešām likumīgi ieņēmusi attiecīgo amatu.

12.

Dzimtsarakstu nodaļas darbinieks nedrīkst reģistrēt civilstāvokļa aktu, ja pats ir reģistrējamā notikuma paziņotājs.

13.

Par dzimtsarakstu nodaļas pārziņa nepamatotu atteikšanos reģistrēt vai atjaunot civilstāvokļa aktu, labot vai papildināt civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus ieinteresētā persona var iesniegt sūdzību tiesā pēc tam, kad sūdzība par dzimtsarakstu nodaļas pārziņa rīcību (lēmumu) iesniegta pakļautības kārtībā un izskatīta Dzimtsarakstu departamentā.

14.

Saskaņā ar likumu "Par civilstāvokļa aktiem" civilstāvokļa reģistru un uz to ierakstu pamata izsniedzamo dokumentu formas apstiprina tieslietu ministrs.

Pieteikumu, paziņojumu un citu šai instrukcijā paredzēto dokumentu veidlapas apstiprina Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktors.

 

II nodaļa

DZIMTSARAKSTU NODAĻU LIETVEDĪBA

15.

Laulības, dzimšanas un miršanas reģistrus sastāda divos eksemplāros. Reģistru pirmos un otros eksemplārus aizpilda vienlaicīgi. Abiem reģistra eksemplāriem ir vienāds kārtas numurs.

Katram reģistra veidam ir atsevišķa numerācija. Reģistru ierakstu numerācija sākas ar pirmo numuru un turpinās pēc kārtas visu kalendāra gadu.

16.

Gadam beidzoties, reģistrus caurauklo, sanumurē un taisa apliecinājuma uzrakstu, norādot lapu un ierakstu skaitu. Apliecinājuma uzrakstu paraksta dzimtsarakstu nodaļas pārzinis, norādot gadu un datumu. Auklu galu nostiprinājumu apliecina ar dzimtsarakstu nodaļas zīmogu.

17.

Ierakstus civilstāvokļa reģistros un apliecībās izdara bez saīsinājumiem un svītrojumiem tekstā.

Līdz reģistra ieraksta parakstīšanai pamanītās kļūdas izlabo, atrunājot tās pirms paraksta.

Vārdu, uzvārdu, tautību un pilsonību ieraksta saskaņā ar Latvijas Republikas pilsoņa pasi vai citu dokumentu, kas aizstāj pasi un kurā ir Iedzīvotāju reģistra piešķirtais personas kods.

Civilstāvokļa reģistra apliecībā norādītajām ziņām precīzi jāatbilst ziņām, kas ierakstītas civilstāvokļa reģistra ierakstā.

18.

Katru reģistra ierakstu un apliecību paraksta dzimtsarakstu nodaļas pārzinis. Ja pašvaldība ir iecēlusi dzimtsarakstu nodaļas pārzinim vietnieku, tad arī viņam ir tiesības parakstīt minētos dokumentus. Parakstiem jābūt atšifrētiem. Reģistru ierakstus un apliecības apzīmogo ar dzimtsarakstu nodaļas ģerboņa zīmogu.

 

III nodaļa

LAULĪBAS REĢISTRĀCIJA

19.

Laulību noslēdz pilsētas vai pagasta dzimtsarakstu nodaļā vai pie Civillikuma 51.pantā norādītā konfesijas garīdznieka. Dzimtsarakstu nodaļas pārzinis vai attiecīgās konfesijas garīdznieks laulā tikai tad, ja ievēroti laulības noslēgšanas noteikumi.

20.

Laulību reģistrē dzimtsarakstu nodaļa pēc vienas vai otras personas, kas vēlas doties laulībā, dzīves vietas vai vecāku dzīves vietas.

Ja laulības pieteikumu iesniedz pēc vecāku dzīves vietas, uzrāda vecāku pases vai izziņu par vecāku dzīves vietu. Reģistra ailē "Papildinājumiem" ieraksta vecāku adresi.

21.

Laulība pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas ir aizliegta.

Izņēmuma gadījumā viens no laulājamiem drīkst būt nepilngadīgs (CL 33.p.), ja viņš sasniedzis 16 gadu vecumu.

Nepilngadīgā persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, laulībā drīkst stāties tikai ar viņas vecāku vai aizbildņu piekrišanu.

Ja vecāki vai aizbildņi bez svarīga iemesla atļauju nedod, to var dot bāriņtiesa (pagasttiesa) pēc vietas, kur dzīvo vecāki vai ieceltie aizbildņi.

Ja vecāku laulība ir šķirta un vecāku varu realizē tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo, piekrišana no otra, kas ar bērnu kopā nedzīvo, nav jāprasa.

Rakstisku atļauju doties laulībā vecāki iesniedz dzimtsarakstu nodaļas pārzinim, parakstot to pārziņa klātbūtnē. Ja vecāki dzimtsarakstu nodaļā nevar ierasties, viņu parakstam jābūt notariāli apliecinātam.

22.

Aizliegta laulība personām, kuras tiesa atzinusi par rīcības nespējīgām gara slimības vai plānprātības dēļ; radiniekiem taisnā līnijā, brāļiem ar māsām un pusbrāļiem ar pusmāsām. Aizliegta laulība starp viena dzimuma personām; starp adoptētāju un adoptēto,izņemot gadījumus, ja izbeigtas ar adopciju nodibinātās tiesiskās attiecības. Aizliegta jauna laulība personai, kas jau atrodas laulībā. Aizliegta laulība aizbildnim ar aizbilstamo un aizgādnim ar aizgādnībā esošo, iekām nav izbeigtas aizbildniecības vai aizgādnības attiecības. .

23.

Persona, kas vēlas doties laulībā, uzrāda pasi vai citu personu apliecinošu dokumentu ar Iedzīvotāju reģistra piešķirto personas kodu.

24.

Personas, kas vēlas doties laulībā, iesniedz:

— dzimšanas apliecības. Ja apliecības nav un arī reģistra ieraksts nav saglabājies, tas ir atjaunojams;

— personas, kas agrāk bijušas laulībā, bijušā laulātā miršanas vai laulības šķiršanas apliecību vai tiesas sprieduma norakstu par laulības šķiršanu, vai tiesas sprieduma norakstu par laulības atzīšanu par neesošu, vai uzrāda pasi ar spiedogu par laulības šķiršanu;

— vecāku, aizbildņu vai bāriņtiesas (pagasttiesas) rakstisku atļauju laulības noslēgšanai nepilngadīgajam;

— līdz laulības noslēgšanai ārstniecības iestādes apliecinājumu par veselības stāvokli.

Ja persona vēlas doties laulībā ārvalstī, ģimenes stāvokli apliecinošu dokumentu tā var saņemt savas dzīves vietas dzimtsarakstu nodaļā vai arī konsulārajā vai diplomātiskajā iestādē, ja starptautiskajos līgumos, kurus apstiprinājusi Saeima, nav noteikts citādi. Personas, kas vēlas doties laulībā, aizpilda deklarāciju un iesniedz to dzimtsarakstu nodaļā pēc savas dzīves vietas. Pamatojoties uz personas pases datiem un tās iesniegto deklarāciju par ģimenes stāvokli, dzimtsarakstu nodaļas pārzinis izsniedz ģimenes stāvokli apliecinošu dokumentu. Deklarāciju par ģimenes stāvokli persona, kas vēlas doties laulībā ārvalstī, paraksta dzimtsarakstu nodaļas pārziņa klātbūtnē.

25.

Ja personām, kas vēlas doties laulībā, nav iespējams iesniegt šīs Instrukcijas 24.punktā minētos dokumentus, tos aizstāj ar tiesas spriedumu par attiecīgā fakta konstatēšanu.

26.

Personas, kas vēlas doties laulībā, dzimtsarakstu nodaļā iesniedz kopīgu pieteikumu. Pieteikumā apliecina, ka viņām nav Civillikuma 32. — 35., 37.,38.pantos paredzēto šķēršļu laulības noslēgšanai, norāda, kurā laulībā pēc skaita katrs no viņiem stājas, cik bērni ir kopīgi, uzņemas atbildību sakarā ar apstākļu slēpšanu, kuri kavē doties laulībā.

Laulības pieteikumu iereģistrē saņemšanas dienā. Pieteikumā atzīmē saņemšanas datumu un reģistrācijas numuru.

Dzimtsarakstu nodaļas pārzinis vienojas ar personām, kas dodas laulībā, par laulības reģistrācijas laiku (dienu un stundu). Laulības noslēgšanas dienu nosaka ne agrāk kā mēnesi pēc izsludināšanas, atzīmējot to uz pieteikuma un pieteikumu uzskaites žurnālā vai datorizētajā datu bāzē.

27.

Pirms laulības noslēgšanas notiek izsludināšana. Ja nav ievēroti laulības noslēgšanas noteikumi, kā arī tad, ja ir zināmi šķēršļi laulības noslēgšanai, izsludināšana ne dzimtsarakstu nodaļā, ne arī pie garīdznieka nav atļauta.

Izsludināšana ir tās dzimtsarakstu nodaļas kompetencē, kurā iesniegts laulības noslēgšanas pieteikums.

28.

Izsludināšana dzimtsarakstu nodaļā notiek, izliekot uz vienu mēnesi sludinājumu dzimtsarakstu nodaļā redzamā vietā. Sludinājumu izliek pieteikuma saņemšanas dienā, norādot izsludināšanas datumu, līgavas un līgavaiņa uzvārdus un vārdus.

29.

Izsludināšanu noraidot, dzimtsarakstu nodaļas pārzinis nekavējoties raksta motivētu lēmumu, kurā norāda izsludināšanas noraidījuma iemeslu. Lēmuma pirmo eksemplāru izsniedz personām, kas vēlas doties laulībā, otrs paliek dzimtsarakstu nodaļā. Pieteikumu uzskaites žurnālā (datorizētajā datu bāzē) atzīmē datumu, kad noraidījums izsniegts. Noraidījuma pārsūdzēšanas kārtību nosaka Instrukcijas 13.punkts.

30.

Steidzamos gadījumos (grūtniecības pataloģija, smaga slimība un tml.ārkārtas gadījumos) dzimtsarakstu nodaļas pārzinim ir tiesības saīsināt izsludināšanas termiņu pēc sava ieskata.

Lai saīsinātu izsludināšanas termiņu, personas, kas vēlas doties laulībā, iesniedz motivētu iesniegumu. Dzimtsarakstu nodaļas pārzinis izlemj, vai izsludināšanas termiņš saīsināms. Laulības pieteikumā, uzskaites žurnālā (datorizētajā datu bāzē), kā arī laulības reģistra ieraksta ailē "Papildinājumiem" norāda, ka izsludināšanas termiņš saīsināts. Iesniegumu par izsludināšanas termiņa saīsināšanu pievieno laulības noslēgšanas pieteikumam.

31.

Bez iepriekšējas izsludināšanas dzimtsarakstu nodaļas pārzinis drīkst laulāt tikai divos gadījumos:

— ja līgavainis dodas karā;

— ja līgavaiņa vai līgavas dzīvību apdraud slimība.

Lai laulātu bez iepriekšējas izsludināšanas, uzrāda dokumentu par došanos karā vai iesniedz ārstniecības iestādes izdotu apliecinājumu par līgavas vai līgavaiņa smago veselības stāvokli.

Ja laulā bez iepriekšējas izsludināšanas, to atzīmē laulības reģistra ieraksta ailē "Papildinājumiem", kā arī ieraksta uzrādīto dokumentu, tā izdošanas gadu, datumu, mēnesi, izdevējiestādi.

32.

Personas, kuru tiesības šī laulība aizskartu, var celt ierunas pret tās noslēgšanu, norādot uz likumiskiem šķēršļiem izsludināšanas laikā.

Ierunas pēc Civillikuma 61. — 64.panta var celt arī prokurors.

Ierunas iesniedz rakstveidā dzimtsarakstu nodaļai pēc izsludināšanas vietas.

Ja celta ieruna, dzimtsarakstu nodaļa to nekavējoties izskata, iereģistrē un par to paziņo izsludinātajiem. Uz pieteikuma atzīmē ierunas saņemšanas datumu un datumu, kad par to paziņots izsludinātajiem.

Ja izsludinātie ierunu atzīst par nepamatotu, viņi par to divu nedēļu laikā paziņo dzimtsarakstu nodaļai. Dzimtsarakstu nodaļa pieteikumu reģistrācijas žurnālā (datorizētajā datu bāzē) atzīmē atbildes saņemšanas datumu un nekavējoties rakstiski par to paziņo ierunas cēlējam. Datumu, kad par atbildi paziņots ierunas cēlējam, ieraksta pieteikumu reģistrācijas žurnālā (datorizētajā datu bāzē).

Ja ierunas cēlējs divu nedēļu laikā dzimtsarakstu nodaļai iesniedz izziņu par tiesā celtu prasību, lai izsludinātajiem aizliegtu doties laulībā, nodaļa aptur izsludinājuma gaitu līdz lietas izšķiršanai tiesā, par to paziņojot izsludinātajiem.

Dzimtsarakstu nodaļa pieteikumu uzskaites žurnālā (datorizētajā datu bāzē) un sludinājumā izdara atzīmi par izsludināšanas apturēšanu.

33.

Ja ierunu nav bijis vai prasība nav celta, vai tā ir noraidīta, dzimtsarakstu nodaļā var noslēgt laulību. Ja saderinātie vēlas laulību reģistrēt citā dzimtsarakstu nodaļā vai pie garīdznieka , dzimtsarakstu nodaļa, kurā notikusi izsludināšana, izsniedz viņiem laulības pieteikumu ar atzīmi par izsludināšanu.

Izsniedzot laulības noslēgšanas pieteikumu, uz tā un uzskaites žurnālā ieraksta pieteikuma izsniegšanas datumu, žurnālā parakstās persona, kas pieteikumu saņem. Ja pieteikumu reģistrāciju veic datorizēti, datorizētajā datu bāzē atzīmē pieteikuma izsniegšanas datumu.

Laulības noslēgšanas pieteikuma saturu apliecina ar dzimtsarakstu nodaļas pārziņa parakstu un dzimtsarakstu nodaļas zīmogu.

Pieteikumu izsniedz izsludinātajiem. Izņēmuma gadījumos laulības noslēgšanas pieteikumu var izsniegt speciāli tam pilnvarotai personai.

Nepilngadīgai personai laulības noslēgšanas pieteikumu izsniedz kopā ar vecāku, aizbildņu vai bāriņtiesas (pagasttiesas) atļauju stāties laulībā. Par atļaujas izsniegšanu atzīmē pieteikumu uzskaites žurnālā (datorizētajā datu bāzē).

34.

Izsludinātajiem ir tiesības salaulāties sešu mēnešu laikā, skaitot no dienas, kad beidzies mēnesis ierunu celšanai un kļuvis zināms, ka laulības noslēgšanai nav šķēršļu. Ja minētais termiņš ir izbeidzies, laulības pieteikšanu un izsludināšanu sāk no jauna.

35.

Laulību noslēdz svinīgos apstākļos.

Laulības noslēgšanas laikā dzimtsarakstu nodaļas pārzinis uzliek amata zīmi.

Laulības noslēgšanas laikā tajā pašā telpā reģistrēt citus civilstāvokļa aktus nedrīkst.

36.

Dzimtsarakstu nodaļā laulību noslēdz noteiktajā dienā un stundā, klātesot personām, kuras stājas laulībā, un diviem pilngadīgiem lieciniekiem. Liecinieku vārdus, uzvārdus, dzimšanas laiku un vietu, dzīves vietu ieraksta laulību reģistrā saskaņā ar pasi vai citu dokumentu, kas apliecina personu. Laulības noslēgšanu liecinieki apliecina ar saviem parakstiem laulību reģistra attiecīgajā ailē.

Ja personas, kas vēlas doties laulībā, neierodas uz laulībām noteiktajā dienā attaisnojošu iemeslu dēļ, pārzinis novērtē personu, kas vēlas doties laulībā, paskaidrojumus par noteiktās laulības noslēgšanas dienas nokavējumu. Ja personas uz laulības reģistrāciju neierodas attaisnojošu iemeslu dēļ, dzimtsarakstu nodaļas pārzinis var noteikt citu laulības noslēgšanas dienu un stundu, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc izsludināšanas termiņa beigām.

Ja neierašanās iemesls nav attaisnojams, izsludināšana jāsāk no jauna.

37.

Dzimtsarakstu nodaļā laulā atklāti nodaļas telpās.

38.

Ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām var laulāt tikai līgavaiņa vai līgavas smagas slimības gadījumā vai citu svarīgu iemeslu dēļ ar ārsta piekrišanu.

Slimās personas parakstu laulības pieteikumā apliecina dzimtsarakstu nodaļas pārzinis, zvērināts notārs vai cita persona ,kas pēc attiecīga likuma ir tiesīga parakstu apliecināt.

Minētajos gadījumos laulības noslēgšanas pieteikumu iesniedz slimās personas līgava vai līgavainis, pievienojot lūgumu reģistrēt laulību ārpus dzimtsarakstu nodaļas un ārstniecības iestādes atzinumu, ka smagi slimā persona nav transportējama un apzinās savas rīcības nozīmi.

Ja laulību nenoslēdz dzimtsarakstu nodaļā, kur jau iesniegts slimās personas laulības pieteikums, laulību var reģistrēt dzimtsarakstu nodaļā pēc ārstniecības iestādes atrašanās vietas.

Laulību reģistrācijā ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām piedalās divi pilngadīgi liecinieki. Īpaši smagas slimības gadījumā piedalās arī ārstējošais ārsts.

Ja laulību reģistrē ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām līgavaiņa vai līgavas slimības vai citu svarīgu iemeslu dēļ, par to norāda ailē "Papildinājumiem". Ja laulību reģistrācijā piedalās ārstējošais ārsts, to atzīmē ailē "Papildinājumiem", norādot ārsta darba vietu un uzvārdu.

39.

Laulību noslēdzot, nepieciešams, lai tai piekristu personas, kas stājas laulībā. Noslēdzot laulību, dzimtsarakstu nodaļas pārzinis jautā, vai līgavainis un līgava vēlas doties laulībā. Ja abi izsaka šo vēlēšanos, pārzinis pasludina, ka uz šīs vienošanās un likuma pamata laulība ir noslēgta.

40.

Par noslēgto laulību tūlīt izdara ierakstu laulību reģistrā.

Ierakstu paraksta abi laulātie, liecinieki un dzimtsarakstu nodaļas pārzinis.

41.

Noslēdzot laulību, laulātie pēc savas vēlēšanās izraugās :

1) viena laulātā pirmslaulības uzvārdu par savu kopējo uzvārdu;

2) katrs laulātais laulības laikā var paturēt savu pirmslaulības uzvārdu, nepieņemot kopēju laulības uzvārdu;

3) laulātais var savam uzvārdam pievienot otra laulātā uzvārdu. Piemēram, ja "Cīrulis" noslēdz laulību ar "Upīti", tad vīra uzvārds būs "Cīrulis–Upītis", bet sievas uzvārds "Upīte–Cīrule".

Ja viens no laulātajiem negrib pievienot otra laulātā uzvārdu, viņš patur savu uzvārdu.

42.

Pēc laulības reģistrācijas laulātajiem nekavējoties izsniedz laulības apliecību un katra laulātā pasē vai citā dokumentā, kas aizstāj pasi, izdara ierakstu, norādot viņa laulātā vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzimšanas gadu, laulības reģistrācijas vietu un laiku, laulātā uzvārdu pēc laulības noslēgšanas un laulības reģistra ieraksta numuru.

Ja dzimtsarakstu nodaļā laulību noslēdz ārvalstnieks, viņa pasē ierakstu par laulību neizdara.

43.

Ja persona, noslēdzot laulību, mainījusi uzvārdu, tad pases pirmajā lappusē iespiež spiedogu, ka sakarā ar uzvārda maiņu pase jāapmaina mēneša laikā.

Ja, noslēdzot laulību, uzvārdu mainījusi obligātā militārā dienesta uzskaitē esoša persona, dzimtsarakstu nodaļa ne vēlāk kā septiņu dienu laikā par to paziņo attiecīgajai valsts militārā dienesta pārvaldes struktūrvienībai pēc šīs personas uzskaites vai reģistrācijas vietas.

44.

Garīdznieks par katru noslēgto laulību 14 dienu laikā paziņo tai dzimtsarakstu nodaļai, kuras teritorijā laulāšana notikusi. Paziņojumā norāda visas ziņas, kas nepieciešamas laulības reģistra ieraksta sastādīšanai. Paziņojumā norāda draudzes nosaukumu un garīdznieka uzvārdu. Par šī pienākuma neizpildīšanu garīdznieku var saukt pie administratīvas atbildības (CL 58.p.)

Dzimtsarakstu nodaļa paziņojumu drīkst pieņemt no Civillikuma 51.pantā minēto konfesiju garīdzniekiem, kuriem ir attiecīgās konfesijas vadības atļauja laulāt.

Dzimtsarakstu nodaļa uz garīdznieka paziņojuma pamata izdara ierakstu laulību reģistrā ar nākamo kārtas numuru, ailē "Papildinājumiem" norādot garīdznieka uzvārdu un paziņojuma izrakstīšanas datumu. Garīdznieku paziņojumus ar neprecīziem datiem nereģistrē, bet nekavējoties sūta atpakaļ izlabošanai.

45.

Kārtību, kādā ir nodrošināta iespēja noslēgt laulību personai, kas atrodas brīvības atņemšanas iestādē, nosaka Latvijas Republikas Ministru Kabineta 1998.gada 21.aprīļa noteikumi Nr.142 " Laulību noslēgšanas kārtība brīvības atņemšanas iestādēs".

ĀRVALSTNIEKU UN BEZVALSTNIEKU LAULĪBAS NOSLĒGŠANA LATVIJAS REPUBLIKĀ

46.

Ārvalstnieku un personu, kas nav Latvijas Republikas vai citas valsts pilsoņi, laulības Latvijā noslēdz pēc Latvijas likumiem.

47.

Ārvalstniekam, lai reģistrētu laulību Latvijas Republikā, kopā ar šīs Instrukcijas 24. un 25.punktā minētajiem dokumentiem jāiesniedz attiecīgās ārvalsts kompetentas institūcijas izsniegta apliecība par to, ka viņam nav šķēršļu laulības noslēgšanai Latvijas Republikā, ja starptautiskajos līgumos, kurus apstiprinājusi Saeima, nav noteikts citādi.

Saskaņā ar 1995. gada 9.februāra likumu " Par Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu" ,minētajam dokumentam jābūt tulkotam valsts valodā un attiecīgi apstiprinātam.

48.

Ārvalstnieks vai persona, kas nav Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonis, laulību ar Latvijas Republikas pilsoni Latvijā noslēdz pēc vispārējiem noteikumiem.

49.

Ārvalstnieks vai bezvalstnieks Latvijā var doties laulībā ar Latvijas Republikas pilsoni, ja viņš laulības noslēgšanas brīdī Latvijā uzturas likumīgi.

50.

Laulības izsludināšana pati par sevi nevar būt par pamatu vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa pagarināšanai.

51.

Dzimtsarakstu nodaļa, kurā noslēgta ārvalstnieka laulība, par to nekavējoties paziņo Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam.

52.

Ārvalsts institūcijas izdotais civilstāvokļa reģistrācijas dokuments ir līdzvērtīgs Latvijas Republikā izdotajam dokumentam. Izmantojot šo dokumentu Latvijas Republikā, tam jābūt tulkotam valsts valodā un attiecīgi apstiprinātam.

53.

Ārvalstnieks ar ārvalstnieku Latvijas Republikā var stāties laulībā savas valsts konsulārajā iestādē. Ja Latvijā nav attiecīgās valsts konsulārās iestādes vai tās valsts konsulārā iestāde Latvijas Republikā šādas funkcijas neveic, ārvalstnieki laulību reģistrē attiecīgā Latvijas dzimtsarakstu nodaļā.

Ārvalstnieks vai bezvalstnieks Latvijā var doties laulībā ar ārvalstnieku vai bezvalstnieku, ja abiem laulājamiem laulības noslēgšanas brīdī ir derīgas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vai arī ja vienam laulājamam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, bet otrs laulības noslēgšanas brīdī Latvijā uzturas likumīgi.

IV nodaļa

DZIMŠANAS REĢISTRĀCIJA

54.

Dzimšanu reģistrē dzimtsarakstu nodaļā pēc bērna dzimšanas vietas vai pēc viena vai abu vecāku dzīves vietas. Par bērna dzimšanas vietu atzīst administratīvo teritoriju, kurā bērns piedzimis.

Ja bērns piedzimis ceļā, viņa dzimšanu reģistrē dzimtsarakstu nodaļā pēc viena vai abu vecāku dzīves vietas.

Ja abi bērna vecāki ir ārvalstnieki, bērna dzimšanu reģistrē attiecīgās valsts konsulārajā vai diplomātiskajā iestādē. Ja attiecīgajai valstij Latvijas Republikā nav konsulāro vai diplomātisko iestāžu vai attiecīgās valsts konsulārā iestāde Latvijas Republikā šādas funkcijas neveic, tad bērna dzimšanu reģistrē dzimtsarakstu nodaļā pēc bērna dzimšanas vietas.

55.

Par bērna dzimšanu ir jāpaziņo viena mēneša laikā pēc bērna piedzimšanas, bet, ja bērns piedzimis nedzīvs vai miris dzemdībās, — trīs diennakšu laikā vai ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc minētā termiņa, ja tajā paredzētā pēdējā diena nav bijusi darba diena.

Dzimtsarakstu nodaļa bērna dzimšanu reģistrē paziņojuma saņemšanas dienā.

56.

Bērna dzimšanu reģistrē pēc tēva vai mātes, vai viņu abu mutvārdu vai rakstveida pieteikuma.

Bērna vecāki var rakstveidā pilnvarot arī citu personu paziņot par bērna piedzimšanu. Pilnvarojums saprotams kā abu vecāku rakstisks lūgums reģistrēt bērna dzimšanu bez viņu klātbūtnes, norādot bērna vārdu un uzvārdu. Pilnvarojums jāparaksta abiem vecākiem.

Ja bērna vecāki miruši vai citu iemeslu dēļ nevar paziņot par bērna piedzimšanu, par dzimšanas faktu paziņo ārsts, vecmāte vai cita persona, kas bijusi klāt dzemdībās vai ir informēta par bērna piedzimšanu.

Ja bērns piedzimis brīvības atņemšanas vietā, patversmē vai citā līdzīgā iestādē, bērna dzimšanu reģistrē, pamatojoties uz attiecīgās iestādes rakstveida paziņojuma pamata, turklāt bērna dzimšanas reģistrā nedrīkst ierakstīt norādi par bērna piedzimšanas vietu un viņa mātes (vecāku) atrašanos brīvības atņemšanas iestādē.

Ja bērna dzimšanu reģistrē pilsētas dzimtsarakstu nodaļā pēc bērna dzimšanas vietas, kas nesakrīt ar vecāku dzīves vietu, pilsētas dzimtsarakstu nodaļa par bērna piedzimšanu paziņo dzimtsarakstu nodaļai pēc vecāku dzīves vietas.

57.

Dzimtsarakstu nodaļa gādā par svinīgu bērna dzimšanas reģistrāciju, ja vecāki to vēlas.

Dzimšanas svinīgas reģistrācijas laikā tajā pašā telpā citus civilstāvokļa aktus reģistrēt nedrīkst.

Svinīgas dzimšanas reģistrācijas laikā dzimtsarakstu nodaļas pārzinis uzliek amata zīmi.

58.

Bērna dzimšanas fakta apliecināšanai iesniedz šādus dokumentus :

— valsts ārstniecības iestādes izziņu, kas apliecina dzimšanas faktu, vietu un laiku;

— ja dzemdības nav notikušas ārstniecības iestādē, — ārstniecības iestādes izziņu, kas apliecina bērna dzimšanas faktu, un bērna mātes iesniegumu.

— ja bērns piedzimis uz kuģa brauciena laikā, — kuģa kapteiņa sastādītu aktu par bērna dzimšanu, ko apliecinājis kuģa kapteinis ar savu parakstu un zīmogu.

Ja bērna vecāki ir laulībā, uzrāda vecāku laulības apliecību vai pasi ar ierakstu par vecāku laulības noslēgšanu.

59.

Bērna vārdu ieraksta pēc vecāku vienošanās, bet, ja vecāki nevar vienoties, pēc bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmuma.

Ja bērna vecāki ir miruši vai nav iespējams noteikt viņu dzīves vietu, bērna vārdu ieraksta pēc to personu norādījuma, kuru aizbildnībā bērns atrodas vai kuras paziņo par bērna piedzimšanu.

Bērnam var dot ne vairāk kā divus vārdus. Vārds, kurš reģistrā ierakstīts pirmais, uzskatāms par pamatvārdu.

60.

Laulībā dzimušā bērna uzvārdu ieraksta pēc vecāku uzvārda.

Ja vecākiem ir dažādi uzvārdi, bērnam ieraksta tēva vai mātes uzvārdu saskaņā ar vecāku vienošanos.

Ja vecāki nevar vienoties, bērnam ieraksta tēva vai mātes uzvārdu pēc bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmuma.

61.

Ārlaulībā dzimuša bērna uzvārdu ieraksta pēc mātes uzvārda bērna dzimšanas brīdī.

Ja bērns ir dzimis ārlaulībā, bet bērna paternitāte ir noteikta līdz bērna dzimšanas reģistrācijai, bērna uzvārdu ieraksta saskaņā ar vecāku vienošanos.

62.

Bērna izcelšanos no vecākiem, kas ir savstarpējā laulībā, apliecina vecāku laulības reģistrs.

Tēvu un māti, kas ir savstarpējā laulībā, dzimšanas reģistrā ieraksta par bērna vecākiem.

Ierakstu par laulībā dzimuša bērna vecākiem ieinteresētā persona (bērna mātes vīrs, bērna māte, pats bērns pēc pilngadības sasniegšanas, vīra vecāki, ja vīrs līdz nāves brīdim nav zinājis par bērna dzimšanu) ir tiesīga apstrīdēt tiesā.

63.

Reģistrējot bērna dzimšanu, kas piedzimis pēc tēva nāves, laulības šķiršanas vai laulības atzīšanas par neesošu, par bērna tēvu ieraksta mātes bijušo vīru, ja no brīža, kad miris tēvs, šķirta vai atzīta par neesošu laulība, nav pagājušas vairāk kā 306 dienas.

Ja bērns piedzimis 306 dienu laikā pēc laulības izbeigšanās, bet bērna māte šajā laikā jau ir stājusies jaunā laulībā, par bērna tēvu norāda mātes jauno vīru.

64.

Ja bērns piedzimis ārlaulībā un ja līdz dzimšanas reģistrācijai paternitāte nav noteikta, dzimšanas reģistrā ieraksta tikai ziņas par māti, ziņās par tēvu ievelkot svītras.

Ja bērns piedzimis ārlaulībā, bet līdz dzimšanas reģistrācijai ir noteikta bērna paternitāte, reģistrā ieraksta ziņas par abiem vecākiem.

65.

Ārlaulībā dzimuša bērna paternitāti atzīst ar ierakstu dzimšanas reģistrā, bērna tēvam un mātei iesniedzot kopīgu pieteikumu dzimtsarakstu nodaļā, kurā ir reģistrēta vai tiks reģistrēta bērna dzimšana. Ja ārlaulībā dzimuša bērna paternitāte nav atzīta ar pieteikumu dzimtsarakstu nodaļai, paternitāti var noteikt tiesa.

Ja ārlaulībā dzimuša bērna māte mirusi, atzīta par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ vai nav zināma viņas atrašanās vieta, paternitātes atzīšanas pieteikumu var iesniegt bērna tēvs viens pats ar nepilngadīgā bērna aizbildņa un bāriņtiesas (pagasttiesas) piekrišanu.

Ja bērna tēvs atzīts par rīcības nespējīgu, viņa vietā paternitātes atzīšanas pieteikumu var iesniegt aizgādnis ar bāriņtiesas (pagasttiesas) piekrišanu.

Ja bērna tēvs ir nepilngadīgs, paternitātes atzīšanas pieteikumu viņš var iesniegt tikai ar savu vecāku vai aizbildņa piekrišanu. Strīdus gadījumā pret nepilngadīgo tēvu var celt prasību tiesā par paternitātes noteikšanu.

Ja viens no vecākiem nevar ierasties dzimtsarakstu nodaļā iesniegt paternitātes atzīšanas pieteikumu, viņa paraksta īstumu pieteikumā, tāpat arī pilngadīgā bērna piekrišanu paternitātes atzīšanai apliecina zvērināts notārs , dzimtsarakstu nodaļas pārzinis vai cita persona, kas pēc attiecīga likuma tiesīga parakstu apliecināt.

Ja bērna dzimšana jau reģistrēta, vecāku kopīgam paternitātes atzīšanas pieteikumam pievieno bērna dzimšanas apliecību.

Ja saņemts paternitātes atzīšanas pieteikums vai tiesas spriedums par paternitātes noteikšanu, tad papildina bērna dzimšanas reģistra ierakstu ar ziņām par bērna tēvu, ja nepieciešams, maina bērnam (arī pilngadīgam) uzvārdu un izsniedz jaunu dzimšanas apliecību. Agrāk izsniegto dzimšanas apliecību anulē.

Par dzimšanas reģistra ieraksta papildināšanu paziņo Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta arhīvam, lai papildinātu reģistra otro eksemplāru.

66.

Ja ārlaulībā dzimis bērns savu vecāku laulības rezultātā kļūst par laulībā dzimušu (leģitimācija), uz vecāku kopīga iesnieguma pamata, kam pievienota laulības apliecība un ārlaulībā dzimušā bērna dzimšanas apliecība (ja viņa dzimšana jau reģistrēta), bērna dzimšanas reģistra ierakstu papildina ar ziņām par tēvu, kā arī nepieciešamības gadījumā — ar bērna mātes jauno uzvārdu.

ĪPAŠI DZIMŠANAS REĢISTRĀCIJAS GADĪJUMI

67.

Ja māte, kas nav bijusi laulībā ar bērna tēvu, mirusi vai atteikusies izņemt bērnu no dzemdību nama, vai viņas dzīves vieta nav zināma un bērna paternitāte nav noteikta, bērna dzimšanu reģistrē ārstniecības iestādes, kurā māte dzemdējusi bērnu, vai bērnu iestādes administrācijas pārstāvis vai persona, kuras aizbildnībā ir bērns.

Ziņas par māti ieraksta saskaņā ar ārstniecības iestādes izziņu.

Bērna vārdu ieraksta pēc iepriekš minēto iestāžu vai personu norādījuma.

Par mātes atteikšanos no bērna ieraksta piezīmi dzimšanas reģistra ailē "Papildinājumiem".

Ja ārlaulībā dzimuša bērna māte ir nepilngadīga, par to paziņo bāriņtiesai (pagasttiesai) pēc mātes dzīves vietas.

68.

Ja reģistrē dvīņu, trīņu utt. dzimšanu, par katru no viņiem sastāda atsevišķu dzimšanas reģistru un izsniedz atsevišķu dzimšanas apliecību. Reģistra 8.ailē norāda, kādā secībā bērni dzimuši.

Visiem dvīņiem ,trīņiem utt. dzimšanas reģistra ierakstos jābūt vienādām ziņām par vecākiem.

Par dvīņiem, trīņiem utt., kas piedzimuši nedzīvi, arī izdara atsevišķus dzimšanas reģistru ierakstus.

69.

Atradenis ir persona (gan nepilngadīga, gan arī pilngadīga), kuras vecāki nav zināmi.

Atradeņa dzimšanu reģistrē pēc attiecīgās pašvaldības iestādes (policijas, bērnu iestādes administrācijas) pieteikuma.

Atradeņa vārdu un uzvārdu dzimšanas reģistrā ieraksta pēc tās personas norādījuma, kas paziņo par bērna dzimšanu.

Atradeņa dzimšanas gadu, datumu un vietu dzimšanas reģistrā ieraksta atbilstoši ārstniecības iestādes vai attiecīgās pašvaldības iestādes sniegtajām ziņām.

Dzimšanas reģistra ailē "Papildinājumiem" norāda "atradenis, vecāki nezināmi".

70.

Ja bērns piedzimis nedzīvs, reģistrē tikai viņa dzimšanas faktu, 7.ailē pasvītrojot vārdu "nedzīvs".

Nedzīvi piedzimuša bērna dzimšanu reģistrē, pamatojoties uz ārstniecības iestādes izdoto izziņu par nedzīva bērna piedzimšanu, kurā apliecināts viņa dzimšanas fakts un laiks.

71.

Ja bērns pēc piedzimšanas dzīvojis neilgu laiku (arī tad, ja viņš dzīvojis tikai dažas minūtes), pamatojoties uz ārstniecības iestādes izdoto izziņu par bērna dzimšanu un izziņu par viņa miršanu, reģistrē gan bērna dzimšanu, gan miršanu. Šādā gadījumā izsniedz tikai miršanas apliecību.

72.

Ja auglis piedzimis līdz 22.grūtniecības nedēļai (21 nedēļas un 6 dienu ietvaros), to atzīst par nelaikā dzimušu un nereģistrē.

73.

Ja bērna dzimšanas reģistrācijas termiņš nokavēts ilgāk par trīs mēnešiem pēc noteiktā termiņa, dzimšanu reģistrē dzimtsarakstu nodaļa parastā kārtībā, iepriekš pārbaudot dzimšanas reģistrācijas termiņa nokavējuma iemeslus un vai bērna dzimšana jau nav reģistrēta dzimtsarakstu nodaļā pēc bērna dzimšanas vai viņa vecāku dzīves vietas. Šajos gadījumos dzimtsarakstu nodaļā iesniedz:

— vecāku vai tās personas, kas pārstāv bērna intereses, paskaidrojumu;

— ārstniecības iestādes izziņu par bērna piedzimšanu;

— ārstniecības iestādes izziņu par to, ka bērns atrodas attiecīgās iestādes uzskaitē;

— uzrāda vecāku vai viņu aizstājējas personas pasi vai citu personas apliecinošu dokumentu ar Iedzīvotāju reģistra piešķirto personas kodu un vecāku laulības apliecību.

Ierakstu izdara kārtējā dzimšanas reģistrācijas grāmatā hronoloģiskā kārtībā.

Ja paziņojuma nokavējuma gadījumā iesniedz ārstniecības iestādes izziņas oriģinālu par bērna dzimšanu, tad dzimšanu reģistrē bez atzinuma sastādīšanas.

Ja bērns vēl nav sasniedzis 9 gadu vecumu, atzinumu nesastāda.

Ja nokavējuma gadījumā ir ārstniecības iestādes izziņas dublikāts par bērna piedzimšanu, tad dzimšanas reģistrācijas faktu pārbauda bērna dzimšanas vietā un vecāku dzīves vietā no bērna dzimšanas brīža līdz pieteikuma saņemšanas brīdim.

Ja bērns ir sasniedzis 9 gadu vecumu, visos gadījumos izdara pārbaudi bērna dzimšanas vietā un vecāku dzīves vietās, vai bērna dzimšana jau nav reģistrēta, kā arī sastāda atzinumu atbilstoši Civilstāvokļa reģistru atjaunošanas noteikumiem.

DZIMŠANAS APLIECĪBU UN IZZIŅU IZSNIEGŠANA

74.

Reģistrējot bērna dzimšanu, dzimtsarakstu nodaļas pārzinis Latvijas Republikas pilsoņu pasēs vai citos dokumentos, kas aizstāj pasi, ar Iedzīvotāju reģistra piešķirto personas kodu ieraksta ziņas par bērnu, norādot bērna vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, dienu, mēnesi, personas kodu. Ierakstītās ziņas apstiprina dzimtsarakstu nodaļas pārzinis ar savu parakstu, norādot paraksta atšifrējumu.

75.

Pamatojoties uz dzimšanas reģistra ierakstu, izraksta dzimšanas apliecību un dzimšanas zīmi. Apliecības un zīmes sēriju un numuru ieraksta dzimšanas reģistra 20.ailē.

76.

Kopā ar dzimšanas apliecību un zīmi izsniedz arī dzimšanas izziņu pabalsta saņemšanai sakarā ar bērna piedzimšanu.

77.

Nedzīvi piedzimušo bērnu dzimšanas apliecības un zīmes neizsniedz, bet izdod izziņu par nedzīva bērna piedzimšanu iesniegšanai vecāku darba vietā.

 

V nodaļa

MIRŠANAS REĢISTRĀCIJA

78.

Miršanu reģistrē dzimtsarakstu nodaļā pēc vietas, kur persona ir mirusi, mirušais atrasts, pēc mirušā pēdējās dzīves vietas vai pēc vietas, kur atrodas tiesa, kas taisījusi spriedumu par personas izsludināšanu par mirušu vai miršanas fakta konstatēšanu.

79.

Par miršanu ir jāpaziņo mutvārdos vai rakstveidā ne vēlāk kā sešu diennakšu laikā no brīža, kad iestājusies nāve vai mirušais atrasts.

80.

Pienākums paziņot dzimtsarakstu nodaļai par miršanu ir :

— ģimenes galvam;

— laulātajam;

— citiem ģimenes locekļiem;

— dzīvokļa vai nama īpašniekam;

— jebkurai citai personai, kura bijusi klāt nāves brīdī vai citādi informēta par nāves iestāšanos.

81.

Ja persona mirusi ārstniecības iestādē, pansionātā, brīvības atņemšanas iestādē vai tamlīdzīgā iestādē, šīs iestādes vadītājam ir pienākums par miršanu rakstveidā paziņot dzimtsarakstu nodaļai.

82.

Ja par miršanu nav paziņojušas iepriekš minētās personas un par personas nāvi kļuvis zināms pašvaldībai, tai ir pienākums rakstveidā paziņot par to dzimtsarakstu nodaļai.

83.

Ja sakarā ar personas nāvi, kuras miršana nav reģistrēta, notiek izmeklēšana, tad izmeklēšanas vai izziņas iestādes pienākums ir rakstveidā paziņot par miršanu dzimtsarakstu nodaļai.

84.

Miršanas faktu apliecina viens no šādiem dokumentiem :

— ārstniecības iestādes izsniegta izziņa;

— tiesas spriedums par miršanas fakta konstatēšanu;

— tiesas spriedums par personas izsludināšanu par mirušu;

— prokuratūras paziņojums par represēto personu miršanu.

Miršanas reģistra otrajam eksemplāram pievieno miršanas faktu apliecinošo dokumentu un uz tā uzraksta miršanas reģistra ieraksta sastādīšanas gadu, datumu, mēnesi un miršanas reģistra numuru.

85.

Dzimtsarakstu nodaļa, reģistrējot miršanu, nosūta paziņojumu attiecīgajai pilsētas vai pagasta pašvaldībai un valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālei (ne retāk kā reizi mēnesī) pēc mirušā pēdējās dzīves vietas. Ja miršanu reģistrē pēc mirušā pēdējās dzīves vietas, pilsētas vai pagasta valde izraksta mirušo no mājas grāmatas. Ja miršanu nereģistrē pēc mirušā pēdējās dzīves vietas, tad pilsētas vai pagasta dzimtsarakstu nodaļa nosūta paziņojumu par personas miršanu pilsētas vai pagasta pašvaldībai un valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālei pēc mirušā pēdējās dzīves vietas.

86.

Dzimtsarakstu nodaļa ne vēlāk kā septiņu dienu laikā paziņo attiecīgajai Valsts militārā dienesta pārvaldes truktūrvienībai par 18 līdz 45 gadus vecu vīriešu nāvi.

87.

Ja, reģistrējot miršanu, kļūst zināms, ka mirušā nepilngadīgie bērni palikuši bez aizbildnības, dzimtsarakstu nodaļa tajā pašā dienā paziņo par to bāriņtiesai.

88.

Karavīru miršanu miera laikā reģistrē dzimtsarakstu nodaļās pēc vispārīgiem noteikumiem.

89.

Ja mirušajam bijusi pase vai cits dokuments, kas aizstāj pasi, tā pirmajā lapaspusē ieraksta "miris ............gada ............ .............................. reģistrs Nr.................". Par pases vai tā aizstājējdokumenta nodošanu izdara atzīmi miršanas reģistra 19.ailē.

90.

Mirušo pases vai dokumentus, kas tos aizstāj, vienu reizi mēnesī atbilstoši sarakstam nodod Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļā pēc tās dzimtsarakstu nodaļas atrašanās vietas, kura reģistrējusi miršanu.

Ārvalstīs dzīvojoša Latvijas Republikas pilsoņa, kurš miris Latvijā, pasi nodod attiecīgajā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļā.

Latvijas Republikas dzimtsarakstu nodaļās reģistrēto mirušo ārvalstnieku pases nodod Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā.

91.

Ja mirušā pase vai dokuments, kas aizstāj pasi, nozaudēts, tā nenodošana nav šķērslis miršanas reģistrācijai. Ja pase vai dokuments, kas to aizstāj, nav nodots, tad to norāda miršanas reģistra 19.ailē, un dzimtsarakstu nodaļa par to paziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļai pēc mirušā dzīves vietas.

ĪPAŠI MIRŠANAS REĢISTRĀCIJAS GADĪJUMI

92.

Ja kopš miršanas pagājis vairāk nekā gads, miršanu reģistrē atsevišķā miršanas reģistru grāmatā, numurējot hronoloģiskā secībā.

Uz tiesas sprieduma pamata par miršanas fakta konstatēšanu vai izsludināšanu par mirušu miršanu reģistrē dzimtsarakstu nodaļā pēc mirušā pēdējās dzīves vietas vai vietas, kur atrodas tiesa, kas taisījusi spriedumu par personas izsludināšanu par mirušu vai miršanas fakta konstatēšanu.

93.

Reģistrējot personas miršanu, kuru tiesa izsludinājusi par mirušu, ja tiesa spriedumā nāves dienu nav noteikusi, par pazudušās personas nāves dienu uzskatāma diena, kad pieteikums iesniegts tiesā, par ko tiesa norāda spriedumā.

Ja ar tiesas spriedumu konstatēts miršanas fakts noteiktā laikā un vietā, miršanas reģistrā ieraksta tiesas spriedumā norādīto miršanas laiku un vietu. Miršanas reģistra 16.ailē ieraksta tiesas nosaukumu, kas taisījusi spriedumu, sprieduma taisīšanas gadu, datumu, mēnesi.

94.

Ja reģistrē nezināmu (neidentificētu) personu miršanu, miršanas faktu apliecina ar ārstniecības iestādes izziņu un miršanu reģistrē pēc vispārējiem noteikumiem.

Ja mirušo identificē vēlāk, trūkstošās ziņas ieraksta , pamatojoties uz ārstniecības iestādes izziņu vai tiesas spriedumu.

Atsevišķas neidentificētas cilvēka ķermeņa daļas nereģistrē.

95.

Ja persona mirusi ceļā (kuģī, lidmašīnā u.tml.), miršanu reģistrē dzimtsarakstu nodaļā pēc mirušā pēdējās dzīves vietas.

96.

Ja mirušais ir ārvalstnieks, miršanu reģistrē attiecīgās valsts konsulārajā vai diplomātiskajā iestādē. Ja attiecīgajai valstij Latvijas Republikā nav konsulāro vai diplomātisko iestāžu vai ja attiecīgās valsts konsulārās vai diplomātiskās iestādes Latvijas Republikā šādas funkcijas neveic, tad miršanu reģistrē dzimtsarakstu nodaļā pēc miršanas vietas.

97.

Personu miršanu, kurām izpildīts izņēmuma soda veids — nāves sods — reģistrē uz tiesas, kura taisījusi spriedumu par nāves sodu, paziņojuma pamata.

Miršanas reģistra ailēs :

"Miršanas laiks" — norāda datumu, kad izpildīts tiesas spriedums.

"Miršanas vieta" — tiesas, kura taisījusi spriedumu par nāves sodu, atrašanās vieta.

"Dokumenti, kas apliecina miršanas faktu" — kad un kāda tiesa taisījusi spriedumu par nāves sodu.

Ja nav ziņu par mirušā ģimenes stāvokli, nodarbošanos, pastāvīgo dzīves vietu līdz arestam, jānorāda "nav zināms".

"Miršanas cēlonis" — ieraksta "izpildīts augstākais soda mērs".

Par personu miršanu, kurām izpildīts izņēmuma soda veids — nāves sods — tiesa nosūta paziņojumu dzimtsarakstu nodaļai pēc mirušā pēdējās dzīves vietas vai, ja dzīves vieta nav zināma, pēc sprieduma izpildes vietas.

MIRŠANAS APLIECĪBU UN IZZIŅU IZSNIEGŠANA

98.

Pamatojoties uz miršanas reģistru ierakstiem, dzimtsarakstu nodaļa izraksta un izsniedz miršanas apliecību, kā arī miršanas izziņu uzrādīšanai kapsētā un izziņu apbedīšanas pabalsta saņemšanai.

Ja mirušajam nav piederīgo un pieteicējam miršanas apliecība nav nepieciešama, miršanas apliecību neizraksta un to atzīmē miršanas reģistra ailē "papildinājumiem".

99.

Personām, kurām izpildīts nāves sods, ja piederīgie nevēlas, miršanas apliecībā nenorāda nāves cēloni, bet ievelk svītru.

 

VI nodaļa

CIVILSTĀVOKĻA AKTU REĢISTRU GLABĀŠANA

100.

Dzimtsarakstu nodaļā sastādītie civilstāvokļa reģistru ierakstu pirmie eksemplāri glabājas šīs nodaļas arhīvā.

Civilstāvokļa reģistri, kas sastādīti pirms pagasta (pilsētas) dzimtsarakstu nodaļas izveidošanas, glabājas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas arhīvā rajona centrā.

Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļā glabājas :

— Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļās sastādīto civilstāvokļa aktu reģistru pirmie eksemplāri;

— Rīgas rajonā, līdz 1993.gadam ieskaitot, sastādīto civilstāvokļa aktu reģistru pirmie eksemplāri;

— Latvijas Republikas konsulārajās un diplomātiskajās iestādēs reģistrēto civilstāvokļa reģistru pirmie eksemplāri.

Rīgas priekšpilsētu (rajonu) dzimtsarakstu nodaļu reģistru pirmie eksemplāri, gadam beidzoties, nododami Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļai.

Latvijas Republikas konsulārajās un diplomātiskajās iestādēs reģistrētos civilstāvokļa reģistrus, gadam beidzoties, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments nodod Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam.

101.

Reģistru otros eksemplārus dzimtsarakstu nodaļa, mēnesim beidzoties, ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša piektajam datumam nodod rajona statistikas nodaļai. Gadam beidzoties, Valsts statistikas komiteja tos nodod Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam pārbaudei un glabāšanai.

102.

Dzimtsarakstu iestādes reģistrus glabā 100 gadus, pēc tam tos nodod valsts arhīvu iestādēm.

103.

Civilstāvokļa reģistrus iesien grāmatās numuru kārtībā pa to veidiem.

Katrā grāmatā iesien ne vairāk par 250 reģistriem.

Ja gada laikā dzimtsarakstu nodaļā sastādīts neliels skaits reģistru, pieļaujama vairāku gadu viena veida reģistru apvienošanu vienā grāmatā.

Ja apjoms ir neliels, pieļaujama dažādu veidu reģistru apvienošanu.

Ja dzimtsarakstu nodaļā gada laikā sastādīts daudz viena veida reģistru ierakstu, tos sadala iesiešanai vairākos sējumos.

104.

Katrai reģistru grāmatai pievieno titullapu, kurā norāda reģistru sastādīšanas vietu, gadu, veidu un grāmatā iesieto lapu skaitu.

Ja gada laikā sastādītie reģistri iesieti vairākās grāmatās, titullapā norāda iesieto pirmā un pēdējā reģistra numurus un šo reģistru sastādīšanas laiku.

Grāmatas beigās uz atsevišķas lapas norāda grāmatā iesieto lapu skaitu (cipariem un vārdiem), ko apliecina ar dzimtsarakstu nodaļas zīmogu un pārziņa parakstu.

105.

Iesietās civilstāvokļa reģistru grāmatas ieraksta dzimtsarakstu nodaļas arhīva fonda uzskaites žurnālā un novieto arhīva glabātavās hronoloģiskā secībā.

106.

Arhīva materiālus glabā atsevišķā izolētā istabā ugunsdrošos skapjos vai plauktos. Nepiederošām personām ieeja arhīva glabātuvē aizliegta.

Ja dzimtsarakstu nodaļā nav atsevišķas telpas arhīvam, grāmatas glabā darba istabā aizslēdzamos ugunsdrošos skapjos.

Arhīva telpai jābūt sausai un nodrošinātai pret ielaušanos, ugunsdrošai, tajā jābūt attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajam ugunsdzēsības inventāram.

Nav atļauts izvietot arhīvu pagraba vai bēniņu telpās.

107.

Par arhīva materiālu glabāšanu atbild dzimtsarakstu nodaļas pārzinis.

 

VII nodaļa

CIVILSTĀVOKĻA REĢISTRU IERAKSTU ATJAUNOŠANA

108.

Reģistra ieraksta atjaunošana ir nozaudētā reģistra ieraksta satura pareiza restaurācija, pamatojoties uz tās dzimtsarakstu nodaļas, kas kārto lietu, apstiprinātu atzinumu vai uz tiesas spriedumu.

109.

Dzimtsarakstu nodaļa pēc ieinteresētās personas lūguma reģistra ierakstu atjauno tikai tad, ja ir dokumentāli pierādījumi, ka agrāk attiecīgais ieraksts ir bijis.

110.

Mirušo personu dzimšanas reģistru ierakstus dzimtsarakstu nodaļa atjauno tikai, pamatojoties uz tiesas spriedumu par dzimšanas reģistrācijas fakta konstatēšanu.

Mirušo personu miršanas reģistru atjaunošanai pieteikumu iesniedz personas, kas ietilpst mantinieku lokā.

111.

Laulības reģistra ierakstu dzimtsarakstu nodaļa atjauno uz tiesas sprieduma par laulības reģistrācijas fakta konstatēšanu vai dzimtsarakstu nodaļas atzinuma par laulības reģistra ieraksta atjaunošanu pamata.

Laulības reģistra ierakstu dzimtsarakstu nodaļa var atjaunot, ja abi vai viens no laulātajiem ir dzīvi un ja ir dokumenti, kas apliecina laulības reģistrācijas faktu noteiktajā laikā un vietā.

Ja nav šo dokumentu vai abi laulātie ir miruši, laulības reģistra ierakstu atjauno, pamatojoties uz tiesas spriedumu par laulības reģistrācijas fakta konstatēšanu.

112.

Neatkarīgi no dzimšanas, laulības, miršanas laika un vietas, ja fakti savā laikā reģistrēti dzimtsarakstu nodaļas grāmatās, bet reģistru grāmatas daļēji vai pilnīgi gājušas bojā, tos atjauno civilstāvokļa reģistra pirmieraksta sastādīšanas vietā, t.i., tajā dzimtsarakstu nodaļā, kas apkalpo teritoriju, kur ieraksts glabājās sastādīšanas laikā.

Dzimtsarakstu nodaļa atjauno arī tos reģistru ierakstus, kurus līdz dzimtsarakstu nodaļu izveidošanai Latvijas attiecīgajā teritorijā sastādījuši garīdznieki.

113.

Personām, kas pastāvīgi dzīvo ārvalstīs un kuru civilstāvokļa reģistru ieraksti bijuši sastādīti Latvijas Republikas dzimtsarakstu iestādēs, reģistru ierakstus atjauno pēc vispārīgiem noteikumiem.

114.

Latvijas Republikas pilsoņu, Latvijā pastāvīgi dzīvojošo ārvalstnieku un bezvalstnieku ārvalstīs reģistrētos civilstāvokļa aktu ierakstus atjauno Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļa, pamatojoties uz tiesas spriedumu.

115.

Reģistra ieraksta nozaudēšanas faktu apliecina Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta arhīva nodaļas izziņa.

Reģistru esamību pārbauda pēc faktiskās dzimšanas vietas un pieteicēja dokumentos un paskaidrojumos norādītās dzimšanas vietas.

116.

Reģistra ierakstu atjauno, ja pilnīgi vai daļēji gājuši bojā abi reģistra eksemplāri. Izziņā par to, ka reģistra ieraksts nav saglabājies, jābūt norādītam, ka pārbaudīts kā pirmais, tā otrais reģistra ieraksta eksemplārs. Nepieciešamības gadījumā pieprasa izziņu par to, ka reģistra ieraksts jau agrāk nav bijis atjaunots.

117.

Pieteikumu iesniedz persona, par kuru attiecīgais civilstāvokļa reģistra ieraksts sastādīts.

Pieteikumu par bojā gājušā reģistra atjaunošanu iesniedz dzimtsarakstu nodaļā pēc personas dzīves vietas vai reģistra pirmieraksta sastādīšanas vietas.

Ja persona svarīgu iemeslu dēļ pati nevar iesniegt pieteikumu par reģistra ieraksta atjaunošanu, to var izdarīt viņas pilnvarota persona, uzrādot attiecīgu pilnvaru.

Dzimtsarakstu nodaļa nav tiesīga atteikties pieņemt un izskatīt pieteikumu par reģistra ieraksta atjaunošanu.

118.

Dzimšanas reģistru ierakstus bērniem, kas nav sasnieguši pilngadību, atjauno pēc viņu vecāku, adoptētāju, aizbildņu, kā arī attiecīgās pašvaldības iestādes, kurā bērns ievietots, vai policijas pilnvaroto darbinieku pieteikumiem.

Izņēmuma gadījumos ar šādiem pieteikumiem dzimtsarakstu nodaļā var griezties paši nepilngadīgie, kas sasnieguši 16 gadu vecumu.

119.

Pieteikums par reģistru ierakstu atjaunošanu personām, kurām veselības stāvokļa dēļ nodibināta aizgādnība, iesniedz to aizgādņi.

120.

Dzimtsarakstu nodaļa, kas kārto reģistra ieraksta atjaunošanas lietu, tiesīga pieprasīt civilstāvokļa reģistru ierakstu norakstus u.c. dokumentus, kas apstiprina atjaunošanai nepieciešamās ziņas.

121.

Pieteikumam par dzimšanas reģistra ieraksta atjaunošanu pievieno :

— arhīva izziņu par to, ka ieraksts nav saglabājies;

— autobiogrāfiju;

— dokumentus un izziņas, kas apstiprina reģistra ieraksta atjaunošanai nepieciešamās ziņas (pases vai cita dokumenta, kas aizstāj pasi, dienesta apliecības, darba grāmatiņas, izglītības dokumenta, laulības apliecības, māsu, brāļu dzimšanas apliecību norakstus (kopijas) vai izrakstus u.tml.).

122.

Dzimtsarakstu nodaļas pārzinis reģistru ierakstus atjauno pēc pieprasīto dokumentu saņemšanas.

Ja pieteicēja iesniegtajos dokumentos un reģistru ierakstos ir pretrunas ar pieteikumā norādīto, par to sniedz rakstisku paskaidrojumu, kas pievienojams lietai.

Pieteicēja dzimšanas gadu, datumu, mēnesi, vietu nosaka, pamatojoties uz lietā esošajiem dokumentiem.

Pieteicēja paskaidrojumi un rakstiski iesniegumi, kurus neapstiprina dokumenti, nevar būt par pamatu pieteicēja norādītā vecuma noteikšanai.

Ja pieteicējs nepiekrīt viņa pasē norādītajam vecumam, dzimtsarakstu nodaļai, kura izdara pārbaudi, ir pienākums atjaunotajā dzimšanas reģistrā norādīt to dzimšanas gadu, kuru pierāda pārbaudes materiāli.

Ja iesniegtajos pieteicēja dokumentos un pārbaudes materiālos nav ziņu par tās personas vecumu, kuras dzimšanas reģistra ierakstu atjauno, dzimtsarakstu nodaļa pieteicēju nosūta uz ārstniecības iestādi vecuma noteikšanai.

123.

Bērniem līdz 16 gadiem vecumu nosaka, pamatojoties uz ārstniecības iestādes izziņu par dzimšanu.

Ja par bērna dzimšanu nav ziņu ārstniecības iestādē, bērnu nosūta uz medicīnisko apskati.

124.

Dokumentus noformē atsevišķā lietā.

Lietas materiālus par personu, kuras dokumentos ir dažādi vārdi, uzvārdi, tēva vai mātes vārdi, citos neskaidros un pretrunīgos gadījumos, kad jāpārbauda pieteicēja persona, dzimtsarakstu nodaļa tiesīga nosūtīt policijas iestādei pēc ieinteresētās personas dzīves vietas personas noskaidrošanai.

Policijas iestāde pēc pārbaudes, ne vēlāk kā mēneša laikā no materiālu saņemšanas dienas, nosūta tos atpakaļ dzimtsarakstu nodaļai kopā ar atzinumu par pārbaudes rezultātiem.

125.

Dzimtsarakstu nodaļa, kas pieņēmusi pieteikumu atjaunot reģistra ierakstu, atjaunošanai nepieciešamos dokumentus nosūta tai dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības iecirknī tika sastādīts bojā gājušais reģistrs.

Pamatojoties uz saņemtajiem dokumentiem, dzimtsarakstu nodaļas pārzinis sastāda atzinumu, norādot visas ziņas, kas nepieciešamas reģistra ieraksta atjaunošanai, un to apstiprina ar savu parakstu un nodaļas zīmogu.

Atjaunoto civilstāvokļa akta reģistra ierakstu reģistrē atzinuma sastādīšanas dienā.

126.

Atteikuma gadījumā atzinuma pirmais eksemplārs kopā ar pieteikumu, reģistru ierakstu norakstiem u.c. dokumentiem paliek tajā dzimtsarakstu nodaļā, kas sastādījusi atzinumu par atteikumu.

Atzinuma otru eksemplāru kopā ar personas iesniegtajiem dokumentiem izsniedz pieteicējam.

Atteikuma gadījumā reģistru atjauno, pamatojoties uz tiesas spriedumu par faktu konstatēšanu, kuriem ir juridiska nozīme. Reģistru atjauno tā dzimtsarakstu nodaļa, kur būtu jāglabājas bojā gājušajam reģistram.

127.

Atjaunotos dzimšanas, laulības un miršanas reģistru ierakstus ieraksta attiecīgā veida kārtējā reģistrā ar iepriekšējo kārtas numuru, pievienojot burtu "A".

128.

Civilstāvokļa reģistru ierakstu atjaunošanas lietu izskatīšanas termiņš ir 3 mēneši no pieteikuma saņemšanas dienas.

Izņēmuma gadījumā Tieslietu ministrijas Dzimtsaraktu departamenta direktors izskatīšanas termiņu var pagarināt.

129.

Pamatojoties uz atjaunoto reģistra ierakstu, izraksta apliecību, kuru izsniedz vai nosūta dzimtsarakstu nodaļai pēc pieteicēja dzīves vietas.

Ja atjaunots mirušas personas dzimšanas reģistra ieraksts, dzimtsarakstu nodaļa izsniedz izziņu par reģistra ieraksta atjaunošanu.

Valsts nodevu iekasē pirms reģistra atjaunošanas tā dzimtsarakstu nodaļa, kas pieņem pieteikumu par civilstāvokļa reģistra atjaunošanu.

 

VIII nodaļa

REĢISTRU IERAKSTU PAPILDINĀŠANA UN LABOŠANA

130.

Izmaiņas personas civilstāvokļa akta reģistra ierakstā, to papildinot vai labojot, veic uz dzimtsarakstu nodaļas atzinuma, ieinteresētās personas pieteikuma, tiesas sprieduma vai administratīva akta pamata.

131.

Papildinājumus dzimšanas reģistru ierakstos izdara uz tiesas sprieduma, dzimtsarakstu nodaļas atzinuma, ieinteresētās personas pieteikuma vai administratīva akta pamata.

Uz tiesas sprieduma pamata dzimšanas reģistra ierakstu papildina :

— ja ārlaulībā dzimušam bērnam tiek noteikta paternitāte;

— ja tiesa paternitātes atzīšanu atzinusi par neesošu;

— ja leģitimācija notikusi saskaņā ar citas valsts likumu;

— ja ar tiesas spriedumu anulēts ieraksts par bērna māti vai tēvu;

— ja tiesa atzīst, ka bērns nav dzimis laulībā;

— ja notikusi nepilngadīgas vai pilngadīgas personas adopcija;

— ja tiesa atcēlusi adopciju;

— ja atņemta vecāku vara.

Uz dzimtsarakstu nodaļas atzinuma pamata dzimšanas reģistra ierakstu papildina :

— ja bērns reģistrēts kā atradenis, bet vēlāk kļuvuši zināmi tā vecāki;

— ja bērna dzimšana reģistrēta pēc 1993.gada 28.oktobra un pēc tam, bērnu kristot, tam dots otrs (cits) vārds, nekā minēts dzimšanas reģistra ierakstā, tad minēto konfesionālo vārdu var ierakstīt dzimtsarakstu nodaļā sastādītajā dzimšanas reģistra ierakstā kā bērna otru vārdu;

— ja bērnu līdz 9 gadu vecuma sasniegšanai sauc citā vārdā, nekā ierakstīts viņa dzimšanas reģistra ierakstā;

— ja nepilngadīgam bērnam pēc vecāku laulības šķiršanas vai pēc mātes vai tēva jaunas laulības noslēgšanas maina uzvārdu uz mātes vai tēva uzvārdu un uzvārda maiņai piekrīt abi vecāki;

— ja bērna dzimšana reģistrēta Latvijas (PSR) Laulības un ģimenes kodeksa 58.pantā noteiktajā kārtībā un tiek svītrots fiktīvais ieraksts par bērna tēvu.

Uz ieinteresētās personas pieteikuma pamata bez atzinuma sastādīšanas dzimšanas reģistra ierakstu papildina :

— ja ārlaulībā dzimušam bērnam (arī pilngadīgam) tiek atzīta paternitāte;

— ja ārlaulībā dzimuša bērna vecāki stājušies savstarpējā laulībā (notikusi bērna leģitimācija).

Uz administratīva akta pamata dzimšanas reģistra ierakstu papildina :

— ja mainīts personas vārds vai uzvārds;

— ja nepilngadīga bērna vecāki (vai viens no viņiem) mainījuši vārdu, uzvārdu, tautību vai pilsonību (pavalstniecību);

— ja nepilngadīgam bērnam pēc vecāku laulības šķiršanas vai pēc mātes vai tēva jaunas laulības noslēgšanas vecāku strīdus gadījumā maina uzvārdu uz bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmuma pamata;

— ja nepieciešams papildināt reģistra ierakstu ar jaunu, dzimumam atbilstošu, vārda un uzvārda formu sakarā ar dzimuma mainīšanos.

132.

Papildinājumus laulību reģistru ierakstos izdara uz tiesas sprieduma vai administratīva akta pamata.

Uz tiesas sprieduma pamata laulības reģistra ierakstu papildina :

— ar ziņām par laulības šķiršanu, norādot uzvārdu pēc laulības šķiršanas;

— ar ziņām par laulības atzīšanu par spēkā neesošu, norādot, kāds būs uzvārds bijušajam laulātajam pēc laulības atzīšanas par spēkā neesošu.

Uz administratīva akta pamata papildinājumu laulības reģistra ierakstā izdara, ja kāds no laulātajiem maina vārdu, uzvārdu, tautību vai pilsonību (pavalstniecību).

133.

Papildinājumus represētu personu miršanas reģistros bez atzinuma sastādīšanas izdara uz izmeklēšanas iestādes vai tiesas paziņojuma pamata. Neidentificētu personu miršanas reģistrus papildina uz ārstniecības iestādes izziņas vai tiesas sprieduma pamata.

134.

Dzimtsarakstu nodaļa, kurā atrodas civilstāvokļa aktu reģistri, ierakstos izlabo kļūdas un ieraksta iztrūkstošās ziņas pēc ieinteresēto personu pieteikuma tikai tad, ja tam ir pietiekams pamats un ja nav strīda starp ieinteresētajām personām.

Ja starp ieinteresētajām personām ir strīds vai dzimtsarakstu nodaļa atteikusi papildināt vai labot reģistra ierakstu, to labo vai papildina tikai uz tiesas sprieduma pamata.

135.

Labojumus un papildinājumus civilstāvokļa reģistru ierakstos uz dzimtsarakstu nodaļas atzinuma pamata pieļauj tad, ja reģistrācijas brīdī pieļautas pārrakstīšanās kļūdas, ziņu vai atsevišķu vārdu izkropļojumi (izlaidumi) vai ierakstītas nepareizas ziņas.

136.

Pieteikumus par Latvijas Republikā reģistrēta civilstāvokļa reģistra papildināšanu iesniedz dzimtsarakstu nodaļā, kurā glabājas papildināmā reģistra pirmais eksemplārs.

Pieteikumus par Latvijas Republikā reģistrēta civilstāvokļa reģistra labošanu vai papildināšanu uz dzimtsarakstu nodaļas atzinuma pamata iesniedz dzimtsarakstu nodaļā, kurā glabājas (vai būtu jāglabājas) labojamā vai papildināmā reģistra pirmais eksemplārs, vai pēc pieteicēja dzīves vietas.

Pieteikumus par Rīgas pilsētas baznīcās līdz 1921.gada 1.maijam sastādīto laulības, dzimšanas un miršanas reģistru papildināšanu vai labošanu iesniedz Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļā vai dzimtsarakstu nodaļā pēc pieteicēja dzīves vietas.

Pieteikumus par ārvalstīs reģistrēta civilstāvokļa reģistra papildināšanu vai labošanu iesniedz tiesā pēc iesniedzēja dzīves vietas.

137.

Pieteikumus par mirušas personas civilstāvokļa reģistra ieraksta papildināšanu vai labošanu iesniedz personas, kas ietilpst mantinieku lokā.

138.

Pieteikumu par civilstāvokļa reģistra ieraksta papildināšanu vai labošanu personai, kas likumā noteiktajā kārtībā atzīta par rīcības nespējīgu vai kurai veselības stāvokļa dēļ nodibināta aizgādnība, iesniedz viņas aizgādnis.

139.

Ja ieinteresētā persona svarīgu iemeslu dēļ pati nevar iesniegt pieteikumu par civilstāvokļa reģistra ieraksta papildināšanu vai labošanu, to izdara viņas pilnvarota persona, uzrādot attiecīgu pilnvaru.

140.

Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu papildināšanai, labošanai iesniedz:

— ieinteresētās personas pieteikumu;

— no papildināmā vai kļūdainā reģistra izrakstīto dokumentu;

— dokumentus, kas pamato civilstāvokļa reģistra ieraksta papildināšanas vai labošanas nepieciešamību.

141.

Dzimtsarakstu nodaļa, kas kārto civilstāvokļa reģistra ieraksta papildinājuma vai labojuma lietu, tiesīga pieprasīt nepieciešamos civilstāvokļa reģistra ieraksta norakstus u.c. pierādošus dokumentus.

142.

Papildinājumus, labojumus, ja tiem ir pietiekams pamats, izdara arī paternitātes noteikšanas, adopcijas, laulības šķiršanas, uzvārda, vārda, tēvvārda maiņas, atjaunoto civilstāvokļa reģistru ierakstos.

143.

Papildinājumus sakarā ar vārda, uzvārda maiņu ieinteresētās personas šķirtās laulības reģistra ierakstā neizdara.

144.

Dokumentus noformē atsevišķā lietā loģiskā secībā.

Ja ieinteresētās personas dokumentos ir dažādi vārdi, uzvārdi, tēva vai mātes vārdi, kā arī citos neskaidros un pretrunīgos gadījumos, kad jāpārbauda pieteicēja persona, dzimtsarakstu nodaļa lietas materiālus ir tiesīga nosūtīt policijas iestādei pēc ieinteresētās personas dzīves vietas personas noskaidrošanai.

Policijas iestāde pēc pārbaudes, ne vēlāk kā viena mēneša laikā no materiālu saņemšanas dienas, nosūta tos atpakaļ dzimtsarakstu nodaļai kopā ar atzinumu par pārbaudes rezultātiem.

145.

Pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem un pārbaudes rezultātiem, dzimtsarakstu nodaļa, kas pieņēmusi pieteikumu labot vai papildināt reģistra ierakstu, sastāda atzinumu. Atzinumu apstiprina dzimtsarakstu nodaļas pārzinis ar savu parakstu un nodaļas zīmogu. Atzinuma eksemplāru skaits atkarīgs no labojamo reģistru skaita. Atzinuma pirmais eksemplārs paliek dzimtsarakstu nodaļā, otro atzinuma eksemplāru izsniedz pieteicējam.

Ja labojamais vai papildināmais reģistra ieraksts glabājas dzimtsarakstu nodaļā, kas pieņēmusi iesniegumu labot ierakstu, tad dzimtsarakstu nodaļa pēc atzinuma sastādīšanas izdara nepieciešamos labojumus vai papildinājumus.

Ja labojamie vai papildināmie reģistri glabājas citās dzimtsarakstu nodaļās, tad atzinuma eksemplāri jānosūta attiecīgajām dzimtsarakstu nodaļām. Šīs nodaļas izlabo, papildina kļūdainos reģistru ierakstus, izraksta un nosūta jaunas civilstāvokļa aktu reģistrācijas apliecības dzimtsarakstu nodaļai pēc pieteicēja dzīves vietas. Ja labo vai papildina mirušas personas civilstāvokļa reģistru, apliecības vietā izsniedz izziņu.

Valsts nodevu iekasē tā dzimtsarakstu nodaļa, kas pieņem pieteikumu labot reģistra ierakstu.

146.

Atteikuma gadījumā atzinuma pirmais eksemplārs kopā ar pieteikumu, civilstāvokļa reģistru ierakstu norakstiem un attiecīgās policijas iestādes atzinumu paliek dzimtsarakstu nodaļā. Otru atzinuma eksemplāru kopā ar no personas saņemtajiem dokumentiem izsniedz pieteicējam.

147.

Civilstāvokļa reģistru ierakstu papildināšanas, labošanas lietu izskatīšanas termiņš ir divi mēneši no pieteikuma saņemšanas dienas.

Izņēmuma gadījumos, ja ir attaisnojoši iemesli, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktors izskatīšanas termiņu var pagarināt.

148.

Pamatojoties uz dzimtsarakstu nodaļas atzinumu, reģistra ierakstā nepareizi ierakstīto izsvītro tā, lai pēc tam skaidri varētu izlasīt nosvītrotos vārdus.

Par labojumu izdarīšanu un trūkstošo ziņu ierakstīšanu, pamatojoties uz minēto atzinumu, reģistra ierakstā parakstās dzimtsarakstu nodaļas pārzinis un labojumu apstiprina ar dzimtsarakstu nodaļas zīmogu.

Papildinot reģistru ierakstus likuma " Par civilstāvokļa aktiem " 21., 32. un 33.pantā paredzētajos gadījumos, nav atļauti iepriekšējā teksta svītrojumi. Ziņas par pārmaiņām personas civilstāvoklī sakarā ar paternitātes atzīšanu vai noteikšanu, leģitimāciju,

adopciju, uzvārda, vārda, tautības, pilsonības (pavalstniecības) maiņu, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu un tamlīdzīgas ziņas ieraksta attiecīgo reģistru ierakstu papildinājumu daļā ar sarkanu tinti, paraksta persona, kura lūgusi ierakstu papildināt, un apstiprina ar dzimtsarakstu nodaļas pārziņa parakstu un nodaļas zīmogu.

149.

Pēc papildinājumu, labojumu izdarīšanas dzimtsarakstu nodaļa, kas izlabojusi reģistru vai papildinājusi to sakarā ar paternitātes atzīšanu (noteikšanu), leģitimāciju, adopciju, dzimuma maiņu, izraksta jaunu civilstāvokļa aktu reģistrācijas apliecību, ko izsniedz pieteicējam.

Ja pilngadīgai vai nepilngadīgai personai mainīts vārds, uzvārds, pilsonība (pavalstniecība) vai tautība, jaunu civilstāvokļa reģistrācijas apliecību neizsniedz. Par šīm izmaiņām izdara atzīmi personas civilstāvokļa reģistrā un apliecības otrajā pusē.

150.

Ja papildināmie civilstāvokļa reģistru ieraksti atrodas citās dzimtsarakstu nodaļās Latvijas Republikas teritorijā, attiecīgās dzimtsarakstu nodaļas pārzinis ne vēlāk kā 10 dienu laikā no brīža, kad vārds vai uzvārds mainīts, nosūta paziņojumu par to dzimtsarakstu nodaļai, kur glabājas reģistra ieraksta pirmais eksemplārs.

151.

Ja papildināmie civilstāvokļa reģistru ieraksti atrodas citas valsts teritorijā, attiecīgās dzimtsarakstu nodaļas pārzinis paziņojumu par vārda vai uzvārda maiņu nosūta ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta starpniecību.

Paziņojumus, kas nosūtāmi uz ārvalstīm, ar kurām Latvijas Republikai nav tiesiskās sadarbības līgumu, nosūta Dzimtsarakstu departamentam dzimtsarakstu nodaļas pārziņa paraksta apliecināšanai.

152.

Ja pieteicēja laulība likumā noteiktajā kārtībā noslēgta pie garīdznieka, dzimtsarakstu nodaļas pārzinis 10 dienu laikā no brīža, kad vārds vai uzvārds mainīts, nosūta paziņojumu par to attiecīgajam garīdzniekam.

153.

Dzimtsarakstu nodaļa pēc civilstāvokļa reģistra ieraksta pirmā eksemplāra papildināšanas vai labošanas 10 dienu laikā par to paziņo Dzimtsarakstu departamentam otrā eksemplāra papildināšanai vai labošanai.

Paziņojumu apstiprina ar dzimtsarakstu nodaļas pārziņa parakstu un nodaļas zīmogu.

154.

Dzimtsarakstu nodaļas pārzinis ne vēlāk kā septiņu dienu laikā par veiktajiem civilstāvokļa reģistra ieraksta papildinājumiem vai labojumiem paziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļai pēc personas dzīves vietas un, ja mainīts obligātā militārā dienesta uzskaitē esošas personas vārds vai uzvārds, attiecīgajai valsts militārā dienesta pārvaldes struktūrvienībai.

 

IX nodaļa

CIVILSTĀVOKĻA REĢISTRU IERAKSTU ANULĒŠANA

155.

Civilstāvokļa reģistru ierakstus anulē pēc tiesas sprieduma, bet Latvijas Republikas dzimtsarakstu iestādēs kļūdaini atjaunotos vai atkārtoti izdarītos — pēc Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta atzinuma.

Ierakstu anulē dzimtsarakstu nodaļā, kurā šis reģistra ieraksts atrodas.

156.

Pieteikumu par atjaunoto vai atkārtoti izdarīto civilstāvokļa reģistra ieraksta anulēšanu ieinteresētā persona iesniedz dzimtsarakstu nodaļā, kurā glabājas atjaunotais vai atkārtoti izdarītais ieraksts, vai dzimtsarakstu nodaļā pēc pieteicēja dzīves vietas.

Pieteikumu par ieraksta anulēšanu dzimtsarakstu nodaļa pieņem tikai tad, ja tam ir pietiekams pamats un starp ieinteresētajām personām nav strīda.

Ja starp ieinteresētajām personām ir strīds, kā arī , ja Dzimtsarakstu departaments atsaka civilstāvokļa reģistra ieraksta anulēšanu, ierakstu anulē tikai uz tiesas sprieduma pamata.

Anulēšanas lietas kārtošanai dzimtsarakstu nodaļā iesniedz :

— pieteikumu;

— dokumentus, kas pamato civilstāvokļa reģistra ieraksta anulēšanas nepieciešamību (dokumentus, kas apliecina, ka reģistra ieraksts ir atjaunots, dokumentus, kas apliecina, ka civilstāvokļa reģistra pirmieraksts ir saglabājies);

— lietas kārtošanai nepieciešamo biogrāfisko datu uzskaitījumu;

— paskaidrojumu par apstākļiem ,kuru rezultātā atjaunots vai atkārtoti izdarīts civilstāvokļa reģistra ieraksts.

Ja nepieciešams, dzimtsarakstu nodaļa pieprasa no pieteicēja un iestādēm papildus ziņas un dokumentus.

157.

Ja civilstāvokļa reģistra pirmierakstā un atjaunotajā vai atkārtoti izdarītajā ierakstā ziņas par personas vārdu, uzvārdu, dzimšanas laiku, vecākiem nesakrīt, lietu par civilstāvokļa reģistra anulēšanu nosūta policijas iestādei pēc pieteicēja dzīves vietas personas pārbaudei.

Attiecīgā policijas iestāde pēc pārbaudes, ne vēlāk kā mēneša laikā no lietas materiālu saņemšanas, nosūta tos dzimtsarakstu nodaļai, pievienojot atzinumu par pārbaudes rezultātiem.

158.

Anulēšanas lietas materiālus dzimtsarakstu nodaļa divu mēnešu laikā no to saņemšanas dienas nosūta Dzimtsarakstu departamentam.

Dzimtsarakstu departaments pēc anulēšanas materiālu pārbaudes desmit dienu laikā sagatavo atzinumu par civilstāvokļa reģistra ieraksta anulēšanu vai par atteikumu anulēt.

Atzinumu par atjaunoto vai atkārtoti izdarīto civilstāvokļa reģistra anulēšanu sastāda divos eksemplāros. Pirmo eksemplāru kopā ar anulēšanas materiāliem nosūta dzimtsarakstu nodaļai pēc atjaunotā vai atkārtoti izdarītā ieraksta atrašanās vietas civilstāvokļa reģistra ieraksta anulēšanai. Otrais eksemplārs glabājas Dzimtsarakstu departamentā.

Atzinumu par anulēšanas atteikumu sastāda trijos eksemplāros. Vienu eksemplāru nosūta pieteicējam, otru kopā ar anulēšanas lietas materiāliem — atpakaļ dzimtsarakstu nodaļai, kura pieņēma anulēšanas pieteikumu, trešais glabājas Dzimtsarakstu departamentā.

Dzimtsarakstu nodaļa izsniedz atpakaļ pieteicējam viņa iesniegtos dokumentus.

159.

Civilstāvokļa reģistru anulē, pārsvītrojot pa diagonāli ar sarkanu tinti, norādot anulēšanas pamatu, datumu un apliecinot to ar dzimtsarakstu nodaļas pārziņa parakstu un nodaļas zīmogu.

160.

Dzimtsarakstu nodaļa, kura anulējusi civilstāvokļa reģistra ierakstu, septiņu dienu laikā par to paziņo

— personai, pēc kuras pieteikuma anulēts šis ieraksts;

— Dzimtsarakstu departamentam;

— dzimtsarakstu nodaļai, kura glabā civilstāvokļa reģistra pirmierakstu (ja pirmieraksta un anulējamā reģistra ieraksta atrašanās vietas nesakrīt);

— dzimtsarakstu nodaļai, kura kārtojusi anulēšanas lietu (ja anulējamais reģistra ieraksts atrodas citā dzimtsarakstu nodaļā).

161.

Personas, kas pastāvīgi dzīvo ārvalstīs un kurām civilstāvokļa reģistra ieraksts sastādīts Latvijas Republikas dzimtsarakstu nodaļās, pieteikumu par atjaunoto vai atkārtoti izdarīto ierakstu anulēšanu iesniedz Latvijas Republikas konsuliem ārvalstīs.

162.

Civilstāvokļa reģistru ierakstus, kas sastādīti Latvijas Republikas dzimtsarakstu nodaļās personām, kas nav Latvijas vai citas valsts pilsoņi un Latvija ir viņu pastāvīgā dzīves vieta, anulē pēc vispārējiem noteikumiem.

 

X nodaļa

CIVILSTĀVOKĻA AKTU REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBU VEIDLAPU UZSKAITE, GLABĀŠANA UN IZLIETOŠANA

163.

Reģistrējot laulību, dzimšanu un miršanu, dzimtsarakstu nodaļa izdara civilstāvokļa reģistra ierakstu, izdod laulības, dzimšanas, miršanas apliecību un dzimšanas zīmi.

Minētie dokumenti apliecina laulības noslēgšanas, dzimšanas, miršanas faktu un citas reģistros norādītās ziņas.

164.

Pirmreizējas un atkārtotas apliecības (dzimšanas zīmes) raksta uz veidlapām pēc vienota parauga visā valstī. Cita parauga apliecību veidlapas izmantot aizliegts.

165.

Par apliecību veidlapu uzskaiti, glabāšanu un izlietošanu atbild dzimtsarakstu nodaļas pārzinis. Dzimtsarakstu nodaļās, kurās ir divi vai vairāki darbinieki, apliecību veidlapas ikdienas darbam izsniedz pret parakstu. Par saņemtajām apliecību veidlapām atbild darbinieks, kas tās saņēmis. Dzimtsarakstu nodaļas pārziņa prombūtnes laikā (atvaļinājums, komandējums, slimība utt.) apliecību veidlapas, sastādot aktu, nodod personām, kuras pagaidām izpilda pārziņa pienākumus.

166.

Apliecību veidlapas ir stingrās uzskaites dokumenti, kurus pilsētu un pagastu dzimtsarakstu nodaļām sešu mēnešu vajadzībām izsniedz Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments. Apliecību veidlapas izsniedz uz attiecīga pilnvarojuma pamata pret parakstu.

Pilnvarotais apliecību saņēmējs atbild par pārvadāšanas drošību.

167.

Dzimtsarakstu nodaļas pārzinis apliecību veidlapas saņemšanas dienā pārbauda un iegrāmato veidlapu uzskaites grāmatā pa veidiem numuru secībā.

Ierakstus apliecību veidlapu saņemšanas un izlietošanas grāmatās izdara skaidri, salasāmi, bez dzēsumiem un svītrojumiem. Katru labojumu atrunā ar parakstu un zīmogu. Grāmatas caurauklo un lapas sanumurē. Lapu kopējo skaitu grāmatās apliecina ar dzimtsarakstu nodaļas pārziņa parakstu un zīmogu.

168.

Ja atklāj apliecību veidlapas ar defektiem (trūkst vai bojāts aizsargtīkls, iespiestais teksts, uz veidlapām nav sērijas vai numura, numerācijas dublēšana u.c.) vai iztrūkumu, dzimtsarakstu nodaļas pārzinis sastāda aktu divos eksemplāros. Vienu akta eksemplāru kopā ar nestandarta veidlapām nosūta Dzimtsarakstu departamentam.

169.

Apliecību veidlapas un izrakstītās apliecības (kā arī no citām dzimtsarakstu nodaļām saņemtās) glabājas dzimtsarakstu nodaļas telpās seifos, ugunsdrošos skapjos, grīdai pieskrūvētās dzelzs kastēs vai speciāli iekārtotās telpās, kuras nodrošina apliecību veidlapu saglabāšanas drošību.

170.

Apliecību veidlapu nozaudēšanas un zādzības gadījumā dzimtsarakstu nodaļas pārzinis tajā pašā dienā par to paziņo Dzimtsarakstu departamentam, attiecīgajai pašvaldībai un policijai, konkrēti norādot nozaudēto apliecību veidus, sērijas un numurus. Iepriekš minētās iestādes veic dienesta izmeklēšanu un materiālus par personām, kuras pieļāvušas apliecību veidlapu nozaudēšanu, nodod izmeklēšanas iestādēm.

171.

Par apliecībām, kas izrakstot sabojātas, sastāda aktu divos eksemplāros, no kuriem vienu kopā ar sabojātajām apliecību veidlapām un apliecību izlietošanas atskaiti nodod Dzimtsarakstu departamentam, otrs paliek dzimtsarakstu nodaļā.

172.

Apliecību veidlapas, kuras nodotas apmaiņai sakarā ar papildinājumiem un labojumiem civilstāvokļa reģistru ierakstos, gadam noslēdzoties, iznīcina.

Atkārtotās apliecības, kuras atsūtījušas citas dzimtsarakstu nodaļas un kuras pilsoņi gada laikā pēc atkārtota uzaicinājuma nav izņēmuši, iznīcina saskaņā ar dzimtsarakstu nodaļas lietu nomenklatūrā noteikto termiņu.

Par apliecību veidlapu iznīcināšanu nodaļas pārzinis sastāda aktu divos eksemplāros, no kuriem vienu kopā ar atskaiti nodod Dzimtsarakstu departamentam.

173.

Mainoties dzimtsarakstu nodaļas pārzinim, apliecību veidlapu un to uzskaites dokumentu pieņemšanu — nodošanu izdara Dzimtsarakstu departamenta pārstāvja vai tā pilnvarotās personas un attiecīgās pašvaldības pārstāvja klātbūtnē. Dokumentu pieņemšanu — nodošanu noformē ar aktu, kuru sastāda trijos eksemplāros — bijušajam pārzinim, ieceltajam pārzinim un Dzimtsarakstu departamentam.

174.

Reizi pusgadā pilsētu un pagastu dzimtsarakstu nodaļas atskaitās par apliecību veidlapu izlietošanu, sastādot noteikta parauga atskaiti. Atskaitē norāda :

— apliecību veidlapu atlikumu iepriekšējā pusgadā;

— pusgada laikā saņemtās apliecību veidlapas;

— pusgada laikā izlietotās apliecību veidlapas;

— pusgada laikā izrakstot sabojātās (nozaudētās) apliecību veidlapas;

— apliecību veidlapu atlikumu uz nākošo pusgadu.

Kopā ar atskaiti par apliecību veidlapu izlietošanu iesniedz noteikta parauga uzziņu par dzimtsarakstu nodaļā veikto darbu iepriekšējā pusgadā. Atskaiti nodod Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam ne vēlāk par atskaites pusgadam sekojošā mēneša 10.dienu.

 

XI nodaļa

ATKĀRTOTU CIVILSTĀVOKĻA AKTU REĢISTRĀCIJAS DOKUMENTU IZSNIEGŠANA

175.

Pēc personu lūguma, pamatojoties uz civilstāvokļa reģistra ierakstu, dzimtsarakstu nodaļa, bet, ja tajā reģistrs nav saglabājies, tad Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta arhīvs, izsniedz atkārtotas civilstāvokļa reģistrācijas apliecības vai izziņas.

176.

Atkārtotu apliecību izsniedz personai, par kuru izdarīts civilstāvokļa reģistrs, vai viņas pilnvarotai personai. Ja civilstāvokļa reģistra ieraksts neattiecas uz personu, kura to pieprasa, bet šī persona pierāda savu tiesisko ieinteresētību, tai izsniedz izziņu.

Personas, kas jaunāka par 16 gadiem, atkārtotu dzimšanas apliecību izsniedz viņas vecākiem, aizbildņiem, adoptētājiem un tās iestādes administrācijai, kurā tā atrodas audzināšanā.

Bērna atkārtotu dzimšanas apliecību neizsniedz personām, kam atņemta vecāku vara vai kuri no bērna atteikušies.

Ja nepilngadīgai personai vecumā no 16 līdz 18 gadiem ir dokuments, kas apliecina viņas personu, tad viņa pati var saņemt savu dzimšanas apliecību.

Atkārtotas miršanas apliecības izsniedz mirušā radiniekiem.

177.

Pieteikumu izsniegt atkārtotu apliecību ieinteresētā persona iesniedz (nosūta) dzimtsarakstu nodaļai, kurā atrodas attiecīgais civilstāvokļa reģistrs.

178.

Pieteikumus izsniegt atkārtotas apliecības vai izziņas pārbauda pēc reģistru ierakstiem pieteikumā uzrādītā gada grāmatā, bet, ja ieraksta šī gada reģistros nav, pārbauda trīs gadu reģistrus pirms un trīs gadu reģistrus pēc pieteikumā uzrādītā civilstāvokļa reģistrācijas gada.

179.

Ja reģistri ir saglabājušies pilnībā, bet pieprasītais ieraksts nav atrodams, dzimtsarakstu nodaļa paziņo par to pieteicējam.

Ja dzimtsarakstu nodaļā attiecīgā gada reģistru nav vai ja tie ir nepilnīgi, nodaļa pārsūta pieteikumu Dzimtsarakstu departamenta arhīvam, lai pēc civilstāvokļa reģistru otrajiem eksemplāriem pārbaudītu, vai attiecīgais reģistrs ir atrodams. Par pieteikuma pārsūtīšanu dzimtsarakstu nodaļa paziņo pieprasītājam.

Ja civilstāvokļa reģistra ieraksta nav arī Dzimtsarakstu departamenta arhīvā, pieteicējam izsniedz (nosūta) izziņu, ka reģistra nav.

180.

Pieteikumos par atkārtotu apliecību vai izziņu izsniegšanu jānorāda pieteicēja vārds, uzvārds, adrese un ziņas, kas nepieciešamas attiecīgā reģistra ieraksta meklēšanai.

181.

Pilsoņu pieteikumus izsniegt atkārtotas apliecības vai izziņas reģistrē iesniegumu uzskaites žurnālā.

182.

Atkārtotas civilstāvokļa reģistrācijas apliecības izraksta atbilstoši civilstāvokļa reģistru ierakstiem.

Par atkārtotas apliecības vai izziņas izsniegšanu izdara atzīmi attiecīgā reģistra ierakstā, norādot tās izsniegšanas datumu.

Ja reģistra ierakstā izdarīti labojumi un papildinājumi, atkārtotā apliecībā vai izziņā ziņas norāda, ņemot vērā labojumus un papildinājumus, kuri ir spēkā apliecības vai izziņas izrakstīšanas brīdī.

Izsniedzot atkārtotas apliecības vai izziņas, gadu un datumu norāda pēc jaunā stila, pieskaitot reģistrā dotajam datumam 12 dienas visiem notikumiem līdz 1901.gada 1.janvārim un 13 dienas notikumiem laikā no 1901.gada 1.janvāra līdz 1917.gada 31.decembrim.

Vietu nosaukumus norāda pēc administratīvi teritoriālā iedalījuma, kāds ir apliecības vai izziņas izsniegšanas dienā.

Ja civilstāvokļa reģistra ierakstā nav ziņu par tautību un pavalstniecību, atkārtoto apliecību attiecīgajās ailēs ieraksta "nav norādīts".

183.

Dzimtsarakstu nodaļā atkārtotas apliecības vai izziņas izsniedz tajā pašā dienā pēc personu apliecinošu dokumentu uzrādīšanas pret parakstu apliecību (izziņu) uzskaites žurnālā.

Ja pieprasījums saņemts pa pastu, atkārtotu apliecību vai izziņu ne vēlāk kā mēneša laikā no tā saņemšanas dienas nosūta dzimtsarakstu nodaļai pēc pieprasītāja dzīves vietas, paziņojot par to pieprasītājam. Uz pieteikuma norāda izsniegtās (nosūtītās) apliecības sēriju , numuru un izsniegšanas (nosūtīšanas) datumu.

184.

Civilstāvokļa reģistru ierakstu norakstus izsniedz (nosūta) tikai pēc dzimtsarakstu nodaļu, tiesu un izmeklēšanas iestāžu pieprasījuma.

185.

Ja dzimtsarakstu nodaļa saņem pieprasījumu izsniegt atkārtotas apliecības vai izziņas no personām, kas dzīvo ārvalstīs, vai no ārvalstu vēstniecībām, tā sagatavo pieprasītos dokumentus un nosūta tos Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam nodaļas pārziņa paraksta autentiskuma apliecināšanai un tālākai nodošanai Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam.

 

XII nodaļa

ATSKAITE PAR CIVILSTĀVOKĻA REĢISTRĀCIJU

186.

Reģistru otros eksemplārus dzimtsarakstu nodaļa, mēnesim beidzoties, ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša piektajam datumam nodod attiecīgā rajona statistikas nodaļai.

Miršanas reģistrus nodod kopā ar medicīnas iestāžu izsniegtajām apliecībām. Statistikas nodaļai nodod arī to bērnu dzimšanas reģistrus, kas ierakstīti saskaņā ar likuma "Par civilstāvokļa aktiem" 29.pantu.

187.

Nodaļas pārzinis sastāda civilstāvokļa reģistru otro eksemplāru sarakstu, kurā norāda nododamo civilstāvokļa reģistru skaitu atsevišķi par katru ierakstu veidu un to numurus.

Nodošanas sarakstu sastāda divos eksemplāros. Vienu eksemplāru kopā ar nododamajiem reģistriem nosūta attiecīgajai statistikas nodaļai, otrs eksemplārs paliek dzimtsarakstu nodaļā.

188.

Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta arhīva nodaļai ne vēlāk par atskaites pusgadam sekojošā mēneša 10. dienu nodod:

—atjaunoto civilstāvokļa reģistru otros eksemplārus;

—to personu miršanas reģistru otros eksemplārus, kuras uz tiesas sprieduma pamata atzītas par mirušām;

—to personu miršanas reģistru otros eksemplārus, ja kopš šo personu miršanas pagājis vairāk nekā gads.

 

XIII nodaļa

DZIMTSARAKSTU NODAĻU REVĪZIJAS

189.

Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments pārbauda dzimtsarakstu nodaļu darbu normatīvo aktu ievērošanā, kā arī civilstāvokļa aktu reģistrācijas apliecību uzskaiti, glabāšanu un izlietošanu.

190.

Par revīzijas rezultātiem sastāda aktu divos eksemplāros. Viens akta eksemplārs glabājas dzimtsarakstu nodaļā, otrs — Dzimtsarakstu departamentā.

Par revīzijas rezultātiem Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments informē attiecīgo pašvaldību.

191.

Instrukcija stājas spēkā 1998.gada 1.oktobrī.

192.

Atzīt par spēku zaudējušu 1994.gada 5.decembrī apstiprināto instrukciju "Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju Latvijas Republikā" .

 

Ministrs Dz.Rasnačs