Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ar augstāko izglītību mājsaimniecībā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.09.1998., Nr. 251 https://www.vestnesis.lv/ta/id/32660

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar augstāko izglītību mājsaimniecībā (turpinājums)

Vēl šajā numurā

02.09.1998., Nr. 251

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

PROBLĒMAS

Ar augstāko izglītību mājsaimniecībā

Dr.oec. Inta CIEMIŅA, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes docente, — "Latvijas Vēstnesim"

Ienākumu atšķirība

Ir izstrādāti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājsaimniecību budžetu pētījumu dati par ienākumiem un patēriņa izdevumiem mājsaimniecību grupā, kur galvenajam pelnītājam ir augstākā izglītība. Gadījumizlasē nonāca 1325 šādas mājsaimniecības, kas dod iespēju vērtēt, ka tās pārstāv 172,5 tūkstošus mājsaimniecību Latvijā ar 457,2 tūkstošiem mājsaimniecību locekļiem. Tā ir pietiekami liela valsts iedzīvotāju daļa, un arī izlase ir pietiekami liela, lai spriestu par tās budžetu īpatnībām.

Ja mājsaimniecības galvenajam pelnītājam ir augstākā izglītība, tas dod zināmas priekšrocības darba izvēlē un arī lielākus ienākumus un augstāku labklājību ģimenei.1997.gada rīcībā esošais ienākums, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli, visās Latvijas mājsaimniecībās bija Ls 55,45, bet mājsaimniecībās, kur galvenajam pelnītājam augstākā izglītība, — Ls 73,69. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 1997.gadā visu Latvijas mājsaimniecību ienākumi pieauga par 7,7%, bet mājsaimniecību, kur galvenais pelnītājs ar augstāko izglītību, — tikai par 6,8%.Abi pieauguma tempi ir mazāki nekā patēriņa cenu pieaugums, kas 1997.gadā bija 8,4%. Tomēr inteliģences grupā ienākumu pieaugums vairāk atpalika no patēriņa cenu pieauguma nekā vidēji valstī. Tas nozīmē, ka ir turpinājusies zināma garīgā darba devalvācija.

Izvērstu informāciju par mājsaimniecību noslāņošanos pēc rīcībā esošā ienākuma mājsaimniecībās ,kur galvenajam pelnītājam augstākā izglītība ( turpmāk — izpētes kopa), un visās Latvijas mājsaimniecībās (turpmāk — bāzes kopa) dod deciļgrupējumi (1.tabula). Izpētes un bāzes kopu mājsaimniecības grupētas katrā kopā patstāvīgi.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!