Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas apvienošanās: integrācija un suverenitāte. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.08.1998., Nr. 240 https://www.vestnesis.lv/ta/id/32572

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ģenerālprokurora lietā: tik ar vēsu prātu un visiem pieņemamu risinājumu...

Vēl šajā numurā

20.08.1998., Nr. 240

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Domas

Dr. Eduards Bruno Deksnis

Eiropas apvienošanās: integrācija un suverenitāte

III daļa. Eiropas Savienība un Baltija

8. Eiropas Savienības tālākā attīstība

Turpinājums. Sākums "LV" nr.216., 23.07.98., nr.217/218., 24.07.98., nr.219/220.,

28.07.98., nr.221., 29.07.98., nr.223/224., 31.07.98., nr.225., 04.08.98., nr.226., 05.08.98., nr.227., 06.08.98., nr.228/229., 07.08.98., nr.230., 11.08.98., nr.231/232.nr., 12.08.98.,

nr.233/234., 13.08.98., nr.237., 18.08.98., nr.238/239., 19.08.98.

8.4. Baltijas valstu

kandidatūru novērtējumi

 

Vienotais tirgus ir būtisks Eiropas Savienības sasniegums, kurš tiks aizsargāts un kura darbība ir jānodrošina, pirms kāda jauna dalībvalsts iekļausies tajā. Vienotā tirgus apstākļu korekta izmantošana ir arī jauno dalībvalstu interesēs. Baltijas valstīs konstatēts, ka daudzas administratīvās struktūras, it sevišķi tās pārraudzības struktūras, no kuru sekmīgas darbības būs atkarīga Vienotā tirgus iespēju pavēršana Baltijas iedzīvotājiem, arī sākts veidot no ļoti zema sākuma punkta. Administratīvo struktūru nepilnības, īpaši juridiskā laukā, sastopamas visās bijušajās sociālistiskajās valstīs. Nepieciešamība turpināt reformu ieviešanu pieteikta arī Ungārijai, Čehijai, Polijai un Slovēnijai. Bulgārijas un Rumānijas gadījumos novērtējums ir diezgan noraidošs, bet visasākā kritika izteikta attiecībā uz Slovākiju108.

Atzinuma citāts: "Sabiedrības uzticība civildienestam nav nodrošināta (..) Daļēji tas ir tāpēc, ka sabiedrība norūpējusies par korupcijas gadījumiem (..) Korupcijas novēršanas likums ir spēkā jau vienu gadu. Ir ierosinātas vairākas lietas" — liecina, ka Latvijas sabiedrības veselīgi noraidošā attieksme pret šo nelāgo un attīstību bremzējošo parādību vieš cerības par tās drīzu izskaušanu. Šī ir varbūt vistiešākā norāde uz to, ka iecietība, zināmā mērā pasivitāte, ar kuru it kā normāli cilvēki piecieš redzamu savas valsts prestiža graušanu, neliecina par šīs valsts sabiedrības pilnīgu iesaistīšanos savas valsts centienos iekļūt normālu, godīgu Rietumu valstu saimē. Šī iekšpolitiskā problēma prasa atrisinājumu, pirms jebkura bijusī sociālistiskā Eiropas valsts iekļausies Eiropas Savienībā. Patiesi grūti laiki gaida tās korumpētās valstis, kuras tagad atradīsies vēl pastiprinātā regulārā saskarē ar Eiropas Savienības korupcijas apkarošanas iestādēm.

Pozitīvas vai apmierinošas atziņas izteiktas par vairākām parādībām. Eiropas Komisijas novērtējums par Baltijas valstu administratīvajām struktūrām skan dažādi. Par Igauniju, Latviju un Lietuvu vidēji bargā norāde, ka nepieciešams struktūras nostiprināt, atzīst to, ka Baltijā šīs struktūras sākts veidot no īpaši zema līmeņa. Formulējums ir identisks visos trijos Atzinumos par Baltijas valstīm. Šādai iecietībai ir savas saprātīgās robežas, un apstākļi trijās Baltijas valstīs novērtēti nedaudz atšķirīgi. Vairākos izteikumos par Latvijas ierēdniecisko struktūru asākā veidā, nekā tas lasāms par Igauniju, atkārtojas refrēns: "pietrūkst kvalificēta darbaspēka". Nav grūti izprast, ka viens gadījums ir piedodams vai saprotams, bet, kad sistemātiski pretī rēgojas viens un tas pats, tas jau liecina par sabiedrības nostāju.

Jau pieminēta visai negatīvā pieskaņa atzinumos par Latvijas administratīvajām struktūrām. Tās raksturotas kā reizē (nevietā) pārbagātas ar darbaspēku un tai pašā laikā (vietās, kas tiešām kaut ko nozīmē, bet kas prasa piepūli) tādas, kurām trūkst darbaspēka. Igaunijas gadījumā mazāks uzsvars likts uz korumpētību un izteikta doma, ka šajā valstī vispār ir par maz nodarbināto (īpaši uzsverot, ka vienīgā Igaunijas ministrija, kuras darbaspēks kvantuma, kvalitātes un organizētības ziņā ir augstā līmenī, ir Aizsardzības ministrija). Lietuvas gadījumā uzsvērts, ka ir krietni par daudz ierēdņu, arī tas, ka atsevišķos zemākos šīs valsts aparāta slāņos atrodams pārlieku daudz (nevēlamā) padomju mantojuma. Īpaši šarmanti un diplomātiski izturēti skan novērtējums (kas varētu labi raksturot stāvokli citās Baltijas valstīs), ka iepazīšanās ar (Lietuvas) administrācijas darbu viszemākajā tās līmenī nav ieteicama, ja vēlas saskatīt šīs struktūras pozitīvos panākumus109.

Eiropas Komisijas ienākumu avoti cieši saistīti ar labām administrācijas ieražām. Lielu daļu budžeta sastāda pievienotās vērtības nodokļa procents, arī muita, kas ieņemta uz tās ārējām robežām. Tamdēļ lielajai uzmanībai, kas pievērsta Latvijas valsts nodokļu, akcīzes un muitas sistēmām, nevajadzētu nevienu pārsteigt. Šajā sakarā ļoti negatīvu iespaidu acīm redzami atstājis stāvoklis muitā un uz (turpmāk) ārējām robežām:

— fiksēts samērā liels muitas darbinieku skaits, kuri strauji nomainās; ne visai pieņemamā muitas organizatoriskā struktūra norādot uz labi motivētu pieredzējošu vadošo kadru trūkumu, atzīmēts arī fakts, ka kompjuterizācija ieviesta nepilnīgi;

— fiksēts, ka uz Latvijas austrumu robežām stāvoklis110 ir vairāk nekā neapmierinošs: ja Latvija iestātos Eiropas Savienībā, saglabājoties šādam stāvoklim, būtu grūti atcelt iekšējās robežas ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Trešais lielais tematiskais bloks ir Latvijas (Baltijas) pašreizējās ekonomiskās attīstības tempa un virziena konstatējums. Šeit izceļamas trīs apakštēmas, proti, tranzīta nozīme, lauksaimniecības nozīme un rūpniecības nozīme. Pārskatu par visvienkāršāko no šīm apakštēmām — tranzīta nozīmi — iesāksim ar konstatējumu, ka praktiski visas kandidātes zināmā mērā atsaucas uz tranzīta potenciālu savas valsts tautsaimniecībā. Latvijā samilzušas ilūzijas par to, ka gan legālais tranzīts, gan nelegālais tranzīts (kas arī fiksēts Atzinumā) ir tas vieglais ienākumu avots, uz kuru balstīt nevis tālāku valsts attīstību, bet šībrīža apmierinājumu (patēriņa preču iegādi, zināmā mērā arī subvencionējot krietni pāri savai vērtībai un iespējām izvērsušos kultūras profesionāļu sfēru).

Par tranzīta nozīmi Atzinumi par visām trim Baltijas valstīm izsakās stipri līdzīgā veidā. Visas trīs valstis atrodas Krievijas un NVS tirgus pievārtē. Detalizēta analīze, ieskatoties dzelzceļu un ceļu tīkla izvietojumā, ļauj konstatēt, kādas ir šo valstu interešu sfēras. Igaunijas gadījumā šis tirgus saistās ar Sankt—Pēterburgas reģionu (kurš kādreiz tika stipri dotēts tā militārās rūpniecības dēļ), bet Lietuvai iespējas pavērtas centrālajos NVS reģionos. Latvijas valdības uzsvars uz tranzīta nākotnes perspektīvām lakoniski komentēts ar novērojumu, ka tranzīta apjomus noteic Krievijas valdības (politiskā) nostāja, par kuras izturētību trūkst lietišķu pierādījumu111. Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis saistīts ar nelikumīgo tranzītu, proti, narkotiku, ieroču un kodolmateriālu kontrabandu, arī ar nelikumīgu cilvēku (viltus azilantu, ekonomisko migrantu) pārvadāšanu. Pie galvenajām nepilnībām šo izskaužamo parādību apkarošanas struktūru izveidošanā tiek atkārtota jau izteiktā doma par zemu darba efektivitāti piemērota darbaspēka trūkuma dēļ. Atzīts, ka Latvijā nav liela apjoma narkotisko vielu ražotņu, nedz arī nozīmīga noieta (pēdējam konstatēta neliela tendence pieaugt).

Komisijas Atzinumi sniedz atbildi arī uz dalībvalstu bažām par potenciālo konkurenci, kas balstīta uz daudz zemākām algām AEVEV. Tā kā daudzas Austrumeiropas valstis ir bagātas ar auglīgām zemēm, nozīmīga varētu būt konkurence ar lauksaimniecības produktiem, kas ilgākā laika skatījumā varētu likt mainīties lauku apdzīvotībai tagadējās dalībvalstīs. Latvijas gadījumā vienīgie no šiem principiāliem jautājumiem, kas daudzmaz figurē, ir ķīmijas industriālais potenciāls un lauksaimniecība. Autors izvirza domu, ka nedz viena, nedz otra no šīm nozarēm nav novērtēta negatīvi. Par ķīmijas rūpniecību pašreizējā izpildījumā atzīmēts, ka tā spēj noturēties, vienīgi pateicoties tirgum tuvākajās Baltijas valstīs un NVS.

Lauksaimniecībai Latvijas sabiedrībā ir paliekoša nozīme, un tās stāvoklis ir stipri līdzīgs visās trīs Baltijas valstīs. Atzinums pieņem bez iebildumiem domu, kas šis tautsaimniecības sektors arī pēcpievienošanās laikā ieņems svarīgu vietu Latvijas iekšējā politiskajā dzīvē. Ir Francijā, ir Vācijā, kas savu turību balsta uz industriālo ražošanu, lauksaimniecības, it sevišķi tradicionālās lauksaimniecības nozīme politiskos procesos ir lielāka nekā tās īpatsvars tautsaimniecībā. Grūti iedomāties citādu iznākumu Latvijas gadījumā. Galvenais klupšanas akmens ir pašreizējais stāvoklis, proti, tas, ka "lauksaimniecībā dominē plaši izkaisītās individuālās saimniecības, kurām ir maz tehnikas un zema produktivitāte. Pārtikas rūpniecības efektivitātes celšanos ierobežo tas, ka gan zemnieku saimniecībām, gan pārstrādes uzņēmumiem trūkst kapitāla un vadības iemaņu." Šis pēdējais secinājums atkārtojas tik daudzās jomās, ka tas vairs nav zemteksta jautājums, proti — kamdēļ šī problēma netiek atrisināta?

Baltijas valstu lauksaimniecības stāvoklis rosinājis dažus nopietnus objektīvus pētījumus. Tā ir atbilde uz ne visai sakārtoto lauksaimniecības stāvokli šajās valstīs. Ir radusies būtiska doma, ka Baltijas lauksaimniecības aprite padomju laikā bija ilgtspējīga, ka tā bija rentabla un ka "labākais" veids, kā atgriezties pie tādas aprites, bija paturēt daļu (Lietuvas gadījumā visus) padomju lauksaimniecisko gigantu. Šī doma nesteidzas pieņemt jaunos reālos apstākļus, ka bijušajās Baltijas pārtikas noieta vietās jau tagad tirgus nišas aizpildījusi ievestā pārtika, kura izkonkurējusi Baltijas produkciju (ar izņēmumiem), pateicoties tās kvalitātei. Šeit mazāk tiek runāts par to, vai šī ES produkcija ir "garšīgāka" vai "svaigāka" — galvenā ES produkcijas stiprā puse ir tāda, ka tās kvalitāte nesvārstās no viena fasējuma uz otru, ka tās kvalitāte ir laika ziņā konstanta112.

Latvijas lauksaimniecības problēmas, neraugoties uz Atzinumā izteiktajiem aizrādījumiem, nav šķērslis Latvijas iekļaušanai Eiropas Savienībā. Latvijas pašreizējās spējas sevi apgādāt (Eiropas dalībvalstu produkcijā Latvijas ražojums šodien ieņem 0,11%, iedzīvotāju īpatsvars — 0,5%) ar mazu pārpalikumu (iekšējam) eksportam nerada uztraukumu. Atziņa, ka nepieciešams tai pievērst daudz lielāku uzmanību — attiecībā uz finansēm, cilvēku resursiem, juridisko normu sakārtošanu un darbojošos inspekcijas dienestu — izteikta pat bargāk Igaunijas gadījumā (tās lauksaimniecības zemā subvencija mērīta pēc OECD metodikas). Šo Atzinumu daļu varētu pat uzskatīt par Komisijas dabisko vēlēšanos redzēt visās dalībvalstīs tādu lauku apdzīvotību, kas atbilst eiropeiskiem priekšstatiem. Atzinumā izteiktā kritika domāta, lai stimulētu Latvijas politiskās aprindas uz efektīvu šīs problēmas atrisināšanu. Novērojums, ka nepilnības īpašuma reģistrācijā un līdz galam nepabeigtais privatizācijas process kavē lauku reģionu attīstību, nespēlēja lielu lomu Atzinuma gala slēdziena izveidošanā. Stāvoklis Lietuvā daudz vairāk atgādina padomju saimniecību turpinātu pastāvēšanu, nekā daudzu pseidokooperatīvu parādība Latvijā un Igaunijā. Atzinumā konstatēts, ka Latvijā trūkst iedarbīga lauku reģionu attīstības plāna113.

Rūpniecības jomās Atzinumi pēc tīri formāla Padomju Baltijas rūpniecības datu uzskaitījuma konstatē, ka šodien visās trijās valstīs notiek šī potenciāla veidošana no jauna, balstoties uz vietējām prasmēm un iemaņām, atbilstoši rūpniecības vadības atjautībai. Triju valstu raksturojums atšķiras diezgan krasi, šeit ieskatīsimies Latvijas stāvokļa konstatējumā. Atzinuma izstrādātājiem ir nopietnas bažas (angliski reservations ), par ko norāda tādi citāti kā: "Runājot par eksportu, tas konkurē, pirmām kārtām, zemas pievienotās vērtības preču pasaules tirgus segmentā", bet "Kopš neatkarības atgūšanas firmu skaits ir palielinājies, kas ir uzņēmumu sagraušanas un jaunu firmu veidošanas rezultāts, bet nav skaidrs, vai ir mainījušies arī uzņēmumu vadīšanas principi"114. Visās Eiropas Savienības dalībvalstīs notiek konkurētnespējīgo gigantu "sasmalcināšana", resp., pārtapšana par mazām, dinamiskām firmām. Kopīgajā slēdzienā par industrijas stāvokli Latvijā pavīd doma, ka Latvijas deindustrializācija vērsta uz tādas sabiedriskas struktūras izveidošanu, kas centrēta uz tranzītu un ar to saistīto servisu. Šāda veida tautsaimniecība pārlieku atdotu teikšanu par valsts ekonomisko labklājību tādām interesēm, kuru rīcība nav prognozējama115. Neviena tāda sabiedriski politiska vienība nav atrodama ES dalībvalstu vidū.

Latvijas iespējamā iekļaušanās Eiropas Savienībā nozīmētu to, ka visi šodien tikai attīstības sākuma posmā atrodošies ekonomiskie formējumi nonāktu pastiprinātas konkurences apstākļos. Nav Eiropas Savienības politiskās interesēs, nedz arī tās ekonomiskās interesēs panākt kādas sava iekšējā tirgus daļas sabrukumu. Kļūt konkurētspējīgām — tāds ir galvenais tautsaimniecības struktūru uzdevums. Šinī sakarā Atzinums izceļ sekojošus trūkumus:

— Latvijā vienīgajā no 10 kandidātēm industrijas īpatsvars tās kopproduktā krītas; pēc straujā kritiena, kad PSRS pazuda kā piegādniece un kā noņēmēja, iestājies pakāpeniskais, progresējošs kritiens, kas saistās ar nesekmīgiem, tautsaimnieciski nereālistiskiem centieniem saglābt nesaglābjamus objektus116;

— liela daļa Latvijas industrijas (nepārveidotās ražotnes) pēc mēģinājumiem atrast noietu Rietumu tirgū (par dažiem sekmīgiem gadījumiem tikai jāteic, ka tādu ir daudz par maz) atrod noietu Krievijas tirgū tādās kategorijās, kuras nesola lielas attīstības iespējas, jo tur tā konkurē ar Rietumu piedāvājumu, pateicoties zemākas kvalitātes precei;

— Latvijā lielā daudzumā ieved elektro (arī sadzīves) preces, kuras atrod noietu vietējā (arī pārrobežu tirdzniecības) tirgū; pašu ražotie ekvivalenti netiek uzlaboti, lai spētu konkurēt uz vietas, tie turpina atrast noietu tirgos ar mazākām prasībām117;

— ļoti nozīmīgajā pārtikas pārstrādes sektorā (visās trijās Baltijas valstīs šis ir svarīgākais rūpniecības sektors) aprite ceļas, pateicoties galvenokārt tirdzniecībai ar NVS, kas noņem 90% Latvijas eksporta; šīs tirgus nišas tomēr nesola lielu nākotnes izaugsmi, vismaz ne naudas izteiksmē; savukārt Latvijā panākta diezgan ievērojama pārstrādes cehu sertifikācija atbilstoši ES standartiem, kas vieš cerības uz nākotnes izaugsmi.

Eiropas Kopiena (Savienība) pievērš lielu nozīmi ražojumu (to skaitā arī kultūrpreču) kvalitātes uzlabošanai. Tiem kopā ar pakalpojumiem (gan Vienotā tirgus ietvaros, gan saistītiem ar ārējo tirdzniecību) jānodrošina ES tirdzniecības vadošā vieta. Latvijai ieteikts koktirdzniecībā palielināt lielākas pievienotās vērtības produkcijas īpatsvaru. Tekstilrūpniecībai ieteikts sekmīgāk sastrādāties ar veiksmīgiem dizaineriem. Ir pamanīts, ka Latvijas dizains uzsver ekstravaganci. Nevienā attīstītā Rietumu valstī tekstilrūpniecība negūst savu galveno peļņu no luksusa precēm, vislielāko uzmanību tā pievērš ikdienas vajadzībām domātiem ražojumiem. Sapratne par šādiem tautsaimnieciskiem jautājumiem Latvijas rūpnieciskajā sektorā ienāk ļoti lēni. Atzinumā par Latvijas piedāvājumu uzsvērts, ka pietrūkst elastīguma un veiklības uzlabot dizainu atbilstoši tirgus prasībām.

Komisijas pastiprinātā interese par telekomunikāciju sistēmām radās 1990’to gadu sākumā, kad tika pieņemti attīstības plāni veicināt ir telekomunikāciju tiešo uzplaukumu, ir ražojumu un pakalpojumu konkurētspējas celšanu, izmantojot šos jaunos sakaru tīklus. Tā dēvētā Informācijas sabiedrība ( Information Society jeb sabiedrība, kas nodarbojas tikai ar informācijas piegādi un tās jaunradi) iedomāta kā veids, kas vairos nodarbinātību Eiropas Savienībā. Latvijas samērā labvēlīgais novērtējums šajā jomā saskan ar novērojumu, ka šis ir viens no pakalpojumu veidiem, kas Latvijā var cerēt uz nopietnu izaugsmi nākotnē. Atzinuma izteicieni par monopoldarbību telekomunikāciju un komunālo pakalpojumu jomās principā saskan ar to, kas Latvijas masu saziņas līdzekļos parādās gandrīz ik dienu, un šeit lieki to atkārtot.

Konkurētspējas celšana ir daļa no globalizācijas procesa. Infrastruktūras kvalitātes uzlabošana ir prioritārs ES uzdevums gan tiešās jomās, kā transportā, gan pasākumos, kuri veicina elektroniskās informācijas plūsmas paātrinājumu. Tas attiecināms vienādā mērā kā uz dalībvalstu tā dēvētajiem nevienmērīgi attīstītajiem reģioniem ( less well favoured regions ), tā arī uz kandidātvalstīm. Ļoti labvēlīgu novērtējumu ieguvusi Latvijas gaisa transporta sistēma. Visāda veida Eiropas mēroga tīklu izveidošana ir šī Komisijas darba plāna aktuāls uzdevums. Latvijā atrastos tikai viens šādas kategorijas tīkls — Via Baltica. Atzinums lakoniski izsaka domu, ka šī projekta Latvijas posms gaida uz apmēram 0,3 mljrd. ekiju Latvijas finanšu līdzekļu.

Slēdzieni par rūpniecību bija viens no būtiskiem iemesliem konstatējumam, ka Latvijā nepastāv darbojoša tirgus ekonomika. Nav iedomājams pašreizējo stāvokli (domāts 1997. g. un tanī laikā veiktās prognozes) raksturot kā konkurētspējīgu. Atzinums īpaši uzsver vajadzību pēc uzlabojumiem šādos laukos:

— "(..) nepieciešams, ka tiesiskajai sistēmai, sabiedrības administrācijai un attiecīgajiem ekonomiskajiem operatoriem ir pietiekama izpratne par konkurences veicināšanas normatīvajiem aktiem un nostādnēm." Rietumnieciskas jurisprudences pamatus Latvijas students var apgūt, vienīgi studējot ārzemēs; bēdīga ir pieredze, ka ārzemju izglītības iegūšanas un kvalifikācijas celšanas pūles nedod vēlamo, jo pēc atgriešanās mājās šīs zināšanas visbiežāk ir par iemeslu šā cilvēka atlaišanai no darba (cīņa pret efektīvām metodēm ir ļoti sīva);

— samazināt neoficiālos un grūti saprotamos birokrātiskos paņēmienus, kas kavē jaunu konkurētspējīgu uzņēmumu izveidošanu;

— patērētāju interešu patiesa nodrošināšana, citāts: "Kas attiecas uz nevalstiskām patērētāju institūcijām, tās joprojām ir pārāk vājas. Joprojām pastāv neskaidrības par patērētāju [interešu] aizsardzības politikas precīzu darbības lauku un mērķiem (..) faktori, kuriem jāpievērš uzmanība, ietver lietpratēju [ekspertu] trūkumu, struktūras nepilnības [deficītu], kā arī jūtīguma trūkumu pret patērētāju problēmām tiesnešu vidū." Varētu piebilst, ka tas ir tikai simptomu apskats; cēlonis tam, ka ražotājs noteic preces pieejamību, ka preces noņēmēja vienīgās tiesības ir pieņemt piedāvāto, ir briesmīgi arhaiskas domāšanas iesīkstēšanās;

— nepieciešama neejošu industriālo ražotņu pilnīga pārveide, resp., moderna pārvalde, preču attīstība un elastīgāka pieskaņošanās pasaules pieprasījumam; Atzinumā izteikta izbrīna par investoru trūkumu, kaut gan skaidri pateikts, ka galvenais šīs parādības cēlonis ir turēšanās pie novecojušās infrastruktūras un darba organizācijas;

— ļoti būtiska ir izglītības sistēmas uzlabošana visos līmeņos, sākot ar pamatizglītību (kas neattiecas uz Kopienas kompetencēm) un beidzot ar efektīvāku zinātniskā potenciāla piesaistīšanu konkurētspējīgu uzņēmumu veidošanā;

— makroekonomisko procesu veicināšana, veselīgu fiskālo ieražu ieviešana un apsekošana, ka tās patiesi tiek ievērotas;

— nodokļu sistēmas nostiprināšana; Atzinumā konstatēts, ka nopietni jāuzlabo nodokļu sistēmas darbība, lai valstij būtu savi līdzekļi (ievērots, ka pastāv milzīgi firmu parādi, valsts uzņēmumus ieskaitot);

— attīstība Latvijā koncentrējusies Rīgā un tās apkārtnē, arī tranzīta koridoros; ārpus šiem reģioniem tautsaimniecības lejupslīde turpinās; jaunu, darbotiesspējīgu uzņēmumu ienākšana tiek kavēta "joprojām sarežģīti pretrunīgo likumu, birokrātijas un kārtības, kura netiek izmantota Eiropas Savienībā" dēļ.

Bankas spēlē nozīmīgu lomu jebkuras valsts ekonomiskajā dzīvē. Jo vairāk pārejas un juku laikos tās var kalpot par stabilizējošām iestādēm. Banku krīze piedzīvota praktiski visās bijušajās sociālistiskajās valstīs. Primitīvie naudas savākšanas paņēmieni, kas bija pamatā labai daļai šāda veida "banku" — te pareizāk tās dēvēt par vienvirziena naudas krātuvēm —, nav sveši arī Rietumos. Banku krīzes pamatos redzama arī būtiska iedzīvotāju un it īpaši banku īpašnieku neizpratne par bankas funkcijām modernā sabiedrībā. Padomju laikā bankas modernā izpratnē pastāvēja vienīgi ārējās tirdzniecības jomā, kurā arī īpaši necienīja normālas bankas investīciju portfeļu118 izveidošanu. Pēcpadomju pirmajā visatļautības laikā par banku varēja kļūt jebkura persona, kam vien ienāca prātā sevi par tādu deklarēt (stipri formālie banku dibināšanas noteikumi radīti, lai neapgrūtinātu nevienu negodīgo pasākumu). No šī jūkļa palikušas pāri patiesas bankas (ar pieticīgu piezemētu darbības areālu) un bankām līdzīgas finanšu iestādes. Šo pēdējo (tās pārsvarā atrodamas Latvijā) saistība ar naudu, kuras izcelsme ir izteikti neskaidra, atspoguļojas šo iestāžu ļoti selektīvā un kopumā ne visai valstiski noskaņotā darbībā. Komisijas Atzinums šādu darbību netiešā, toties nepārprotamā veidā raksturo kā vienu no galveniem šķēršļiem, lai Latvijas tautsaimniecības aprites atzītu par funkcionējošu tirgus ekonomiku:

— bankas neveicina vietējo attīstību119 (kas pieteikts problēmās, kuras jāpārvar, dibinot uzņēmumus), jo bankās trūkst pieredzes par garantiju novērtēšanu, par biznesa informācijas efektīvu piedāvāšanu un riska menedžmentu (proti, bankām jāseko, kādā veidā izmanto aizdevumus);

— banku krīzes cēloņi nav pilnībā pārvarēti120;

— banku sistēma kopumā vēl ir nedroša — galvenokārt vājā kapitāla, investīciju politikas121, nelielās peļņas un nepietiekamās kapitalizācijas dēļ;

— par samērā augsto ārzemju banku īpatsvaru Latvijā Atzinums konstatē (bažas paliek zemtekstā): šāda veida bankām varētu nebūt pirmajā vietā naudas pelnīšana vietējās nozīmes pasākumos.

Pasaulē, arī Baltijā, it īpaši Latvijā, pirmspievienošanās gaitas pirmajam posmam ātri noslēdzoties, izveidojās pārliecība, ka Baltijas valstis "vienlaicīgi" iekļausies ES. Realitāte, kuru nav iespējams paslēpt, bija krietni citāda. Igaunija, Latvija un Lietuva uzsāka šo garo ceļu no atšķirīgām starta pozīcijām ekonomikā. Šo triju valstu jaunā vadība redzami atšķirīgā veidā izlēma risināt stipri līdzīgās attīstības problēmas — ar ļoti dažādu iznākumu. Paralēli politiskās neatkarības atgūšanai Baltijā ritēja ekonomiskās neatkarības atgūšana. Politiskajā jomā Lietuva rādīja priekšzīmi, kurai pārējās divi valstis pievienojās. Ekonomiskajās jomās vienīgi Igaunija nepārprotami pārrāvusi nabas saiti ar Krievijas Federāciju122.

Nedaudz specifiskāk, Latvijas politiskā šķira bija iedomājusies, ka Latvijas sekmīga virzīšanās atkarīga vienīgi no politiska rakstura deklarācijām.123 Šis samērā mazais Latvijas pārstāvju skaits, arī ja nedarīja to apzināti, uz āru atstāja iespaidu (kas, saprotams, nav oficiāli izteikts), ka ekonomikas pārbūve Latvijā tiek nošķirta no Latvijas kandidatūras novērtējuma. Šāda taktika izrādījās aplama: mēģinājums ātri "tikt galā" ar Eiropas integrāciju neizdevās. Dalībvalstis pamanīja, kādas būtiskas problēmas līdzi atnestu šādas puseiropeiskas, puskrieviskas Latvijas ienākšana ES ar pilnām balsošanas tiesībām. Vai bija iespējama labāk, ciešāk saskaņota triju Baltijas valstu virzīšanās pa tautsaimniecības sistēmas pārbūves ceļu, šodien ir jautājums, kuram nav jēgas.

 

108 Šīs valsts ietiepība daudzējādā ziņā nav izprotama: jebkurš, kas gaida aicinājumu ieiet citas ģimenes sastāvā, papūlas noskaidrot šīs ģimenes sadzīves tradīcījas. Tas it sevišķi attiecas uz gadījumiem, kad šāda laulība saistās ar ieceri iegūt vienpusējus materiālos labumus sev.

109 Citāts no Atzinuma par Lietuvas pieteikumu: Most public contact is with the more junior civil servants in routine administrative jobs; this is not widely considered to provide an attractive advertisement for the Lithuanian public administration.

110 Tiešais citāts attiecas uz personu apliecinošo dokumentu pārbaudi, kas nav efektīva, proti: "Robežkontroles sistēmas uz austrumu robežas ir neefektīvas, tajās nepieciešams būtiski uzlabot personālsastāvu un tehnisko aprīkojumu."

111 Padomju Krievijas visai kaprīzā, toties diezgan efektīvā Igaunijas un Latvijas ostu nostādīšana citai pret citu pirmajos neatkarības gados (1920’tos gados), un veiksmīgā šo valstu tā laika politika, kā reaģēt uz šādu izaicinājumu, aprakstīta, piemēram: N. W. Balabkins, Latvia’s Foreign Trade in the inter-war Period (1920-1940), Studia Baltica Stockholmiensa, Vol 13, (1994).

112 Nav, protams, izslēgti pārsteigumi, sevišķi attiecībā uz ievestiem svaigiem augļiem, dārzeņiem un tml., ievedēju-starpnieku blēdības ar vieglu roku tiek pierakstītas ārzemju produktu ražotājam: ļoti vārga ir Baltijas pilsoņu apziņa, ka patērētāju intereses nodrošina likumi, tad valsts iestādes un beigās pilsoņu rīcība, griežoties pēc palīdzības pie valstiskām struktūrām, lai īsto blēdi sodītu.

113 Kā atbilde uz šāda veida konstatējumiem tapusi Latvijas lauku attīstības programma, kas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāta, pieņemta Ministru kabineta 1998. g. 10. marta sēdē, bet iesniegta Saeimas izskatīšanai 1998. gada 25. martā; par programmas lietišķumu varēs spriest pēc tās iedarbības, aprakstošā ziņā tā nevieš nopietnas cerības uz ātru lauku pacēlumu.

114 Šeit tulkojumā ieviesušies klaji angļu valodas nianšu pārpratumi, pat dažu būtisku nianšu neizpratne: angliskajā variantā firmas netika sagrautas ( destroyed ), bet gan sadalītas mazākās vienībās, "sasmalcinātas" ( broken-up ).

115 Šis ir maigs mājiens par to, ka, etniskam latvietim formāli atrodoties liela, NVS centrēta uzņēmuma priekšgalā, jau nenozīmē, ka šī persona arī noteic uzņēmuma darbības virzienu un tās mērķus.

116 Šeit izpaužas valsts tautsaimniecībai kaitīga parādība, sava veida dīvains apgrieztais asset-stripping jeb centieni izspiest maksimālo peļņu no nerentablas industrijas, uzkrājot "sliktos" parādus, pēdējo patvērumu meklējot aiz nepilnībām likumdošanā.

117 Salīdzinājumā, līdzīgas kategorijas elektropreces tiek ievestas Igaunijā ar nodomu pārveidot vietējos uzņēmumus, padarīt tos konkurētspējīgākus.

118 No angļu valodas portfolio , kas savukārt atvasināts no franču valodas, porte feuilles ; baņķieru pasaulē valdošā ir angļu valoda, toties ‘portfeļa’ nozīmei angliski pilnīgi trūkst ikdienišķuma pieskaņas, kāda šim vārdam piemīt latviski; pirmo reizi vārdu portfolio attiecībā uz vērtspapīru un citu ieguldījumu kopumu, kas ir stūrakmens bankas tālākai rīcībai ar naudu, izmantojis laikraksts The Economist ; par termina dažādām nozīmēm un tā lietošanu angliski skatīt The New Oxford Dictionary.

119 Citāts no Atzinuma: "Bankas nespēj izsniegt ilga laika aizdevumus, jo nav uzņēmējdarbības plānu, nav kredīta vēstures paraugu, ķīlas došanu apgrūtina mazattīstītais zemes tirgus, pie tam trūkst hipotekārās sistēmas."

120 Citāts no Atzinuma: "Pie banku krīzes noveda neprasmīga banku vadība, pārmērīgais lielo klientu skaits, kuri paši bija arī banku akcionāri, blēdības dažās bankās un pārmērīgi lielais skaits jaunu, ar kapitālu vāji nodrošinātu banku. Banku krīze paplašinājās sakarā ar neuzticēšanos bankām un uzraudzības iestāžu biklo iejaukšanos."

121 Autora piedāvātais tulkojums angļu terminam weak portfolios .

122 Sava veida nulles prasība, lai izskatītu valsts atbilstību iestājai ES, ir politiskās un ekonomiskās neatkarības konstatējums; vienīgi par Latviju pastāv nopietnas šaubas šinī jomā, jo Latvijas bezkritiskā attieksme pret šaubīgiem Krievijas investoriem, tās valsts struktūru nevēlēšanās ievilkt skaidru robežu ar Krievijas Federāciju un citas liecības par sabiedrības patieso nostāju ir pretrunā ar neatkarības ideju Rietumeiropas garā.

123 Daļa no šī analītiskā ieskata atrodama O. Norgaard et al, ibid (7.48); kopumā atzīts, ka Lietuvas politiskās aprindas ļoti gausi atteicās no nacionālā komunisma, toties diezgan krieviski noskaņoto Latvijas veco politisko šķiru nomainīja jauns grupējums, kas ir visai uzkrītoši iedvesmojies no koruptā un neizdarīgā padomju administratīvā aparāta pieredzes; kādā veidā šāda pieredze pārmantota, tā ir nopietna zinātniska pētījuma tēma, kas vēl nav aizskarta.

No Rīgas izdevniecībā "Junda" (redaktors Ivars Tirans) topošās Dr. Eduarda Bruno Dekšņa grāmatas "Eiropas apvienošanās: integrācija un suverenitāte"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!