Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Informācija. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.08.1998., Nr. 233/234 https://www.vestnesis.lv/ta/id/32480

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Informācija

Vēl šajā numurā

13.08.1998., Nr. 233/234

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Informācija

Par maksāšanas līdzekļu maiņu

privatizētajos uzņēmumos

Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 52. panta 2. daļu (MK 1996. gada 10. aprīļa noteikumi Nr.135 un 1996. gada 24. oktobra likums, spēkā no 1996. gada 18. aprīļa) ir noteikts, ka Privatizācijas aģentūra vai pašvaldība gadījumā, ja privatizācijas subjekts ir samaksājis vairāk par pusi no privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) noteiktās objekta pirkuma maksas vai ir veicis visus privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) paredzētos ieguldījumus, vai pusotras reizes ir palielinājis uzņēmumā strādājošo skaitu salīdzinājumā ar privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) paredzēto skaitu, ir tiesīga noteikt, ka atlikušajai maksas daļai kā maksāšanas līdzeklis tiek izmantoti privatizācijas sertifikāti vai ka privatizācijas noteikumos (privatizācijas projektā) noteiktais samaksas termiņš tiek pagarināts (ja tam savu piekrišanu devis privatizācijas subjekts).

Saskaņā ar minēto likumu Privatizācijas aģentūra bija tiesīga mainīt maksāšanas līdzekļus, aizstājot maksājumus latos ar privatizācijas sertifikātiem. Maksāšanas līdzekļus varēja mainīt, ja bija izpildīta vismaz viena likumā noteiktā norma, t.i., vai nu samaksāti vismaz 50% pirkuma maksas, vai veikti visi ieguldījumi, vai pusotras reizes palielināts uzņēmumā strādājošo skaits. Jau īsi pēc likuma labojuma spēkā stāšanās dienas Privatizācijas aģentūra saņēma privatizācijas subjektu lūgumus mainīt maksāšanas līdzekļus. Kā pirmajiem maksāšanas līdzekļi tika mainīti valsts Rēzeknes MRS pircējam SIA "Rēzeknes MRS", kam 1996. gada 14. maijā tika atļauts 114 895,00 latus samaksāt privatizācijas sertifikātos (28,72% no pārdošanas cenas), jo attiecīgajā brīdī bija samaksāti 71,28% no pārdošanas cenas, un valsts akciju sabiedrības "Kurzemes mehanizators" kontrolpaketes (79%) pircējam SIA "Kurzemes mehanizators 93", kam tajā pašā dienā tika atļauts 2 573,00 latus samaksāt privatizācijas sertifikātos (1,36% no pārdošanas cenas), jo attiecīgajā brīdī bija samaksāti 98,64% no pārdošanas cenas.

Ņemot vērā, ka sakarā ar minētā likuma paredzētajām iespējām Privatizācijas aģentūrā griezās arvien vairāk uzņēmumu un kontrolpakešu pircēju, kuri vēlējās aizstāt latus ar privatizācijas sertifikātiem, ņemot vērā uzkrāto pieredzi, no subjektiem tika pieprasīta papildu informācija gan par darba vietu nodrošināšanu, gan par veiktajām investīcijām, gan par maksājumu parādiem un citu privatizācijas nosacījumu izpildi. Parasti uzņēmumu pircēji pēc Privatizācijas aģentūras lūguma ātri sakārtoja visus trūkstošos dokumentus un izpildīja visas nenokārtotās saistības, tādējādi saņemot Privatizācijas aģentūras valdes atļauju atlikušo summu latos samaksāt privatizācijas sertifikātos, bet bija gadījumi, kad papildu informācijas un apliecinājumu par darba vietu nodrošināšanu vai citu saistību nokārtošanu iesniegšana ieilga, tādēļ arī maksāšanas līdzekļu nomaiņa tika atlikta.

Vienā gadījumā maksāšanas līdzekļu maiņa valdē tika atteikta, jo privatizācijas subjekts a/s "Rūpnīcprojekts AS" gan bija samaksājis pusi no pirkuma maksas, bet nebija ievērojis privatizācijas noteikumos paredzētos darbaspēka izmantošanas nosacījumus. Nenomainītā summa ir 84 534 lati.

No 1996. gada 14. maija, kad pirmo reizi tika mainīti maksāšanas līdzekļi, līdz brīdim, kas maksāšanas līdzekļu maiņa saskaņā ar Privatizācijas aģentūras padomes lēmumu un Ministru kabineta rīkojumu tika apturēta, maksāšanas līdzekļi tika nomainīti 183 gadījumos kopsummā par 7 233 002,0 latiem. No 1998. gada 15. maija, kad Privatizācijas aģentūras padome noraidīja valdes akceptēto kārtību likuma 52. panta 2. daļas piemērošanai un izveidoja darba grupu šīs kārtības nolikuma izstrādāšanai, Privatizācijas aģentūras valde maksāšanas līdzekļus mainīja tikai privatizētajām aptiekām. No pārējiem tika pieprasīta pilna informācija par privatizācijas noteikumu izpildi, lai nolikuma apstiprināšanas gadījumā to varētu bez kavēšanās īstenot. Jāpiemin, ka arī ne visas aptiekas informāciju iesniedza savlaicīgi, un tādējādi subjektu lūgumi palika neapmierināti.

Šobrīd Privatizācijas aģentūrā reģistrēti 44 lūgumi maksāšanas līdzekļu nomaiņai kopsummā par 1 506 797,0 latiem. No iesniedzējiem šobrīd 15 subjekti atbilst nomaiņas nosacījumiem, bet divi neatbilst, jo lūgts sertifikātos samaksāt procentu maksājumu vai nav samaksāta latos nepieciešamā summa. Vienpadsmit subjekti iesnieguši lūgumu mainīt maksāšanas līdzekļus vai iesnieguši pieprasīto informāciju pēc nomaiņas apturēšanas.

Arvis Freibergs,

LPA tehniskais direktors

Par Jāņa Nagļa tikšanos

ar Beļģijas karalistes ārlietu ministru

Otrdien, 11. augustā, Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis tikās ar Beļģijas karalistes ārlietu ministru Ēriku Dereiki un oficiālo delegāciju, kas viņu pavadīja.

J.Naglis iepazīstināja viesus ar privatizācijas gaitu Latvijā, īpaši akcentējot privatizācijas nozīmi Latvijas sabiedrības labklājības veicināšanā un tādējādi tuvinot Latviju Eiropas Savienībai. PA valdījumā palikuši vairs tikai 12 privatizējamo uzņēmumu, kuros nodarbināti vairāk nekā 50 strādājošo un kuros kontrole pieder valstij.

J.Naglis uzsvēra, ka sekmīga valsts uzņēmumu privatizācija ir ne vien nodrošinājusi darba vietas šajos uzņēmumos strādājošajiem, bet arī netieši veicinājusi darba vietu pieaugumu valstī kopumā, īpaši pakalpojumu sfērā.

Viesi interesējās par Latvijas valdības attieksmi pret energouzņēmumu privatizāciju un "Latvijas Krājbankas" privatizāciju. Diskusijā par "Latvenergo" privatizāciju, tika uzsvērta stabila regulatora un tarifu politikas nozīme. J.Naglis uzteica beļģu stratēģisko partneru un īpašnieku veikumu Kazahijā un Ungārijā, strādājot pie energouzņēmumu privatizācijas. Kazahijas un Ungārijas pieredze tika izmantota darbā pie a/s "Latvijas gāze" privatizācijas modeļa.

Vaicāts par iespaidiem Latvijā, Ē.Dereike atbildēja, ka vislielāko iespaidu ir atstājusi nopietnā attieksme pret restrukturizāciju valstī. Savukārt, pārrunājot Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, Ē.Dereike atzīmēja, ka svarīga ir ne tikai ekonomiskā situācija, bet arī cilvēka faktors.

LPA informācija

Izsoles, kas paredzētas

šā gada 15. un 22. augustā

Privatizācijas aģentūra paziņo, ka 1998. gada 7. jūlijā ir apstiprināti valsts akciju sabiedrības "Pasaules Tirdzniecības centrs "Rīga"" privatizācijas noteikumi.

Juridiskā adrese: Elizabetes iela 2, Rīga LV-1010.

Atrašanās vietas: Elizabetes iela 2, Rīga LV-1010; Kuģu iela 26, Rīga LV-1048.

Privatizācijas metode: pārdošana un vadības privatizācija.

Privatizācijas paņēmiens: valsts statūtsabiedrības kapitāla daļu pārdošana.

Akciju sabiedrības pamatkapitāls: Ls 405 000.

Vienas akcijas nominālvērtība un pārdošanas cena: Ls 1.

Vienas akcijas pārdošanas cena: Ls 1,64.

Akciju kvotas Akciju Maksāšanas
skaits līdzekļi,
to proporcijas
(% no kvotas)
Valsts 26% 105 300
kapitāla daļa
Uzņēmuma 17% 68 850 Izvēlas
vadībai pārdo- objekta
damā daļa vadība
Uzņēmuma 19,5% 78 975 Sertifikātos
darbiniekiem un 100%
pensionāriem
pārdodamā daļa
Akciju sabiedrības 0,5% 2025 Latos 100%
valdei rezervētās
akcijas
Pensiju budžetam 10% 40 500 Bezmaksas
nododamā
akciju daļa
Privatizācijas 0,5% 2025 Sertifikātos
rezerves akcijas 100%
Vienam pircējam 26,5% 107 325 Latos 70%
pārdodamā Sertifikātos
sabiedrības 30%

akciju pakete

Privatizācijas subjekti var iepazīties ar objekta privatizācijas noteikumiem un iesniegt apliecinājumu akciju paketes privatizācijai saskaņā ar tiem Privatizācijas aģentūrā K.Valdemāra ielā 31, Rīgā, līdz 1998. gada 11. augusta plkst. 16.00.

Akciju paketes izsole paredzēta 1998. gada 22. augustā plkst. 11.00 K.Valdemāra ielā 31, Rīgā.

Parakstīšanās uz akcijām uzņēmuma darbiniekiem un pensionāriem tiks izsludināta atsevišķi.

LPA informācija

Parādzīmju izole 05.08.98.

Valsts iekšējā īstermiņa aizņēmuma parādzīmju izsolē 5. augustā piedalījās 6 komercbankas, kas vēlējās iegādāties parādzīmes ar atmaksas termiņu 28 dienas (1 mēnesis). Tika piedāvātas parādzīmes par kopējo summu pēc nominālvērtības 0,5 milj. latu apmērā; banku pieteikumi veidoja 1,45 milj. latu. Tika pārdotas parādzīmes par kopējo summu pēc nominālvērtības 0,5 milj. latu. Pārdošanas vidējā diskonta likme — 3,16 % gadā.

Valsts iekšējā īstermiņa aizņēmuma parādzīmju izsolē 5. augustā piedalījās 8 komercbankas, kas vēlējās iegādāties parādzīmes ar atmaksas termiņu 91 diena (3 mēneši). Tika piedāvātas parādzīmes par kopējo summu pēc nominālvērtības 0,7 milj. latu apmērā; banku pieteikumi veidoja 2,16 milj. latu. Tika pārdotas parādzīmes par kopējo summu pēc nominālvērtības 0,7 milj. latu. Pārdošanas vidējā diskonta likme — 3,26% gadā.

Valsts iekšējā īstermiņa aizņēmuma parādzīmju izsolē 5. augustā piedalījās 9 komercbankas, kas vēlējās iegādāties parādzīmes ar atmaksas termiņu 182 dienas (6 mēneši). Tika piedāvātas parādzīmes par kopējo summu pēc nominālvērtības 2 milj. latu apmērā; banku pieteikumi veidoja 7,65 milj. latu. Tika pārdotas parādzīmes par kopējo summu pēc nominālvērtības 2 milj. latu. Pārdošanas vidējā diskonta likme — 3,39% gadā.

Parādzīmju izsole 12.08.98.

Valsts iekšējā īstermiņa aizņēmuma parādzīmju izsolē trešdien, 12. augustā, piedalījās 4. komercbankas, kas vēlējās iegādāties parādzīmes ar atmaksas termiņu 28 dienas (1 mēnesis). Tika piedāvātas parādzīmes par kopējo summu pēc nominālvērtības 0,5 milj. latu apmērā; banku pieteikumi veidoja 1,1 milj. latu. Tika pārdotas parādzīmes par kopējo summu pēc nominālvērtības 0,5 milj. latu. Pārdošanas vidējā diskonta likme — 3,21% gadā.

Valsts iekšējā īstermiņa aizņēmuma parādzīmju izsolē 12. augustā piedalījās 5 komercbankas, kas vēlējās iegādāties parādzīmes ar atmaksas termiņu 91 diena (3 mēneši). Tika piedāvātas parādzīmes par kopējo summu pēc nominālvērtības 0,7 milj. latu apmērā; banku pieteikumi veidoja 1,54 milj. latu. Tika pārdotas parādzīmes par kopējo summu pēc nominālvērtības 0,7 milj. latu. Pārdošanas vidējā diskonta likme — 3,25% gadā.

Finansu ministrijas informācija

 

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!