• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Vai tiešām "Grindeksam" atņems 380 000 latu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.08.1998., Nr. 233/234 https://www.vestnesis.lv/ta/id/32471

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ziņu teikumi

Vēl šajā numurā

13.08.1998., Nr. 233/234

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Vai tiešām "Grindeksam" atņems 380 000 latu

Lieluzņēmums

pēc privatizācijas

JAKOBS~1.JPG (9384 BYTES)

Valdis Jākobsons

Publisko akciju sabiedrību "Grindeks" joprojām (un, šķiet, arvien pārliecinošāk) var uzskatīt par lielāko kvalitatīvu, efektīvu un drošu zāļu ražotāju Baltijā. Uzņēmuma darbības pamatvirzieni ir zāļu un aktīvo substanču izstrāde, ražošana un pārdošana, kā arī citu zāļu ražotāju produkcijas izplatīšana. Visi, kam ir kaut neliela saskare ar zāļu tirgu, zina arī galvenās "Grindeks" ražotās produktu grupas. Tās ir sirds un asinsvadu zāles, pretsāpju un pretdrudža preparāti, pretvēža zāles un vitamīni. Galvenie uzņēmuma ražojumu tirgi ir Baltijas, Eiropas un NVS valstis, kā arī Japāna. Investīcijas ir ieguldītas uzņēmuma paplašināšanā un labas ražošanas prakses attīstīšanā. Šā gada pirmajos trijos mēnešos peļņa ir 0,3 miljoni latu. Uzņēmums ražo jau 110 dažādu nosaukumu produktus. Runājot par peļņu, var sacīt, ka pašlaik jau sasniegta puse no tā, kas bijis aizvadītajā gadā. Publiskās akciju sabiedrības "Grindeks" padomes priekšsēdētājs Valdis Jākobsons tomēr atzina:

— Pirmā pusgada rezultāti nav tik labi, kā vēlējāmies. Un tam ir divi iemesli. Pirmais faktors, kas liedzis sasniegt plānoto, ir neveiksmīgās tirdzniecības attiecības ar Krieviju. Šeit nav runa par Latvijas samezglotajām attiecībām ar lielo kaimiņvalsti. Krievijā ir interesanta zāļu iepirkšanas sistēma. Kā vecajos padomju laikos, 60 — 65 procenti tiek apmaksāti no valsts budžeta. Taču, ja budžetā līdzekļu nav, tad nav naudas arī zāļu iepirkšanai. Zāļu tirgū ar Krieviju Latvija nav sliktākajā stāvoklī. Krietni grūtāk klājas Krievijas zāļu ražotājiem, un lielākā daļa farmācijas uzņēmumu tur pašlaik uz diviem trim mēnešiem ir slēgta. Jo gluži vienkārši nav, kas par zālēm maksātu. Otrs faktors, kas neapšaubāmi iespaidos mūsu zāļu tirgu, ir mūsu valsts īpašā farmācijas likumdošanas nesakārtotība. Ja te nekas nemainīsies, mēs, Latvijas zāļu ražotāji (ne tikai "Grindeks"), zaudēsim konkurētspēju. Jo par eksportējamām zālēm tagad ir jāmaksā 18 procentu pievienotās vērtības nodoklis. Ar nākamo gadu savukārt Krievija noteiks lielāku muitas nodokli. Tad vēl Latvijas un Krievijas sarežģītās attiecības…

"Grindeks" nav laikus saņēmis nepieciešamo finansējumu, tādēļ uzņēmumā iekavējušies remontdarbi. Toties aptuveni 500 uzņēmumā strādājošajiem par trim nedēļām pagarināts vasaras atvaļinājums. Aizvadītais gads publiskajai akciju sabiedrībai ir bijis pārveides gads. Un tas beidzies ar labiem uzņēmuma darbības rādītājiem un stabilu finansu stāvokli. Šķiet, neviens nav jāpārliecina, ka zāļu ražošana ir viena no atbildīgākajām ražošanas nozarēm. Tādēļ tai pilnīgi jāatbilst Eiropas labas ražošanas prakses pamatprincipiem. Uzņēmumā "Grindeks" tam ir radīti visi priekšnoteikumi. Nākamais "Grindeks" kvalitātes politikas mērķis ir izcilas uzņēmējdarbības modelis vai, citiem vārdiem sakot, visaptverošas kvalitātes pārvaldes ieviešana, kas sākta jau pagājušajā gadā.

V.Jākobsona daudzo pienākumu klāsts nesen vēl paplašinājies. Viņš kļuvis arī par Tallinas farmaceitiskās rūpnīcas padomes priekšsēdētāju. Ar Tallinas zāļu ražotājiem "Grindeks" kaļ interesantus un daudzsološus plānus. Veidojot kopēju tirdzniecības struktūru, būs iespējams samazināt zāļu ražošanas izmaksas. Latvijas un Igaunijas farmācijas uzņēmumu spēki tiks apvienoti tablešu, kaplešu un kapsulu ražošanā. Uz Tallinas farmaceitiskās rūpnīcas bāzes tiks attīstīta ziežu ražošana, kurā igauņu kolēģi darbojas sen un stabili. Tālejošāks "Grindeks" mērķis ir holdingkompānijas izveidošana. Par paraugu ņemtas Vācijas firmas.

Krievijā nerealizētās zāles uzņēmumam "Grindeks" radījušas pārprodukciju. Taču "Grindeks" ir cieši apņēmies rast izeju, atsperties un virzīties uz nospraustajiem mērķiem. Acīmredzot nāks laiks un nāks padoms, kā nostabilizēties Krievijas tirgū, jo konkurēt ar Rietumvalstīm ir visai grūti. Uzņēmumam pašlaik ir pārstāvniecības Igaunijā, Lietuvā, bet Krievijā — pat divas (Maskavā un Sanktpēterburgā).

Latvija ir pazīstama ar valstī ražotām kvalitatīvām zālēm. Bet kāda ir situācija šīs jomas speciālistu sagatavošanā? Te V.Jākobsonam ir pretenzijas pret Medicīnas akadēmijas Farmācijas fakultāti. Jo tajā gan gatavo aptiekārus, bet negatavo zāļu ražotājus. Diemžēl arī Igaunijā šīs nozares speciālistus negatavo. Padomju laikos nākamie zāļu ražotāji izglītību ieguva Ļeņingradā. Bet tagad speciālistus nākas saviem spēkiem, uz vietas, uzņēmumā apmācīt vai "pārmācīt". Acīmredzot, sākot ar jauno mācību gadu, kad Latvijā divās universitātēs mācīsies nākamie medicīnas speciālisti, nenāktu par ļaunu rūpēties par zāļu ražotāju izglītošanu.

Visnotaļ optimistiskajam un jaunu, labu ieceru pilnajam uzņēmumam "Grindeks" gada beigās nāksies atvadīties no 380 000 latu, kas "aizplūdīs" pievienotās vērtības nodoklī par eksporta zālēm. Bez apspriešanas ar zāļu ražotājiem valdības noteikumi stājušies spēkā, pēc 1. jūlija fakta priekšā nostādot ražotājus. Diemžēl. Bet V.Jākobsons, pārstāvot arī Latvijas Zāļu ražotāju asociāciju, cīnīsies. Vai būs rezultāts — prognozēt grūti. V.Jākobsons "Latvijas Vēstnesim" sacīja:

— Privatizācija ir normāls process. Un tas nebeidzas ar brīdi, kad parakstīts pirkšanas un pārdošanas līgums. Kad sākas jaunā privatizētā uzņēmuma izveidošana, tad ir vēl ļoti daudz dažādu risināmu jautājumu. No ieceltās vadības, no investoru sagatavotības ir atkarīgs, kā šis uzņēmums attīstīsies. Bet, kas vēl nav savus uzņēmumus privatizējuši, tiem to vajadzētu darīt ātrāk.

Publiskās akciju sabiedrības "Grindeks" vadība uzskata, ka darbinieki ir tās attīstības pamats. Tādēļ arī uzņēmuma sociālās politikas galvenais mērķis ir panākt, lai viņi justos droši, sociāli aizsargāti un piederīgi savam uzņēmumam. Un tad tas veiksmīgi attīstīsies.

Armīda Priedīte

Foto: Juris Krūmiņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!