Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 28. jūlija sēdē Pēc Ministru kabineta 28. jūlija sēdes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.07.1998., Nr. 221 (1282) https://www.vestnesis.lv/ta/id/32310

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vietējā un reģionālā demokrātija Latvijā: Skaidrojuma memorands

Vēl šajā numurā

29.07.1998., Nr. 221 (1282)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta

28. jūlija sēdē

Turpinājums

no 1.lpp.

Akceptēti noteikumi "Noteikumi par muitas brokeriem". Tie nosaka muitas brokera darbības veidus un kārtību, kādā iesniedzama atļauja muitas brokera darbībai. Noteikumi stājas spēkā ar šā gada 1.oktobri.

Akceptēti grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumos nr.248 "Noteikumi par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu", grozījums Ministru kabineta 1995.gada 31. marta noteikumos nr.77 "Noteikumi par valsts nodevu par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem" un grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 24.decembra noteikumos nr.469 "Akcizēto preču pārvaldes nolikums". Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 1996.gada 24.decembra noteikumi nr.467 "Akcizēto preču padomes nolikums" un Ministru kabineta 1996.gada 27.decembra rīkojums nr.537 "Par Akcizēto preču padomi". Izmaiņas minētajos tiesību aktos akceptētas, lai novērstu to pretrunas ar Latvijas noslēgtajām starptautiskajām saistībām un citiem spēkā esošiem tiesību aktiem.

Akceptēti grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 27.janvāra noteikumos nr.34 "Maksātnespējīgo valsts uzņēmumu un maksātnespējīgo valsts kontrolēto statūtsabiedrību darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība".

Valdība akceptēja rīkojumu "Par akciju sabiedrības "Rīgas vagonu rūpnīca" parāda saistību segšanu". Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem" 5.pantu nolemts piešķirt Privatizācijas aģentūrai no Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem 2 306 340 latu šādu maksātnespējīgās akciju sabiedrības "Rīgas vagonu rūpnīca" izdevumu segšanai: darba algas parādu samaksai — 933 200 latu; iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksai — 475 700 latu; sociālā nodokļa samaksai — 897 440 latu. Ekonomikas ministrijai pārskaitīt Privatizācijas aģentūrai minētos līdzekļus pēc Valsts atbalsta uzraudzības komisijas pozitīva lēmuma saņemšanas. Noteikt, ka Privatizācijas aģentūra kļūst par akciju sabiedrības "Rīgas vagonu rūpnīca" kreditoru un minētās akciju sabiedrības kreditoru vietā iestājas kā prasītāja par minēto summu.

Valdība akceptēja un nosūtīja izskatīšanai Saeimā likumprojektu "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību".

Ministru kabinets pieņēma zināšanai informāciju par "Lattelekom" darbības pārskatu.

Ministru kabinets pieņēma zināšanai finansu ministra Roberta Zīles sniegto informāciju par akcīzes nodokļa iespējamajām izmaiņām.

Pieņemta zināšanai izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtā Augstākās izglītības un zinātnes attīstības koncepcija.

Valdība akceptēja konceptuālo ziņojumu par valsts civildienesta attīstību.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta

28. jūlija sēdes

Aizsardzības ministra Tālava Jundža

atbildes, skaidrojumi, komentāri

Preses konferencē aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis vērsa žurnālistu uzmanību uz diviem Aizsardzības ministrijas sagatavotiem un Ministru kabineta sēdē akceptētiem normatīviem aktiem:

— Šodienas sēdē tika apstiprināti Augstskolu studentu un absolventu militārās pamatapmācības noteikumi. Noteikumi izstrādāti saskaņā ar pagājušajā gada februārī pieņemto likumu "Par obligāto militāro dienestu", kurā noteikts, ka studentiem, kuri augstskolā pabeiguši militārās pamatapmācības kursu, ir tiesības tikt atbrīvotiem no obligātā militārā dienesta. Atbilstoši likumam tas notiek brīvprātīgi — jo students, protams, var iet arī dienestā, ja viņš to vēlas.

Šo apmācību eksperimentālā veidā mēs uzsākām jau šogad, pirms šī normatīvā akta izdošanas, vairākās augstskolās — Rīgas Civilās aviācijas augstskolā, Rīgas Tehniskajā universitātē un Latvijas Lauksaimniecības universitātē. No rudens apmācība tiks sākta arī Rēzeknes augstskolā — pēc pašu studentu iniciatīvas, jo pēc tikšanās ar viņiem šā gada pavasarī mēs saņēmām ap 150 pieteikumu šādai apmācībai.

Šodien pieņemtajos Augstskolu studentu un absolventu militārās pamatapmācības noteikumos vēlreiz uzsvērts, ka apmācība notiek tikai uz brīvprātības principiem. Apmācībā tiek iesaistīti tikai Latvijas pilsoņi. Mācību programmas, kā tas bijis arī līdz šim, apstiprina Aizsardzības ministrija. Militārās apmācības plāns tiek saskaņots ar augstskolas mācību plāniem. Mācību kārtība ir šāda: augstskolās mācības notiek reizi nedēļā — divas akadēmiskās stundas. Divas reizes mēnesī notiek arī praktiskās nodarbības — sestdien vai svētdien, pa sešām stundām. Mācības turpinās divus gadus, un katru vasaru, tātad divas reizes, tiek rīkotas arī vasaras militārās nometnes, katra trīs nedēļas gara. Apmācības — pasniedzēji, mācību līdzekļi, tehniskais nodrošinājums, vasaras nometnes — tiek finansētas no Aizsardzības ministrijas budžeta, bet telpas un ar mācībām saistītās komunālās izmaksas sedz augstskola.

Šādas apmācības netiks ieviestas visās augstskolās uzreiz, sākot ar rudeni. Pirmkārt, tādēļ, ka tam nepietiek līdzekļu, otrkārt, tādēļ, ka šo labo ideju, kas jau gadu sekmīgi tiek īstenota, nedrīkstam sabojāt ar masveidību, kurai mēs paši neesam gatavi nedz ar pieredzi, nedz ar pasniedzēju skaitu, nedz mācību līdzekļiem. Tādēļ augstskolu studentu un absolventu militārā pamatapmācība tiks izvērsta pakāpeniski.

Šobrīd apmācībā ir iesaistījušies ap 600 studentu. Pēc veiktajiem aprēķiniem, ja šādā programmā piedalītos visi augstskolu studenti, kuriem to atļautu veselības stāvoklis, šīs apmācības izmaksas gadā būtu aptuveni 234 tūkstoši latu.

Lai nodrošinātos pret veltīgu līdzekļu šķiešanu, kas rodas, ja apmācībā sākotnēji iesaistās daudzi, bet drīz vien, optimismam noplokot, to pamet, ir paredzēts, ka Aizsardzības ministrija vai tās pilnvarota iestāde ar studentu slēgs līgumu. Līguma teksts pagaidām gan vēl nav izstrādāts. Apmācības kursu beidzot, students iegūs rezerves kaprāļa dienesta pakāpi. Ja kādam radīsies vēlēšanās iegūt arī virsnieka dienesta pakāpi, apmācība būs jāturpina vēl divus gadus.

Ministru kabinets akceptēja arī Vienošanās memorandu par sadarbību BALTBAT izveidošanā par kājnieku bataljonu. Šo memorandu pēc valdības akcepta noslēgs deviņas valstis — trīs Baltijas valstis, Dānija, Somija, Norvēģija, Lielbritānija, Nīderlande un Zviedrija.

Jau pagājušajā gadā Tallinā triju Baltijas valstu pārstāvji vienojās par BALTBAT transformāciju jaunā kvalitātē. Līdz pagājušā gada decembrim triju gadu laikā BALTBAT bija kļuvis par miera uzturēšanas spēku bataljonu. Ja tiks parakstīts šodien akceptētais līgums, šis bataljons ar jau nosaukto valstu atbalstu tiks sagatavots vēl augstākā līmenī — kaujas gatavības stadijā un varēs piedalīties ne tikai miera uzturēšanas operācijās, bet arī aizsardzības operācijās un tādējādi Baltijas valstīs realizēt ANO statūtu 51. pantu — katras valsts tiesības uz pašaizsardzību.

Šī programma tiks realizēta divu gadu laikā. Bataljons tiks papildināts ar attiecīgiem ieročiem — galvenokārt prettanku ieročiem. Notiks arī nepieciešamā apmācība. Nemainīgs paliks bataljona karavīru skaits — aptuveni sešsimt.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!