Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par konvertējamo valūtu kursiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.04.1998., Nr. 107/108 https://www.vestnesis.lv/ta/id/31801

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas informācija

Par skaidro naudu apgrozībā

Vēl šajā numurā

22.04.1998., Nr. 107/108

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

LATVIJAS BANKAS ZIŅAS

Par konvertējamo valūtu kursiem

Latvijas Banka 22.04.98. nosaka šādus konvertējamo valūtu un zelta kursus latos:

Valūta Ls
1 ATS (Austrijas šiliņš) 0,0469
1 AUD (Austrālijas dolārs) 0,384
1 BEF (Beļģijas franks) 0,0160
1 CAD (Kanādas dolārs) 0,416
1 CHF (Šveices franks) 0,397
1 CZK (Čehu krona) 0,0177
1 DEM (Vācijas marka) 0,330
1 DKK (Dānijas krona) 0,0865
1 ECU (Eiropas norēķ. vien.) 0,653
1 EEK (Igaunijas krona) 0,0412
100 ESP (100 Spānijas pesetas) 0,388
1 FIM (Somijas marka) 0,109
1 FRF (Francijas franks) 0,0985
1 GBP (Lielbritānijas 0,995
sterliņu mārciņa)
100 HUF (100 Ungārijas forinti) 0,282
100 ITL (100 Itālijas liras) 0,0334
100 JPY (100 Japānas jenas) 0,451
1 KGS (Kirgīzijas soms) 0,0345
1 LTL (Lietuvas lits) 0,148
1 MDL (Moldovas leja) 0,126
1 NLG (Nīderlandes guldenis) 0,293
1 NOK (Norvēģijas krona) 0,0795
1 PLN (Polijas zlots) 0,175
1 RUB (Krievijas rublis) 0,0966
1 SDR (SVF norēķ. vien.) 0,7997
1 SEK (Zviedrijas krona) 0,0772
1 SKK (Slovākijas krona) 0,0170
1 USD (ASV dolārs) 0,594

1 trojas unce XAU (zelts) 183,05

Par konvertējamo valūtu pirkšanas-pārdošanas kursiem

Latvijas Banka 21.04.98. plkst. 8:30 pērk un pārdod šādas valūtas bezskaidrā naudā bankām un to nodaļām pēc šādiem kursiem latos:

Valūta pērk pārdod
1 DEM 0,3267 0,3333
10 FRF 0,9747 0,9944
1 GBP 0,9855 1,0054
100 JPY 0,4460 0,4550
1 USD 0,5876 0,5995

Latvijas Banka 21.04.98. pārdod bankām un to nodaļām un privātpersonām skaidras naudas ASV dolārus pēc kursa: 1 USD = Ls 0,604.

Latvijas Bankas prezidents E.Repše

Valūtas operāciju pārvaldes Riska kontroles daļas vadītāja D.Brunere

Latvijas Banka

Informācija Rīgā 1998. gada 15. aprīlī

Par skaidro naudu apgrozībā

Laikā no 1997. gada 1. aprīļa līdz 1998. gada 1. aprīlim apgrozībā esošās skaidrās naudas daudzums pieaudzis par 22% un šī gada 1. aprīlī bija 357.2 miljoni latu. Skaidrās naudas daudzuma pieaugums apgrozībā liecina gan par vispārējās ekonomiskās aktivitātes kāpumu, kas prasa aizvien lielāka naudas daudzuma atrašanos apritē, gan par iedzīvotāju - galveno skaidrās naudas lietotāju - dzīves līmeņa uzlabošanos, gan arī par tālāku dolarizācijas mazināšanos skaidrās naudas apgrozībā.

338.1 miljoni latu jeb 95% kopējā naudas apjomā ir papīra naudas zīmes, pārējo daudzumu veido monētas. No visu papīra naudas zīmju kopsummas Ls 5 naudas zīmes veido 15%, Ls 10 - 27%, Ls 20 - 29%, Ls 50 - 17%, Ls 100 - 12%. No monētu kopsummas Ls 2 veido 26%, Ls 1 - 31%, Ls 0.50 - 18%, Ls 0.20 - 8%, citas monētas - 2-5% katrs nomināls.

Pēc skaita visvairāk apgrozībā joprojām ir neliela nomināla banknotes: Ls 5 - 10 miljoni banknošu, Ls 10 - 9 miljoni, Ls 20 - 5 miljoni, Ls 50 - 1 miljons, Ls 100 - 388 tūkstoši. Tas pats attiecas uz monētām: viena un divu santīmu monētas pēc skaita apgrozībā ir 46 un 25 miljoni, bet 50 santīmu monētas - 7 miljoni.

Jau vairāk nekā trīs gadus naudas apgrozībā iezīmējusies tendence aizstāt mazāka nomināla naudas zīmes ar lielākām. Palielinoties kopējam naudas daudzumam apgrozībā, lielāka nomināla naudas zīmju daudzums palielinās salīdzinoši ātrāk. Līdz ar to mainās apgrozībā esošo naudas zīmju nominālu struktūra. Kā redzams no 1. tabulas, Ls 5 naudas zīmju daudzums gada laikā pat sarucis - par 11%. Pārējo banknošu apjoms pieaudzis: Ls 10 - par 7%, Ls 20 - par 28%, Ls 50 - par 79%, Ls 100 - par 77%. Šādas izmaiņas izraisa pieprasījuma maiņa.

 

Banknotes apgrozībā

1997. g. 1. aprīlis 1998. g. 1. aprīlis Summas
Summa Procentos no Summa Procentos no     relatīvās
(tūkst. Ls) kopsummas (tūkst. Ls) kopsummas   izmaiņas
Ls 5 56 127.2 20% 50 049.5 15% -11%
Ls 10 87 150.2 32% 92 822.7 27% +7%
Ls 20 76 927.0 28% 98 719.3 29% +28%
Ls 50 32 159.2 12% 57 691.0 17% +79%
Ls 100 21 935.4 8% 38 786.8 12% +77%
Kopā 274 298.9 100% 338 069.4 100 % +23%

Monētas apgrozībā

1997. g. 1. aprīlis 1998. g. 1. aprīlis Summas
Summa Procentos no Summa Procentos no     relatīvās
(tūkst. Ls) kopsummas (tūkst. Ls) kopsummas   izmaiņas
Ls 2 4 861.2 28% 5 055.5 26% +4%
Ls 1 5 379.3 31% 5 996.8 31% +11%
50 sant. 3 136.5 18% 3 312.9 18% +6%
20 sant. 1 299.6 7% 1 544.5 8% +19%
10 sant. 894.7 5% 998.9 5% +12%
5 sant. 637.6 4% 695.3 4% +9%
2 sant. 423.2 2% 505.3 3% +19%
1 sant. 382.3 2% 463.0 2% +21%
Jub. mon. 513.6 3% 516.7 3% +0.6%
Kopā monētas 17 528.0 100% 19 088.9 100% +9%

Latvijas Bankas preses sekretārs Edžus Vējiņš

 

Latvijas Banka

Informācija Rīgā 1998. gada 15. aprīlī

Ārvalstu valūtu skaidrās naudas tirdzniecība Latvijā

Braucot uz ārzemēm, dažkārt arī veicot kādu pirkumu, Latvijas iedzīvotājiem nākas saskarties ar nepieciešamību iegādāties ārvalstu valūtu. Savukārt Latvijas viesiem un Latvijas iedzīvotājiem, kas naudu nopelnījuši citās zemēs, ir vajadzība pirkt par ārvalstu valūtu latus. Cilvēki ne reti maina naudu arī drošības dēļ - lai "bēgtu" no iespējama to rīcībā esošas valūtas kursa krituma, baidoties no valūtas krīzēm.

Jau no pašiem atjaunotās Latvijas Republikas pirmsākumiem valūtas maiņu cilvēki varējuši veikt valūtas maiņas punktos un bankās bez nekādiem ierobežojumiem. Brīvs valūtas maiņas režīms un no tā izrietošā nacionālās valūtas konvertējamība bija pirmajā brīdī ne tik labi izprasta, bet ļoti pareiza Latvijas varasvīru izvēle, sākot mūsu valstī būvēt normālu tirgus ekonomiku. 1991. gada 3. aprīlī tika izsniegta valūtas maiņas licence Nr. 1 uzņēmumam "Parekss", un cilvēkiem radās iespēja legāli un pēc valūtas tirgus noteikta kursa iegādāties vai pārdot ārzemju valūtu. Kopš tā laika valūtas tirgus pamatprincipi Latvijā nav mainījušies, bet tirgus dalībnieku skaits, regulējošie noteikumi un citi šo tirgu raksturojoši faktori gan. Tāpēc mēģināsim šai materiālā atbildēt uz jautājumiem, kas varētu interesēt gan lielos, gan mazos ārvalstu valūtas skaidrās naudas tirgus dalībniekus - gan tos, kas ir nodibinājuši vai vēlas atvērt valūtas maiņas uzņēmumu, gan tos, kam nepieciešams samainīt, piemēram, 100 latus braucienam uz Igauniju. Materiālā izmantoti Latvijas Bankai 1998. gada februārī pieejamie dati.

Kas regulē licenču izsniegšanu

Licences ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai izsniedz Latvijas Banka - kopš 1998. gada 1. februāra saskaņā ar Latvijas Bankas padomes apstiprinātajiem jaunajiem "Ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas noteikumiem". Tajos ievērotas likumu "Par Latvijas Banku" un "Par uzņēmējdarbību", Ministru kabineta "Atsevišķu uzņēmējdarbību veidu licencēšanas noteikumu", kā arī LR Augstākās padomes 29.11.1990. lēmuma "Par pasākumiem Latvijas Republikas valūtas tirgus izveidošanā" prasības.

Ja uzņēmums vēlas mainīt valūtu

Lai uzņēmums varētu nodarboties ar valūtas pirkšanu un pārdošanu, tam jāatbilst šādiem pamatnosacījumiem:

1) uzņēmuma statūtos ir paredzēts šis darbības veids;

2) uzņēmums stājies nodokļu maksātāju uzskaitē un tam nav nodokļu parādu;

3) uzņēmumam ir telpa, kurā nodrošināta naudas līdzekļu saglabāšana un darījumu reģistrēšana elektroniskajās ierīcēs vai sistēmās un kura norobežota no telpām, kurās tiek veikta cita veida darbība.

Kopš šī gada 1. februāra termiņš, uz kuru uzņēmums var saņemt vai pārreģistrēt licenci, pagarināts no viena gada uz pieciem. Par licences izsniegšanu lemj Latvijas Bankas Ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas licencēšanas komisija. Dokumenti, kurus nepiecieöams iesniegt komisijai, lai lemtu par licences izsniegöanu:

- noteiktas formas pieteikums,

- uzņēmuma reģistrācijas apliecības, statūtu, telpu nomas līguma un līguma ar servisa firmu par elektroniskā kases aparāta apkalpošanu kopija,

- Valsts ieņēmumu dienesta izsniegta izziņa par stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē un pilnīgu norēķināšanos ar budžetu,

- dokuments, kas apstiprina valsts nodevas samaksu,

- uzrādāma arī kases aparāta tehniskā pase, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā.

Kas nodarbojas ar ārvalstu valūtu tirdzniecību

Ar ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu drīkst nodarboties kredītiestādes, kuras saņēmušas Latvijas Bankas licenci banku operāciju veikšanai, un juridiskās personas, kuras ir saņēmušas Latvijas Bankas licenci ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai.

Licenci banku operāciju veikšanai saņēmusi 31 banka un 1 ārvalstu bankas nodaļa, kā arī 6 krājaizdevu sabiedrības, un šī licence dod arī tām tiesības veikt tirdzniecību ar valūtu (krājaizdevu sabiedrībām - tikai savu biedru uzdevumā). Bankām ir tiesības veikt tirdzniecību ar valūtu 948 vietās. Krājaizdevu sabiedrības vēl nav sākušas valūtas pirkšanu un pārdošanu.

Licence ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai ir izsniegta 99 Latvijas Republikā reģistrētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) valūtas pirkšanai un pārdošanai 193 vietās Latvijā.

 

1. tabula. Ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas vietu grupējums pa rajoniem 1998. gada februārī

Valūtas tirdzniecības vietas
uzņēmumiem kredītiestādēm
Rīga 129 217
Jūrmala 4 14
Rīgas rajons 1 39
Aizkraukles rajons 20
Alūksnes rajons 25
Balvu rajons 20
Bauskas rajons 3 12
Cēsu rajons 1 25
Daugavpils rajons 14 55
Dobeles rajons 1 19
Gulbenes rajons 16
Jelgavas rajons 6 24
Jēkabpils rajons 3 37
Krāslavas rajons 31
Kuldīgas rajons 22
Liepājas rajons 12 58
Limbažu rajons 20
Ludzas rajons 28
Madonas rajons 1 19
Ogres rajons 1 27
Preiļu rajons 29
Rēzeknes rajons 1 33
Saldus rajons 2 24
Talsu rajons 3 26
Tukuma rajons 1 24
Valkas rajons 27
Valmieras rajons 2 32
Ventspils rajons 8 25

 

Kādas valūtas var nopirkt un pārdot

Atšifrējumu, cik kredītiestādēs un pārējās uzņēmējsabiedrībās pērk un pārdod konkrētās valūtas, var redzēt 2. tabulā. Tieši cik vietās tās tiek pirktas vai pārdotas, ziņu Latvijas Bankai nav, jo valūtu pārskati tiek iesniegti kopsummā par kredītiestādi vai uzņēmumu. Atkarībā no pieprasījuma uzņēmums vai banka var vienā valūtas maiņas vietā kādu valūtu, piemēram, litus, mainīt, bet citā ne. Ja klientam nepieciešamās valūtas maiņas vietā nav vai nav pietiekamā daudzumā, ne reti klientam tiek piedāvāts veikt maiņu pēc pasūtījuma - dienas vai vairāku dienu laikā. Ziņu par to, kādu valūtu skaidru naudu banka iepērk no attiecīgās ārvalsts tikai pēc klienta pasūtījuma, Latvijas Bankai nav, jo tas pārskatā netiek atšifrēts.

 

2. tabula. Ārvalstu valūtu skaidras naudas maiņa Latvijas kredītiestādēs un valūtas maiņas uzņēmumos 1998. gada februārī

Bankas Uzņēmumi Bankas Maina šo valūtu (%)

un uzņēmumi

kopā maina šo kopā maina šo kopā maina šo bankas uzņēmumi kopā
valūtu valūtu valūtu
ATS Austrijas 31 14 99 20 132 34 45.2 20.2 25.8
šiliņš
AUD Austrālijas 31 6 99 38 132 44 19.4 38.4 33.3
dolārs
BEF Beļģijas 31 11 99 22 132 33 35.5 22.2 25.0
franks
BYB Baltkrievijas 31 2 99 7 132 9 6.5 7.1 6.8
rubelis
CAD Kanādas 31 10 99 40 132 50 32.3 40.4 37.9
dolārs
CHF Šveices 31 9 99 25 132 34 29.0 25.3 25.8
franks
CZK Čehijas 31 3 99 7 132 10 9.7 7.1 7.6
krona
DEM Vācijas 31 27 99 93 132 120 87.1 93.9 90.9
marka
DKK Dānijas 31 11 99 38 132 49 35.5 38.4 37.1
krona
EEK Igaunijas 31 13 99 57 132 70 41.9 57.6 53.0
krona
ESP Spānijas 31 6 99 10 132 16 19.4 10.1 12.1
peseta
FIM Somijas 31 16 99 53 132 69 51.6 53.5 52.3
marka
FRF Francijas 31 13 99 30 132 43 41.9 30.3 32.6
franks
GBP Anglijas 31 16 99 61 132 77 51.6 61.6 58.3
mārciņa
HUF Ungārijas 31 0 99 1 132 1 0.0 1.0 0.8
forints
ILS Izraēlas 31 1 99 1 132 2 3.2 1.0 1.5
šekelis
ITL Itālijas 31 7 99 17 132 24 22.6 17.2 18.2
lira
JPY Japānas 31 6 99 5 132 11 19.4 5.1 8.3
jena
LTL Lietuvas 31 11 99 67 132 78 35.5 67.7 59.1
lits
NLG Nīderlandes 31 11 99 31 132 42 35.5 31.3 31.8
guldenis
NOK Norvēģijas 31 11 99 27 132 38 35.5 27.3 28.8
krona
PLN Polijas 31 2 99 16 132 18 6.5 16.2 13.6
zlots
RUB Krievijas 31 6 99 69 132 75 19.4 69.7 56.8
rublis
SEK Zviedrijas 31 19 99 57 132 76 61.3 57.6 57.6
krona
SGD Singapūras 31 0 99 1 132 2 0.0 1.0 1.5
dolārs
SKK Slovākijas 31 1 99 1 132 2 3.2 1.0 1.5
krona
UAH Ukrainas 31 1 99 2 132 3 3.2 2.0 2.3
grivna
USD ASV 31 29 99 99 132 128 93.5 100.0 97.0
dolārs

To, kuras valūtas uzņēmums maina, nosaka tikai un vienīgi uzņēmuma stratēģija un tirgus pieprasījums. Tikai daži uzņēmumi un bankas pērk un pārdod gandrīz visas minētās valūtas. "Retās" valūtas kā Ungārijas forintus, Izraēlas šekeļus, Singapūras dolārus, piemēram, februārī pirka un pārdeva tikai a/s "Parekss-banka" un a/s "Parekss". Gadījumos, kad nepieciešamo valūtu cilvēkam neizdodas iegādāties, acīmredzot maiņa jāveic ar starpniekvalūtas palīdzību. Teiksim, Jums rīt jādodas uz Bulgāriju, bet valūtas maiņas vietās šīs valsts valūtas nav. Tad atliek iegādāties kādu pasaulē plaši izplatītu valūtu kā ASV dolārus, Vācijas markas, kuras Bulgārijā, visticamāk, varēs brīvi apmainīt pret levām. Protams, pirmo reizi dodoties uz kādu zemi, nekad nav par ļaunu tās vēstniecībā, lielākos tūrisma birojos, ar ceļot mīloöu draugu vai Internet tīkla starpniecību noskaidrot valūtas maiņas nosacījumus šai valstī. Lai gan vairumā valstu valūtas maiņa ir atļauta un brīva, ir vērts zināt arī tādas detaļas kā, piemēram, vai bankas bez ierobežojumiem maina arī iepriekšējo laidienu ASV dolārus u.tml.

 

Valūtas esamība valūtas maiņas punktos un valūtas konvertējamība

Iespēju nopirkt vai pārdot kādas valsts valūtu galvenokārt ietekmē pieprasījums pēc tās. Latvijā bankās un maiņas punktos jūs neatradīsiet to valstu valūtas, ar kurām Latvijai nav tirdzniecības vai tūrisma attiecību. Un otrādi - latu Jūs nevarēsit ne nopirkt, ne pārdot valstīs, kurās par Latviju nav intereses, bet atradīsit Baltijas un Skandināvijas valstīs, kuru iedzīvotājiem ir saskare ar mums. Tātad, ja Latvijas iedzīvotāji sāks bieži braukt uz kādu līdz šim "neapgūtu" valsti, tad viņiem vajadzēs attiecīgās valsts valūtu, līdz ar to radīsies pieprasījums pēc tās. Maiņas punkti, reaģējot uz to, sāks tirgot šo valūtu. Tā, piemēram, bez tradicionāli tirgotā ASV dolāra un Vācijas markas Latvijā ir visai plaši nopērkamas ziemeļvalstu, Baltijas valstu, Centrālās Eiropas valstu valūtas. Bieži dzirdam: kā tad tā, lats esot konvertējams, bet Vācijas vai Amerikas bankās par to nekā nezina? Valūtas esamībai maiņas punktos nav lielas saiknes ar valūtas konvertējamību. Maiņas punktos var nopirkt arī nekonvertējamas valūtas - ja pēc tām ir pieprasījums, un otrādi - var trūkt daudzas konvertējamas valūtas, ja pēc tām pieprasījuma nav. Piemēram, Latvijā vairākās maiņas vietās var samainīt nekonvertējamo Baltkrievijas rubeli, bet nevar - konvertējamo Īrijas mārciņu vai Jaunzēlandes dolāru.

Formāli valūta ir konvertējama tad, ja attiecīgā valsts ir parakstījusi Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās 8. paragrāfu. Tas nosaka, ka valsts neuzliek ierobežojumus valūtas pirkšanai vai pārdošanai valstī un ārpus tās, kā arī neuzliek ierobežojumus valūtas plūsmai no valsts un uz to. Praktiski valūta ir konvertējama tad, kad to var likumīgi un brīvi mainīt pret citām valūtām (nepastāv melnais tirgus). Lats ir konvertējams gan no formālā, gan praktiskā viedokļa. Daudziem vēl atmiņā tipisks nekonvertējamas valūtas piemērs PSRS rublis, kuru varēja apmainīt pret ārvalstu valūtu tikai sevišķos gadījumos un ierobežotā apjomā (piemēram, mainīja 30 rubļus, braucot ceļojumā uz kapitālistisku valsti vai Dienvidslāviju) un kuram pastāvēja melnā tirgus kurss, kas desmitiem reižu atšķīrās no oficiālā. Turklāt nedeklarētas ārvalstu valūtas piederība vien nozīmēja kriminālatbildību.

 

Kā veidojas ārvalstu valūtu skaidrās naudas kurss?

Ārvalstu valūtu kursu pret latu galvenokārt nosaka attiecīgās valūtas stiprums pasaules valūtas tirgos. Kā zināms, lats ir piesaistīts SDR - valūtu grozam, kurā ietilpst ASV dolārs, Vācijas marka, Lielbritānijas sterliņu mārciņa, Japānas jena un Francijas franks. Ja dolārs kļūst stiprāks pret pārējām groza valūtām, tad tā kurss aug arī pret SDR grozu un līdz ar to arī pret latu. Tātad lata stiprumu vai vājumu ietekmē valūtu svārstības SDR grozā. Papildu faktors ir pieprasījums un piedāvājums pēc lata vietējā tirgū: bezskaidrai naudai - starpbanku tirgū, skaidrai naudai - maiņas vietās. SDR valūtu groza svārstības pret LVL ir svarīgākas, jo pieprasījuma un piedāvājuma svārstības ierobežo Latvijas Bankas augšējās un apakšējās intervences robežas jeb kurss, par kuru latu iepērk un pārdod Latvijas Banka. Tas ir 1% uz augšu un uz leju no tā sauktā Latvijas Bankas grāmatvedības kursa. Ja starpbanku kurss iziet no šīm robežām, tad rodas arbitrāžas iespēja - nopirkt lētāk un vienlaicīgi dārgāk pārdot. Līdz ar to kurss praktiski vienmēr atrodas Latvijas Bankas intervences robežās. Skaidrās naudas kurss ir aptuveni līdzīgs starpbanku kursam un arī atrodas Latvijas Bankas intervences robežās. Protams, krīžu gadījumos pieprasījums pēc ārvalstu valūtas, pamatā ASV dolāra, var strauji pieaugt, un tad dolāra pārdošanas kurss var pārsniegt Latvijas Bankas pārdošanas kursu. Tomēr šāda situācija ilgi nevar pastāvēt, jo šādā gadījumā, kā jau teikts, iespējama arbitrāža.

Vēl pieminēšanas vērts ir fakts, ka valūtu pirkšanas un pārdošanas kursu starpība maiņas vietās Latvijā ir salīdzinoši neliela. Piemēram, dolāra pirkšanas un pārdošanas cena parasti svārstās no santīma trešdaļas līdz pussantīmam. Retāk tirgotām valūtām šī starpība jeb marža gan var būt lielāka, tomēr lielā konkurence maiņas uzņēmumu un banku starpā ārvalstu valūtas cenas ietekmē klientam ļoti labvēlīgi. Turklāt Latvijā par valūtu maiņu neiekasē komisijas maksu, kas daudzās Eiropas valstīs ir izplatīta prakse (parasti šī maksa ir noteikta, no darījuma apjoma neatkarīga summa).

 

Kā ar "veco" naudu?

Ne reti kādas valsts valūtu vai konkrētu nominālu naudas zīmes var būt grūti samainīt tāpēc, ka tā nav pēdējā laidiena, tā ir nolietota vai bojāta. Parasti bankas un uzņēmumi šādos gadījumos "veco" vai bojāto naudu nemaina vispār vai - kas Latvijā notiek biežāk - maina, iekasējot tā saucamo komisijas naudu, resp., maina pēc neizdevīgāka kursa. Ar šādu problēmu pēdējā laikā saskārušies visai daudz cilvēku daudzās valstīs, kas saistīts ar jauna parauga ASV 100 un 50 dolāru banknošu nākšanu apgrozībā. Latvijas un citu valstu iedzīvotāji neuzticas vecā parauga dolāru banknotēm to vājās pretviltošanas aizsardzības dēļ. Ja bankas nevar šādu naudu pārdot, tad, protams, tas ietekmē arī tās uzpirkšanu. Komisijas maksu, ko bankas prasa par vecā parauga vai nolietoto un bojāto naudas zīmju nomaiņu, tās izskaidro ar to, ka jāsedz izdevumi, kas galvenokārt saistīti ar aktīvu "iesaldēšanu". Proti, lai savāktu pietiekamu veco banknošu skaitu, ko sūtīt uz ārzemju korespondentbanku apmaiņai pret jaunā parauga dolāru banknotēm, ir nepieciešams zināms laiks - banka nevar sūtīt pāris desmit banknošu. Šajā laikā uzkrājamā nauda vienkārši guļ seifā, t.i., tā ir "iesaldēta". Papildus sedzami arī naudas zīmju transportēšanas, apsardzes u.tml. izdevumi, kas nepieciešami, lai ārvalsts banka saņemtu vecās, bet Latvijas komercbanka - jaunās naudas zīmes. Komisijas maksa šādos gadījumos var sasniegt 10%. Taču ir bankas, kas iekasē mazāku komisijas maksu - vidēji 5-6%, un bankas, kas saviem pastāvīgajiem klientiem šo pakalpojumu veic bez maksas. Tas, vai banka ņem vai neņem maksu par šo vai kādu citu pakalpojumu, kā arī maksas apmērs ir katras bankas mārketinga stratēģijas jautājums. Savukārt klienta ziņā ir izvēlēties sev piemērotāko banku. Uzskatām, ka komisijas maksas piemērošana tomēr ir pieņemamāks risinājums nekā pilnīga atteikšanās apkalpot klientus ar vecā parauga dolāru banknotēm, ko var piedzīvot ne vienā vien Eiropas bankā.

 

Lai Jūs justos drošs par iemainīto naudu

Ir vairāki nosacījumi, kas obligāti jāievēro valūtas maiņas uzņēmumiem, pērkot vai pārdodot ārvalstu valūtu:

- jāizsniedz klientam šo darījumu apliecinošs dokuments - čeks;

- pēc klienta lūguma čekā jāieraksta klienta uzvārds un pārdotās valūtas banknošu numuri;

- klientam redzamā vietā jānovieto norāde par valūtas maiņas vietas piederību konkrētam uzņēmumam, vietas adrese, tālruņa numurs, tobrīd noteiktais valūtu pirkšanas un pārdošanas kurss, skaidri salasāmi valūtu kodi un nosaukumi, kā arī norāde, ka klientam par veikto darījumu jāsaņem čeks.

Par gadījumiem, kad pārkāptas tiesību aktos noteiktās prasības, cilvēki (klienti) var ziņot Valsts ieņēmumu dienestam un policijai. Arī ar naudas viltojumiem jāvēršas policijā. Ja Latvijas Banka saņem oficiālu ziņojumu no tiesībsargājošas iestādes, ka uzņēmējsabiedrība ir izsniegusi klientam viltotas naudas zīmes, tai ir tiesības uz noteiktu laiku aizliegt uzņēmējsabiedrībai veikt valūtu pirkšanu un pārdošanu vai atsaukt licenci.

Latvijas Bankas preses sekretārs Edžus Vējiņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!