• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Turpinās Latvijas diplomātu maiņa ārvalstīs (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.03.1998., Nr. 57 https://www.vestnesis.lv/ta/id/31591

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par publiskajiem izklaides un svētku pasākumiem (likumprojekts) Izglītības likums (likumprojekts)

Vēl šajā numurā

04.03.1998., Nr. 57

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Diplomātija

Turpinās Latvijas diplomātu maiņa ārvalstīs

Vakar, 3.martā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis pasniedza akreditācijas vēstuli ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Somijas Republikā Albertam Sarkanim

S1.JPG (23450 BYTES) Savukārt Alberts Sarkanis savā atbildes runā Valsts prezidentam teica:

— Augsti godātais prezidenta kungs,

pateicos jums par uzticību, ieceļot mani par Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Somijas Republikā. Šo brīdi, saņemot akreditācijas rakstu, uztveru ne tik daudz godam, cik darbam un atbildībai arī turpmākā laikā, pārstāvot Latvijas valsts un tautas intereses Somijā.

Laikmetu ritumā Somijai allaž ir bijusi svarīga loma Latvijas tautas un valsts dzīvē. Tas attiecas gan uz vēsturisko gaitu — mūsu valstu neatkarības ceļš ir bijis gan līdzīgs, gan svešu varu attālināts, bet Latvijas tautas simpātijas nosvērtajam un apņēmīgajam somu raksturam nav mainījušās, — gan uz mūsdienām — Somijas atbalstu Baltijas valstīm un to tautām, saprotot mūsu dinamisko ģeopolitisko stāvokli. Un mums nav mazsvarīgs šis klusais uzmundrinājums būt noteicējiem pašiem par savu valsti un savu likteni.

Mēs esam Eiropas valsts tāpat kā Somija, bet Somija jau ir arī Eiropas Savienības valsts. Nenoliedzami, mūsu iesaistei Eiropas Savienībā neatsverams pieredzes avots smeļams tieši Somijā, meklējot atbildes uz jautājumiem, kā saskaņot tautas un valsts noskaņojumu, vēlmes, apņemšanos un iespējas ar tām vēlmēm un iespējām, kas ir nepieciešamas Eiropas valstu sadzīvošanai kā līdzīgam ar līdzīgu. Tā gan, mēs būsim lieli tik, cik liela mūsu griba, prāts un saskaņa. Katrā no mums. Tāpat kā Somijā. Šie akcenti būs jo svarīgi laikā, kad Somija 1999. gadā būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts.

Latvijā Ziemeļvalstis un konkrēti Somija ir ar skaidru identitāti vai katrā mūsu pilsonī. Daudziem jo daudziem ir patiesa sadarbības pieredze — gan politikā, gan ekonomikā, gan kultūrā. Somijas tautsaimniecība, zinātnes, izglītības, kultūras, sporta, kā arī nevalstisko institūciju partnerattiecības ar Latviju ir bijušas lietišķas un balstītas uzticamībā, daudzi kopējie projekti snieguši abpusēju gandarījumu. Vēl, tiesa, jāpiestrādā, lai uzticamība būtu patiesi abpusēja un izdevīga. Vēstniecība arī turpmāk palīdzēs vairot gan somu, gan latviešu uzņēmēju interesi par sava kapitāla ieguldījumiem attiecīgi Latvijā un Somijā.

Labas attiecības ar kaimiņvalstīm ir liela vērtība pati par sevi, un Somija ir mūsu reģionālā Baltijas jūras kaimiņvalsts. Šo attiecību apliecinājums ir arī jūsu valsts vizīte Somijā pagājušajā gadā.

Prezidenta kungs,

es apzinos, ka jūsu uzticēšanās pārstāvēt man Latvijas valsti Kalevalas zemē uzliek lielu atbildību. Un to es skatu kontekstā ar iepriekšējiem Latvijas diplomātiskajiem priekšstāvjiem. Latvijas un Somijas labās attiecībās lielu personisku ieguldījumu ir devusi vēstniece Anna Žīgure, kas pazīstama no Helsinkiem līdz Lapzemei. Arī tā ir Latvija pasaulē.

Atļaujiet jums apliecināt, ka es centīšos darīt tā, lai iesāktie labie darbi un ieceres starp Latviju un Somiju turpinātos, lai mēs paši tagad un nākotnē būtu saprasti un atbalstīti mūsu apliecinājumos par Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku Eiropas valsti.

"Latvijas Vēstnesim"

— Pieņemiet, vēstnieka kungs, arī mūsu apsveikumu! Ko — jūsu formulējumā — Latvijai šodienas situācijā nozīmē Somija?

— Somijai ir sava identitāte un sava vēsture. Tāpat kā mums. Abas mūsu valstis dzīvo kaimiņos lielvalstīm. Un, kaut arī tagad mūsu valstu statuss ir atšķirīgs, jo Somija jau ir Eiropas Savienības valsts, mēs ļoti daudz varam mācīties no Somijas pieredzes. Otrs aktuāls moments ir reģionālā sadarbība. Somija savu potenču ziņā nav pasaules lielvalsts. Bet abpusēji izdevīgā reģionālā sadarbība ir ļoti nozīmīga. Ekonomikā un dažādos vides aizsardzības projektos, arī kultūras jomā.

No ekonomikas viedokļa gan ir viena liela problēma. Tas ir Latvijai ļoti negatīvais tirdzniecības saldo ar Somiju. To mūsu valstij jācenšas līdzsvarot.

— Ko Latvija, jūsuprāt, varētu vairāk eksportēt uz Somiju?

— Pirmkārt jau, lai varētu eksportēt, mums ir vairāk jāattīsta savas valsts ražošana un infrastruktūra. Bet runa jau nav tikai par preču apmaiņu. Jo Somijas tirgus, tāpat kā Latvijas tirgus, pasaules mērogā nav liels. Šo saldo varētu līdzsvarot arī uz tūrisma bāzes.

Mums ir jāpiedāvā tas, ko reāli spējam. Tas pirmkārt ir tranzīts. Tā jau ir sena tēma, ar ko es strādāju, vēl būdams vēstnieks Lietuvā. Tas ir viens no projekta " Via Baltica" aspektiem": lai ceļinieki, šķērsojot Latviju, apstātos pie mums.

— Vai Somijā jums noderēs Lietuvā gūtā vēstnieka darba pieredze?

— Man tagad jāsaka dzejnieka vārdiem: es esmu bagāts ar visu, kas ar mani noticis. Neapšaubāmi, Lietuvā gutā sākotnējā vēstnieka darba pieredze man ir ļoti nozīmīga. Arī darbs Rīgā, ministrijā — man bija ļoti plašs darba lauks. Un iznāca arī saskarties ar to, kas man būs vajadzīgs priekšdienās — ļoti dziļi izjust dzīves vajadzības.

— Latvijai tagad ir ļoti aktīva virzība uz Eiropas Savienību. Kādā mērā to, jūsuprāt, varētu sekmēt Somija? Ir visai plaši izplatīts viedoklis, un ne bez pamata, ka Somija pirmām kārtām atbalsta savas kaimiņvalsts Igaunijas straujāku virzību uz ES.

— Jā, Somijas saites ar Igauniju ir vispārzināmas. Es gan nedomāju, ka Somija par šo atbalstu būtu pelnījusi pārmetumu. Pagaidām integrēšanās Eiropas Savienībā ir procesā, un mēs nevaram paredzēt visas akcentu pārbīdes, kādas būs pēc gada. Šeit ir svarīgas arī ekonomiskās iespējas valstisko lietu kārtošanā katrā valstī. Mums Latvijā vispirms jāsasparojas pašiem.

— Kad jūs dodaties uz Helsinkiem?

— Marta vidū.

— Un kādi būs jūsu pirmie darbi Somijas galvaspilsētā?

— Vispirms būs iepazīšanās. Sākot ar vēstniecības darbiniekiem. Un, protams, ar Somijas oficiālajām amatpersonām. Jo pagaidām es vēl neesmu iepazinies ar viņu viedokļiem. Bet mana darba prioritāte būs Latvijas un Somijas sadarbības sekmēšana.

— Labu veiksmi!

Alberts Sarkanis dzimis 1959. gada 6. aprīlī Preiļu rajona Dubnas pagastā. 1984. gadā beidzis Latvijas Universitātes Filologijas fakultāti un desmit gadus vēlāk arī Viļņas Universitātes Filoloģijas fakultātē ieguvis humanitāro zinātņu doktora grādu baltu valodās. No 1980. līdz 1990. gadam A.Sarkanis strādājis Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā par aspirantu un jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku. 1990. gadā stājies diplomātiskā darbā un līdz 1993. gadam bijis Latvijas Republikas pagaidu pilnvarotais lietvedis Lietuvas Republikā. No 1993. līdz 1996. gadam — ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Lietuvā. 1996. gadā atgriezies Rīgā un strādājis par Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku juridiskajās un administratīvajās lietās. Precējies, ģimenē ir trīs bērni.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!