Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības Nacionālā programma. 1997-2001. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.02.1998., Nr. 38/39 https://www.vestnesis.lv/ta/id/31518

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Metodika zemes gabalu noteikšanai pie privatizējamām daudzdzīvokļu mājām

Vēl šajā numurā

13.02.1998., Nr. 38/39

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības Nacionālā programma. 1997-2001

Nacionālo programmu izstrādājušas koordinācijas padomes un darba grupas Ekonomikas ministrijas vadībā

Turpinājums. Sākums "Privātīpašuma" 1997.gada 11., 12., 13.,

15., 17., 19., 21., 22., 1998.gada 1., 2. un 3.numur

5. pielikums

Rūpniecisko uzņēmumu, strādājošo skaits un izlaide

Gads Uzņēmumi Uzņēmumu Izlaide Nodarbināto skaits
skaits (milj. Ls) (tūkst.)
1993 mikro (0—9 strādājošie) 380 17 1.6
mazie (10—49 strādājošie) 700 107 18
vidējie (50—249 strādājošie) 450 287 50
lielie (250 un vairāk strādājošie) 127 648 94
Kopā 1667 1059 173.6
1994 mikro (0—9 strādājošie) 338 10 1.4
mazie (10—49 strādājošie) 703 75 18
vidējie (50—249 strādājošie) 492 296 53
lielie (250 un vairāk strādājošie) 132 655 103
Kopā 1665 1036 175.4
1995 mikro (0—9 strādājošie) 1560 21 5.6
mazie (10—49 strādājošie) 846 108 36
vidējie (49—249 strādājošie) 860 201 42
lielie (250 un vairāk strādājošie) 214 759 129
Kopā 3480 1089 212.4

6. pielikums

1991.—1994.gadā izveidoto uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību izlases apsekojuma rezultāti

1991.—1994.gadā izveidoto uzņēmumu izlases apsekojums tika veikts 1995.gadā beigās Eiropas Statistikas Biroja (Eirostats) metodoloģiskā vadībā 11 centrālās un austrumeiropas valstīs. Tajā izlases veidā tika apsekoti uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, izņemot zemnieku saimniecības un tos uzņēmumus, kas darbojās lauksaimniecības sfērā. Apsekojums paredz vismaz trīs gadus sekot uzņēmumu attīstībai, apsekojot gan jaunizveidotos uzņēmumus, gan atkārtoti apsekojot jau apsekotos uzņēmumus.

Statistiskais darbs (1991.—1994.gadā izveidoto uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību izlases apsekojuma rezultāti( satur informāciju, kas raksturo uzņēmumu ekonomiskās aktivitātes situāciju gan Latvijā, gan pārējās 10 centrālās un austrumeiropas valstīs 1995.gada beigās. Tā kā apsekojuma pirmās kārtas rezultātu apstrādes laikā ekspertu rīcībā bija dati par uzņēmumu skaitu, kas reģistrēti pēc 1995.gada 1.janvāra, Eirostats izdarīja situācijas novētējumu attiecībā uz visu uzņēmumu skaitu, kas reģistrēti līdz 1995.gada 1.septembrim. Novērtējuma rezultāti par apsekojumā iesaistītajām valstīm publicēti Eirostata izdevumā (Enterprises in central and eastern Europe(. Izdevuma dati izmantoti šajā statistiskajā darbā un dod iespēju salīdzināt stāvokli Latvijā un citās valstīs.

Šajā darbā doti dati, kas raksturo visu uzņēmumu kopumu, ekonomiski aktīvos un nedarbojošos uzņēmumus, kā arī uzņēmumu īpašnieku (vadītāju) personības. Sadalījumam pa ekonomiskās darbības veidiem izmantota Eiropas Savienības Ekonomiskās darbības statistiskā klasifikācija (NACE 1.red.).

Šo statistisko darbu sagatavoja Latvijas republikas Valsts satistikas komitejas Reģistru daļa.

Ievads

1995.gada novembrī—decembrī Eiropas Statistikas Biroja (Eirostats) metodoloģiskā vadībā ar Eiropas Savienības finansējumu centrālās un austrumeiropas valstīs (tajā skaitā Latvijā) tika veikts jaunizveidoto uzņēmumu izlases apsekojums ar mērķi noskaidrot šo uzņēmumu attīstības iespējas pārejas ekonomikas apstākļos. Apsekojumā tika iekļautas uzņēmējsabiedrības un individuālie uzņēmumi, kas reģistrēti Uzņēmumu reģistrā līdz 1994.gada 31.decembrim, izņemot zemnieku saimniecības un tos uzņēmumus, kuri darbojās lauksaimniecības sfērā. Apsekojums tiks turpināts vismaz trīs gadus un tajā tiks iekļauti uzņēmumi, kuri dibināti pēc 1994.gada 31.decembra, bet atkārtoti tiks apsekoti iepriekšējās kārtās apsekotie uzņēmumi, lai gūtu iespēju izsekot to tālākai attīstībai.

Apsekojuma otrā kārta tika veikta 1996.gada oktobrī—novembrī. Tajā tika iekļauti uzņēmumi, kas reģistrēti laikā starp 1995.gada 1.janvāri un 1.septembri. Šajā apsekojumā iegūtie dati pašreiz tiek apstrādāti. Tā kā 1996.gada septembrī ekspertu rīcībā bija dati par uzņēmumu skaitu, kas reģistrēti laikā starp 1995.gada 1.janvāri un 1.septembri, Eirostats izdarīja situācijas novērtējumu attiecībā uz visu uzņēmumu skaitu, kas reģistrēti līdz 1995.gadā 1.septembrim un atbilst apsekojuma nosacījumiem, ņemot vērā 1995.gada beigās izdarītās apsekojuma pirmās kārtas rezultātus.

1994.gada beigās apsekojumā iesaistītajās 11 valstīs pavisam bija 5,3 miljoni apsekojuma noteikumiem atbilstošu uzņēmumu.

1. tabula

Reģistrēto uzņēmumu skaits apsekojuma dalībvalstīs

1994.gada decembrī*)

tūkst.uzņēmumu

Valsts Uzņēmumu skaits Valsts Uzņēmumu skaits
Albānija 46,9 Polija 2052,7
Bulgārija 416,6 Rumānija 544,8
Čehija 970,1 Slovākija 255,2
Igaunija 46,0 Slovēnija 71,5
Latvija 50,2 Ungārija 726,5
Lietuva 106,7 Kopā 5287,2

*) pēc Eirostata datiem

Uzņēmumu apsekošana tika izdarīta ar stratificētās gadījuma izlases apsekojuma metodi. Apsekošanai visās valstīs kopā tika pakļauti 92148 uzņēmumi. Reprezentablas izlases veidošanai tika ņemtas vērā vairākas stratifikācijas pazīmes — uzņēmējdarbības forma, reģistrācijas gads, pamatdarbības veids, uzņēmuma atrašanās vieta (galvaspilsēta vai pārējā valsts teritorija).

Latvijā 1994.gada beigās bija 50237 apsekojuma noteikumiem atbilstošu uzņēmumu. No tiem apsekošanai matemātiskas atlases ceļā tika atlasīti 5487 uzņēmumi.

Apsekojums tika veikts izsūtot aptaujas anketas pa pastu vai aptaujājot uzņēmējus personiski. Ja šādā veidā to izdarīt neizdevās, tad tika izmantotas ziņas no Valsts ieņēmumu dienesta, Sociālās apdrošināšanas fonda un aptaujājot ģimenes locekļus vai kaimiņus. Šādu ziņu ievākšanas metodi nācās izmantot tāpēc, ka daļa uzņēmumu nebija atrodami to juridiskajās adresēs, bet to īpašnieki vai vadītāji nedzīvo adresēs, kas norādītas uzņēmumu reģistrācijas dokumentos.

Rezultātā konstatējām 189 uzņēmumus, kuri līdz apsekojuma laikam bija izslēgti no LR Uzņēmumu reģistra, bet apsekot izdevās 4319 uzņēmumus. Par 599 uzņēmumiem ziņas tika ievāktas netieša apsekojuma ceļā, bet par 380 — neizdevās iegūt nekādas ziņas.

Apsekojuma rezultāti tika iegūti attiecinot apsekoto uzņēmumu atbildes uz visu uzņēmumu kopumu.

Lai šajā apskatā minētie dati būtu pilnībā savstarpēji salīdzināmi, pārsvarā lietoti tiešā apsekojumā iegūtie dati par uzņēmumiem, no kuriem saņemtas pilnas atbildes uz visiem jautājumiem, attiecinot tos uz uzņēmumu kopumu, kuru tie pārstāv. Kopējais šādu uzņēmumu skaits bija 46,2 tūkstoši.

Šajā apskatā tiek lietoti arī dati, ko Eirostats ieguva novērtējuma rezultātā un attiecas uz uzņēmumu skaitu 1995.gada 1.septembrī — 60,2 tūkstoši. Uz to norāda atsauce (pēc Eirostata datiem(.

Visi šajā apskatā minētie dati, kuros nav minēta atsauce ųpēc Eirostata datiemų, attiecas uz stāvokli apsekojuma beigās — 1995.gada decembri.

1.nodaļa. Uzņēmumu vispārējs raksturojums

Līdz 1994.gada 31. decembrim Latvijā bija reģistrēti 50,2 tūkstoši apsekojuma nosacījumiem atbilstoši uzņēmumi. Kā minēts ievadā, šajā apskatā no reģistrēto uzņēmumu skaita izslēgti 3,9 tūkstoši uzņēmumu, ko pārstāvēja 380 uzņēmumi, par kuriem neizdevās iegūt nekādas ziņas. Tādā veidā tika iegūta reģistrēto uzņēmumu kopa — 46,2 tūkst. uzņēmumu, no kuriem apsekojuma rezultātā tika konstatēti

21,9 tūkstoši ekonomiski aktīvi uzņēmumi vai 47,4%,

24,3 tūkstoši nedarbojoši uzņēmumi vai 52,6%.

Līdz 1995.gada 1.septembrim kopējais apsekojuma nosacījumiem atbilstošais uzņēmumu skaits pieauga līdz 60,2 tūkstošiem, no kuriem Eirostats novērtējuma rezultātā konstatēja 42,8% ekonomiski aktīvu uzņēmumu (25,7 tūkstoši) un 57,2% nedarbojošu uzņēmumu (34,5 tūkstoši).

Pēc Eirostata novērtējuma centrālās un austrumeiropas valstīs 1995.gada 1.septembrī bija 3,4 miljoni ekonomiski aktīvu uzņēmumu.

Atšķirībā no Centrālās Eiropas valstīm Latvijā bija maz individuālo uzņēmumu, kas galvenokārt saistīts ar to, ka mūsu valsts reģistrā nav reģistrēta sīko amatnieku darbība. Šī iemesla dēļ par individuālajiem uzņēmumiem tika iegūti no pārējām valstīm stipri atšķirīgi dati, kas raksturo individuālos uzņēmumus — nodarbināto skaits, darbības vieta utt. (sk. nodaļu "Ekonomiski aktīvo uzņēmumu raksturojums".

2. tabula

Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits*)

Valsts Ekonomiski aktīvie Uzņēmumu Skaitot uz 1000 cilvēkiem
uzņēmumi, % no uzņēmumu skaits visu iedzīvotāju
kopskaita (tūkst.) iedzīvotāju darbspējas
vecumā
Albānija 71 41,4 13,1 39,6
Bulgārija 63 302,6 35,9 76,3
Čehija 64 706,5 68,4 112,7
Igaunija 60 30,4 20,3 43,5
Latvija 43 25,7 10,1 19,7
Lietuva 48 57,1 15,4 29,5
Polija 49 1057,1 27,4 62,2
Rumānija 61 362,7 16,0 29,9
Slovākija 64 186,7 34,8 73,4
Slovēnija 92 72,4 36,8 76,5
Ungārija 64 519,5 50,7 128,4
Vidēji 11 valstīs 58 3362,1 31,0 64,9
Vidēji Eiropas Savienībā 42,8 95,0

No 46,2 tūkstošiem šajā apskatā ietvertajiem uzņēmumiem daudzi ir jau likvidēti, citi - savu darbību nav uzsākuši vai arī to pārtraukuši, bet nav likvidēti. Daļa no šiem uzņēmumiem vēl cer savu darbību atjaunot izdevīgākā ekonomiskā situācijā. Izvērtējot šajā apskatā iekļauto uzņēmumu kopuma (46,2 tūkst.uzņēmumu) situāciju, tika iegūts ekonomiski aktīvo un nedarbojošos uzņēmumu sadalījums pēc to stāvokļa 1995.gada beigās, ko ilustrē 1.diagramma.

1.diagramma

Latvijas uzņēmumu situācija 1995.gada beigās
(procentos no visiem reģistrētajiem uzņēmumiem)
X1.JPG (9025 BYTES)

 

Apsekojumā iesaistītajās valstīs visai dažāda bija attiecība starp ekonomiski aktīvajiem individuālajiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām. Tomēr izplatītākā forma visās valstīs, izņemot Latviju un Igauniju, bija individuālie uzņēmumi.

3. tabula

Uzņēmējsabiedrību un individualo uzņēmumu īpatsvars starp visiem ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem*)

procentos

Valsts Individuālie Uzņēmēj-
uzņēmumi sabiedrības
Albānija 82,3 17,7
Bulgārija 84,2 15,8
Čehija 88,9 11,1
Igaunija 22,6 77,4
Latvija 24,4 75,6
Lietuva 70,4 29,6
Polija 82,2 17,8
Rumānija 31,5 68,5
Slovēnija 61,8 28,2
Slovākija 87,3 12,7
Ungārija 66,4 33,6
Vidēji 11 valstīs 74,6 25,4

*) pēc Eirostata datiem

Latvijā no 46,2 tūkstošiem uzņēmumu, par kuriem ziņas iegūtas apsekojuma rezultātā, tika konstatēti 21,9 tūkstoši ekonomiski aktīvu uzņēmumu vai 47,4%. Izplatītākā uzņēmējdarbības forma starp šiem uzņēmumiem, tāpat kā starp visiem reģistrētajiem uzņēmumiem, bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Taču visaugstākais ekonomiski aktīvo uzņēmumu īpatsvars, salīdzinot ar visu attiecīgajā uzņēmējdarbības formā reģistrēto uzņēmumu skaitu, tika konstatēts akciju sabiedrībās.

4. tabula

Latvijas ekonomiski aktīvo uzņēmumu sadalījums pa uzņēmējdarbības formām

Uzņēmējdarbības Uzņēmumu Aktīvo uzņēmumu īpatsvars, procentos .
forma skaits attiecīgajā uzņēmēj- starp visiem aktīvajiem
darbības formā uzņēmumiem
Individuālie uzņēmumi 5292 43,6 24,2
Akciju sabiedrības 578 82,7 2,6
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību 15014 47,2 68,7
Citas uzņēmējdarbības formas 991 66,2 4,5
K o p ā 21875

Visai atšķirīgi dati apsekojumā iesaistītajās valstīs tika iegūti par uzņēmumu darbības vietu - valsts galvaspilsētā, pārējās pilsētās vai lauku apvidū. Šos datus raksturo 2.diagramma.

2.diagramma

Ekonomiski aktīvo uzņēmumu sadalījums pēc to darbības vietas*)
(procentos no visiem aktīvajiem uzņēmumiem)
X2.JPG (16076 BYTES)

 

*) pēc Eirostata datiem

Vienīgi Latvijā un Igaunijā gandrīz puse ekonomiski aktīvo uzņēmumu koncentrēti galvaspilsētā un tas ir ievērojami vairāk nekā vidēji apsekojumā iesaistītajās valstīs. Taču Latvijā aktīvo uzņēmumu īpatsvars Rīgā un pārējā valsts teritorijā aptuveni atbilst visu attiecīgajā reģionā reģistrēto uzņēmumu īpatsvaram. Šādu situāciju nosaka iedzīvotāju koncentrācija galvaspilsētā un tai atbilstošā infrastruktūras attīstība.

Apsekojumā tika pievērsta uzmanība arī ārzemju kapitāla līdzdalībai uzņēmumu pamatkapitālā. Jautājums par ārzemju kapitāla līdzdalību pamatkapitālā tika uzdots akciju sabiedrībām un sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Iegūtie dati liecina, ka Latvijā ir lielākais tādu uzņēmumu īpatsvars visu ekonomiski aktīvo uzņēmumu kopskaitā, kuru pamatkapitālā ir ārzemju daļa. Diemžēl netika iegūti dati par ārzemju kapitāla lielumu attiecīgo uzņēmumu pamatkapitālā.

3.diagramma

Aktīvo uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālā ir ārzemju kapitāla daļa
(procentos no visa aktīvo uzņēmumu skaita)
X3.JPG (11804 BYTES)

 

Latvijā ārzemju kapitāla līdzdalība statūtu kapitālā visbiežāk konstatēta bankās, tirdzniecības uzņēmumos - 9% (galvenokārt vairumtirdzniecībā). No rūpniecības uzņēmumiem ārzemju investoriem visinteresantākie bijuši metāla un metāla izstrādājumu ražotāji un koka izstrādājumu ražotāji. Pavisam ārzemju kapitāla līdzdalība konstatēta 8% rūpniecības uzņēmumu. Ārzemju investoriem nav bijuši interesanti būvniecības uzņēmumi, jo tikai nedaudz vairāk kā 2% šīs nozares aktīvo uzņēmumu tika konstatēta ārzemju kapitāla daļa statūtu kapitālā.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!