Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas ārpolitika ES pragmatiskajās apritēs. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.01.1998., Nr. 8 https://www.vestnesis.lv/ta/id/31160

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas tautsaimniecības stāvokli, reformām, perspektīvām

Vēl šajā numurā

13.01.1998., Nr. 8

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

DIPLOMĀTIJA

Latvijas ārpolitika ES pragmatiskajās apritēs

Latvijas vēstnieki Eiropas Savienības dalībvalstīs un asociētajās valstīs — “Latvijas Vēstnesim”

Aizvadītajā nedēļā Ārlietu ministrijā notika Latvijas diplomātisko misiju Eiropas Savienības dalībvalstīs un ES asociētajās valstīs vadītāju divu dienu darba sanāksme. Tai beidzoties, “Latvijas Vēstneša” pārstāvis tikās ar vairākiem vēstniekiem un pārrunāja mūsu valsts diplomātiskās aktualitātes jaunajā gadā.

Sandra Kalniete,

ārkārtējā un pilnvarotā

vēstniece Francijā

— Kā jūs vērtējat šo vēstnieku darba sanāksmi Rīgā?

— Tā bija vērtīga ar to, ka mēs šeit izstrādājām ļoti brīvā gaisotnē — nebaidoties kļūdīties, jo mēs bijām kolēģu vidū — argumentāciju mūsu nākamajam darba posmam. Iepriekšējo reizi mēs tikāmies augustā, lai runātu par to, kā panākt mums maksimāli labvēlīgu lēmumu Luksemburgā. Un tas arī notika. Tas bija intensīvas analīzes un intensīva darba rezultāts.

— Kas šobrīd, jauna gada sākumā, ir aktuālākais vēstnieces darbā Francijā?

— Tieši tas, par ko mēs runājām šajā darba sanāksmē. Proti, panākt Francijas maksimāli labvēlīgu attieksmi pret to, lai process, kuru sauc par Eiropas paplašināšanos un kurā mēs esam iekšā, turpinātos un lai tā temps paātrinātos. Lai tas būtu objektīvs, lai analīze un spriedumi par to, kad Latvija vai kāda cita valsts ir gatava iesaistīties sarunās, tiktu balstīti uz objektīviem kritērijiem, nevis tikai uz politiskiem apsvērumiem.

— Pēdējā laikā īpaši tiek akcentēts vēstnieku uzdevums aktīvāk ietekmēt Latvijas ekonomisko attīstību.

— Jau savā runā, saņemot no Valsts prezidenta akreditācijas rakstu, es teicu, ka par savu galveno uzdevumu uzskatu veicināt vidējo un mazo uzņēmumu kontaktus. Mēs jau esam šo to izdarījuši. Mums bija plašs seminārs kopā ar Parīzes tirdzniecības kameru. Tajā piedalījās Latvijas ekonomikas ministrs, Attīstības aģentūras direktors un Privatizācijas aģentūras direktors. Tai pašā laikā es domāju šo darbu intensificēt. Aprīlī būs nākamais seminārs. Es braukšu arī vairākās reģionālās vizītēs tikties ar tirdzniecības kameru darbiniekiem.

Tikai man šeit jāsaka, ka diemžēl ne jau visu var izdarīt vēstniecības. Piemēram, tas, ka Francija jau kuro reizi ir zaudējusi lielu Latvijas uzņēmumu privatizācijā, kad bijis publiskais piedāvājums, nav labs signāls Francijas lielajiem uzņēmumiem un vispār Francijas uzņēmumiem. Viņi izdara secinājumus, ka tur jau nav vērts braukt. Cits jautājums, kāpēc viņi zaudē. Bet zaudētājs jau ne vienmēr vēlas pieņemt objektīvos iemeslus.

— Taču, protams, iemesli, kāpēc franču uzņēmēji zaudē, jau veidojas šeit, Latvijā.

—Jā, protams.

Atis Sjanīts,

ārkārtējais un pilnvarotais

vēstnieks Lietuvā

— Kas, jūsuprāt, bija pats nozīmīgākais šajā vēstnieku darba sanāksmē?

— Tas bija mēģinājums, tagad, kad sācies jauns posms pēc Luksemburgas samita, noformulēt uzdevumus 1998. gadam. Gan Latvijas vēstniekiem Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan asociētajās valstīs. Šādas sanāksmes daudz dod, jo vēstniekiem ir iespējams apmainīties ar informāciju. Protams, mēs saņemam informāciju no ministrijas rakstiskā formā, bet šeit ir dzīvs dialogs starp vēstniekiem, un tas ļoti daudz ko dod. Galu galā mēs jau visi kopā esam un redzamies reti, tikai reizi vai divreiz gadā.

— Politiķi Latvijā tagad dzīvi apspriež, kā mūsu valsts attiecības ar Lietuvu varētu ietekmēt jaunā kaimiņvalsts prezidenta ievēlēšana.

— Jaunais prezidents ir emigrācijas lietuvietis. Kā zināms, sadarbība starp lietuviešiem Lietuvā un emigrācijā bijusi ļoti laba. Jaunajam prezidentam arī, stājoties amatā, nenāk līdzi tas problēmu smagums, kāds mums pēdējos gados bija ar Lietuvu. Viņš nāk kā jauns cilvēks šajā politikā, ar pozitīvu pieredzi par Baltijas valstu sadarbību. Es domāju, viņš būs pragmātiķis un reālpolitiķis, kas nesvaidīsies ar kādām ekstravagantām un jaunām idejām. Kā jau tas bija deklarēts viņa priekšvēlēšanu programmā, Baltijas telpa ir viens no viņa trim prioritārajiem reģioniem. Tātad, Eiropas Savienība, Baltijas telpa un Ziemeļvalstis kopumā.

— Jūsu darba sanāksmē tika akcentēts arī vēstniecību uzdevums aktīvāk sekmēt Latvijas ekonomiskās intereses, veicinot starptautiskos ekonomiskos kontaktus.

— Pirmkārt, ceru, ka vistuvākajā laikā notiks jau pērn plānotā Latvijas ražojumu izstāde Lietuvā. Otrkārt, jāteic, ka brīvie tirdzniecības līgumi Baltijas telpā ir radījuši situāciju, ka gandrīz visi mūsu lielākie uzņēmumi ir iegājuši Lietuvas tirgū. Mēs ar Lietuvas ražotājiem daudzās jomās jau nopietni konkurējam. Piemēram, diezgan nervoza ir situācija Lietuvas alus tirgū, kur veiksmīgi darbojas “Aldaris”. Tas ir ļoti reāls konkurents, jo tā ražojumiem nav augsto muitas nodokļu, kādi ir rietumvalstu alus ražotājiem. Var vēl nosaukt veselu virkni sīku preču grupu, piemēram, Rīgas šampanieša ražotājus — arī viņi ir ļoti agresīvi un veiksmīgi pērn ienākuši Lietuvas tirgū. Gandrīz visi lielākie Latvijas pārtikas ražotāji ir jau Lietuvas tirgū, un pērn viena mēneša apgrozījums bija tikpat liels, cik visā aizpagājušajā gadā. Cits jautājums — cik mums no rūpniecības ir saglabājies un cik liels vispār ir mūsu eksporta potenciāls. Taču Lietuva tomēr atšķiras no visām citām valstīm ar to, ka tās tirgū jau ir ienākuši visi mūsu lielākie ražotāji. Teiksim, ja Anglijā mēs pārdodam kokus vai Ukrainā Rīgas melno balzamu, tad Lietuvā ir visi ražotāji. Mēs zinām, ka katrā valstī ir savi lobiji utt., taču mēs uzskatām par savas vēstniecības tiešu pienākumu palīdzēt Latvijas ražotājiem iekļūt Lietuvas tirgū. Es, piemēram, zinu, ka ļoti veiksmīgi Lietuvā ienāk “Grindekss”, taču bija arī lielas problēmas. Un šādus šķēršļus laiku pa laikam mūsu ražojumiem cenšas uzlikt — tas ir vietējo lobiju darbības rezultāts.

— Taču Latvija no Lietuvas tomēr importē vairāk nekā eksportē.

— Latvijai jau vispār kopējā tirdzniecības bilance ir negatīva. Lietuva mums gan pēc importa, gan pēc eksporta ir piektajā vietā. Tirdzniecības bilance ar Lietuvu labi atspogļo Latvijas kopējo tirdzniecības bilanci. Jo Lietuvas eksports uz Latviju ir apmēram 7,5 % un imports no Latvijas — 6 %. Kaut absolūtos skaitļos šī starpība ir diezgan liela, jo kopējais tirdzniecības bilances deficīts ir apjomīgs.

— Ko Latvijas tautsaimnieki, jūsuprāt, var darīt situācijas uzlabošanai?

— Manuprāt, te jau ir privāto struktūru sapratne par jaunajiem uzdevumiem. Saprast, ka ir Baltijas tirgus. Šobrīd viens uzņēmums, kas nodibināts un strādā Latvijā, vairs nedrīkst orientēties tikai uz Latvijas tirgu, tam ir jāorientējas uz Baltijas tirgu, kas jau ir apvienots. Protams, arī uz visiem citiem tirgiem, bet te ir šī brīvā telpa. Ja mūsu uzņēmumi to nesapratīs, tad viņu vietā rīt jau būs Igaunijas un Lietuvas uzņēmumi. Un Lietuva pēc sava apjoma tiešām ir tāda, ko mūsu uzņēmumi var iekarot. Varam “sagremot”. Teiksim, mēs nevaram iekarot ar savu alu Amerikas tirgu, jo tas ir ļoti liels un mēs tur nespējam sarīkot milzīgas reklāmas kampaņas. Bet Lietuvā mēs to varam izdarīt. Būs problēmas, būs kādi vietējie lobiji, bet kopējiem spēkiem ar mūsu ražotājiem mums šī agresīvā , labā nozīmē, tirdzniecības politika ir jāpastiprina.

Gvido Zemrībo,

ārkārtējais un pilnvarotā

vēstnieks Dānijā un Islandē:

— Kas, jūsu skatījumā, bija pats nozīmīgākais šajā vēstnieku darba sanāksmē?

— Tas, ka mēs sanācām visi kopā, lai katrs izklāstītu savu skatījumu par Luksemburgas dokumentiem un par to, kas mums būtu šajā sakarībā jādara. Mēs pirmajā dienā noklausījamies gan ārlietu ministru, gan mūsu Ministru prezidentu, uzzinājām arī par izmaiņām Eiropas integrācijas birojā. Noklausījāmies arī mūsu Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju Edvīnu Inkēnu. Tas viss mums deva iespēju vēlreiz pārdomāt savu pašreizējo rīcību.

Jāteic, ka mēs jau ar šīm problēmām patlaban nodarbojamies ik dienu. Sevišķi ar dāņiem, kas mums ir ļoti tuvi un mūs ļoti atbalsta visu šo laiku. Tāpēc tagad bija svarīgi pārrunāt, kas darāms tālāk. Pēc tā zināmā mērā šoka, kas bija pagājušajā vasarā, mēs sanācām kopā pie Valguma ezera un domājām, ko darīt. Kāda var būt mūsu stratēģija līdz Luksemburgai. Un tagad es domāju, ka šie Luksemburgas lēmumi ir jāvērtē neapšaubāmi pozitīvi kā mūsu ārpolitikas panākums. Gan Ārlietu ministrijas, gan vēstnieku panākums. Un jādomā, ko darīt tālāk. Protams, smaguma centrs gulstas uz valsts iekšpolitiku. Pirmkārt, jāsaved kārtībā likumdošana nozarēs, kur tas vēl nav izdarīts. Otrkārt, ir jāpanāk, lai šie likumi tiktu piemēroti praksē. Ne tikai, lai mēs piemērotu Eiropas Savienības likumus savai likumdošanai. Jāveic nepieciešamie darbi, lai turpinātos ekonomiskās reformas. Un ļoti svarīgi ir par visu to informēt. Lai Eiropas Komisija, ES dalībvalstis zinātu, kas pie mums notiek. Dažkārt mēs skatāmies, ka Latvijas presē pārsvarā ir negatīvā informācija. Bet pēc tā vadās Eiropas Komisijas pārstāvji, dažkārt, kā mēs konstatējām, pat pieļaujot kļūdas. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs arī prastu formulēt, ko mums īsti vajag. ES mūsu tālākajai attīstībai ir atvēlējusi zināmus līdzekļus. Mums jāprot sastādīt programmas, lai varētu saņemt un izmantot nepieciešamo atbalstu.

— Šajā sanāksmē tika arī akcentēts vēstnieku pienākums sekmēt Latvijas ekonomisko attīstību. Dānija vairākus gadus bija viena no lielākajām ārvalstu investētājām Latvijā. Un daudzas valstis pēc tam sekoja Dānijas piemēram.

— Jā, tas jau ir mazliet pagātnē. Tagad starp lielākajām investētājām Latvijā ir vairākas valstis. Tas galvenokārt saistīts ar lielajiem investējumiem. Bija jau arī tā, ka “Lattelekom” — “Tilts Communication” nauda nāca no citām zemēm, bet gāja caur Dānijas bankām. Tas arī cēla Dānijas reitingu. Taču sadarbība mums ar Dāniju ir neapšaubāmi laba. Dāņu bizness ir ienācis Latvijā. Piemēram, lielā, slavenā firma “Mersk” — viena no pasaules lielākajām konteinerpārvadājumu firmām. Viņiem šeit ir sava pārstāvniecība. Viņi pārvadā preces uz Rīgas ostu un pēc tam tālāk uz Krieviju. Dāņu firma “House of Prince” Rīgā ražo cigaretes. Ir arī mazāk nozīmīgas dāņu firmas Latvijā. Tā pirms neilga laika Rīgā atklāja jaunu dāņu veikalu Krišjāņa Barona ielā. Tā ka ekonomiskās attiecības mums jau ir stabilas un joprojām attīstās.

Tiesa, Dānijas ekonomiku ļoti ietekmē Dānijas augstie nodokļi. Tāpēc Dānijā ir samērā maz gigantisku firmu. Līdz ar to arī tas ir zināms šķērslis lielām dāņu investīcijām Latvijā, jo šīs mazās dāņu firmas nevar vairākus gadus gaidīt uz rezultātu, tām vajag savu naudu atpelnīt tūlīt. Bet, neraugoties uz to, mums sadarbība ir laba.

— Kas jums vēstniecībā nodarbojas ar ekonomisko kontaktu jautājumiem?

— Diemžēl mums ir ļoti maza vēstniecība. Mēs esam tikai trīs diplomāti. Tāpēc šis jautājums ir viens no mūsu vēstniecības pirmā sekretāra pienākumiem. Bija jau runa, ka vēstniecībās būs tirdzniecības atašeji, bet līdz mums tas nav atnācis. Bet darām, ko varam. Nesen pie mums vēstniecībā griezās firma “Super Bruxen”, kam ir daudzi universālveikali Dānijā, ar jautājumu, vai nevar Latvijā tipogrāfiski pavairot viņu reklāmas — miljonos eksemplāru katru nedēļu. Lūk, es pats jau esmu sācis sarunas ar mūsu tipogrāfijām un ceru, ka tās būs veiksmīgas.

— Jūs pirms mūsu sarunas ar lielu interesi skatījāties “Latvijās Vēstneša” izdoto grāmatu “Triju Zvaigžņu gaismā”.

— Jā. Mani ieinteresēja vairāki aspekti. Pirmkārt, jau tīri personisks — es šajā grāmatā starp pirms kara apbalvotajiem atradu savu tēvu, kurš ar šo Triju Zvaigžņu ordeni tika apbalvots par Latvijas atbrīvošanas cīņām. Otrkārt, šī ordeņa lentes tika izgatavotas Dānijā, Kopenhāgenā. Tā ir tāda sena, slavena firma “Meller”, kas arī tagad izgatavo Trīs Zvaigžņu ordeņa lentes. Un, kad šis ordenis tika atjaunots, Latvijas vēstniecība atkal nokārtoja šo sadarbību. Domāju, ka šī firma būtu ļoti priecīga saņemt šo grāmatu. Kad mēs tagad sākām interesēties par agrāko sadarbību, viņi bija ļoti priecīgi, un atrada savos arhīvos dokumentus par agrākajiem pasūtījumiem. Viņiem bija saglabājušies arī ordeņa lentu paraugi, un tā mums bija ļoti viegli šo sadarbību atjaunot.

Jānis Dripe,

ārkārtējais un pilnvarotais

vēstnieks Zviedrijā:

— Kas, jūsuprāt, bija visnozīmīgākais šajā vēstnieku gada sākuma sanāksmē Rīgā?

— Kopumā mēs Latvijā kļūstam arvien pragmatiskāki. Šai sanāksmei bija pavisam konkrēti mērķi. Luksemburga, nenoliedzami, bija zināms panākums, un tas bija kritiski jāizvērtē. Pirms tam, es domāju, daudzi kolēģi gan Ārlietu ministrijā, gan vēstniecībās ļoti godīgi strādāja, lai šis Latvijai labvēlīgais rezultāts būtu. Tas bija jāizvērtē. Luksemburgas lēmumos ir arī zemūdens akmeņi, un arī tie ir jāizvērtē. Ir jābūt uzmanīgiem. Un arī šajā sanāksmē mēs pragmatiski izvērtējām, kas mums tagad pēc Luksemburgas jādara, lai šis “panākumu” stāsts turpinātos. Tas būs grūts, ilgstošs darbs. Jo, ja Luksemburgas lēmums bija savā ziņā tomēr politisks, tad ikviens jauns solis būs saistīts ar ļoti konkrētu mūsu ekonomisko attīstību.

Es varu būt apmierināts ar vēsturē vēl nebijušo ļoti intensīvo vizīšu sēriju pagājušā rudens trīs mēnešos, kad Zviedrijā vizītēs bija Valsts prezidents, Ministru prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, ārlietu ministrs pat veselas trīs reizes, par atsevišķu Saeimas deputātu un ministru vizītēm nemaz nerunājot. Un Zviedrija ar Dāniju mūs ļoti aktīvi atbalstīja Eiropas Savienības paplašināšanās procesā. Mums ir jāmeklē savi stratēģiskie partneri. Un šajā vēstnieku darba sanāksmē mums, vēstniekiem, tika doti ļoti konkrēti, detalizēti uzdevumi. Tas ir darbs ar orķestri, kad ārlietu ministrs ir diriģents un vēstnieki — konkrētās partitūras izpildītāji.

— Kā jūs vērtējat Latvijas ekonomiskos kontaktus ar Zviedriju?

— Nenoliedzami, mums ir labi ekonomiskās sadarbības rādītāji. Mēs arī pērnā gada nogalē tikāmies ar Zviedrijas vēstnieku Latvijā, lai izvērtētu paveikto. Mums ir laba sadarbība. Rezultātā Zviedrija desmit lielāko ārvalstu investētāju sarakstā Latvijā no beigām ir pārvietojusies uz piekto vai sesto pozīciju, un es paredzu, ka šī pozīcija vēl strauji mainīsies uz labo pusi. Īpaši kad gigantiskā “Ericsson” kompānija sāks nopietni investēt Latvijā. Kā zināms, viņi uzvarēja starptautiskajā konkursā par telekomunikāciju tālāko attīstību Latvijā. Domājams, ka viņi arī nopietni piedalīsies “VEF” vai atsevišķu šīs rūpnīcas daļu privatizācijā, tad tās varētu būt investīcijas desmitos miljonu dolāru. Jāmin arī tekstilrūpniecība un gatavo apģērbu ražošana, kur Zviedrijas investīcijas veido trīs ceturtdaļas no visām ārvalstu investīcijām. Pagaidām Zviedrijas ekonomikā ir novērojams noteikts, kaut ne sevišķi straujš atveseļošanās process, kas skaidri liecina, ka būs arvien vairāk brīvas naudas un arvien vairāk iespēju ieguldīt arī Latvijā. Es domāju, ir pārvarētas Zviedrijas zināmās bažas šajā jomā. Premjerministra Pērsona vēlēšanās Zviedriju redzēt kā Baltijas reģiona centrālo valsti ir pilnīgi nepārprotama. Baltijas jūras valstu reģions, ienākot tajā Baltijas valstīm, kļūst par ekonomiski ļoti spēcīgu vienību, un, pateicoties Baltijas valstīm, tas ir arī šodien visdinamiskākais reģions Eiropā.

— Arī jūsu uzmanību piesaistīja “Latvijas Vēstneša” izdotā grāmata “Triju Zvaigžņu gaismā”.

— Jā, es uz to skatos arī kā profesionāls arhitekts. Es šeit redzu daudzus fotogrāfiju autorus un gribu teikt, ka tas ir estētiski labi noformēts izdevums. Pirmais par grāmatu jau ir tīri vizuālais iespaids. Šis izdevums atstāj ļoti solīdu un pamatīgu iespaidu. Tas uzskatāmi apliecina respektu pret mūsu valsts augstāko apbalvojumu. Otrkārt — atzinīgi jāvērtē labās izziņas iespējas, ko sniedz šī grāmata. Man liekas, šī grāmata veiks arī svētīgu izskaidrošanas darbu. Kad tika atjaunots šis ordenis, es strādāju Kultūras ministrijā. Bija daudz darba, lai atjaunotu ordeņa izgatavošanu, vajadzēja arī spriest par tā māksliniecisko līmeni, par diplomu, kas pavada šo ordeni. Daudz kas bija atjaunojams, daudz kas pārskatāms.

Daudziem varbūt liekas, ka toreiz ar šo ordeni ir apbalvoti nedaudz cilvēku. Bet jūsu grāmatā uzskatāmi redzams, ka pirmskara laikā ar šo ordeni tika apbalvoti vairāki tūkstoši cilvēku. Šī grāmata ir ļoti informējoša. Šim ordenim misija ne vien izcelt izcilus cilvēkus, bet arī atzīmēt cilvēkus, kuri godīgi strādā.

— Vai šī grāmata varētu izraisīt interesi arī Zviedrijā?

— Zviedrijā kā ikvienā augsti attīstītā valstī,ir ļoti plašs grāmatu tirgus, taču šī grāmata noteikti ieinteresēs pašus apbalvotos. Un Zviedrijā tādu ir visai daudz.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!